Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maijā noslēgto Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (1),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. aprīļa Rezolūciju par 2006. gada budžetu: Komisijas politikas gada stratēģijas ziņojums (APS)(2),

–   ņemot vērā 2006. gada provizorisko budžeta projektu (PBP),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6–0223/2005),

1.   ir pilnībā apņēmies izpildīt tā rezolūcijā par politikas gada stratēģiju minētos 2006. gada pamatmērķus; vienlaicīgi uzsver uzdevumu veiksmīgi izpildīt saistības, kuras Eiropas Savienība uzņēmusies kārtējā finanšu plānā un 2004. gada novembra budžeta saskaņošanas sanāksmē;

2.   atgādina, ka maksimālā summa, ko 2006. gadā var finansēt ar elastības fondu, neskaitot iespējamu turpmāku līdzekļu piesaisti 2005. gadā, ir EUR 320 miljoni;

3.   uzsver, ka 2006. gada budžetā ir svarīgi ievērot reāli izpildāmu maksājumu līmeni; uzskata, ka ļoti pieticīgais Komisijas budžeta priekšlikums, aptverot 1,02 % no nacionālā kopienākuma (NKI), kas ir par EUR 1,19 miljardiem mazāk salīdzinājumā ar 1,03 % no 2005. gada PBP ierosinātā NKI, jāsamēro ar patiesajām vajadzībām un izpildes iespējām; norāda, ka Komisijas priekšlikums ir daudz zemāks par 1,08 % augstāko robežu kārtējā finanšu plānā;

4.   atzīmē Komisijas paziņojumu 2005. gada 5. aprīļa trialogā, ka, lai šādas summas iekļautu Padomes budžeta projektā, nepieciešama Padomes un Parlamenta vienošanās par līdzekļu pārvietošanu no 1.a apakškategorijas uz 1.b apakškategoriju; vēlas to izpildīt, saskaņā ar 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā minētajām procedūrām formāli pārskatot apakškategoriju finanšu augstāko robežu;

5.   uzskata, ka PBP paredzētie līdzekļi attiecībā uz lauksaimniecības tirgu intervences maksājumiem un tiešo atbalstu, kā arī izdevumiem saistībā ar lauku attīstību veido absolūto minimumu; atgādina, ka jebkāds līdzekļu samazinājums var radīt nopietnas sekas attiecīgajā nozarē, un jo mazāk tas attaisnojams tāpēc, ka 2004. gada decembrī pielāgotajā finanšu plānā pieejama būtiska rezerve;

6.   ņem vērā zivsaimniecības nolīgumiem paredzēto līdzekļu ierosināto apjomu; norāda, ka jāuzsāk sarunas par nolīgumu atjaunošanu ar Angolu, Gabonu, Gvineju Bisavu, Kapoverdi, Kiribati, Mauritāniju, Santomē un Senegālu, un šim mērķim rezervē paredzēti EUR 124 miljoni; apšauba līdzekļu daudzumu EUR 8 miljonu apmērā, kas paredzēts iespējamu jaunu nolīgumu noslēgšanai ar Alžīriju, Horvātiju, Keniju, Lībiju un Maroku; atgādina, ka laikā no 1995. gada līdz 1999. gadam Marokai ik gadus tika piešķirti EUR 125 miljoni; cer no Komisijas saņemt papildu informāciju par rezerves līdzekļu apjomu;

7.   uzskata, ka maksājumu apropriācijas strukturālajiem pasākumiem jāpiešķir, pamatojoties uz patiesām vajadzībām, un uzsver, ka Komisija izstrādājusi PBP, ņemot vērā pēdējās pieejamās prognozes; uzskata, ka vispārējs maksājumu apropriāciju izpildes novērtējums, ko jūlija beigās veiks Komisija, palīdzēs pārskatīt maksājumu vajadzības un nodrošināt, ka faktiskajām vajadzībām 2006. gadā būs piešķirts vajadzīgais līdzekļu daudzums;

8.   norāda, ka 10 jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā – sākums ilgam kohēzijas procesam – nozīmē jaunus uzdevumus Kohēzijas politikā; uzsver, ka Kohēzijas politikā vairāk jākoncentrējas uz reģioniem, lai nākotnē izvairītos no jebkādām iespējamām jauno dalībvalstu un mazāk attīstīto ES-15 reģionu domstarpībām;

9.   uzstāj, ka joprojām jāatbalsta PEACE programma Ziemeļīrijā, tomēr, tā kā 2.b apakškategorijā pieejami EUR 62 miljoni, neuzskata par vajadzīgu samazināt citus prioritāros pasākumus; atzīmē, ka Parlamenta un Padomes vienošanās par šīm divām apakškategorijām neradītu izmaiņas budžeta kategorijā kopumā un var sniegt risinājumu; tādējādi noraida Komisijas pieeju samazināt inovatīvo pasākumu atbalstu vēl par EUR 12 miljoniem, kas netika nolemts 2004. gada 25. novembra saskaņošanas sanāksmes kopējā paziņojumā;

10.   uzskata Komisijas PBP par nepietiekamu apstiprināto politisko mērķu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz Lisabonas stratēģiju un, ņemot vērā to, cik svarīgi ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli, aicina Padomi iesaistīties ar Eiropas Parlamentu nopietnā un konstruktīvā dialogā par to, kā izpildīt šīs politiskās saistības; ierosina šajā sakarā papildus piemērot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 33. punkta noteikumus;

11.   atgādina, ka cilvēkresursi ir Eiropas Savienības nozīmīgākā vērtība, un, īpaši ņemot vērā neseno referendumu rezultātus, ir pārliecināts, ka svarīgāk nekā jebkad ir rast atbalstu jaunu cilvēku vidū; pilnībā atbalsta Eiropadomes pieņemto Jaunatnes aktu kā vienu no Lisabonas stratēģijas īstenošanas instrumentiem; ir pārliecināts, ka 1999. gada 6. maijā noslēgtā Iestāžu nolīguma 33. panta noteikumi ir attiecināmi uz šo gadījumu, un tādējādi vēlas sadarboties ar Padomi, lai palielinātu koplēmuma procedūrā piešķirto finansējumu Socrates un Youth programmām; norāda, ka tas jau ticis darīts iepriekšējā finanšu plānošanas perioda beigās;

12.   pievērš uzmanību tam, ka ir svarīgas ārējās palīdzības programmas, kuras nevarēja paredzēt pašreizējā finanšu plāna pieņemšanas laikā, tādas kā palīdzības programma Afganistānai, Irākai un nesen iesniegtais priekšlikums par atjaunošanas programmas izveidi cunami seku likvidēšanai; izsaka bažas par nepieciešamību atbalstīt jaunu stratēģisku partnerattiecību izveidi un sagaida, ka Padome atzīs pašreizējās grūtības un apņemsies apstiprināt jaunās prioritātes, neapdraudot tradicionālās politikas; norāda uz satraucošu līdzekļu samazinājumu dažām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām un uzskata par nepieciešamu atkārtoti līdzsvarot budžetā paredzētās summas un jaunus līdzekļus; uzsver Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas nozīmi, budžetā iekļaujot atbalstu demokrātiskām pārmaiņām kaimiņvalstīs; jo īpaši izsaka nožēlu par līdzekļu samazinājumu Eiropas Iniciatīvai demokrātijai un cilvēktiesībām, kas ir vienīgā ārējā programma, kuru var piemērot bez uzņēmējvalsts piekrišanas; papildus uzsver nepieciešamību pastiprināt ES lomu starptautiskā līmenī attiecībā uz KĀDP un EDAP jomu un vēlas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas izpētīt vajadzības kopīgajās KĀDP sanāksmēs ar Apvienotās Karalistes prezidentūras pārstāvjiem;

13.   uzsver, ka Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un 2006. gada budžetā paredzēs līdzekļus šo mērķu īstenošanai, tostarp iekļaujot atbilstīgas pozīcijas sociālās infrastruktūras, veselības un izglītības pamatpakalpojumu un "ātras uzvaras pasākumu" atbalstam; izsaka nožēlu, ka, ievērojot pašreizējos budžeta ierobežojumus, budžetā nav iespējams paredzēt līdzekļus nopietnam šo mērķu atbalstam vai iespējamiem atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz cukura nozares reformu;

14.   atkārtoti pievērš uzmanību tam, ka jāsedz pamatotas administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu veiksmīgu jauno dalībvalstu personāla pieņemšanu darbā un visu paplašinātās Eiropas Savienības iestāžu veiksmīgu darbību, ieskaitot darbības programmu efektīvu īstenošanu; vienlaicīgi uzsver vajadzību izmantot finanšu līdzekļus un cilvēkresursus efektīvi un racionāli un noteikt iespējamos iekrājumus, lai nodrošinātu lietderīgu naudas izlietojumu un ievērotu stingru budžeta politiku; atkārtoti prasa, lai Padome decentralizēto aģentūru budžetam un savam budžetam piemēro vienlīdz stingrus budžeta politikas principus;

15.   ņemot vērā jaunāko Komisijas priekšlikumu par grozījumiem Finanšu regulā, aicina Padomi kopā ar Eiropas Parlamentu apspriest veidus, kā veicināt piekļuvi Kopienas programmām un kā vienkāršot atbilstīgās administratīvās un kontroles procedūras; šajā sakarā ierosina organizēt regulāras apspriedes, lai izstrādātu kopīgu pieeju;

16.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.). (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0126.