Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus Padomei un Parlamentam par ilgtspējīga lauksaimniecības modeļa izstrādāšanu Eiropai un it īpaši par reformu cukura nozarē (KOM(2003)0554(2) un KOM(2004)0499),

–   ņemot vērā ietekmes analīzi saistībā ar paredzamajām reformas iespējām Kopienas cukura sistēmā (SEC(2003)1022),

–   ņemot vērā pārrunas ar tām ĀKK valstīm, kas minētas ĀKK un ES Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolā par cukuru (3), to īpašo Indijai labvēlīgo tarifu kvotu, kas minēta Padomes 2001. gada 3. decembra Lēmumā 2001/870/EK par nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Indiju (4), Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par Kopienas vispārējo preferenču sistēmu (5) un Regulu (EK) Nr. 416/2001 par beznodokļu piekļuves bez kvantitatīviem ierobežojumiem paplašināšanu attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir vismazāk attīstītajās valstīs (6),

–   ņemot vērā ĀKK un ES Kopīgās parlamentārās asamblejas 2001. gada 1. novembra(7) un 2002. gada 21. marta (8) rezolūcijas par cukuru,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 2007/2000, ar kuru gan ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas(9),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 2563/2000, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2007/2000, piemērojot bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Dienvidslāvijas Federālajai Republikai tirdzniecības izņēmumu pasākumus, kas būtu labvēlīgi valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas stabilizācijas un asociācijas procesos, ko īsteno Eiropas Savienība, (10),

–   ņemot vērā Komisijas ieteikto reformu Kopienas vispārējo preferenču sistēmai (KOM(2004)0461(11) un KOM(2004)0699(12)),

–   ņemot vērā EK līguma 299. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā saistības, ko Eiropas Savienība ir uzņēmusies sakarā ar Dohas sarunu kārtu, prasa samazināt muitas nodokļus, kā arī ierobežot atbalsta pasākumus ražošanai un eksportam un tā kā šīs saistības un visas nozares vajadzības pēc atjaunināšanas un konkurētspējas palielināšanas izraisa nepieciešamību reformēt cukura tirgu kopīgo organizāciju;

B.   tā kā par PTO komisijas lēmumu iesniegtās apelācijas sūdzības rezultāts iespaidos kvotu samazināšanu, tādējādi liekot izskatīt C cukura nākotni;

C.   tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies saskaņā ar preferenču nolīgumiem ar ĀKK valstīm un Indiju importēt no šīm valstīm noteiktu daudzumu cukura par garantētām cenām;

D.   tā kā iniciatīvas "Viss, izņemot ieročus" (EBA) īstenošana nemainītā veidā var izraisīt milzīgu cukura pieplūdumu Eiropas tirgū, it īpaši ar nelegālas trīspusējas tirdzniecības starpniecību, kad Eiropā atkārtoti ieved cukuru, kas iepriekš nopirkts par pasaules cenām; tā kā ir gandrīz neiespējami atklāt šādus darījumus un tā kā šāds imports apdraud cukura tirgu kopīgās organizācijas saskaņotību un pat līdzsvaru un tā kā šī krāpšana rada zaudējumus Eiropas nodokļu maksātājiem;

E.   tā kā iniciatīvai EBA ir cēli mērķi, tomēr tā negarantē mazāk attīstīto valstu ekonomisko un sociālo izaugsmi, jo paredzamais trīspusējās tirdzniecības apjoma pieaugums nesīs peļņu tikai trešajām valstīm, kuras tāpat jau ir konkurētspējīgas; tā kā tā ir ekonomiski maldinoša attiecībā uz cukura tirgu, jo nākotnē jebkurš cukura eksporta palielinājums no mazāk attīstītajām valstīm uz Eiropu, samazināsies Eiropas cukura cenas, kas ir pretēji mazāk attīstīto valstu interesēm;

F.   tā kā mazāk attīstītās valstis tāpēc prasa jaunu regulējumu iniciatīvai EBA un tā kā vispārējo preferenču daudzgadu sistēma beigs darboties 2005. gada 31. decembrī;

G.   tā kā Padomes Regulas (EK) Nr. 2007/2000 un Nr. 2563/2000, kas nodrošina Rietumbalkānu valstīm brīvu un neierobežotu piekļuvi Eiropas Savienības cukura tirgum, ir panākušas šo valstu cukura importa bezprecedenta pieaugumu no šīm valstīm, it īpaši ar nelegālas trīspusējas tirdzniecības starpniecību, kad Eiropā atkārtoti ieved cukuru, kas iepriekš nopirkts par pasaules cenām;

H.   tā kā nākotnē pastāv iespēja Rietumbalkānu valstīm pievienoties Eiropas Savienībai, tad nav ieteicams un nebūtu saprātīgi radīt cukura pārprodukciju, kas nav ekonomiski izdevīga, stimulējot šo attīstību ar priekšrocības metodēm;

I.   tā kā KLP mērķis ir veicināt lauksaimniecības daudzfunkcionalitāti visā Savienībā un tā kā tās uzdevums ir panākt pienācīgu dzīves līmeni lauksaimniekiem, kā tas noteikts Eiropas Konstitūcijā Eiropai un Lisabonas stratēģijā; tā kā turklāt Lisabonas stratēģijā ir pievērst sevišķa uzmanība nodarbinātības kvantitatīvai un kvalitatīvai uzlabošanai, kā arī labākai sociālajai kohēzijai; uzskatot kā turpinājumu Luksemburgas Eiropadomes (1997. gada 12. - 13. decembris) un Berlīnes Eiropadomes (1999. gada 24. - 25. marts) pieņemtajām rezolūcijām par lauksaimniecības aktīvu attīstību visā Eiropas teritorijā, ieskaitot atpalikušos reģionus;

J.   uzsverot Briseles Eiropadomes (2002.gada 24. - 25. oktobris) pieņemtās rezolūcijas nozīmīgumu, kuras noteikumi paredz reformu realizēšanu tādā veidā, lai tiktu ņemtas vērā atpalikušo reģionu specifiskās problēmas un vienlaikus lai tiktu atrasta noturīga konkurētspēja Eiropas produkcijai;

K.   tā kā tiek aicināts Eiropadomes secinājumos, jāturpina ņemt vērā ES atpalikušo reģionu ražotāju prasības;

L.   tā kā reformai par cukura tirgu kopīgo organizāciju ir jākalpo par pamatu tam, ka cenas ir noteiktas tādā līmenī, kas nodrošinās atbilstošu ienākumu gan Kopienas ražotājiem, gan piegādātājiem ĀKK valstīs un mazāk attīstītajās valstīs,

M.   tā kā Eiropas Savienības Komisijas paziņojuma vispārējā virzība izjauc līdzsvaru cukura nozarē un ierobežo Kopienas ražotājus, kā arī piegādātājus no mazāk attīstītajām valstīm un ĀKK valstu ražotājus, kā arī var izraisīt biešu kultivēšanas, cukura rūpniecības un ar to saistīto saimniecisko darbību pārtraukšanu daudzos ES reģionos;

N.   tā kā Komisijas paredzētā cenu un kvotu samazināšana izraisīs ienākumu dramatisku samazināšanos cukura nozarē ieinteresētajām pusēm, tostarp cukurniedru audzētājiem, neradot acīmredzami reālu izdevīgumu patērētājiem, kā tas ir apstiprinājies iepriekšējo reformu laikā, kad cenu samazināšanās izejvielām nav novedusi pie cenu samazināšanās patēriņa precēm;

O.   tā kā cukurniedrēm dažos attālos reģionos ir noteicošā loma sociāli ekonomiskajā dzīvē un jau tagad tās nav aizstājamas attiecībā uz lauksaimnieku ienākumiem šajos reģionos, kurus nelabvēlīgi ietekmē specifiski un pastāvīgi strukturāli traucējumi, kas atzīti Līgumos;

P.   tā kā cukura produkcijas pieaugums dažās galvenajās cukurniedru audzēšanas valstīs rada nopietnu ietekmi uz vidi, it īpaši tropisko mežu iznīcināšana, augsnes erozija, dabas resursu, ūdens, augsnes izmantošana u.c.,

Reformas iekšējie aspekti

1.   uzsver, ka cukura nozarē ieinteresētajām pusēm ir vajadzīga pietiekama paredzamība, lai veiktu vajadzīgās investīcijas savas konkurētspējas palielināšanai; uzskata, ka tāpēc Komisijai jau tagad ir jāprecizē savi nodomi laika posmam pēc 2008. gada; ierosina cukura tirgu kopīgās organizācijas reformu turpināt līdz 2012. gada beigām;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto pētījumu par dažādu reformas variantu vispārējo ietekmi; bet izsaka nožēlu, ka šajā dokumentā nav konkretizētas sekas, kuras reformas projekts var atstāt dažādās dalībvalstīs un dažādos cukura ražošanas reģionos, it īpaši nozares nodarbinātības jomā;

3.   prasa Komisijai steidzami izstrādāt detalizētu ietekmes pētījumu par šīs reformas sociālekonomiskajām sekām, kas skars gan cukurbiešu audzētājus, gan nozarē strādājošos, un par tās ietekmi uz dažu ES lauku zonu pamestību; aicina Komisiju paplašināt tās ietekmes pētījumu attiecībā uz iespējamo reformas ietekmi uz graudaugu tirgu;

4.   atzīmē, ka Komisijas piedāvātais cukura cenu samazinājums neatbilst PTO noteikumu prasībām; tāpēc prasa, lai šis samazinājums būtu stingri ierobežots tiktāl, cik tas nepieciešams, lai Eiropas Savienībā sasniegtu un saglabātu pastāvīgu, konkurētspējīgu un stabilu ražošanu, ievērojot PTO noteikumus; uzskata, ka uz kvotu samazinājumu jāattiecas tiem pašiem principiem un ka cenu un kvotu samazināšanas pieaugošā ietekme apdraud nozares dzīvotspēju gan jūtīgajos, gan konkurētspējīgākajos reģionos;

5.   noraida komisijas priekšlikumu palielināt izoglikozes kvotas, jo tas varētu radīt nepieciešamību papildus samazināt cukura kvotas;

6.   uzskata, ka pašreizējā Komisijas ierosinātā cenu sistēma nav spējīga darboties un nenodrošinās tirgus stabilitāti; līdz ar to ierosina, ka pašreizējā cenu atbalsta sistēmai ir jāsaglabā kā drošības tīkls, lai novērstu nopietnas nestabilitātes attīstīšanos cukura tirgū;

7.   izsaka nožēlu, ka kvotu īpašumtiesības pašreiz vēl nav juridiski noteiktas un aicina Komisiju ieviest to, ka kvotas ir individuālo cukurbiešu un cukurniedru audzētāju īpašumā;

8.   uzskata, ka Komisijas ierosinātā kvotu pārnešanas sistēma neatbilst konkurētspējas, nodarbinātības un Kopienas solidaritātes mērķiem; noraida to, jo tā apdraud visneaizsargātākos, it īpaši ierosinot darbvietu pārnešanu un ražošanas vietas pārvietošanu, kas ir nepieņemami;

9.   prasa, lai Komisija apsver iespēju izveidot īpašu Eiropas Savienības pārvaldītu fondu, kas ļautu tiem, kuri vēlas pamatotos apstākļos izstāties no sistēmas, ierobežotā laikposmā brīvprātīgi pārdodot Eiropas Savienībai kvotas par pievilcīgām cenām, kas atkarībā no laika proporcionāli samazinās, pēc kā šīs kvotas nekavējoties tiktu atceltas; ierosina no budžeta viedokļa neitrālu finansēšanas kārtību, piesaistot nozarē un tirgū ieinteresētās personas;

10.   uzskata, ka kvotas veido instrumentu, kas ir piemērots ražošanas normālai attīstībai Kopienā, un ka tās šajā nolūkā ir jāizmanto; ierosina, ka likumdošanas priekšlikums iekļauj minimālās ražošanas kvotas koncepciju, kuru jāuztur dalībvalstīs;

11.   prasa Komisijai atkāpties no savas nostājas par kvotu pārnešanu starp dalībvalstīm;

12.   uzsver, ka jaunās dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai, pamatojoties uz saistībām, kuru pildīšana prasīja zināmu piepūli; ierosina Komisijai izskatīt iespēju šīm valstīm aiztaupīt lielākas grūtības, ko var radīt kvotu samazināšanas pasākumi; šajā sakarībā piesaista uzmanību nozīmīgai atšķirībai tam, kādā veidā B kvota ir noteikta jaunajām dalībvalstīm; ar gandarījumu pieņem Komisijas ierosinājumu piešķirt pilnīgu kompensāciju jauno dalībvalstu cukurbiešu audzētājiem;

13.   uzsver, ka reformai ir jābūt saderīgai ar PTO noteikumiem, bet arī jānodrošina līdzsvars Kopienas cukura tirgū, ražošanas turpināšana un lauksaimnieku dzīves standartu aizsardzība;

14.   uzskata, ka paredzētā samazināšana vai eksporta subsīdiju atcelšana nedrīkst novest pie Kopienas budžeta resursu taupīšanas, bet to vajadzētu izmantot par labu nozarei, lai vai nu ļautu lauksaimniekiem izmaksāt lielāku kompensāciju par ienākuma zudumiem, vai pieņemt citus pasākumus tirgus līdzsvara panākšanai;

15.   prasa Komisijai ņemt vērā PTO paneļa lēmumu, izstrādājot likumdošanas priekšlikumu; šajā ziņā novēl, lai šis dokuments piedāvātu risinājumu, kas skar cukura C nākotni; piemēram, prasa Komisijai steidzami izstrādāt alternatīvas cukura patēriņam, lai varētu piedāvāt jaunus noieta tirgus Kopienas produkcijai, it īpaši saistībā ar iespējām, ko sniedz biodegvielas attīstība; turklāt aicina Komisiju izpētīt no ekonomikas un vides viedokļa iespēju izmantot cukuru kā biodegvielu;

16.   prasa , lai cukura, gan pārtikas, gan degvielas formā, ražošana būtu pakļauta sociālajiem un vides standartiem, ietverot vismaz savstarpēji atbilstīgus vides standartus un paplašinātas augsekas kā lauksaimnieku ieguldījums augsnes atjaunošanā, tādā veidā arī sekmējot lauksaimniecības daudzfunkcionalitāti cukura ražošanā;

17.   uzskata, ka nav pietiekami kompensēts ienākumu paredzamais samazinājums; ierosina cenu samazinājuma gadījumā, kā tas minēts 4.apakšpunktā, saglabāt Komisijas sākotnēji sagatavoto budžetu, kurā piešķirtas summas īpaši fermeriem un cukurbiešu audzētājiem, lai tie varētu saņemt pēc iespējas lielāku kompensāciju; tāpat prasa Komisiju nodrošināt, ka tiek ņemtas dalībvalstīs esošās zemākās cenas, kad tiek aprēķināta kompensācija par cenu samazināšanos;

18.   vēlas, lai daži 8. apakšpunktā minētie fondi (vai daži citi īpaši fondi) varētu tikt paredzēti lauksaimnieku ienākumiem kā kompensācija par to piegādes tiesību zaudējumu un ar mērķi palīdzēt tiem pārorientēties uz citu nodarbošanos; ka arī pieprasa pieņemt sociālās nodrošināšanas pasākumus darbiniekiem, kurus ietekmējusi cukursaimniecību slēgšana;

19.   atbalsta Komisijas apņemšanos piešķirt labvēlīgu režīmu attālākajiem reģioniem; izsaka nožēlu, ka tomēr ir atcelts tirdzniecības atbalsts; prasa atjaunot šo mehānismu, kā arī pilnībā kompensēt ienākumu zudumu, lai pienācīgu ņemtu vērā nelabvēlīgo situāciju, kas raksturīga attālākajiem reģioniem;

20.   vēlas, lai Komisija uzmanīgi izvērtē ražošanas situāciju Eiropas Savienības atpalikušajās zonās un identificē nepieciešamos pasākumus, lai novērstu cukurbiešu ražošanas pazušanu no šīm zonām reformas sākumā;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzmanīgi sekot sociālajām sekām, kad plānotās cukura sistēmas reformas rezultātā var tikt slēgtas rūpnīcas, un pieņemt piemērotus pasākumus, ja šie sociālie plāni nav apmierinoši;

Reformas ārējie aspekti

22.   atgādina, ka Savienības spējai pārvaldīt cukura piedāvājumu savā tirgū ir noteicošā loma cukura tirgu kopīgās organizācijas līdzsvarā un ilgtspējā;

23.   neatlaidīgi prasa, lai Komisija apmierinātu ĀKK valstu un mazāk attīstīto valstu prasības un izpētītu iespēju noteikt tiesisku regulējumu EBA iniciatīvai, kas dotu Eiropas Savienībai iespēju saglabāt tās spēju pārvaldīt piedāvājumu un novērst Kopienas ražošanas obligātā pielāgojuma līmeņa mainīgumu atkarībā no jaunās kopīgās tirgus organizācijas; ierosina šo formulu izveidot kā kvantitatīvu kontroles instrumentu importa kvotām, ko varētu regulāri pārskatīt, pamatojoties uz EBA iniciatīvas patieso ietekmi uz attiecīgās valsts attīstību, it īpaši no vietējās nodarbinātības un ražošanas viedokļa; piedāvā šīs kvotas sadalīt tādā līmenī, kas ļautu ražot citas pārtikas preces, lai nodrošinātu attiecīgās valsts vajadzības;

24.   prasa, lai Komisijas likumdošanas ieteikums nepieļautu visu cukura eksportu no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību, kas realizēts ar trīspusējas tirdzniecības starpniecību caur mazāk attīstītām valstīm;

25.   prasa, lai importētā cukura produkcija atbilstu tiem pašiem sociālajiem un ekoloģiskajiem standartiem kā cukura produkcija ES; gadījumā, kad eksportētājvalstis neatbilst šiem standartiem, piedāvā uzlikt nodokli ievestajam cukuram, kas tiks ieskaitīts jaunā ES fondā, lai sekmētu cilvēkiem un videi draudzīgu lauksaimniecību jaunattīstības valstīs, kas eksportē cukuru;

26.   aicina Komisiju nekavējoši noteikt Rietumbalkānu valstīm kvotas, kas aprēķinātas, balstoties uz pienācīgām ziņām par iepriekšējiem periodiem tādā veidā, ka šīs kvotas nepārsniedz nacionālā patēriņa produkcijas saldo, tādējādi neatļaujot cukura atkārtotu ievešanu ES;

27.   aicina Komisiju uzlabot kontroles sistēmas, kas izveidotas, lai pārbaudītu, vai noteikumi par izcelsmi tiek ievēroti, īpaši tāpēc, ka iespēju palielināšanās piekļūt Eiropas tirgum caur EBA shēmu var radīt cenu atšķirības, kas var veicināt krāpšanu;

28.   aicina Komisiju steidzami ierosināt atbilstošus palīgpasākumus attiecībā uz ĀKK valstīm, kas ir ļoti atkarīgas no cukura eksporta uz Eiropas Savienību, šo valstu konkurētspējas palielināšanai un to spējas uzlabošanai dažādot to ekonomikas pamatus;

29.   prasa Komisijai sekot, lai Eiropas Savienības nostāja PTO sarunās ietver pašlaik notiekošo reformu tā, lai nākotnē paredzamās daudzpusējās saistības neprasa jaunu reformu, kas liktu ražotājiem maksāt divas reizes;

30.   neatlaidīgi lūdz Komisiju ņemt vērā reformas ietekmi īpaši uz Brazīliju, valsti, kurā ražošana un cukura pārstrāde ir koncentrēta dažu cilvēku rokās, kas ir par sliktu lielajam skaitam strādnieku, kas strādā plantācijās un rūpnīcās; uzskata, ka ES ir morāli atbildīga, lai tās sāktās reformas neveicinātu īslaicīgu latifundāru veidu cukura ražošana, kas noris Brazīlijā;

31.   aicina Komisiju vest sarunas par Eiropas kopīgās tirgus organizācijas reformas apvienošanu ar līdzīgām cukura tirgus reformām citās valstīs, pirmām kārtām Amerikas Savienotajās Valstīs;

32.   aicina Komisiju to īstenot, lai panāktu starptautiskus nolīgumus PTO sistēmā par cukura ražošanas un cukura cenu kontroli;

o
o   o

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu parlamentiem, kā arī ĀKK reģiona valstu un mazāk attīstīto valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.). (2) OV C 96, 21.4.2004., 17. lpp. (3) OV L 195, 1.8.2000., 46. lpp. (4) OV L 325, 8.12.2001, 21. lpp. (5) OV L 346, 31.12.2001., 1. lpp. (6) OV L 60, 1.3.2001., 43. lpp. (7) OV C 78, 2.4.2002., 79. lpp. (8) OV C 231, 27.9.2002., 49. lpp. (9) OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp. (10) OV L 295, 23.11.2000., 1. lpp. (11) OV C 242, 29.9.2004., 8. lpp. (12) OV C 52, 2.3.2005., 47. lpp.