Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un 2004. gada 6. oktobra ieteikumu par Turcijas virzību uz pievienošanos (KOM(2004)0656) un tā 2004. gada 15. decembra rezolūciju(1) par šo ziņojumu,

—  ņemot vērā Eiropadomes 2004. gada 17. decembra lēmumu sākt sarunas ar Turciju par pievienošanos Eiropas Savienībai,

—  ņemot vērā Kopienas tiesību kopumu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā,

—  ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0175/2005),

A.   tā kā Turcija gatavojas uzsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai 2005. gada 3. oktobrī saskaņā ar Eiropadomes 2004. gada decembra lēmumiem;

B.   tā kā Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)(2) veido daļu no starptautiskajām tiesībām, un tai ir augstāks juridisks spēks nekā Turcijas likumiem, kā to atzīst Turcijas Konstitūcijas 90. pants; un tā kā Turcija kopš 1985. gada ir CEDAW dalībvalsts un kopš 2002. gada arī Konvencijas fakultatīvā protokola dalībvalsts;

C.   tā kā Kopienas tiesību kopuma pieņemšana ir obligāta visām kandidātvalstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai;

D.   tā kā sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība ir daļa no Kopienas tiesību kopuma;

E.   tā kā nesenās tiesiskās reformas Turcijā sieviešu tiesību jomā prasa ilgu laiku Kopienas tiesību kopuma ieviešanā, kaut arī joprojām galvenā problēma ir šo reformu un izmaiņu īstenošana un praktisku rezultātu sasniegšana;

F.   tā kā jaunais Krimināllikums stājās spēkā 2005. gada 1. jūnijā un tā kā pašreiz ir nepieciešams šo likumdošanas attīstības piemēru īstenot praksē;

G.   tā kā iepriekšminētajā kārtējā ziņojumā attiecībā uz sieviešu situāciju norādītas šādas galvenās jomas, kas rada satraukumu: vardarbība pret sievietēm, jo īpaši vardarbība ģimenē un cieņas aizskārumi, augsts analfabētisma līmenis, zema sieviešu pārstāvniecība parlamentā un vietējās varas iestādēs, nepietiekama sieviešu līdzdalība un valdošā diskriminācija darba tirgū;

H.   tā kā zemais ekonomikas un sociālās attīstības līmenis dažos pilsētu un lauku rajonos kopumā un Turcijas mazāk attīstītajos rajonos, kā arī migrācija un ar to saistītās problēmas kā nabadzība un nesaskaņas starp pilsētu rajoniem, saasina sieviešu problēmas šajos rajonos un pasliktina viņu stāvokli, ko nelabvēlīgi ietekmē arī valdošās patriarhālās sociālās struktūras;

I.  – tā kā dažos Turcijas reģionos jaundzimušo reģistrācija nenotiek nekavējoties, un tā kā, praktizējot vēlāku reģistrāciju, jaunu sieviešu vecumu var noteikt patvaļīgi un nepilngadīgas meitenes uzdot par pilngadīgām, tādējādi atzīstot par likumīgām "de facto" piespiedu laulības;

J.   tā kā 2003. un 2004. gadā Turcijas valdības iestādēm un cilvēktiesību organizācijām ziņoja par simtiem spīdzināšanas gadījumu, un tā kā 2003. gadā ES dalībvalstis no Turcijas pilsoņiem (to vidū bija daudz sieviešu), saņēma vairāk nekā 2000 patvēruma pieteikumus;

K.   tā kā trūkst integrētas stratēģijas kurdu sieviešu ekonomisko, sociālo un kultūras vajadzību attīstībai, viņas cieš no ieilgušām problēmām (analfabētisma, vājas veselības, nabadzības, atstumtības, u.c.);

L.   tā kā pastāvošo negatīvas sieviešu diskriminācijas situāciju dažkārt vislabāk var mazināt ar pozitīvas diskriminācijas pagaidu pasākumiem, ko, citu starpā, pieļauj CEDAW, un pastāv izteikta nepieciešamība veidot modeļus attiecībā uz sieviešu lomu ar pārvaldi un lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, tostarp visaugstākajā līmenī;

M.   tā kā Turcijas valdība vēl nav pabeigusi sarunas ar Komisiju attiecībā uz līdzdalību Daphne II(3) programmā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, un šķiet, ka Turcija nevēlas veikt nekādus valsts finansiālos ieguldījumus;

N.   tā kā pēc ANO Bērnu fonda (UNICEF) aplēsēm katru gadu ap 600 000 līdz 800 000 meiteņu, kuras ir sasniegušas obligāto vecumu skolas gaitu uzsākšanai, no skolas apmeklēšanas attur viņu ģimenes, vai arī nepietiekamās infrastruktūras dēļ viņām liegta iespēja apmeklēt esošās lauku skolas;

O.   tā kā būtiski trūkst precīzu datu par sieviešu situāciju Turcijā, jo īpaši attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, un esošie dati neaptver visas ar sieviešu tiesībām saistītās problēmas;

P.   tā kā ir vērojama pastāvīga sieviešu līdzdalības samazināšanās Turcijas darba tirgū;

Q.   tā kā sieviešu politiskā līdzdalība Turcijas lēmējiestādēs ir mulsinoši zema, sievietēm veidojot tikai 4,4% no Parlamenta deputātu skaita un tikai 1% no vietējo asambleju pārstāvju skaita, un ir zema sieviešu skaitliskā līdzdalība ar lēmumu pieņemšanu saistītajos ekonomiskajos un politiskajos centros;

R.   tā kā sieviešu ekonomiskā neatkarība ir izšķiroša, lai viņas spētu aizstāvēt savas tiesības;

S.   tā kā Turcijā esošās 14 patversmes sievietēm, kuras kļuvušas par vardarbības upuriem, neatbilst iedzīvotāju prasībām valstī ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju, un pat spēkā esošajos likumos paredzētās niecīgās iespējas, t.i. patversme visās 250 pašvaldībās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem, nav pienācīgi īstenotas;

T.   tā kā 2005. gada 6. martā policija Stambulā vardarbīgi pārtrauca Starptautiskās Sieviešu dienas demonstrāciju un arestēja sievietes, kas piedalījās demonstrācijā;

1.   uzsver, ka cilvēktiesību ievērošana, tostarp sieviešu tiesības, ir sine qua non dalībai Eiropas Savienībā un aicina Komisiju izvirzīt sieviešu tiesību jautājumu par galveno dienaskārtībā sarunās ar Turciju;

2.   uzsver, ka Turcijas valdībai rūpīgi jāuztur un, kur nepieciešams, jāizveido visas valsts laulību un dzimšanas tiesiskas reģistrācijas sistēma, lai nodrošinātu visu sieviešu un vīriešu pilnīgas tiesības uz pilsonību un iespēju pilnvērtīgi izmantot savas cilvēktiesības, kā, piemēram, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei;

3.   aicina Komisiju pievienošanās sarunās ar Turciju uzstāt, lai jaundzimušo reģistrācija notiktu nekavējoties, tādējādi novēršot ikvienu pretlikumīgas rīcības gadījumu, jo īpaši vēršanos Turcijas Ģimenes lietu tiesā ar iesniegumu nolūkā palielināt meiteņu vecumu tā, lai šīs meitenes varētu oficiāli uzdot par pilngadīgām un tādējādi izvairīties no kriminālvajāšanas piespiedu laulību gadījumos;

4.   augstu vērtē Turcijas valdību un parlamentu par nesenajām likumdošanas reformām, tostarp tādās jomās kā Konstitūcija, Civilkodekss, Kriminālkodekss un Darba kodekss, kas skar sieviešu situāciju; pauž bažas par nepietiekamu attīstību attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu sieviešu tiesību jomā un līdz ar to sagaida konkrētus, dzimumu jautājumam veltītus pasākumus, programmas un projektus šo tiesību aktu īstenošanai, kā arī ilgstošu tiesību aktu ieviešanas pārraudzību, piemēram, regulāri veicot dzimumu līdztiesības novērtēšanu;

5.   augstu vērtē Turcijas valdību par nesenajām tiesiskajām izmaiņām kā rezultātā par goda aizstāvēšanas dēļ izdarītām slepkavībām piemēro mūža ieslodzījumu un ļauj sodīt šo noziegumu līdzzinātājus; augstu vērtē, ka izvarošana laulībā ir atzīta par noziegumu, aicina dalībvalstu valdības sekot šim piemēram;

6.   uzsver nepieciešamību jaunos tiesību aktus īstenot pilnībā un efektīvi un aicina Turcijas valdību nodrošināt, lai par sieviešu stāvokli atbildīgajam ģenerāldirektorātam būtu skaidri noteiktas pilnvaras, pietiekams finansējums un personāls;

7.   aicina Turcijas valdību turpināt un atbilstoši īstenot nepieciešamās reformas attiecībā uz minoritāšu aizsardzību un cieņu valstī, jo īpaši kurdu kopienās Turcijas dienvidaustrumos, kur situācija attiecībā uz sieviešu tiesībām joprojām rada satraukumu (analfabētisms, sociālā atstumtība un darba iespēju liegšana, nabadzība u.c.); aicina Turcijas valdību sadarboties ar šo reģionu pašvaldību vadītājiem, lai izstrādātu un veicinātu mērķorientētas programmas par vienlīdzīgām iespējām un sieviešu tiesībām;

8.   uzsver, ka valdībai ar ģenerāldirektorāta palīdzību un sadarbībā ar sieviešu nevalstiskajām organizācijām jānodrošina holistiska pieeja ar kvalitatīviem un kvantitatīviem mērķiem sieviešu tiesību ievērošanā, kas pilnībā ciena un atzīst sieviešu cilvēktiesības kā indivīdu tiesības, neskatoties uz tradīcijās noteiktajām sievas un mātes lomām, atzīstot pilnīgu politisko līdzdalību, un uzsver, ka valdībai jāīsteno dzimumu līdztiesība atbilstīgi Konstitūcijas 10. pantam, lai izglītotu par sieviešu jautājumiem un lai aizsargātu sieviešu tiesības, kā arī jāizveido atsevišķs dzimumu līdztiesības budžets nacionālā un vietējā līmenī un regulāri jāierosina un jāizstrādā projekti sieviešu tiesību jomā;

9.   apstiprina pilsoniskās sabiedrības pozitīvo lomu neseno likumdošanas reformu īstenošanā un atzīst, ka šo demokrātisko pārmaiņu īstenošanai nepieciešama visu politisko grupu, pilsoniskās sabiedrības, reliģisko apvienību un plašsaziņas līdzekļu informēšana un mobilizācija;

10.   aicina Komisiju, kā arī Turcijas valdību, atzīt sieviešu tiesību organizācijas kā valdības partneres un atbalstīt tās, piešķirot pietiekamu finansējumu un nodrošinot to neatkarību atbilstoši Eiropas Savienības praksei;

11.   aicina Turcijas valdību turpināt jēgpilnu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, sadarboties, kad vien iespējams, un konsolidēt šo sadarbību ar oficiālu un pastāvīgu struktūru un iestāžu palīdzību, kā arī iesaistīt nevalstiskās organizācijas sarunās par pievienošanos ES;

12.   uzsver strukturētas sadarbības nozīmību starp sociālajiem partneriem un starp Turcijas un Eiropas Savienības nevalstiskajām organizācijām, piemēram, īstenojot apmaiņas programmas un "dvīņojot" šādas organizācijas;

13.   paziņo, ka ES finanšu plānos 2007.- 2013. gadam jāparedz pietiekams finansējums Turcijas nevalstiskajām organizācijām saskaņā ar Eiropas iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām;

14.   aicina Komisiju, ņemot vērā tās pievienošanās stratēģijas trešo pīlāru, un sadarbībā ar Turcijas valdību ierosināt un atbalstīt debašu uzsākšanu Turcijas sabiedrībā par sieviešu tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot debatēm par vardarbību, analfabētismu un tiesībām uz izglītību, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos rajonos;

15.   nosoda pārmērīgo policijas struktūru spēka pielietošanu demonstrāciju laikā un atzinīgi vērtē neseno valdības solījumu atbalstīt 2004. gada 17. augusta Iekšlietu ministrijas apkārtrakstu par iespējama neatbilstīga drošības dienestu spēka pielietošanas novēršanu un sodīšanu; mudina valdību vairot informētību par sieviešu tiesībām un nodrošināt apmācību, kā aicināts šajā rezolūcijā;

16.   konstatē, ka sieviešu tiesību aizsardzība praksē joprojām nav pietiekama, īpaši attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, un mudina valdību pievērst lielāku uzmanību tiesību aktu īstenošanai, cita starpā, nekavējoties izveidojot patversmes, atbalstot pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un nodrošinot atbilstošu finansējumu no valsts un pašvaldību budžeta valsts un nevalstisko organizāciju patversmēm, kā arī obligātas apmācības par dzimumu līdztiesības un vardarbības jautājumiem valsts pārvaldes darbiniekiem, policijas, tiesu varas, veselības aprūpes un izglītības darbiniekiem;

17.   aicina Turcijas valdību grozīt Pašvaldību likumu Nr. 5215 par patversmēm, lai vairāku patversmju izveidošanu noteiktu par obligātu visās pašvaldībās ar vairāk kā 50 000 iedzīvotājiem, nodrošināt, ka visas patversmes tiek būvētas un uzturētas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, un veicināt un atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas uztur šādas patversmes un līdzīgas iestādes;

18.   atzīst, ka Turcija jau ir uzsākusi tiesību aktu īstenošanu, un atzinīgi vērtē jau īstenotos individuālos projektus, kā arī atzīst Komisijas pozitīvo lomu šajos projektos;

19.   aicina Turcijas valdību izveidot papildu mazbērnu novietnes, lai sekmētu sieviešu nodarbinātību;

20.   kā pirmo soli atzinīgi vērtē neseno valdības paziņojumu, ka līdz 2005. gada beigām atvērs apmēram 5 papildu patversmes;

21.   mudina Turcijas valdību nopietni pievērsties jautājumam par līdzdalību Daphne II programmā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu;

22.   nosoda poligāmiju, piespiedu laulības, tradīcijās pamatotus noziegumus, goda aizskārumu un vardarbību pret sievietēm kopumā, tostarp seksuālu uzmākšanos darbavietā, un prasa Turcijas valdībai rīkoties saskaņoti gan kā vienotam veselumam, gan kā atsevišķiem kabineta locekļiem un parlamenta deputātiem, lai meklētu veidus šo noziegumu novēršanai un izbeigšanai, paredzēt vienlīdz nopietnus sodus parastu noziegumu un goda aizskāruma gadījumos un organizēt kampaņas, lai vairotu sabiedrības informētību par šiem jautājumiem, kā arī finansiāli atbalstīt nevalstisko organizāciju rīkotās kampaņas par šiem jautājumiem;

23.   mudina valdību veikt pasākumus, lai nodrošinātu vardarbības upuru un liecinieku drošību to tiesas procesu laikā, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm;

24.   atzinīgi vērtē, ka piespiedu nevainības pārbaudes un dzimumorgānu apskates ir atzītas par kriminālnoziegumu, norāda uz tiesas nolēmuma pieprasītiem izņēmumiem, tomēr uzsver, ka pat gadījumos, kad ir šāds tiesas nolēmums, viennozīmīgi ir nepieciešama sievietes piekrišana;

25.   aicina valdību nodrošināt sievietēm, kuras ir kļuvušas vai kurām pastāv risks kļūt par vardarbības upuriem, pienācīgu, viegli pieejamu veselības aprūpi un tiesisko palīdzību, kā arī izveidot tālruņa palīdzības līniju sievietēm, lai viņas varētu ziņot par vardarbību un lūgt palīdzību;

26.   augstu vērtē Turcijas valdību par nesenajām tiesiskajām izmaiņām, kā rezultātā par goda aizskāruma dēļ izdarītām slepkavībām piemēro mūža ieslodzījumu un ļauj sodīt šo slepkavību līdzzinātājus; atzinīgi vērtē, ka izvarošana laulībā ir atzīta par noziegumu, un pieprasa Turcijas valdībai nodrošināt likumā paredzēto sodu efektīvu piemērošanu; aicina dalībvalstis izskaust savās valstīs noziegumus goda aizskāruma dēļ;

27.   lūdz Komisiju atbalstīt neatkarīgu, visaptverošu izplatības pētījumu izstrādi, kas, citu starpā, nodrošinātu ticamus datus, jo īpaši attiecībā uz analfabētisma līmeni sieviešu vidū, sieviešu nodarbinātības problēmām un vardarbības gadījumiem pret sievietēm, jo īpaši par vardarbību ģimenē un slepkavībām goda aizskāruma dēļ, lai palīdzētu attiecīgajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus;

28.   mudina Turciju kā CEDAW un tās Fakultatīvā protokola dalībvalsti ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Papildprotokolu Nr.12(4), kas attiecas uz diskriminācijas novēršanu;

29.   ierosina politiskajām partijām pārskatīt to politisko struktūru un īstenot atbilstīgas stratēģijas, tostarp tādus veicinošus pasākumus kā kvotu noteikšana, lai panāktu līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību vēlētās sapulcēs;

30.   mudina Turcijas politiskās partijas paplašināt sieviešu lomu partijas hierarhijā ārpus sieviešu kompetences jomām, ļaujot viņām ieņemt vadošus amatus partijas organizatoriskajā struktūrā un palielinot informētību par sieviešu līdzdalības nozīmi politikā, kā arī meklēt, apmācīt un atbalstīt sieviešu dzimuma kandidātes politiskajai darbībai, un uzskata, ka šādu politiku var stiprināt sadarbībā ar citām Eiropas politiskajām partijām, veicinot būtisku un abpusēju pieredzes un viedokļu apmaiņu;

31.   atzinīgi vērtē ierosinājumu Turcijas parlamentā izveidot Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ar visām likumdošanas pilnvarām, mudina iespējami īsā laikā pieņemt nepieciešamos tiesību aktus, kā arī aicina šo komiteju regulāri uzturēt sakarus ar Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju;

32.   aicina Turcijas parlamentu nodrošināt arī sieviešu parlamentāriešu pārstāvību ES un Turcijas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācijā;

33.   atkārtoti aicina Turcijas varas iestādes pastiprināt centienus, lai nodrošinātu sieviešu tiesības uz izglītību, un to sieviešu informētību par savām tiesībām, kurām brīvu pieeju izglītībai kavē ar ģimeni, sociālo vai kultūras vidi saistītās grūtības; ierosina Turcijas valdībai garantēt tiesības uz pamatskolas un vidusskolas izglītību, palielināt finansiālo atbalstu vecākiem, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos rajonos, lai mudinātu vecākus izglītot savus bērnus, galveno uzmanību pievēršot meitu izglītošanai, ņemot vērā augsto analfabētisma līmeni sieviešu vidū;

34.   aicina Turcijas valdību veikt nepieciešamos pasākumus, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos rajonos, lai izskaustu analfabētismu, organizējot informatīvas un izglītojošas kampaņas par izglītības nozīmi un tās iespējamo devumu ekonomikai un sabiedrībai, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu izglītošanai;

35.   uzskata, ka integrētas dzimumu līdztiesības izglītības veicināšana, un obligāta to skolnieču/studenšu izglītošana, kuru ģimenes pārsvarā dzīvo attālākos rajonos, palīdzēs uzlabot sociālos standartus un veicinās sabiedrības dialogu par dzimumu līdztiesības jautājumiem, līdz ar to mudina izglītības procesu orientēt uz dzimumu līdztiesību, piemēram, pārskatot izglītības materiālus saskaņā ar CEDAW 5. pantu, kā arī aicina valdību nodrošināt, lai meitenēm un zēniem mācītu par sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem;

36.   aicina Komisiju un Turcijas valdību laist klajā plašsaziņas līdzekļos (televīzijā un radio) kampaņas, kas pievērš uzmanību sieviešu tiesību ievērošanas nozīmīgumam un pozitīvajai ietekmei sabiedrībā un darbavietā;

37.   uzsver, ka Turcijai pilnībā jāievēro Kopienas tiesību aktu kopums attiecībā uz vienādu atalgojumu, iespēju vienlīdzību un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba vietās un darba tirgū, un ka Turcijai jāuzlabo darba tirgus un mūžizglītības pieejamība sievietēm, veicot pasākumus, lai izskaustu diskrimināciju un nodrošinātu iespēju apvienot darbu ar ģimenes dzīvi;

38.   aicina Turcijas valdību sniegt informāciju par situāciju attiecībā uz tādu sieviešu tiesību aizsardzību, kuras darbojas ģimenes uzņēmumā, lauksaimniecībā vai strādā nelegālu darbu;

39.   aicina Turcijas valdību sekmēt apmaiņu starp skolām, asociācijām un citām iestādēm, kur satiktos abu dzimumu jaunieši no Eiropas un Turcijas;

40.   aicina Komisiju un Turcijas valdību turpināt izstrādāt un atbalstīt sieviešu darba un nodarbinātības projektus, tostarp nevalstisko organizāciju izstrādātos projektus, un aicina Turcijas valdību īstenot valsts rīcības plānus attiecībā uz sieviešu nodarbinātību atbilstīgi pašreizējai dalībvalstu praksei;

41.   aicina Eiropas Savienības un Turcijas arodbiedrības un sociālos partnerus sadarboties, lai palielinātu sieviešu nodarbinātību Turcijā un iesaistīšanos dažādos darba tirgus sektoros, veicot izpildfunkcijas;

42.   mudina rūpīgi uzraudzīt sieviešu situāciju Turcijā, katru gadu ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas starpniecību ziņot par šo situāciju, kā arī uzdod Komisijai darīt to pašu;

43.   aicina Komisiju 2005. gada decembrī tās pirmajā ziņojumā Eiropadomei par reformu gaitu, kas noteiks arī sarunu virzību, sistemātiski un visaptveroši raksturot līdz šim panākto attīstību likumdošanas izmaiņā un ieviešanā attiecībā uz sieviešu tiesību aizsardzību;

44.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram un Turcijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0096. (2) http://www.un.org/womenwatch/daw/cedaw/ (3) OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp. (4) http://www1.umn.edu/humanrts/euro/z31prot12.html