(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei KOM(2003)0427)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 61. panta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C5-0338/2003),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0211/2005),

1.  Apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;

2.  Prasa Komisijai vēlreiz vērsties Parlamentā, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu grozīt pēc būtības vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  Uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(2),

tā kā

(1)  Savienība kā savu mērķi ir noteikusi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas saglabāšanu un attīstību. Tālab Kopienai jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās ar pārrobežu ietekmi, ciktāl tas vajadzīgs iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, to skaitā pasākumi, lai veicinātu dalībvalstīs piemērojamo kolīzijas normu saderību;

(2)  Lai efektīvi īstenotu Amsterdamas Līguma attiecīgos noteikumus, 1998. gada 3. decembrī Tieslietu un iekšlietu padome pieņēma rīcības plānu, kurā bija noteikts, ka juridiska instrumenta sagatavošana par likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, ir viens no pasākumiem, kuri jāveic divu gadu laikā pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā(3);

(3)  Tamperes Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī(4) kā prioritāru jautājumu Eiropas tiesībaizsardzības telpas izveidei apstiprināja principu par tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu. Savstarpējās atzīšanas programmas projektā(5) ir noteikts, ka pasākumi, kas attiecas uz kolīzijas normu saskaņošanu ir papildu pasākumi, kuri veicina minētā principa īstenošanu;

(4)  Lai uzlabotu tiesas procesu iznākuma paredzamību, tiesisko noteiktību un spriedumu brīvu apriti, iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgs, lai attiecībā uz dalībvalstīs spēkā esošajām kolīzijas normām būtu noteikts viens un tas pats valsts likums neatkarīgi no tiesas, kurā ir iesniegta prasība;

(5)   Šīs regulas darbības joma un noteikumi ir jānosaka tā, lai tā atbilstu Padomes 2000. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un par spriedumu civilajās un komerciālajās lietās atzīšanu un realizēšanu(6) un Regulu (EK) Nr. ../… par likumu, kas piemērojams līgumsaistībām ("Roma I"(7));

(6)  Cenšanās panākt Kopienas tiesību konsekvenci nozīmē, ka šī regula nedrīkst skart noteikumus, kas attiecas uz vai ietekmē piemērojamo likumu un kas ir sekundārajos tiesību aktos, izņemot šo regulu, piemēram, kolīzijas normas īpašos jautājumos, Kopienas izcelsmes imperatīvās normas un iekšējā tirgus tiesiskos pamatprincipus. Rezultātā šai regulai jāveicina iekšējā tirgus pienācīga darbība, jo īpaši preču un pakalpojumu brīva aprite;

(7)  Tikai vienotas normas, kas piemērojamas neatkarīgi no likuma, kurš noteikts ar šādām normām, var novērst konkurences izkropļojumus starp konkurentiem Kopienā;

(8)  Ir jābūt kolīziju normām, kas ir tik vienveidīgas, cik iespējams, visās dalībvalstīs, lai samazinātu likuma nenoteiktību. Tomēr prasībai pēc juridiskas noteiktības ir vienmēr jābūt pakļautai primārajai vajadzībai taisnīgi izlemt katru individuālo lietu, un tādēļ tiesām ir vajadzīga zināma rīcības brīvība. Bez tam, ir jārespektē pušu nolūki gadījumos, kad tās ir izdarījušas skaidri izteiktu izvēli attiecībā uz likumiem, kas piemērojami tiesību aizskārumu gadījumos, vai gadījumos, kad tiesa var pamatoti norādīt izdarīt šādu izvēli;

(9)   Regulai jāuzlabo tiesas lēmumu paredzamība un jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp aizskārēja interesēm un aizskartā interesēm. Tai arī jāapmierina pušu pamatotās prasības, lai tiesai konkrētā strīda gadījumā būtu iespējams piemērot tiesību aktus, kas apmierina starptautiskās tirdzniecības un darījumu vajadzības valstu Kopienā bez iekšējām robežām;

(10)  Kolīziju normas, kas izklāstītas šajā regulā, aptver arī saistības, kas pamatotas uz absolūtās atbildības sistēmām, un saistošo faktoru saskaņotie noteikumi attiecas arī uz jautājumu par spēju uzņemties atbildību tiesību aizskārumu gadījumos;

(11)   Attiecībā uz produkta drošumatbildību kolīzijas normai jāatbilst mērķiem par modernā augsto tehnoloģiju sabiedrībā esošo risku taisnīgu sadalījumu, patērētāju veselības aizsardzību, inovācijas sekmēšanu, neizkropļotas konkurences nodrošināšanu un tirdzniecības veicināšanu. Saistība ar aizskartā pastāvīgās dzīvesvietas likumu apvienojumā ar paredzamības klauzulu ir sabalansēts risinājums attiecībā uz šiem mērķiem;

(12)  Šī regula nekavē dalībvalstis piemērot to konstitucionālos noteikumus attiecībā uz preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Par valsti, kurā visbūtiskākais kaitējuma elements vai elementi ir vai var rasties, uzskata to valsti, uz kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, vai, ja nav nosakāms, to valsti, kurā īsteno redaktorisko uzraudzību, un jāpiemēro attiecīgās valsts likums. Valsti, uz kuru publikācija vai raidījums galvenokārt ir vērsts, nosaka, ņemot vērā publikācijas vai raidījuma valodu, vai arī realizācijas vai auditorijas proporcionālo daļu no kopējā realizācijas apjoma vai auditorijas lieluma attiecīgā valstī, vai arī šo apstākļu apvienojumu. Līdzīgi apsvērumi jāpiemēro publikācijām internetā vai citos elektroniskajos sakaru tīklos;

(13)  Sakaru vidē, kuras robežas arvien vairāk paplašinās līdz kontinentālam līmenim, dažādu tiesību aktu formas, kas saistītas ar personību un vēsturiski iedibinātām preses tradīcijām Eiropas Savienībā norāda, ka arī šajā jomā jātiecas pēc vienmērīgām prasībām un strīdu atrisināšanas noteikumiem. Pati preses brīvības būtība, kas izpelnījusies aizsardzību, un tās loma sabiedrībā tomēr norāda, ka procesā prioritāte jāpiešķir medijiem, kas darbojas atbilstoši tiesībām, kas saistītas ar personību, un ir sagatavojušies autonomi un uz vienprātības pamata dibināt sev par obligātu noteicamu Eiropas Mediju Kodeksu un/vai Eiropas Mediju Padomi, kas var sniegt konsolidējošas lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes arī attiecīgajām tiesām. Komisija ir aicināta atbalstīt šo procesu;

(14)  Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem būtu jāsaglabā vispārēji atzītais lex loci protectionis princips. Šajā regulā izteiciens "intelektuālā īpašuma tiesības" jāsaprot kā autortiesības un blakustiesības, sui generis tiesības uz datubāžu aizsardzību un rūpnieciskās īpašumtiesības;

(15)  Īpaši noteikumi būtu jāizstrādā saistībām, kas rodas netaisnas iedzīvošanās vai neuzdotas lietvedības gadījumos;

(16)  Lai saglabātu gribas brīvību, pusēm būtu jāļauj izvēlēties ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamo likumu. Jāaizsargā vājākās puses, nosakot konkrētus nosacījumus par izvēli;

(17)  Ārkārtas apstākļos apsvērumi par sabiedrības interesēm attaisno to, ka dalībvalstu tiesas var piemērot izņēmumus, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību un imperatīvajām normām;

(18)  Cenšanās panākt samērīgu līdzsvaru starp pusēm nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr tas ir piemēroti, jāņem vērā drošības un rīcības noteikumi, kas ir spēkā valstī, kurā izdarīts kaitējums, pat tad, ja ārpuslīgumiskās saistības reglamentē cits likums. Tas nedrīkst attiekties uz tiesiskiem pārkāpumiem attiecībā uz personas neaizskaramību vai godīgu konkurenci;

(19)  Likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, kas radušās streiku vai gatavošanās tiem rezultātā, ir jābūt tās valsts tiesību aktiem, kurā tie tiek veikti vai gatavoti;

(20)  Lai nodrošinātu, ka puses un tiesa atbilstoši izskata piemērojamos likumus, pusēm ir pienākums informēt tiesu par dokumentu izcelsmes procedūru, un likuma vai likumu, ko tās ievēro, aizsardzība ir piemērojama visās vai katrā prasības daļā;

(21)  Dalībvalstu noslēgto starptautisko saistību ievērošana nozīmē, ka šī regula nedrīkst ietekmēt konvencijas attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis. Lai atvieglotu spēkā esošo normu lasāmību, Komisija publicē sarakstu ar attiecīgajām konvencijām "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju;

(22)  Ņemot vērā to, ka ierosinātās darbības mērķi, proti, tiesas lēmumu labāku paredzamību, kā dēļ ar saistošu un tieši piemērojamu Kopienas juridisku instrumentu jānosaka patiesi vienotas normas, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt un tāpēc darbības ietekmes dēļ visā Kopienā to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu regula, kas palielina tiesisko noteiktību, neprasot saskaņot attiecīgās valsts tiesību pamatnormas, nepārsniedz to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

23)   [Saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 3. pantu, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis ir izteikušas apņemšanos piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā; / saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 1. un 2. pantu, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā, un līdz ar to šī regula minētajām dalībvalstīm nav saistoša;]

(24)  Saskaņā ar Protokola par Dānijas nostāju 1. un 2. pantu, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētā dalībvalsts nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā, un līdz ar to šī regula minētajai dalībvalstij nav saistoša,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Darbības joma

1. pants

Materiāltiesiskā darbības joma

1.  Šo regulu piemēro ārpuslīgumiskām saistībām civillietās un komerclietās situācijās, kad ir likumu kolīzija. Tikai šajā regulā netaisnu iedzīvošanos un citu lietu administrēšanu bez pilnvarojuma uzskata par ārpuslīgumisko saistību pārkāpumiem.

Šo nepiemēro ieņēmumu, muitas vai ar administratīviem jautājumiem saistītās lietās vai saistībā ar valsts pārvaldes atbildību attiecībā uz darbību vai nolaidību, kas radusies pienākumu izpildes laikā.

2.  Šīs regulas darbības jomā neietilpst:

3.  Šī regula neskar to Eiropas Kopienu institūciju tiesību aktu piemērošanu vai pieņemšanu, kuri:

4.  Šajā regulā "dalībvalsts" nozīmē jebkuru dalībvalsti, izņemot [Apvienoto Karalisti, Īriju vai] Dāniju.

2. pants

Vispārējā piemērošana

Jebkuru šajā regulā noteikto likumu piemēro neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav dalībvalsts likums.

II nodaļa

Vienotas normas

1. iedaļa

Normas, kas piemērojamas ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no tiesību aizskāruma

3. pants

Izvēles brīvība

1.  Puses ar vienošanos, kas noslēgta pēc strīda rašanās vai, ja ir iepriekšējas ciešas darījumu attiecības starp līdzvērtīgiem darījumu partneriem ar līgumu, par ko noslēgta brīva vienošanās pirms strīda izcelšanās, var vienoties pakļaut ārpuslīgumisko saistību likumam pēc viņu izvēles. Izvēlei ir jābūt skaidri izteiktai vai pietiekami skaidri paustai pēc lietas apstākļiem. Tā nedrīkst ietekmēt trešo pušu tiesības un saistības un neierobežo obligāto likumu piemērošanu 14. panta nozīmē.

2.  Likums, ko puses izvēlas pašas, neatņem aizsardzību darbiniekam, kurš ir puse darba līgumā, ko viņam piešķirtu imperatīvās normas

3.  Ja citi konkrētās situācijas elementi kaitējuma nodarīšanas laikā bija vienā vai vairākās no Eiropas Kopienas valstīm, pušu izvēle attiecībā uz piemērojamo likumu nedrīkst skart Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

4. pants

Vispārējā norma

1.  Ja nav līguma 3. panta nozīmē un ja šai regulā nav paredzēts citādi, ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamais likums, kas radies tiesību aizskārumu rezultātā, ir tās valsts likums, kurā kaitējums ir noticis vai varētu notikt, neatkarīgi no valsts, kurā notiek kaitējumu izraisošais notikums, un neatkarīgi no valsts vai valstīm, kurā rodas attiecīgā gadījuma netiešās sekas.

2.  Gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā nodarīti miesas bojājumi, taču joprojām direktīvas par apdrošināšanu izpratnē, tiesas, kurā iesniegta prasība, un atbildīgā autovadītāja apdrošinātāja rīcību attiecībā uz kaitējumu veida noteikšanu un prasības summas aprēķināšanu reglamentē tiesību akti, kas ir spēkā cietušās personas pastāvīgās uzturēšanās valstī, ja vien tie ir objektīvi attiecībā uz cietušo.

Attiecībā uz atbildību, piemērojamie likumi ir negadījuma vietā spēkā esošie tiesību akti.

3.  Neatkarīgi no 1. punkta un izņēmumu gadījumiem, ja no visiem lietas apstākļiem ir skaidrs, ka ārpuslīgumiskā saistība acīmredzami ir ciešāk saistīta ar citu valsti, piemēro attiecīgās citas valsts likumu.

4.  Lai atrisinātu jautājumu par piemērojamo likumu, iesaistītā tiesa nepieciešamības gadījumā iesniedz katru specifisku jautājumu atsevišķai izskatīšanai.

2. nodaļa

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz specifiskiem tiesību aizskārumiem un ārpuslīgumiskām saistībām

5. pants

Privātās dzīves un indivīda tiesību pārkāpums

1.  Attiecībā uz likumu, kas piemērojams ārpuslīgumiskai saistībai, kura izriet no privātās dzīves vai indivīda tiesību pārkāpuma, piemēro tās valsts likumu, kurā ir vai varētu rasties visbūtiskākais zaudējuma vai kaitējuma elements.

Ja tiesību pārkāpumu ir izraisījis publikācijas teksts vai raidījums, par valsti, kurā visbūtiskākais kaitējuma elements vai elementi ir vai var rasties, uzskata to valsti, uz kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, vai, ja nav nosakāms, to valsti, kurā īsteno redaktorisko uzraudzību, un jāpiemēro attiecīgās valsts likums. Valsti, uz kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, nosaka, ņemot vērā publikācijas vai raidījuma valodu vai realizācijas vai auditorijas lielumu dotā valstī vai arī šo apstākļu savienojumu.

Šo noteikumu piemēro "mutatis mutandis" publikācijām internetā un citos elektroniskajos sakaru tīklos.

2.  Likums, kas piemērojams tiesībām uz atbildi vai līdzvērtīgiem pasākumiem un citiem aizsargpasākumiem vai aizliegumiem pret izdevēju vai raidorganizāciju saistībā ar publikācijas vai raidījuma saturu, ir tās valsts likums, kur ir raidorganizācijas vai izdevēja pastāvīgā dzīvesvieta.

3.  Šī panta 2. punktu piemēro arī privātās dzīves neaizskaramības vai indivīda tiesību pārkāpumiem, kas radušies personas datu apstrādes rezultātā.

6. pants

Streiks un lokauts

Likumam, kas piemērojams attiecībā uz ārpuslīgumisku saistību, radušos no ekonomiska streika - plānota vai veikta, ir tās valsts likums, kurā darbībai ir jānorisinās vai tā ir norisinājusies.

7. pants

Ceļu satiksmes negadījumi

1.  Līdz laikam, kad Kopiena pieņems precīzus tiesību aktus par likumiem, kas piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem, dalībvalstis piemēro vispārējos noteikumus, kas izklāstīti šajā regulā saskaņā ar 15. pantu vai 1971. gada 4. maija Hāgas Konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu.

2.  Ja ievainojums radies ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, iesaistītajai tiesai jāpiemēro likumi par nodarīto bojājumu apjomu, kas ir spēkā cietušā pastāvīgajā dzīves vietā, ja vien tas nerada netaisnību.

8. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums

1.  Likums, kas piemērojams ārpuslīgumiskai saistībai, kura izriet no intelektuālā īpašuma tiesības pārkāpuma, ir tās valsts likums, kurā tiek meklēta aizsardzība.

2.  Ja tā ir ārpuslīgumiska saistība, kas izriet no Kopienas rūpnieciskā īpašuma vienotas tiesības pārkāpuma, piemēro attiecīgo Kopienas instrumentu. Attiecībā uz visiem jautājumiem, ko attiecīgais instruments nereglamentē, piemērojamais likums ir tās dalībvalsts likums, kurā pārkāpums ir veikts.

9. pants

Netaisna iedzīvošanās

1.  Ja ārpuslīgumiskas saistības, kas radušās no netaisnas iedzīvošanās, attiecas uz jau iepriekš pastāvošām attiecībām starp pusēm - tāda, kā līgums, kas cieši saistīts ar ārpuslīgumiskām saistībām - to regulē ar likumu, kas regulē konkrētās attiecības.

2.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt pamatojoties uz 1. punktu, un pusēm ir pastāvīgās dzīvesvietas vienā un tajā pašā valstī, rodoties notikumam, kas izraisa netaisnu iedzīvošanos - piemērojamais likums ir šīs valsts likums.

3.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt, pamatojoties uz 1. un 2. punktu, piemērojamais likums ir tās valsts likums, kur būtībā radās notikumi, kas izraisīja netaisno iedzīvošanos, neatkarīgi no valsts, kurā notika iedzīvošanās.

4.  Kad no visiem lietas apstākļiem ir skaidrs, ka ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās no netaisnas iedzīvošanās, ir nepārprotami daudz ciešāk saistītas ar citu valsti nekā norādīts 1., 2. vai 3. punktā - piemēro šīs citas valsts likumu.

10. pants

"Negotiorum gestio"

1.  Ja ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās no paveiktajām darbībām bez atbilstoša pilnvarojuma saistībā ar citas personas lietām, attiecas uz jau iepriekš pastāvošām attiecībām starp pusēm - tāda, kā līgums, kas cieši saistīts ar šīm ārpuslīgumiskām saistībām - to regulē ar likumu, kas regulē konkrētās attiecības.

2.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt, pamatojoties uz 1. punktu, un pusēm ir pastāvīgās dzīvesvietas vienā un tajā pašā valstī, rodoties notikumam, kas izraisa zaudējumus vai kaitējumus - piemērojamais likums ir šīs valsts likums.

3.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt, pamatojoties uz 1. un 2. punktu, piemērojamais likums ir tās valsts likums, kur norisinājās darbība.

4.  Kad no visiem lietas apstākļiem ir skaidrs, ka ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās no darbībām kas veiktas bez atbilstoša pilnvarojuma saistībā ar citas personas lietām, ir acīmredzami daudz ciešāk saistītas ar citu valsti nekā norādīts 1., 2. vai 3. punktā – piemēro šīs citas valsts likumu.

3. iedaļa

Kopīgas normas, kas piemērojamas ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no tiesību aizskāruma un no darbības, kas nav tiesību aizskārums

11. pants

Ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamo likumu darbības joma

Ja šajā regulā vai spēkā esošā izvēlētajā piemērojamā likuma līgumā nav paredzēts citādi, iesaistītā tiesa piemēro savas valsts likumus attiecībā uz nodarīto zaudējumu apjomu, ja lietas apstākļi to nepilnvaro piemērot citas valsts likumus.

12. pants

Strīdi par piemērojamo likumu

Ikviens prāvnieks, kurš izvirza prasību vai pretprasību valsts tiesā vai tribunālā, kas atbilst šīs regulas darbības jomai, informē tiesu vai tribunālu un citas puses, sniedzot vienkāršu paziņojumu, kas iekļauts paziņojumā par prasību vai citā līdzvērtīgā ar to likumu vai likumiem saistītā dokumentā, ko prāvnieks uzskata par piemērojamu visām vai atsevišķām savas prasības daļām.

13. pants

Citu valstu tiesību aktu satura noteikšana

1.  Iesaistītā tiesa izsaka savu priekšlikumu citu valstu tiesību satura noteikšanai. Šajā nolūkā var tikt pieprasīta sadarbība starp pusēm.

2.  Ja ir neiespējami noteikt citu valstu tiesību aktu saturu un puses vienojas, piemēro iesaistītās tiesas likumu.

14. pants

Imperatīvās normas

1.  Šīs regulas noteikumi neierobežo tās valsts tiesību normu piemērošanu, kurā atrodas tiesa, gadījumā, kad tās ir imperatīvas, neatkarīgi no ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamā likuma.

2.  Ja saskaņā ar šo regulu ir piemērojams kādas noteiktas valsts likums, var atzīt citas valsts, ar kuru situācija ir cieši saistīta, imperatīvās tiesību normas, ja un ciktāl saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām šādas normas ir jāpiemēro neatkarīgi no ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamajā likuma. Apsverot jautājumu par attiecīgo imperatīvo normu atzīšanu, ņem vērā to raksturu un mērķi, kā arī to piemērošanas vai nepiemērošanas sekas.

15. pants

Drošības un rīcības noteikumi

Neatkarīgi no piemērojamā likuma, nosakot atbildību, ņem vērā, pats par sevi saprotams un ciktāl tas ir pieņemami, drošības un rīcības noteikumus, kas bija spēkā kaitējumu izraisošā notikuma vietā un laikā.

16. pants

Tieša prasība pret aizskārēja apdrošinātāju

Aizskarto personu tiesības iesniegt tiešu prasību pret aizskārēja apdrošinātāju reglamentē ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamais likums, izņemot, ja aizskartais izvēlas pamatot savas prasības ar apdrošināšanas līgumam piemērojamo likumu, ja vien šādu iespēju kāds no likumiem nosaka.

17. pants

Subrogācija un jaukta atbildība

1.  Gadījumā, ja saskaņā ar ārpuslīgumisku saistību personai ("kreditoram") ir tiesības attiecībā pret citu personu ("parādnieku") un trešajai personai ir pienākums apmierināt kreditoru, vai tā ir apmierinājusi kreditoru attiecīgās saistības izpildē, likums, kas piemērojams trešās personas pienākumam apmierināt kreditoru, nosaka, vai attiecīgā trešā persona ir tiesīga izmantot pret parādnieku tās tiesības, kuras kreditoram bija attiecībā pret parādnieku saskaņā ar viņu attiecības reglamentējošo likumu, pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā.

2.  Tas pats attiecas uz gadījumu, kad vairākām personām ir viens un tas pats pienākums un viena no tām kreditoru ir apmierinājusi.

18. pants

Formālā spēkā esamība

Vienpusēja tiesiska darbība, kas attiecas uz ārpuslīgumisku saistību, formāli ir spēkā, ja tā atbilst attiecīgo ārpuslīgumisko saistību reglamentējošā likuma formālajām prasībām vai tās valsts likuma formālajām prasībām, kurā attiecīgā darbība ir notikusi.

19. pants

Pierādīšanas pienākums

1.  Ārpuslīgumisku saistību reglamentējošo likumu saskaņā ar šo regulu piemēro, ciktāl attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām tas ietver normas, kuras rada tiesību prezumpciju vai nosaka pierādīšanas pienākumu.

2.  Tiesiskas darbības var pierādīt ar jebkuru no pierādīšanas veidiem, kas ir atzīts ar tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, vai ar kādu no 18. pantā norādītajiem likumiem, saskaņā ar kuriem šāda darbība formāli ir spēkā, ar noteikumu, ka šāds pierādīšanas paņēmiens var tikt izmantots tiesā.

3.  Neievērojot 12. un 13. pantu un šī panta 1. un 2. punktu, šīs regulas noteikumi neattiecas uz pierādījumiem un procedūru.

III nodaļa

Citi noteikumi

20. pants

Pielīdzināšana kādas valsts teritorijai

21. pants

Pielīdzināšana pastāvīgajai dzīvesvietai

1.  Par sabiedrības, firmas vai citas juridiskas personas pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās galveno darbības vietu. Tomēr, ja kaitējumu izraisošais notikums noticis vai kaitējums radies meitasuzņēmuma, filiāles darbības laikā vai jebkurā citā darbības vietā, par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās darbības vietu.

2.  Ja kaitējumu izraisošais notikums noticis vai kaitējums radies fiziskas personas uzņēmējdarbības laikā, par fiziskās personas faktisko pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās darbības vietu. Ja attiecīgā darbība notiek piederības valstī vai dažādās valstīs, šīs fiziskās personas oficiāli reģistrētā adrese ir tā pastāvīgā rezidence.

3.  Šīs regulas 5. panta 2. punkta vajadzībām par raidorganizācijas pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās darbības vietu saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/552/EEK(8).

22. pants

Atgriezeniskās norādes nepiemērojamība

Šajā regulā norādīto attiecīgās valsts likumu piemērošana nozīmē attiecīgajā valstī spēkā esošo to tiesību normu piemērošanu, kas nav starptautisko privāttiesību normas.

23. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām

1.  Gadījumā, kad kādā valstī ir vairākas teritoriālās vienības, no kurām katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām, nolūkā noteikt saskaņā ar šo regulu piemērojamo likumu katra teritoriālā vienība ir pielīdzināma valstij.

2.  Valstij, kurā dažādām teritoriālajām vienībām ir savas tiesību normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām, nav pienākuma piemērot šo regulu kolīzijām tikai starp attiecīgo vienību likumiem.

24. pants

Tiesas atrašanās vietas valsts sabiedriskā kārtība

1.  Šajā regulā norādītā kāda likuma piemērošanu var atteikt tikai tad, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību.

2.  Ja šāda piemērošana pārkāpj pamattiesības un brīvību, kā tas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, nacionālajos konstitucionālajos noteikumos un starptautiskajā cilvēktiesību likumā, jebkuras valsts likumu noteikumu piemērošanu, ko nosaka šī regula, var noraidīt un/vai piemērot foruma likumus.

3.  Turklāt, šajā regulā noteikto noteikumu piemērošana, kā rezultātā tiek piedzīta nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, kā, piemēram, papildatlīdzība par zaudējumiem kā brīdinājums vai zaudējumu atlīdzināšana kā sods, var tikt uzskatīta par pretēju foruma sabiedriskajai kārtībai.

4.  Gadījumos, kad saskaņā ar šo regulu, norādītie noteikumi ir tāpat piemērojami dalībvalstī, sabiedriskās politikas izņēmumus var piemērot tikai pēc kādas puses pieprasījuma.

25. pants

Saistība ar starptautiskām konvencijām

1.  Šī regula neskar to starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses dalībvalstis ir šīs regulas pieņemšanas laikā un kurās saistībā ar īpašiem jautājumiem ir noteiktas kolīzijas normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām

2.  Šīs regulas noteikumi ir nozīmīgāki par starptautiskajām konvencijām, kas noslēgtas starp divām vai vairākām dalībvalstīm, ja šīs konvencijas ir uzskaitītas 1. pielikumā.

3.  Ja visi citi konkrētās situācijas elementi kaitējuma nodarīšanas laikā ir vienā vai vairākās dalībvalstīs, šīs regulas noteikumi ir prioritāri salīdzinājumā ar 1971. gada 4. maija Hāgas Konvenciju par likumiem attiecībā uz satiksmes negadījumiem.

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

26. pants

25. pantā minēto konvenciju saraksts

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā ... informē Komisiju par 25. pantā minēto konvenciju sarakstu. Pēc minētā datuma dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu konvenciju jebkuru denonsēšanu.

2.  Komisija publicē 1. punktā minēto konvenciju sarakstu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" sešu mēnešu laikā pēc pilnīgā saraksta saņemšanas.

27. pants

Apskats

Ne vēlāk kā ...(9) , Komisija saskaņā ar 1. un 2. punktu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomiskajai un sociālajai komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un, ja nepieciešams, iesniedz turpmākus priekšlikumus tās pieņemšanai:

1)   sagatavojot šo ziņojumu, Komisija pievērš īpašu uzmanību veidam, kādā citu valstu tiesību akti tiek aplūkoti dažādās jurisdikcijās, un kā tiek aplūkots zaudējumu atlīdzināšanas jautājums konkrētās jurisdikcijās, tai skaitā papildatlīdzības par zaudējumiem kā brīdinājuma vai zaudējumu atlīdzināšanas kā soda iespēja.

2)   tā arī izvērtē, vai jāierosina Kopienas tiesību akti, kas apskata likumus, kas piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem. Ziņojums ietver analītisku pētījumu par apjomu, kādā dalībvalstu tiesas piemēro praksē citu valstu tiesības; tai skaitā ieteikumus, kas attiecas uz kopējas pieejas vēlamību citu valstu tiesību piemērošanā.

3)   sakaru vidē, kuras robežas arvien vairāk paplašinās līdz kontinentālam līmenim, dažādu tiesību aktu formas, kas saistītas ar personību un vēsturiski iedibinātām preses tradīcijām Eiropas Savienībā norāda, kā arī šajā jomā jātiecas pēc vienmērīgām prasībām un strīdu atrisināšanas noteikumiem. Pati preses brīvības būtība, kas izpelnījusies aizsardzību, un tās loma sabiedrībā tomēr norāda, ka procesā prioritāte jāpiešķir medijiem, kas darbojas atbilstoši tiesībām, kas saistītas ar personību, un ir sagatavojušies autonomi un uz vienprātības pamata dibināt sev par obligātu noteicamu Eiropas Mediju Kodeksu un/vai Eiropas Mediju Padomi, kas var sniegt konsolidējošas lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes arī attiecīgajām tiesām. Komisija ir aicināta apsvert, ciktal iespējams atbalstīt šādu procesu, kā arī ziņojumā ietvert priekšlikumus, kada veidā jāveic talejoši pasākumi.

28. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana laikā

Šī regula stājas spēkā ....

Tās attiecas uz ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no darbībām, kuras notikušas pēc tās stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 241, 28.9.2004., 1. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja. (3) Padomes un Komisijas rīcības plāns par to, kā vislabāk īstenot Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.). (4) Prezidentūras 1999. gada 16. oktobra secinājumu 28.–39. punkts. (5) OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp. (6) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 10. lpp.). (7) OV L (8) Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.). (9) * Trīs gadus pēc šīs regulas pieņemšanas datuma.