Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/0163(AVC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0177/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0177/2005

Debates :

PV 05/07/2005 - 13

Balsojumi :

PV 06/07/2005 - 4.5

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0277

Pieņemtie teksti
PDF 234kWORD 83k
Trešdiena, 2005. gada 6. jūlijs - Strasbūra
ERAB, ESF un Kohēzijas fonds ***
P6_TA(2005)0277A6-0177/2005

Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)04922004/0163(AVC))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (KOM(2004)04922004/0163(AVC)),

–   ņemot vērā EK līguma 161. pantu,

–   ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju attiecībā uz trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas starpposma ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6–0177/2005),

1.   uzskata, ka priekšlikums regulai kopumā atbilst tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijai, un tāpēc nepauž turpmāku tiešu atbalstu Komisijas ierosinājumiem, bet tomēr aicina Komisiju un Padomi, it īpaši atsaucoties uz debatēm Padomē, ņemt vērā turpmāk izklāstītos specifiskos ieteikumus;

2.  Izsaka nožēlu, ka Eiropadomei nav izdevies panākt vienošanos par finanšu plānu, un izsaka bažas, ka šis apstāklis, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt kohēzijas politiku; uzskata, ka nenoteiktība attiecībā uz struktūrpolitikas jomu finansēšanu varētu vēl vairāk mazināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienības projektam;

3.  Mudina Eiropadomi, cik drīz vien iespējams, bet jebkurā gadījumā ‐ līdz 2005. gada beigām, pieņemt lēmumu, lai nodrošinātu, ka ES reģioniem un dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika sagatavot jaunās darbības programmas;

4.   pieprasa jaunajā plānošanas periodā ikreiz, kad tiek pieminēta ekonomikas un sociālā kohēzija, papildus atsaukties arī uz teritoriālās kohēzijas jēdzienu, kā arī īpašu uzmanību veltīt šī jaunā jēdziena attīstībai;

5.   noraida jebkādus būtiskus grozījumus attiecībā uz Komisijas priekšlikuma vispārējo uzbūvi un it īpaši jebkādus mēģinājumus atkārtoti nacionalizēt visu Savienības reģionālo politiku vai daļu no tās (1. sadaļa);

6.  Prasa, lai reģioni, kurus ir skārusi statistiskā ietekme, finansēšanas perioda sākumā saņemtu 85% no līdzekļiem, kas ir paredzēti reģioniem, kuri pilnībā tiek atbalstīti saistībā ar konverģences mērķi, un lai šos līdzekļus līdz 2013. gadam samazinātu līdz 60%;

7.   noraida jebkādus mēģinājumus samazināt stingra Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa nozīmīgumu un atzinīgi novērtē tā koncentrēšanos uz pieejamību, pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, kā arī informācijas sabiedrību; aicina visas šīs prioritātes cieši koordinēt ar Kopienas programmām un politikas jomām, it īpaši ar Lisabonas stratēģiju;

8.   aicina dabiskā efekta reģionu atbilstības paplašināšanu attiecināt arī uz Konverģences mērķa darbībām, attiecīgi nepalielinot Kopienas finansējumu šiem reģioniem (6. panta 2. punkts);

9.   uzsver nozīmi, kāda ir jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības trīs pamatvirzienu struktūrai, kas ietver starptautisko, pārrobežu un reģionālo sadarbību; tāpēc aicina iekļaut reģionālo sadarbību kā šī mērķa neatkarīgu sastāvdaļu līdzīgi pašreizējai INTERREG IIIc programmai;

10.   uzskata, ka jāsaglabā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa vispārējais budžets, un uzsver mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" nozīmīgumu un attiecībā uz resursu piešķiršanu prasa nepārprotamu prioritāšu maiņu, atbalstot pārrobežu sadarbību (18.a) pants);

11.   iebilst pret 150 km robežas patvaļīgu uzspiešanu to piejūras reģionu noteikšanā, kuri atbilst pārrobežu sadarbības programmām, un turklāt aicina īstenot īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajās programmās var piedalīties reģioni, kas atrodas ES perifērijā; jebkurā gadījumā uzskata, ka jāatsakās no šī attāluma kritērija piemērošanas, ja attiecīgie NUTS III līmeņa reģioni robežojas ar vienu un to pašu jūru;

12.   noraida sākotnējā priekšlikumā paredzētā partnerattiecību principa jebkādu vājināšanu, it īpaši saistībā ar attiecīgo programmu stratēģisko plānošanu un uzraudzību; it īpaši aicina saglabāt atbilstīgo institūciju sarakstu (10. panta 1. punkta c) apakšpunkts);

13.   aicina dalībvalstis pastiprināt saiknes ar reģionāliem, vietējiem un pilsētu partneriem, lai optimāli izmantotu to specifiskās zināšanas gan programmu sagatavošanā, gan to īstenošanā; turklāt šajā kontekstā atbalsta varas maksimālu decentralizāciju, lai izvairītos no pārmērīga administratīva darba (10. pants);

14.   aicina paplašināt dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un it īpaši to, ka pieejamības iespējas invalīdiem ir nosacījums fondu līdzekļu saņemšanai un ka to uzrauga fondu palīdzības īstenošanas dažādās stadijās (14. pants);

15.   aicina fondu novērtējumā iekļaut arī norādes par attīstību, kas panākta dzimumu līdztiesības veicināšanā un sociālajā iekļaušanā, kā arī cīņā pret visāda veida diskrimināciju;

16.   {0><}0{>aicina dalībvalstis un Komisiju apliecināt, ka visos fondu īstenošanas posmos tiks veicināta vides aizsardzība un uzlabošana;<0}

17.   aicina enerģiski noraidīt visus mēģinājumus koriģēt ierosināto finanšu shēmu, tostarp gan līdzekļu kopapjomu, gan to sadalījumu starp dažādiem mērķiem un to komponentēm, kā arī, neskatoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka Komisijas ierosinātais līdzekļu sadalījums starp dažādajiem mērķiem atspoguļo interešu līdzsvaru (15.-22. pants);

18.   uzskata, ka, ņemot vērā daudzu ES reģionu nopietno vajadzību pēc struktūrfondu līdzekļiem jaunajā plānošanas periodā, visi kohēzijas politikai piešķirtie līdzekļi jāizmanto šim nolūkam; tāpēc aicina paredzēt iespēju atkārtoti izmantot sakarā ar "N+2" noteikumiem neizlietotos 1.b izdevumu apakškategorijas līdzekļus tiem reģioniem, kuri tos var izlietot, pamatojoties uz efektivitātes un taisnīguma principu;

19.   aicina atrast politisku risinājumu, kas paredzētu īpašu kompensāciju tiem reģioniem vai dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem to atšķirību dēļ, kas radušās saistībā ar Komisijas priekšlikumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu;

20.   uzskata, ka Komisijas priekšlikums piešķirt EUR 335,1 miljardus, kas izteikti 2004. gada cenās, pārskatītās kohēzijas politikas trīs prioritāšu atbalstam ir minimālā nepieciešamā summa, lai reforma būtu veiksmīga un uzskata, ka, tiklīdz būs pieņemts nākamais finanšu plāns, Komisija vai nu apstiprinās regulas priekšlikumā noteiktos skaitļus, vai arī iesniegs apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei koriģētos skaitļus, tādējādi nodrošinot atbilstību noteiktajiem izdevumu griestiem;

21.   atgādina, ka fondi ir pakļauti Finanšu regulas noteikumiem, un uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpiemēro pārredzamības un pareizas finanšu vadības noteikumi;

22.   aicina īstenot skaidras un saprotamas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā uz kohēziju, kuras jāpieņem saskaņā ar EK līguma 161. pantā noteikto procedūru; turklāt aicina īstenot termiņa vidusposma pārskatīšanu saskaņā ar to pašu procedūru, ja vien nav stājies spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai, kura III-223. pants jāpiemēro, lai atļautu Eiropas Parlamenta līdzdalību likumdošanas koplēmuma procedūrā (23.–24. pants);

23.   aicina 23. panta 3. punktā iekļaut lēmumus par transEiropas transporta tīklu (TEN-T) (Lēmums 884/2004/EK(2) un Lēmums 1692/96/EK(3));

24.   aicina priekšlikumā regulai paredzēt ciešāku saikni ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (23. pants); šajā kontekstā aicina dalībvalstis savos valsts stratēģiskajos pamatprinicipu kopumos norādīt, kā tās plāno ar Kopienas vai pašu līdzekļu palīdzību finansēt vides vajadzības, it īpaši atbalstu Natura 2000 tīklam, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu, kā arī Kioto mērķu sasniegšanu (25. pants);

25.   atkārtoti pieprasa nodrošināt līdzsvarotu un taisnīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu tiem apgabaliem, kuri cieš no skarbiem un pastāvīgiem dabas, klimatiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā salas, kalnu un pierobežas apgabali, kā arī mazapdzīvoti apgabali, it īpaši izteikti mazapdzīvotie Savienības ziemeļu apgabali (12. apsvērums); aicina arī minēt šos apgabalus saistībā ar tām tematiskajām un teritoriālajām prioritātēm, kurās jāprecizē valsts stratēģiskā pamatprincipu kopuma stratēģijas iedaļā (25. pants);

26.   aicina nodrošināt adekvātu finansiālu atbalstu jaunajām dalībvalstīm Maltai un Kiprai, pamatojoties uz to salas un attālas valsts stāvokli, kā arī uz vienlīdzīgas attieksmes principu, lai tās var risināt specifiskas problēmas, ar kurām tām jāsaskaras kā salām ES perifērijā;

27.   stingri atbalsta Komisijas ierosināto īpašo pasākumu EUR 1 1000 miljona apmērā attiecībā uz visattālākajiem reģioniem, kā arī iespēju finansēt darbības atbalstu, kā tas paredzēts 11. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495)); aicina pilnībā īstenot praksē EK līguma 299. panta 2. punktā noteikto prasību visattālākos reģionus, tostarp tos reģionus, kuru IKP jau ir lielāks par 75% no Kopienas vidējā līmeņa, uzskatīt par īpašu gadījumu saistībā ar to pieeju struktūrfondiem;

28.   aicina saglabāt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu, ko sagatavo ciešā sadarbībā ar 10. pantā minētajiem partneriem un par ko Komisijai arī turpmāk jāpieņem lēmums, apspriežoties partnerattiecību līmenī (26. pants);

29.   aicina paredzēt iespēju pārskatīt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu (26. pants);

30.   aicina vienkāršot stratēģisko uzraudzību tā, lai dalībvalstis un Komisija sniedz pārskatu reizi divos gados (27. un 28. pants); aicina šajā kontekstā reizi divos gados organizēt debates stratēģiskā forumā, kurā iesaistītos Eiropas Parlaments, Komisija, Reģionu komiteja, kā arī dalībvalstis (29. pants);

31.   aicina saistībā ar pieeju "tikai viens fonds vienai programmai" maksimālo līmeni, līdz kuram vai nu no ESF, vai ERAF drīkst finansēt tos pasākumus, kuri saņem finansējumu no citiem fondiem, palielināt no 5% uz 10% (33. pants); tomēr ierosina, ka Komisija zināmos apstākļos var atļaut vienai un tai pašai vadošajai iestādei vadīt vairāk kā vienu finansēšanas pasākumu, turpinot piemērot 10% ierobežojumu;

32.   aicina attiecībā uz tām programmām, kuras saistītās ar Konverģences mērķi, kā arī Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi un kuras finansē no struktūrfondiem, saglabāt prasību sniegt informāciju par pieeju, ko izmanto attiecībā uz pilsētu jautājumu, tostarp izvēlēto pilsētu apgabalu sarakstu un starpdeleģēšanas procedūras, nolūkā uzsvērt pilsētu dimensiju un it īpaši pilsētu ilgtspējīgu attīstību; aicina šādas procedūras skatīt reģionālo un vietējo partnerattiecību kontekstā; uzskata, ka finansējuma apjomam jābūt vismaz vienādam ar to, uz kuru saskaņā ar šo regulu var pretendēt pilsētu apgabali (36. pants);

33.   aicina saistībā ar visiem trim fondiem ņemt vērā mazo un ļoti mazo uzņēmumu, it īpaši amatniecības uzņēmumu, prioritātes, ņemot vērā to nozīmi kohēzijas un reģionālajā attīstībā, kā arī to ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, un atbalstīt Feiras Eiropadomes 2000. gadā pieņemtās Eiropas mazo uzņēmumu hartas principu un darbības pamatvirzienu īstenošanu;

34.   {0><}0{>uzskata, ka dalībvalstīm jāprecizē pasākumi saistībā ar savu stratēģisko pamatnoteikumu kopumu un darbības programmu vides stratēģisko novērtējumu, kā arī savlaicīgi jānodrošina galveno infrastruktūras projektu vides ietekmes novērtējums;<0} {0><}0{>aicina Komisiju nodrošināt, ka galvenie infrastruktūras projekti nav pretrunā ar vides aizsardzību un uzlabošanu <0} {0><}0{>(38.–40. pants);<0} {0><}0{>aicina apturēt tādu uzsākto projektu finansēšanu, kuri neievēro ES tiesību aktus vides jomā;<0}

35.   aicina īstenot saskaņotu pieeju un struktūrfondu procedūru saglabāšanu pašreizējo kaimiņattiecību programmu pārveidošanā par programmām, kas saistītas ar jaunajiem sadarbības instrumentiem Savienības ārējām robežām (ENPI un IPA);

36.   aicina saglabāt priekšlikumu attiecībā uz Kopienas kvalitātes un izpildes rādītāju rezervi kā atlīdzības mehānismu par panākto attīstību, tostarp saistībā ar Kohēzijas fondu; tomēr, lai nodrošinātu minētā mehānisma atbilstību šim mērķim, aicina piemērot taisnīgus, pārredzamus un kopīgi pieņemtus kritērijus (48. pants);

37.   aicina stratēģiskajās pamatnostādnēs un novērtēšanas procesā, kas tajās paredzēts, noteikt skaidri formulētas prasības, kā arī atzīt pieejamības iespēju invalīdiem principu un praksi;

38.   aicina dalībvalstis, kuras to vēlas, noteikt valsts rezervi neparedzētiem gadījumiem, kā arī iesaka ieviest lielāku elastību attiecībā uz tās īstenošanas līdzekļiem (49. pants);

39.   noraida spiedienu saistībā ar ierosināto līdzfinansējuma likmju maiņu (51. pants), bet aicina divkāršot atļauto pieaugumu līdz 10 procenta punktiem attiecībā uz tiem reģioniem, kuri cieš vairāk kā no viena šajā priekšlikumā noteiktā nelabvēlīgā ģeogrāfiskā vai dabas faktora; aicina izveidot 10 procentu palielinājumu pilsētu teritorijām (52. pants);

40.   stingri atbalsta visus stimulus, kas paredzēti privātā kapitāla mobilizācijai, kā arī sabiedrisko un privāto partnerattiecību veicināšanai jaunajā programmēšanas periodā (50. panta d) apakšpunkts un 54. pants); uzskata, ka Kopienas līdzfinansējuma likmju kā īpatsvara tikai no deklarētajiem valsts izdevumiem aprēķināšana ir šīs regulas svarīgs vienkāršošanas priekšlikums un nodrošina papildināmības principa efektīvāku piemērošanu, neņemot vērā, vai dalībvalsts publiskā sektora līdzfinansējuma izdevumu likmi varētu daļēji aizstāt ar privāto kapitālu programmas ietvaros; tajā pašā laikā aicina saglabāt elastību, ko nodrošina līdzfinansējuma likmes aprēķināšana katrai prioritātei, nevis katram pasākumam (51. un 76. pants); tomēr uzsver, ka līdzfinansējuma likmes aprēķināšanai nevajadzētu būt tādai, kas ierobežo NVO un citu bezpeļņas organizāciju dalību struktūrfondu darbībās;

41.   īpaši vērš uzmanību uz to, ka visas ES politikas jomas ir vajadzīgas, lai veicinātu ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi, un ka šim mērķim kalpo arī starptautiskās tirdzniecības politika un to nevar uzskatīt par izņēmumu; prasa tirdzniecības politiku veidot tā, lai izvairītos no krīzēm reģionos, un īpašu uzmanību vērš uz to, ka uzņēmumu vai ražošanas vienību pārvietošana nopietni apdraud reģionālo attīstību;

42.   uzskata Komisijas priekšlikumu piemērot finansiālas korekcijas attiecībā uz uzņēmumiem, kas pārvieto savu darbību, par nepieciešamu pasākumu, lai nepakļautu riskam ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšanos attiecīgajos reģionos; ierosina izveidot uzraudzības sistēmu, lai aprēķinātu jebkuras pārvietošanas saimnieciskās un sociālās izmaksas un attiecīgi noteiktu atbilstīgu sodu; tajā pašā laikā aicina pieņemt visus vajadzīgos juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas saņem Kopienas finansējumu, nepārvieto savu darbību uz ilgu, iepriekš noteiktu periodu;

43.   aicina noteikt, ka līdzfinansējumu pārtrauc tādām darbībām, kuru rezultātā samazinās darba vietu skaits vai tiek slēgtas iekārtas to atrašanās vietā;

44.   aicina iekļaut atsauci uz vajadzību pēc augsta līmeņa iemaņām un kvalifikācijas projektu vadīšanā kā būtiski svarīga nosacījuma tam, lai projektus iesniedz norādītajā laikā un atbilstīgi paredzētajiem līdzekļiem (57. pants);

45.   aicina plānošanā (31.–37. pants), novērtēšanā (45. pants), kā arī vadībā, uzraudzībā un kontrolē (57.–73. pants) atbilstīgi programmu apjomam efektīvi piemērot proporcionalitātes principu; turklāt uzskata, ka šajos apgabalos vienkāršošanas princips jāpiemēro visām tām programmām, kuras ir visu dalībvalstu interesēs;

46.   norāda, ka Komisija un dalībvalstis par struktūrfondiem atbild kopīgi; aicina dalībvalstis sniegt ikgadējas ticamības deklarācijas par to, ka ES nodokļu maksātāju nauda ir izlietota pareizi, likumīgi un pārredzami; aicina, lai visas šīs deklarācijas paraksta attiecīgās dalībvalsts finanšu ministrs; Komisijai skaidri jādefinē, ko tā saprot ar jēdzienu "pārkāpums", kas ir iemesls dalībvalstu ziņojumiem;

47.   aicina saglabāt ierosinātos robežlielumus attiecībā uz proporcionālas kontroles pasākumiem (33% līdzfinansējums un izmaksas EUR 250 miljonu apjomā), zemāk par kuriem Komisija neveic sistemātisku kontroli; tomēr aicina ņemt vērā dažādajiem fondiem raksturīgās īpašās iezīmes (73. pants);

48.   noraida jebkuras izmaiņas ierosinātajos pirmsfinansējuma apjomos (81. pants);

49.   noraida jebkādu turpmāku "N+2" noteikuma mīkstināšanu attiecībā uz struktūrfondiem, izņemot jau ierosināto elastīgumu attiecībā uz galvenajiem projektiem, jo šī noteikuma pozitīvā ietekme bija redzama saistībā ar līdzekļu efektīvas izmantošanas uzlabošanu pašreizējā plānošanas periodā (93. pants); tomēr aicina pieļaut lielāku elastību attiecībā uz Kohēzijas fondu;

50.   aicina paredzēt lielāku elastību, lai paplašinātu ierosināto divu mēnešu termiņu, kas dalībvalstīm noteikts Komisijas finansiālo korekciju apstrīdēšanai; aicina šo termiņu noteikt atkarībā no atbilstīgās problēmas nopietnības (100. pants);

51.  Lūdz Komisiju, sadarbojoties ar kohēzijas valstīm, atrast risinājumu jautājumam par tiesībām uz neatmaksājamu PVN, nodrošinot pašvaldībām vienkāršu piekļuvi līdzekļiem;

52.   noraida jebkuru mēģinājumu izdevumus, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, tādus kā mājokļu celtniecības izdevumi, iekļaut izdevumos, kurus izmanto Kopienas līdzfinansējuma aprēķināšanā; tomēr uzskata, ka izdevumi, kas saistīti ar sociālo mājokļu atjaunošanu nolūkā taupīt enerģiju un aizsargāt vidi, jāiekļauj atbilstīgajos izdevumos;

53.   noraida griestu samazināšanu attiecībā uz valsts atbalstu konverģences reģioniem, tostarp tiem reģioniem, kuri pakļauti statistiskajam efektam; tāpēc aicina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi valsts atbalsta jomā pret visiem tiem reģioniem, uz kuriem attiecas Konverģences mērķis, kā arī attiecināt uz šiem reģioniem EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu; turklāt aicina paredzēt pakāpeniskas pārejas posmu attiecībā uz atbalsta griestu noteikšanu dabiskā efekta reģioniem; uzsver vajadzību valsts atbalsta piešķiršanā reģioniem, uz kuriem neattiecas Konverģences mērķis, saglabāt teritoriālo diferencēšanu, it īpaši saistībā ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem;

54.   uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmāku apspriešanos ar Padomi saskaņā ar Reglamenta 75. panta 3. punktu;

55.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp.
(2) OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika