Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Natura 2000 finansēšanu (KOM(2004)0431),

–   ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–   ņemot vērā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību ("Putnu direktīva") (1),

–   ņemot vērā 1998. gada 20. oktobra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz Eiropas Kopienas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju (2),

–   ņemot vērā 2001. gada 17. janvāra rezolūciju par to, kā tiek īstenota Direktīva 92/43/EEK par dzīvotnēm (3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (4),

–   ņemot vērā 2002. gada 14. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības rīcības plāniem dabas resursu aizsardzības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, kā arī attīstības un ekonomiskās sadarbības jomā (5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0049/2005),

A.   tā kā Eiropadomes sanāksmē Gēteborgā 2001. gada jūnijā (6) Eiropas valstu un valdību vadītāji apņēmās līdz 2010. gadam novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas Savienībā;

B.   tā kā Sestajā vides rīcības programmā ir minēts mērķis aizsargāt un, kur iespējams, atjaunot dabas sistēmu struktūru un finansējumu, kā arī apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē;

C.   tā kā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, kas notika Johannesburgā 2002. gadā, ir atzīts, ka bioloģiskai daudzveidībai ir izšķiroša nozīme vispārējā ilgtspējīgā attīstībā un nabadzības izskaušanā, ka tā ir būtiska mūsu planētai, cilvēces labklājībai, cilvēku iztikai un kultūru integritātei, un tā kā Johannesburgas īstenošanas plānā ir apstiprināts globālais mērķis līdz 2010. gadam panākt, ka nozīmīgi samazinās pašreizējais bioloģiskās daudzveidības izzušanas līmenis;

D.   tā kā Kopienas darbība bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā balstās galvenokārt uz aizsargājamo teritoriju tīklu Natura 2000, ko veido teritorijas, kuras norādītas Putnu direktīvā un Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ("Dzīvotņu direktīva") (7);

E.   tā kā agrāk daudzas dalībvalstis, lai īstenotu Natura 2000, ierobežotā apjomā ir izmantojušas pašreizējā lauku attīstības regulējuma iespējas; tā kā lauku attīstības un reģionālās attīstības programmas bieži ir bijušas pretrunā ES dabas aizsardzības prioritātēm;

F.   tā kā lauksaimnieki un mežu īpašnieki ar savu pārvaldības praksi var dot nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, un daudzos gadījumos tas rada papildu izdevumus, kas atbilstīgi jākompensē;

G.   tā kā 2004. gadā ES finansējums lauksaimniecības tirgus izdevumiem un tiešajai palīdzībai sasniedza 40,2 miljardus eiru no kopējā ES budžeta 111,3 miljardiem eiru, salīdzinājumam ‐ lauku attīstības politikai ir piešķirti 6,5 miljardi eiru; tā kā pašreizējā lauku attīstības politika joprojām ir vairāk pielāgota struktūrpolitikas mērķiem, nevis dabas aizsardzības nodrošināšanai un videi draudzīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses atbalstam;

H.   tā kā Komisijas priekšlikumos par finanšu plānu 2007.–2013. gadam ir ņemts vērā 2002. gadā Briselē pieņemtais lēmums iesaldēt lauksaimniecības izdevumus 2006. gada līmenī, pieļaujot 1% ikgadēju pielāgojumu inflācijas dēļ; tā kā šie priekšlikumi tādējādi paredz 301 miljardu eiru lauksaimniecības izdevumiem tirgus izdevumu un tiešo maksājumu vajadzībām (vidēji 43 miljardi eiru ik gadu) un 88,75 miljardus eiru lauku attīstības pasākumiem (vidēji 12,6 miljardi eiru ik gadu); tā kā summās, kas atvēlētas lauku attīstībai, ir iekļauti Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda pasākumi, ko iepriekš finansēja no struktūrfondiem;

I.   tā kā, neraugoties uz to, ka 2002. gadā Eiropadome nav noteikusi nekādu maksimālo robežu lauku attīstības pasākumiem, šo pasākumu budžets arī ir iesaldēts 2006. gada līmenī, tikai papildinot apropriācijas Bulgārijai un Rumānijai, un tas bez atbilstīga budžeta palielinājuma neļaus papildus īstenot kādu jaunu svarīgu uzdevumu, piemēram, Natura 2000 tīkla pārvaldību;

J.   tā kā Komisija ir aprēķinājusi, ka, neņemot vērā aizsargājamās jūras teritorijas, Natura 2000 tīkla pārvaldības ikgadējās maksas ir 6,1 miljards eiru;

K.   tā kā dalībvalstis Malahidā 2004. gada 27. maijā vienojās, ka jānosaka pasākumi, kas nodrošina atbilstīgu un garantētu Kopienas līdzfinansējumu Natura 2000 tīklam, un tā kā Malahidas paziņojumā arī ir norādīts, ka "tajā līdztekus struktūrfondu un lauku attīstības fondu līdzekļu pieaugumam cita starpā ir jāiekļauj Life-Nature finansējuma palielināšana jaunajā finanšu instrumentā videi";

L.   tā kā Komisija savā paziņojumā par finanšu plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (KOM(2004)0487) norāda, ka "Komisija pieprasīs dalībvalstīm atspoguļot, kā tās ņēmušas vērā vides aizsardzībai nepieciešamo finansējumu, tostarp Natura 2000 būtiskus aspektus, veidojot valsts programmas saskaņā ar struktūrfondiem...";

M.   tā kā Komisija savā paziņojumā analizē trīs dažādus scenārijus par tālāku Natura 2000 finansēšanu;

N.   tā kā atgādina, ka Komisija un Padome, 1992. gadā pieņemot Dzīvotņu direktīvu, skaidri apņēmās nodrošināt, ka zemes īpašniekiem un zemes lietotājiem nebūs jāsedz direktīvā iekļauto pasākumu izmaksas; tā kā noteikti mudina turēt šo solījumu,

1.   atzīmē, ka saistībā ar Natura 2000 aizsargāto teritoriju tīkls visā ES ir viens no galvenajiem ES darbības pīlāriem bioloģiskās daudzveidības jomā un ka daudz no šīs daudzveidības jau ir zaudēts;

2.   atzīmē, ka veselīgas ekosistēmas nodrošina svarīgus sociālus un ekonomikas resursus, atpūtas iespējas, kā arī atbalstu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai;

3.   izsaka atzinību par Komisijas iniciatīvu ierosināt stratēģisku pieeju līdzfinansēt Natura 2000 un komisāra S. Dimas paziņojumu 2005. gada 24. janvārī Parīzē notikušajā starptautiskajā konferencē "Bioloģiskā daudzveidība, zinātne un pārvaldība";

4.   vērš uzmanību uz to, ka Natura 2000 finansēšana no struktūrfonda ir saskaņā ar Kārdifas procesu, kas paredz vides apsvērumu integrēšanu visās galvenajās politikas jomās, un tam jebkurā gadījumā vajadzētu garantēt atbilstīgu finansējumu struktūrfondu mērķu robežās;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka ES lauku attīstības fondiem un struktūrfondiem jādod būtisks ieguldījums Natura 2000 tīkla līdzfinansēšanā; turklāt atzinīgi vērtē iespēju Natura 2000 finansēt no lauku attīstības fondiem un struktūrfondiem; tomēr, izpētot būtiskos priekšlikumus (strukturālos, lauku attīstības fondus un Life+), uzskata tos par nepietiekamiem atbilstīgai Natura 2000 tīkla līdzfinansēšanai un tāpēc arī uzstāj, lai šim nolūkam izveidotu īpašu fondu;

6.   uzskata, ka atbilstīgi jāpalielina tā fondu finansējums, jo nozīmīga daļa no Natura 2000 tīkla izdevumiem ir jāiekļauj lauku attīstības fondā un/vai struktūrfondos;

7.   prasa pēc 2006. gada izveidot īpašu ES fondu bioloģiskajai daudzveidībai saistībā ar LIFE + ierosinājumu, nodrošinot finansējumu Natura 2000 vadības pasākumiem, ko nevar finansēt ne no struktūrfondiem, ne no lauku attīstības fondiem;

8.   uzskata, ka lauku attīstības fondus var izmantot, lai kompensētu lauksaimniecības papildu izmaksas Natura 2000 teritorijās, ar nosacījumu, ka tas nesamazina finansējumu, kas pieprasīts citiem pasākumiem lauku attīstības, dzīvnieku labturības un videi draudzīgas lauksaimniecības jomā, kā arī citiem mērķiem, kuri iekļauti lauku attīstības fondu regulas priekšlikumā;

9.   atzīst, ka, kaut arī saprātīgi īstenota integrētā pieeja varētu būt efektīva, iegūtā pieredze liecina, ka panākumi ir bijuši ierobežoti; uzskata, ka lauku attīstības un struktūrfondu regulu priekšlikumi neatspoguļo atbilstīgos Natura 2000 noteikumus, neļaujot sasniegt Komisijas apņemšanos un pakļaujot riskam ES 2010. gadam noteikto bioloģiskās daudzveidības mērķi:

10.   uzsver, ka Natura 2000 teritorijas un dabas resursi rada svarīgus ieguvumus sabiedrībai un bieži vien ekonomiski izolētos rajonos, tostarp nozīmīgus tiešus vietējos izdevumus, lielāku tūrisma potenciālu, nozīmīgus ieguvumus veselības jomā, augošu nodarbinātības sektoru, kurā, pēc pašreizējām aplēsēm, 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā ir 125 000 darbavietu, izglītības resursus un augsta līmeņa ekoloģiskas dzīvības nodrošināšanas sistēmas;

11.   uzskata, ka attiecīgo fondu sadalei jābūt proporcionālai starp visām dalībvalstīm (vecajām un jaunajām) un tai jāatspoguļo teritoriju lielums un bioloģiskās daudzveidības pakāpe šajās teritorijās;

12.   prasa Komisijai pielāgot savu priekšlikumu par Vides finanšu instrumentu, LIFE+, šajā fondā ietvert īpašu bioloģiskās daudzveidības mērķi, lai Natura 2000 teritoriju pārvaldībai nodrošinātu finansējumu papildus lauku attīstības, strukturālajiem un zivsaimniecības fondiem, kā arī papildus fondiem, kas pieejami dalībvalstīm, to skaitā īpašiem ieguldījumiem dabas saglabāšanā, projektiem un neparedzētiem gadījumiem, dabas saglabāšanas pētījumiem, izglītībai un izpratnes paaugstināšanai, kā arī pārrobežu sadarbībai ar trešām valstīm dabas saglabāšanas projektos;

13.   prasa mainīt priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus, lai tajos iekļautu īpašu atsauci uz Natura 2000, kas nodrošinātu Natura 2000 darbību atbilstību finansējumam no struktūrfondiem;

14.   uzsver, ka Komisijas aprēķins par Natura 2000 tīkla gada izmaksām 6,1 miljardu eiru apmērā šķiet būtiski samazināts un nesedz visas tīkla pārvaldības izmaksas, tāpēc tās jāuzskata tikai par minimāli nepieciešamajām; turklāt uzsver, ka aprēķinā nav ņemta vērā jauno dalībvalstu (Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas) pievienošanās un ka finanšu vajadzības jāpārrēķina, lai ar Natura 2000 tīklu varētu aptvert visu ES;

15.   aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par integrētās pieejas īstenošanu ar noteikumu, ka strukturālās, zivsaimniecības un lauku attīstības regulu rezultāts ir zināms, un gadījumā, ja nav iekļauti Natura 2000 pārvaldībai paredzētie līdzekļi, izstrādāt priekšlikumu par īpašu fondu šim nolūkam, kurā jāiekļauj politika, kas nodrošinātu informāciju par dabas aizsardzību un vairotu sabiedrības izpratni par šiem jautājumiem, ar mērķi uzsvērt ar attīstību saistītos, ekonomiskos un sociālos ieguvumus no ieteikto pasākumu īstenošanas;

16.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iekļaut dabas aizsardzības politiku plašākā ilgtspējīgā Eiropas Savienības ekonomikas, sociālajā un reģionālajā attīstībā; taču uzskata, ka tās pēdējais priekšlikums neliecina par Komisijas stingru apņemšanos nodrošināt pietiekamu finansējumu šai politikai un nodrošināt tās sekmīgu īstenošanu;

17.   atbalsta Komisijas nodomu publicēt detalizētus norādījumus, kā izmantot struktūrfondus Natura 2000 tīkla atbalstīšanai un aicina Komisiju izpildīt savus apgalvojumus, ka Natura 2000 finansējumu iekļaus topošo Kopienas Kohēzijas politikas stratēģisko pamatnostādņu prioritāšu sarakstā;

18.   prasa, izmantojot veicināšanas un vislabākās pieredzes izplatīšanas pasākumus, izteikt atzinību tām teritoriālajām vienībām, kuras apliecina prasmi savas Natura 2000 tīkla teritorijas izmaksu ziņā pārvaldīt efektīvi gan no vides, gan finanšu viedokļa;

19.   uzsver, ka svarīgi ir šo mērķu īstenošanā iesaistīt dalībvalstu parlamentus, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes, mudinot veicināt pienācīgu sabiedrisku apspriešanu;

20.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. (2) OV C 341, 9.11.1998., 41. lpp. (3) OV C 262, 18.9.2001., 132. lpp. (4) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (5) OV C 47 E, 27.2.2003., 575. lpp. (6) Prezidentūras secinājumi Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā. (7) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.