– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Zimbabvē, no kurām pēdējā pieņemta 2004. gada 16. decembrī (1),
– ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2005/146/KĀDP (2005. gada 21. februāris), ar kuru pagarina Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi (2), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2005 (2005. gada 15. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (3),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā 2005. gada 19. maijā Mugabes režīms pastiprināja Zimbabves iedzīvotāju apspiešanu, nežēlīgi iznīcinot tūkstošiem māju Hararē, Bulavajo un citos tā sauktās "atkritumu izvešanas" operācijas zonas lauku apvidos, kā rezultātā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 200 000 cilvēku ir palikuši bez pajumtes vai iedzīves un pašlaik mitinās Mukluvisi upes krastos apstākļos, kuros var izplatīties slimības;
B. tā kā Mugabem lojālie spēki nostiprināja savu ietekmi 2005. gada 31. marta parlamenta vēlēšanās, ko pavadīja cilvēku apspiešana un iebiedēšana un kurās netika ievēroti starptautiski pieņemami demokrātijas standarti;
C. tā kā G8 valstu vadītāji no 2005. gada 6. līdz 8. jūlijam tiekas Glenīglā un Lielbritānija kā G8 prezidentūra palīdzību Āfrikai ir izvirzījusi par darba kārtības galveno punktu; tā kā 8 vienlaicīgi notikušo koncertu kampaņa ir pievērsusi uzmanību Āfrikas problēmām, tostarp nepieciešamībai uzlabot to vadību;
D. tā kā 2005. gada 24. maijā ES dalībvalstu attīstības ministri vienojās līdz 2010. gadam palielināt ES palīdzību līdz 0,56% no nacionālā kopienākuma, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7% un tādējādi pietuvotos Tūkstošgades attīstības mērķu izpildei; tā kā šāds palielinājums nozīmē, ka katru gadu līdz 2010. gadam palīdzības apjoms palielināsies par EUR 20 miljardi;
E. tā kā ar palīdzību vien Āfrikā situāciju uzlabot nevar, ja tajā nav labas pārvaldības, tiesiskuma un netiek ievērotas cilvēktiesības, un Āfrikas valstu valdību attieksme pret situācijas pavērsieniem Zimbabvē norāda uz to, ka viņiem rūp šīs vērtības;
F. tā kā līdz šim Zimbabves ekonomiskā situācija bija laba, tā eksportēja pārtiku uz citām Āfrikas valstīm un varēja palīdzēt pārvarēt grūtības mazāk attīstītajām kaimiņvalstīm, bet tagad tā ir kļuvusi par nabadzīgu valsti, un miljoniem tās iedzīvotāju ir atkarīgi no starptautiskās kopienas sniegtās pārtikas palīdzības;
G. tā kā saskaņā ar ANO Pasaules pārtikas programmas (WFP) aplēsēm Zimbabvei būs vajadzīgi 1,8 miljoni tonnu labības, lai pabarotu tās 4 miljonus iedzīvotāju, kas cieš no pārtikas trūkuma un kuriem draud bads, jo Zimbabve pati šobrīd spēj izaudzēt 400 000 līdz 600 000 tonnu labības;
H. tā kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir norādījis, ka Zimbabves parāds SVF ir 295 miljoni ASV dolāru un Mugabes režīma veiktās tīrīšanas lauku apvidos kopā ar saražotās lauksaimniecības produkcijas daudzuma samazināšanos rezultātā ir palielinājusies inflācija un padziļinājusies ekonomiskā krīze;
I. tā kā ES dalībvalstu uzņēmumi turpina iepirkt lauksaimniecības produkciju, kas, iespējams, ražota tiešai Mugabes režīma kontrolei pakļautās lauku saimniecībās;
J. tā kā Āfrikas Savienība ir atteikusies iejaukties, lai apturētu Mugabes režīma īstenoto nežēlīgo cilvēku apspiešanu, un tā kā Dienvidāfrikas prezidents Thabo Mbeki ir atteicies pat kritizēt Mugabes rīcību, nemaz nerunājot par pasākumiem pret šo režīmu;
K. tā kā Dienvidāfrikas Attīstības kopiena (SADC) ir saglabājusi reģionālās miera uzturēšanas mācību centru Hararē;
L. tā kā 2005. gada februārī, atjaunojot mērķtiecīgas, pret Mugabes režīmu vērstas sankcijas, Padome apņēmās pārskatīt šīs sankcijas, lai ņemtu vērā 2005. gada marta Zimbabves parlamenta vēlēšanas;
M. tā kā 2005. gada 15. jūnijā ES paplašināja pret Zimbabvi vērsti vērsto ieceļošanas aizliegumu, attiecinot to uz vēl 120 Mugabes režīma locekļiem; tā kā bez stingras sankciju izpildes šādas paplašināšanas ietekme būs neliela; tā kā Padome pēc 2005. gada 31. marta negodīgajām vēlēšanām vai nesenajiem cilvēku apspiešanas gadījumiem nav pieņēmusi nevienu jaunu pret Mugabes režīmu vērstu pasākumu;
N. tā kā 2005. gada 28. jūnijā pēc astoņiem šausmīgos apstākļos apcietinājumā pavadītiem mēnešiem tika atbrīvots bijušais parlamenta deputāts Rojs Benets, kas pārstāv opozīcijā esošo Demokrātisko pārmaiņu kustību (MDC);
O. tā kā nākamā ES vispārējo lietu un ārlietu Padome notiks 2005. gada 18. un 19. jūlijā, dodot iespēju rīkoties,
1. laikā, kad starptautiskā sabiedrība Āfriku ir izvirzījusi par prioritāti, nosoda Mugabes režīmu par to, ka tas aizvien vairāk apspiež Zimbabves iedzīvotājus, un pauž dziļu nožēlu par Āfrikas valstu, sevišķi Dienvidāfrikas, valdību, SADC un Āfrikas Savienības atteikšanos kritizēt Mugabes rīcību vai veikt pret Mugabes režīmu vērstus pasākumus;
2. aicina G8 pastāvēt uz to, lai Āfrikas reģionālās organizācijas un tautas demonstrētu apņemšanos uzlabot pārvaldību, cīnīties pret korupciju, ieviest demokrātiju un tiesiskumu un ievērot cilvēktiesības, kā arī panākt ekonomikas izaugsmi, īpašu uzmanību pievēršot Zimbabvei;
3. pieprasa, lai Mugabes režīms nekavējoties pārtrauktu masveida iedzīvotāju padzīšanu no mājām un uzstāj uz to, lai netiktu traucēta to palīdzības un humānās palīdzības organizāciju darbība, kas palīdz "atkritumu izvešanas" operācijas rezultātā pārvietotajiem cilvēkiem;
4. uzstāj uz to, lai ar nevalstisko organizāciju starpniecību Zimbabves iedzīvotājiem būtu pieejama palīdzība un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka palīdzības piegādi neaizkavē Mugabes režīms;
5. aicina izveidot starptautisku izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad pārtika un pajumte tiek izmantota kā politisks ierocis;
6. pauž nožēlu par Āfrikas Savienības, sevišķi Dienvidāfrikas un vairāku Zimbabves kaimiņvalstu rīcību un novēršanos no tā, ka Zimbabvē katru dienu tiek apspiesti iedzīvotāji un vājināta valsts ekonomiskā situācija; atgādina Dienvidāfrikas valdībai par tās īpašo pienākumu pret savu kaimiņvalsti Zimbabvi un aicina to darīt visu, lai panāktu, ka Mugabes režīms nekavējoties pārtrauc iedzīvotāju padzīšanu no to mājām;
7. aicina SADC pārtraukt Harares reģionālā miera uzturēšanas mācību centra darbību, tādējādi parādot tā vēlmi izdarīt spiedienu uz Mugabes režīmu;
8. atsakās atzīt negodīgo 2005. gada 31. marta vēlēšanu rezultātus, jo tajās netika ievēroti starptautiski atzīti demokrātijas, tostarp SADC standarti;
9. pauž nožēlu par to, ka Padome nereaģēja uz vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem palielināt spiedienu uz Mugabes režīmu;
10. uzstāj uz to, lai ņemot vērā situāciju Zimbabvē un mūsu valstu iedzīvotāju vēlmi atbalstīt Āfriku, Padome uzsākt nopietnu rīcību, kuras mērķis ir uzlabot situāciju Zimbabvē; tādēļ aicina Padomi novērst plaisas pašlaik spēkā esošajās ES sankcijās un visu dalībvalstu vārdā paust skaidru apņemšanos stingri izpildīt šīs sankcijas;
11. aicina sankcijās iekļaut tādu ekonomisku sakaru ar Zimbabvi pārtraukšanu, no kura Mugabes režīms gūst labumu (piemēram, tirdzniecība ar režīma locekļu kontrolētām lauku saimniecībām), izveidot un ieviest pasākumus pret tiem, kas sniedz finansiālu atbalstu nedemokrātiskajiem režīma pasākumiem (sadarbībā ar ASV un Britu Sadraudzības valstīm), kā arī nepieļaut to, ka Mugabes atbalstītāju ģimenes locekļi strādā vai mācās ES dalībvalstīs;
12. aicina iecelt ES īpašo sūtni Zimbabvē, lai viņš sadarbībā ar ASV un Britu Sadraudzības valstīm mudinātu pārējās Āfrikas valstis rīkoties un atturētu ES dalībvalstīs dzīvojošos patvēruma meklētājus no Zimbabves no atgriešanās tajā, kamēr situācija Zimbabvē nav uzlabojusies;
13. aicina tos ES dalībvalstu uzņēmumus, kuriem ir tirdzniecības sakari ar Zimbabvi, izmantot caurskatāmas uzņēmējdarbības metodes, neslēgt līgumus ar partneriem, kas ir piedalījušies Mugabes īstenotajā zemes atsavināšanas programmā, un rīkoties tā, lai labuma guvēji būtu, nevis Mugabes režīms, bet Zimbabves iedzīvotāji;
14. atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētājs ir paudis sarūgtinājumu par Āfrikas Savienības un Dienvidāfrikas nevēlēšanos reaģēt uz cilvēktiesību krīzi Zimbabvē un uzstāj uz to, lai, izstrādajot "Āfrikas stratēģiju", Komisija pilnībā ņemtu vērā šo rezolūciju;
15. aicina ANO Drošības padomi nekavējoties pievērst uzmanību Zimbabvē notiekošajai iedzīvotāju apspiešanai un izskatīt veidus, kā saukt pie atbildības vainīgos;
16. atzinīgi vērtē Roja Beneta atbrīvošanu no apcietinājuma, taču pauž nožēlu par šausminošo Mugabes režīma izturēšanos pret viņu un aicina atbrīvot pārējos 30 000 nevainīgos cilvēkus, kas apcietināti operācijas "atkritumu izvešana" rezultātā;
17. aicina Robertu Mugabi atkāpties, lai varētu izveidot Zimbabves pagaidu valdību, iesaistot tajā arī opozīcijas grupas un citus labas gribas cilvēkus, tādējādi atjaunojot Zimbabvē pieņemamu pārvaldību un uzlabojot ekonomisko un cilvēktiesību situāciju;
18. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, G8 valstu valdībām, Zimbabves valdībai un parlamentam, Dienvidāfrikas valdībai un parlamentam, Britu Sadraudzības Ģenerālsekretariātam, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības Komisijas un Padomes priekšsēdētājiem un SADC ģenerālsekretāram.