Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/0165(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0216/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0216/2005

Debates :

PV 05/07/2005 - 13

Balsojumi :

PV 06/07/2005 - 4.9

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0281

Pieņemtie teksti
PDF 479kWORD 164k
Trešdiena, 2005. gada 6. jūlijs - Strasbūra
Eiropas Sociālais Fonds ***I
P6_TA(2005)0281A6-0216/2005
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu (KOM(2004)0493 ‐ C6–0090/2004 ‐ 2004/0165(COD))

(Koplēmuma pieņemšanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0493)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 148. pantu, saskaņā ar kuru Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0090/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0216/2005),

1.  Apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  Aicina Komisiju vēlreiz iesniegt jautājumu Parlamentam, ja tā plāno būtiski grozīt priekšlikumu vai aizvietot to ar citu tekstu;

3.  Uzdod savam priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Sociālo fondu
P6_TC1-COD(2004)0165

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 148. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionālo lietu komitejas atzinumu(2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(3),

tā kā

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus](4), nosaka arī struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbības struktūru un īpaši izklāsta mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz sadarbību, programmu veidošanu, izvērtēšanu un administrēšanu. Tāpēc jānosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) misija saistībā ar uzdevumiem, kas aprakstīti Līguma 146. pantā par dalībvalstu un Kopienas darbu virzībā uz koordinētas nodarbinātības stratēģijas attīstību, kā noteikts Līguma 125. pantā. Skaidrības labad Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu(5) būtu jānomaina.

(2)  Jāizklāsta īpašie noteikumi, kas attiecas uz tāda pasākuma veidu, kuru var finansēt ESF saskaņā ar Regulu (EK) Nr.  …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus], saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6).

(3)  Ir svarīgi ievērot fondu vispārējo struktūru un jānodrošina sadale dažādiem mērķiem, kā to paredz Regula (EK) Nr.  .../2005 [par vispārējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu].

(4)  ESF jāatbalsta dalībvalstu politika, kas cieši saskan ar pamatnostādnēm un ieteikumiem, kas izdarīti saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un vienotiem Kopienas mērķiem attiecībā uz sociālo integrāciju, ne-diskrimināciju, vienlīdzības sekmēšanu starp sievietēm un vīriešiem, izglītību un apmācību, saskaņā ar mūžizglītības koncepciju, tostarp tālākizglītības iespējām darbavietā, kā arī īpašu uzmanību veltot sākotnējai apmācībai, lai labāk veicinātu mērķu īstenošanu, par kuriem vienojās Eiropadomes sanāksmēs Lisabonā un Gēteborgā un kas noteikti EK līguma 2. pantā un 299. panta 2. punktā, lai izveidotu apstākļus, kas ļautu sasniegt augstāku ražīguma un konkurences līmeni, izraisītu lielāku sociālo vienotību un radītu labākas darbavietas.

(5)  Šai pieejai ir arvien lielāka nozīme, ņemot vērā izaicinājumus, kas rodas ES paplašināšanās rezultātā, un ekonomikas globalizācijas fenomenu.

(6)  Šajā sakarā jāatzīst Eiropas sociālais modelis. Taču šāda atzīšana palielina vajadzību pēc reformām paredzētajam modelim, lai turpinātos atbalsta sniegšana, īpaši cilvēkiem ārkārtas situācijās.

(7)  Eiropas Kopienas iniciatīvas programmā EQUAL tika gūtas jaunas atziņas, it īpaši attiecībā uz vietēja, reģionāla, valstiska un visas Eiropas mēroga pasākumu kombinēšanu NVO un to projektu vadību, mērķa grupu līdzdalību, lēmumiem politiskos jautājumos un to turpmāku īstenošanu, inovāciju politikas izstrādes un vēlmi eksperimentēt praktisko nozīmi, kā arī attīstības prognozēšanu, transnacionalitāti, piekļuvi no darbaspēka tirgus izstumtajām grupām un iekšējā tirgus sociālo izpausmju pētījumiem.

(8)  Lai labāk paredzētu un pārvaldītu pārmaiņas, ESF atbalsts ir īpaši jākoncentrē uz darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju adaptācijas spējas paaugstināšanu globalizācijas ietekmēšanas un uzņēmējdarbības pārstrukturizēšanas nolūkos, darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, sperot proaktīvus soļus, piemēram, darbā iekārtošanas un personalizētas konsultācijas karjeras jautājumos, kas piemērotas indivīda kvalifikācijai, lai novērstu darbaspēka dīkstāvi ilgtermiņa bezdarba stāvokļa dēļ, piekļuves sekmēšanu nodarbinātībai un dalībai darba tirgū ar pilnīgas nodarbinātības mērķi, diskriminētu personu sociālās integrācijas pastiprināšanu un viņu piekļuvi nodarbinātībai, diskriminācijas, nabadzības un sociālās nošķirtības apkarošanu uz Līguma 13. pantā izklāstīto pamatojumu, un partnerattiecībām.

(9)  ESF jāizmanto arī problēmu risināšanā, kas saistītas ar demogrāfiskajām izmaiņām ES aktīvajā iedzīvotāju skaitā. Īpaša uzmanība jāpievērš problēmu risināšanā, jo īpaši apgūstot profesionālo sagatavotību mūža garumā.

(10)  Bez šīm prioritātēm vismazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs saskaņā ar konverģences mērķi un lai paātrinātu ekonomikas attīstību, nodarbinātības iespējas sievietēm un vīriešiem, un kvalitāti un darba ražīgumu, kā arī ekonomiski neaktīvu personu mudināšanu atgriezties darba tirgū, ir vajadzīgs paplašināt un uzlabot ieguldījumu cilvēka kapitālā un uzlabot institucionālo, administratīvo un tiesisko spēju un jo īpaši sagatavot un īstenot reformas un ieviest likumdošanas aktu kopumu.

(11)  Pasākumi saistībā ar reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību un/vai konverģences mērķi ņem vērā Līguma 299. panta 2. punktu.

(12)  Novatorisku darbību veicināšana ir būtiska dimensija, kas jāintegrē ESF darbības sfērā attiecībā gan uz konverģences, gan reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķi. Jānodrošina, ka novatoriskas idejas un pasākumi tiek veicināti un izmēģināti saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas Eiropas vadlīnijām un ieteikumiem un Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā. Šādām darbībām, ESF ieguldījumu griesti jāpaaugstina līdz 85 %.

(13)  Starpvalstu sadarbības atbalstīšana kā fundamentāla dimensija tiek integrēta ESF darbības sfērā. Starpvalstu, pārrobežu un starpreģionu sadarbības koordinējošos pasākumus ESF jāfinansē 100 % apmērā.

14)  Jānodrošina vienotība ESF darbā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas politiku un jākoncentrē ESF atbalsts nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu ieviešanā uz Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā un uz dalībvalstu rīcības plāniem attiecībā uz sociālo integrāciju. ESF var arī atbalstīt darbības, kas notiek ārpus valstu nodarbinātības plāna, ja tās ir vajadzīgas reģionālo un vietējo īpatnību dēļ, un ja tādējādi labāk var sasniegt Lisabonas nodarbinātības mērķus, sociālo integrāciju un sociālo kohēziju. ESF arī jācenšas sasniegt sinerģiju, izmantojot atbalstu no citiem fondiem, veicinot ilgtspējīgu vietējo, reģionālo un valstu attīstību. ESF atbalsts ir arī atslēga sociālās integrācijas, izglītības un apmācības mērķu sasniegšanā.

(15)  Prasmīga un konstruktīva ESF atbalstīto darbību ieviešana balstās uz labu pārvaldību un partnerattiecībām starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem partneriem, īpaši starp sabiedriskajiem partneriem un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, kas iesaistīti reģionālā un vietējā līmenī.

(16)  Papildus normatīvo aktu vienkāršošanai ir īpaša vajadzība pārskatīt procedūras, lai tās varētu vienkāršot, saīsināt un padarīt mazāk birokrātiskas ar nolūku uzlabot efektivitāti un kvalitāti fondu izmantošanā un nodrošināt, lai pašreizējo darbību grafiki tiktu stingrāk ievēroti.

(17)  Var veikt sagatavošanas darbus, lai vietēja mēroga grupas, tai skaitā NVO, varētu vienkāršā un ātrā veidā gūt fonda atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar sociālās nošķirtības apkarošanu, un tādējādi attīstīt savas iespējas šajā jomā.

(18)  Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, lai prioritāšu īstenošana, ko finansē ESF saskaņā ar konverģences, reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķiem sekmētu vienlīdzības veicināšanu un nevienlīdzības novēršanu starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp diskriminētu personu grupām un sabiedrības vairākumu; dzimumu un minoritāšu konformistiska pieeja jāsavieno ar specifisku darbību uzlabot pieeju nodarbinātībai un lai palielinātu sieviešu ilgtspējīgu darbību un personu ar īpašām vajadzībām, migrantu un etnisko minoritāšu pārstāvju, it īpaši romu attīstību nodarbinātībā.

(19)  ESF saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem jāatbalsta arī tehniskā palīdzība, īpaši koncentrējot uzmanību uz savstarpējas izglītošanas veicināšanu pieredzes un labas prakses apmaiņas ceļā, kā arī, izgaismojot ESF devumu Kopienas mērķu un prioritāšu politikā saistībā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju, kā arī sociālās nošķirtības un diskriminācijas apkarošanu.

(20)  Regula (EK) Nr…./2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā un Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] nodrošina, ka izmaksu tiesiskā bāze jāveido nacionālā līmenī ar īpašiem izņēmumiem, kas jāmin īpašos noteikumos. Tādējādi jānosaka izņēmumi, kas attiecas uz ESF,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) uzdevumus un kompetenci saistībā ar tā atbalstu konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā un Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 3. pantā, un atļauto izdevumu veidus palīdzības sniegšanai.

2. pants

Misija

1.  ESF stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo saliedētību, uzlabojot nodarbinātību un darba iespējas, veicinot augstu nodarbinātības līmeni un nodrošinot vairāk un labākas darba vietas. ESF to veic, atbalstot dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība, nodarbinātības iespēju un darba kvalitātes un produktivitātes visos aspektos uzlabošana, sociālās integrācijas palielināšana, sociālās atstumtības novēršana, tostarp uzlabojot mazturīgo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātībai, un ne-diskriminācijas veicināšana saskaņā ar Līguma 13. pantā izklāstītajiem noteikumiem, un vīriešu un sieviešu vienlīdzība, un valstu, reģionālās un vietējās nodarbinātības atšķirību mazināšana.

ESF īpaši atbalsta pasākumus, kas cieši saskan ar Savienības pamatnostādnēm un ieteikumiem Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros un ievēro dalībvalstu sociālās integrācijas rīcības plānos minētās saistības.

2.  Veicot uzdevumus, kas minēti 1. punktā, ESF atbalsta Kopienas prioritātes attiecībā uz vajadzību pastiprināt sociālo kohēziju, stiprināt ražīgumu un konkurenci un veicināt ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Īpaši ESF veicinās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju piedalīšanos darba tirgū un tiks ņemti vērā Kopienas mērķi sociālās nošķirtības apkarošanā, it īpaši attiecībā uz tādām mazturīgo iedzīvotāju grupām kā personas ar spēju traucējumiem, izglītība un apmācība, vīriešu un sieviešu vienlīdzība un ne-diskriminācija.

ESF nodrošina, ka EQUAL programmas izstrādātie mērķi tiek ņemti vērā, it īpaši: iniciatīvu apvienošana vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī; NVO tiek sniegta pieeja un NVO īsteno projektu vadību; mērķgrupu piedalīšanās; politisko jautājumu identificēšana un tālākā iestrāde; politikas virzienu attīstīšanas praktiskā nozīme; novatorisms un eksperimenti; jautājumu risināšana, sākot no zemākajiem līmeņiem uz augstākajiem; pārrobežu pieeja; kritisku grupu nodrošināšana ar piekļuvi darba tirgum un sociālo problēmu risināšana iekšējā tirgū.

3. pants

Atbalsta kompetence

1.  Konverģences, reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķu struktūrā ESF atbalsta rīcību un novatoriskus pasākumus dalībvalstīs un starpvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar sekojošām prioritātēm:

a)   darbaspēka un uzņēmumu pielāgošanās palielināšana, īpaši veicinot:

   i) mūžizglītība un palielinātas uzņēmumu investīcijas cilvēkiem, īpaši MVU un strādniekiem, veicinot atbildības uzņemšanos un uzņēmumu dibināšanu, attīstot un ieviešot mūžizglītības sistēmas un stratēģijas, kas nodrošinātu uzlabotu piekļuvi apmācībai uzņēmumā visam mazāk kvalificētam darbaspēkam un vecākiem darbiniekiem, kvalifikācijas un kompetences pārredzamību ieskaitot ārzemēs iegūtu zināšanu atzīšanu, paplašinātu ICT un pārvaldības prasmes, kā arī uzņēmējdarbības un novatorisma veicināšanu.
   ii) ekonomisko izmaiņu paredzēšanu un pozitīvu menedžmentu, sevišķi ar palielinātu ieguldījumu rūpniecībā, jo īpaši ko veic MVU, novatorisku un produktīvāku darba organizācijas metožu ieviešanu un paplašināšanu, darba vietas uzlabošanu, ieskaitot veselību un drošību darbā, sniedzot īpašu atbalstu MVU un mikrouzņēmumiem un to pārstāvošajām organizācijām valsts, reģionālā un vietējā līmenī spēkā esošo likumu īstenošanā un veicinot atbilstošu līdzsvaru starp drošību un elastīgumu, nākotnes profesionālo un prasmju prasību identificēšanu, pietiekamas iespējas strādāt nepilnu darba laiku, īpašu nodarbinātības, arodizglītības un apmācību dienestu attīstību, kā arī atlaisto darbinieku iekārtošanu darbā un atbalsta pakalpojumus, lai uzlabotu darba ņēmēju aizsardzību pret uzņēmuma vai nozares restrukturēšanu, kā arī profesionālās izglītības veicināšanu MVU, sevišķi attiecībā uz mācību praksēm, un pasākumu īstenošanu, lai pilnveidotu nepieciešamās darba prasmes un veicinātu pārorientāciju, konsultatīvo un profesionālo apmācību nodarbinātības tirgū;

b)   darba meklētāju un neaktīvu personu piekļuves nodarbinātībai un ilgtspējīgas integrācijas darbaspēka tirgū uzlabošana, it īpaši ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba profilakse un nodarbinātības tirgus pārrobežu integrācija, bezdarba profilakse un atkārtotas nonākšanas bezdarbnieku rindās (bezdarba recidīva) novēršana, darbaspējīgā vecuma paaugstināšana un sieviešu, personu ar īpašām vajadzībām, legālo migrantu, neaktīvu personu darbaspējīgā vecumā virs 40 gadiem, ilgstoši bezdarbnieka statusā esošu personu un etnisko minoritāšu pārstāvju, pirmām kārtām, romu, dalības paaugstināšana darbaspēka tirgū, it īpaši ar:

   i) darbaspēka tirgus iestāžu, it īpaši nodarbinātības aģentūru un tāda veida iniciatīvu, kas atbalsta Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pilnīgas nodarbinātības stratēģiju, modernizācijas un nostiprināšanas veicināšana;
   ii) aktīvu un profilakses pasākumu īstenošana savlaicīgai pieprasījuma noskaidrošanai un personiskās karjeras atbalstam konsultācijām un tālākizglītībai pēc individuāliem rīcības plāniem, darbavietas meklējumos, atlaisto darbinieku iekārtošanu darbā un mobilitātē, kā arī pasākumus pašnodarbinātības un uzņēmumu dibināšanas veicināšanai, premēšanu un darba apstākļu uzlabošana, lai piesaistītu cilvēkus darba vietā ilgāku laiku, konkrētus pasākumus, lai veicinātu jaunatnes pieeju darba tirgum, jo īpaši radot profesionālas stažēšanās un uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus, sociālās ekonomijas un vidēja darba tirgus modeļa pielietojums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību, bērnu aprūpe un atbalsts pārvadāšanā kā līdzekļi, lai veicinātu neaktīvos cilvēkus un bezdarbniekus strādāt;
   iii) konformismu un īpašus pasākumus, lai uzlabotu nodarbinātības pieejamību, kā arī palielinātu pietiekamu sieviešu dalību un progresu nodarbinātībā, novērstu uz dzimumu balstītu tiešu un netiešu diskrimināciju darba tirgū, meklējot cēloņus samaksu atšķirībās atkarībā no dzimuma, kā arī saskaņotu darba un privāto dzīvi, iekļaujot atvieglotu pieeju bērnu aprūpei un apgādājamo aprūpei; īpaša uzmanība arī jāpievērš tām sievietēm, kuras vēlas atkal iesaistīties darba tirgū pēc dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī tām no darba atlaistajām sievietēm, kurām pietrūkst dažu gadu, lai viņām būtu tiesības saņemt pensiju;
   iv) specifisku pasākumu veicināšana labākai profesionālās un privātās dzīves savienojamībai, tai skaitā nodrošinot bērnu un kopjamu personu aprūpes dienestu labāku pieejamību;
   v) speciālus pasākumus, kas stiprinātu iebraucēju sociālo integrāciju un palielinātu to dalību nodarbinātībā, iekļaujot valodu apmācību, kā arī ārzemēs nepieciešamo zināšanu apstiprināšanu;
   vi) īpašus pasākumus saskaņā ar EK līguma 299. panta 2. punktu, lai kompensētu ierobežojumus, kas sevišķi raksturīgi attālākajiem reģioniem;
   vii) atbilstīgos gadījumos – garīgās veselības aprūpi ekonomiski neaktīvām personām;

c)   pastiprinot trūcīgu cilvēku sociālo integrāciju un ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū un cīnoties pret sociālo nošķirtību un visa veida diskrimināciju darba tirgū un kopienās kopumā, piemēram, veicinot:

   i) veidus, kā integrēt darbā mazturīgus cilvēkus, iebraucējus, etnisko minoritāšu pārstāvjus – jo īpaši romus – cilvēkus, kuri dzīvo nelabvēlīgās dzīves vietās vai to daļās, cilvēkus bez izglītības, agri skolu pametušos, invalīdus, trūcīgos un ilglaicīgi nenodarbinātos, un vieglāku nodarbinātības atgūšanu cilvēkiem, kas pieredzējuši sociālu nošķirtību ieskaitot tos, kuriem ir pāri 50 un vientuļos vecākus, agri skolu pametušos, minoritātes, patvēruma meklētājus un invalīdus, ieviešot nodarbinātības pasākumus kā arī pasākumus, kas vērsti uz sociālo integrāciju un integrāciju sabiedrībā, kuros ietilpst sociālās ekonomijas jautājumi un kas ir sabalansēti ar attiecīgām sociālā atbalsta, mikrorajona un aprūpes pakalpojumu veicināšanas darbībām;
   ii) īpašu pasākumu veicināšanu migrantu sociālai integrācijai un paaugstinot to dalību nodarbinātībā, t.i., ar atbalsta dienestu palīdzību, valodu apmācību un ārvalstīs iegūto prasmju apstiprināšanu;
   iii) daudzveidību darbavietās un cīņu pret diskrimināciju ar profesionālās apmācības palīdzību, atbalstot pieeju, līdzdalību un progresu darba tirgū, paaugstinot zināšanu līmeni un vietējo organizāciju un uzņēmumu, kā arī veicinot vietējo attīstības iniciatīvu, piemēram, pilsētu sociālos projektus, izglītību visa mūža garumā un līdzdalību pilsonībā;
   iv) personām ar īpašām vajadzībām piemērotu darbavietu izveides un darba devēju gatavības veicināšanu šādu personu nodarbināšanai;
   v) īpašus pasākumus, lai veidotu uzņēmēju izpratni par prasībām saistībā ar pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu saskaņā ar 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju(7), un informēt darba devējus un tiem palīdzēt, lai darba vidi padarītu pieejamu invalīdiem, kā arī darba devējiem sniegt apmācību par vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu, pieņemot darbā cilvēkus, par invalīdu problēmām un ne-diskrimināciju;
   vi) diskriminētu personu grupu, kā piemēram, personu ar īpašām vajadzībām vai aprūpējamu personu kopēju, darba gaitu atsākšanas atvieglošanas pasākumus;
   vii) līdzcilvēku atbildību, vadības kvalitāti un demokrātiju – lai atsevišķas personas, brīvprātīgie un sabiedrības grupas apgūtu iemaņas paaugstināt savu līdzdalību sabiedrības dzīvē un iesaistītu nodarbinātībā vai citās darbaspēka tirgū pastāvošajās iespējās atsevišķas personas ar īpašām vajadzībām;

d)   tādu reformu ieviešanu, kas veicina pilnīgu nodarbinātību, uzlabo kvalitatīvu darbu un integrāciju, sevišķi veicinot biznesa uzsākšanu, un turpmāku partnerattiecību attīstīšanu un ieinteresēto pušu līgumpartneru tīkla veidošanu transnacionālā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, piemēram, attiecībā uz sociālajiem partneriem un nevalstiskām organizācijām, it īpaši tām, kas darbojas tādās jomās kā sociālā integrācija un vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, vietējām nodarbinātības iniciatīvām un teritoriālas nodarbinātības līgumiem, lai palielinātu nodarbinātību, kā arī uzlabotu kvalifikācijas iespējas un rezultātus;

e)   cilvēku kapitāla veicināšanu, sevišķi izstrādājot un ieviešot reformas izglītības un apmācības sistēmās.

2.  Saskaņā ar konverģences mērķi un kohēzijas valstīs ESF atbalstīs arī darbības, ievērojot šādas prioritātes:

a)   investīciju paplašināšana cilvēkiem, sevišķi veicinot:

   i) izglītības un apmācību sistēmu reformu ieviešanu, kas domātas, lai sagatavotu cilvēkus strādāt neatkarīgi un veicinātu atbildības uzņemšanos un uzņēmējdarbības uzsākšanu, atbalstot to atbilstību uz zināšanām balstītas sabiedrības vajadzībām un nepieciešamībai pēc izglītības mūža garumā, uzlabojot darba tirgus saistību ar sākotnējo izglītību un apmācību un pastāvīgi modernizējot un papildinot prasmes un zināšanas mācību un citam personālam;
   ii) palielinātu piedalīšanos izglītībā un apmācībā mūža garumā, iekļaujot darbību, kas panāktu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas un atšķiršanas būtisku samazināšanos un piekļuvi sākotnējai profesionālai izglītībai un visu līmeņu izglītībai;
   iii) cilvēkresursu iespēju attīstību, iesaistot pētījumos un novatorismā, sevišķi pēcizglītības studiju un apmācību palīdzību, un attiecīgiem sadarbības atbalsta pasākumiem starp universitātēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem, kas izpaužas kā publiskā un privātā sektora partnerattiecības vai cita veida sadarbība starp dažādiem ekonomiskās un sociālās jomas dalībniekiem;
   iv) darba vides pielāgošanu, ņemot vērā darba un personiskās dzīves saskaņošanu;

b)   stiprinot valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu, kā arī sociālo partneru, pilsoniskas sabiedrības un nevalstisko organizāciju institucionālo kapacitāti un paaugstinot to efektivitāti un modernizāciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai aptvertu reformas un veiktu labu pārvaldību, īpaši ekonomikas, nodarbinātības un tiesību sfērā, piemēram, veicinot:

   i) labu programmu un rīcības plānu veidošanu, uzraudzību un izvērtēšanas apmācības statistikas un ekspertīzes veidā, atbalstot sadarbību starp departamentiem un attiecīgām sabiedriskām un privātām organizācijām;
   ii) kompetences palielināšanu programmu un rīcības plānu ieviešanā, ieskaitot tiesību aktu ieviešanu, īpaši personāla un vadības pastāvīgai apmācībai, un īpašu atbalstu būtiskākajiem pakalpojumiem, inspekcijām un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, ieskaitot sociālos partnerus un attiecīgas nevalstiskās organizācijas, kā arī galvenās profesionālās apvienības.

3.  Ieviešot 1. un 2. pantā minētos mērķus un prioritātes, ESF veicinās novatorisku pasākumu attīstību un virzību kā vienu no prioritātēm, kā arī dalībvalstu sadarbību valstu un reģionālā līmenī, sevišķi ar informācijas, pieredzes, rezultātu un labas prakses apmaiņu, kā arī, attīstot papildus metodes un koordināciju vai vienotu darbību.

4.  Ar ESF palīdzību atbalsta dalībvalstu īstenotos iedzīvotāju informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret diskrimināciju un veicināt izturēšanās un iespēju vienlīdzību attiecībā uz sievietēm un vīriešiem darba vietā un sabiedrībā.

5.  Ieviešot sociālās integrācijas prioritāti, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā, ESF finansējums jāvirza uz pasākumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.  …/2005 [par Eiropas Reģionālo Attīstības fondu](8), un tas var būt lielākais 10 % apjomā no attiecīgo prioritāšu finansējuma.

4. pants

Saskaņotība un koncentrēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ESF atbalstītie pasākumi paredzēti sistemātiskas un atbilstošas Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai, saskan ar tās mērķiem, un ar Kopienas mērķiem sociālās integrācijas, izglītības, kā arī vīriešu un sieviešu vienlīdzības jomā. Sevišķi tām jānodrošina, lai attiecīgo stratēģisko darbību kopums un darbību programmas veicinātu katras dalībvalsts nodarbinātības un sociālās integrācijas stratēģijas mērķu, prioritāšu un uzdevumu izpildi. Dalībvalstīm jāatbalsta nodarbinātības ieteikumi, kā noteikts Līguma 128. panta 4. punktā, tāpat jāatbalsta attiecīgie Kopienas mērķi sociālās integrācijas jomā, un, izskaužot sociālu nošķirtību. ESF var atbalstīt arī darbības, kas pārsniedz valsts nodarbinātības plānu, ja tās ir vajadzīgas reģionālo un vietējo īpatnību dēļ un ja rezultātā labāk var sasniegt Lisabonas nodarbinātības mērķus, sociālo integrāciju un sociālo saliedētību.

2.  Darbības programmās resursi jānovirza uz vissvarīgākajām vajadzībām, un tie jākoncentrē uz tiem politiskajiem reģioniem, kur ESF atbalsts var sniegt visievērojamāko efektivitāti no programmas mērķu sasniegšanas viedokļa. Lai palielinātu ESF atbalsta efektivitāti, darbības programmām jāuzņemas īpaša atbildība par reģioniem un vietām, kur ir vislielākās problēmas, it īpaši par mazāk labvēlīgām pilsētu zonām, lauku zonām, salām, kalnu reģioniem, attāliem reģioniem, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu vai ar sliktu demogrāfisko situāciju, kā arī īpaši uzņēmumu pārvietošanas rezultātā cietušie rajoni.

3.  Saistošie dalībvalstu gada pārskata elementi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 19. pantā, ir integrēti attiecīgajos nacionālajos nodarbinātības un sociālās integrācijas darbības plānos.

4.  Noteiktais to mērķu un rādītāju daudzums, kas izvēlēti nacionālās stratēģijas ieviešanai, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr.  …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 18. pantu ir tāds, kas atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai un ir kontekstā ar Kopienas saskaņotajiem mērķiem sociālās integrācijas, nediskriminēšanas, izglītības un apmācību, kā arī dzimumu vienlīdzības jomā. Darbības programmu uzraudzības rādītāji jāsaskaņo ar visiem mērķiem.

5.  Vērtējumi, kas tiks veikti saistībā ar ESF darbu, sniegs novērtējumu arī par ESF ieguldījumu ESF atbalstītajiem pasākumiem Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanā un Kopienas mērķu realizācijā saistībā ar sociālo integrāciju, nediskriminēšanu, sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, izglītību un apmācību attiecīgajās dalībvalstīs.

5. pants

Laba pārvaldība un partnerattiecības

1.  ESF veicina labu pārvaldību un partnerattiecības. Tā atbalsts tiek veidots un īstenots atbilstošā teritoriālā līmenī, īpašu uzmanību veltot reģionālajam un vietējam līmenim.

2.  Dalībvalstis un attiecīgās katras darbības programmas vadības iestāde nodrošina sabiedrisko partneru līdzdalību un atbilstīgu pieeju, kā arī atbilstīgo apspriešanos un nevalstisko dalībnieku līdzdalību, īpaši sociālās integrēšanās jomā, diskriminācijas izskaušanā, kā arī sieviešu un vīriešu vienlīdzībā, attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kurš var vienlaikus būt gan valsts, gan reģionālais līmenis, ESF atbalstīto programmu veidošanā, ieviešanā, uzraudzībā un vērtēšanā.

3.  Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai iedzīvotājus un iesaistītos dalībniekus informētu par darbības programmām un tām darbībām, kuras var finansēt no ESF.

4.  Operacionālo programmu pārvaldes organizācijas veicina sociālo partneru atbilstošu dalību un pieejamību finansētajiem pasākumiem saskaņā ar šīs Regulas 3. pantu.

Vismaz 2% no ESF resursiem tiek piešķirti darbspējas izveidei, apmācībai un sadarbības tīkla pasākumiem, kas stiprina sociālo dialogu, un darbībām, ko kopēji uzsākuši sociālie partneri, jo īpaši, attiecībā uz NVO un Kopienas lomas stiprināšanu strādājošo un uzņēmumu adaptācijā, kas minēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tādu NVO raksturīgos kompetences palielināšanas pasākumos, kas darbojas sociālās integrācijas un ne-diskriminācijas jomā.

5.  Katras darbības programmas vadošā iestāde veicina vienkāršu un ātru, sabalansētu nevalstisko organizāciju iesaistīšanos un to pieejamību fonda darbībām, īpaši tādās jomās kā sociālā integrācija, it sevišķi attiecībā uz tādām mazturīgo iedzīvotāju grupām kā personas ar spēju traucējumiem, nediskriminēšana un vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem.

Konverģences mērķa ietvaros vismaz 1 % ESF finansējuma tiek piešķirts kapacitātes palielināšanai, apmācībai un NVO tīkla izveidei, īpaši attiecībā uz sociālās integrācijas uzlabošanu un cīņu pret diskrimināciju saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

6.  Ja atbildība par realizāciju tiek deleģēta, programmā paredzēto atbalstu var nodrošināt ar globālajām subsīdijām.

7.  Saskaņā ar novatorisko pasākumu programmu prioritātēm atbilstīgi 3. panta 3. punktam var izveidot fondu, lai atbalstītu zināmu daļu no programmai piešķirtā finansējuma un kas paredzēts mazākiem projektiem, kuros darbojas vietējie dalībnieki. Finansējumu piešķir vispārējas dotācijas veidā. "Mazi projekti" nepārsniedz EUR  300 000.

Vadošā iestāde nodrošina, lai sociālās integrācijas un ne-diskriminācijas jomu pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām būtu vismaz līdzvērtīga piekļuve finansējumam kā programmas EQUAL ietvaros.

6. pants

Dzimumu vienlīdzība un vienādas iespējas

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu to ietekmes uz katru dzimumu analīze, lai resursu iedalījums atspoguļotu vīriešu un sieviešu konkrētās vajadzības un lai it īpaši, nosakot mērķus ar precīziem to īstenošanas termiņiem, kā arī izmantojot statistikas datus un kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus sadalījumā pēc dzimuma, lai plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā tiktu veicināta dzimumu vienlīdzību, tai skaitā nosakot konkrētus mērķus un uzdevumus ar skaidru grafiku un kvalitatīvu un kvantitatīvu dzimumu rādītāju pielietojumu.

Dalībvalstis un vadības iestādes nodrošina, ka darbības programmu visos posmos valsts un pašvaldību budžetu sastāda saskaņā ar dzimumu vienlīdzības principu.

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina sabalansētu sieviešu un vīriešu iesaistīšanos darbības programmu menedžmentā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

7. pants

Ne-diskriminācija

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu apraksts par to, kā tiks veicināta un sasniegta invalīdu un viegli ievainojamo grupu un ne-diskriminācijas principu sociālā integrācija programmu veidošanā, ieviešanā, uzraudzībā, un izvērtēšanas periodos, lietojot specifiskos rādītājus.

8. pants

Novatorisms

Katras darbības programmā dalībvalstīm un vadošajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība novatorisko darbību veicināšanai un virzīšanai, un ir jāpiešķir prioritāte it īpaši tām darbībām, kuras sekmē ciešāku sadarbību starp dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādiem ekonomiskās un sociālās jomas dalībniekiem. Vadošā iestāde pēc apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. …/2005 [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 47. pantā minēto Uzraudzības komiteju, izvēlas, kuras tēmas saņems finansējumu novatorismam saskaņā ar Eiropas nodarbinātības vadlīnijām, un nosaka atbilstošu īstenošanas kārtību. Novatoriskajiem pasākumiem jāsastāda vismaz 1 % no darbības programmas. ES līdzfinansējuma daļa šajos pasākumos jāpalielina vismaz līdz 85%.

9. pants

Starpnacionālā sadarbība

1.  Dalībvalstis un vadošās iestādes var izveidot īpašo prioritāšu asi darbības programmām vai speciālām darbības programmām, izstrādājot starpnacionālās un starpreģionālās sadarbības pasākumu programmas. Šādos pasākumos ESF daļa jāpalielina līdz 85%, un starpnacionālās un starpreģionālas sadarbības koordinācijas pasākumus ESF jāfinansē 100 % apmērā.

2.  Lai uzlabotu Kopienas līdzekļu izlietojumu, atbalstot izglītību un apmācību mūža garumā Dalībvalstis nodrošina saskaņotību un atbilstību starp fonda darbību un citām Kopienas atbalstītajām darbībām starpnacionālajās programmās, īpaši izglītības un apmācību jomā ar attiecīgiem saskaņošanas mehānismiem.

10. pants

Novatoriskie pasākumi un tehniskā palīdzība

Vismaz 1 % ESF finansējuma tiek piešķirts Komisijai novatorisko pasākumu un uz darba tirgu, nodarbinātību un arodizglītību orientētu pilotprojektu, kā arī sociālā dialoga ietvaros īstenoto pasākumu finansēšanai par labu to uzņēmumu personālam, kuru mērķis ir profesionālo zināšanu nodošana tām sfērām, kurās iesaistās ESF.

Bez tam Komisija īpaši atbalsta forumu attīstību un reģionālo nodarbinātības līgumu izveidošanu, gatavojoties programmas plānošanai, pieredzes apmaiņu, pasākumus uzmanības pievēršanai, seminārus, sakaru tīklus un pārbaudītu metožu izpētes un izplatīšanas salīdzinošos novērtējumus, kā arī savstarpējas izglītošanās veicināšanu, lai šādā veidā stiprinātu ESF politisko dimensiju un ieguldījumu Kopienas mērķos attiecībā uz nodarbinātību un, īpaši attiecībā uz jauniem un vecākiem cilvēkiem - sociālo integrāciju, ne-diskrimināciju un darba savienošanu ar ģimenes dzīvi.

11. pants

Progresa un izpildes ziņojumi

Ziņojumos, kas jāiesniedz reizi divos gados, un gala izpildes ziņojumos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 66. pantā, jāiekļauj kopsavilkums un novērtējums par šādu pasākumu īstenošanu:

   a) dzimumu vienlīdzības virzību, kā arī jebkurus īpašus pasākumus, saistītus ar dzimumu jautājumu;
   b) visu diskriminēto grupu iesaistīšana, ieskaitot pasākumus, kas nodrošina sociālu integrāciju, piekļuvi un invalīdu nodarbinātību;
   c) pasākumi, kas stiprina legālo iebraucēju sociālo integrāciju un uzlabo viņu pieeju nodarbinātībai;
   d) darbības, kas stiprina minoritāšu, mazaizsargāto personu – etnisko minoritāšu pārstāvju, invalīdu, mazaizsargāto personu ciematos un to daļās, personu, kas nav saņēmušas izglītību, nabadzīgo cilvēku un ilgstoši bez darba esošu personu, sociālo integrāciju un nodarbinātību;
   e) pasākumi, lai stiprinātu citu mazaizsargātu grupu sociālo integrāciju un uzlabotu viņu pieeju nodarbinātībai;
   f) pasākumi, lai uzlabotu darba ņēmēju arodizglītību;
   g) novatoriskos pasākumus, ieskaitot izvēlēto novatorisko tēmu pamatojumu, iepazīstināšanu ar to rezultātiem un to izplatīšanu;
   h) pasākumi publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšanai;
   i) pasākumu, kas veicina sociālās jomas dalībnieku iesaistīšanos un viņu integrēšanos vietējos, reģionālos un starpnacionālos sadarbības tīklos;
   j) starpnacionālās, pārrobežu un starpreģionālās sadarbības pasākumus;
   k) pasākumus pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanai;
   l) ESF finansējuma saskaņošana ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar nacionālās nodarbinātības plāniem, Eiropas nodarbinātības stratēģiju un Lisabonas stratēģiju;
   m) tādu pasākumu veikšana, kuri vērsti uz sociālās atstumtības izskaušanu, un neaktivitātes līmeņa novērtēšana.

12. pants

Tiesības

1.  ESF nodrošina atbalstu sabiedriskiem budžetiem, kas netiek finansēti individuālu vai globālu dotāciju veidā, atgūstamu dotāciju veidā, aizdevumu vai mikrokredītu veidā vai kas nav preču vai pakalpojumu pirkšana saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas piemērojami publiskajiem piedāvājumiem.

2.  Šādas izmaksas nav atgūstamas ar ESF atbalstu:

a)   atgūstamais PVN;

b)   parāda procenti;

c)   infrastruktūras, amortizējamas kustamās mantas, nekustamā īpašuma un zemes pirkumi.

3.  Tomēr šī panta 2. daļa, tiesiskie noteikumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2005 [par Eiropas Reģionālo attīstības fondu] 6. pantā, tiks piemēroti ESF kopīgi finansētajiem pasākumiem, kas ir saskaņā ar šīs Regulas [2.] pantu.

4.  Neskatoties uz valsts tiesību normām, izdevumos, kas deklarēti darbības programmās, ko kopīgi finansē ESF, var iekļaut:

   a) pabalstus vai algas, ko izmaksā trešā puse, lai veicinātu dalībnieku piedalīšanos darbībās un ir apliecinātas saņēmējam, ar nosacījumu, ka šādi maksājumi veido nacionālo sabiedrisko kopfinansējumu darbībām saskaņā ar spēkā esošo valsts likumdošanu.
   b) netiešās ekspluatācijas izmaksas uz vienotas likmes bāzes, līdz 20 % no tiešajām deklarētajām ekspluatācijas izmaksām, saskaņā ar darbības veidu, īstenošanu un atrašanās vietu.

13. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē ne pastāvīgu realizāciju, ne grozījumus, ieskaitot pilnīgu vai daļēju atcelšanu pasākumiem, ko pieņēmusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1784/1999, kas ir bijusi spēkā pirms 2007. gada 1. janvāra, .

Pieteikumi, kas veikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1784/1999, paliek spēkā.

14. pants

Anulēšana

Regulu (EK) No 1784/1999 atceļ no 2007.gada 1.janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1784/1999 jāveido ar atsauci uz šo Regulu.

15. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Saskaņā ar Līguma 251. pantā aprakstīto kārtību Eiropas Parlamentam un Padomei jāpārskata šī regula vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

16. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

(1) OV L […], […], […]. lpp.
(2) OV C 164, 5.07.2005., 48. lpp.
(3) Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja.
(4) OV L […], […], […]. lpp.
(5) OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.
(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(7) OV L 303, 2.12.2000, 16. lpp.
(8) OV L

Juridisks paziņojums - Privātuma politika