Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Jean–Charles Marchiani 2005. gada 19. maija pieprasījumu aizstāvēt viņa neaizskaramību, par kuru paziņoja plenārsēdē 2005. gada 26. maijā,

–   ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. un 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1);

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0208/2005),

A.   tā kā Jean–Charles Marchiani tika ievēlēts Eiropas Parlamenta piektajās tiešajās vēlēšanās 1999. gada 13. jūnijā, Eiropas Parlaments pārbaudīja viņa deputāta pilnvaras 1999. gada 15. decembrī(2) un viņa deputāta mandāts beidzās 2004. gada 19. jūlijā;

B.   tā kā Jean–Charles Marchiani Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laikā Francijas tiesu iestādes noklausījās atsevišķas viņa telefona sarunas ar citām personām;

C.   tā kā Eiropas Parlamenta sesiju laikā Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati neaizskaramība, kā attiecīgās valsts parlamenta deputātiem(3);

D.   tā kā saskaņā ar Francijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa 100–7. pantu ir aizliegts noklausīties deputāta vai senatora telefona līnijas, ja vien izmeklēšanas tiesnesis par to iepriekš neinformē asamblejas, kuras loceklis ir attiecīgais deputāts/senators, priekšsēdētāju;

E.   tā kā Francijas Kasācijas tiesa, neievērojot iura novit curia principu (tiesnesim ir jāpārzina likumi), savā 2005. gada 16. marta spriedumā Nr. 1784 nepiemēroja iepriekšminētā Protokola 10. pantu, tādējādi liedzot Jean-Charles Marchiani deputāta neaizskaramību, kas Francijas valsts deputātiem ir piešķirta saskaņā ar Francijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa 100–7. pantu,

1.   nolemj aizstāvēt bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Jean-Charles Marchiani neaizskaramību un privilēģijas;

2.   lūdz anulēt vai atsaukt Francijas Kasācijas tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu Nr. 1784, kā arī jebkurā gadījumā pārtraukt no šī sprieduma izrietošās faktiskās vai tiesiskās sekas;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu, kā arī atbildīgās komitejas ziņojumu Francijas Republikas Kasācijas tiesai, valdībai, Nacionālajai Asamblejai un Senātam.

(1) Lieta Nr. 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier [1964] ECR–383. lpp. un lieta Nr. 149/85, Wybot/Faure un citi [1986] ECR–2391. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 1999. gada 15. decembra lēmums par Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru pārbaudi pēc Eiropas Parlamenta 1999. gada 10.–13. jūnija piektajām tiešajām vēlēšanām (OV C 296, 18.10.2000., 93. lpp.). (3) Sk. 10. panta pirmās daļas a) apakšpunktu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.