Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2000. gada 7. jūlija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionālajai komitejai "Tuvjūras satiksmes attīstība Eiropā: dinamiska alternatīva ilgtspējīgā transporta ķēdē – otrais divu gadu progresa ziņojums"(1),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 12. februāra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu "Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu"(2),

–   ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu "Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu" (KOM(2001)0370 ‐ C5–0658/2001),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Programma tuvjūras satiksmes veicināšanai" (KOM(2003)0155),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par tuvjūras satiksmi (KOM(2004)0453),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas pamatnostādnes par valsts palīdzību jūras transportam" (K(2004)0043),

–   ņemot vērā Transporta Padomes 2004. gada 9. un 10.jūlija neoficiālās sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6–0055/2005),

A.   tā kā tuvjūras satiksme ir kravu un pasažieru pārvadājumi pa jūras vai iekšzemes ūdensceļiem, kā arī daļa no Eiropas un ar to saistīto reģionu loģistikas transporta ķēdes, un tā kā tuvjūras satiksme ir neatņemama loģistikas transporta ķēdes daļa starp piegādātājiem un lietotājiem un ir ūdenstransporta veids ģeogrāfiskajā Eiropā gan Kopienas iekšienē, gan starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, piemēram, Vidusjūras un Melnās jūras valstīm;

B.   tā kā plānotajam Eiropas jūras maģistrāļu tīklam, it īpaši Baltijas jūras, Rietumeiropas, Dienvidaustrumeiropas un Dienvidrietumeiropas maģistrālēm, būtu jācenšas koncentrēt preču apriti jūras loģistikas maršrutos, lai uzlabotu pastāvošos tuvjūras satiksmes pakalpojumus vai radītu jaunus, dzīvotspējīgus, regulārus un biežus tuvjūras satiksmes pakalpojumus preču un pasažieru pārvadāšanai starp dalībvalstīm, tādējādi samazinot sauszemes ceļu noslogojumu un uzlabojot transporta ceļus starp perifēriem vai salu reģioniem un valstīm;

C.   uzskatot, ka tuvjūras satiksme, kas veido vairāk nekā 40 % satiksmes starp Eiropas Kopienas valstīm, ir Eiropas transporta sistēmas neatņemama sastāvdaļa, jo ar tuvjūras satiksmi saprot kravu un pasažieru apriti pa jūras vai iekšzemes ūdensceļiem starp Eiropas ostām vai starp Eiropas ostām un citu valstu ostām, kuras nav Eiropas valstis un kurām ir piekrastes slēgtās jūrās, kas robežojas ar Eiropu;

D.   tā kā tuvjūras satiksme arī dod ievērojamu potenciālu pasažieru pārvadājumiem;

E.   tā kā tuvjūras satiksme ir jāattīsta, lai tā pildītu savu ekonomisko, komerciālo, sociālo un vides aizsardzības lomu; tā kā valstu valdībām, kā arī reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir jānodrošina nepieciešamā politiskā, ekonomiskā un finanšu palīdzība, lai sadarbībā ar ieinteresētajiem uzņēmumiem šo mērķi sasniegtu;

F.   uzsverot, ka, ņemot vērā potenciālu vides aizsardzības jautājumos, cīņu pret pārslogotību uz daudziem autoceļiem un izmaksu samazināšanu, tuvjūras satiksme var kļūt par vēl būtiskāku saikni vairākveidu pārvadājumu sistēmā Eiropā ar daudzsološu nākotni, ja valsts iestādes un privātais sektors, veic virkni pasākumu Kopienas, attiecīgās valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai šo jomu pilnībā attīstītu;

G.   ņemot vērā, cik nozīmīga loma tuvjūras satiksmei ir Eiropas reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, it īpaši piekrastes reģioniem, kā arī par perifērajiem jūras reģioniem, un attiecīgi Kopienas kohēzijā;

H.   tā kā tuvjūras satiksme sniedz vienreizēju iespēju turpmākos gados radīt simtiem tūkstošu darba vietu jūras sektorā;

I.   tā kā tuvjūras satiksme, veicinot tirdzniecību, sekmē arī sociālo un ekonomisko izaugsmi trešajās valstīs, kas robežojas ar perifēriem jūras reģioniem un ir ieinteresētas saikņu veidošanā ar Eiropas transporta tīkla infrastruktūru;

J.   atkārtojot ideju, ka, ja tuvjūras satiksmes attīstība galvenokārt ir atkarīga no jūras transporta uzņēmumiem un loģistikas, reģionālo, valstu un Eiropas iestāžu iesaistīšanās tomēr ir būtiska attīstībai labvēlīgu apstākļu radīšanā; tā kā ir vairāki pozitīvas iniciatīvas piemēri, tādi kā valstu centru izveide, vienošanās par Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz Marco Polo programmu un vienkāršotā formulāru IMO-FAL izmantošana (Starptautiskā Jūrniecības organizācija – Starptautisko pārvadājumu atvieglošana);

K.   atzinīgi vērtējot reģionu iniciatīvas tuvjūras satiksmes veicināšanā un tuvjūras satiksmes līniju izveidē, piemēram, Vidusjūras reģionā, iesaistot Spāniju, Itāliju, Franciju, Portugāli un Grieķiju, kā arī dalībvalstu iniciatīvas, kas veicina un īsteno jūras maģistrāļu koncepciju Lēmumā Nr. 884/2004/EK noteiktajās četrās jomās(3), jo īpaši iniciatīvas Baltijas jūras reģionā, iniciatīvas, ko veikušas Komisijas Vidusjūras loka valstis, tostarp Francija, Spānija, Grieķija un Itālija, kā arī Atlantijas loka valstis;

1.   prasa intensīvāku tuvjūras satiksmes kā uzticama, ilglaicīga un droša Eiropas transporta sistēmas posma attīstību, veiksmīgi to iekļaujot kopējā transporta ķēdē, pateicoties, piemēram, iekšējo ūdensceļu transportam un dzelzceļa sakariem, tādējādi samazinot autoceļu pārslogotību; prasa veicināt kravu novirzīšanu no autotransporta uz tuvjūras satiksmi un/vai uzlabot saikni ar perifērajām un salu zonām un valstīm, kuras ir atkarīgas no jūras transporta, un reģioniem, kurus norobežo dabīgie šķēršļi, vienlaicīgi veicinot kohēziju Eiropas Savienības iekšienē, kā arī starp tās dalībvalstīm un tās kaimiņvalstīm;

2.   prasa iespēju robežās atvieglot administratīvās procedūras, kas kavē tuvjūras satiksmes attīstību, neapdraudot drošības un uzticamības aspektu, īpaši tās ir procedūras, kuras kavē loģistikas procesus un samazina šā transporta veida konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu; uzskata, ka procedūras ir jāvienkāršo, jāpadara vieglākas, piemēram, pilnībā izmantojot elektroniskās saziņas iespējas;

3.   prasa attīstīt augstas kvalitātes koridorus tuvjūras satiksmei starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, pilnībā iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm, valsts un privātajām, visos jautājumos, kuros ir iespējams pienācīgi izmantot Eiropas Savienības nesen izveidotos instrumentus, piemēram, Eiropas transporta tīklu un Marco Polo programmu;

4.   aicina kā prioritāti noteikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai uzlabotu pieeju gan iekšzemes, gan jūras ostām, piemēram, pārrobežu projektus Eiropas transporta tīklā;

5.   šajā sakarā atbalsta Komisijas programmas, kuras ir domātas tā tiesiskā regulējuma vienkāršošanai, kas attiecas uz tuvjūras satiksmi un iekšējo ūdensceļu transportu, kā arī vienas institūcijas apstiprinājuma ieviešanas veicināšanai atbilstīgi privāttiesībām vai publiskajām tiesībām, ņemot vērā tiesisko situāciju katrā dalībvalstī, vienkāršojot administratīvās un muitas formalitātes un izmantojot sadarbību starp vairākveidu pārvadājumu nodrošinātājiem, piemēram, starp autopārvadātājiem un jūras pārvadātājiem, kas ļautu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pilnībā izmantot vairākveidu pārvadājumus;

6.   uzsver nepieciešamību veidot sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm, gan valsts, gan privātajām, tuvjūras satiksmes darbību kvalitātes attīstīšanā un veicināšanā reģionālā, valstu un Eiropas līmenī;

7.   uzsver tuvjūras satiksmes potenciālu, kas ir ātri un lēti pieejams alternatīvs transporta veids, līdz atsevišķu Eiropas transporta tīkla dzelzceļa infrastruktūru pabeigšanai Eiropā; uzsver, piemēram, alternatīvu transporta līdzekļu nepieciešamība starp Franciju un Spāniju līdz dzelzceļa līnijas atvēršanai starp Monpeljē un Figeiru aptuveni 2020. gadā;

8.   aicina veicināt tuvjūras satiksmi kā videi draudzīgu transporta veidu un pēc tam izveidot "Jūras maģistrāles" ar stingrām vides aizsardzības prasībām;

Vienota Eiropas atbildības sistēma:

9.   aicina Kopienas līmenī no jauna pārdomāt vairākveidu pārvadājumu ķēdes atbildības sistēmu apvienošanu, īpaši izvērtējot dažādos iespējamos civiltiesiskās atbildības veidus un aktīvi iesaistoties starptautiskā līmenī notiekošajā darbā (īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Tirdzniecības tiesību komitejā (UNCITRAL), lai veidotu pasaules mēroga un/vai Eiropas vienoto atbildības sistēmu, kas ir piemērota vairākveidu pārvadājumu vajadzībām Eiropā un ir vienotāka, vienkāršāka un izdevīgāka sistēma;

Kombinēto pārvadājumu iekraušanas vienības (KPIV):

10.   uzsver nepieciešamību atrisināt kombinēto pārvadājumu iekraušanas vienību standartizācijas jautājumu, izveidojot pieņemamu standartizācijas sistēmu, kas nodrošina visplašāko un efektīvāko iekraušanas vienību izmantošanu, nodrošinot arī savstarpējo saderību starp visiem transporta veidiem, it īpaši jūras transportu, iekšzemes ūdensceļiem, dzelzceļu un sauszemes transportu;

11.   šajā sakarā atgādina 2004. gada 12. februāra nostāju(4) pirmajā lasījumā par priekšlikumu direktīvai par kombinēto pārvadājumu iekraušanas vienībām, ka jāizveido Eiropas kombinēto pārvadājumu iekraušanas vienība, kas apvienotu konteineru priekšrocības ar maināmo virsbūvju priekšrocībām, tādējādi palielinot pārvadātāju sadarbību; aicina Padomi pieņemt kopējo nostāju par priekšlikumu, lai cik iespējams drīz pabeigtu likumdošanas procedūru;

Muita:

12.  atgādina, ka tuvjūras satiksmei, kas ir jūras transporta veids preču pārvadāšanai, piemēro Kopienas muitas tiesību aktus;

13.  atbalsta Kopienas muitas tiesību aktos noteikto atvieglojumu optimālu izmantošanu un muitas pakalpojumu veicināšanu, piemērojot vienkāršotas sistēmas precēm, ko var brīvi pārvest, ievērojot apstiprinātus regulārus pārvadājumu pakalpojumus;

14.  šajā sakarībā aicina visas iesaistītās puses izstrādāt un izmantot datorizēto tranzīta kontroles sistēmu (NCTS), kuru ieviesa muitas pārvaldes ar mērķi tuvjūras satiksmes muitas operācijas padarīt efektīvākas un ātrākas;

Elektroniskā saziņa :

15.  prasa izveidot vairāk elektroniskās elektroniskās deklarēšanas birojus jūras ostās, kuros visas obligātās formalitātes var izpildīt vienā piegājienā;

16.   aicina dalībvalstis apsvērt iespēju to ostām piedāvāt elektroniskās saziņas aprīkojumu ar nepieciešamo Kopienas finansējumu, izmantojot centralizētu elektroniskās saziņas sistēmu visos iespējamajos gadījumos (vienas institūcijas apstiprinājums);

17.   uzsver, ka, lai veicinātu elektroniskās saziņas attīstību, visā Eiropas Savienībā jāierosina un jāveicina elektronisko ostu kopienu un to vienota informācijas tīkla izveide Eiropas Savienībā, un, ja iespējams, arī ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, ņemot vērā vairākās dalībvalstīs attīstīto paraugpraksi;

Tuvjūras satiksmes atbalsts struktūrām:

18.  atzinīgi vērtē Eiropas Tuvjūras satiksmes tīkla rīcības plānu un aicina veicināšanas centrus to īstenot pēc iespējas drīz;

19.   novērtē valstu tuvjūras satiksmes veicināšanas centru un to Eiropas tīkla paveikto lielo darbu un prasa dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā atbalstīt šos centrus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

20.   uzsver, ka paredzēto jūras maģistrāļu ietekmes uz vidi stratēģisko izvērtējumu (IVSI) jāveic kopīgi dalībvalstīm un Komisijai; uzskata, ka šim IVSI ir jāpārbauda ne tikai maršrutu ietekme uz vidi, bet arī uz ostu attīstību un ietekmi uz transporta kustību iekšzemē;

21.   aicina Komisiju papildināt tās veiktos tuvjūras satiksmes veicināšanas pasākumus ar priekšlikumiem par sociālo standartu uzlabojumiem šajā sektorā nodarbinātajiem;

Vides aizsardzības jautājumi:

22.   atgādina par nepieciešamību veicināt tuvjūras satiksmes videi draudzīgo aspektu, īpaši saistībā ar ūdens un gaisa piesārņojumu, un tādēļ kā obligātos standartus piemērot tādas vides prasības kā degvielas ar zemu sēra līmeni izmantošana un izmešu gaisā un ūdenī (SOx, NOx, CO2 utt.) standartus; uzskata, ka lielāka uzmanība jāvelta 2002. gadā Ziemeļjūras Ministru konferencē pieņemtā "tīro kuģu" jēdziena veicināšanai;0

23.   tomēr uzsver nepieciešamību pēc striktākiem Kopienas tiesību aktiem par tuvjūras satiksmes radīto gāzveida emisiju un ūdens piesārņojumu;

24.   atkārtoti uzsver vajadzību veicināt un turpināt tādu degvielu izpēti, kas rada mazāku piesārņojumu;

25.  atkārtoti uzsver vajadzību atjaunot statistikas datus par dažādu transporta veidu izaugsmi Eiropā, īpaši datus par to preču izcelsmi un galamērķi, kuras pārvadā pa sauszemi, lai palīdzētu vairākveidu pārvadājumus īstenot ar jūras satiksmi;

Jūras maģistrāles:

26.   atzīst jūras maģistrāļu jēdziena lielo nozīmi un to spēju kļūt par noderīgu instrumentu, veicinot tuvjūras satiksmi, kas padara iespējamu nodrošināt atbalstu, galvenokārt vajadzības gadījumā līdzfinansējot infrastruktūras pasākumus, kravu pārvadājumu novirzīšanai no sauszemes uz jūru vai atbilstīgi uzlabot savstarpējo pieejamību starp nomaļiem reģioniem un centrāliem tirgus reģioniem;

27.   atzīmē līdzšinējās debates par "jūras maģistrāļu kvalitātes zīmi", ko varētu izstrādāt vairākveidu pārvadājumiem, kuros izmantotu tuvjūras satiksmi un ievērotu noteiktus kvalitātes kritērijus; atzīmē, ka "jūras maģistrāļu kvalitātes zīmi" varētu piešķirt par jau esošiem augstas kvalitātes pakalpojumiem, kā arī par tiem, par kuriem ir uzņemtas saistības sasniegt prasīto kvalitātes līmeni ar vai bez publiskā finansējuma, kuru piešķir saskaņā ar Kopienas, īpaši konkurences jomas, noteikumiem;

28.   aicina pieņemt efektīvus, skaidrus un piemērotus finansēšanas pasākumus darbībām, kas saistītas ar "jūras maģistrālēm" un tuvjūras satiksmes līnijām, pieļaujot optimālo papildinātības līmeni vai finansējuma papildinātību, tādējādi ļaujot izveidot rentablas un dzīvotspējīgas jaunas līnijas (kuras tomēr nekādā gadījumā nedrīkst kaitēt esošajiem tuvjūras satiksmes pakalpojumiem), nepieciešamības gadījumā iesaistot sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar Kopienas noteikumiem;

29.   mudina kā prioritāro kritēriju Kopienas pamatnostādnēs par valsts palīdzību jūras transportam paredzētajos noteikumos iekļaut pieprasījuma kopapjomu;

30.   prasa precizēt Kopienas noteikumus, kurus piemēro to nolīgumu slēgšanai, ar ko uzsāk "jūras maģistrāļu" ekspluatāciju, kā arī paredz konkurences noteikumus tuvjūras satiksmes projektu un "jūras maģistrāļu" projektu publiskajam finansējumam;

o
o   o

31.  uzdod priekšsēdētājam pārsūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 121, 24.04.2001., 489. lpp.. (2) OV C 43 E, 19.02.2004, 250. lpp. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmums Nr. 884/2004/EK, kas groza Lēmumu Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 167, 30.04.2004., 1. lpp.). (4) OV C 97 E, 22.04.2004., 612. lpp.