Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts

Procedūra : 2004/0175(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0108/2005
Iesniegtie teksti : A6-0108/2005		Debates : PV 06/06/2005 - 15		Balsojumi : PV 07/06/2005 - 6.3		Pieņemtie teksti : P6_TA(2005)0213

Pieņemtie teksti	511k  210k
Otrdiena, 2005. gada 7. jūnijs - Strasbūra
Telpiskās informācijas infrastruktūra Kopienā (INSPIRE) ***I	P6_TA(2005)0213 A6-0108/2005
Rezolūcija   Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka telpiskās informācijas infrastruktūru Kopienā (INSPIRE) (KOM(2004)0516 ‐ C6–0099/2004 ‐ 2004/0175(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0516)(1), –   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0099/2004), –   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, –   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0108/2005), 1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; 3.   uzdod tā Priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. (1) Nav vēl publicēts OV.

Eiropas Parlamenta nstāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 7. jūnijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK, ar ko nosaka telpiskās informācijas infrastruktūru Kopienā (INSPIRE)
P6_TC1-COD(2004)0175
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2), rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru (3), tā kā: (1)  Kopienas vides politikai jābūt vērstai uz augsta līmeņa aizsardzību, ņemot vērā situāciju daudzveidību dažādajos Kopienas reģionos. Kopienai vides politikas izstrādē jāņem vērā pieejamie zinātniskie un tehniskie dati, vides apstākļi dažādajos tās reģionos, ekonomikas un sociālā attīstība Kopienā kopumā un līdzsvarota attīstība tās reģionos. Dažādās vides politikās ir jāizmanto ar telpiskām iezīmēm saistīta tematiskā informācija. Turklāt viena un tā pati informācija bieži vien ir vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu citas Kopienas politikas, kurās saskaņā ar Līguma 6. pantu ir jāiekļauj vides aizsardzības prasības. Lai panāktu šādu integrāciju, jāizveido koordinācija starp tiem, kuri lieto, un tiem, kuri sniedz informāciju par šiem tematiem, lai varētu kombinēt no dažādajām nozarēm saņemto informāciju un iegūtās zināšanas. (2)  Sestā vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (4), prasa, lai tiktu darīts viss, lai nodrošinātu integrētu Kopienas vides politikas veidošanu, ņemot vērā vietējās un reģionālās atšķirības. Turpmāk minētajā programmā ir uzsvērta Eiropas iniciatīvu izstrādāšana, veicinot valsts un pašvaldības iestāžu informētību un uzlabojot zinātnisko izpratni par datiem un informāciju attiecībā uz stāvokli un tendencēm vides jomā. Tajā arī prasīts īstenot šādus prioritārus pasākumus: veikt politikas pasākumu iepriekšēju novērtēšanu un paveiktā novērtējumu, izveidot saikni starp vidē un citās nozarēs iesaistītajiem dalībniekiem informācijas, profesionālās apmācības, izpētes, izglītības un politikas jomā, cita starpā regulāri informējot plašāku sabiedrību, kā arī pārskatot un regulāri kontrolējot informācijas un ziņošanas sistēmas. Turklāt ir vajadzīgs, lai vides likumdošanā, kas tiks pieņemta turpmāk, efektīvā veidā tiktu aplūkots monitorings un datu savākšana, un lai tiktu izstrādāti zemes uzraudzības lietojumi un instrumenti, kas palīdzētu dalībvalstīm izveidot attiecīgas datu savākšanas sistēmas. Ir vairākas nopietnas problēmas attiecībā uz tādas telpiskās informācijas pieejamību, kvalitāti, organizāciju un piekļuvi, kas vajadzīga, lai sasniegtu Sestajā vides rīcības programmā izklāstītos mērķus. (3)  Problēmas, kas skar telpiskās informācijas pieejamību, kvalitāti, organizāciju un piekļuvi, ir raksturīgas daudziem politikas un informācijas tematiem un tās ir sastopamas dažādos valsts iestāžu līmeņos. To atrisināšanai ir vajadzīgi pasākumi, kuros tiek apskatīta sadarbspējīgu telpisko datu un to pakalpojumu apmaiņa, piekļuve un kopīgs lietojums dažādos valsts iestāžu līmeņos un dažādās nozarēs. Tāpēc ir jāizveido telpiskās informācijas infrastruktūra Kopienā. (4)  Telpiskās informācijas infrastruktūra Eiropas Kopienā, turpmāk saukta arī "INSPIRE", ir jāizveido, balstoties uz telpiskās informācijas infrastruktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis, kas atbilst kopīgiem noteikumiem un ko papildina Kopienas līmeņa pasākumi. Ar šo pasākumu palīdzību jāpanāk, ka telpiskās informācijas infrastruktūras, ko izveidojušas dalībvalstis, ir saderīgas un lietojamas pārrobežu kontekstā. (5)  Telpiskās informācijas infrastruktūrām dalībvalstīs jābūt veidotām tā, lai vispiemērotākajā veidā tiktu nodrošināta telpisko datu uzglabāšana, pieejamība un uzturēšana; lai atbilstošā veidā būtu iespējams apvienot no dažādiem Kopienas avotiem savāktus telpiskos datus un kopīgi sadalīt vairākiem lietojumiem un lietotājiem; lai vienā valsts iestādes līmenī savāktus telpiskos datus būtu iespējams kopīgi lietot visos dažādajos valsts iestāžu līmeņos; lai telpiskie dati kļūtu pieejami uz tādiem nosacījumiem, kas neierobežo to plašu lietošanu; lai būtu viegli noteikt pieejamos telpiskos datus, novērtēt to piemērotību attiecīgajam mērķim un pārzināt nosacījumus, kas piemērojami to lietošanai. (6)  Šajā direktīvā aplūkotā telpiskā informācija zināmā mērā pārklājas ar informāciju, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas publiskumu (5). Tomēr telpiskās informācijas tehniskie un saimnieciskie aspekti apgrūtina tās izmantošanu vides politikās, kā arī kavē vides apsvērumu iekļaušanu citās politikās. Tāpēc jāsagatavo konkrēti noteikumi saistībā ar telpisko informāciju, apskatot saistības, izņēmumus un drošības pasākumus. Šī direktīva neierobežo Direktīvu 2003/4/EK, izņemot konkrētus noteikumus, kuros apskatīts pamatojums piekļuves ierobežošanai šai direktīvā paredzētajiem telpiskajiem datiem, novēršot iespēju pārmērīgi ierobežot piekļuvi tiem. (7)  Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkārtotu izmantošanu(6), kuras mērķi papildina šajā direktīvā izklāstītos mērķus. Komisijai tomēr jāveic papildu pasākumi, lai apskatītu jautājumus, kas saistīti ar tās valsts sektora informācijas konkrētās kategorijas atkārtotu izmantošanu, uz kuru attiecas šī direktīva. (8)  Izveidojot telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā, tai būs ievērojama papildu vērtība, un tā gūs labumu no citām Kopienas iniciatīvām, piemēram, no Padomes 2002. gada 21. maija Regulas (EK) Nr. 876/2002, ar ko izveido Galileo kopuzņēmumu (7), un no Globālā monitoringa par vidi un drošību (GMES): GMES jaudas izveidošana līdz 2008. gadam (8). Lai izmantotu starp šīm iniciatīvām esošās sinerģijas, dalībvalstīm jāsāk izmantot no Galileo un GMES iegūti dati, tiklīdz tie kļūst pieejami, jo īpaši tad, kad tie attiecas uz laika un telpa atsaucēm, kas saņemtas no Galileo. (9)  Daudzas iniciatīvas tiek īstenotas valsts un Kopienas līmenī, lai savāktu, saskaņotu vai organizētu telpiskās informācijas izplatīšanu vai lietošanu. Šādas iniciatīvas var būt noteiktas Kopienas tiesību aktos (piemēram, Komisijas 2000. gada 17. jūlija Lēmumā 2000/479/EK par Eiropas piesārņojošo vielu reģistru (EPER) saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (9), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2152/2003 par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest focus) (10), Kopienas finansētu programmu ietvaros (piemēram, CORINE zemes virsmas programma, Eiropas Transporta politikas informācijas sistēma) vai arī var rasties no iniciatīvām, kas tiek īstenotas valsts vai reģionu līmenī. Šī direktīva ne vien papildinās šādas iniciatīvas, piedāvājot sistēmu, kas nodrošinās to sadarbspēju, bet arī balstīsies uz esošo pieredzi un iniciatīvām, nevis atkārtos jau paveikto. (10)  Šī direktīva jāattiecina uz telpiskajiem datiem, kas atrodas valsts iestāžu rīcībā vai kurus to uzdevumā izmanto, un tā jāattiecina uz telpiskajiem datiem, ko valsts iestādes izmanto savu uzdevumu veikšanai. Ievērojot konkrētus nosacījumus, tā tomēr jāattiecina arī uz telpiskajiem datiem, kas atrodas fizisku vai juridisku personu rīcībā, kuras nav valsts iestādes, ja vien attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas to pieprasa. (11)  Šai direktīvai nav jānosaka prasības attiecībā uz jaunu vides stāvokļa datu savākšanu vai šādas informācijas sniegšanu Komisijai, jo šos jautājumus reglamentē citi ar vidi saistīti tiesību akti. (12)  Valsts infrastruktūras jāievieš pakāpeniski un attiecīgi šajā direktīvā apskatītie telpisko datu temati jāsaskaņo dažādos prioritāšu līmeņos. Tās ieviešot, jāņem vērā tas, ciktāl telpiskie dati ir vajadzīgi plašam lietojumu klāstam dažādās politikas jomās, to Kopienas politikās paredzēto darbību prioritāte, kurās saskaņotus telpiskos datus izmanto, un panākumi, kurus dalībvalstis guvušas, tos saskaņojot. (13)  Laika un resursu patēriņš, meklējot esošos telpiskos datus vai atklājot, ka tos var izmantot kādam konkrētam mērķim, ir galvenais šķērslis, kas kavē pieejamo datu pilnīgu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm metadatu veidā jāsniedz pieejamo telpisko datu kopu un pakalpojumu apraksti. (14)  Formātu un struktūru lielā dažādība, kādos telpiskie dati ir organizēti un kādos tiem piekļūst Kopienā, traucē efektīvi izstrādāt, ieviest, uzraudzīt un novērtēt Kopienas tiesību aktus, kas tieši vai netieši skar vidi, tādēļ jānosaka īstenošanas pasākumi, lai sekmētu no dažādiem avotiem iegūtu telpisko datu izmantošanu dalībvalstīs. Minētajiem pasākumiem jābūt izstrādātiem tā, lai telpisko datu kopas būtu sadarbspējīgas, un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai nekādā veidā netiktu ierobežoti dati vai informācija, kas vajadzīga sadarbspējas nodrošināšanai. (15)  Lai telpiskos datus varētu kopīgi izmantot dažādos valsts iestāžu posmos Kopienā, ir vajadzīgi tīkla pakalpojumi. Tiem jānodrošina iespēja atrast, pārveidot, apskatīt un lejupielādēt telpiskos datus, kā arī izmantot telpiskos datus un e-komercijas pakalpojumus. Tīkla pakalpojumiem jādarbojas saskaņā ar kopīgi saskaņotām specifikācijām un atbilstoši obligātiem darbības kritērijiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs izveidoto infrastruktūru sadarbspēju. Pakalpojumiem jāiekļauj arī tīkla savienojuma pakalpojumi, lai valsts iestādes varētu nodrošināt savu telpisko datu kopu un pakalpojumu pieejamību. (16)  Dalībvalstu pieredze ir parādījusi, ka sekmīgas telpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanas nolūkā ir svarīgi, lai minimāls pakalpojumu skaits būtu pieejams sabiedrībai bez maksas. Tādēļ dalībvalstīm un Eiropas Savienībai vismaz jānodrošina, lai pakalpojumi telpisko datu kopu atrašanai un apskatīšanai būtu pieejami bez maksas. (17)  Konkrētas telpisko datu kopas un pakalpojumi, kas attiecas uz Kopienas politikām un kas tieši vai netieši skar vidi, atrodas trešo pušu rīcībā, kuras tos izmanto. Dalībvalstīm tāpēc jāpiedāvā trešām pusēm iespēja dot ieguldījumu valsts infrastruktūru izveidē ar noteikumu, ka tas nepasliktinās to telpisko datu un to pakalpojumu saskaņotību un lietošanas vienkāršību, uz kuriem attiecas minētās infrastruktūras. (18)  Lai sekmētu valsts infrastruktūru integrāciju Kopienas telpiskās informācijas infrastruktūrā, dalībvalstīm jānodrošina piekļuve savām infrastruktūrām, izmantojot Kopienas ģeoportālu, kuru uztur Komisija, kā arī izmantojot piekļuves punktus, kurus tās nolemj uzturēt pašas. (19)  Lai nodrošinātu no dažādiem valsts varas līmeņiem saņemtas informācijas pieejamību, dalībvalstīm jāatceļ šķēršļi, ar kuriem šajā sakarā valsts iestādes saskaras valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, veicot savus uzdevumus, kas var tieši vai netieši ietekmēt vidi. Minētie šķēršļi jāatceļ tad, ja informācija tiks izmantota sabiedriska uzdevuma veikšanai. Ja valsts iestādes veic saimnieciskas darbības, kā arī sabiedriskus uzdevumus, tad dalībvalstīm jāveic attiecīgie pasākumi konkurences traucējumu novēršanai. (20)  Sistēmai, kas paredzēta telpisko datu kopīgai lietošanai valsts iestādēs, jābūt neitrālai ne vien attiecībā uz valsts iestādēm dalībvalstī, bet arī attiecībā uz valsts iestādēm citās dalībvalstīs un Kopienas iestādēs. Tā kā Kopienas iestādēm un struktūrām bieži vien ir jāintegrē telpiskā informācija un no visām dalībvalstīm jāpiekļūst saskaņotai telpiskai informācijai, tām saskaņotos apstākļos jāspēj piekļūt un lietot telpiskos datus un to pakalpojumus. (21)  Finansiāla rakstura ierobežojumu nepieļaušana to pielietojuma brīdī neliedz valsts iestādēm, kas izplata telpisko datu kopas un pakalpojumus, saņemt finansiālu kompensāciju no valsts iestādēm, kuras lieto šīs telpisko datu kopas un pakalpojumus. (22)  Lai stimulētu pievienotās vērtības pakalpojumu izstrādi, ko veic trešās puses, gan valsts iestāžu, gan sabiedrības labā jāveicina tāda piekļuve telpiskajiem datiem un to atkārtotam izmantojumam ārpus administratīvajām vai valstu robežām. (23)  Lai efektīvi ieviestu telpiskās informācijas infrastruktūras, ir vajadzīga visu to personu koordinācija, kuriem ir kāda interese par šādu infrastruktūru izveidi neatkarīgi no tā, vai tie būtu maksātāji vai lietotāji. Tālab jāizveido attiecīgas koordinācijas struktūras, kas attiecas uz dažādiem valdības līmeņiem un ievēro tiesību un pienākumu sadalījumu dalībvalstīs. (24)  Lai varētu izmantot Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu attiecīgo pieredzi, vēlams, lai pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu izstrādāti, pamatojoties uz standartiem, ko Eiropas standartizācijas iestādes ir pieņēmušas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (11), un pamatojoties uz starptautisko standartizācijas organizāciju pieņemtajiem standartiem. (25)  Eiropas Vides aģentūrai, kas izveidota ar Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras izveidi un par Eiropas vides informāciju un novērojumu tīklu (12), Kopienas līmenī jāsniedz Kopienai objektīva, ticama un salīdzināma vides informācija, kā arī, cita starpā, tās mērķis ir uzlabot ar politiku saistītās vides informācijas plūsmu starp dalībvalstīm un Kopienas iestādēm; tai ir aktīvi jāpiedalās šīs direktīvas īstenošanā. (26)  Šī ir pamatdirektīva, tās īstenošanai ir vajadzīgi papildu lēmumi, kuros jāņem vērā attiecīgā politiskā, institucionālā un organizacionālā situācija, kā arī straujš tehnoloģiskais progress saistībā ar telpisko datu sistēmām un pakalpojumiem. Tādējādi pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai uzticēto izpildu pilnvaru procedūras (13). (27)  Sagatavojot lēmumus, kas saistīti ar šīs direktīvas īstenošanu un ar telpiskās informācijas infrastruktūras turpmāko izstrādi Kopienā, ir pastāvīgi jākontrolē šīs direktīvas īstenošanas gaita. (28)  Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā izpildīt šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot telpiskās informācijas infrastruktūru Kopienā, sakarā ar starptautiskajiem aspektiem un vispārēju vajadzību saskaņot nosacījumus, lai piekļūtu telpiskai informācijai Kopienā. Tādēļ labāk to var panākt Kopienas līmenī, un Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar attiecīgajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nosaka tikai to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU: I nodaļa Vispārīgi noteikumi 1. pants 1.  Šajā direktīvā ir izklāstīti stratēģiskās plānošanas sastāvdaļas vai pamatprincipi, kas paredzēti telpiskās informācijas infrastruktūras izveidei Kopienā, lai noteiktu ilgtspējīgu Kopienas politikas attīstību un politikas virzienus vai darbības, kuras var tieši vai netieši ietekmēt vidi un telpisko pārvaldību. 2.  Telpiskās informācijas infrastruktūra Kopienā balstās uz telpiskās informācijas infrastruktūrām, ko izveido un izmanto dalībvalstis, vai uz jebkuras citas piemērotas infrastruktūras, kas jau pastāv Kopienas līmenī. Minēto infrastruktūru galvenajiem elementiem pieskaitāmi metadati, telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumi; tīkla pakalpojumi un tehnoloģijas; vienošanās par kopīgu lietošanu, piekļuvi un izmantošanu; koordinēšanas un uzraudzības mehānismi, kā arī procedūras un procesi. 2. pants 1.  Šī direktīva neskar Direktīvu 2003/4/EK, ja vien nav noteikts citādi. 2.  Šī direktīva neskar Direktīvu 2003/98/EK. 3. pants Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:    1) "telpiskās informācijas infrastruktūra" ir infrastruktūra, ko veido metadati, telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumi; tīkla pakalpojumi un tehnoloģijas; nolīgumi par koplietošanu, piekļuvi un izmantošanu, kā arī koordinācijas un uzraudzības mehānismi, procesi un procedūras, ko nosaka, izmanto un kas ir pieejami saskaņā ar šo direktīvu;    2) "telpiskie dati" ir jebkuri dati, kuri tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;    3) "telpisko datu kopa" ir identificējams telpisko datu apkopojums;    4) "telpisko datu pakalpojumi" ir darbības, kuras ar datorprogrammas palīdzību var veikt ar šajās datu kopās vai ar tām saistītajos metadatos ietvertajiem telpiskajiem datiem;    5) "telpiskais objekts" ir abstrakts tādas reālās pasaules vienības atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;    6) "metadati" ir informācija, kas apraksta telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumus, kā arī ļauj tos atrast, uzskaitīt un lietot;    7) "valsts iestāde" ir:    a) jebkura valdības vai cita valsts pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja institūcija, kas darbojas valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī;    b) jebkura fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilda valsts pārvaldes funkcijas, tostarp veic konkrētus pienākumus, darbības vai sniedz pakalpojumus saistībā ar vidi un tehnoloģisko atbalstu, ko veic konkrētā gadījumā ar mērķi to uzlabot; kā arī    c) jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir publiski pienākumi vai funkcijas vai kura a) vai b) punktā minētās iestādes vai personas pakļautībā sniedz publiskus pakalpojumus.    Dalībvalstis var noteikt, ka tad, kad iestādēm vai struktūrām ir tiesas vai likumdevēja pilnvaras, tās nav uzskatāmas par valsts iestādēm šīs direktīvas izpratnē;
	8)	"trešā puse" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot valsts iestādes.

4. pants

1.  Šī direktīva attiecas uz telpisko datu kopām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.  Šī direktīva attiecas arī uz telpisko datu pakalpojumiem, kas saistīti ar telpisko datu kopās ietvertajiem datiem, kuri minēti 1. punktā.

3.  Ja attiecībā uz telpisko datu kopām, kuras atbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajam nosacījumam, bet kura intelektuālā īpašuma tiesības pieder kādai trešai pusei, valsts iestāde var veikt pasākumus saskaņā ar šo direktīvu vienīgi ar šīs trešās puses piekrišanu.

4.  Atkāpjoties no 1. punktā minētā, šī direktīva attiecas uz telpisko datu kopām, kuras glabā vai tās pārvalda valsts iestāde, kas darbojas dalībvalsts pārvaldes zemākajā līmenī, tikai gadījumā, ja šo telpisko datu kopu vākšanu vai izplatīšanu koordinē cita valsts iestāde vai to pieprasa valsts tiesību akti.

5.  Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru var pielāgot telpisko datu tematus, kas atbilst I, II un III pielikumā minētajiem, lai ievērotu nepieciešamību pēc telpiskajiem datiem, izstrādājot Kopienas politikas virzienus, kas tieši vai netieši skar vidi.

II nodaļa

Metadati

5. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina telpisko datu kopām un pakalpojumiem radītu metadatu izveidošanu un to atjaunināšanu.

2.  Par metadatiem uzskatāma informācija par šo:

3.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu metadatu pilnīgumu un atbilstošu kvalitāti

6. pants

7. pants

Komisija saskaņā 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem noteikumus 5. panta īstenošanai.

III nodaļa

Telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja

8. pants

1.  Komisija saskaņā 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas noteikumus, kas paredz:

2.  Dalībvalstu pārstāvjiem valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, saskaņā ar savām telpisko datu izstrādātāju, turētāju un izplatītāju pilnvarām, kā arī fiziskām un juridiskām personām, kurām ir interese par telpiskajiem datiem, saskaņā ar savām pilnvarām telpiskās informācijas infrastruktūrā, kas ietver lietotāju, radītāju, pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzēju vai koordinējošo iestādi, tiek nodrošināta iespēja piedalīties 1. punktā paredzēto īstenošanas noteikumu satura sagatavošanas debatēs, pirms tos 27. panta 1. punktā norādītajā kārtībā izskata komiteja.

9. pants

1.  Īstenošanas noteikumus, kas paredzēti 8. panta 1. punktā izstrādā tā, lai telpisko datu kopas būtu iespējams kombinēt vai būtu iespējama tādu pakalpojumu mijiedarbība, ar kuru var iegūt loģisku telpisko datu kopu vai pakalpojumu kombināciju ar pievienotu vērtību, turklāt lai tas neprasītu īpašas operatora pūles vai iekārtas noslogošanu.

2.  Īstenošanas noteikumi, kas paredzēti 8. panta 1. punktā, ietver ar telpiskajiem datiem saistītu telpisko objektu definīciju un klasifikāciju, kā arī nosaka veidu, kādā šiem telpiskajiem datiem ir piešķirta ģeogrāfiskā norāde.

10. pants

1.  Ja telpisko datu kopas atbilst I vai II pielikumā minētajiem tematiem, īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti 8. panta 1. punktā, jāatbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

2.  Īstenošanas noteikumos tiek apskatīti šādi telpisko datu aspekti:

3.  Īstenošanas noteikumi jāizstrādā tā, lai nodrošinātu pastāvīgumu starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu, vai starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un pašu dažādos mērogos pārstāvētu objektu.

4.  Īstenošanas noteikumi jāizstrādā tā, lai no dažādām telpisko datu kopām iegūtā informācija būtu salīdzināma, ievērojot 9. panta 2. punktā un šā panta 2. punktā minētos aspektus.

11. pants

12. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka telpisko datu kopas, kas savāktas vai atjauninātas pēc diviem gadiem pēc attiecīgo 8. panta 1. punktā minēto specifikāciju pieņemšanas dienas, tiek pārveidotas atbilstoši šīm specifikācijām, vai nu telpiskās datu kopas pielāgojot, vai tās pārveidojot.

13. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura informācija vai dati, kas vajadzīgi 8. panta 1. punktā paredzēto īstenošanas noteikumu ievērošanai, tiek nodoti valsts iestādēm vai trešām pusēm saskaņā ar nosacījumiem, kas neierobežo to izmantošanu šā mērķa labā.

2.  Lai nodrošinātu to, ka telpiskie dati, kas attiecas uz kādu telpisku iezīmi, kuras atrašanās pārsniedz divu vai vairāku dalībvalstu robežas, ir saskaņoti, dalībvalstis vajadzības gadījumā, savstarpēji vienojoties, lemj par šādu kopēju iezīmju attēlošanu un pozicionēšanu.

IV nodaļa

Tīkla pakalpojumi

14. pants

1.  Dalībvalstis izstrādā un izmanto tīkla savienojuma pakalpojumus tā, lai metadatiem, telpisko datu kopām un pakalpojumiem varētu piekļūt, izmantojot 15. panta 1. punktā minētos pakalpojumus.

2.  Šā panta 1. punktā minētajiem tīkla savienojuma pakalpojumiem jābūt pieejamiem valsts iestādēm.

3.  Šā panta 1. punktā minētajiem tīkla savienojuma pakalpojumiem pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem trešām pusēm ar noteikumu, ka to telpisko datu kopas un pakalpojumi atbilst īstenošanas noteikumiem, kas jo īpaši nosaka pienākumus attiecībā uz metadatiem, tīklu pakalpojumiem un sadarbspēju.

15. pants

1.  Dalībvalstis izstrādā un uztur šādu telpisko datu kopu pakalpojumu tīklu un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar šo direktīvu ir izveidoti metadati:

Šiem pakalpojumiem jābūt viegli izmantojamiem, plaši pieejamiem un tiem jāpiekļūst, izmantojot internetu vai citu piemērotu sakaru līdzekli.

2.  Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem ir jāievieš vismaz šāda meklēšanas kritēriju kombinācija:

3.  Transformācijas pakalpojumus, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, apvieno ar pārējiem šajā punktā minētajiem pakalpojumiem tā, lai visus šos pakalpojumus varētu izmantot atbilstoši 8. pantā paredzētajiem īstenošanas noteikumiem.

16. pants

1.  Atkāpjoties no Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 2. punkta un šīs direktīvas 15. panta 1. punkta, dalībvalstis var ierobežot publisko piekļuvi 15. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem vai 17. panta 2. punktā minētajiem elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē:

2.  Pamatojumu 1. punktā paredzētajai ierobežotajai piekļuvei interpretē, konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības intereses, kuru labā nodrošina piekļuvi. Katrā konkrētā gadījumā sabiedrības intereses, kuru labā veic šādu izpaušanu, izvērtē, salīdzinot ar interesēm, kas rodas, ierobežojot piekļuvi vai izvirzot tai nosacījumus. Dalībvalstis, pamatojoties uz 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunktu, nedrīkst ierobežot piekļuvi informācijai par emisijām vidē.

17. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pakalpojumu pieejamību sabiedrībai bez maksas. Lai aizsargātu valsts iestāžu intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz telpiskiem datiem, tie dati, kas ir pieejami, izmantojot apskatīšanas pakalpojumus, un kuri ir minēti 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var būt tādā veidā, kas novērš to atkārtotu izmantošanu komerciālos nolūkos un var ietvert tiešsaistes licenci, kas ierobežo datu izmantošanu.

2.  Ja valsts iestādes iekasē samaksu par 15. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, dalībvalstis nodrošina elektroniskās tirdzniecības pakalpojumu pieejamību.

18. pants

1.  Komisija izveido un uztur Kopienas ģeoportālu.

2.  Dalībvalstis nodrošina piekļuvi 18. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, izmantojot Kopienas ģeoportālu.

Dalībvalstis var nodrošināt piekļuvi šiem pakalpojumiem, izmantojot arī savus piekļuves punktus.

19. pants

V nodaļa

Datu kopēja lietošana un atkārtota izmantošana

20. pants

1.  Dalībvalstis nosaka pasākumus telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai lietošanai valsts iestādēs. Minētie pasākumi dalībvalstu iestādēm un Kopienas iestādēm un struktūrām ļauj piekļūt telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kā arī apmainīties ar šīm kopām un pakalpojumiem un izmantot tos, lai veiktu sabiedriskus uzdevumus, kas var tieši vai netieši ietekmēt vidi.

Pirmajā daļā minētie pasākumi, tos izmantojot, izslēdz jebkādus ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz darījumu, procesuālo, tiesisko, institucionālo vai finansiālo raksturu. Dalībvalstis nodrošina, ka šo pasākumu īstenošana neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz telpisko datu kopu un pakalpojumu pieejamību.

2.  Tos pašus šā panta 1. punktā minētos noteikumus kopīgai telpisko datu lietošanai var izmantot arī struktūras, kas izveidotas saskaņā ar starptautisku vienošanos, kurai Kopiena vai dalībvalstis ir puses, lai izpildītu uzdevumus, kas var tieši vai netieši skart vidi.

3.  Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu konkurences izkropļojumus.

4.  Kopienas iestādēm un struktūrām jābūt saskaņotiem nosacījumiem, lai piekļūtu telpisko datu kopām un pakalpojumiem. Komisija saskaņā 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas noteikumus, kas regulē šādu piekļuvi un ar to saistītās lietošanas tiesības.

21. pants

Komisija saskaņā 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas noteikumus, lai palielinātu iespēju trešām pusēm atkārtoti izmantot telpisko datu kopas un pakalpojumus. Īstenošanas noteikumos var ietilpt kopēju licenzēšanas nosacījumu izstrāde.

Kopējo licenču ieviešanai nav obligāti jāierobežo datu atkārtotas izmantošanas un pakalpojumu izmantošanas iespējas, un to neizmantos konkurences ierobežošanai.

VI nodaļa

Koordinācija un papildu pasākumi

22. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka dažādos valsts pārvaldes līmeņos tiek noteikti attiecīgi mehānismi un struktūras, lai koordinētu ieguldījumu, ko veic visas tās puses, kuras ir ieinteresētas to telpiskās informācijas infrastruktūru izmantošanā. Jāietver visas telpiskās informācijas infrastruktūrā ieinteresētās puses ‐ lietotāji, radītāji, pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzēji un koordinējošās iestādes.

2.  Attiecīgajam ieguldījumam pieskaitāma lietotāja vajadzību identificēšana, informācijas sniegšana par esošo praksi, kā arī atgriezeniskās saites nodrošināšana par šīs direktīvas īstenošanu.

23. pants

1.  Kopienas līmenī Komisija ir atbildīga par telpiskās informācijas infrastruktūras koordinēšanu Kopienā, un šajā sakarā tai palīdz Eiropas Vides aģentūra.

2.  Katra dalībvalsts nosaka koordinācijas struktūru, kas saistībā ar šo direktīvu ir atbildīga par sazināšanos ar Komisiju, ņemot vērā tiesību un pienākumu sadalījumu dalībvalstīs.

24. pants

Ieviešot šo direktīvu, var izmantot standartus, ko Eiropas standartizācijas iestādes pieņēmušas saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK izklāstīto procedūru, ka arī tos standartus, ko noteikušas starptautiskās standartizācijas iestādes.

VII sadaļa

Nobeiguma noteikumi

25. pants

1.  Dalībvalstis pārrauga savu infrastruktūru izveidi un lietojumu telpiskās informācijas jomā.

2.  Pārraudzību, kas minēta 1. punktā, veic saskaņā ar Komisijas pieņemto īstenošanas noteikumu 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.  Informāciju, ko iegūst, veicot 1. punktā minēto pārraudzību, pastāvīgi dara zināmu sabiedrībai un Komisijai.

26. pants

1.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas ieviešanu un tās piemērošanā gūto pieredzi. Ziņojumā iekļauj:

2.  Ziņojumu, kas minēts 1. punktā, sūta Komisijai ik pēc trim gadiem, sākot no ...(18).

3.  Komisija saskaņā 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem noteikumus 1. punkta īstenošanai.

27. pants

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

28. pants

Komisija līdz ...(19) un pēc tam ik pēc sešiem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, kas balstīts uz 26. pantā minētajiem dalībvalstu ziņojumiem.

Ja vajadzīgs, ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus par Kopienas līmeņa pasākumiem.

29. pants

1.  Līdz ...(20)* dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

30. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

31. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6.A PANTĀ, 10. PANTA 1. PUNKTĀ UN 11.A PANTĀ

1.  Koordinātu atsauču sistēmas

Sistēmas viennozīmīgai telpiskās informācijas atsauču norādīšanai telpā, izmantojot koordinātu kopu (x,y,z) un/vai platumu un garumu un augstumu, izmantojot ģeodēziskos horizontālos un vertikālos datus.

2.  Ģeogrāfiskā koordinātu tīkla sistēmas

Saskaņots daudzkārtējas izšķiršanas koordinātu tīkls ar kopēju sākumpunktu un standartizētu tīkla šūnu atrašanās vietu un izmēru.

3.  Toponīmi

Rajonu, reģionu, apvidu, pilsētu, priekšpilsētu, ciemu vai apdzīvotu vietu nosaukumi vai jebkāda ģeogrāfiska vai topogrāfiska pazīme, kam ir valsts mēroga vai vēsturiska nozīme.

4.  Administratīvās vienības

Administratīvās vienības, kas sadala valsts teritoriju, lai veiktu pašvaldības, reģionālo un valsts pārvaldi. Administratīvās vienības šķir administratīvās robežas. Tās ir arī valsts robežas un krasta līnija.

5.  Transporta tīkli

Ceļi, dzelzceļi, gaisa un ūdens transporta tīkli un to infrastruktūra. Arī tīklu savienojumi. Arī Eiropas transporta tīkls saskaņā ar Lēmuma Nr. 1692/96/EK (21) definīciju un šā lēmuma turpmākajiem grozījumiem.

6.  Hidrogrāfija

Gan dabiski, gan mākslīgi hidrogrāfijas elementi, tostarp upes, ezeri, pārejas ūdeņi, rezervuāri, pazemes ūdeņi, kanāli vai citas ūdenstilpnes, attiecīgos gadījumos arī tīklu un to savienojumu veidā. Arī upju baseini un apakšbaseini atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK definīcijai (22).

7.  Apsargājami objekti

Apgabals, kas iekārtots vai reglamentēts un apsaimniekots tā, lai izpildītu īpašus saglabāšanas mērķus.

II PIELIKUMS

TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6.A PANTĀ, 10. PANTA 1. PUNKTĀ UN 11.B PANTĀ

1.  Paaugstinājums

Digitālie augstuma modeļi zemes, ledus un jūras virsmai. Arī pacēlums virs jūras līmeņa, dziļums un krasta līnija.

2.  Īpašību identifikatori

Tādu īpašību ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kuru pamatā ir adreses identifikatori, parasti tie ir ceļu nosaukumi, ēku numuri, pasta indeksi.

3.  Kadastrālie zemes gabali.

Apgabali, kuriem ir kadastrālās robežas un īpašs juridisks īpašumtiesību statuss.

4.  Zemes sega

Fizikālais un bioloģiskais zemes segums, tostarp mākslīgas virsmas, lauksaimniecības zonas, meži, (pus)dabiskās platības, mitrzemes, ūdenstilpnes.

5.  Ortoattēla informācija

Ģeoreferencēti Zemes virsmas attēldati no satelīta vai gaisā esošiem sensoriem.

6.  Ģeoloģija

Ģeoloģiskais sastāvs un struktūra, kā arī izmaiņas un pārveidošanās, kuras notikušas noslāņošanās procesa laikā. Ietver pamatiežus un ģeomorfoloģiju.

III PIELIKUMS

TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6.B PANTĀ UN 11.B PANTĀ

1.  Statistikas vienības

Vienības, kuras izmanto skaitīšanā vai citas statistikas informācijas vākšanā.

2.  Ēkas

Ēku ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

3.  Augsne

Augsnes un tās apakškārtas dziļums, tekstūra, struktūra un daļiņu un organisko vielu saturs, akmeņainība, erozija un, vajadzības gadījumā, vidējais slīpums un ūdens uzkrāšanas spēja.

4.  Zemes izmantošana

Teritorijas raksturojums pēc tās pašreizējās vai gaidāmās funkcionālās dimensijas vai sociālekonomiskā mērķa (piem., dzīvojamā, rūpnieciskā, komerciālā, lauksaimniecības, mežu, atpūtas teritorija).

5.  Veselība un drošība

Ģeogrāfiskā saslimstības un mirstības izplatība, kuras saistība ar vides kvalitāti ir tieša (epidēmijas, slimību izplatīšanās, dabas katastrofas, vides problēmu ietekme uz veselību, gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas, ozona slāņa noplicināšanās, trokšņi utt.) vai netieša (pārtika, saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem ģenētiski modificētie organismi, stress utt.). Ģeogrāfiskā satiksmes negadījumu izplatība.

6.  Komunālie un valdības dienesti

Komunālie un valdības dienesti ietver pazemes un virszemes komunikāciju tīklus un aprīkojumu, piemēram, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas, energoapgādes, telekomunikāciju un ūdensapgādes un administratīvos un valsts sociālos pakalpojumus, kā valsts administrācija, skolas un slimnīcas.

7.  Vides uzraudzības struktūras

Vides uzraudzības struktūru izveidošana un darbība ietver emisiju, vides stāvokļa (jūras vides, salu virsmas un pazemes ūdenstilpņu, gaisa un augsnes) un citu ekosistēmas parametru (bioloģiskās daudzveidības, veģetācijas ekoloģiskos nosacījumus u.c.) novērošanu un mērījumus, ko veic valsts iestādes vai to pilnvarotas iestādes.

8.  Ražošanas un rūpnieciskās iekārtas

Rūpnieciskās ražotnes. Arī ūdens ieguves vietas, raktuves, noliktavas.

9.  Lauksaimniecības un akvakultūras objekti

Lauksaimniecības aprīkojums un ražošanas iekārtas (tostarp apūdeņošanas sistēmas, siltumnīcas un staļļi).

10.  Iedzīvotāju sadalījums - demogrāfija

Iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvas vai citas analītiskas vienības. Ietver arī iedzīvotāju raksturīgās pazīmes un darbības līmeņus.

11.  Apgabala vadība/ierobežojumi/reglamentētas zonas un atskaites vienības

Zonas, ko apsaimnieko, reglamentē vai izmanto ziņojumiem starptautiskā, Eiropas, valsts, reģiona un pašvaldības līmenī. Tās ir izgāztuves, liegumi ap dzeramā ūdens avotiem, nitrātiem piesārņotas zonas, reglamentēti kuģu ceļi jūrā un lielos iekšzemes ūdeņos, atkritumu izgāšanas zonas, zonas ar trokšņu ierobežojumiem, zonas, kurās atļauta ģeogrāfiskā izpēte un ieguve, upju baseinu zonas, piekrastes apsaimniekošanas zonas un atskaites objekti, kas attiecas uz vidi.

12.  Zonas, kas pakļautas antropogēnam stresam

Zonas, kas pakļautas antropogēnam stresam, tai skaitā piesārņoti rajoni, kā arī trokšņu un radiācijas zonas.

13.  Dabas riska zonas

Zonas, kurās bieži notiek dabas katastrofas (visas atmosfēriskās, hidroloģiskās, seismiskās, vulkāniskās un mežu ugunsgrēku parādības, kas sakarā ar savu atrašanās vietu, apjomu vai biežumu var nopietni skart sabiedrību), piemēram, plūdi, sniega nobrukumi, lavīnas, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un grunts nosēšanās.

14.  Atmosfēras apstākļi

Zonas, kurās bieži notiek dabas katastrofas (visas atmosfēriskās, hidroloģiskās, seismiskās, vulkāniskās un mežu ugunsgrēku parādības, kas sakarā ar savu atrašanās vietu, apjomu vai biežumu var nopietni skart sabiedrību), piemēram, plūdi, sniega nobrukumi, lavīnas, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un grunts nosēšanās.

15.  Meteoroloģiskie ģeogrāfiskie elementi

Laikapstākļi un to mērījumi; nokrišņi, temperatūra, iztvaikošana, vēja ātrums un virziens.

16.  Okeanogrāfiskie ģeogrāfiskie elementi

Okeānu fizikālie apstākļi (straumes, sāļums, viļņu augstums utt.).

17.  Jūras reģioni

Pēc noteiktām kopīgām iezīmēm izveidotos apgabalos un apakšapgabalos sadalītu jūru un sāļūdens ūdenstilpņu fizikālie apstākļi.

18.  Bioģeogrāfiskie reģioni

Apgabali ar relatīvi viendabīgiem ekoloģiskiem apstākļiem un noteiktām kopīgam iezīmēm.

19.  Dzīvotnes un biotopi

Ģeogrāfiskie apgabali, kuros ir tādi īpaši ekoloģiskie un fizikālie apstākļi, kuros var dzīvot organismi. Tie ir dabisks biotops ir pilnīgi vai daļēji dabiskas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas iezīmes. Arī nelielas lauku ainavas iezīmes – dzīvžogi, avoti utt.

20.  Sugu izplatība

Dzīvnieku un augu sugu ģeogrāfiskais sadalījums, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvas vai citas analītiskas vienības.

21.  Atjaunīgās enerģijas resursi

(1) OV C (2) OV C (3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija. (4) OV L 242, 10.9.2002, 1. lpp. (5) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp. (6) OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp. (7) OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp. (8) KOM(2004)0065 galīgā versija. (9) OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp. (10) OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.). (11) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu. (12) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1641/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 1. lpp.). (13) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (14) * 3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (15) ** 6 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (16) * 2 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (17) ** 5 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (18) * 3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (19) * 7 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (20) ** 2 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).