(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Zviedrijas Karalistes iniciatīvu (10215/04)(1),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0153/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0162/2005),

1.   apstiprina grozīto Zviedrijas Karalistes iniciatīvu;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā nolēmusi būtiski grozīt Zviedrijas Karalistes iniciatīvu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Zviedrijas Karalistes valdībai.

Zviedrijas Karalistes ierosinātais teksts   Parlamenta grozījumi Grozījums Nr. 24 1. APSVĒRUMS 1. viens no Eiropas Savienības galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt tās pilsoņiem augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā; 1. viens no Eiropas Savienības galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt tās pilsoņiem augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, vienlaikus ievērojot viņu integritāti; Grozījums Nr. 1 6. apsvērums 6) pašreiz efektīvu un ātru informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp tiesībsargājošām iestādēm būtiski traucē oficiālās procedūras, administratīvās struktūras un juridiski šķēršļi, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos. Šāds stāvoklis nav pieņemams Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pieprasa lielāku drošību un efektīvāku tiesību aizsardzību, tajā pašā laikā aizsargājot cilvēktiesības; 6) pašreiz efektīvu un ātru informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp tiesībsargājošām iestādēm būtiski traucē oficiālās procedūras, administratīvās struktūras un juridiski šķēršļi, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos. Šāds stāvoklis jāizvērtē, salīdzinot ar nepieciešamību panākt lielāku drošību un efektīvāku tiesību aizsardzību, tajā pašā laikā aizsargājot cilvēktiesības, it īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu, kā arī Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu; Grozījums Nr. 2 8.a apsvērums (jauns) 8a) starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu, kā arī Eurojust ir jāpanāk vislielākā savstarpējā uzticēšanās, kuras trūkums līdz šim ir kavējis efektīvu informācijas un izlūkdatu apmaiņu. Šajos pasākumos jāiekļauj: – datu aizsardzības kopēju standartu noteikšana "trešajam pīlāram" neatkarīgas kopīgas uzraudzības iestādes vadībā; – policijas apgāde ar labas prakses rokasgrāmatu, kurā vienkāršā un praktiskā veidā izklāstīta policistu atbildība un pienākumi datu aizsardzībā; – krimināllikumu un kriminālprocesa likumu obligāto standartu noteikšana; – "trešajā pīlārā" augstākās tiesu instances statusa piešķiršana Eiropas Kopienu Tiesai; – pilnīgas parlamentāras pārbaudes nodrošināšana; Grozījums Nr. 3 9.a apsvērums (jauns) 9a) ar šo pamatlēmumu pēc analoģijas piemēro to pašu datu aizsardzības līmeni, kāds Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 1 paredzēts "pirmajam pīlāram", un "trešā pīlāra "līmenī izveido kopīgu personas datu aizsardzības uzraudzības iestādi, kurai jādarbojas neatkarīgi un kurai, ņemot vērā šo īpatnību, jāsniedz ieteikumi ES iestādēm un it īpaši jāveicina to noteikumu vienveidīga piemērošana, kurus valstis pieņēmušas, īstenojot šo pamatlēmumu; _____________ OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Grozījums Nr. 4 12. apsvērums 12) personas datus, ko apstrādā saistībā ar šā pamatlēmuma īstenošanu, aizsargās saskaņā ar 1981. gada 28. janvāra Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi principiem; 12) personas datus, ko apstrādā saistībā ar šā pamatlēmuma īstenošanu, aizsargās saskaņā ar Eiropas Savienības vispārējiem personas datu aizsardzības standartiem tādas kopīgas uzraudzības iestādes pārraudzībā, kura atbildīga par personas datu aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās; Grozījums Nr. 5 1. panta 1. punkts Šā pamatlēmuma mērķis ir paredzēt noteikumus, lai dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes efektīvi un ātri var apmainīties ar pašreizējo informāciju un izlūkdatiem, izmeklējot noziegumus vai veicot izlūkdatu ievākšanas darbības, un jo īpaši attiecībā uz smagiem pārkāpumiem, tostarp terora aktiem. Tas neskar labvēlīgākus notikumus valstu tiesību aktos, divpusēju vai daudzpusēju nolīgumos vai režīmos starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un neierobežo Eiropas Savienības instrumentus par savstarpēju juridisko palīdzību vai nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās. 1.  Šā pamatlēmuma mērķis ir paredzēt noteikumus, lai dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes efektīvi un ātri var apmainīties ar pašreizējo informāciju un izlūkdatiem, izmeklējot noziegumus vai veicot izlūkdatu ievākšanas darbības, un jo īpaši attiecībā uz smagiem pārkāpumiem, tostarp terora aktiem. Tas neskar ne labvēlīgākus noteikumus valstu tiesību aktos, divpusēju vai daudzpusēju nolīgumos vai režīmos starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ne Eiropas Savienības instrumentus par savstarpēju juridisko palīdzību vai nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās, ne arī noteikumus un instrumentus, kuri attiecas uz informācijas un izlūkdatu sniegšanu Eiropolam un Eirojust. Grozījums Nr. 6 3. pants Saskaņā ar šo pamatlēmumu var apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem attiecībā uz nodarījumiem, kas saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem ir sodāmi ar brīvības atņemšanu, vai aizturēšanas orderi uz maksimālo laiku, kas ir vismaz 12 mēneši. Dalībvalstis var abpusēji vienoties šā pamatlēmuma piemērojamās procedūras piemērot plašākā jomā. Saskaņā ar šo pamatlēmumu var apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem attiecībā uz nodarījumiem, kas saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem ir sodāmi ar brīvības atņemšanu, vai aizturēšanas orderi uz maksimālo laiku, kas ir vismaz 12 mēneši, kā arī uz nodarījumiem, kas minēti 1. un 3. pantā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/475/JAI par cīņu pret terorismu1. Dalībvalstis var abpusēji vienoties šā pamatlēmuma piemērojamās procedūras piemērot plašākā jomā. ________________________ 1 OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp. Grozījums Nr. 7 4. panta 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka, sniedzot informāciju un izlūkdatus citu dalībvalstu kompetentām tiesībsargājošām iestādēm, nepiemēro stingrākus nosacījumus nekā tos, ko piemēro valsts līmenī, sniedzot un pieprasot informāciju un izlūkdatus. 2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka, sniedzot informāciju un izlūkdatus citu dalībvalstu kompetentām tiesībsargājošām iestādēm, nosacījumi atbilst tiem, ko piemēro valsts līmenī, sniedzot un pieprasot informāciju un izlūkdatus. Grozījums Nr. 8 4. panta 3.a punkts (jauns) 3a) Ja notiek apmaiņa ar informāciju par nodarījumu vai noziedzīgu darbību, kas attiecas uz Eiropola vai Eurojust kompetenci, dalībvalstis nodrošina, ka informāciju vai izlūkdatus, kurus, piemērojot 1. punktu, sniedz citu dalībvalstu kompetentajām tiesībsaizsardzības iestādēm, paziņo arī Eiropolam un Eurojust. Grozījums Nr. 9 4.a panta 1. punkts 1.   Informāciju un izlūkdatus sniedz nekavējoties un ciktāl vien iespējams pieprasītā termiņā. Ja informāciju un izlūkdatus nevar sniegt pieprasītajā termiņā, kompetentā tiesībsargājošā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu pēc informācijas un izlūkdatiem, paziņo termiņu, kurā to var sniegt. Šādu paziņojumu nosūta nekavējoties. 1.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka visu attiecīgo informāciju vai izlūkdatus nekavējoties sniedz citu dalībvalstu kompetentām tiesībsaizsardzības iestādēm, kas tos ir pieprasījuši. Grozījums Nr. 10 4.a panta 1.a punkts (jauns) 1.a Ja daļu informācijas vai izlūkdatu nevar sniegt nekavējoties, kompetentā tiesībsaizsardzības iestāde, kas saņēmusi informācijas vai izlūkdatu pieprasījumu, nekavējoties norāda termiņu, kurā tā šo pieprasījumu var izpildīt. Grozījums Nr. 11 4.a panta 2. punkta ievaddaļa 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir izstrādātas procedūras, lai tās varētu ilgākais 12 stundu laikā atbildēt uz pieprasījumiem sniegt informāciju un izlūkdatus, ja pieprasījuma iesniedzējas valsts norāda, ka tā veic nozieguma izmeklēšanu vai kriminālizlūkošanas darbību attiecībā uz šādiem nodarījumiem, kā noteikts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos: 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir izstrādātas procedūras, lai tās varētu ilgākais 12 stundu laikā atbildēt uz pieprasījumiem sniegt informāciju un izlūkdatus, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts norāda, ka tā veic nozieguma izmeklēšanu vai kriminālizlūkošanas darbību attiecībā uz šādiem nodarījumiem, kā noteikts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos, vai, ja informācijas vai izlūkdatu sniegšanai ir nepieciešamas formalitātes vai iepriekšēja sadarbība ar citām iestādēm, ‐ 48 stundu laikā steidzamos gadījumos un desmit darba dienās citos gadījumos: Grozījums Nr. 12 4.a panta 2.a punkts (jauns) 2.a Šīs iniciatīvas 2. punktā noteiktos termiņus sāk skaitīt no brīža, kad no kompetentās tiesībsaizsardzības iestādes ir saņemts informācijas vai izlūkdatu pieprasījums. Grozījums Nr. 13 5. panta 1. punkts 1.  Informāciju un izlūkdatus var pieprasīt, lai atklātu, novērstu vai izmeklētu noziedzību vai noziedzīgu darbību, kas saistīts ar 3. pantā minētajiem noziegumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīga informācija un izlūkdati ir pieejami citā dalībvalstī. 1.  Informāciju un izlūkdatus var pieprasīt, lai atklātu, novērstu vai izmeklētu noziedzību vai noziedzīgu darbību, kas saistīts ar 3. pantā minētajiem noziegumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīga informācija un izlūkdati ir pieejami citā dalībvalstī un ka saskaņā ar Eiropas Savienības datu aizsardzības ekspertu atzinumu piekļuve tiem atbilst proprocionalitātes principam. Grozījums Nr. 14 5. panta 3.a punkts (jauns) 3.a Valstij, kas sniedz informāciju, ir tiesības atteikties to darīt, minot pamatotus iemeslus, kuri saistīti ar cilvēktiesībām vai valsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantam, kā arī Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam, vai arī atsaucoties uz personu fizisko neaizskaramību vai uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzību. Grozījums Nr. 15 9. panta 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka izveidotos datu aizsardzības noteikumus un standartus, ko piemēro, izmantojot 7. panta 1. punktā minētos sakaru kanālus, piemēro, arī izmantojot šā pamatlēmumā paredzēto informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru. 1.  Katra dalībvalsts saskaņā ar 9.a un 9.b pantā noteiktajiem principiem nodrošina, ka izveidotos datu aizsardzības noteikumus un standartus, ko piemēro, izmantojot 7. panta 1. punktā minētos sakaru kanālus, piemēro, arī izmantojot šā pamatlēmumā paredzēto informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru. Grozījums Nr. 16 9. panta 2., 3. un 4. punkts 2.  Katra dalībvalsts nodrošina to, ka, izmantojot 7. panta 2. punktā minēto sakaru kanālu, piemēro līdzvēŗtīgus 1. punktā datu aizsardzības standartus attiecībā uz šā pamatlēmumā paredzēto vienkāršoto informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru. svītrots 3.  Informāciju un izlūkdatus, tostarp personas datus, ko sniedz saskaņā ar šo pamatlēmumu, kompetentās tiesībsargājošas iestādes dalībvalstī, kas to saņēmusi, var izmantot šādos nolūkos: a) lietās, kam piemēro šo pamatlēmumu; b) citos tiesas procesos, kas ir tieši saistīti ar a) apakšpunktā minēto lietu; c) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai; d) jebkuram citam nolūkam, tostarp kriminālvajāšanai vai administratīvām lietām, tikai ja iegūta tās kompetentās tiesībsargājošas iestādes iepriekšēja skaidra piekrišana, kas sniegusi informāciju vai izlūkdatus. 4.  Sniedzot informāciju un izlūkdatus saskaņā ar šo pamatlēmumu, sniedzēja kompetentā tiesībsargājošā iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem saņēmēja kompetentā tiesībsargājošā iestāde izmanto sniegto informāciju un izlūkdatus. Var arī paredzēt nosacījumus par tās nozieguma izmeklēšanas vai kriminālizlūkošanas rezultāta ziņošanu, attiecībā uz ko veikta informācijas un izlūkdatu apmaiņa. Saņēmējai kompetentajai tiesībsargājošajai iestādei šādi nosacījumi ir saistoši. Grozījums Nr. 17 9. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Informāciju un izlūkdatus, kas sniegti saskaņā ar šo pamatlēmumu, nedrīkst izmantot, lai izmeklētu citus nodarījumus, izņemot tos, kuru izmeklēšanai informācija iegūta. Papildu informāciju nedrīkst izmantot nevienai kriminālvajāšanai. Grozījums Nr.18 9.a pants (jauns) 9.a pants Datu vākšanas un apstrādes principi 1.  Informācijai un izlūkdatiem, tostarp personas datiem, ar ko apmainās vai ko nodod saskaņā ar šo pamatlēmumu, ir jābūt: a) precīziem, piemērotiem un atbilstīgiem tiem mērķiem, kuriem tie vākti un pēc tam apstrādāti; b) vāktiem un apstrādātiem, tikai lai veiktu likumīgus uzdevumus. Datus par privāto dzīvi, kā arī datus par privātpersonām, kuras netiek turētas aizdomās, var vākt tikai īpašos absolūtas nepieciešamības gadījumos un ievērojot stingrus nosacījumus. 2.  Saskaņā ar šo pamatlēmumu nodoto datu integritāti un konfidencialitāti garantē visos to apmaiņas un apstrādes posmos. Informācijas avotus aizsargā. Grozījums Nr. 19 9.b pants (jauns) 9.b pants Tiesības piekļūt attiecīgās personas datiem Personai, par kuru savākti dati: a) jābūt informētai par datiem, kas uz viņu attiecas, ja vien nav kāda būtiska šķēršļa; b) nodrošina tiesības bez maksas piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un izlabot neprecīzos datus, izņemot gadījumus, ja piekļuve var apdraudēt sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību, vai trešo personu tiesības un brīvības, vai ja tas var traucēt izmeklēšanas gaitu; c) gadījumā, ja dati saskaņā ar šo lēmumu ir izmantoti ļaunprātīgi, nodrošina tiesības bez maksas iebilst, lai atjaunotu likumību, un atbilstīgos gadījumos – saņemt atlīdzību, ja nav ievēroti šajā pantā noteiktie principi. Grozījums Nr. 20 9.c pants (jauns) 9.c pants Kopīga personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde 1.  Ir izveidota kopīga personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde, še turpmāk – "iestāde". Šī iestāde ir konsultatīva un neatkarīga. 2.  Iestādi veido katras dalībvalsts izraudzītās uzraudzības iestādes vai iestāžu pārstāvis, institūciju izveidotās iestādes vai iestāžu pārstāvis, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs un Kopienas struktūras, kā arī Komisijas pārstāvis. Katras iestādes pārstāvi ieceļ tā institūcija, iestāde vai iestādes, kuras viņš/viņa pārstāv. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairākas uzraudzības iestādes, tās ieceļ kopīgu pārstāvi. Tas pats attiecas uz iestādēm, kas izveidotas Kopienas iestādēm un struktūrām. 3.  Šī iestāde pieņem lēmumus ar uzraudzības iestāžu pārstāvju balsu vienkāršo vairākumu. 4.  Iestāde ievēlē tās priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir divi gadi. Priekšsēdētāju var ievēlēt atkārtoti. 5.  Iestādei palīdz personas datu aizsardzības kopīgu uzraudzības iestāžu sekretariāts, kas ir izveidots ar Padomes 2000. gada 17. oktobra Lēmumu 2000/641/TI 1. Sekretariātu pēc iespējas ātrāk pārceļ uz Komisiju. ______________ OV L 271, 24.10.2000., 1. lpp. Grozījums Nr. 21 9.d pants (jauns) 9.d pants Kopīgās personas datu aizsardzības uzraudzības iestādes uzdevumi 1.  Iestādes uzdevumi ir: a) izskatīt visus jautājumus saistībā ar to noteikumu piemērošanu, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar šo pamatlēmumu; b) sniegt Komisijai atzinumu par [datu] aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā; c) sniegt ieteikumus par visiem šā pamatlēmuma grozījumu projektiem, visiem priekšlikumiem par papildu vai īpašiem pasākumiem, lai aizsargātu fizisku personu tiesības un brīvības saistībā ar personas datu apstrādi, kā arī par jebkuru citu Eiropas tiesību aktu priekšlikumu, kas ietekmē šīs tiesības un brīvības; d) sniegt atzinumu par Eiropas līmenī izstrādātajiem rīcības kodeksiem. 2.  Ja iestāde konstatē, ka starp tiesību aktiem un dalībvalstu praksēm pastāv atšķirības, kas, apstrādājot personas datus, var kaitēt līdzvērtīgai personu aizsardzībai Eiropas Savienībā, tā informē Komisiju. 3.  Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt ieteikumus par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi trešajā pīlārā. 4.  Iestādes atzinumus un ieteikumus iesniedz Komisijai. Grozījums Nr. 22 11. panta c) apakšpunkts c) gadījumā, ja pieprasītā informācija un izlūkdati ir acīmredzami neproporcionālā vai nepiemērotā attiecībā uz nolūkiem, kā dēļ tā ir pieprasīta. c) gadījumā, ja pieprasītā informācija un izlūkdati ir neproporcionālā vai nepiemērotā attiecībā uz nolūkiem, kā dēļ tā ir pieprasīta. Grozījums Nr. 25 11. panta 1.a punkts (jauns) Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde var arī atteikties sniegt informāciju, ja tai ir pamats domāt, ka prasītāja valsts šādu informāciju var izmantot, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas nav minēti informācijas pieprasījumā. Saņemto informāciju var izmantot tikai, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas minēti pieprasījumā. Grozījums Nr. 23 11.a pants (jauns) 11.a pants Eiropas Kopienu Tiesas kompetence Katra dalībvalsts atzīst Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci sniegt prejudiciālu nolēmumu par šā pamatlēmuma spēkā esību un tā interpretāciju saskaņā ar 35. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību.

(1) OV C 281, 18.11.2004., 5. lpp.