Pieņemtie teksti - Vides finanšu instruments (LIFE+) ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2004/0218(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0131/2005
Iesniegtie teksti : A6-0131/2005		Debates : PV 07/07/2005 - 4		Balsojumi : PV 07/07/2005 - 9.2		Pieņemtie teksti : P6_TA(2005)0291

Pieņemtie teksti

464k

113k

Ceturtdiena, 2005. gada 7. jūlijs - Strasbūra

Vides finanšu instruments (LIFE+) ***I

P6_TA(2005)0291

A6-0131/2005

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides finanšu instrumentu (LIFE+) (KOM(2004)0621 ‐ C6–0127/2004 ‐ 2004/0218(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0621)(1),

- ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 175. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0127/2004),

- ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

- ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0131/2005),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)	OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 7. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par vides finanšu instrumentu (LIFE+)

P6_TC1-COD(2004)0218

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru (3),

tā kā:

(1) Vide kā viena no dimensijām ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, ko Eiropadome pieņēma 2001. gadā Gēteborgā, ir Kopienas palīdzības prioritāte, un to finansēs, galvenokārt izmantojot kohēziju, lauksaimniecību un lauku attīstību, izpēti, inovācijas un konkurētspēju, pirmspievienošanās un attīstības, un ārējās palīdzības programmas.

(2) Šīs Kopienas programmas tikpat kā neattiecas uz visām vides finansēšanas vajadzībām, turklāt jāatbalsta Kopienas vides politika un tiesību akti, un īpaši Sestās vides rīcības programmas prioritātes, kas tika nodibinātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK(4), tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

(3) Šīs prioritātes ietver bioloģiskās daudzveidības mazināšanās apturēšanu līdz 2010. gadam un nepieciešamību saglabāt Kopienas interešu lokā esošās dabas teritorijas. Lai īstenotu centienus apzināt un noteikt Natura 2000 vietas, nepieciešama pārraudzība un pastāvīgs atbalsts, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo vietu pārvaldību, jo šīs vietas ietilpst iepriekš minēto mērķu realizācijas jomā. Natura 2000 tīklu regulē Padomes Direktīva 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva (5)) un Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva (6)), kuras 8. pantā paredzēta dalībvalstu un Eiropas Savienības līdzfinansējuma iespēja.

(4) Dalībvalstis 2004. gada maijā Malahidā vienojās, ka jānosaka pasākumi, kas nodrošina atbilstīgu un garantētu Kopienas līdzfinansējumu Natura 2000 tīklam. Komisija ir novertējusi Natura 2000 tīkla ikgadējās pārvaldības izmaksas EUR 6 100 000 000 apmērā, kas neietver aizsargātās jūras teritorijas. Šī summa šķiet pārāk maza, lai segtu visas izmaksas, un līdz ar to tā jāuzskata par minimālo nepieciešamo summu.

(5) Efektīvu vides politikas attīstību un ieviešanu saskaņā ar Sesto VRP var panākt, tikai atbalstot inovatīvas politikas pieejas apliecināšanu, apvienojot zināšanas, palielinot ieviešanas spēju, sekmējot labu pārvaldību, veicinot tīklu veidošanu un savstarpēju mācīšanos, īstenojot paraugprakses apmaiņu, uzlabojot informācijas izplatīšanu, izpratnes veidošanu un saziņu.

(6) Galīgais ziņojums par Natura 2000 finansējumu, ko 2001. gadā par Biotopu direktīvas 8. pantu sagatavoja ekspertu darba grupa, iesaka, ka īsā laika posmā "būtiski jāpalielina LIFE-Nature finansējums un šī instrumenta vadība jāvienkāršo, un jāpadara vieglāk piemērojama, lai atbalstītu nepieciešamību pēc kapitālieguldījumiem daudzās Natura 2000 teritorijās".

(7) Sestās vides rīcības programmas 6. pants nosaka prioritāti izveidot Natura 2000 tīklu un nodrošināt tehniskus un finansiālus līdzekļus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai tas sāktu darboties un būtu iespējams Biotopu un Savvaļas putnu direktīvā iekļautās sugas, kā arī Kopienas interešu lokā esošas teritorijas aizsargāt arī ārpus Natura 2000 aptvertās teritorijas.

(8) Padome 2002. gada 11. jūlija secinājumos atzina, ka pēc iespējas ātrāk jāīsteno Biotopu direktīvas tīkla pārvaldības noteikumi un jārisina finansējuma jautājums, tostarp jautājums par pienācīgu bāzi Kopienas līdzfinansējumam, kā arī aicināja Komisiju izmantot savu paziņojumu par Natura 2000 finansēšanu, lai izveidotu dažādas iespējas atbilstīgam un efektīvam Kopienas finansiālajam pamatam, ko vajadzētu iekļaut Kopienas nākotnes finanšu perspektīvās, un atzīt, ka LIFE-Nature ir svarīga loma Natura 2000 tīkla izveidē un Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

(9) Tādēļ atbalsts saskaņā ar šo regulu jākoncentrē uz vides politikas un tiesību aktu attīstību, ieviešanu, uzraudzību un novērtēšanu visu ES politikas virzienu ietvaros, kā arī uz to izplatīšanu un popularizēšanu visā ES. Atbalsts jāsniedz, izmantojot subsīdiju līgumus un valsts iepirkuma līgumus, kas paredzēti Finanšu regulā.

(10) Atbalsts būtu jānodrošina ar subsīdiju līgumiem un valsts iepirkuma līgumiem, kuri ir paredzēti ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7)("Finanšu regula").

(11) Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 11/2003, kurā aplūkota Vides finanšu instrumenta (LIFE) koncepcija, vadība un īstenošana, un Padomes 2004. gada 2. marta secinājumos, kuros Padome atzinīgi vērtē šo ziņojumu, norādīts, ka LIFE ir kļuvusi par nozīmīgu Kopienas vides politikas instrumentu un vēl aizvien ir vienīgais šīs politikas atbalsta instruments.

(12) Jāsamazina programmu skaits un jāvienkāršo plānošana un pārvalde, izmantojot vienotu, racionalizētu programmu.

(13) Taču jānodrošina arī vienmērīga pāreja un jāturpina uzraudzīt un pārbaudīt pēc to beigšanās darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām.

(14) Taču jānodrošina arī vienmērīga pāreja un jāturpina uzraudzīt, pārbaudīt un kvalitatīvi izvērtēt darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām, pēc termiņa beigām.

(15) Jānodrošina, lai atbalsts saskaņā ar šo programmu papildinātu citus Kopienas finansējumus un instrumentus.

(16) Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgas (1997. gada decembrī) un Saloniku (2003. gada jūnijā) sanāksmes secinājumiem kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis stabilizācijas un asociācijas procesā jāuzskata par tiesīgām piedalīties Kopienas programmās, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos līgumos.

(17) Regulā noteikta finanšu struktūra septiņiem gadiem, kas ir galvenais atskaites punkts budžeta iestādei nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (xxx) iestāžu nolīguma (priekšlikuma) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 36. punktā [KOM(2004)0498/galīgais].

(18) Sestās vides rīcības programmu mērķus, par ko panākta vienošanās Kopienas līmenī, dalībvalstis nevar sasniegt, darbojoties atsevišķi, un tādēļ Kopienas palīdzība ir pamatota, ja tā nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Ar šo tiek izveidots vides finanšu instruments, še turpmāk saukts "LIFE+".

LIFE+ vispārējais mērķis ir sniegt ieguldījumu dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un jo īpaši Natura 2000 tīkla pārvaldībā, kā arī Kopienas vides politikas un vides tiesību aktu attīstībā un ieviešanā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

LIFE+ atbalstīs Sestās vides rīcības programmas īstenošanu, un konkrēti palīdzēs
	–	sasniegt tādu vides kvalitāti, lai piesārņojuma līmenis kaitīgi neietekmētu cilvēka veselību un vidi,
	–	būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, lai tās stabilizētu līmenī, kas nepieļautu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimata sistēmu, tādējādi novēršot potenciālas ekonomiskās, sociālās un vides pārmaiņas,
	–	aizsargāt, saglabāt, pārvaldīt, atjaunot un veicināt dabas vides darbību, dabiskos biotopus, savvaļas floru un faunu, sevišķi Natura 2000 tīkla aizsargātajās teritorijās, lai apturētu pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības izzušanu,
	–	aizsargāt Eiropas mežus kopumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzraudzīt un novērst to stāvokļa pasliktināšanos izraisošos faktorus,
	–	veicināt labāku dabas resursu un atkritumu pārvaldi un sekmēt pāreju uz ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļiem,
	–	attīstīt stratēģisku pieeju politikas attīstībai, īstenošanai un integrācijai, tostarp uzlabojot vides pārvaldi, sniedzot informāciju un veidojot izpratni, un lielākā mērā iepazīstinot ar argumentiem par tiesībām un pienākumiem, izmaksām un ieguvumiem, kā arī pievienoto vērtību, kas vidi saista ar nozaru politiku,
	–	pastiprināt Eiropas iedzīvotāju iesaistīšanu vides mērķu sasniegšanā.

2. pants

Darbības joma, konkrēti mērķi un vispārīgi kritēriji

1. Lai atbalstītu 1. pantā noteikto vides mērķu sasniegšanu, LIFE+ sastāvēs no trijiem komponentiem:

Komponents "Daba un bioloģiskā daudzveidība":
	–	palīdzēs noteikt Natura 2000 vietas un izveidot tīklu, kā arī veicinās attiecīgu metožu un praktisko zināšanu apmaiņu,
	–	veicinās NATURA 2000 vietu pārvaldi saskaņā ar Biotopu direktīvu un Putnu direktīvu un dabisko biotopu un/vai sugu populāciju saglabāšanu vai atjaunošanu līdz apmierinoša aizsardzības statusa sasniegšanai, tādējādi veicinot arī to mērķu sasniegšanu, kas noteikti, lai līdz 2010. gadam un pēc tā apstādinātu bioloģiskās daudzveidības izzušanu,
	–	palīdzēs aizsargāt Natura 2000 tīklā iekļautās upju un jūras gultņu teritorijas un veicinās vispārēju to apsaimniekošanu;

LIFE+ īstenošana un pārvalde:
	–	dos ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju un instrumentu attīstībā un demonstrēšanā, padarot saprotamāku to pievienoto vērtību saistībā ar vidi,
	–	dos ieguldījumu zināšanu apkopošanā par vides politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu,
	–	atbalstīs tādu pieeju un iniciatīvu izstrādi un īstenošanu, kas ļaus uzraudzīt un vērtēt vides stāvokli, tās virzītājspēkus, noslodzi un reakcijas, kas to ietekmē,
	–	veicinās jauno tehnoloģiju izmantošanu vides pārvaldībā, dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu, tostarp mežu ugunsgrēku novēršanā vai samazināšanā un piesārņotu upju un jūras gultņu teritoriju attīrīšanā,
	–	ļaus izstrādāt pārvaldes modeļus mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un palīdzēs mežos saglabāt augsni, novērst riskus un apkarot ugunsgrēkus meža platībās,
	–	atbalstīs Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī,
	–	sniegs atbalstu labākai vides pārvaldei, tai skaitā ar tādu vides aizsardzības iestāžu neformālu tīklu starpniecību, kā Eiropas Savienības tīkls vides aizsardzības reglamentējošo likumu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL), plašākai interešu grupu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaistīšanai Eiropas Savienības politikas izstrādē un īstenošanā;

LIFE+ informācija un komunikācija
	–	izplatīs informāciju un veidos izpratni par vides jautājumiem,
	–	veicinās izpratni par ieguvumiem, realizējot šo pieeju nozaru politikā, padarot īstenojamu ilgtspējīgas attīstības koncepciju,
	–	sniegs atbalstu papildu pasākumiem (informācija, komunikācijas darbības un kampaņas, konferences utt.), kas radīs pievienoto vērtību Eiropas līmenī,
	–	sniegs atbalstu, kas vajadzīgs, lai izveidotu datubāzes un izveidotu līdzekļus un pakalpojumus, ar kuriem uzlabot sabiedrības piekļuvi vides informācijai.

2. Indikatīvs saraksts ar tematiem un darbībām, kas var pretendēt uz atbalstu, sniegts I pielikumā.

3. LIFE+ finansētajiem projektiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

	a)	tiem jāatbilst Kopienas interesēm tādā ziņā, ka tie ievērojami veicina 1. pantā izvirzītā mērķa sasniegšanu;
	b)	tos jāīsteno tehniski un finansiāli uzticamām ieinteresētajām pusēm;
	c)	tiem jābūt tehniski un laika, budžeta un loģistiskā ziņā iespējamiem.

Projektus var uzskatīt par prioritāriem, ja tie ir balstīti uz daudznacionālu pieeju un pastāv uzskats, ka tādējādi ar tiem iespējams panākt labākus rezultātus, lai sasniegtu mērķus, un ka to īstenošana būs iespējamāka un tie būs ekonomiski izdevīgāki.

4. Projektu finansēšanai piemērojamie kritēriji ir noteikti LIFE+ īstenošanā un pārvaldē, kas minēta I pielikumā .No programmas līdzekļiem piešķirto operatīvo vai darbības subsīdiju kritēriji ir minēti III pielikumā.

3. pants

Intervences veidi

1. Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

	–	subsīdiju līgumi,
	–	valsts iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas var sniegt, izmantojot īpašas formas un nolīgumus, piemēram, partnerības pamatnolīgumus un dalību finanšu mehānismos un fondos. Tas var būt operatīvo vai darbības subsīdiju līdzfinansējums. Darbības subsīdijām maksimālā līdzfinansējuma likme tiks noteikta ikgadējās darba programmās. Uz operatīvajām subsīdijām iestādēm, kas īsteno Eiropas vispārējas nozīmes mērķus, Finanšu regulas samazināšanas noteikumi neattiecas.

3. Kopienas dotācijas Natura 2000 vietu pārvaldei tiks piešķirtas kā līdzfinansējums. Līdzfinansējums to izmaksu segšanai, kas saistītas ar minēto vietu pārvaldi, būs vismaz 50 % apmērā, nepārsniedzot 75 %. Īpašos kritērijus tām vietām, kuras var pretendēt uz finansiālu ieguldījumu, kas ir lielāks par 50 %, noteiks daudzgadīgo programmu ietvaros.

4. Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot valsts iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā Kopienas finansējums attieksies uz pakalpojumu un preču iegādi. Tas inter alia attieksies uz izdevumiem par projektu, politiku, programmu un tiesību aktu informāciju un komunikāciju, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un novērtēšanu.

5. Komisija veicinās plašāku teritoriju aptverošus projektus, kas ļaus vairāku pašvaldību grupām piedalīties starpreģionālos vai pārrobežu projektos.

4. pants

Plānošana

1. Komisijas sagatavotajām daudzgadu stratēģiskajām programmu atbalstam piešķirs finansējumu, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Šajās programmās jānosaka galvenie mērķi, īpaši uzsverot vajadzību nodrošināt pievienoto vērtību, darbības prioritārās jomas, darbības veidus un prognozējamos rezultātus Kopienas finansējumam attiecībā uz 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un būtu jāietver finanšu tāmes.

2. Dalībvalstīm jābūt spējīgām izveidot un pielāgot Eiropas Savienības stratēģisko plānošanu savām vajadzībām un prioritātēm.

3. Ikgadējo darba programmu pamatā jābūt vairākgadu stratēģiskajai programmai, un tā attiecīgajam gadam nosaka mērķus, darbības jomas, laika grafiku, paredzētos rezultātus, īstenošanas kārtību, finansējuma summas un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

4. Vairākgadu programmas pieņem saskaņā ar Līguma 251. pantu.

5. Gada programmas pieņem saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

6. Ja nepieciešams, piemērošanas laikā vairākgadu un gada programmas var grozīt, ievērojot attiecīgo kārtību.

5. pants

Finanšu procedūras un izpildes pasākumi

1. Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Komisija var nolemt uzticēt daļu no budžeta īstenošanas vadošajai iestādei, kas sastāv no valsts sabiedriskā sektora iestādēm vai iestādēm, ko regulē privāttiesības, bet kuras veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem atlases kritērijiem. Tomēr Komisija būs atbildīga par šīs īstenošanas pārraudzību, apstiprināšanu un izvērtēšanu, kas jāietver paziņojumā Eiropas Parlamentam.

3. Komisija nodrošina, ka, īstenojot LIFE+ programmu, tiek radītas jaunas darba vietas, jo īpaši saskaņā ar Lisabonas perspektīvu.

6. pants

Saņēmēji

LIFE+ programma ir atvērta sabiedriskām un/vai privātām iestādēm, dalībniekiem un iestādēm, jo īpaši
	–	Natura 2000 vietu īpašniekiem un pārvaldniekiem,
	–	valsts, reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm,
	–	specializētām iestādēm, kas paredzētas ES tiesību aktos,
	–	starptautiskām organizācijām darbībām dalībvalstīs vai valstīs, kas minētas 7. pantā,
	–	nevalstiskām organizācijām.

7. pants

Trešo valstu dalība

LIFE+ finansētajās programmas var piedalīties šādas trešās valstis ar nosacījumu, ka tiek saņemtas papildu apropriācijas:
	–	EBTA valstis, kuras ir EEZ dalībnieces, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem,
	–	kandidātvalstis, kas ir iesniegušas pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Rietumbalkānu valstis, kas ietvertas stabilizācijas un asociācijas procesā.

8. pants

Finanšu instrumentu komplementaritāte

Darbības, uz kurām attiecas šī regula, nedrīkst būt citu Kopienas finanšu instrumentu galvenajā darbības jomā vai saskaņā ar to atbilstības kritērijiem, vai arī saņemt no tiem palīdzību tajā pašā nolūkā. Šīs regulas subjekti, kas gūst labumu no tās, sniedz vadošajai iestādei, kā minēts 5. panta 2. punktā, un Komisijai informāciju par finansējumu, kas saņemts no EK budžeta, un par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem. Mērķis ir panākt sinerģiju un papildinātību ar citiem Kopienas instrumentiem.

Komisija nodrošina, ka tiek izveidots piemērots mehānisms, lai no plānošanas stadijas līdz īstenošanas stadijai nodrošinātu koordināciju starp darbības programmām un tādu fondu izlietojumu kā LIFE+ fondi, struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

9. pants

Ilgums un budžeta resursi

1. Šo regulu ievieš no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Finansējums šā instrumenta ieviešanai ir noteikts EUR 2 190 000 000 apjomā, ko saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas novērtējumu palielina vismaz par 35% no Natura 2000 tīklam nepieciešamās summas, kā rezultātā kopējā summa ir EUR 9 540 000 000 laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (septiņiem gadiem), ņemot vērā, ka kopā ar pārējiem fondiem Natura 2000 vajadzībām paredzētajai kopsummai plānošanas periodā jābūt EUR 21 000 000 000 apjomā.

2. Budžeta resursus, kas piešķirti šajā regulā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu plānu, apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

3. Finansiālā atbalsta indikatīvais sadalījums starp trijām LIFE+ komponentēm ir izklāstīts I un III pielikumā.

10. pants

Uzraudzība

1. Par visām darbībām, ko finansē LIFE+, saņēmējs iesniedz vadošajai iestādei, kā minēts 5. panta 2. punktā, tehnisko un progresa ziņojuma par darba gaitu. Trīs mēnešu laikā pēc darbības pabeigšanas iesniedz arī noslēguma ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

2. Neierobežojot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta saziņā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 248. pantu, vai pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var pārbaudīt LIFE+ programmas finansētās darbības uz vietas, tostarp veicot pārbaudes izlases kārtā.

3. Līgumi un nolīgumi, kā arī nolīgumi ar deleģētām iestādēm, kas minētas 5. panta 2. punktā, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli un Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā uz vietas.

4. Piecu gadu laikā no pēdējā maksājuma attiecībā uz darbību finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošus dokumentus par darbības izdevumiem.

5. Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nepieciešamības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātos finanšu palīdzības piešķiršanas nosacījumus un maksājumu grafiku.

6. Komisija veic visus citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības ir veiktas pienācīgi un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā un Finanšu regulā.

11. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Kad tiek īstenotas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (8)un Padomes Regulu ( Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (9), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10).

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē LIFE+, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

3. Kopiena samazina, aptur vai atgūst finanšu palīdzības summas, kas piešķirtas darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šīs regulas noteikumiem vai atsevišķam lēmumam vai līgumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo atbalstu, vai ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas darbībā ir veiktas izmaiņas, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4. Ja nav ievēroti laika ierobežojumi vai ja darbības īstenošana attaisno tikai daļu asignētās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa iesniegt novērojumus noteiktā termiņā. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušās finansiālās palīdzības piešķiršanu un pieprasīt izmaksāto summu atmaksāšanu.

5. Nepamatotie maksājumi jāatmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā noteiktajiem nosacījumiem.

12. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja – LIFE+ komiteja –, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un to reģionu pārstāvji, kam ir pilnvaras un atbildību attiecībā uz vides aizsardzību, un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. LIFE+ komponenta "Daba un bioloģiskā daudzveidība" nolūkā minētā komiteja ir tā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 20. pantu.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 2. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Papildus vispārējiem noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. un 8. pantu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam priekšlikumus par pasākumiem, kas komitejai jāveic, un jo īpaši par pasākumiem saistībā ar ikgadējās LIFE+ programmas budžeta līdzekļu sadales un piešķiršanas plānošanu (attiecībā uz pašu LIFE+ regulu vai ikgadējām darba programmām).

4. Priekšsēdētājs aicina pilsoniskās sabiedrības grupu ekspertus piedalīties komitejas sanāksmēs kā novērotājiem, lai apspriestos par LIFE+ programmas budžeta līdzekļu sadali un piešķiršanu (attiecībā uz pašu LIFE+ regulu vai ikgadējām darba programmām). Piemēro dokumentu pieejamības principus un nosacījumus, kas piemērojami Komisijai.

13. pants

Novērtēšana

Vairākgadu programmas regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi darbību izpildei katrā komponentē un lai novērtētu to ietekmi.

LIFE+ programmai veic vidēja termiņa un noslēguma novērtēšanu, lai novērtētu tās ieguldījumu Kopienas vides politikas attīstībā un apropriāciju lietderību.

Noslēguma vērtēšanu veic ne vēlāk kā vienu gadu pirms programmas noslēguma. Gan noslēguma novērtējumu, gan vidēja termiņa novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Vienkāršošana un konsolidācija

1. Lai vienkāršotu un konsolidētu, šī regula atceļ un aizstāj šādus instrumentus: Regulu (EK) Nr. 1404/96 (11); Regulu (EK) Nr. 1655/2000 (12) un tās pagarinājumu; Lēmumu Nr. 1411/2001/EK (13), Lēmumu Nr. 466/2002/EK (14) un Regulu (EK) Nr. 2152/2003 (15).

2. Darbības, kas sāktas pirms 2006. gada 31. decembra saskaņā ar iepriekšminētajiem instrumentiem, turpina pārvaldīt, līdz tās ir pabeigtas saskaņā ar šiem instrumentiem. Šajos instrumentos paredzētās komitejas aizstāj ar šīs regulas 12. pantā paredzēto komiteju. Ar šo regulu finansēs šajos instrumentos paredzēto obligāto pārraudzību un novērtēšanu pēc šo instrumentu beigšanās.

15. pants

Šīs regulas īstenošanas noteikumi

Komisija izveido īstenošanas noteikumus saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Indikatīvi temati un darbības, kas var pretendēt uz finansējumu

1. Temati

Ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus, finansējumu sniedz, lai saglabātu dabu un bioloģisko daudzveidību, jo īpaši Natura 2000 vietu pārvaldībai Eiropas Savienībā, sekmētu to nevalstisko organizāciju darbu, kas galvenokārt darbojas vides aizsardzības jomā Eiropas mērogā, un atbalstītu Sestās VRP prioritāšu ieviešanu, tas ir,

– klimata pārmaiņas: Eiropas klimata pārmaiņu programma (un tās turpmākie dokumenti);

– dabas un bioloģiskā daudzveidība: Natura 2000 tīkls, piemēram, inovatīva pieeja vietu pārvaldībai un plānošanai, tostarp tādu tīkla izmantošanas tirgus pasākumu un veidu attīstība, kas ir savienojami ar vietu saglabāšanu; saglabāšanas procesa pārraudzība; finansējums sugu saglabāšanas rīcības plānu attīstībai un īstenošanai; bioloģiskās daudzveidības samazināšanas novēršana līdz 2010. gadam un mežu un vides mijiedarbības uzraudzība Kopienā, mežu ugunsgrēku novēršanas pasākumi, steidzami saglabāšanas pasākumi attiecībā uz vismazāk aizsargātajām sugām un biotopiem, kā arī sugu saglabāšanas pasākumi un mitrzemju (purvu un muklāju), piekrastes, jūras un saldūdens biotopu apsaimniekošana;

– vide un veselība: tostarp Vides un veselības rīcības plāns, Ūdens pamatdirektīva, "Tīru gaisu Eiropā" (CAFÉ) un jūras, augsnes, pilsētu un pesticīdu tematiskās stratēģijas;

– ilgtspējīga resursu izmantošana: resursu un atkritumu profilakse un otrreizējās pārstrādes tematiskā stratēģija, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa stratēgijas;

– stratēģiska pieeja politikas attīstībai, īstenošanai un izpildei: ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko vides novērtējumu;

– dabas mantojums; darbības UNESCO 1972. gada 16. novembra Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvencijas I daļas 2. panta izpratnē;

– Komisijas vides politikas pasākumu ex-post vērtēšana.

2. Darbības

LIFE+ var finansēt šādus darbību veidus:
	–	pētījumi, apsekojumi, modelēšana un scenāriju izstrāde,
	–	uzraudzība,
	–	palīdzība resursu palielināšanā,
	–	mācības, semināri un sanāksmes,
	–	tīklu veidošana,
	–	atbalsts IMPEL tīklam,
	–	paraugprakses platformas,
	–	izpratnes veicināšanas kampaņas,
	–	informācijas un komunikācijas darbības,
	–	politikas pieeju un instrumentu demonstrācija,
	–	dabas aizsardzības projekti, tostarp Natura 2000 tīklā iekļautās zemes pirkšana.

3. Īpaši kritēriji LIFE+ programmas "Īstenošana un pārvalde" projektu līdzfinansējumam

Finansiālu atbalstu piešķir kā projektu līdzfinansējumu.

Kopienas finansiālā atbalsta īpatsvars nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta pieļaujamām izmaksām. Kopienas finansiālā atbalsta īpatsvars papildu pasākumiem nedrīkst pārsniegt 100 % no šīm izmaksām.

Priekšlikumus finansiāla atbalsta saņemšanai izskata tikai tad, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:
	a)	tajos jābūt paredzētiem veidiem, kā risināt kādu no Kopienā ļoti bieži sastopamām problēmām vai tādu, kas rada bažas vairākām dalībvalstīm;
	b)	projektiem jābūt inovatīviem izmantoto tehnoloģiju vai metožu ziņā;
	c)	tiem jābūt kā piemēram un jauninājumam salīdzinājumā ar esošo situāciju;
	d)	tos īstenojot, jācenšas attīstīt un nodot tālāk tādas zinātības formas, ko var izmantot tādā pašā vai līdzīgās situācijās;
	e)	tiem jāsekmē sadarbība vides aizsardzības jomā;
	f)	to pamatā jābūt vides aizsardzībai atbilstīgai izmaksu un guvumu attiecībai.

Attiecīgā gadījumā priekšlikumi jāizvērtē arī no iespējamo darba vietu radīšanas viedokļa un apsverot, vai tas var veicināt tādu noderīgu tehnoloģiju vai produktu izplatīšanu un visplašāko iespējamo pielietošanu, kas palīdz saglabāt vidi.

II PIELIKUMS

Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas kritēriji

Komisija nodrošina LIFE+ programmā paredzēto Kopienas darbību izpildi.

Budžeta izpildes uzdevumus var deleģēt vadošajai iestādei saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Šīs kompetentās iestādes vai aģentūras (še turpmāk "valsts aģentūras") ieceļ Komisija saskaņā ar dalībvalstīm vai pašas dalībvalstis, ievērojot Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, kā arī 38. un 39. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(16).

Komisija analizē atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, lai finansējuma deleģēšana būtu saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību un palielinātu Kopienas rīcības pamanāmību. Turklāt Komisija lūdz 12. pantā minētās kompetentās komitejas atzinumu.

Ieceļot valsts aģentūras, jāievēro šādi kritēriji:
	–	organizācijai, ko izveido vai ieceļ kā valsts aģentūru, jābūt juridiskai personai, uz ko attiecas attiecīgās dalībvalsts tiesību akti;
	–	valsts aģentūrās jābūt pietiekamam darbinieku skaitam, un darbiniekiem nepieciešama profesionālā kompetence vides politikas jomā;
	–	tajās jābūt piemērotai infrastruktūrai, jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām un komunikācijām;
	–	tām jādarbojas tādā administratīvajā situācijā, lai tās spētu apmierinoši veikt savus uzdevumus un izvairīties no interešu konflikta;
	–	tām jābūt tiesīgām piemērot finanšu pārvaldības noteikumus un līguma nosacījumus, kas noteikti Kopienas līmenī;
	–	tām jāspēj piedāvāt pienācīgas finanšu garantijas, vēlams, sabiedriskas iestādes izdotas, un to pārvaldes spējai jāatbilst Kopienas finansējuma līmenim, kas tam būs jāpārvalda.

Komisija slēdz līgumu ar katru valsts aģentūru saskaņā ar (Finanšu regulas) īstenošanas noteikumu 41. pantu, izveidojot sīki izstrādātus noteikumus, kas inter alia attiecas uz uzdevumu definēšanu, ziņošanas noteikumiem, atbildības sadali un kontroles kārtību. Aģentūras ievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus un izvairās no finansējuma dublēšanās ar citiem Kopienas finansējuma avotiem, tām ir pienākums uzraudzīt projektus un atgūt līdzekļus, kurus saņēmējiem jāatmaksā.

Turklāt Komisija pārliecinās, ka visas dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu valsts aģentūras atbilstošu revīziju un finanšu pārraudzību, sniedzot Komisijai - pirms valsts aģentūra uzsāk darbību - nepieciešamos pierādījumus par to esamību, atbilstību un pienācīgu darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem.

Valsts aģentūras atbild par neatgūtajiem līdzekļiem pārkāpuma, nolaidības vai krāpšanas gadījumā, kas attiecas uz valsts aģentūru.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pāreju no darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējām programmām vides jomā, uz darbībām, ko īstenos saskaņā ar LIFE+ programmu.

III PIELIKUMS

Atbalsts nevalstiskajām organizācijām, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība

No LIFE+ programmas līdzekļiem piešķir līdzfinansējumu vai darbības atbalstu nevalstiskām organizācijām, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība un saglabāšana Eiropas mērogā.

Lai būtu tiesības saņemt atbalstu, nevalstiskajai organizācijai jāatbilst šādiem kritērijiem:
	–	tai jābūt neatkarīgai un bezpeļņas juridiskai personai, kuras galvenā darbības joma ir vides aizsardzība un saglabāšana kopējās interesēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšana;
	–	tai aktīvi jādarbojas Eiropas mērogā vai nu patstāvīgi vai sadarbībā ar kādu struktūru (kā dalībniecei) un jāņem dalība darbībās, kas aptver vismaz trīs Eiropas valstis;
	–	tai jābūt iesaistītai ES politikas un tiesību aktu izstrādē un piemērošanā.

(1)	OV
(2)	OV
(3)	Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūlija Nostāja.
(4)	OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(5)	OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(6)	OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7)	OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(8)	OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(9)	OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(10)	OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(11)	Padomes Regula (EK) Nr. 1404/96 (1996. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1973/92, ar ko nodibina finanšu instrumentu videi (LIFE) (OV L 181, 20.7.1996., 1. lpp.).
(12)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi ( LIFE) (OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp.). kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.).
(13)	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1411/2001/EK (2001. gada 27. jūnijs) par Kopienas sadarbības shēmu, lai veicinātu pilsētu noturīgu attīstību (OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 466/2002/EK (2002. gada 1. marts) par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība (OV L 75, 16.3.2002., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK.
(15)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mēžu monitoringu un vides mijiedarbību Kopienā (Forest Focus) (OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).
(16)	OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika