Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Konstitucionālo līgumu, ko parakstīja Romā 2004. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī,

–   ņemot vērā Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ieteikmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu (8412/2004),

–   ņemot vērā 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma(1) H daļas 40. punktu,

–   ņemot vērā ES līguma 21. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai(2),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par panākumiem, kas sasniegti, īstenojot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP)(3),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju(4),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 20. novembra rezolūciju "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības: jauna struktūra attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem"(5),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par jaunās Eiropas drošības un aizsardzības sistēmas prioritātēm un trūkumiem(6),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par attiecībām starp ES un Krieviju(7),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par transatlantisko partnerattiecību stāvokli pirms ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes Dublinā 2004. gada 25.–26. jūnijā(8) un 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām(9),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un savstarpējo cieņu Tuvajos Austrumos(10),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 24. septembra ieteikumu Padomei par situāciju Irākā(11),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 12. februāra rezolūciju par Afganistānu: uzdevumi un nākotnes izredzes(12),

–   ņemot vērā tā 2001. gada 15. novembra rezolūciju par globālajām partnerattiecībām un kopējo stratēģiju attiecībās starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(13),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par neseno cunami traģēdiju Indijas okeānā(14),

–   ņemot vērā 2004. gada 16.–17. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus un it īpaši tās lēmumus par terorismu un ārlietām,

–   ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6–0062/2005),

A.   tā kā Parlaments neuzskata, ka ar to tiek veikta pietiekama apspriešanās saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu, jo Padomes pašreizējā prakse ir vienkārši nosūtīt aprakstošu darbību sarakstu par iepriekšējo gadu, nevis apspriesties ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli nākamajā gadā;

B.   tā kā pašreizējā prakse tādēļ ir jāpārtrauc un jāaizstāj ar citu, kas nodrošinātu īstu apspriešanos ar Parlamentu, kā minēts iepriekš, nodrošinot Parlamenta dziļāku iesaistīšanu;

C.   tā kā 2004. gada 29. oktobrī Romā parakstītā Līguma par Konstitūciju Eiropai garam un saturam jau pirms ratifikācijas ir būtiski jāietekmē ES KĀDP īstenošana 2005. gadā un turpmāk;

D.   tā kā Parlaments atkārtoti ir izteicis savu viedokli par to, kā jāveido attiecības ar noteiktiem reģioniem un valstīm un kā tās jālīdzsvaro, lai veicinātu Savienības ārpolitikas darbību globālo raksturu;

E.   tā kā pašreizējā KĀDP un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) finansēšana ir pilnībā neatbilstīga gan attiecībā uz kvantitāti, gan kvalitāti, kā arī attiecībā uz tās demokrātisko atbildību;

1.   lai gan apmierināts ar to, kādā veidā Padomes augstais pārstāvis/ģenerālsekretārs ir pilnībā informējis Parlamentu par KĀDP galveno jautājumu risināšanas gaitu, noteikti noraida a posteriori pieeju, ko līdz šim ievērojusi Padome, iesniedzot tikai aprakstošu iepriekšējā gadā veikto KĀDP darbību sarakstu, un uzskata šādu praksi par klaju Līguma par Eiropas Savienību 21. panta un 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma pārkāpumu attiecībā uz iepriekšēju apspriešanos ar Eiropas Parlamentu;

2.   tāpēc pieprasa Padomei pārtraukt pašreizējo praksi un aizstāt to ar a priori pieeju, katra gada sākumā ar Parlamentu apspriežoties par galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, ko Padome paredz attiecīgajam gadam gan globālos, gan horizontālos jautājumos, kā arī par prioritātēm, kas plānotas dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem; turklāt lūdz Padomi vēlāk ziņot, vai Eiropas Parlamenta viedoklis ir ņemts vērā, un ja ir, tad kā tas ir ņemts vērā;

3.   plāno pielikt pūles, lai paaugstinātu demokrātisko atbildību par KĀDP jautājumiem, organizējot regulāras diskusijas ar valstu parlamentiem vienlaikus ar ik ceturksni notiekošo viedokļu apmaiņu ar Padomes augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru un ārējo attiecību komisāru, tostarp diskusiju par grozījumiem, ko valstu parlamenti iesaka izdarīt Parlamenta gada pārskatā par KĀDP;

4.   ielūdz Padomi un Padomes augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru aktīvi piedalīties ikgadējās debatēs ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem par Eiropas drošības stratēģiju;

5.   rosina gan Padomi, gan dalībvalstis turpmāk veikt rūpīgāku EDAP parlamentāro pārbaudi valstu līmenī, palielinot dalībvalstu parlamentu lomu EDAP operāciju pilnvarošanā, un Eiropas līmenī, piešķirot Parlamentam galveno lomu visa KĀDP budžeta pārbaudē;

6.   mudina Padomi nodrošināt, lai tās politikas instrumenti, piemēram, sankciju politika, tiktu īstenoti ar lielāku stingrību un politisko atbildību;

KĀDP galvenie aspekti un pamatvirzienu izvēle 2005. gadam, ņemot vērā Konstitucionālā līguma parakstīšanu

7.   pauž viedokli, ka jaunā līguma noteikumu garu (un saturu) attiecībā uz KĀDP jāsāk izmantot jau tagad, kā tas jau ir darīts gadījumā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu, "kaujas grupas" koncepciju, attīstītas ES kaimiņattiecību politikas izveidošanu, kurai jābūt daudz nozīmīgākai nekā pašreizējā kaimiņattiecību politika, un solidaritātes klauzulas piemērošanu, cīnoties pret teroristu draudiem vai uzbrukumiem, ar kuru sekām ir jācīnās, efektīvi koordinējot atbilstīgus pasākumus, tostarp pašreizējos un turpmākos civilās aizsardzības līdzekļus, kā arī savstarpējas solidaritātes pienākumu sniegt atbalstu un palīdzību gadījumā, ja notiek bruņota agresija pret kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

8.   līdz ar to lūdz, lai Parlamentu tāpat kā Padomi vairāk iesaistītu, kā arī informētu par jebkuriem turpmākiem Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / ES ārlietu ministra priekšlikumiem attiecībā uz Kopējās ārpolitikas un drošības politikas izstrādāšanu 2005. gadam;

9.   izsaka vēlmi, lai nākamajam Eiropas ārējās darbības dienestam būtu galvenā loma ārējo darbību jomā, palīdzot ES ārlietu ministram / Komisijas priekšsēdētāja vietniekam; jebkurā gadījumā atgādina vajadzību saglabāt Parlamenta kompetences jomas un saglabāt jaunā dienesta pienākumu atskaitīties Parlamentam, it īpaši attiecībā uz Komisijas struktūrvienību (Ārējo sakaru ģenerāldirektorāts, EK delegācijas utt.) integrāciju jaunajā dienestā; lūdz norādīt starpvaldību elementu attīstības plānu (kuru it īpaši iesniedz dalībvalstis), lai jaunais dienests varētu sekot integrētās Kopienas modelim Komisijas sastāvā, vienlaicīgi saglabājot pilnīgu uzticību Padomei starpvaldību jautājumos;

10.  Lūdz Padomi pielikt visas pūles, lai Konstitucionālajā līgumā paredzētajai aizsardzības solidaritātes klauzulai piešķirtu īstu saturu, tiklīdz šis līgums stāsies spēkā un ir pieņemta īsta un iedarbīga kopējā ārpolitika un drošības politika;

11.   uzskata, ka tagad, kad Konstitucionālais līgums ir parakstīts, ārējo attiecību komisāram un KĀDP augstajam pārstāvim ir jāpiemēro jaunie standarti, visu KĀDP un EDAP jautājumu risināšanā pilnībā informējot Parlamentu, apspriežoties ar to, kā arī vairāk iesaistot; uzsver vajadzību it īpaši nodrošināt demokrātisko atbildību un pārredzamību visām Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībām;

12.  Atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu un Komisijas sagatavošanās pasākumus attiecībā uz drošības pētījumiem; uzskata, ka vidējā termiņa finanšu plānā drošības pētījumiem gadā jāparedz pienācīgi līdzekļi, aptverot arī civilos aspektus;

13.  Lūdz Padomi arī regulāri apspriesties un sadarboties ar Parlamentu par EDAP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēlēm un saskaņā ar Eiropas Konstitucionālā līguma I-41. panta 8. punktu pastāvīgi informēt Parlamentu par EDAP attīstību; šīm apspriedēm jānotiek tādā pašā veidā, kā iepriekš prasīts par KĀDP;

Konkrēti priekšlikumi par globāliem un horizontāliem jautājumiem 2005. gadā

14.   atzinīgi vērtē Eiropas Savienības drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī; stingri ievēro tās civili un militāri holistisko pieeju un būtisko koncepciju par preventīvu iesaistīšanos un efektīvu daudzpusību, kam jāraksturo arī KĀDP un EDAP, kā arī atsaucas uz ziņojumu, ko Ārlietu komiteja pašreiz izstrādā par stratēģiju; uzsver vajadzību attīstīt ātras reaģēšanas spējas cilvēku glābšanai nelaimju un katastrofu gadījumos;

15.   šajā sakarā un saskaņā ar drošības stratēģiju uzsver vajadzību attīstīt atbilstīgu drošības kultūru un tādēļ nešauboties atbalsta darbu, kas uzsākts pie ES apmācību koncepcijas īstenošanas EDAP jomā; turpmāk Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas izveidei un attīstībai jānodrošina Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādes ar labi apmācītu personālu, kas spējīgs efektīvi darboties EDAP jomā; šajā sakarā koledža jāveido uz dzīvotspējīgiem pamatiem un atbilstīgi jāfinansē;

16.  Pilnībā atbalsta pašreizējos kopīgos centienus īstenot ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, paturot prātā 2005. gadā pārskatīto ANO Līgumu par atomieroču neizplatīšanu un aktīvo lomu, kas ES jāuzņemas šajā sakarā un ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1540 (2004) īstenošanā; atsaucas uz iepriekšējo nostāju par kājnieku ieročiem un uz 2004. gada 22. aprīlī pieņemto rezolūciju par Otavas Konvencijas par kājnieku mīnām(15) pārskatīšanu; atkārtoti pauž atbalstu ES ētikas kodeksa par ieroču eksportu stiprināšanai, lai tas kļūtu par saistošu dokumentu, un ES atbalstam Starptautiskajam ieroču tirdzniecības līgumam;

17.   uzsver stingro pārliecību, ka kodolatbruņošanās nozīmīgi sekmēs starptautisko drošību un stratēģisko stabilitāti un samazinās kodolieroču izplatīšanās risku; aicina dalībvalstis, kurām ir kodolieroču arsenāls, īstenot saistības, ko nosaka Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) 6. pants; mudina dalībvalstis nākamajā KNL pārskata konferencē starptautiskā līmenī atbalstīt svaigo iniciatīvu par jauniem kodoldraudiem, pamatojoties uz ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektora Mohammed El Baradei priekšlikumiem par kodolatbruņošanos un ANO atbruņošanās konferences atjaunošanu;

18.   piekrīt Eiropadomes viedoklim, ka cīņa pret terorismu arī turpmāk būs ES prioritāte un būtiska tās ārējo attiecību politikas sastāvdaļa, tomēr vēlreiz uzsver, ka to nedrīkst īstenot uz cilvēktiesību un pilsonisko brīvību rēķina, un iesaka Eiropas Savienības pretterorisma politikā panākt lielāku saskaņotību un izlēmību attiecībā uz trešajām valstīm:

19.   piešķir ārkārtīgu nozīmi tā ieguldījumam cīņā pret terorismu; tādēļ mudina Ārlietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju izmantot pienācīgu procedūru, lai par šo jautājumu sagatavotu ieteikumus, kas jāiesniedz gan Padomei, gan Komisijai; aicina Padomi šajā sakarā pilnībā informēt un apspriesties ar Ārlietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju par teroristu organizāciju ES saraksta jautājumiem; atzinīgi vērtē šajā sakarā Luksemburgas prezidentūras pozitīvo reakciju;

20.   uzskata, ka dabas katastrofu gadījumā ir svarīgi izmantot iespējas, kuras Padome un Komisija ir attīstījušas civilajā/militārajā sfērā, tostarp civilās/militārās plānošanas vienību un tādas programmas kā GALILEO (Eiropas Globālā satelītnavigācijas sistēma) un GMES (Vides un drošības globālā uzraudzība);

Parlamenta prioritātes dažādos ģeogrāfiskos reģionos 2005. gadā

21.  Lūdz Padomi nekavējoties veikt pasākumus, izlabojot pašreizējo nelīdzsvarotību ģeogrāfiskā ziņā starp pēdējo desmit gadu laikā pieņemtajiem KĀDP tiesību aktiem, lai starp dažādiem reģioniem varētu panākt godīgāku līdzsvaru saskaņā ar Eiropas Savienības globālajiem mērķiem; lūdz Padomi it īpaši nodrošināt ģeogrāfisku līdzsvaru starp līdz šim saistībā ar paplašināšanos pieliktajām pūlēm austrumu virzienā un atjaunotajām pūlēm virzienā uz Vidusjūras reģiona dienvidiem; tomēr uzsver, ka Padomei vismaz jāizvairās no jebkādas vēsas rīcības, kas norādītu uz ES intereses mazināšanos par notikumu attīstību Rietumbalkānos, Ukrainā un Dienvidkaukāza republikās;

22.   tāpēc iesaka Padomei veikt pasākumus, lai ES varētu izmantot priekšrocības no priviliģētajām attiecībām, kas izveidotas ar noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem (ar divu reģionu, daudzpusēju vai divpusēju asociācijas līgumu palīdzību u. tml.), lai pastiprinātu tās daudzpusējo spēku, sadarbojoties ar citām jaunattīstības valstīm un reģioniem, ar kuriem vēl nav nodibinātas šādas priviliģētas attiecības; turklāt uzsver, ka ES kaimiņvalstīm nav jāpiešķir paaugstināta prioritāte uz kritiski svarīgu attiecību un solidaritātes starp ES un pasaules jaunattīstības valstīm rēķina;

23.  Tomēr vislielāko nozīmi piešķir, pirmkārt, Eiropadomes 2004. gada 16.–17. decembrī nolemtajam turpmākās paplašināšanās procesam un, otrkārt, Eiropas kaimiņattiecību politikas veidošanai, kā svarīgākajām Eiropas Savienības prioritātēm 2005. gada politikas dienaskārtībā, pie ES ieskaitot Eiropas Ekonomikas zonas valstis; uzstāj, ka būtiski svarīgi ir darīt visus iespējamo, lai Tuvo austrumu konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā un ar cieņu, pamatojoties uz "četrinieka ceļa karti" un īstenojot stratēģiskās partnerattiecības ar Vidusjūras valstīm un Tuvajiem Austrumiem, kā nolemts 2004. gada jūnija Eiropadomē; šajā sakarā izsaka atzinību nesenajai augstākā līmeņa sanāksmei Šarmelšeihā starp Arielu Šaronu un Abu Mazenu; tāpat uzstāj, ka jāveic viss iespējamais, lai veicinātu citu pašreizējo vai paredzamo konfliktu un krīžu risināšanu, piemēram, Kosovā, Čečenijā, Darfūrā, Somālijā, Lielo ezeru reģionā, Irānā un Ziemeļkorejā (KTDR), kā arī veicinātu sociālo progresu citur pasaulē saskaņā ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem;

24.   tāpat par ārkārtīgi svarīgu uzskata Eiropas stratēģijas Rietumbalkānos turpināšanu un tālāku attīstīšanu, lai reģiona valstis pakāpeniski integrētu Eiropas institūcijās, it īpaši saistībā ar izšķirošajiem lēmumiem, kas 2005. gada otrajā pusē jāpieņem par Kosovas galīgo statusu;

25.   ir gatavs strādāt ar Padomi un Komisiju pie Serbijas un Melnkalnes, tostarp Kosovas, ilgtermiņa stratēģiskas reorganizācijas, lai visiem šī reģiona cilvēkiem nodrošinātu kopēju mierīgu nākotni Eiropas Savienībā;

26.   sagaida ciešu sadarbību ar Padomi un Komisiju, lai ekonomiski un politiski atbalstītu uzsākto Tuvo Austrumu miera procesu;

27.   uzskata par svarīgu, lai ES un ASV uzturētu konstruktīvas attiecības un lai NATO atkal vairāk kļūtu par politisko diskusiju forumu uz vienlīdzīgiem pamatiem, kur jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp novēršanas, krīžu vadības un militārā potenciāla instrumentiem; uzskata par būtiski svarīgu EP un ASV Kongresam pieņemt kopējas nostājas par atsevišķiem globāliem kopīgo interešu jautājumiem (terorisma apkarošana, reģionālie konflikti, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, atbruņošanās, starptautiskās tiesības, efektīva daudzpusēja sadarbība, sadarbība enerģētikā, klimata izmaiņas utt.) un uzskata, ka it īpaši 2005. gadā, Madrides deklarācijas desmitajā gadadienā, transatlantiskajām attiecībām jāpiešķir jauns impulss ‐ transatlantiskā tirgus pabeigšana līdz 2015. gadam, jaunās transatlantiskās darba kārtības atjaunošana ar transatlantisko partnerattiecību nolīguma spēkā stāšanos cik ātri vien iespējams un jebkurā gadījumā divu gadu laikā;

28.   uzsver vajadzību ciešai sadarbībai starp ES un ASV, risinot globālas ekonomiskas, politiskas un drošības problēmas; aicina izstrādāt jaunu transatlantisku programmu, lai strukturizētu dialogu par globāliem jautājumiem;

29.   mudina Padomi apspriest ar Eiropas Parlamentu koncepciju par "stratēģiskajām partnerattiecībām" ar trešajām valstīm, kas jābalsta uz kopējo vērtību izplatīšanas un veicināšanas; aicina šajā sakarā veikt stratēģisko partnerattiecību ar Krievijas Federāciju un Ķīnu vispārēju izvērtēšanu;

30.   lūdz gan Padomi, gan Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ciešas attiecības ar Krieviju, atainojot mūsu kopīgās intereses un vērtības, pamatojoties uz cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas pilnīgu ievērošanu;

31.   atbalsta šajā sakarā Padomes priekšlikumu par ES un Krievijas kopēju krīžu pārvarēšanu Piedņestras un Dienvidkaukāza konfliktos; norāda, ka karš Čečenijā traucē attīstīt patiesu sadarbību un atkārto aicinājumu risināt konfliktu politiskā veidā, iesaistot visas Čečenijas sabiedrības demokrātiskās daļas;

32.   izsaka nožēlu, ka attiecības ar Ķīnu ir virzījušās uz priekšu tikai tirdzniecības un ekonomikas jomās, bet bez ievērojamiem sasniegumiem attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju; atkārtoti pieprasa ieviest saistošu ES ieroču eksporta kodeksu un šajā sakarā aicina Padomi neatcelt ieroču embargo un atrast veidus kā veicināt dialogu, mazināt saspīlējumu un ar savstarpējo attiecību palīdzību motivēt atbruņošanos;

33.   pauž visdziļākās bažas par raķešu lielo skaitu Ķīnas dienvidos, kas mērķētas pāri Taivanas jūras šaurumam, un par Ķīnas Tautas Republikas pieņemto t. s. "likumu pret atdalīšanos", kas nepamatoti pasliktina situāciju šajā reģionā; aicina Ķīnas Tautas Republiku un Ķīnas Republiku Taivanā atsākt politiskās sarunas, pamatojoties uz savstarpējo sapratni un atzīšanu, lai veicinātu stabilitāti, demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Austrumāzijā;

34.   atbalsta Lielbritānijas, Francijas un Vācijas, kā arī Padomes un Komisijas pieliktās pūles, lai iedrošinātu Irānu kļūt par aktīvu un labvēlīgu reģionālu partneri, kas pilnībā ievēro cilvēktiesības, un lai nodrošinātu, ka tā neattīsta kodolieročus; uzsver, ka pierādījumam par šādu ieroču attīstīšanas turpināšanu būtu visnopietnākās sekas jebkurām attiecībām starp ES un Irānu;

35.   atbalsta Eiropas saistību Afganistānā tālāku konsolidāciju un šī uzdevuma drošu un dzīvotspējīgu vidēja termiņa finansēšanu; atbalsta centienu palielināšanu, lai atjaunotu starptautisko kopienu; šajā sakarā īpašu nozīmi piešķir izglītības sistēmas attīstīšanai, sieviešu, meiteņu un bērnu stāvokļa uzlabošanai, atbruņošanās procesam, reintegrācijas pasākumiem un tam, lai izstrādātu un ieviestu ekonomiskas alternatīvas opija ražošanai;

36.   aicina Padomi cik vien ātri iespējams uzsākt procedūru, lai pieņemtu KĀDP kopēju nostāju par Irāku;

37.   šajā sakarā uzsver dziļo satraukumu par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2005. gada 10. februāra paziņojumu par nodomu uz nenoteiktu laiku pārtraukt dalību daudzpusējās sarunās par tās kodolprogrammu;

38.   atsaucas uz daudzām Parlamenta rezolūcijām un ziņojumiem par dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, kas dod vērtīgu ieguldījumu debatēs par to, kā Savienības politikai vajadzētu attīstīties attiecībā uz šiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, lai panāktu iepriekšminēto taisnīgo līdzsvaru;

39.   vēlreiz uzsver Savienības aktīvo lomu, kas tai jāuzņemas attiecībās ar trešajām valstīm, veicinot cilvēktiesības un nodrošinot Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu kā svarīgu un neatņemamu KĀDP un EDAP sastāvdaļu;

40.   norāda uz ES saskaņoto darbību nesenajās Ukrainas vēlēšanās, kas ir labs piemērs tam, kā dažādām Eiropas iestādēm, rīkojoties kopīgi ar dalībvalstīm, vajadzētu reaģēt un uzņemties vadošo lomu, kad tiek aizskartas Eiropas kopējās intereses un vērtības; uzņemas atbalstīt turpmākos pasākumus attiecībā uz Ukrainu, jo nesenie notikumi nepārprotami izvirza svarīgus uzdevumus arī Savienībai;

41.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis papildus Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna pasākumiem apsvērt cita veida sadarbību ar Ukrainu, skaidri norādot šīs valsts nākotnes iespējas attiecībā uz ES un atbildot uz Ukrainas iedzīvotāju lielākās daļas izrādītajiem centieniem, kas galu galā varbūt novedīs pie valsts pievienošanās ES;

Parlamenta viedoklis par Savienības lomu noteiktās daudzpusējās organizācijās

42.   gaidot, kad stāsies spēkā jaunais Konstitucionālais līgums, kas Eiropas Savienībai skaidri piešķirs juridiskās personas statusu, iesaka veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu Eiropas Savienības kā veseluma pārstāvniecību dažādās daudzpusējās starptautiskās organizācijās, tostarp it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, Starptautiskajā krimināltiesā (ICC), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Eiropas Padomē un citās attiecīgās organizācijās; aicina Padomi un Komisiju atbilstīgos gadījumos šī mērķa sasniegšanā iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus; it īpaši uzsver nepieciešamību uzlabot ES attiecības ar EDSO un Eiropas Padomi, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju; prasa, lai Parlamentam piešķirtā loma būtu atbilstīga parlamentārās diplomātijas augstajam līmenim, kurā darbojoties tas dod ieguldījumu KĀDP attīstībā;

43.   izsaka viedokli, ka Savienībai kā veselumam jābūt vienai no galvenajām lomām ANO sistēmā, ka ES turpmāk jābūt ANO Drošības padomes loceklei un ka Savienībai jāatbalsta ANO reforma saskaņā ar augsta līmeņa speciālistu grupas priekšlikumiem ziņojumā "Par draudiem, izaicinājumiem un pārmaiņām"; atkārtoti aicina iekļaut ES pārstāvi Drošības padomē, kas būtu neviltota patiesas un iedarbīgas kopējās ārpolitikas izpausme;

44.  Atzinīgi vērtē pēc atsevišķu ES dalībvalstu iniciatīvas pieņemto ANO Drošības padomes vēsturisko lēmumu vērsties pie ICC prokurora sakarā ar Dārfūrā pastrādātajiem noziegumiem; uzskata, ka šis ir izšķirošs solis, kas kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci upurus tuvinās objektīvam taisnīgumam; tomēr pauž nožēlu par Romas statūtus neparakstījušo valstu pilsoņu atbrīvošanu no ICC jurisdikcijas un aicina Padomi turpināt stingri atbalstīt ICC;

Parlamenta viedoklis par KĀDP finansējumu 2005. gadā

45.   atkārto, ka, reaģējot uz Eiropas drošības stratēģijā norādītajiem pieciem galvenajiem draudiem Eiropas drošībai (terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, valsts sabrukums, organizētā noziedzība), būs vajadzīgas ilgtermiņa ārējas saistības, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp nopietnus ieguldījumus drošības pētniecībā un konfliktu novēršanā, kas saistīti ar konkrētu, ilgstošu budžeta kompromisu identificēšanu, kas skaidri jānosaka nākamajā finanšu plānā 2007.–2013. gadam;

46.   uzstāj, ka vairs nav iespējams nošķirt civilo un militāro izdevumu finansējumu, it īpaši EDAP operāciju kontekstā, un vēl konkrētāk ‐ tajās operācijās, ko veic tikai Savienība un kuras plāno un vada tās civilā/militārā struktūrvienība;

47.   tāpēc vēlreiz uzsver, ka EDAP militāro operāciju kopējās izmaksas vajadzētu finansēt no Kopienas budžeta (kā tas jau notiek civilajā sfērā policijas operāciju gadījumā), nevis no papildbudžeta līdzekļiem vai dalībvalstīm piešķirtajiem fondiem, kā tas noteikts pašlaik;

48.   šajā sakarā atgādina jaunās iespējas, ko piedāvā plānoto "Humanitāro cīņas grupu" turpmāko operāciju finansēšana dabas katastrofu gadījumos, kuros nepieciešami gan militārās, gan civilās palīdzības līdzekļi, kā tas nesen bija cunami katastrofas gadījumā Dienvidāzijā; šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu, kas ņemtu vērā arī Eiropas Parlamenta priekšlikumu par Eiropas civilo miera korpusu un Eiropas brīvprātīgās palīdzības korpusa izveidošanu, ko paredz Konstitūcijas III-321. pants;

49.   lūdz Padomi turpmāko EDAP pretterorisma operāciju gadījumā apsvērt iespēju kopējās izmaksas finansēt no Kopienas budžeta pretēji pašreizējiem noteikumiem, kuri darbojas saskaņā ar principu "izmaksas sedz darbības veicējs" vai saskaņā ar jebkuriem citiem īpašiem pasākumiem, piemēram, t. s. "ATHENA mehānismu";

o
o   o

50.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

(1) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. (2) P6_TA(2005)0004. (3) OV C 82 E, 1.04.2004., 599. lpp. (4) OV C 96 E, 21.4.2004., 79. lpp. (5) OV C 87 E, 7.4.2004., 506. lpp. (6) OV C 64 E, 12.3.2004., 599. lpp. (7) OV C 98 E, 23.4.2004., 182. lpp. (8) OV C 104 E, 30.4.2004., 1043.lpp.. (9) P6_TA(2005)0007. (10) OV C 82 E, 1.4.2004., 610. lpp. (11) OV C 77 E, 26.3.2004., 226. lpp. (12) OV C 97 E, 22.4.2004., 647.lpp. (13) OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp. (14) P6_TA(2005)0006. (15) OV C 104 E, 30.4.2004., 1075. lpp.