Pieņemtie teksti - Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2004/0231(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0169/2005
Iesniegtie teksti : A6-0169/2005		Debates :		Balsojumi : PV 06/07/2005 - 4.4		Pieņemtie teksti : P6_TA(2005)0276

Pieņemtie teksti

744k

493k

Trešdiena, 2005. gada 6. jūlijs - Strasbūra

Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs ***I

P6_TA(2005)0276

A6-0169/2005

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (KOM(2004)0634 ‐ C6–0130/2004 ‐ 2004/0231(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0634)(1),

– ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0130/2004),

– ņemot vērā ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0169/2005),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)	OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

P6_TC1-COD(2004)0231

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(1),

tā kā:

(1) Kopienas Sestā Vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (2), pieprasa atbalstīt iespēju pilsoņiem piekļūt informācijai par vides tendenču stāvokli attiecībā uz sabiedrības, ekonomikas un veselības nodrošināšanas tendencēm, kā arī vispārēju informētību par vidi uzlabošanu.

(2) ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija), ko 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Eiropas Kopiena, atzīst, ka lielāka sabiedrības piekļuve informācijai par vidi un šādas informācijas izplatīšana veicina vides jautājumu labāku izpratni, uzskatu brīvu apmaiņu, sabiedrības efektīvāku līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un, visbeidzot, labāku apkārtējo vidi.

(3) Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri (turpmāk tekstā "PRTR") ir rentabls līdzeklis, lai veicinātu vides rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojošām vielām un piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas un atkritumiem, un izmantotu tendenču noteikšanā, uzrādītu progresu piesārņojuma samazināšanā, uzraudzītu atsevišķu starptautisko nolīgumu ievērošanu, noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar Kopienas un valsts vides politikām un programmām.

(4) Integrēts un saskaņots PRTR nodrošina iedzīvotajiem, rūpniecībai, zinātniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citiem lēmumu pieņēmējiem stabilu datubāzi salīdzinājumiem un turpmākiem lēmumiem vides jautājumos.

(5) Eiropas Kopiena 2003. gada 21. maijā parakstīja ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā "PRTR protokols"). Kopienas tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar šo protokolu, ņemot vērā protokola noslēgšanu no Kopienas puses.

(6) Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (turpmāk tekstā "EPER") tika ieviests ar Lēmumu 2000/479/EK (3). PRTR protokols balstās uz tiem pašiem principiem, kā EPER, bet arī ārpus tiem, ietverot pārskatus par vairākām piesārņojošām vielām, vairākām darbībām, emisijām zemē, emisijām no izkliedētiem avotiem un pārnesēm ārpus teritorijas.

(7) Eiropas PRTR noteiktos mērķus un uzdevumus var sasniegt tikai tad, ja dati ir ticami un salīdzināmi. Līdz ar to ir nepieciešama piemērota datu apkopošanas un pārsūtīšanas sistēmas saskaņošana, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību. Saskaņā ar PRTR protokolu Eiropas PRTR būtu maksimāli jāatvieglo sabiedrības piekļuve caur Internet tīklu. Emisijas un pārneses būtu viegli jāidentificē dažādos apstrādātos un neapstrādātos veidos, lai pietiekamā laikā būtu pieejama maksimāla informācija.

(8) Lai tālāk nodrošinātu pilsoņiem pieejamās informācijas atbalstu par vides tendencēm, kā arī kopumā palielinātu izpratni par vidi, Eiropas PRTR būtu jāietver saites uz citām līdzīgām dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju datu bāzēm.

(9) Saskaņā ar PRTR protokolu, Eiropas PRTR būtu jāietver arī informācija par īpašām atkritumu apglabāšanas darbībām, par kurām jāziņo, kā par emisijām zemē; par tādām reģenerācijas darbībām kā kanalizācijas nosēdumu un mēslojuma izkliedēšanu šajā kategorijā neziņo.

(10) Lai sasniegtu Eiropas PRTR mērķi nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju un ļaut pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, datu apkopošanai un pārskatu sniegšanai ir nepieciešams paredzēt samērīgus, bet stingrus termiņus; tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem pārskatiem Komisijai.

(11) Ziņojumi par emisijām no apsaimniekošanas objektiem, lai arī ne vienmēr sistemātiski, pilnīgi un salīdzināmi, ir labi noteikta kārtība daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā ir jāuzlabo ziņojumi par emisijām no piesārņojuma avotiem, lai ļautu lēmumu pieņēmējiem šīs emisijas labāk ietvert kontekstā un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai.

(12) Dalībvalstu paziņotajiem datiem ir jābūt augstas kvalitātes, jo īpaši attiecībā uz to pilnību, konsekvenci un ticamību. Ir ļoti svarīgi saskaņot gan apsaimniekotāju, gan dalībvalstu turpmākos pasākumus, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Tādēļ Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāks darbu pie kvalitātes nodrošināšanas.

(13) Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju sabiedrībai ir jāsniedz piekļuve Eiropas PRTR iekļautajai informācijai, nenorādot pamatojumu, galvenokārt nodrošinot, ka Eiropas PRTR paredz tiešu elektronisko piekļuvi caur Internetu.

(14) Pieekļuvei informācijai, ko nodrošina Eiropas PRTR, būtu jābūt neierobežotai, un izņēmumi šim noteikumam ir iespējami tikai tur, kur to skaidri atļauj pašreizējie Kopienas tiesību akti.

(15) Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju turpmākā Eiropas PRTR izstrādē jānodrošina sabiedrības līdzdalība ar iespējām laikus un efektīvi iesniegt piezīmes, informāciju, analīzi vai ar lēmumu pieņemšanas procesu saistītus atzinumus. Pieteicējiem jābūt iespējai apstrīdēt administratīvā procesā vai tiesas procesā valsts iestāžu aktus vai nolaidīgu rīcību uz pieprasījuma pamata.

(16) Lai palielinātu PRTR lietderību un ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas, izstrādājot Eiropas PRTR īstenošanu atbalstošus ieteikumus, veicinot sabiedrības izpratni un nodrošinot atbilstošu un savlaicīgu tehnisko palīdzību.

(17) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4) izmantošanu.

(18) Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, palielināt sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi, izveidojot integrētu, saskaņotu Kopienas mēroga elektronisko datubāzi, un tā kā nepieciešamība salīdzināt datus visās dalībvalstīs pieprasa augsta līmeņa saskaņošanu un tādējādi to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minēta mērķa sasniegšanai.

(19) Lai vienkāršotu un pilnveidotu prasības par ziņošanu, būtu jāgroza Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (5) un Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (6).

(20) Viens no Eiropas PRTR mērķiem ir informēt sabiedrību par nozīmīgām piesārņojošo vielu emisijām, kas radušās jo īpaši Direktīvā 96/61/EK minēto darbību rezultātā. Tas nozīmē, ka sabiedrības informēšanu par emisijām no iepriekš minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām iekārtām nosaka šī regula.

(21) Lai samazinātu ziņojumu dubultošanos, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra sistēmas tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, var saskaņā ar PRTR protokolu integrēt ar esošajiem informācijas avotiem, piemēram, ziņošanas mehānismiem, ko nosaka licences vai darbības atļaujas. Saskaņā ar PRTR protokolu šīs regulas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest detalizētāku vai sabiedrībai pieejamāku piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, nekā to nosaka protokols.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (Eiropas PRTR) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā "protokols"), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkā piemēro šādas definīcijas:
	1)	"Sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi to apvienības, organizācijas vai grupas;
	2)	"Kompetentā valsts iestāde" nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu organizāciju vai organizācijas, ko iecēlušas dalībvalstis;
	3)	"Iekārta" nozīmē stacionāru tehnisko vienību, kurā veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītajās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;
	4)	"Apsaimniekošanas objekts" nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona;
	5)	"Teritorija" nozīmē apsaimniekošanas objekta ģeogrāfisko atrašanās vietu;
	6)	"Apsaimniekotājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vada vai kontrolē apsaimniekošanas objektu vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, persona, kam piešķirta noteicoša ekonomiska ietekme pār apsaimniekošanas objekta darbību;
	7)	"Pārskata gads" nozīmē kalendāro gadu, par kuru jāapkopo dati par piesārņojošo vielu izmešiem un pārnesēm ārpus teritorijas;
	8)	"Viela" nozīmē jebkuru ķīmisko vielu un tās sastāvdaļas, izņemot radioaktīvas vielas;
	9)	"Piesārņojošā viela" nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un ievadīšanu vidē;
	10)	"Emisijas" nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, ierasta vai neierasta, tai skaitā izliešanu, izstarošanu, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas;
	11)	"Pārnese ārpus teritorijas" nozīmē kustību ārpus atkritumu apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēts atkritumu apglabāšanai vai reģenerācijai, un ārpus notekūdeņu piesārņojošo vielu apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēts notekūdeņu attīrīšanai;
	12)	"Piesārņojuma avoti" nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūst zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota;
	13)	"Atkritumi" nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā minēts Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem(7) 1. panta a) apakšpunktā;
	14)	"Bīstamie atkritumi" nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā minēts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā;
	15)	"Notekūdeņi" nozīmē komunālos, iekšzemes vai rūpnieciskos notekūdeņus, kā minēts 2. pantā Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (8), un jebkurus citus izmantotus ūdeņus, kas to sastāvā esošo vielu vai priekšmetu dēļ ir pakļauti regulēšanai ar Kopienas tiesību aktiem;
	16)	"Apglabāšana" nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II.A pielikumā;
	17)	"Reģenerācija" nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II.B pielikumā.

3. pants

Eiropas PRTR saturs

Eiropas PRTR ietver informāciju:
	a)	par piesārņojošo vielu emisijām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un par ko jāziņo to apsaimniekošanas objektu apsaimniekotājiem, kuri veic I pielikumā minētās darbības,
	b)	par atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par piesārņojošām vielām, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par kurām jāsniedz pārskats to apsaimniekošanas objektu apsaimniekotājiem, kuri veic I pielikumā uzskaitītās darbības,
	c)	attiecīgos gadījumos par piesārņojošo vielu emisijām no 8.1. pantā minētajiem piesārņojuma avotiem.

4. pants

Projekts un struktūra

1. Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apstrādātā, gan neapstrādātā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

	a)	apsaimniekošanas objektu un attiecīgos gadījumos tā mātessabiedrību, un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, tostarp attiecīgos gadījumos upes baseinu;
	b)	darbību,
	c)	atgadījumu dalībvalsts vai Kopienas līmenī;
	d)	attiecīgos gadījumos - piesārņojošo vielu vai atkritumiem,
	e)	ikvienu vidi, kurā piesārņojošā viela ir ievadīta,
	f)	attiecīgos gadījumos - atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un to galamērķa vietu,
	g)	notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas;
	h)	piesārņojuma avotiem;
	i)	īpašnieku vai apsaimniekotāju.

2. Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, pakāpeniski līdz pat vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.

3. Eiropas PRTR ietver saites uz:

	a)	dalībvalstu valsts PRTR,
	b)	citām saistītām pastāvošām, sabiedrībai pieejamām datubāzēm par tematiem, kas saistīti ar PRTR, ieskaitot protokola citu pušu valsts PRTR, un, ja iespējams, citu valstu PRTR,
	c)	apsaimniekošanas objektu tīmekļa vietnes, ja tās pastāv, un apsaimniekošanas objekts brīvprātīgi ievieto saites uz tām.

5. pants

Apsaimniekotāja sniegtie ziņojumi

1. Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, apsaimniekotāji paziņo katru gadu savai kompetentajai valsts iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācija ir balstīta uz turpmak minētajiem mērījumiem, aprēķiniem vai novērtējumu:

	a)	jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, kurām pārsniegts II pielikumā minētais attiecīgais slieksnis;
	b)	pārneses ārpus teritorijas bīstamiem atkritumiem, kas pārsniedz 2 tonnas gadā, vai sadzīves atkritumiem, kas pārsniedz 2000 tonnas gadā, jebkurai reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, izņemot 6. panta 1. punktā minētās "zemes attīrīšanas" un "dziļas ievades" apglabāšanas darbības, attiecīgi norādot ar "R' (reģenerācija) vai "D' (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai, un bīstamo atkritumu pārrobežu pārvedumiem – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja vārds (nosaukums) un adrese, kā arī faktiskā reģenerācija vai apglabāšanas vieta;
	c)	pārneses ārpus teritorijas jebkurām II pielikumā minētām piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā noteikto slieksni.

Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, apsaimniekotāji iesniedz savai kompetentajai valsts iestādei nepieciešamo informāciju, kurā saskaņā ar III pielikumu, norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās valsts iestādes rīcībā.

Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, jāziņo par to analītisko un /vai aprēķināšanas metodi.

Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, jāiekļauj informācija par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.

2. Informācijā, kas minēta 1. punktā, jāietver informācija par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.

Sniedzot šo informāciju, apsaimniekotājiem, ja vien tas ir iespējams, jāsniedz visa informācija, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.

3. Katra apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs attiecīgā laika intervālā apkopo datus, kas nepieciešami, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.

4. Gatavojot ziņojumu, attiecīgais apsaimniekotājs izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietver datu uzraudzību, emisiju faktorus, masas līdzsvarotības vienādošanu, netiešu uzraudzību vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstoši 9. panta 1. punkta noteikumiem un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, kad vien tās ir pieejamas.

5. Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs saglabā dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem tika iegūta ziņojumā sniegtā informācija, piecu gadu laika posmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

6. pants

Emisijas zemē

Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai "zemes attīrīšana" vai "dziļa ievade", kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II.A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikai tā apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs, kurā šie atkritumi radušies.

7. pants

Dalībvalstu sniegtie pārskati

1. Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram apsaimniekotāji iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4. un 5. punktā, to kompetentajai valsts iestādei.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, elektroniskā veidā saskaņā ar III pielikuma formātu un šādu grafiku:

	a)	par pirmo pārskata gadu 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām,
	b)	par visiem nākamajiem pārskata gadiem 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Pirmais pārskata gads ir 2007. gads.

Komisija ar Eiropas Vides aģentūras atbalstu ievada dalībvalstu sniegto informāciju Eiropas PRTR saskaņā ar šādu grafiku:
	a)	par pirmo pārskata gadu 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām,
	b)	par visiem nākamajiem pārskata gadiem 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

8. pants

Emisijas no piesārņojuma avotiem

1. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstošu telpisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

3. Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.

9. pants

Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums

1. Katra tā apsaimniekošanas objekta, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, apsaimniekotājs nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.

2. Kompetentās valsts iestādes novērtē apsaimniekošanas objektu apsaimniekotāju iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.

3. Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

4. Komisija var pieņemt vadlīnijas attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīm vadlīnijām ir jāatbilst starptautiski atzītai metodoloģijai, ja vien tā ir pieejama, un citiem Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Piekļuve informācijai

1. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai bez maksas, izplatot to internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.

2. Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR sabiedrībai pieejamās vietās.

11. pants

Konfidencialitāte

Vienmēr, kad dalībvalsts informāciju saglabā konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(9) 4. pantu, dalībvalsts savā pārskatā norāda saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu katram gadam atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu, kam pieprasīta konfidencialitāte, kāda veida informācija nav izpausta un kāda iemesla dēļ tā netiek izpausta.

12. pants

Sabiedrības līdzdalība

1. Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ieskaitot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.

Sabiedrībai ir iespēja iesniegt piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus, kas ir būtiski attiecīgā laika posmā.

2. Komisija ņem attiecīgi vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.

13. pants

Tiesas pieejamība

Tiesas pieejamību attiecībā uz sabiedrības piekļuvi vides informācijai piešķir saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un Kopienas institūcijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (10) 6., 7. un 8. pantu.

14. pants

Vadlīnijas

1. Komisija izstrādā vadlīnijas, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

2. Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu īpaši attiecas uz šādu informāciju par:

	a)	ziņojuma sniegšanas kārtību;
	b)	iesniedzamajiem datiem;
	c)	kvalitātes nodrošināšanu un pārbaudi;
	d)	norādījumu par neizpausto datu veidu un konfidenciālu datu gadījumā iemeslus, kādēļ tie netiek izpausti;
	e)	atsauci uz starptautiski atzītu izmešu noteikšanas un analītiskajām metodēm, paraugu noņemšanas metodoloģijām;
	f)	norādi par mātessabiedrībām;
	g)	darbību kodēšanu saskaņā ar šīs regulas I pielikumu un Direktīvu 96/61/EK.

15. pants

Izpratnes veidošana

Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.

16. pants

Papildu informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm

1. Dalībvalstis vienā pārskatā, kas balstīts uz informāciju par pēdējiem trīs pārskata gadiem, kas jānodod ik pēc trim gadiem kopā ar datiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu, informē Komisiju par praksi un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz:

	a)	prasībām saskaņā ar 5. pantu;
	b)	kvalitātes nodrošinājumu saskaņā ar 9. pantu;
	c)	piekļuvi informācijai saskaņā ar 10. panta 2. punktu;
	d)	izpratnes paaugstināšanas darbībām saskaņā ar 15. pantu;
	e)	datu konfidencialitāti saskaņā ar 11. pantu;
	f)	sodiem, kas paredzēti saskaņā ar 20. pantu un to piemērošanas pieredzi.

2. Lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu pārskatu sniegšanu, Komisija iesniedz aptaujas anketas projektu, ko apstiprina saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Komisijas atkārtots pārskats un grozījumu priekšlikumi

Komisija pārbauda dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 7. pantu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē pārskatu ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz informāciju no pēdējiem trim pieejamajiem pārskata gadiem sešus mēnešus pēc šīs informācijas publicēšanas internetā.

Šo pārskatu kopā ar Eiropas PRTR darbības novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Pielikumu grozījumi

Visus grozījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu:
	a)	šīs regulas II un III pielikumu tehniskajam progresam vai
	b)	šīs regulas II un III pielikumu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem,
	veic saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

19. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja (turpmāk tekstā "komiteja").

2. Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzēto periodu nosaka uz trim mēnešiem.

20. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un preventīviem. Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un ziņo tai uzreiz par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

21. pants

Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi

1. Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.

2. Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
1.	Enerģētika
a)	Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas	*(1)
b)	Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas	*
c)	Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas	Siltuma padeve - 50 megavati (MW)
d)	Koksa krāsnis	*
e)	Ogļu velmētavas	Jauda - 1 tonna stundā
f)	Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas	*
2.	Metālu ieguve un apstrāde
a)	Metālu rūdu (tostarp sulfīdu rūdu) apdedzināšanas vai saķepšanas iekārtas	*
b)	Iekārtas neapstrādāta čuguna un tērauda ieguvei (pirmējā vai otrējā kausēšana), ietverot nepārtrauktu metālliešanu	Jauda - 2,5 tonnas stundā

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
c)	Iekārtas melno metālu apstrādei:
	i) Velmēšanas iekārtas ar jaudu	Jauda - 20 tonnas neapstrādāta tērauda stundā
ii) Kalves ar veseriem	Enerģijas patēriņš - 50 kilodžouli (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumenerģija pārsniedz 20 MW
	iii) Kausēta metāla aizsargpārklājuma pielietošana	Neapstrādāta tērauda padevi - 2 tonnas stundā
d)	Melno metālu lietuves	Ražošanas jaudu - 20 tonnas dienā
e)	Iekārtas:
	i) Krāsaino neapstrādātu metālu ieguvei no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus	*
	ii) Krāsaino metālu kausēšanai, ietverot krāsaino metālu sakausēšanu, kā arī ietverot pārstrādes produktu kausēšanu (attīrīšanu, metālliešanu, utt.).	Kausēšanas jaudu - 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem citiem metāliem
f)	Metālu un plastikātu virsmas apstrādes iekārtas, izmantojot elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus	Apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
3.	Ieguves nozare
a)	Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības	*
b)	Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un karjeru izstrāde	Virsmas, kurā var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri
c)	Iekārtas, lai ražotu:
i) cementa klinkers rotējošos cepļos	Ražošanas jauda - 500 tonnas dienā
ii) kaļķus rotējošos cepļos	Ražošanas jauda, kas pārsniedz 50 tonnas dienā
iii) cementa klinkers vai kaļķi citās krāsnīs	Ražošanas jauda - 50 tonnas dienā
d)	Azbesta ieguves un azbestu saturošu produktu ražošanas iekārtas	*
e)	Stikla, tostarp stiklšķiedru ražošanas iekārtas	Kausēšanas jauda - 20 tonnas dienā
f)	Minerālvielu kausēšanas, tostarp minerālšķiedru ražošanas iekārtas	Kausēšanas jauda - 20 tonnas dienā
g)	Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas vai porcelāna ražošanai	Ražošanas jauda - 75 tonnas dienā; cepļa jauda - 4 m3; cepļa piepildījuma blīvums - 300 kg/m3

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

Ķīmiskā rūpniecība

Ķīmiskās iekārtas pamatorganisko ķimikāliju ražošanai rūpnieciskā mērogā:

i) vienkāršie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie);

ii) skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karboksilskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi;

iii) sērogļūdeņraži;

iv) slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, slāpekļa savienojumi, nitrosavienojumi vai nitrātu savienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti;

v) fosforu saturoši ogļūdeņraži;

vi) halogēna ogļūdeņraži;

vii) metālorganiskie savienojumi;

viii) galvenie plastikas materiāli (polimēri, sintētiskās un celulozes šķiedras);

ix) sintētiskās gumijas;

x) krāsvielas un pigmenti;

xi) virsmas aktīvie aģenti un vielas.

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
b)	Ķīmiskās iekārtas pamatneorganisko ķimikāliju ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram: i) gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds; ii) skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe; iii) sārmi, tādi kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds; iv) sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts; v) nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds.	*
c)	Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša minerālmēslojuma (vienkārša vai kompleksa) ražošanai rūpnieciskā mērogā	*
d)	Ķīmiskās iekārtas galveno augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā	*

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
e)	Iekārtas galveno farmaceitisko produktu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu	*
f)	Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā	*
5.	Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana
a)	Bīstamo atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas iekārtas	Uzņem 10 tonnas dienā
b)	Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembris Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (11) ietvarā	Jauda - 3 tonnas stundā
c)	Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas	Jauda - 50 tonnas dienā
d)	Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves un izgāztuves, kuras ir noteikti slēgtas pirms 16.7.2001. vai kurām kompetento valsts iestāžu pieprasītā apkopšanas fāze saskaņā ar 1991. gada 26. aprīlis Padomes Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (12) 13. pantu ir iztecējusi).	Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnas
e)	Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas	Pārstrādes jauda - 10 tonnas dienā

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
f)	Komunālo notekūdeņu attīrīšanas rūpnīcas	Jauda - 100 000 kopskaita ekvivalents
g)	Neatkarīgi vadītas notekūdeņu attīrīšanas rūpnīcas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šī pielikuma darbībām	Jauda - 10 000 m3 dienā
6.	Papīra un koksnes ieguve un apstrāde
a)	Apsaimniekošanas objekti celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedras saturošas izejvielas	*
b)	Apsaimniekošanas objekti papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (tādu kā skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai	Ražošanas jauda - 20 tonnas dienā
c)	Apsaimniekošanas objekti koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķimikālijām	Ražošanas jauda - 50 m3 dienā
7.	Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra
a)	Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai	i) 40 000 vietas mājputniem
		ii) 2 000 vietas nobarojamām cūkām (virs 30 kg)
		iii) 750 vietas sivēnmātēm

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
b)	Intensīva akvakultūra	Zivju vai vēžveidīgo ražotspēja - 1000 tonnas gadā
8.	Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti
a)	Lopkautuves	Kautķermeņu ražošanas jauda - 50 tonnas dienā
b)	Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:
i) dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)	Gala produkcijas ražošanas jauda – 75 tonnas dienā
ii) Augu izcelsmes izejvielām	Gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnas dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)
c)	Piena apstrāde un pārstrāde	Iegūtā piena daudzums dienā ir 200 tonnas ( pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)
9.	Citas darbības
a)	Materiālu priekšapstrāde (tādas darbības kā mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanas ražotnes	Ar apstrādes jaudu – 10 tonnas dienā

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis
b)	Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes	Ar apstrādes jaudu – 12 tonnas gatavās produkcijas dienā
c)	Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, it īpaši ārējai apstrādei, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai.	Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnas gadā
d)	Iekārtas ogļu (cietais ogleklis) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu	*
e)	Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem	Ar kravnesību 100 metrus gariem kuģiem

(1) Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).

(2) Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata perioda rezultātus.

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS (13)

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela (1)	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
			kg/gadā	kg/gadā	kg/gadā
1	74-82-8	Metāns (CH4)	100 000	-(2)	-
2	630-08-0	Oglekļa monoksīds (CO)	500 000	-	-
3	124-38-9	Oglekļa dioksīds (CO2)	100 miljoni	-	-
4		Fluorogļūdeņraži (HFCs) (3)	100	-	-
5	10024-97-2	Slāpekļa oksīds (N2O)	10 000	-	-
6	7664-41-7	Amonjaks (NH3)	10 000	-	-
7		Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu (NMVOC)	100 000	-	-
8		Slāpekļa oksīdi (NOx) kā NO2	100 000	-	-
9		Perfluoroglekļi (PFCs) (4)	100	-	-

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
10	2551-62-4	Sēra heksafluorīds (SF6)	50	-	-
11		Sēra oksīdi (SOx) kā SO2	150 000	-	-
12		Kopējais slāpeklis	-	50 000	50 000
13		Kopējais fosfors	-	5 000	5 000
14		Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs) (5)	1	-	-
15		Hlorfluoroglekļi (CFCs) (6)	1	-	-
16		Haloni (7)	1	-	-
17		Arsēns un savienojumi (kā As) (8)	20	5	5
18		Kadmijs un savienojumi (kā Cd) (8)	10	5	5
19		Hroms un savienojumi (kā Cr) (8)	100	50	50

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
20		Varš un savienojumi (kā Cu) (8)	100	50	50
21		Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg) (8)	10	1	1
22		Niķelis un savienojumi (kā Ni) (8)	50	20	20
23		Svins un savienojumi (kā as Pb) (8)	200	20	20
24		Cinks un savienojumi (kā as Zn) (8)	200	100	100
25	15972-60-8	Alahlors	-	1	1
26	309-00-2	Aldrins	1	1	1
27	1912-24-9	Atrazīns	-	1	1
28	57-74-9	Hlordāns	1	1	1
29	143-50-0	Hlordekons	1	1	1

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
30	470-90-6	Hlorfenvinfoss	-	1	1
31	85535-84-8	Hloralkāni, C10-C13	-	1	1
32	2921-88-2	Hlorpirifoss	-	1	1
33	50-29-3	DDT	1	1	1
34	107-06-2	1,2-dihloretāns (EDC)	1 000	10	10
35	75-09-2	Dihlormetāns (DCM)	1 000	10	10
36	60-57-1	Dildrins	1	1	1
37	330-54-1	Diurons	-	1	1
38	115-29-7	Endosulpfāns	-	1	1
39	72-20-8	Endrīns	1	1	1

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
40		Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX) (9)	-	1 000	1 000
41	76-44-8	Heptahlors	1	1	1
42	118-74-1	Heksahlorbenzols (HCB)	10	1	1
43	87-68-3	Heksahlorbutadiēns (HCBD)	-	1	1
44	608-73-1	1, 2, 3, 4, 5, 6 –heksahlorcikloheksāns(HCH)	10	1	1
45	58-89-9	Lindāns	1	1	1
46	2385-85-5	Mirekss	1	1	1
47		PCDD +PCDF (dioksīni+furāni) (kā Teq) (10)	0,0001	0,0001	0,0001
48	608-93-5	Pentahlorbenzols	1	1	1
49	87-86-5	Pentahlorfenols (PCP)	10	1	1

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
50	1336-36-3	Polihlorēti bifenili (PCB)	0.1	0.1	0.1
51	122-34-9	Simazīns	-	1	1
52	127-18-4	Tetrahloretilēns (PER)	2 000	10	-
53	56-23-5	Tetrahlormetāns (TCM)	100	1	-
54	12002-48-1	Trihlorbenzoli (TCB) (visi izomēri)	10	1	-
55	71-55-6	1,1,1-trihloretāns	100	-	-
56	79-34-5	1,1,2,2-tetrahloretāns	50	-	-
57	79-01-6	Trihloretilēns	2 000	10	-
58	67-66-3	Trihlormetāns	500	10	-
59	8001-35-2	Toksafēns	1	1	1

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
60	75-01-4	Vinila hlorīds	1 000	10	10
61	120-12-7	Antracēns	50	1	1
62	71-43-2	Benzols	1 000	200 (kā BTEX)(11)	200 (kā BTEX)(11)
63		Bromētie difinelēteri (PBDE) (12)	-	1	1
64		Nonilfenols un nonilfenola etoksilāti (NP/NPE)	-	1	1
65	100-41-4	Etila benzols	-	200 (kā BTEX)(11)	200 (kā BTEX)(11)
66	75-21-8	Etilēna oksīds	1 000	10	10
67	34123-59-6	Izoprotu Izoproturons	-	1	1
68	91-20-3	Naftalēns	100	10	10
69		Alvorganiskie savienojumi(kā kopējais Sn)	-	50	50

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
70	117-81-7	Di-(2-ethyl hexyl) phthalate (DEHP)	10	1	1
71	108-95-2	Fenoli (kā kopējais C) (13)	-	20	20
72		Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAH)(14)	50	5	5
73	108-88-3	Toluols	-	200 (kā BTEX)(11)	200 (kā BTEX)(11)
74		Tributilalvas savienojumi (15)	-	1	1
75		Trifeniltīna savienojumi (16)	-	1	1
76		Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)	-	50 000	-
77	1582-09-8	Trifluralīns	-	1	1
78	1330-20-7	Ksiloli (17)	-	200 (kā BTEX)(11)	200 (kā BTEX)(11)
79		Hlorīdi (kā kopējais Cl)	-	2 miljoni	2 miljoni

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
80		Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)	10 000	-	-
81	1332-21-4	Azbests	1	1	1
82		Cianīdi (kā kopējais CN)	-	50	50
83		Fluorīdi (kā kopējais F)	-	2 000	2 000
84		Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)	5 000	-	-
85	74-90-8	Ūdeņraž Ūdeņraža cianīds (HCN)	200	-	-
86		Cietās daļiņas (PM10)	50 000	-	-
87	1806-26-4	Oktilfenoli un oktilfenolu etoksilāti	-	1	-
88	206-44-0	Fluorantēns	-	1	-
89	465-73-6	Izodrīns	-	1	-

			Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela (1)	Gaisā (1.a sleja)	Ūdenī (1.b sleja)	Zemē (1.c sleja)
90	36355-1-8	Heksabrombifenils	0,1	0,1	0,1
91	191-24-2	Benzo(g,h,i)perilēns		1

Piezīmes:

(1) Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.

(2) Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un mediju nav jāsniedz pārskats.

(3) Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa

(4) Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.

(5) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(6) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(7) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(8) Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.

(9) Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.

(10) Izteikts kā I-TEQ.

(11) Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.

(12) Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.

(13) Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.

(14) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).

(15) Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.

(16) Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.

(17) Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).

III PIELIKUMS

IZMEŠU UN PĀRNESES DATU PĀRSKATU FORMĀTS, KO DALĪBVALSTIS IESNIEDZ KOMISIJAI

Pārskata gads
Apsaimniekošanas objekta identifikācija
Mātessabiedrības nosaukums Apsaimniekošanas objekta nosaukums Apsaimniekošanas objekta identifikācijas numurs Adrese/iela Pilsēta/ciems Pasta indekss Valsts Teritorijas koordinātes Upes baseina rajons (1) NACE-kods (4 cipari) Galvenā ekonomiskā darbība Ražošanas apjoms (nav obligāti) Apsaimniekošanas objektu skaits (nav obligāti) Ekspluatācijas stundu skaits gadā (nav obligāti) Darbinieku skaits (nav obligāti) Teksta laukums teksta informācijai vai mājas lapas adresei, ko iesniedz apsaimniekošanas objekts vai mātessabiedrība (nav obligāti)
Visas apsaimniekošanas objekta I pielikuma darbības (saskaņā ar I pielikumā sniegto kodēšanas sistēmu un IPPC kodu, kur iespējams)
1. darbība (galvenā I pielikuma darbība) 2. darbība N darbība
Dati par izmešiem gaisā no apsaimniekošanas objekta katrai piesārņojošai vielai, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)	Izmeši gaisā
Piesārņojošā viela1 Piesārņojošā viela2 Piesārņojošā vielaN	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmatotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	T: Kopējais kg/gadā A - Nejaušs kg/gadā

Dati par emisiju ūdenī no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši ūdenī

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmatotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: Kopējais

kg/gadā

A - Nejaušs

kg/gadā

Dati par emisiju zemē no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši zemē

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmatotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: Kopējais

kg/gadā

A - Nejaušs

kg/gadā

Pārnese ārpus teritorijas katrai tādas piesārņojošai vielai, ko attīra ūdens attīrīšanas iekārtās daudzumos, kuri pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts, izmantota analītiskā metode;

C: aprēķināts, izmantota aprēķina metode;

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

kg/gadā

Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)

Valsts robežās:

Reģenerācijai (R)

Apglabāšanai (D)

tonnas/gadā

Uz citām valstīm:

Reģenerācijai (R)

Reģeneretāja nosaukums

Reģeneretāja adrese

Faktiskās reģenerācijas vietas adrese, kas saņem pasūtījumu.

tonnas/gadā

Uz citām valstīm: Apglabāšanai (D) Apglabāšanas uzņēmuma nosaukums Apglabāšanas uzņēmuma adrese Faktiskās apglabāšanas vietas adrese, kas saņem pārsūtījumu.	tonnas/gadā
Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)
Reģenerācijai (R)	tonnas/gadā
Apglabāšanai (D)	tonnas/gadā
Kompetentā valsts iestāde, kurai iesniedzami sabiedrības pieprasījumi: Nosaukums Adrese/iela Pilsēta/ciems Tālruņa Nr. Faksa Nr. E-pasta adrese

(1) Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(1)	Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Nostāja.
(2)	OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(3)	Komisijas Lēmums 2000/479/EK (2000. gada 17. jūlijs) par Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.).
(4)	OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(5)	OV L 377, 31.12.1991., 20.lpp; Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.)
(6)	OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7)	OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(8)	OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(9)	OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
(10)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(11)	OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.
(12)	OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(13)	* Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika