Pieņemtie teksti - Eiropas Reģionālās attīstības fonds ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2004/0167(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0184/2005
Iesniegtie teksti : A6-0184/2005		Debates : PV 05/07/2005 - 13		Balsojumi : PV 06/07/2005 - 4.7		Pieņemtie teksti : P6_TA(2005)0279

Pieņemtie teksti

531k

209k

Trešdiena, 2005. gada 6. jūlijs - Strasbūra

Eiropas Reģionālās attīstības fonds ***I

P6_TA(2005)0279

A6-0184/2005

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495 ‐ C6–0089/2004 ‐ 2004/0167(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0495)(1),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,162. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0089/2004),

– ņemot vērā EK līguma 160. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0184/2005),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)	Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, nolūkā, pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu

P6_TC1-COD(2004)0167

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 162. panta 1. punktu un 299. panta 2. punkta 2. apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1) Līguma 160. pants nodrošina, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir paredzēts, lai palīdzētu izlīdzināt Kopienas reģionu galvenās atšķirības. Tāpēc ERAF palīdz mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu, tostarp lauku un pilsētu teritoriju, tādu teritoriju, kuras nelabvēlīgi iespaido rūpnieciskais pārejas posms un reģionu, ko nelabvēlīgi ietekmē nopietni un nepārejoši dabas vai demogrāfijas faktori, mazapdzīvotu teritoriju, pierobežas un kalnu teritoriju, kā arī salu atpalicību.

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005(4) [kas nosaka vispārējos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, kā arī Kohēzijas fonda noteikumus] mērķiem, visiem struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem ir definēti kopēji noteikumi. Īpaši noteikumi paredzēti attiecībā uz pasākumiem, kurus var finansēt ERAF.

(3) ERAF būtu jāsniedz palīdzība, ievērojot vispārējo kohēzijas politikas stratēģiju, kas nodrošina lielāku palīdzības koncentrēšanu uz Kopienas prioritātēm un būtu jācenšas novērst reģionālo atšķirību pamatcēloņus, jo īpaši mazāk attīstīto reģionu iekšienē.

(4) Dalībvalstīm un Komisijai ir jānodrošina to, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, fizisko spēju, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ dažādās ERAF un citu struktūrfondu īstenošanas stadijās, jo īpaši nodrošinot tiem piekļuvi.

(5) Regula (EK) Nr. .../2005 nodrošina, ka noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem tiks noteikti valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuriem ir jānosaka īpaši nosacījumi. Tāpēc ir jānosaka izņēmumi attiecībā ERAF.

(6) Efektīva ERAF atbalstītās darbības īstenošana balstās uz labu pārvaldi un uz visu saistīto teritoriālo, sociālekonomisko un vides partneru, un jo īpaši starpreģionu, reģionālo un pašvaldību iestāžu sadarbību un iesaistīšanos visos programmas izstrādes posmos: sagatavošanā, īstenošanā, izpildes kontrolē un novērtēšanā. Nepieciešamības gadījumā tiks pastiprināta sadarbība starp reģionālām un pašvaldību iestādēm kopēju mērķu sasniegšanai.

(7) Regulas (EK) Nr. .../2005 43. un 44. pantā paredzētās tehniskās palīdzības nodrošināšanai ERAF var finansēt darbības saistībā ar sagatavošanu, uzraudzību, administratīvo un tehnisko atbalstu, novērtējumu, revīziju un kontroli, kas nepieciešama sabiedriskajiem administratīvajiem pakalpojumiem un citiem iesaistītajiem teritoriālajiem dalībniekiem, tostarp nevalstiskajām organizācijām (NVO), ievēlēto pārstāvju asociācijām un sociāli profesionālajām un vides organizācijām.

(8) Balstoties uz pilsētas pašvaldības teritorijas iniciatīvas un nelabvēlīgām blakus esošām pilsētu teritorijām paredzētā otrā atbalsta mērķa pieredzi un pozitīvajiem aspektiem, ko paredz Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs(5)) 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas nosaka vispārējos struktūrfondu nosacījumus, ir jāpastiprina pilsētas dimensija, tostarp arī ieguldījuma līmenis ilgtspējīgā pilsētas attīstībā, pilnīgi ieviešot šīs jomas pasākumus ERAF līdzfinansētajās darbības programmās. Šajā sakarā ir liela nozīme vietējās attīstības un nodarbinātības iniciatīvām un to inovatīvajam potenciālam.

(9) Īpaši uzmanība ir jāpievērš papildinājuma un atbilstības nodrošināšanai starp ERAF un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķirto atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005 un Eiropas Zivsaimniecības fonda piešķirto atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005. Tāpēc ERAF līdzfinansētajām programmām ir jāatbalsta lauku ekonomikas diversifikācija, kultūra lauku rajonos, tūrisma attīstība, no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju diversifikācija, kas atpaliek no tradicionālajām darbībām, pastāvīgu darba vietu radīšana, un jāpalīdz šo reģionu ekonomiskās un sociālās pievilcības palielināšanā.

(10) Ir jānodrošina, ka ERAF atbalstītā darbība mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labā ņem vērā un atbalsta Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartas īstenošanu, kas ir pieņemta Eiropadomē Santamarija de Feirā.

(11) Ir vēlama to atbalsta līdzekļu un jomu attīstība, kuri ir pieejami saskaņā ar Konverģences mērķiem, ieviešot jaunu palīdzības mehānismu MVU un izmantojot jaunu pieeju reģionālajā attīstībā, sniedzot MVU iespēju piekļūt par brīvu tādas izpētes rezultātiem, ko pilnībā finansē no valsts līdzekļiem.

(12) Turklāt ERAF pasākumus vairāk jāsaskaņo ar septīto pamatprogrammu(6).

(13) Īpaša uzmanība ir jāpievērš visattālākajiem reģioniem, proti, uz izņēmuma pamata paplašinot ERAF piemērošanas jomu līdz darbības palīdzības finansēšanai, kas ir saistīta ar papildu izmaksu kompensēšanu, ko rada to īpašā strukturāli ekonomiskā un sociālā situācija, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, izolētība, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību un piekļuvi iekšējam tirgum, saskaņā ar Līguma 299. panta 2. punktu.

(14) ERAF būtu jārisina lielo tirgu pieejamības un attāluma problēmas, pretstatot rajonus ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta Protokolā Nr. 6. ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām sastopas salas, kalnu apgabali, pierobežu reģioni un mazapdzīvotas vietas, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstības gaitu, lai atbalstītu šo reģionu neatkarīgu un ilgtspējīgu attīstību.

(15) Saistībā ar Eiropas komunikāciju tīkliem (TEN), ERAF vēl vairāk būtu jāuzlabo saikne ar jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši, lai stiprinātu ar tām ekonomiskās attiecības.

(16) Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu un starptautiskā sadarbība ar Kopienai kaimiņos esošajām valstīm, ņemot vērā to, ka efektīvi var atbalstīt to dalībvalstu reģionu attīstību, kas robežojas ar trešajām valstīm. Tādēļ izņēmuma kārtā var apstiprināt palīdzības finansējumu no ERAF tiem projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie ir paredzēti Kopienas reģionu attīstībai.

(17) Ir jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar darbības programmu, vadību, uzraudzību, programmas izveidi un kontroli saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi un jāizveido saskanīga un papildinoša saistība ar citām Kopienas politikām, tostarp ar "plašāka mēroga kaimiņattiecību" politiku.

(18) Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu un starptautiskā sadarbība ar Kopienai kaimiņos esošajām valstīm, ņemot vērā to, ka efektīvi var atbalstīt to dalībvalstu reģionu attīstību, kas robežojas ar trešajām valstīm. Ir jānodrošina arī to, lai iesaistīto ES pierobežas rajonu pašreizējās iespējas un tiesības nebūtu mazākas par iepriekšējām, kā arī mazākas par to reģionu iespējām un tiesībām, kuri atrodas pie ES iekšējām robežām. Tādēļ izņēmuma kārtā var apstiprināt palīdzības finansējumu no ERAF tiem projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie ir paredzēti pārrobežu sadarbībai ar Kopienas reģioniem. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu līdzsvaru finanšu resursu sadalījumam starp "Eiropas teritoriālās sadarbības" transnacionālajām un pārrobežu sastāvdaļām. Pārrobežu sastāvdaļai jāpievērš īpaša uzmanība, jo Savienības robežas ir būtiski paplašinājušās un daudzi no atpalikušajiem reģioniem ir pierobežas reģioni.

(19) Ir jāatceļ 1999. gada 12. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1783/1999 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu(7),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, tā palīdzības piemērošanas jomas attiecībā uz mērķiem "konverģence", "reģionālā konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija" un "Eiropas teritoriālā sadarbība", kā izklāstīts 3. pantā Regulā (EK) Nr. .../2005 [ar ko nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] un palīdzībai paredzēto attaisnoto izdevumu veidus

Tā nosaka īpašus noteikumus pilsētas un lauku teritorijām, no zivsaimniecības atkarīgām teritorijām, visattālākajiem reģioniem, salu un pierobežu reģioniem, un teritorijām ar nopietniem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas un demogrāfiskajiem faktoriem, kā arī kalnu reģioniem.

Tajā izklāstīti arī īpaši noteikumi saistībā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi, jo īpaši programmas izveides, īstenošanas, vadības, uzraudzības un kontroles ziņā.

2. pants

Mērķis

ERAF piedalās palīdzības finansēšanā, kas cenšas pastiprināt ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā, pievēršoties un risinot atšķirību pamatcēloņus reģionu iekšienē un starp tiem, un atbalstot strukturālo attīstību un reģionālo ekonomiku pielāgošanu, tai skaitā panīkušu rūpniecības reģionu pārveidi.

Tā īstenošanai ERAF ir jāliek uzsvars uz Kopienas prioritātēm, kuras sīkāk jānosaka reģionāliem un vietējiem partneriem saskaņā ar darbības programmām un dalībvalstu noteikumiem, jo īpaši:
	a)	nepieciešamību stiprināt konkurētspēju, izmantojot inovatīvu pieeju reģionālai un vietējai attīstībai, kuras mērķis ir izveidot pastāvīgas darba vietas, veicināt sociālo integrāciju un vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī uzlabot vides un sociālos apstākļus, īstenojot Kopienas tiesību aktus vides un sociālajā jomā;
	b)	nepieciešamību novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras invalīdi attiecībā uz preču un pakalpojumu, kā arī apbūvētu rajonu pieejamību, nodrošinot to, ka pieejamība ir visu projektu nosacījums atbalsta saņemšanai no fondiem.

3. pants

Palīdzības piemērošanas joma

1. ERAF palīdz ierobežotam tematisko prioritāšu skaitam. Katras prioritātes finansēto darbību veids un apmērs atspoguļo "konverģences", "reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" un "Eiropas teritoriālās sadarbības" atšķirīgo mērķu ievirzi saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

2. ERAF sniedz ieguldījumu, finansējot:

	a)	ienesīgus ieguldījumus, kas galvenokārt paredzēti tiem MVU, kuri veicina darba vietu izveidi un nodrošināšanu;
	b)	infrastruktūru;
	c)	citus attīstības un nodarbinātības pasākumus, kas ietver pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem, finanšu līdzekļu izveidi un attīstību, piemēram, riska kapitālu, aizdevumu un garantiju fondus, un vietējās attīstības fondus, procentu subsīdijas, vietējos pakalpojumus, kopējas vietējās iniciatīvas, vienota informācijas tīkla izveidi un sadarbību, un sinerģisku pieredzes apmaiņu starp reģioniem, pilsētām un saistītiem sociāliem, ekonomiskiem un apkārtējās vides apstākļiem;
	d)	MVU izaugsmes un nodarbinātības procesus (tādas uzņēmējdarbības jomas kā uzņēmumu dibināšana un to pārņemšana, uzņēmumu attīstība, prasmju importēšana un attīstīšana);
	e)	tehniskā palīdzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 43. un 44. pantu.

4. pants

Līdzsvarota un ilgtspējīga reģionālā attīstība

Reģionālā attīstība nozīmē ilgtspējīgu dzīves un darba apstākļu saglabāšanu, attīstīšanu un, ja nepieciešams, pārveidošanu reģionos.

5. pants

Konverģence

Saskaņā ar "konverģences" mērķi ERAF virza savu palīdzību ilgtspējīgas integrētas reģionālās un vietējās, pilsētas un lauku ekonomikas un sociālās jomas attīstības atbalstam, sakopojot un stiprinot iekšējo kapacitāti ar to programmu palīdzību, kas ir paredzētas reģionālo, vietējo un lauku ekonomikas, un sociālo struktūru modernizācijai un dažādošanai, kā arī pastāvīgu darba vietu radīšanai, galvenokārt, šādās nozarēs:

1) 1) ar teritoriju saistītās inovācijas, lai palielinātu reģionu un vietējo iestāžu, sociālo un ekonomisko dalībnieku spējas un modernizētu valdības iestādes, attīstības organizācijas un finanšu institūcijas;

2) pētniecības un tehnoloģijas attīstība (P&TA), inovācija un uzņēmējdarbība, tai skaitā reģionālās pētniecības un tehnoloģijas attīstības kapacitātes stiprināšana, un to integrācija Eiropas Pētniecības telpā, lai samazinātu reģionu atšķirības tehnoloģiskajā attīstībā.

Atbalsts P&TA MVU un tehnoloģiju nodeva, jo īpaši MVU un universitāšu, NVO, pētniecības un tehnoloģiju centru saikņu uzlabošana, uzņēmējdarbības tīklu, privātu un valsts partnerattiecību un grupu attīstība, uzņēmējdarbības un tehnoloģijas pakalpojumu nodrošināšanas atbalsts MVU grupām un mikrouzņēmumiem, uzņēmējdarbības un MVU un mikrouzņēmumu inovāciju fonda sekmēšana ar jaunu finanšu līdzekļu palīdzību.

Atbalsts klasiskajam reģionālās ekonomiskās attīstības instrumentu klāstam, piemēram, atbalsts noteiktu uzņēmumu dibināšanai un korporatīvajiem ieguldījumiem, kā arī ekonomiskās infrastruktūras izveidei un attīstībai.

Īpaši centieni jāvelta speciālo zināšanu, lēmumu pieņemšanas spēju un MVU organizāciju, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu pārstāvniecības uzlabošanai; MVU par velti var piedāvāt tādas izpētes rezultātus, kuru pilnībā finansē no valsts līdzekļiem ar EK budžeta vai dalībvalstu izpētes institūtu palīdzību, ja šie rezultāti vēl nav patentēti un tiek tieši pārvērsti novatoriskā rūpnieciskā produktā. Lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, neradot vajadzību iegūt jaunas speciālās zināšanas, kā vispārīgam instrumentam, ir jābūt pieejamam reģionālo vai valsts "zināšanu atestātam";

3) informācijas sabiedrības, tai skaitā vietējā satura, pakalpojumu un lietotņu attīstība, tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu piekļuves uzlabošana un attīstība, palīdzība un pakalpojumi MVU, lai pieņemtu un efektīvi izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) vai izmantotu jaunas idejas;

4) vietējās nodarbinātības un attīstības iniciatīvas: palīdzība organizācijām, kuras sniedz vietējos pakalpojumus jaunu darba vietu radīšanai, izņemot Eiropas Sociālā fonda finansētos pasākumus;

5) vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, tostarp atbalsts jaunu uzņēmumu izveidei, īpaši pasākumi sievietēm uzņēmējām, lai atvieglotu jaunu ideju izmantošanu, atbalsts universitātēm un pastāvošajiem uzņēmumiem jaunu uzņēmumu izveidē, to infrastruktūru un pakalpojumu atbalstīšana, kas veicina ģimenes un profesionālās dzīves līdzsvarošanu;

6) apkārtējās vides, tai skaitā investīcijas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, ūdens apsaimniekošanu un kvalitāti, tostarp ūdensapgādes drošību, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(8), īstenošana, komunālo notekūdeņu attīrīšanu un gaisa kvalitāti, integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, piesārņotu atkritumu izgāztuvju likvidēšana un piesārņotu vietu un zemju attīrīšanu, bioloģiskās dažādības un dabas aizsardzības veicināšana, infrastruktūru attīstības veicināšana NATURA 2000 īstenošanai, palīdzība MVU, lai sekmētu ilgtspējīgas ražošanas shēmas, ieviešot rentablas apkārtējās vides apsaimniekošanas sistēmas un, pieņemot un izmantojot piesārņojuma novēršanas tehnoloģijas;

7) pārveidošana, tostarp piesārņotu atkritumu izgāztuvju izpēte, militāriem nolūkiem izmantotu teritoriju rehabilitācija un piemērošana civilai izmantošanai, kazarmu ēku un teritoriju dabiskā stāvokļa atjaunošana vai apmežošana, attīrīšana no kaujas munīcijas, pārbūve un modernizācija to ekonomiskās, sociālās un kultūras aktivitātes atjaunošanai, tostarp arī attiecīgajās blakus teritorijās, un jo īpaši atbalsts MVU šajā sakarā;

8) risku novēršana, tai skaitā plānu attīstība un īstenošana dabisko un tehnoloģisko risku novēršanai un uzveikšanai;

9) tūrismam un kultūrai, kā arī dabas un kultūras vērtību veicināšanai kā ilgtspējīga tūrisma attīstības potenciālam; fiziskā un kultūras mantojuma aizsardzībai un veicināšanai, ekonomikas attīstības atbalsta labā, palīdzība tūrisma pakalpojumu nodrošināšanas uzlabojumā ar jauniem, pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību un pārejas atvieglošana uz jaunu ilgtspējīgāku tūrisma veidu;

10) krīzes skartas pilsētas, mazas pilsētas un nomaļas pilsētas teritorijas: visaptveroši ilgtspējīgas attīstības plāni krīzes skartām pilsētām, vidējām un mazām pilsētām, kurām ir centra nozīme, kā arī nomaļām pilsētas teritorijām, pilsētas/iekšzemes saiknes atjaunošana saistībā ar vispārīgas ekonomiskas intereses pakalpojumiem;

11) transporta investīcijas, tai skaitā TEN, lielākie Eiropas tehnoloģiju un loģistikas projekti, ceļu būve un atjaunošana ārpus TEN-T galvenās darbības jomas, ņemot vērā to, ka jāizveido saikne ar salu un lauku reģioniem, tādiem reģioniem, kuriem ir tikai sauszemes robežas un citiem attāliem reģioniem, kā arī starp minētajiem reģioniem un Kopienas centrālajiem reģioniem, un integrētas pilsētas stratēģijas tīram, ilgtspējīgam pilsētas transportam, kas veicinātu lielāku piekļuvi pasažieru un preču pakalpojumiem, kā arī to kvalitāti, jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, līdzsvarotāka modālā sadalījuma sasniegšanu un starpmodālu sistēmu veicināšanu un apkārtējās vides ietekmju un ceļu nelaimes gadījumu samazināšanu, tostarp fona trokšņa un respiratorā putekļu piesārņojuma mazināšanu un biodegvielas ieviešanu;

12) 12) enerģija, tai skaitā TEN, kas sekmē piegādes drošības un kvalitātes uzlabošanu, darba vietu nodrošināšanu, papildinot iekšējo tirgu un ieviešot vides pasākumus, enerģijas efektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas attīstība;

13) 13) izglītības investīcijas arodizglītībā un mūžizglītībā, sevišķi jaunatnei un sievietēm, kas dažādos reģionos sekmē dzīves kvalitāti un pievilcību, ražošanas sistēmu atjaunošanu un atbalstu prasmju izkopšanai, kā arī mūžizglītības veicināšanu, līdz pat jaunu tehnoloģiju ieviešanai;

14) veselība, tai skaitā investīcijas, lai attīstītu un uzlabotu veselības nodrošināšanu, slimību profilaksi un vieglāku medicīniskās aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas sekmētu reģionālo attīstību un dzīves kvalitāti reģionos;

15) tieša palīdzība investīcijām MVU, kas sekmē darba vietu izveidi un nodrošināšanu;

16) 16) sabiedrības drošība teritoriāli ekonomisko pasākumu ieviešanas veicināšanai, veicot ieguldījumus tehnoloģijās un informatīvās kampaņās, lai novērstu noziedzības iefiltrēšanos ekonomikā un sekmētu likumības kultūru;

17) MVU, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu organizāciju un starpniecības kameru uzbūves, institucionālo spēju un pārstāvības veicināšana;

18) tiešs atbalsts investīcijām, sevišķi pievēršot uzmanību augstas kvalitātes tīrajām tehnoloģijām, lai pārstrukturētu smago rūpniecību reģionos, kur pāreja uz tirgus ekonomiku ir notikusi tikai nesen.

6. pants

Reģionālā konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija

Saskaņā ar "reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" mērķi ERAF ir jāņem vērā Septītās pamatprogrammas mērķi un jāvirza sava palīdzība reģionālās ekonomikas un ilgtspējīguma attīstības stratēģijas ziņā šādām jomām, tomēr saglabājot elastīgu pieeju reģionos, kur tā tiek ieviesta pakāpeniski:

1) inovācijai un zināšanu ekonomikai ar reģionālo inovāciju stratēģiju, kas sekmē efektīvas reģionālās inovācijas sistēmas tehnoloģiskās atpalicības mazināšanai, ņemot vērā vietējās vajadzības, izveidei un īstenošanai, un jo īpaši:

	a)	sekmē reģionālās pētniecības un tehnoloģijas attīstības un inovāciju iespējas, kas ir tieši saistītas ar reģionālās ekonomikas attīstības mērķiem un apkaro bezdarbu, it sevišķi nabadzību, atbalstot īpašus rūpniecības vai tehnoloģiju kompetences centrus, sekmējot rūpnieciskās pētniecības un tehnoloģijas attīstību un MVU darbību , kā arī tehnoloģiju nodošanu, un attīsta tehnoloģiju prognozējamību un starptautiskās politikas vērtēšanu inovācijas veicināšanai, kā arī atbalsta starpuzņēmumu sadarbību, kopējo pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un inovācijas politiku;
	b)	sekmē MVU inovāciju un modernizāciju, sevišķi atbalstot tiešās investīcijas, veicinot augstskolu un uzņēmumu sadarbības tīklu darbību, atbalstot MVU uzņēmējdarbības tīklu un grupu darbību, uzlabojot piekļuvi finansējumam un kredītiem, kā arī veicinot MVU piekļuvi moderniem uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, atbalstot inovatīvu un tīro tehnoloģiju ieviešanu MVU un īstenojot īpašus pasākumus un rīcības plānus, lai veicinātu inovāciju ļoti mazos uzņēmumos;
	c)	izveidojot ciešāku saikni starp zināšanām un nodarbinātību, lai dotu iespēju jaunajiem studentiem izmantot apmācības, kas pielāgotas reālām darba iespējām rūpniecībā;
	d)	infrastruktūras nodrošināšana līmenī, kas atbilst vietējai un nodarbinātības attīstībai;
	e)	sekmē uzņēmējdarbību, veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā, tostarp inovatīvu rīcību sociālas ekonomikas un vietējās attīstības veicināšanā, kā arī rosina augstākās mācību iestādes, tehniskās, arodapmācības iestādes un stažēšanās iestādes, universitātes un pašreizējos uzņēmumus veidot jaunus uzņēmumus;
	f)	veicina valsts un privātā sektora partnerattiecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā;
	g)	izveido jaunus finanšu līdzekļus, kas, izmantojot investīciju kapitālu un uzņēmumu inkubācijas iespējas, sekmē MVU pētījumu un tehnoloģiju attīstības potenciālu un uzņēmējdarbības un jaunu uzņēmumu, it sevišķi uz intensīvām zināšanām balstītu MVU, izveidi;
	h)	plānu un pasākumu izstrāde, lai veicinātu mazo un mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu radīšanu, pārņemšanu, attīstību un modernizāciju;
	i)	tiešs atbalsts ieguldījumiem MVU, kas palīdz radīt un saglabāt darba vietas.

2) Apkārtējās vides un riska novēršanu un jo īpaši:

sekmē investīcijas:

	–	piesārņotu pamestu rūpniecisku platību un pamestu vietu un zemju atveseļošanai;
	–	pilsētas zaļo zonu attīstībai un ieguldījumiem lauku teritoriju ilgtspējīgai attīstībai un diversifikācijai;
	–	infrastruktūras attīstībai saistībā ar bioloģisko daudzveidību un Natura 2000;
	–	cieto un šķidro atkritumu apsaimniekošanai;
	–	tūrisma attīstībai, tostarp dabas un kultūras resursu aizsardzībai un uzlabošanai, kā arī augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstībai, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību;

pārveide, tostarp piesārņotu atkritumu izgāztuvju izpēte, militāriem nolūkiem izmantotu teritoriju rehabilitācija un piemērošana civilai lietošanai, dabiskā stāvokļa atjaunošana vai apmežošana, attīrīšana no ķīmiskiem aģentiem, kazarmu un to teritoriju rekonstrukcija un modernizācija to ekonomiskās, sociālās un kultūras aktivitātes atjaunošanai, tostarp arī attiecīgās blakus teritorijās, un jo īpaši palīdzība MVU šajā sakarā;

sekmē enerģijas efektivitāti un atjaunojamās enerģijas ražošanu, efektīvu enerģijas saimniecības sistēmu attīstību un CO2 un citu kaitīgu emisiju samazināšanu;

d) sekmē videi draudzīgu sabiedrisko transportu;

e) izstrādā plānus un pasākumus, lai novērstu un uzveiktu dabiskos un tehnoloģiskos riskus un mazinātu uzņēmējdarbības un mājsaimniecību ietekmi uz vidi.

3) piekļuvi transportam un vispārējās ekonomiskās intereses telekomunikāciju pakalpojumiem ārpus galvenajiem lauku centriem un jo īpaši:

	a)	nostiprina sekundāros tīklus, uzlabojot sakarus ar prioritāriem TEN transporta tīkliem, reģionālajiem dzelzceļu satiksmes mezgliem, lidostām un ostām vai daudzmodālām platformām, nodrošina radiālās saites ar galvenajām dzelzceļa līnijām un veicina reģionālo un vietējo iekšzemes ūdensceļu kabotāžu, jūras satiksmi ar nelielām salām un transversālu gaisa satiksmi starp pirmās un otrās klases lidostām;
	b)	sekmē MVU piekļuvi IST, kā arī to efektīvu izmantošanu, izveidojot infrastruktūru visattālākajos reģionos, atbalsta piekļuvi tīkliem, sekmē sabiedriskās tīmekļa vietnes piekļuves punktu un aprīkojuma iedibināšanu un pakalpojumu un lietotņu izveidi, tostarp jo īpaši rīcības plānu izstrādi ļoti maziem uzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem.

7. pants

Eiropas teritoriālā sadarbība

Saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi ERAF sniedz palīdzību:

1) pārrobežu ekonomikas, sociālo un vides darbību attīstībai ar kopējo ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģiju palīdzību un, pirmkārt:

	a)	veicinot uzņēmējdarbību un jo īpaši MVU attīstību, tūrismu, kultūru, sporta aktivitātes un pārrobežu tirdzniecību;
	b)	veicinot vides aizsardzību un vienotu apsaimniekošanu, risku novēršanu saistībā ar dabas katastrofu pārvaldību;
	c)	c) veicinot ilgtspējīgu lauku rajonu attīstību;
	d)	d) samazinot izolētību, uzlabojot piekļuvi transportam, informāciju par sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kā arī pārrobežu ūdens, atkritumu un energosistēmām;
	e)	e) attīstot infrastruktūru sadarbību, kapacitāti un kopēju izmantošanu, jo īpaši veselības, kultūras, sporta un izglītības nozarēs;
	f)	apkarojot noziedzību un apsargājot robežas;
	g)	aizsargājot dabas un/vai materiālā kultūras mantojumu kopā ar ekonomikas attīstību, pilsētu un lauku atjaunošanu vai tūrismu, attīstot decentralizētu INTERREG pārvaldības modeli.

Turklāt ERAF var atbalstīt pārrobežu darba tirgu integrācijas veicināšanu, vietējās nodarbinātības iniciatīvas, vienādas iespējas, apmācību un sociālo integrāciju un cilvēkresursu un P&TA iespēju koplietošanu;

2) starptautiskas sadarbības iedibināšanai un attīstībai, tai skaitā divpusēju vai daudzpusēju sadarbību starp jūras reģioniem atbilstīgi "plašāka mēroga kaimiņattiecību rīcības plānam", finansējot tīklus un darbības, kas jo īpaši sekmē šādas integrētu teritoriālu attīstību prioritātes:

	a)	ūdenssaimniecību ar skaidru starptautisku dimensiju, tai skaitā upju baseinu, piekrastes zonu, jūras resursu un ūdens pakalpojumu un pārmitro zemju aizsardzību un vadību;
	b)	pieejamības uzlabošana, tai skaitā investīcijas pārrobežu Eiropas tīklu nozarēm, uzlabota vietējā un reģionālā piekļuve nacionālajiem un starptautiskajiem tīkliem un platformām, nacionālo un reģionālo sistēmu sadarbības spēja un jūras transporta maģistrāļu izveidošana un attīstība, un modernu loģistikas, sakaru un informācijas tehnoloģiju sekmēšana;
	c)	riska novēršana un klimata pārmaiņas, tai skaitā jūras drošības un aizsardzības sekmēšana pret applūšanu, sausumu, jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojumu, aizsardzība pret eroziju ne tikai piekrastē, aizsardzība pret hidroloģiskiem nelaimes gadījumiem, zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem, lavīnām, taifūniem, mežu ugunsgrēkiem un pārtuksnešošanos, kā arī bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un ilgtspējīga enerģijas ražošana. Programmas var iekļaut infrastruktūras attīstību un aprīkojuma nodrošināšanu, izveidojot un īstenojot starptautiskus palīdzības plānus, kopējas riska plānošanas sistēmas un kopēju dabisku un tehnoloģisku risku izpētes, novēršanas, uzraudzības un kontroles rīku izveidi;

d) zinātnisku un tehnoloģisku tādu tīklu izveide, kas ir saistīti ar starptautisko zonu līdzsvarotas attīstības jautājumiem un tehnoloģiju atšķirību izlīdzināšanu, tostarp tīklu izveidi starp universitātēm, tādējādi sekmējot to efektīvu integrāciju Eiropas pētniecības telpā, un saišu iedibināšana zinātniskās informācijas piekļuvei un tehnoloģiju nodošanai starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības centriem un starptautiskajiem pētniecības un tehnoloģijas attīstības izcilas sagatavotības centriem, starptautisku konsorciju izveide pētniecības un tehnoloģijas attīstības resursu koplietošanai, tehnoloģijas nodošanas iestāžu saskaņošana un kopēju tādu finanšu tehnoloģijas instrumentu izstrādāšana, kuri ir paredzēti pētniecības un tehnoloģijas attīstības atbalstam MVU;

	e)	sadarbība uzņēmējdarbības un MVU attīstības jomā, tostarp tūrisma, kultūras izglītības un veselības aprūpes jomā, un sadarbība atbalsta sniegšanā pastāvīgām kopienām;
	f)	dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzība, reģionu dabas vides aizsardzība un uzlabošana, dabas resursu saglabāšana un attīstība un apbūvētas vides un kultūras mantojuma aizsardzība un uzlabošana, ilgtspējīgas attīstības efektīvu, integrētu, ilgtermiņa stratēģiju izstrāde, kā arī dabas resursu un kultūras mantojuma kopainas apzināšana un plāna izstrāde to veiksmīgai integrēšanai pārrobežu stratēģijās;
	g)	sadarbība jūrniecības jautājumos, tostarp tādās jomās kā ostu tīkla attīstība, kuģniecības pakalpojumi, savstarpējās ostu saimnieciskās saiknes un saiknes starp ostām un tām piegulošo iekšzemi;
	h)	pilsētu un lauku teritoriju plānošanas jautājumi, uzsverot pārrobežu dimensiju, kā noteikts Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvā.

3) starpreģionu sadarbības attīstība un reģionālās politikas efektivitātes pastiprināšana, sekmējot tīklošanu un pieredzes apmaiņu un projektu izstrādi starp reģionālajām un pašvaldību iestādēm, pievēršoties 6. panta 1. un 2. punktos un 9., 10., 11. un 12. pantā minētajiem tematiem, tostarp sadarbību Kopienas mēroga tīkla programmās un darbības, kas saistītas ar pētniecību, datu apkopošanu un Kopienas attīstības virzienu analīzi un novērošanu.

Tīklošanas projektus koordinē vienotā ES mēroga zonā.

Veic termiņa vidusposma novērtējumu tādiem pašreizējiem tīkliem kā ESPON, URBACT un INTERACT.

8. pants

Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem

Šādi izdevumi nav attaisnojami iemaksu saņemšanai no ERAF:

a) PVN;

	b)	aizdevuma procenti;
	c)	zemes iegāde par summu, kas pārsniedz 10% no attiecīgās darbības visiem attaisnotajiem izdevumiem;
	d)	mājokļi, izņemot izdevumus, kas saistīti ar sociālo mājokļu atjaunošanu, nolūkā taupīt enerģiju un aizsargāt vidi atbilstīgi ilgtspējīgai pilsētu attīstībai;
	e)	atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana.

II NODAĻA

ĪPAŠU TERITORIĀLU PASĀKUMU NOTEIKUMI

9. pants

Pilsētas vide

1. Ja pasākums paredz ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kā ir minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā un 36. panta 4. punkta b) apakšpunktā, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un risinātu daudzās ekonomikas, vides un sociālās problēmas pilsētu teritorijās un lai novērstu arhitektūras šķēršļus, ERAF ir jāatbalsta līdzdalības un integrācijas stratēģiju izstrāde.

Tas paredz pilsētas vides uzlabošanu, veicot industriālo platību atjaunošanu un vēsturiskā un kultūras mantojuma aizsardzību un attīstību, kultūras pakalpojumu attīstību, veicot piemērotus pasākumus, kas veicinātu inovāciju un uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbību, vietējo nodarbinātību, vides aizsardzību un vietējā dzīves veida attīstību, kā arī pakalpojumu izveidošanu iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā mainīgo demogrāfisko struktūru un pastāvīgo mobilitāti.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. .../2005 33. panta 2. punkta, ERAF pasākumu finansējumu saskaņā ar "reģionālo konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" mērķi, kas iekļaujas Regulas (EK) Nr. .../2005 [par Eiropas Sociālo fondu] piemērošanas jomā, paaugstina līdz 20 % no attiecīgās prioritātes.

10. pants

Lauku teritorijas un no zivsaimniecības atkarīgās teritorijas

Dalībvalstis un reģionālās un pašvaldību iestādes nodrošina papildinātību un konsekvenci starp Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonda (ELAF) (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005) līdzfinansētajiem pasākumiem un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005) līdzfinansētajiem pasākumiem, no vienas puses, un ERAF līdzfinansētajām programmām, no otras puses.

ERAF iejaukšanās lauku teritorijās un no zivsaimniecības atkarīgajās teritorijās, nepārkāpjot ilgtspējības principu, ir jākoncentrē uz pasākumiem, lai risinātu šo teritoriju ekonomikas, vides un sociālās problēmas un nepieciešamību izstrādāt diversifikācijas pasākumus, tostarp:
	1)	infrastruktūru pieejamības uzlabošana;
	2)	telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstības paātrināšana lauku rajonos;
	3)	jaunu ekonomisko darbību attīstība ar lauksaimniecību un zivsaimniecību nesaistītās nozarēs, tostarp mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu dibināšana, pārņemšana un attīstība;
	4)	saišu pastiprināšana starp lauku un pilsētas teritorijām;
	5)	ilgtspējīga tūrisma un lauku jaukumu attīstība;
	6)	kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras dzīves attīstība;
	7)	biodegvielas ražošana un/vai enerģijas izmantošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem;
	8)	ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā;
	9)	uzņēmējdarbības veicināšana un pasākumi vietējās nodarbinātības sekmēšanā.

Dalībvalstīm un reģionālajām un pašvaldību iestādēm Padomes Regulas (EK) Nr. .../2005 36. pantā paredzētajās pasākumu programmās atbilstīgi minētās regulas 25. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem koordinācijas pasākumiem ir jānodrošina papildināmība un saskaņotība starp ELAF un EZF līdzfinansētajām darbībām, no vienas puses, un ERAF līdzfinansētajām darbībām no otras puses. Tādēļ dalībvalstu, reģionu un attiecīgo partneru pasākumu programmai saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu sagatavošanas laikā ir jānosaka skaidrs robežkritērijs ERAF atbalstītajām darbībām ar šo pantu, no vienas puses, bet ELAF - ar Regulas (EK) Nr. .../2005 49. panta 1. punkta a), b) un i) apakšpunktu attiecībā uz lauku teritorijām, bet EZF – ar Regulas (EK) Nr. .../2005 (…) pantu attiecībā uz teritorijām, kas atkarīgas no zivsaimniecības. Turklāt ir jāparedz in itinere un ex post pārbaudes, lai uzraudzītu papildināmības un saskaņotības īstenošanu.

11. pants

Teritorijas ar dabiskiem traucējumiem

ERAF līdzfinansētajām reģionālajām programmām teritorijām ar dabiskiem traucējumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 52. panta 1. punktu b), ir jāpievērš īpaša uzmanība šo teritoriju īpašajām grūtībām.

Neierobežojot 3. un 5. panta noteikumus, ERAF jo īpaši piedalās to investīciju finansēšanā, kas ir paredzētas pieejamības uzlabošanai visos līmeņos, ne tikai ar kultūras mantojumu saistīto ekonomisko darbību veicināšanai un attīstībai, bet visu veidu ilgtspējīgu ekonomisko darbību, tostarp ar jauninājumiem un tām jaunajām tehnoloģijām saistītu darbību veicināšanai un attīstībai, kas ir īpaši piemērotas attiecīgā reģiona iezīmēm, ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas sekmēšanai, tūrisma nozares veicināšanai un iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanai.

12. pants

Visattālākie reģioni

Saskaņā ar papildu sadalījumu Regulas (EK) Nr. .../2005 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un atkāpjoties no šīs Regulas 3. panta 2. punkta, un saskaņā ar Līguma 299. panta 2. punktu, ERAF palīdz finansēt darbības mērķi visattālākajos reģionos, lai novērstu papildu izmaksas, kas rodas teritorijās, kuras noteiktas 5. pantā, un šādās papildu jomās, izņemot ražojumus, uz ko attiecas uz Līguma I pielikums, vienotā tirgus ieviešanas traucējumus dēļ:
	a)	preču transporta pakalpojumu atbalsts un palīdzība transporta pakalpojumiem;
	b)	atbalsts, kas ir saistīts ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu izmēru un ražošanas rīku apkopi, cilvēku resursu neesamību vietējā darba tirgū un profesionālo apmācību;
	c)	atbalsts tehnoloģisko jauninājumu trūkumu novēršanai un risināšanai, kā arī pētniecība un attīstība.

III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR "EIROPAS TERITORIĀLĀS SADARBĪBAS" MĒRĶI

1. iedaļa

Darbības programmas

13. pants

Saturs

Uz visiem reģioniem (NUTS III), kuri atrodas pie iekšējām un ārējām sauszemes robežām, kā arī pie noteiktām blakus esošām jūras robežām, attiecas pārrobežu sadarbība. Turklāt tā attiecas arī uz NUTS III līmeņa Kopienas reģioniem pie jūras robežām, kurus saskaņā ar vispārēja principa elastīgu interpretāciju šķir 150 kilometri, atbilstīgi pārrobežu sadarbības kritērijiem.

Visas darbības programmas saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi satur šādu informāciju:

1) sadarbības teritorijas pozitīvo un negatīvo aspektu un ilgtspējīgu attīstības mērķu analīze, kā arī pieņemtā stratēģija turpmākajai rīcībai, ņemot vērā ilgtspējības kritērijus, t.i., ietekmi uz dabu, mantojumu (ieskaitot vēsturiskās intereses objektus) un ekonomisku un demogrāfisku nelīdzsvarotību;

izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes un darbības programmas prioritātes, kā arī gaidāmā ietekme, kas veidojas no iepriekšējas vērtēšanas, kas minēta Regulas (EK) Nr. .../2005 46. pantā;

informācija par prioritātēm ar to īpašajiem mērķiem. Ir jānosaka šo mērķu daudzums, izmantojot ierobežotu īstenošanas, rezultātu un ieguldījuma rādītāju skaitu. Īstenojot prioritātes, ar rādītāju palīdzību jāvērtē mērķu virzība un efektivitāte un tie jāattiecina uz sociālekonomisko, strukturālo un vides situāciju;

tā stratēģiskā vides ietekmes novērtējuma rezultāti, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (2001. gada 27 jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu(9);

ietekmes uz nodarbinātību novērtējums attiecīgajos reģionos un to kaimiņos esošajās teritorijās, apskatot arī darba veidus, sezonālo ietekmi un prasmes;

palīdzības jomu sadalījums pēc kategorijas saskaņā ar detalizētiem Regulas (EK) Nr. .../2005 īstenošanas noteikumiem;

sīkas ziņas par kopējo atbilstību un kritērijiem;

atsevišķs finanšu plāns, kas nav sadalīts pa dalībvalstīm un kas veido divas tabulas:

tabula katram gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 50. un 53. pantu; kopējais ERAF finansējuma sadalījums. Kopējai ERAF ikgada nodrošinātajai iemaksai ir jābūt savienojamai ar attiecīgo finanšu plānu;

	b)	tabula, kas konkretizē visa programmas veidošanas laika posma un visu prioritāšu kopējo finansējuma sadalījuma apmēru no Kopienas un saskaņotu nacionālo publisko naudas līdzekļu apmēru, kā arī ERAF iemaksas likmi;
	9)	darbības programmas īstenošanas nosacījumi:

dalībvalstis nosaka visas vienības, kas minētas 15. pantā;

	b)	vienotu atlases kritēriju, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas, kā arī uzraudzības komitejas sastāva apraksts;
	c)	definīcija finanšu plūsmu darbībai, kas ir paredzētas pārvietošanai un cirkulācijai, lai nodrošinātu to pārredzamību;
	d)	noteiktie nosacījumi, lai nodrošinātu darbības programmas publicitāti;
	e)	tās elektronisko datu apmaiņas kārtības apraksts, par kuru ir vienojušās Komisija un dalībvalstis, lai tiktu ievērotas Regulā (EK) Nr. .../2005 noteiktās samaksas, uzraudzības un izvērtēšanas prasības;
	f)	to pasākumu apraksts, kas jāparedz visās dalībvalstīs, kopīgi iesniedzot darbības programmu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 10. pantu, lai iesaistītu reģionālās un pašvaldību iestādes programmas sagatavošanas posmā un turpmākajos posmos;
	10)	galveno projektu Regulas (EK) Nr. .../2005 38. panta nozīmē indikatīvs saraksts, ko ir paredzēts iesniegt programmas veidošanas laikā;

11)

partneru ieteikumi attiecībā uz darbības programmu.

11)

Dalībvalstis nodrošina, ka reģionālās iestādes piedalās pārrobežu un starptautiskās sadarbības pasākumu plānošanā un īstenošanas uzraudzībā.

2. iedaļa

Atbilstības kritēriji

14. pants

Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. .../2005 55. panta noteikumus, Komisija var ierosināt noteikumus par dažu izdevumu kategoriju atbilstību kritērijiem, aizvietojot valsts tiesību normas pēc dalībvalsts pieprasījuma, katrā attiecīgajā gadījumā nosakot termiņu šādu noteikumu izstrādāšanai, pirms attiecīgo projektu īstenošanas uzsākšanas. Šie Kopienas noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem ir pieņemti Komisijas regulā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 104. panta 3. punkta nosacījumiem.

3. iedaļa

Vadība, uzraudzība un kontrole

15. pants

Iestāžu noteikšana

Dalībvalstīm, kas piedalās darbības programmā, nosaka vienu vadošo iestādi, vienu sertifikācijas iestādi un vienu revīzijas iestādi, kas atrodas vadošās iestādes dalībvalstī. Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas izdarītos maksājumus un parasti maksā galvenajam saņēmējam.

1. Dalībvalstis izveido kopīgu tehnisko sekretariātu, kas funkcionāli atrodas vadošajā iestādē. Tas palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai, veicot to noteiktos pienākumus.

Darbības programmas revīzijas iestādei, īstenojot tās pienākumus, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. .../2005 61. pantā, palīdz revidentu grupa. Šo grupu izveido dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā. Tajā ir katras dalībvalsts, kas piedalās darbības programmā, revīzijas iestādes pārstāvis. Visas revidentu grupas ievēl ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no lēmuma, kas apstiprina darbības programmu. Šī darbība izveido īpašus noteikumus. Grupu vada darbības programmas revīzijas iestāde.

2. Kā minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 70. pantā, revidentu grupa apstiprina pasākumu programmas revīzijas iestādes gala ziņojumu.

Kā minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 64. pantā, ikvienai dalībvalstij, kas piedalās pasākumu programmā, ievēl uzraudzības komisijas locekļus un cenšas nodrošināt attiecīgo reģionālo un pašvaldību iestāžu atbilstošu pārstāvību.

4. Dalībvalstis veic šos uzdevumus ar Komisiju saskaņotā laika posmā, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos darbības programmas izveidē un īstenošanā.

5. Pārvaldības iestādes dalībvalstu uzraudzībā regulāri un atbilstīgā veidā publicē pārskatu par darbībām, kuras saņem atbalstu no Kopienas, un par pieejamām apropriācijām, sniedzot sadalījumu pēc atbilstības kritērijiem.

16. pants

Vadošās iestādes funkcijas

Vadošā iestāde veic tos pienākumus, kas ir paredzēti Regulas (EK) Nr. .../2005 59. pantā, izņemot tos, kas attiecas uz darbību sistemātiskumu un izdevumiem saistībā ar valsts un Kopienas noteikumiem. Šai sakarā tās atbildības jomas ir ierobežotas līdz kvalificēta revidenta pārbaudei; šis revidents apstiprina ikviena pasākuma dalībnieka izdevumus.

17. pants

Kontroles sistēma

Lai apstiprinātu izdevumus, kas ir paredzēti 22. pantā, ikviena dalībvalsts nosaka revīzijas sistēmu, kas ļauj pārliecināties par līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādi, tādu darbību vai darbības daļu, kas ir īstenotas tās teritorijā, deklarēto izdevumu ticamību un šādu izdevumu un saistītu darbību vai šo darbību daļu atbilstību Kopienas un valsts tiesību aktiem. Ja līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādes pārbaudi var īstenot tikai attiecībā uz visu darbību, tad šāda veida pārbaude ir jāveic galvenā saņēmēja vai vadošās iestādes revidentam.

Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai kvalificēti revidenti pārbauda izdevumus divu mēnešu laikā.

18. pants

Finanšu vadība

ERAF iemaksu pārskaita uz vienu norēķinu kontu bez valsts subkontiem.

2. Neierobežojot dalībvalstu atbildību attiecībā uz pārkāpumu konstatēšanu un novēršanu, un nepamatoti samaksātu apmēru atgūšanu, sertifikācijas iestāde atgūst no galvenā saņēmēja jebkādu summu, kas ir iemaksāta kļūdaini. Saņēmēji saskaņā ar savstarpējo līgumu kompensē galvenajam saņēmējam kļūdaini iemaksāto summu.

2. Ja galvenais saņēmējs negūst saņēmēja nodrošinājuma maksājumu, dalībvalstis, kuru teritorijā saistītais saņēmējs atrodas, atlīdzina sertifikācijas iestādes saņēmējam kļūdaini samaksāto summu.

19. pants

Eiropas pārrobežu sadarbības grupa

Dalībvalstis, kas piedalās pasākumu programmā saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi, var izmantot Regulas (EK) Nr. .../2005 iedibinātos juridiskos dokumentus par sadarbību, lai to padarītu atbildīgu par darbības programmas vadību, piešķirot tai vadošās iestādes un kopīgā tehniskā sekretariāta pilnvaras. Šai sakarā ikviena dalībvalsts turpina uzņemties finansiālo atbildību.

4.iedaļa

Darbības

20. pants

Darbību izvēle

Darbības, kas izvēlētas tām darbības programmām, kuras vērstas uz pārrobežu ekonomikas un sociālo darbību attīstību, kā minēts 7. panta 1. punktā, un darbības programmām, kas vērstas starptautiskās sadarbības iedibināšanai un attīstībai, kā tas minēts 7. panta 2. punktā, iekļauj saņēmējus no vismaz divām valstīm, kas katrā darbībā sadarbosies vismaz divos no šiem veidiem: kopējā attīstībā, kopējā īstenošanā, kopējā komplektēšanā un kopējā finansēšanā.

1. Tomēr darbības, kas ir izvēlētas darbības programmām, kas vērstas uz starptautiskas sadarbības iedibināšanu un attīstību, var īstenot vienā dalībvalstī, nodrošinot, ka tie tiks atklāti kā vienības, kas pieder vismaz divām dalībvalstīm.

Darbības, kas ir izvēlētas darbības programmām, kuras ietver starpreģionu sadarbības un sadarbības tīklus un pieredzes apmaiņu, kā minēts 7. panta 3. punktā, iekļauj vismaz trīs saņēmējus no vismaz trijiem vismaz divu dalībvalstu reģioniem, kas katrā darbībā sadarbosies šādos veidos: kopējā attīstībā, kopējā īstenošanā, kopējā komplektēšanā un kopējā finansēšanā.

3. Turklāt par tiem uzdevumu izpildi, kas ir minēti Regulas (EK) Nr. .../2005 64. pantā, atbild Uzraudzības komiteja.

1. pants

Galveno partneru atbildības jomas

Galveno saņēmēju nosaka ikvienai darbībai. Galvenais saņēmējs uzņemas šāda veida atbildību:

a) galvenais saņēmējs nosaka attiecību veidu ar tiem saņēmējiem, kas piedalās šī līguma darbībā, cita starpā noteikumi, kas nodrošina drošu darbībai paredzēto fondu finanšu vadību, tai skaitā noteikumi nepamatoti samaksāto summu atgūšanai;

	b)	galvenais saņēmējs atbild par visas darbības īstenošanu;
	c)	galvenais saņēmējs nodrošina, lai saņēmēju, kas piedalās darbībā, uzrādītie izdevumi tiktu izlietoti darbības īstenošanai un atbilstu darbībām, par kurām vienojas starp tiem saņēmējiem, kas piedalās darbībā;
	d)	galvenais saņēmējs pārbauda, lai revidenti pārbaudītu to saņēmēju, kas piedalās darbībā, uzrādītos izdevumus, kā ir minēts 15. panta 2. punktā;
	e)	galvenais saņēmējs atbild par ERAF iemaksu pārsūtīšanu saņēmējiem, kas piedalās darbībā.
	2.	Vadošā iestāde vienojoties ar galveno saņēmēju nosaka katras darbības īstenošanas noteikumus.

22. pants

Izdevumu apstiprināšana

Neatkarīgie un kvalificētie revidenti, kā minēts 15. panta 2. punktā, pārbauda ikviena saņēmēja, kas piedalās darbībā, izdevumu likumību un pamatotību. Ikviens saņēmējs, kas piedalās darbībā, atbild par ikvienu viņa deklarētajos izdevumos konstatētu pārkāpumu.

23. pants

Īpaši darbību izvietojuma nosacījumi

Saistībā ar pārrobežu sadarbību atbilstoši pamatotos gadījumos attiecīgās darbību programmas budžeta finansējums līdz vairāk nekā 20 % var tikt piešķirts darbībām NUTS III līmeņa teritorijām, kas ir blakus teritorijām, kas ir minētas Regulas (EK) Nr. .../2005 7. panta 1. punktā.

2. Saistībā ar starptautisko sadarbību atbilstoši pamatotos gadījumos saistītas darbību programmas budžeta finansējums līdz vairāk nekā 20 % var tikt piešķirts darbībām, kas iekļauj ārpus šīs teritorijas atrodošos partnerus.

3. Saistībā ar pārrobežu un starptautisko sadarbību ERAF var segt ārpus Eiropas Kopienas valstu teritorijām notiekošos īstenošanas darbību vai darbību daļu izdevumus (ne vairāk par 10 % no ERAF iemaksas pasākumu programmā), ja tas dod ieguldījumu Kopienas reģionos.

3. Dalībvalstis nodrošina šo izdevumu likumību un pamatotību.

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Pārejas noteikumi

Šīs Regula neietekmē ne to pasākumu ilgstošu īstenošanu, ne arī pārveidi, ne arī tai skaitā pilnīgu vai daļēju to pasākumu atcelšanu, kurus ir apstiprinājusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999, kas tika piemērota pirms šīs Regulas stāšanās spēkā.

Pieteikumi, kas ir veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1783/1999, paliek spēkā.

25. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1783/1999 atceļ no (…).

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999 jāveido ar atsauci uz šo regulu.

26. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pārskata šo regulu līdz 2013. gada 31. decembrim.

27. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

(1)	OV C […], […], […]. lpp.
(2)	OV C […], […], […]. lpp.
(3)	Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Nostāja.
(4)	OV L […], […], […]. lpp.
(5)	OV L 161, 26.6.1999.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).
(6)	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam). (KOM(2005) 0119 galīgā versija).
(7)	OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp.
(8)	OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
(9)	OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika