Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Mijieskaits un norēķini Eiropas Savienībā ‐ ceļš uz priekšu" (KOM(2004)0312),

–   ņemot vērā Giovannini grupas pirmo un otro ziņojumu par pārrobežu mijieskaita un norēķinu kārtību ES, ko publicēja attiecīgi 2001. gada novembrī un 2003. gada aprīlī,

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 15. janvāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu "Mijieskaits un norēķini Eiropas Savienībā ‐ galvenie politikas jautājumi un turpmākie uzdevumi"(1);

–   ņemot vērā Komisijas izveidoto Padomdevēju un uzraudzības ekspertu grupu attiecībā uz mijieskaitu un norēķiniem (CESAME), kuras pirmā sanāksme notika 2004. gada 16. jūlijā,

–   ņemot vērā 2004. gada 26. janvāri pieņemto četru secīgo Padomes prezidentūru ‐ Īrijas Republikas, Nīderlandes, Luksemburgas un Apvienotās Karalistes ‐ deklarāciju, kurā ir uzsvērta Lisabonas procesa nozīme un nepieciešamība uzlabot noteikumu kvalitāti un apsvērt alternatīvas tiesību aktu pieņemšanai,

-   ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas prezidenta novērojumus plenārsēdes debatēs 2004. gada 25. oktobrī;

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6–0180/2005),

A.   tā kā Eiropas Savienībā pašlaik tiek veidota vērtspapīru mijieskaita un norēķinu infrastruktūra un pārrobežu mijieskaita un norēķinu darbības nav pietiekami saskaņotas, un tā kā Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējuma izpēti, lai noteiktu neto salīdzinošos ieguvumus saistībā ar likumdošanas un nenormatīvām izmaksu samazināšanas iespējām (tostarp Giovannini šķēršļu likvidēšanas) pārrobežu darījumiem, ņemot vērā visu dalībnieku (emitentu, investoru un finanšu starpnieku) intereses, un tā kā šīs izpētes rezultātā var ierosināt vai arī neierosināt jaunus tiesību aktus;

B.   tā kā mijieskaita un norēķinu nozare darbojas veiksmīgi, novatoriski un reaģē uz patērētāju izdarīto spiedienu iekšzemes darījumu jomā, un tā kā tur, kur vērtspapīru norēķinu infrastruktūra ir sadrumstalota ļoti daudzās iekšzemes sistēmās pastāv būtisks iespēju loks pārrobežu vērtspapīru mijieskaita un norēķinu efektivitātes paaugstināšanai, un tā kā mijieskaita un norēķinu pakalpojumus vairāk izmanto lieli uzņēmumi, kas sarunās ar pakalpojumu sniedzējiem ir spējīgi aizstāvēt savas intereses; tā kā jāuzsver, ka ir svarīgi izveidot vispasaules sistēmu, kura sniegtu visiem lietotājiem (investoriem, emitentiem un finanšu starpniekiem) iespēju veikt drošus un efektīvus darījumus, tādējādi veicinot konkurenci;

C.   tā ka ES mijieskaita un norēķinu pakalpojumu tirgū pastāv konkurence, bet tās pakāpe ir atkarīga no konkrēta sniegtā pakalpojuma, un ir diezgan maz lielo pakalpojumu sniedzēju (piemēram, vairāki lielie līdzekļu pārvaldītāji veic mijieskaita un norēķinu tipa pakalpojumus iekšēji, savos grāmatvedības dokumentos pārskaitot vērtspapīrus no viena klienta otram); tā kā Komisijai ir jāizšķir starp pēcpārdošanas funkcijām, kuras konkurences apstākļos nodrošina šādas institūcijas:

D.   tā kā ES pārrobežu mijieskaita un norēķinu tirgus nepilnības daļēji rodas no šādiem diviem avotiem: lielākas izmaksas par darījumu, kas rodas no dalībvalstu atšķirībām juridiskajā jomā, tehniskajās prasībās, tirgus praksē un nodokļu procedūrās, un dažkārt arī no ierobežojošu tirgus pasākumu radītas augstākas starpības;

E.   tā kā iepriekš minētajos Giovannini ziņojumos ir noteikti 15 šķēršļi, ko rada šīs dalībvalstu atšķirības, un CESAME grupa strādā, lai saskaņotu privātā un valsts sektora iniciatīvas to novēršanai, un tā kā dažus juridiskus un ar piekļuvi saistītus šķēršļus var atcelt tikai ar tiesību aktu palīdzību,

F.   tā kā esošā vērtspapīru biržu koncentrācija un centrālo mijieskaita un norēķinu funkciju tendence apvienoties monopolos pierāda, ka vajadzīga lielāka pārredzamība pārrobežu mijieskaita un norēķinu tirgū,

1.   atbalsta iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā izvirzīto mērķi Eiropas Savienībā izveidot efektīvu, integrētu un drošu mijieskaita un vērtspapīru norēķinu tirgu;

2.   uzskata, ka efektīvu ES mijieskaita un norēķinu sistēmu radīšana būs sarežģīts process un uzskata, ka īstas Eiropas integrācijas un saskaņošanas nodrošināšanai būs nepieciešami kopīgi dažādu ieinteresēto pušu centieni un ka pašreiz notiekošajās sabiedriskajās diskusijās par politikas jautājumiem jāņem vērā principi, kuri ir Direktīvas 2004/39/EK(2) pamatā, kā arī ir jāpievērš uzmanība tam:

3.   uzskata, ka pamatā uz ES tiesību aktiem jāattiecina izmaksu-ieguvumu analīze un, ka tiesību akti ir jāizmanto gadījumos, kad pastāv skaidras tirgus nepilnības un tie nodrošina visefektīvāko un samērīgāko konkrētās problēmas risinājuma veidu;

4.   pārliecināti apgalvo, ka jauniem noteikumiem šajā jomā nevajadzētu atkārtot pastāvošus noteikumus īpašām vienībām; atzīmē, ka tas ir īpaši svarīgi, lai izvairītos no banku un investīciju pakalpojumu nozares divkāršas reglamentēšanas, dod priekšroku funkcionālai reglamentēšanas pieejai, ņemot vērā atšķirīgos risku profilus, dažādu vienību konkurences apstākļus un to centrālā vērtspapīru depozitārija lomu, kuru atzīst vairumā dalībvalstu;

5.   ir pārliecināts, ka no nevajadzīga noteikumu sloga vislabāk var izvairīties, pievēršot pietiekamu uzmanību analīzei, lai noteiktu tās jomas, kurās var būt nepieciešami noteikumi;

6.   neredz pierādījumus tam, ka mijieskaita un norēķinu pakalpojumu sniedzējus nepietiekami regulē dalībvalstu līmenī, kaut arī tas notiek atšķirīgos veidos Eiropas Savienības iekšienē, vai ka pienācīgi nekontrolē to izraisītus sistēmiskus riskus; atzīmē esošo kārtību, ko izmanto, lai vadītu darbības risku (sistēmu kļūmes) ‐ risku, kas ir visciešāk saistīts ar mijieskaitu un norēķiniem; pievērš uzmanību tam, ka vajadzīga aizsardzība pret sistēmisku risku, kas saistīts gan ar darbību, gan likviditāti, gan kreditēšanu; atzīmē, ka galveno mijieskaita un norēķinu funkciju dabiskā tieksme koncentrēties tāpēc, ka pastāv tīkla ārējie faktori, apjomradīti ietaupījumi un citi faktori, neizbēgami apvienos riskus, kas mūsdienās ir sadalīti starp daudzām norēķinu sistēmām;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu veikt ietekmes novērtējumu, kurā jāiekļauj gan likumdošanas, gan nenormatīvo pasākumu iespējamo izmaksu-ieguvumu sīka analīze, kā arī to attiecīgā darbības joma;

8.   uzskata, ka efektīvi jāpiemēro un jāuzlabo spēkā esošie tiesību akti, aicina Komisiju veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstīgie tiesību akti (piemēram, Direktīva 98/26/EK(3) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem) tiek pareizi īstenoti un precīzi piemēroti;

9.   izsaka bažas par Direktīvas 2004/39/EK otrā līmeņa piemērošanas aizkavēšanos un norāda, ka, atliekot piemērošanas datumu, nedrīkst nevērīgi attiekties pret Eiropas Parlamenta kompetencēm;

10.   izsaka nožēlu, ka Komisija neizskatīja pēcpārdošanas pakalpojumus vienlaicīgi ar investīciju pakalpojumiem; izsaka bažas par tādējādi radīto tiesību aktu trūkumu, it īpaši procedūru saskaņošanas, pasu izdošanas un pārraudzības jomā, saistībā ar Direktīvā 2004/39/EK noteikto brīvās piekļuves principu;

11.   uzskata, ka gadījumā, ja Komisija izvēlas izstrādāt tiesību aktus, balstoties uz ietekmes novērtējuma izpētes rezultātiem, tās priekšlikumā galvenā uzmanība jāpievērš šādām jomām:

12.   piekrīt Komisijai, ka mijieskaita un norēķinu pakalpojumu struktūra galvenokārt jānosaka tirgum; uzskata, ka nav vajadzīgs obligāts modelis, piemēram, pakalpojumu uzņēmums pieder lietotājiem un to pārvalda lietotāji, tas pieder akcionāriem, tas atrodas valsts īpašumā utt.;

Giovannini šķēršļi

13.   uzskata, ka labākais veids kā samazināt pārrobežu mijieskaita un norēķinu izdevumus ir novērst 15 "Giovannini šķēršļus", pēc iespējas izmantojot tirgus mehānismus; mudina visus tirgus dalībniekus, gan valsts, gan privātus divkāršot centienus, lai novērstu šos šķēršļus; atbalsta Komisijas centienus saskaņot šo projektu ar CESAME grupas palīdzību;

14.   uzskata, ka "Giovannini šķēršļu" likvidēšana joprojām ir prioritāte; uzskata, ka, regulēšanas galvenajam mērķim, ja tāds nepieciešams, it jābūt to juridisko un fiskālo šķēršļu novēršanai, kuri nav novēršami bez valsts iejaukšanās;

15.   uzskata, ka pretrunas dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz finanšu instrumentu pārskaitīšanu ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pārrobežu darījumu izmaksas ir augstākas par iekšzemes darījumu izmaksām; atbalsta pašreizējos centienus saskaņot šos tiesību aktus, bet apzinās, ka šī projekta pabeigšanai būs nepieciešami ilgi gadi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidoja Grupu juridiskās noteiktības jautājumiem; mudina Komisiju pastiprināt šīs grupas darbību, izmantojot to par galveno instrumentu konverģences veicināšanai Eiropas līmenī; mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar šī darba rezultātiem un cieši sadarboties ar trešām valstīm un tādām grupām kā Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT), kā arī Hāgas 2002. gada 13. decembra konvenciju par jurisdikciju piemērojamiem tiesību aktiem, tāpēc aicina Eiropas Parlamentu un dalībvalstis pievienoties šīm norisēm, nosakot Eiropas sarunu nostāju šajā sistēmā;

16.   uzskata, ka fiskālie šķēršļi ir iemesls augstākām pārrobežu mijieskaita un norēķinu izmaksām; atbalsta pašreizējos centienus samazināt šos šķēršļus; atzinīgi vērtē nodokļu ekspertu darba grupu, ko izvirzīja Komisija ar nolūku uzsākt koordinācijas un saskaņošanas procesu jautājumos par aplikšanu ar nodokļiem;

17.   uzskata, ka darbā par nodokļu jautājumiem galvenā uzmanība īstermiņā jāpievērš ziņojumu sagatavošanas prasību standartizēšanai, pēc tam pievēršoties diskriminējošas nodokļu prakses izskaušanai; uzskata, ja visā Eiropā varētu nodokļu iestāžu informēšanai izmantot standarta veidlapu, tas ievērojami samazinātu mijieskaita un norēķinu izmaksas, nemazinot dalībvalstu pilnvaras pašām noteikt nodokļus;

CESR / ESCB standarti

18.   mudina Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) skaidri norādīt savu darbību tiesisko pamatu jautājumos, kas nav noteikti ES tiesību aktos, visos gadījumos cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un informēt to par visām 3. un 4. līmeņa darbībām, it īpaši par tik politiski svarīgu jautājumu kā tirgus struktūras un norēķini, un atcelt tās standartu saistošo raksturu;

19.   izsaka nozēlu, ka CESR un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ESCB) daudz plašāk un atklātāk neapspriedās ar attiecīgiem tirgus dalībniekiem un arī ar pārējām Eiropas iestādēm; apšauba CESR un ESCB kā "nozīmīga pārvaldītāja" jēdziena lietderību, jo tas ir neskaidrs; uzskata, ka CESR un ESCB standartiem jānodrošina, lai reglamentējošie noteikumi neatkārtotos saistībā ar tām iestādēm, uz kurām jau attiecas banku noteikumu prasības;

20.   izsaka nožēlu, ka CESR un ESCB standartu pieņemšanai ir izvēlēts laiks, kad tiek apspriesti pirmā līmeņa pasākumi, neuzskata, ka ar standartu palīdzību pirms laika jāspriež par turpmāko tiesību aktu vai arī nenormatīvo pasākumu darbību; mudina veikt pilnīgu apspriešanos par standartu īstenošanu un to pārskatāmības un uzskata, ka īstenošana ir jāatliek vismaz tik ilgi, līdz Komisija pieņem lēmumu par to, vai ierosināt direktīvu vai nē; norāda, ka jebkurā gadījumā, lai kāds ir CESR un ESCB devums, galvenā atbildība un pilnvaras izdot tiesību aktus šajā jomā ir Eiropas likumdevējam;

21.   izsaka bažas par to, ka, par spīti CESR lēmumam atlikt standartu īstenošanu, daži regulatori jau tagad to pieprasa tirgus dalībniekiem; turklāt izsaka bažas par ziņojumiem, ka CESR un ESCB neapspriežoties pārstrādā standartus aiz slēgtām durvīm;

22.   uzskata, ka, ja neierosinās direktīvu par mijieskaitu un norēķiniem, jāizveido efektīvi alternatīvi pasākumi CESR uzraudzībai, kas nodrošina efektīvas 3. līmeņa darbību parlamentāru pārraudzību; aicina visas attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas iesaistīties diskusijās par to, kā būtu iespējams to sasniegt; atzīmē šādus veidus, kā to sasniegt:

Konkurence

23.   uzskata, ka iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā nav precīzi noteiktas atšķirības dažādu tirgus sektoru darbībās un ka šīs definīcijas ir ievērojami jāuzlabo gadījumā, ja tiks ierosināti tiesību akti;

24.   atzīst iespējamās mēroga un apjoma priekšrocības, ja tiks atļauta koncentrācija; atzīmē, ka jau daudzu gadus mijieskaita un norēķinu pakalpojumu lietotāji aicina veikt konsolidāciju un ka nesen veiktā konsolidācija, ja to atbilstīgi kontrolēs, varētu jau tuvākajā nākotnē dot labumu; uzskata, ka, pienācīgu tiesību aktu un reglamentējošu noteikumu sistēmas trūkums nerada vienlīdzīgus apstākļus, kas vajadzīgi integrācijas veicināšanai;

25.   mudina Komisiju visaptveroši izmantot tai konkurences tiesību aktos piešķirtās vispārējās pilnvaras, lai nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai cita veida pret konkurenci vērstas darbības; atzīmē neseno ar konkurenci saistīto gadījumu ievērojamo ietekmi šajā jomā; taču norāda, ka šie gadījumi bija saistīti ar lieliem uzņēmumiem, kas sarunās bija spējīgi aizstāvēt savas intereses, un ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu visu dalībnieku piekļuvi pamatmehānismiem bez jebkādas diskriminācijas;

26.   piekrīt tam, ka dažām mijieskaita un norēķinu nozares jomām ir jāpievēršas daudz rūpīgāk no konkurences politikas viedokļa; atzīst, ka daži uzņēmumi kontrolē lielu mijieskaita un norēķinu pakalpojumu tirgus daļu un tas var apgrūtināt pareizu tirgus darbību; uzskata, ka valsts politikas iejaukšanās ir attaisnojama vienīgi gadījumos, kad patērētājus negatīvi iespaido tirgus dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;

27.   brīdina Komisiju nevājināt konkurences tiesību aktus; mudina Komisiju visaptveroši izmantot tai konkurences tiesību aktos piešķirtās vispārējās pilnvaras, lai nepieļautu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai citas pret konkurenci vērstas rīcības; it īpaši attiecībā uz cenu struktūru pārskatāmību; aicina Komisiju :

28.   uzskata, ka efektīvas nediskriminējošas piekļuves tiesības mijieskaita un norēķinu pakalpojumiem ir svarīgas, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu konkurētspējīgu integrētu finanšu tirgu; iesaka izmantot Direktīvas 2004/39/EK, aktīvu piemērošanu, vienlaikus piesardzīgi izmantojot Komisijas vispārējās konkurences pilnvaras; lai nodrošinātu to, ka piekļuves ierobežojumus neizmanto konkurences kropļošanai;

29.   piekrīt, ka piekļuvi var liegt gadījumos, kad tā nebūtu tehniski iespējama vai komerciāli dzīvotspējīga vai saprātīgi droša objektīvu un pārredzamu iemeslu dēļ; mudina Komisiju izmantot tai konkurences tiesību aktos noteiktās vispārējās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka piekļuves ierobežojumus neizmanto konkurences kropļošanai;

30.   atbalsta pašreizējo ietekmes novērtējumu, ko Komisija veic, lai izvērtētu tiesību aktu nepieciešamību; atbalsta Komisijas idejas par cenu struktūru pārskatāmību; atzīmē, ka var rasties salīdzināmības grūtības, ja atsevišķas izmaksu sastāvdaļas apvieno vienā tarifa elementā; apšauba, vai jāatdala mijieskaita un norēķinu "pamatdarbības" no tā sauktajiem "pievienotās vērtības" pakalpojumiem lai risinātu pamatotus jautājumus, kas attiecas uz atklātu konkurenci, nediskriminējošu pieeju un riska mazināšanu; pieprasa, lai Komisijas priekšlikumi šajā jomā ir samērīgi ar tirgū novērotajām problēmām;

31.   izsaka bažas par to, vai pēcpārdošanas pakalpojumi ir jāietver vispārējas nozīmes pakalpojumu kategorijā vai nē; mudina Komisiju nodrošināt to, ka visi dalībnieki, kas sniedz vienādus pakalpojumus, tiek regulēti vienādi;

32.   uzskata, ka galvenajiem mijieskaita un norēķinu pakalpojumu sniedzējiem ir pilnībā jāievēro visu lietotāju intereses un vairāk ar tiem jākonsultējas, kā arī jānodrošina cenu struktūru pārskatāmība un, līdzīgi kā tas jau ir citās nozarēs, šķērssubsīdiju nulles līmenis starp to galvenajiem pakalpojumiem un pakalpojumiem, kurus sniedz, konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, it īpaši ar pārvaldītāju bankām; uzskata, ka lietotājiem ir jāmaksā tikai par izmantotajiem pakalpojumiem un viņiem jābūt skaidrām un neierobežotām izvēles iespējām par to, kur iegādāties ar darījumiem saistītos banku pakalpojumus; uzskata, ka vērtspapīru norēķinu sistēmām, kas balstītas uz komercbanku līdzekļiem, jādod iespēja izvēlēties arī centrālās bankas līdzekļu izmantošanu;

o
o   o

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 38 E, 12.2.2004., 265. lpp. (2) OV L 145, 30.4.2004., 1.lpp. (3) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.