Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
| Procedūra : 2003/0165(COD) |
|
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
| Dokumenta lietošanas cikls : A6-0128/2005 | ||||||
Iesniegtie teksti : A6-0128/2005 |  | Debates : PV 25/05/2005 - 21 |  | Balsojumi : PV 26/05/2005 - 8.15 |  | Pieņemtie teksti : P6_TA(2005)0201 |
| Pieņemtie teksti |
|
||||||
| Ceturtdiena, 2005. gada 26. maijs - Brisele | |||||||
| Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes marķējumā ***I |
| ||||||
| |||||||
 Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm (COM(2003)0424 – C5-0329/2003 – 2003/0165(COD)) |
| |||
|
(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0424)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuru Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C5-0329/2003), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0128/2005), 1. apstiprina Komisijas grozīto priekšlikumu; 2. aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||
| Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2), tā kā 1) daudzveidīgs un sabalansēts uzturs ir labas veselības priekšnoteikums. Atsevišķiem produktiem ir tikai relatīvi svarīga nozīme uzturā kopumā un uzturs ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekmē konkrētu slimību rašanos cilvēka organismā. Citi faktori, piemēram, vecums, ģenētiskā nosliece, fiziskās aktivitātes līmenis, tabakas un citu narkotisko vielu patēriņš, apkārtējās vides iedarbība un stress, arī ietekmē slimību rašanos. Visi šie faktori ir jāņem vērā Eiropas Savienības izstrādātajos ieteikumos veselības jomā; (2) Kopienā palielinās tādu pārtikas produktu daudzums, kuru marķējumā un reklāmā ir uzturvērtības un veselības ietekmes norādes. Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un atvieglotu viņiem izvēli, tirgū laistajiem produktiem jābūt drošiem un atbilstīgi marķētiem; 3) atšķirības valstu noteikumos, kuri attiecas uz šādām norādēm, var kavēt pārtikas produktu brīvu apriti un radīt nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tādējādi tie tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Tāpēc ir jāpieņem Kopienas noteikumi par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu lietošanu; 4) galvenie marķēšanas noteikumi ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(3), un tajā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/101/EK(4). Direktīva 2000/13/EK vispārēji aizliedz lietot informāciju, kas var maldināt pircēju vai piedēvē ārstnieciskas īpašības pārtikas produktiem. Šai regulai jāpapildina vispārējie Direktīvā 2000/13/EK noteiktie principi un jāizklāsta īpaši noteikumi par uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu lietošanu pārtikas produktiem, kuri kā tādi jāpiegādā patērētājam; 5) šī regula neattiecas uz vienkāršu informāciju, kas vai nu ir, vai nav iekļauta komerciālos paziņojumos, kuri ir saistīti ar veselības aizsardzības iestāžu kampaņām, kuru laikā mudina lietot noteiktus veselīgus produktus, piemēram, ieteicamo daudzumu augļu, dārzeņu un trekno zivju; 6) starptautiskā līmenī 1991. gadā ar Pārtikas kodeksu noteica vispārējās pamatnostādnes par norādēm un 1997. gadā ‐ pamatnostādnes par uzturvērtības norādēm. Pēdējām minētajām pamatnostādnēm Kodeksa komisija drīz pieņems grozījumu. Šis grozījums attiecas uz veselības ietekmes norāžu iekļaušanu 1997. gada pamatnostādnēs. Pienācīga uzmanība ir pievērsta kodeksa pamatnostādnēs noteiktajām definīcijām un nosacījumiem; 7) ir daudz uzturvielu un citu vielu ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kura var būt pārtikas produktam un kura var būt norādes priekšmets. Tāpēc jānosaka vispārējie principi, kas piemērojami visām pārtikas produktu norādēm, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, sniegtu patērētājam informāciju, kura vajadzīga izvēles izdarīšanai, pilnībā pārzinot faktus, kā arī lai pārtikas rūpniecībā radītu vienādus konkurences nosacījumus; 8) uzturvielu profila izveidošanā jāņem vērā visu uzturvielu, arī barojošu vai fizioloģiski aktīvu vielu sastāvs. Nosakot uzturvielu profilus, ņem vērā dažādās pārtikas vielu kategorijas, kā arī šo pārtikas vielu vieta un loma kopējā ikdienas uzturā. Izņēmumi no noteiktā uzturvielas profila ievērošanas var būt nepieciešami atsevišķam pārtikas produktam vai pārtikas kategorijai atkarībā no to lomas un nozīmīguma iedzīvotāju uzturā. Šie būs speciāli kompleksi uzdevumi, un attiecīgu pasākumu pieņemšana jāuztic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei; 9) pašreiz dažās dalībvalstīs attiecībā uz vielām, kuru labvēlīga ietekme nav konstatēta vai par kurām patlaban nav pietiekamas zinātnieku vienprātības, pārtikas produktu marķējumā un reklāmā izmanto ļoti dažādas norādes. Jānodrošina, ka vielām, par kurām dota norāde, ir konstatēta labvēlīga uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme; 10) lai panāktu, ka sniegtās norādes atbilst patiesībai, norādē minētajai vielai galaproduktā jābūt pietiekamā daudzumā vai šī viela produktā vispār nedrīkst būt vai arī tai jābūt pienācīgi samazinātā daudzumā, kas rada norādei atbilstīgu uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi. Vielai arī jābūt organismam izmantojamā veidā. Turklāt ievērojams tās vielas daudzums, kura rada norādei atbilstīgu uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi, jānodrošina ar tādu pārtikas produkta daudzumu, kas atbilst pieņēmumam par saprātīgu patēriņu; 11) ir svarīgi, lai norādes uz pārtikas produktiem būtu saprotamas vidusmēra patērētājam; 12) galvenajam aspektam, kurš tiek ņemts vērā, lietojot pārtikas piedevu un produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādes, ir jābūt zinātniskam pamatojumam, un pārtikas ražotājiem, kuri izmanto produktu norādes, tās ir jāpamato; taču atlaides ir piemērojamas noteiktiem strukturāliem un organizatoriskiem ierobežojumiem attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šim zinātniskajam pamatojumam ir jābūt samērīgam attiecībā pret ieguvumu no šī produkta; 13) ņemot vērā pozitīvo iespaidu, kāds rodas par pārtikas produktiem ar uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm, kā arī šo produktu iespējamo ietekmi uz ēšanas paradumiem un kopējo uztura patēriņu. Tāpēc produktu uzturvērtības marķēšanai jābūt obligātai un tā jāattiecina uz visiem pārtikas produktiem, kam ir veselības ietekmes norādes; 14) ir jāizveido arī atļauto uzturvielu norāžu un to īpašo lietošanas nosacījumu saraksts, kas pamatots uz šādu norāžu lietošanas nosacījumiem, apstiprināts nacionālajā vai starptautiskajā līmenī un ietverts Kopienas tiesību aktos. Šis saraksts ir regulāri jāpapildina, lai ņemtu vērā zinātnes, zināšanu un tehnikas attīstību. Turklāt salīdzinošajās norādēs ir skaidri jāidentificē salīdzināmie produkti galapatērētāju zināšanai; 15) veselības ietekmes norādes jāatļauj lietot Kopienas tirgū tikai pēc tam, kad ir veikts zinātnisks novērtējums iespējami visaugstākajā līmenī. Lai nodrošinātu šo norāžu saskaņotu zinātnisku novērtējumu, šādi novērtējumi jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei; 16) ir daudz citu faktoru ne tikai uztura, kas var ietekmēt psiholoģiskās un uzvedības funkcijas. Paziņojumi par šīm funkcijām tādējādi ir ļoti sarežģīti, un ir grūti nodot aptverošu, patiesu un jēgpilnu ziņu īsā norādē, ko lieto pārtikas produktu marķēšanā un reklamēšanā. Tādēļ ir lietderīgi, izmantojot psiholoģiskas un uzvedības norādes, pieprasīt zinātniskus pierādījumus; (17) Komisijas 1996. gada 26. februāra Direktīvā 96/8/EK par pārtikas produktiem, ko paredzēts izmantot svara samazināšanas diētām ar pazeminātu enerģētisko vērtību(5), ir aizliegts minētajā direktīvā noteikto produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā izmantot norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu, ko var sasniegt, tos izmantojot, vai par izsalkuma sajūtas samazināšanu, vai par sāta sajūtas pieaugumu. Arvien vairāk pārtikas produktu, kas nav īpaši paredzēti svara kontrolēšanai, reklamē, izmantojot šādas atsauces un minot produkta spēju samazināt ar uzturu uzņemto enerģiju. Tādēļ ir lietderīgi atļaut norādes uz šādām īpašībām tikai tad, ja tām ir pietiekams zinātnisks pamatojums; 18) veselības ietekmes norādes, kurās raksturota uzturvielu vai citu vielu nozīme augšanā, attīstībā un ķermeņa parasto fizioloģisko funkciju nodrošināšanā, pamatojoties uz pieņemtām zinātniskām atziņām, ir jāpakļauj citāda veida novērtējumam. Tādēļ pēc konsultēšanās ar Iestādi ir jāpieņem Kopienas saraksts, ar atļautajām norādēm, kuras raksturo uzturvielu vai citu vielu nozīmi; 19) lai neatpaliktu no zinātnes un tehnoloģijas attīstības, minētais saraksts pēc vajadzības nekavējoties jāpārskata. Šāda pārskatīšana ir tehniski īstenošanas pasākumi, un to pieņemšana jāuztic Komisijai, lai procedūru vienkāršotu un paātrinātu; 20) daudzveidīgs un sabalansēts uzturs, ņemot vērā dažādos ēšanas paradumus, tradicionālos produktus un gastronomijas kultūru, kas eksistē dalībvalstīs un to reģionos, un ir ievērojama un saglabājama vērtība, ir priekšnoteikums labai veselībai, un pat tikai vienam produktam var būt neapstrīdama ietekme uz uzturu kopumā. Turklāt uzturs ir viens no daudzajiem faktoriem, kas ietekmē noteiktu slimību rašanos. Slimību rašanos var ietekmēt arī pārējie faktori, kā, piemēram, vecums, ģenētiskā nosliece, fiziskās aktivitātes līmenis, tabakas un citu narkotisko vielu patēriņš, apkārtējās vides iedarbība un stress. Tādēļ vajadzīgas īpašas marķēšanas prasības attiecībā uz produktu veselības norādēm, kas saistītas ar saslimšanas riska mazināšanu; 21) lai nodrošinātu, ka veselības ietekmes norādes ir patiesas, skaidras, uzticamas un noderīgas patērētājiem, izvēloties veselīgu uzturu, Iestādes atzinumā un tam sekojošajā apstiprināšanas procedūrā jāņem vērā veselības ietekmes norādes precīzs saturs un pasniegšanas veids; 22) dažos gadījumos zinātnisks riska novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru jāpamato riska pārvaldības lēmums. Tāpēc jāņem vērā citi tiesiski faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; 23) pārredzamības nolūkā, kā arī lai izvairītos no vairākkārtējas tādu iesniegumu par norādēm iesniegšanas, kas ir jau novērtētas, ir jāizveido un jāuztur šādu sūdzību publisks reģistrs; 24) lai neatpaliktu no zinātnes un tehnoloģijas attīstības, reģistrs pēc vajadzības nekavējoties jāpārskata. Šāda pārskatīšana ir tehniski īstenošanas pasākumi, un to pieņemšana jāuztic Komisijai, lai procedūru vienkāršotu un paātrinātu; 25) lai veicinātu pētniecību un attīstību lauksaimniecības pārtikas nozarē, ir lietderīgi aizsargāt novatoru ieguldījumu tās informācijas un to datu vākšanā, kuri papildina pieteikumu saskaņā ar šo regulu. Šai aizsardzībai tomēr jābūt laikā ierobežotai, lai izvairītos no nevajadzīgas pētījumu un izmēģinājumu atkārtošanas; 26) ņemot vērā īpašo raksturu, kāds ir pārtikas produktiem ar norādēm, jānosaka līdzekļi papildus tiem, kas parasti ir pieejami uzraudzības iestādēm, lai veicinātu efektīvu šo produktu uzraudzību; 27) lai nodrošinātu, ka netiek kavēti jauninājumi un konkurence, jāņem vērā Eiropas pārtikas industrijas, un jo īpaši MVU vajadzības; 28) ir nepieciešams piemērots pārejas periods, lai radītu iespēju pārtikas nozares ražotājiem, jo īpaši MVU, piemēroties šīs regulas prasībām; 29) vispārēja informācijas kampaņa par uztura jautājumiem un veselīgu ēšanas paradumu apgūšanas nozīmīgumu ir jāveido savlaicīgi; 30) tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķus un tāpēc tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai; 31) šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(6), IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I NODAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS 1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Šīs regulas uzdevums ir saskaņot dalībvalstu likumos, normatīvos un administratīvos aktos paredzētos noteikumus, kas attiecas uz uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni. 2. Šī regula attiecas uz uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm, kas iekļautas komerciālos paziņojumos par pārtikas produktu, to pārtikas produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā, kurus piegādā galapatērētājam. Tā attiecas arī uz pārtikas produktiem, kuri ir paredzēti piegādei restorāniem, slimnīcām, skolām, ēdnīcām un līdzīgām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Taču tā neattiecas uz pārtiku, kas tiek piedāvāta un pārdota neiepakota, t.i., bez iepakojuma, un neattiecas uz augļiem un dārzeņiem (svaigiem produktiem). 3. Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes, kas neatbilst šai regulai, ir uzskatāmas par maldinošu reklāmu Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu(7) nozīmē. 4. Šī regula neietekmē šādus Kopienas tiesību aktus:
5. Šī regula neietekmē noteiktu Kopienas tiesību aktu noteikumus attiecībā uz pārtikas produktiem, kuri paredzēti lietošanai īpašā uzturā, un noteikumus attiecībā uz pārtikas piedevām. 6. Šī regula neattiecas uz preču zīmēm, kas atbilst grozītās Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK ar ko tuvina tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm(13) vai grozītās Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi(14) normām. 2. pants Definīcijas
II NODAĻA VISPĀRĒJIE PRINCIPI 3. pants Visu norāžu vispārējie principi Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes Kopienas tirgū laisto pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai var izmantot tikai tad, ja tās atbilst šīs regulas noteikumiem.
4. pants Vispārējie nosacījumi 1. Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
2. Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes attiecas uz pārtikas produktu, kas gatavs patēriņam saskaņā ar ražotāja norādījumiem. 5. pants Norāžu zinātniskais pamatojums 1. Uzturvērtības norādēm un veselības ietekmes norādēm jābūt balstītām uz un pamatotiem zinātniskiem atzinumiem. 2. Pārtikas uzņēmums, kas sniedz uzturvērtības vai veselības ietekmes norādi, pamato šādas norādes lietošanu. 3. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt pārtikas uzņēmumam vai personai, kas laiž produktu tirgū, uzrādīt zinātnisko darbu un datus, kuri apliecina atbilstību šai regulai. 6. pants Informācija par uzturvielām 1. Uzturvērtības norāžu vai veselības ietekmes norāžu izmantošana nedrīkst slēpt pārtikas preču produkta kopējo uzturvērtību. Tajā nodrošina informāciju, kas ļautu patērētājiem saprast to pārtikas preču nozīmi līdzsvarotā diētā, uz kurām ir uzturvērtības norādes vai veselības ietekmes norādes:
Tāpat veic arī atsauci uz enerģētisko vērtību un uzturvielu, kā arī uz citu vielu saturu iepakojumā vai vienā porcijā, lai atvieglotu patērētājus. 2. Piedevām uzturvērtības informācijas tuvumā ir jānorāda šāda informācija, ja Kopienas tiesību akti nepieprasa to norādīt uz marķējuma:
III NODAĻA UZTURVĒRTĪBAS NORĀDES 7. pants Īpašie nosacījumi 1. Uzturvērtības norādes drīkst atļaut tikai tad, ja tās atbilst šai regulai un pielikumā norādītajiem nosacījumiem. 2. Pielikuma grozījumus pieņem saskaņā ar 25.panta 2.punktā minēto kārtību un, ja nepieciešams, pēc apspriešanās ar Iestādi, un iesaistot patērētāju grupas, lai tās izvērtētu uztveri un sapratni par apskatāmajām norādēm. 8. pants Salīdzinošās norādes 1. Neietekmējot Direktīvas 84/450/EEK prasības, uzturvērtības norādi, kas salīdzina uzturvērtību daudzumu un/vai pārtikas produkta enerģētisko vērtību ar citu pārtiku produktu vai citu pārtikas produktu kategoriju, lieto tikai tādā gadījumā, ja salīdzināmos produktus var skaidri identificēt pēc vidusmēra patērētāja vai arī tie ir skaidri norādīti. Ir jānosaka atšķirība uzturvērtību daudzumā un/vai enerģētiskajā vērtībā, un salīdzinājumam ir jāattiecas uz to pašu pārtikas produkta daudzumu. 2. Salīdzinošajās uzturvērtības norādēs salīdzina attiecīgā pārtikas produkta sastāvu ar vairākiem tās pašas kategorijas pārtikas produktiem, tostarp citu preču zīmju pārtikas produktiem, kam nav tāds sastāvs, kurš ļautu uz tiem lietot līdzīgu norādi. IV NODAĻA VESELĪBAS IETEKMES NORĀDES 9. pants Īpaši nosacījumi 1. Veselības ietekmes norādes ir atļauts izmantot, ja tās atbilst II nodaļā minētajām vispārējām prasībām un šajā nodaļā minētajām īpašajām prasībām un ja par tām ir paziņots saskaņā ar 13. pantā minēto kārtību, un ja
2. Veselības ietekmes norādes ir atļauts izmantot, ja uz etiķetes ir šāda informācija:
10. pants Ierobežojumi noteiktu veselības ietekmes norāžu lietošanai 1. Šādas veselības ietekmes norādes nav atļautas, ja vien nav zinātniski pamatotas:
2. Ja nepieciešams, Komisija, vispirms apspriežoties ar Iestādi un organizācijām, kas pārstāv pārtikas rūpniecību un patērētājus, publicē vispusīgus norādījumus šī panta īstenošanai, kas izstrādāti saskaņā ar 25.panta 2. punktā minētajiem noteikumiem. 11. pants Veselības ietekmes norādes, kurās aprakstīta uzturvielu vai citu vielu vispārpieņemta nozīme 1. Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta, veselības ietekmes norādes, kas raksturo barojošu vai citu vielu ietekmi uz cilvēka augšanu, attīstību un normālu darbību, kas ir pamatotas ar pierādītiem un atbilstoši pamatotiem zinātniskiem atzinumiem, var tikt veidotas, ja ilustrējoši piemēri saistībai starp barojošām vai citām vielām un veselību ir pamatoti ar 2. punktā paredzēto sarakstu. 2. Dalībvalstis un organizācijas, kas pārstāv pārtikas ražošanas nozari un patērētājus, apgādā Komisijai norāžu sarakstus, kā noteikts 1.pantā vēlākais līdz …(18). Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi un saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru vēlākais …(19)* pieņem Kopienas sarakstu ar atļautām norādēm, kā minēts 1. punktā, aprakstot uzturvielu vai citu vielu nozīmi augšanā, attīstībā un ķermeņa parastajās funkcijās. Grozījumus sarakstā pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma. 3. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2. punkta otrajā daļā minētā saraksta pieņemšanai, veselības ietekmes norādes, kā minēts 1. punktā, drīkst sniegt, pārtikas tirgus dalībniekiem par to uzņemoties atbildību, ja tās atbilst šai regulai un spēkā esošajiem valsts noteikumiem, kas attiecas uz šādām norādēm, kā arī neierobežojot drošības pasākumu pieņemšanu, kā minēts 24. pantā. 12. pants Norādes par samazinātu slimības risku 1. Atkāpjoties no Direktīvas 2000/13/EK 2. panta 1. punkta, slimību riska samazināšanas norādes var pielietot, ja par tām ir paziņots saskaņā ar šo regulu. 2. Papildus šajā regula noteiktajām vispārējām prasībām un šā panta 1. punktā minētajām īpašajām prasībām attiecībā uz norādēm par samazinātu slimības risku uz etiķetes ir arī paziņojums, kurā norādīts, ka slimībām var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var nebūt labvēlīga ietekme. 13. pants Paziņošana 1. Paziņojumu saskaņā ar 9.panta 1.punktu Iestādei pa pastu vai, ieteicamāk, lietojot modernos saziņas līdzekļus (tostarp, e-pastu), sniedz ražotājs, kad produkts pirmo reizi tiek izlaists tirgū vai importētājs, ja produkts tiek ražots trešajā valstī.
2. Paziņojumam pievieno šādas ziņas un dokumentus:
3. Īstenošanas noteikumi šī panta piemērošanai, tostarp noteikumi attiecībā uz paziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar 25.panta 2.punktā noteikto procedūru, pēc apspriešanās ar Iestādi. 4. MVU jāsniedz nozīmīga palīdzība lietas sagatavošanā. 5. Pirms šīs regulas piemērošanas dienas, Iestāde nosaka un publicē vispusīgus norādījumus, lai palīdzētu ražotājiem un importētājiem sagatavoties un iesniegt paziņojumus. Noteikumi par paziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu ietver ražotāju tiesības aizstāvēt savu paziņojumu Iestādes priekšā. Šis noteikums tieši ietver tiesības sniegt papildus informāciju paziņojuma izvērtēšanas laikā Iestādē. 14. pants Pamatots Komisijas atzinums un Iestādes atzinums 1. Komisija četru mēnešu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas saskaņā ar 9. panta 1. punktu var nosūtīt Iestādei pamatotu atzinumu, ja tā ir nonākusi pie slēdziena, ka veselības ietekmes norāde neatbilst vispārējām prasībām, kas ir noteiktas II nodaļā, vai noteiktām prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā. 2. Pamatota atzinuma nosūtīšana nozīmē, ka Iestāde ir aicināta sniegt atzinumu par veselības ietekmes norādes atbilstību vispārējām prasībām, kas noteiktas II nodaļā, vai noteiktām prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā. 3. Iestāde nekavējoties paziņo ražotājam vai importētājam, ka veselības ietekmes norādes izmantošana ir jāpārtrauc līdz laikam, kamēr
15. pants Iestādes atzinums 1. Ja ir šaubas attiecībā uz zinātnisko pamatojumu veselības ietekmes norādei, Iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma sagatavot atzinumu. Sniedzot savu atzinumu, Iestāde cenšas ievērot sešu mēnešu termiņu no paziņojuma saņemšanas dienas. Šo termiņu var neievērot, ja Iestāde prasa papildu informāciju no ražotāja vai importētāja saskaņā ar 2. punktu. Ja ir nopietnas bažas attiecībā uz veselības ietekmes norādes zinātnisko pamatojumu, kā rezultātā Iestāde var nesniegt labvēlīgu atzinumu, Komisija var aizliegt veselības ietekmes norādes turpmāku izmantošanu. 2. Ražotājam vai importētājam ir tieša piekļuve Iestādes ekspertu grupai, tostarp tiesības tapt uzklausītam un tiesības sniegt papildu ziņas pie lietas. 3. Lai sagatavotu savu atzinumu, Iestāde pārbauda:
4. Ja atzinumā veselības ietekmes norādes apstiprināšana ir atbalstīta, tajā iekļauj šādas ziņas:
5. Ja par veselības ietekmes norādēm ir nosacīts atzinums, to nosūta ražotājam vai importētājam. Ražotājs vai importētājs mēneša laikā no atzinuma saņemšanas datuma sniedz papildus informāciju Iestādei pirms galīgā atzinuma pieņemšanas un publicēšanas. 6. Iestāde sniedz savu atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un ražotājam vai importētājam, ieskaitot ziņojumu, kurā aprakstīts veselības ietekmes norādes novērtējums un uzskaitīti šāda atzinuma iemesli. 7. Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu atzinumu publisko. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc publicēšanas var iesniegt Komisijai atsauksmes. 16. pants Lēmums pa pamatotu atzinumu 1. Viena mēneša laikā no Iestādes atzinuma saņemšanas, Komisija sniedz 25. panta 1. punktā minētajai komitejai lēmuma projektu, kurš jāpieņem, ņemot vērā Iestādes atzinumu un ikviena Kopienas tiesību akta attiecīgo noteikumu. Gadījumos, kad lēmuma projekts nav saskaņā ar Iestādes atzinumu, Komisija sniedz paskaidrojumu par nesakritību. 2. Visos lēmuma projektos, kas paredz atļaujas piešķiršanu, ietver 15. panta 4. punktā minētās ziņas un atļaujas turētāja vārdu/nosaukumu. 3. Galīgo lēmumu par pieteikumu pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru. 4. Komisijai nekavējoties informē ražotāju vai importētāju par pieņemto lēmumu un publicē ziņas par lēmumu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 5. Atļaujas piešķiršana nemazina pārtikas apritē iesaistītā pārtikas tirgus dalībnieka vispārējo civilatbildību vai kriminālatbildību attiecībā uz konkrēto pārtikas produktu. 17. pants Lēmumu grozīšana, apturēšana un atcelšana 1. Saskaņā ar 13. pantā noteikto kārtību, ražotājs vai importētājs var piemērot grozījumus spēkā esošajam lēmumam. 2. Pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumu par to, vai lēmums par veselības ietekmes norādes izmantošanu joprojām atbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem. Tā nekavējoties nosūta savu atzinumu Komisijai, atļaujas turētājam un dalībvalstīm. Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu atzinumu publisko. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc publicēšanas var iesniegt Komisijai atsauksmes. 3. Komisija izskata Iestādes lēmumu trīs mēnešu laikā. Ja nepieciešams, lēmumu groza, aptur tā darbību vai atceļ saskaņā ar 16. pantā noteikto kārtību. 18. pants Nodevas Pēc apspriešanās ar Iestādi, Komisija sniedz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par nodevām paziņojumu izvērtēšanai. V NODAĻA VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 19. pants Kopienas reģistrs 1. Komisija izveido un uztur Kopienas Pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu reģistru, turpmāk tekstā ‐ "Reģistrs". 2. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:
3. Reģistrs ir publiski pieejams. 20. pants Datu aizsardzība 1. Zinātniskos datus un citu pieteikuma dokumentācijā iekļauto informāciju, kas nepieciešama atbilstoši 13. panta 2. punktam, nedrīkst izmantot cita pieteikuma iesniedzēja labā trīs gadus pēc atļaujas izsniegšanas, izņemot, ja turpmākais pieteikuma iesniedzējs ir vienojies ar iepriekšējo pieteikuma iesniedzēju, ka šādus datus un informāciju drīkst izmantot, ja:
2. Līdz 1. punktā minētā 7 gadu termiņa beigām nevienam turpmākam pieteikuma iesniedzējam nav tiesību atsaukties uz datiem, kurus iepriekšējais pieteikuma pieprasītājam ir norādījis kā datus par īpašumtiesībām, ja vien un līdz laikam, kad Komisija pieņem lēmumu par to, vai atļauju var vai varēja piešķirt, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis datus par īpašumtiesībām. 21. pants Intelektuālā īpašuma tiesības Norādes paziņošana, reģistrācija un publicēšana neskar intelektuālā īpašuma tiesības, kuras paziņojuma iesniedzējam var būt attiecībā uz norādi vai jebkādiem zinātniskiem datiem, vai jebkādu informāciju, kas iekļauta lietas dokumentācijā. Šādas tiesības aizsargā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem. 22. pants Dalībvalstu tiesību akti Neskarot Līgumu, jo īpaši tā 28. un 30. pantu, dalībvalstis nedrīkst ierobežot vai aizliegt tādu pārtikas produktu tirdzniecību vai reklamēšanu, kas atbilst šai regulai, piemērojot nesaskaņotus valsts noteikumus par norādēm, kuras sniegtas par atsevišķiem pārtikas produktiem vai pārtiku kopumā. 23. pants Paziņošanas procedūra 1. Atsaucoties uz šo pantu, piemēro 2., 3. un 4. pantā noteikto procedūru. 2. Ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu pieņemt jaunus tiesību aktus, tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par paredzētajiem pasākumiem un pamato to nepieciešamību. 3. Komisija apspriežas ar Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu (turpmāk tekstā ‐ "Komiteja"), un, ja Komisija šādu apspriešanos uzskata par lietderīgu vai ja to pieprasa kāda dalībvalsts, pauž savu nostāju par paredzētajiem pasākumiem. 4. Attiecīgā dalībvalsts plānotos pasākumus var veikt sešus mēnešus pēc 2. punktā minētās paziņošanas, ja nav saņemts negatīvs Komisijas atzinums. Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tā saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru un pirms šī punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām nosaka vai paredzētos pasākumus var īstenot. Komisija var pieprasīt veikt atsevišķus grozījumus paredzētajos pasākumos. 24. pants Drošības pasākumi 1. Ja dalībvalstij ir nopietns pamats uzskatīt, ka norāde neatbilst šai regulai vai ka 5. pantā paredzētais zinātniskais pamatojums ir nepietiekams, attiecīgā dalībvalsts var savā teritorijā uz laiku apturēt attiecīgās norādes izmantošanu. Dalībvalsts par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, kā arī pamato apturēšanas iemeslus. 2. Saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru attiecīgā gadījumā lēmumu pieņem pēc tam, kad ir saņemts Iestādes atzinums. Komisija šo procedūru var uzsākt pēc savas iniciatīvas. 3. Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts apturēšanu var paturēt spēkā, līdz tai ir paziņots 2. punktā minētais lēmums. 25. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. 2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši. 26. pants Uzraudzība Lai veicinātu to pārtikas produktu efektīvu uzraudzību, uz kuriem ir uzturvērtības vai veselības ietekmes norādes, dalībvalstis var prasīt, lai ražotājs vai persona, kas šādus produktus laiž tirgū to teritorijā, ziņo kompetentajai iestādei par laišanu tirgū, tai nosūtot uz produkta izmantotās norādes paraugu. 27. pants Novērtēšana Vēlākais līdz ...(20), Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, it sevišķi par to pārtikas produktu tirgus attīstību, kam tiek veidotas uzturvērtības un veselības ietekmes norādes, un attiecībā uz jebkādām problēmām, kas radušās 1. panta 6. punkta par preču zīmēm piemērošanā, ja nepieciešams, kopā ar priekšlikumiem par grozījumiem. Šajā ziņojumā arī ir jāiekļauj Regulas ietekmes novērtējums uz sabiedrības veselību. 28. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". To piemēro no ...(21)*. Pārtikas produktus, kas ir laisti pārdošanā vai marķēti pirms šīs regulas piemērošanas pirmās dienas un kas nav saskaņā ar to, drīkst tirgot līdz …(22)** vai līdz to izmantošanas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš laika posms ir garāks. Veselības ietekmes norādes, kas nav minētas 11. panta 1. punktā un kas atbilst šīs Regulas spēkā stāšanās brīdī pastāvošajiem noteikumiem, kuri attiecas uz pārtikas produktiem, pārtikas produktu kategorijām vai uzturvielām, var turpināt izmantot līdz sešu mēnešu termiņa beigām pēc galīgā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 13. pantu ar nosacījumu, ja divpadsmit mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas sniegts paziņojums saskaņā ar 16. pantu. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. , Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS Uzturvērtības norādes un nosacījumi, kas uz tam attiecas MAZKALORIJU Norādi, ka pārtikas produkts ir mazkaloriju, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktam ir mazāk nekā 40 kcal (170 kJ)/100 g un mazāk nekā 20 kcal (80 kJ)/100 ml. Ja pārtikas produkti dabīgi ir mazkaloriju, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. SAMAZINĀTS KALORIJU DAUDZUMS Norādi, ka pārtikas produktam ir samazināts kaloriju daudzums, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkta enerģētiskā vērtība ir samazināta par vismaz 30%, norādot kādēļ pārtikas produkta kopējā enerģētiskā vērtība ir mazāka. BEZKALORIJU Norādi, ka pārtikas produkts jau dabiski ir bezkaloriju, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktam ir mazāk nekā 4 kcal (17 kJ)/100 ml. Ja pārtikas produkti ir dabīgi bezkaloriju, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. AR ZEMU TAUKU SATURU Norādi, ka pārtikas produkts ir ar zemu tauku saturu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir mazāk nekā 3 g tauku uz 100 g vai 1,5 g tauku uz 100 ml (1,8 g tauku uz 100 ml puskrejotam pienam). Ja pārtikas produkti dabīgi ir ar zemu tauku saturu, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. BEZTAUKU Norādi, ka pārtikas produkts ir beztauku, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktam ir ne vairāk kā 0,5 g tauku uz 100 g vai 100 ml. Tomēr norādes, kuras izteiktas kā "X% beztauku" ir aizliegtas. Ja pārtikas produkti ir dabīgi beztauku, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. AR ZEMU PIESĀTINĀTO TAUKU SATURU Norādi, ka pārtikas produkts ir ar zemu piesātināto tauku saturu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 1,5 g piesātināto taukskābju uz 100 g cietvielas vai 0,75 g piesātināto taukskābju uz 100 ml šķidruma un ja abos gadījumos piesātinātie tauki nodrošina ne vairāk kā 10% no kalorijām. Ja pārtikas produkti dabīgi ir ar zemu piesātināto tauku saturu, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. BEZ PIESĀTINĀTAJIEM TAUKIEM Norādi, ka pārtikas produkts nesatur piesātinātos taukus, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,1 g piesātināto tauku uz 100 g vai 100 ml. Ja pārtikas produktos dabīgi nav piesātināto tauku, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. MAZ CUKURA Norādi, ka pārtikas produkts satur maz cukura, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 g vai 100 ml. Ja pārtikas produkti dabīgi satur maz cukura, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. BEZ CUKURA Norādi, ka pārtikas produkts ir bez cukura, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,5 g cukura uz 100 g vai 100 ml. Ja pārtikas produktos dabīgi nav cukura, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. BEZ PIEVIENOTA CUKURA Norādi, ka pārtikas produktam nav pievienots cukurs, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts nesatur pievienotus mono- vai disaharīdus, vai arī citus pārtikas produktus, kuru izmanto to saldinātājīpašību dēļ. MAZ NĀTRIJA/SĀLS Norādi, ka pārtikas produkts satur maz nātrija, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,12 g nātrija vai tikpat daudz sāls uz 100 g vai 100 ml. Ja pārtikas produkti dabīgi satur maz nātrija, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. ĻOTI MAZ NĀTRIJA/SĀLS Norādi, ka pārtikas produkts satur ļoti maz nātrija, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,04 g nātrija vai tikpat daudz sāls uz 100 g vai 100 ml. Ja pārtikas produkti dabīgi satur ļoti maz nātrija, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. BEZ NĀTRIJA VAI BEZ SĀLS Norādi, ka pārtikas produkts nesatur nātriju, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,005 g nātrija vai tikpat daudz sāls uz 100 g. Ja pārtikas produktos dabīgi nav nātrija, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. ŠĶIEDRVIELU AVOTS Norādi, ka pārtikas produkts ir šķiedrvielu avots, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, var izmantot tikai tad, ja 100 g produkta ir vismaz 3 g šķiedrvielu vai vismaz 1,5 g šķiedrvielu uz 100 kcal. Ja pārtikas produkti dabīgi ir šķiedrvielu avots, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. DAUDZ ŠĶIEDRVIELU Norādi, ka pārtikas produktā ir daudz šķiedrvielu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja 100 g produkta ir vismaz 6 g šķiedrvielu vai vismaz 3 g šķiedrvielu uz 100 kcal. Ja pārtikas produkti dabīgi satur daudz šķiedrvielu, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. PROTEĪNA AVOTS Norādi, ka pārtikas produkts ir proteīna avots, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 12% no produkta enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns. Ja pārtikas produkti dabīgi ir proteīna avots, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. DAUDZ PROTEĪNA Norādi, ka pārtikas produkts satur daudz proteīna, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 20% no produkta enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns. Ja pārtikas produkti dabīgi ir proteīna avots, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. DABĪGS VITAMĪNU UN/VAI MINERĀLU AVOTS Norādi, ka pārtikas produkts ir dabīgs vitamīnu un/vai minerālu avots, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja 100 g vai 100 ml produkta satur vismaz 15% no ieteicamās diennakts devas, kas noteikta Direktīvas 90/496/EEK pielikumā. BAGĀTINĀTS AR VITAMĪNIEM UN/VAI MINERĀLIEM Norādi, ka pārtikas produkts ir bagātināts ar vitamīniem un/vai minerāliem, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts satur ievērojamu daudzumu vitamīnu un/vai minerālu, kā noteikts Direktīvas 90/496/EEK pielikumā. DAUDZ VITAMĪNU UN/VAI MINERĀLU Norādi, ka pārtikas produktā jau dabīgi ir daudz vitamīnu un/vai minerālu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts satur vismaz divreiz vairāk vitamīnu/un vai minerālu nekā tad, ja norāde ir "vitamīnu un minerālu avots". Ja pārtikas produkti dabīgi satur daudz vitamīnu un/vai minerālu, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. SATUR (UZTURVIELAS VAI CITAS VIELAS NOSAUKUMS) Norādi, ka pārtikas produkts satur kādu uzturvielu vai citu vielu, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts atbilst visiem piemērojamiem šīs regulas noteikumiem. Ja pārtikas produkti dabīgi ir satur minēto uzturvielu vai citu vielu, vārdu "dabīgi" drīkst izmantot pirms šādas norādes. PALIELINĀTS (MAKROUZTURVIELAS NOSAUKUMS ) SATURS Norādi, ka vienas vai vairāku uzturvielu saturs ir palielināts, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts atbilst nosacījumiem attiecībā uz norādi ".. avots" un ja saturs ir palielināts par vismaz 30% salīdzinājuma ar līdzīgu produktu. SAMAZINĀTS (UZTURVIELAS NOSAUKUMS ) SATURS Norādi, ka vienas vai vairāku uzturvielu saturs ir samazināts, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja saturs ir samazināts par vismaz 30% salīdzinājuma ar līdzīgu produktu, izņemot attiecībā uz mikrouzturvielām, kur ir pieņemama 10% atšķirība atsauces vērtībās, kā noteikts Direktīvā 90/496/EEK. VIEGLS Norādei, ka pārtikas produkts ir "viegls", kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, piemēro tos pašus nosacījumus kā norādei ar vārdu "samazināts"; pievieno arī tās īpašības/ to īpašību norādi, kas pārtikas produktu padara "vieglu".
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |