(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2003)0819)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C5-0047/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0050/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums 1 Virsraksts Padomes regula, ar kuru nosaka pasākumus jūras mēleszivs krājumu atjaunošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā un Biskajas līcī Padomes regula, ar kuru nosaka pārvaldības plānus jūras mēleszivs krājumiem Lamanša jūras šauruma rietumu daļā un Biskajas līcī (Attiecīgi jāgroza apsvērumi, kas attiecas uz krājumu stāvokli, kā arī atsauces uz "atjaunošanas plānu" visā tekstā.) Grozījums 2 1. apsvērums 1.  Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sagatavotajā atzinumā ir norādīts, ka jūras mēleszivs krājumos ICES VIIe, VIIIa un VIIIb rajonā ir vērojama zvejas izraisīta mirstība, un tāpēc pieaugušo zivju populācija samazinājusies tik ļoti, ka krājumi vairs nespēs atjaunoties vairošanās ceļā un tādējādi tiem draud izsīkšana. svītrots Grozījums 3 2. apsvērums 2.  Ir jāveic pasākumi, lai izstrādātu daudzgadu plānus krājumu atjaunošanai saskaņā ar 5. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. 2.  Būtu jāveic pasākumi krājumu pārvaldībai saskaņā ar 6. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Grozījums 4 3. apsvērums 3.  Šo plānu mērķim jāatjauno šos krājumus tādējādi, lai tie atbilstu vidējai drošai bioloģiskai robežai pēc pieciem līdz desmit gadiem. 3.  Šo plānu mērķim jāgarantē, lai šie krājumi vienmēr paliktu atbilstoši vidējai drošai bioloģiskai robežai. Grozījums 5 3.a apsvērums (jauns) 3.a Jaunās kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir ļaut ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, samērīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus. Grozījums 6 3.c apsvērums (jauns) 3.c Komisija un dalībvalstis garantē reģionālo konsultatīvo padomju un citu ieinteresēto pušu pilnīgu dalību plāna īstenošanā. Grozījums 7 5. apsvērums 5.  Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) un ICES aplēses attiecībā uz šo krājumu absolūto lielumu ir pārāk nenoteiktas, lai tās varētu izmantot kā atjaunošanas mērķi, tāpēc šos mērķus jāizsaka, atsaucoties uz zvejas izraisītās mirstības koeficientu. svītrots Grozījums 8 6. apsvērums 6.  Lai sasniegtu šos mērķus, jākontrolē zvejas izraisītā mirstības koeficienta līmenis tādējādi, ka ir visai iespējama šī koeficienta samazināšanās no gada gadā. svītrots Grozījums 9 8. apsvērums 8.  Kad krājumi ir atjaunoti, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jānosaka, kādi pārraudzības pasākumi jāīsteno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu. svītrots Grozījums 10 2. pants Atjaunošanas plāns paredz atjaunot attiecīgos jūras mēleszivs krājumus tādā līmenī, lai tie atbilstu drošai bioloģiskai robežai. Pārvaldības plāns paredz uzturēt attiecīgos jūras mēleszivs krājumus tādā līmenī, lai tie atbilstu drošai bioloģiskai robežai. Grozījums 12 3. panta 2. punkts 2.  Ja, ņemot vērā ikgadējo novērtēšanu, Komisija konstatē, ka 2. pantā noteiktie mērķi ir sasniegti saistībā ar kādu no attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu vairākumu nolemj attiecīgajam krājumam aizstāt atjaunošanas plānu, kas noteikts šajā regulā, ar pārvaldības plānu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu. svītrots Grozījums 13 3. panta 3. punkts 3.  Ja, ņemot vērā ikgadējo novērtēšanu, Komisija konstatē, ka kādam no attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem atjaunošana nav bijusi apmierinoša, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu vairākumu nolemj, kādus papildu un/vai citus pasākumus īstenot, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma atjaunošanu. 3.  Ja, ņemot vērā ikgadējo novērtēšanu, Komisija konstatē, ka kādam no attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem draud iznīcība, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu vairākumu nolemj, kādus papildu un/vai citus pasākumus īstenot, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma atjaunošanu. Grozījums 14 5. panta 1. punkts 1.  Ja STECF ir aplēsis, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem ir virs 0,14 gadā, kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) šim krājumam nedrīkst pārsniegt tādu nozvejas līmeni, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients samazinātos par: 1.  Kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) nepārsniedz līmeni, kurš saskaņā ar STECF veikto zinātnisko novērtējumu, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, izraisīs pieaugušo zivju daudzuma palielināšanos jūrā par 15 % tā gada beigās, kad to sāka piemērot, salīdzinājumā ar tiem daudzumiem, kuri saskaņā ar aplēsēm bija atrodami jūrā minētā gada beigās. a) 20% jūras mēleszivs krājumiem VIIe rajonā attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā; b) 35 % jūras mēleszivs krājumiem VIIIa un VIIIb rajonā attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā. Grozījums 15 5. panta 2. punkts 2.  Ja STECF ir aplēsis, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem ir zemāks vai vienāds ar 0,14 gadā, kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) šim krājumam ir noteikta tādā nozvejas līmenī, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients būtu: 2.  Padome nepieņem tādu kopējo pieļaujamo nozvejas līmeni, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, tās piemērošanas gada laikā zvejas izraisītās mirstības koeficients būtu lielāks par: a) 0,11 gadā tās piemērošanas gada laikā attiecībā uz jūras mēleszivs krājumiem VIIe rajonā; jūras mēleszivij Biskajas līcī – 0,36; b) 0,09 gadā tās piemērošanas gada laikā attiecībā uz jūras mēleszivs krājumiem VIII un VIIIb rajonā; jūras mēleszivij Lamanša jūras šauruma rietumu daļā – koeficients jānosaka, ņemot vērā ICES turpmāko atzinumu, kurā būs iekļautas datu sērijas no valstīm, kuras šodien nav ņemtas vērā. Grozījums 16 6. panta 1. un 2. punkts 1.  Šīs regulas pirmajā piemērošanas gadā piemēro šādus noteikumus: a) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas lielāka par 25 % no iepriekšējā gada kopējās pieļaujamās nozvejas, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav lielāka par 25 % no minētā gada; b) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas ir vairāk nekā par 25 % mazāka nekā iepriekšējā gada kopējā pieļaujamā nozveja, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav vairāk kā par 25 % mazāka nekā minētā gada kopējā pieļaujamā nozveja; 2.  Sākot ar šīs regulas piemērošanas otro gadu, piemēro šādus noteikumus: 2.  Sākot ar šīs regulas piemērošanas pirmo gadu, piemēro šādus noteikumus: a) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas lielāka par 15 % no iepriekšējā gada kopējās pieļaujamās nozvejas, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav lielāka par 15 % no minētā gada; a) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas lielāka par 15 % no iepriekšējā gada kopējās pieļaujamās nozvejas, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav lielāka par 15 % no minētā gada; b) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas ir vairāk nekā par 15 % mazāka nekā iepriekšējā gada kopējā pieļaujamā nozveja, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav vairāk kā par 15 % mazāka nekā minētā gada kopējā pieļaujamā nozveja; b) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas ir vairāk nekā par 15 % mazāka nekā iepriekšējā gada kopējā pieļaujamā nozveja, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav vairāk kā par 15 % mazāka nekā minētā gada kopējā pieļaujamā nozveja; Grozījums 17 III nodaļa Šī nodaļa ir svītrota. Grozījums 18 16. pants Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, pieļaujamā tolerance, aprēķinot zivju daudzumu kilogramos, kas tiek paturēti uz kuģa klāja, ir 5% no kuģa žurnālā minētā skaitļa. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, pieļaujamās tolerances robeža, aprēķinot daudzumu dzīvsvara kilogramos uz kuģa klāja, ir 8 % no kuģa žurnālā minētā skaitļa. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts pārvēršanas koeficients, piemēro dalībvalsts, zem kuras karoga ir kuģis, pieņemto pārvēršanas koeficientu. Grozījums 19 17. pants Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pārdošanas jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 50 kg un kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem apgabaliem, nosver, izmantojot izsoles telpas svarus; Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pārdošanas jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 100 kg un kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem apgabaliem, nosver, izmantojot izsoles telpas svarus; Grozījums 20 19. panta 1. punkts 1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 50 kg, kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un pirmo reizi izkrauts krastā šajā dalībvalstī, nosver pirms tālāktransportēšanas no pirmās izkraušanas ostas. 1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 100 kg, kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un pirmo reizi izkrauts krastā šajā dalībvalstī, nosver pirms tālāktransportēšanas no pirmās izkraušanas ostas. Grozījums 21 19. panta 2. punkts 2.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jūras mēleszivs daudzumam, kas pārsniedz 50 kg un ko pārved uz vietu, kas nav ievešanas vieta vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā noteiktās deklarācijas par katras transportētās zivju sugas daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro. 2.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jūras mēleszivs daudzumam, kas pārsniedz 100 kg un ko pārved uz vietu, kas nav ievešanas vieta vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā noteiktās deklarācijas kopiju par katras transportētās zivju sugas daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro. Grozījums 22 Pielikums Šis pielikums ir svītrots.

(1) OV vēl nav publicēts.