Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 24. pantu 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajā Ākk un ES nolīgumā,

–   ņemot vērā Fidži deklarāciju, ko pieņemta ĀKK un ES ekonomikas un sociālo interešu grupu septītajā reģionālā semināra laikā 2004. gada 20. oktobrī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas pārraudzībā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas tūrisma ilgtspējības pamatnostādnēm (KOM(2003)0716),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 14. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tādu pieeju Eiropas tūrisma nākotnei, kura pamatojas uz sadarbību(1),

–   ņemot vērā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību, kura notika no 2002. gada 26. augusta līdz 4. septembrim Johannesburgā,

–   ņemot vērā rezolūciju par tūrismu un attīstību saistībā ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) pārvaldību un kontroli, kuru ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2001. gada martā Librvilā (2),

–   ņemot vērā Komisijas un Padomes 2000. gada 10. novembra kopīgo deklarāciju par Eiropas Kopienas attīstības politiku,

–   ņemot vērā tā 2000. gada 18. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu "Palielināt tūrisma potenciālu nodarbinātībai – augstākā līmeņa grupas secinājumu un rekomendāciju izpilde"(3),

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 1999. gada 14. oktobrī Nassau pieņemto rezolūciju par tūrismu un attīstību(4),

–   ņemot vērā Pasaules tūrisma ētikas kodeksu, ko Pasaules Tūrisma organizācija pieņēma 1999. gada 1. oktobrī Santjago (Čīlē) un atbalstīja ar ANO Ģenerālās asamblejas 2001. gada 21. decembra rezolūciju (A/RES/56/212),

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 1999. gada 1. aprīlī Strasbūrā pieņemto rezolūciju par sadarbības attīstības jomā kultūras dimensiju, it īpaši attiecībā uz kultūras mantojumu un tūrismu(5),

–   ņemot vērā ES Ministru padomes attīstības jautājumos 1998. gada 30. novembra rezolūciju par ilgtspējīgu tūrismu jaunattīstības valstīs,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0173/2005),

A.   tā kā tūrisms neapšaubāmi veicina uzplaukumu jaunattīstības valstīs visās jomās; tā kā tāpēc ir regulāri jānovērtē tā ietekme un, ņemot vērā tās kompetenci, Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja ir ideāli kvalificēta, lai šo uzņemtos šo uzdevumu;

Tūrisms kā ekonomikas izaugsmes faktors

B.   tā kā tūrisms ir viens no pamataspektiem saistībā ar jebkuru nozīmīgu attīstības politiku, ko paredzēts īstenot jaunattīstības valstīs;

C.   tā kā tūrisma uzplaukumam jaunattīstības valstīs ir nepieciešami infrastruktūras projekti saziņas līdzekļu, enerģētikas un jauno saziņas tehnoloģiju jomā, kā arī veselības un veselīgu apstākļu nodrošināšanai;

D.   tā kā ir ļoti svarīgi, lai ieguvēji no šādiem projektiem būtu gan vietējie iedzīvotāji, gan tūrisma nozare;

E.   tā kā ir nepieciešams, lai varas iestādes veltītu īpašu uzmanību tiem tūrisma veidiem, kas nodrošina taisnīgu atalgojumu vietējiem darba ņēmējiem un uzņēmējiem, un it īpaši taisnīgam tūrismam;

F.   tā kā Pasaules Tūrisma organizācijas projekts "Ilgtspējīgs tūrisms kā nabadzības izskaušanas instruments", meklējot iespējas radīt darba vietas tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir mazāki par vienu dolāru dienā, sniedz ieguldījumu nabadzības samazināšanā, kas ir viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem;

G.   ņemot vērā pašreizējās sarunas par partnerattiecību nolīgumiem ekonomikas jomā, ar kuriem, sākot no 2008. gada 1. janvāra, aizstās vienpusējo preferenciālo tirdzniecības režīmu, kas ietver tirdzniecības attiecības starp ĀKK un Eiropas Savienību;

H.   tā kā tūrisma nozare ir nenoliedzami transversāls un tā kā, neskatoties uz to, ka nepastāv kopēja tūrisma politika, Komisijas Ģenerāldirektorāta "Uzņēmumi un rūpniecība" Tūrisma dienesta pašreizējā dimensija ir nepietiekama;

Tūrisms kā vides aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas faktors

I.   tā kā tūrisms var attīstīties vienīgi tad, ja tiek respektēti dabas un kultūras apstākļi, kā arī vietējās tradīcijas;

J.   tā kā tūrismu nevajag uzskatīt par vides ienaidnieku, bet, tieši pretēji, par tās sabiedroto, jo vides un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība ir viens no tā ienesīguma nosacījumiem;

K.   tā kā ir nepieciešams, lai varas iestādes velta īpašu uzmanību vidi respektējošiem tūrisma veidiem, kā tas ir ekotūrisma, lauku tūrisma un solidārā tūrisma gadījumā;

L.   tā kā tūrisma pastāvēšanas pamatā ir vietējā dabas un kultūras, materiālā un nemateriālā, kā arī vēsturisko ēku mantojuma saglabāšana un vērtības celšana;

M.   tā kā varas iestādēm ir jāpievērš īpaša uzmanība tūristu, kā arī tūrisma iekārtu un apskates vietu drošībai;

N.   uzskatot par pamatotu to, ka valdības pēc apspriešanās ar tūrisma nozari pārstāvošām organizācijām ievieš stingrus noteikumus attiecībā uz ļoti iecienītu apskates vietu apmeklēšanu;

O.   tā kā ir nepieciešams saskaņot darbību enerģētikas jomā ar transporta politiku, vienlaicīgi rūpējoties par vides aizsardzību un ievērojot Kioto protokola mērķus ilgtspējīgu attīstības jomā;

P.   tā kā ir nepieciešams, ka attiecīgās varas iestādes pieņem un integrē ideju par tūristu pieplūduma ierobežojuma ieviešanu mazās valstīs, kas atrodas uz salām, kalnu apgabalos un piekrastes zonās, kur tūrisma uzplaukums ir pārāk liels;

Tūrisms kā demokrātijas un politiskā līdzsvara faktors

Q.   tā kā tūrisms var būt līdzeklis cīņa pret totalitārismu un diktatūrām un varas koncentrēšanos;

R.   tā kā dažās valstīs tūrisms ir saistīts ar cilvēktiesību pārkāpšanu, piemēram, bērnu darbu, prostitūciju un bērnu seksuālu izmantošanu;

S.   tā kā par pasaules terorisma, kurš vērsts pret demokrātiju un tās aizstāvjiem un kura zemiskie, nāvi nesošie uzbrukumi masveidā un nešķirojot skar civiliedzīvotājus, īpašu uzbrukuma mērķi kļūst tūrisms un tūristi;

T.   tā kā tūrisms var būt demokrātiska aktivitāte, kas vietējā, reģionālā vai valsts līmenī ļauj veidot civilo sabiedrību pārstāvošas ekonomikas un sociālas struktūras;

U.   ņemot vērā tūrisma kā apvienojošā elementa nozīmi, kā arī tā ieguldījumu teritoriālajā, sociālajā un ekonomikas kohēzijā;

V.   tā kā tūristi tagad var izmantot savu pārvietošanās brīvību, lai viena brauciena laikā apmeklētu vairākus ceļojuma mērķus, tādējādi sniedzot ieguldījumu reģionālās sadarbības pastiprināšanā un ciešāku attiecību nodibināšanā starp valstīm;

W.   tā kā dalībvalstu valdības un it īpaši tūrisma uzņēmumi būtiski ietekmē ceļojuma mērķa izvēli; tā kā negatīva reklāma par valstīm, kas neievēro demokrātijas un cilvēktiesību principus, ir viens no tūristus atturošiem faktoriem;

X.   tā kā 1999. gadā tika izveidots starptautisks tīkls godīgam tūrismam, kuru bija paredzēts īstenot kā trīsgadu projektu, izmantojot Eiropas Komisijas un Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības ministrijas finansējumu, lai veicinātu ētisku tirdzniecības praksi;

Tūrisms kā sabiedrības veselības un izglītības faktors

Y.   tā kā attiecīgās valsts sabiedrības veselība ir tūristus piesaistošs elements;

Z.   tā kā tūrisms ir sabiedrības veselības vektors, nosakot nepieciešamos higiēnas standartus, sanitāros pasākumus, vakcinācijas kampaņas, kā arī izplatot informāciju par profilakses jautājumiem;

AA.   tā kā HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija ir likstas, kas skar visu pasauli;

AB.   tā kā tūristi un vietējie iedzīvotāji ir pakļauti riskam saslimt ar ļoti lipīgām infekcijas slimībām, tādām kā zarnu infekcijas, elpošanas ceļu infekcijas, nezināmu iemeslu izraisīts drudzis un hepatīts;

AC.   tā kā tūrisms veicina izglītību, ļaujot vietējiem iedzīvotājiem apgūt svešvalodas un jaunās informācijas un saziņas tehnoloģijas, kas viņiem dod iespēju attīstīt savu kultūras mantojumu, saglabājot paražas un tradīcijas un liekot viņiem apzināties to vērtību, kā arī pielāgoties sabiedrības attīstībai un mūsdienu praksei;

AD.   tā kā varas iestādēm ir jāraugās, lai tiktu saglabātas tādas vietējās tradīcijas, kuras ievēro cilvēktiesības un it īpaši sieviešu un bērnu tiesības;

Tūrisms kā morālā pagrimuma un dažāda veida ļaunprātīgas izmantošanas faktors

AE.   tā kā jebkurai darba vietu radīšanai jānotiek, ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteikumus;

AF.   tā kā gan vietējām, gan Eiropas varas iestādēm sadarbībā ar NVO pastāvīgi un kopīgiem spēkiem jācīnās pret seksa tūrismu;

AG.   tā kā patiesi efektīvi ir tikai saskaņoti pasākumi, informācijas nodošana un sankciju ieviešana, ievērojot starptautiskos tiesību aktus;

AH.   tā kā plaša mēroga informēšana par sankcijām, kas tiks vērstas pret seksa tūristiem, atturēs viņus no šāda veida tūrisma un tā kā par noziegumiem, kuri saistīti ar seksa tūrismu, jāierosina lietas tiesā gan izcelsmes valstī, gan arī valstī, kur šie noziegumi izdarīti;

AI.   ņemot vērā tūrisma uzņēmumu, aģentu un aviokompāniju īstenotās politikas un pasākumu, tādu kā prospektu izdalīšana vai video demonstrēšana ceļojuma laikā uz attiecīgo galamērķi, pozitīvo ietekmi;

AJ.   ņemot vērā spekulāciju ar nekustāmo īpašumu negatīvo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem;

AK.   ņemot vērā risku, ka ārvalstu ieguldītāji un jaunattīstības valstu valdības var rast kopīgu ieinteresētību attiecībā uz korupciju;

AL.   ņemot vērā bērnu tiesības uz aizsardzību pret ekspluatāciju un uz atkārtotu adaptāciju, kuras minētas Bērna tiesību konvencijas 32., 34., 35. un 39. pantā,

Tūrisms kā ekonomikas izaugsmes faktors

1.   pieprasa ES attīstības politikas izstrādē sistemātiski un saskaņotā veidā ņemt vērā tūrisma ietekmi, kā arī ilgtspējīga tūrisma un labas pārvaldības principu;

2.   uzskata, ka, lai tūrisms būtu ilgtspējīgs, tam jāuzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļi, jāaizsargā vide un viņu veselība, kā arī jāatbalsta vietējā tautsaimniecība, iepērkot vietējos pārtikas produktus un citus resursus;

3.   pieprasa Komisijai paredzēt tās tehniskās struktūrvienības pastiprināšanu, kura Uzņēmumu ģenerāldirektorātā atbild par tūrismu, ņemot vērā tūrisma transversālo nozīmi, kā arī to dažādo iniciatīvu aizvien pieaugošo skaitu, kuras ietekmē tūrismu un kuras rodas saistībā ar citām Kopienas politikas jomām;

4.   vēlas, lai Eiropas Komisijas Uzņēmumu ģenerāldirektorāta Tūrisma dienestam tiktu piešķirta lielāka nozīme, palielinot pieejamos finanšu līdzekļus, lai tas sniegtu ieguldījumu to politikas priekšlikumu skaita vispārējā pieaugumā, kuri attiecas uz tūrisma nozari;

5.   vēlas, lai notiktu debates un lai Attīstības ģenerāldirektorāta un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta darbā tiktu iesaistīti tūrisma eksperti;

6.   pieprasa, lai tūrisma nozarē tiktu veicinātas tādas vietējo kopienu vadītas iniciatīvas, kuru mērķis ir nabadzības samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un cilvēktiesību veicināšana;

7.   iesaka Komisijai īpašu uzmanību veltīt tūrisma politikai saistībā ar savām darbībām sadarbības un attīstības jomā, kā arī savu attīstības pamatnostādņu un uzņēmējdarbības strukturālās nostiprināšanas centienu kontekstā, proti, attiecībās ar ĀKK valstīm;

8.   aicina ĀKK valstu valdības izskatīt tās politikas jomas, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka vietējās kopienas, kurās tiek īstenoti tūrisma projekti, bauda priekšrocības kolektīvo iekārtu veidā, kuras uzcēluši attiecīgie darbu organizētāji;

9.   uzstāj uz nepieciešamību tūrisma nozarē gūto peļņu ieguldīt vietējā attīstībā; pieprasa ceļojumu organizētājiem pārskatīt savas ceļojuma paketes, kas neļauj vietējām kopienām gūt labumu no šiem ceļojumiem, kā arī mudina ceļojumu organizētājus pēc iespējas izvēlēties vietējos materiālos un cilvēkresursus, tai skaitā vadošo darbinieku amatiem;

10.   mudina valdības veicināt valsts/privāto partnerattiecību izveidi/attīstību, kā arī atvieglot uzņēmumu dibināšanu tūrisma nozarē,

11.   vēlas, lai vajadzības gadījumā palielinātos no Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansētu ilgtspējīgu tūrisma projektu īpatsvars;

12.   ierosina, lai tūrisma, ilgstpējīga tūrisma un tā saimnieciskās ietekmes jautājums būtu viens no tematiem pašreiz notiekošajās sarunās par partnerattiecību nolīgumiem ekonomikas jomā, kā arī lai tiktu ņemtas vērā jaunattīstības valstu intereses saistībā ar Eiropas tirgu, izskatot jautājumus, kurus tās ierosinājušās attiecībā uz tūrismu saistībā ar Vispārējo nolīgumu par tirdzniecību pakalpojumu jomā (GATS);

13.   norāda, ka daudzās jaunattīstības valstīs tūrisma nozare ir galvenokārt privātā sektora darbības joma un ka Kopienai jāatrod līdzekļi, kā ieinteresētās puses un citus sociālos partnerus pilnībā iesaistīt visās diskusijās par to attīstības politiku, kura skar tūrisma nozari;

14.   uzsver, cik svarīgs ir Kopienas atbalsts valstīm, kurās notiek dabas katastrofas, nodarot zaudējumus to tūrisma nozarei;

Tūrisms kā vides aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas faktors

15.   pieprasa pieņemt Vides ģenerāldirektorāta un Attīstības ģenerāldirektorāta kopīgu programmu ar mērķi nodot tālāk Eiropas atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes paņēmienus, sākotnēji, izpētot to ietekmi, pēc tam, īstenojot izmēģinājuma projektus;

16.   pieprasa īstenot ilgtspējīgu tūrismu veicinošu politiku un noteikumus, lai aizsargātu un saglabātu dabas resursus, kultūras mantojumu, kā arī tradicionālos zemes izmantošanas paņēmienus;

17.   mudina optimizēt esošos tehniskos un zinātniskos līdzekļus, lai vienlaicīgi novērstu gan arhitektūras mantojuma sabojāšanu un/vai iznīcināšanu, gan kaitējuma nodarīšanu videi;

18.   pieprasa, lai visi Eiropas ieguldījumi jaunattīstības valstu tūrismā būtu pakļauti tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas piešķirtajam ieguldījumu finansējumam Eiropas Savienībā; tādējādi netiktu atbalstīts neviens ieguldījums, kurš acīmredzami kaitē videi, cilvēktiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajām pamatprasībām attiecībā uz darba apstākļiem, vietējo kopienu dzīvesveidam, kā arī uzņēmējvalsts kultūrvēsturiskajam mantojumam;

19.   atbalsta Kopienas tehnisko atbalstu valstīm, kuras saskaroties ar masveida tūrisma aktivitātēm, spiestas pieņemt savu apskates vietu aizsardzības pasākumus; kā arī atbalsta labākās prakses apmaiņu šajā jomā;

20.   mudina vietējās varas iestādes, kurām nākas saskarties ar pārāk ātru tūrisma uzplaukumu, vajadzības gadījumā noteikt tūrisma pieplūdumu ierobežojošus pasākumus;

Tūrisms kā demokrātijas un politiskā līdzsvara faktors

21.   iesaka vislielākās pārredzamības apstākļos cīnīties pret kriminālām darbībām, lai novērstu naudas atmazgāšanu, seksa tūrismu u.c.;

22.   iesaka cīnīties pret kriminālām darbībām tādā veidā, lai nekaitētu valsts kā tūrisma objekta tēlam;

23.   pieprasa atvieglot un aizsargāt tūrismu, kā arī padarīt to drošu ar tādu iniciatīvu palīdzību, kuru mērķis ir cīnīties pret noziedzību, kas vērsta pret tūrismu, piemēram, nodrošinot policijas dienestu specializētu apmācību;

24.   pieprasa jaunattīstības valstu valdībām tūrisma aktivitātēs pilnībā iesaistīt vietējos iedzīvotājus, kā arī raudzīties, lai tūrisma radītie saimnieciskie, sociālie un kultūras ieguvumi tiktu līdzsvaroti sadalīti;

25.   izsaka nožēlu par nesenajiem segregācijas pasākumiem, ko veikušas Kubas varas iestādes, lai nepieļautu personīgus kontaktus starp tūristiem un tūrisma nozarē strādājošiem Kubas pilsoņiem;

26.   vēlas, lai Komisija savās ilgtspējīgas attīstības atbalsta darbībās atzītu valsts vai reģiona tiesības demokrātiskā veidā noteikt savas prioritātes attiecībā uz reģionālās sadarbības projektu finansēšanu;

27.   aicina dalībvalstu valdības un Komisiju līdztekus atbalstam, ko tās sniedz tūrisma uzņēmumiem un organizācijām ar attiecīgo pieredzi, veicināt ētikas standartu ievērošanu tūrismā, ieviešot sertificētu Eiropas godīgi sniegtu tūrisma pakalpojumu apzīmējumu;

Tūrisms kā sabiedrības veselības un izglītības faktors

28.   pieprasa Komisijai atbalstīt to jaunattīstības valstu projektus, kuras izrāda vēlmi pārņemt šīs zināšanas;

29.   vēlreiz vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt finansiālu atbalstu bērnu vakcinācijai, kurš paredzēts neatliekamai vajadzībai pēc kombinētām vakcīnām, kas ietver antigēnus pret šādām slimībām: difterija, stingumkrampji, garais klepus, B hepatīts un meningīts, ko izraisa B tipa Haemophilus Influezae;

30.   uzsver nepieciešamību mobilizēt Eiropas pētniecības centienus cīņai pret malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS;

31.   uzskata, ka ilgtspējīga tūrisma radītie ieņēmumi var dot ieguldījumu jaunattīstības valstu iedzīvotāju dzīves līmeņa un veselības, kā arī saziņas, enerģētikas un tehnoloģiju infrastruktūras uzlabošanā;

32.   atbalsta Eiropas finansiālu atbalstu Pasaules Tūrisma organizācijas ST-EP iniciatīvai (ilgtspējīgs tūrisms kā nabadzības izskaušanas instruments), kā arī citām iniciatīvām, kas dod ieguldījumu nabadzības samazināšanā jaunattīstības valstīs;

Tūrisms kā morālā pagrimuma un dažāda veida ļaunprātīgas izmantošanas faktors

33.   pieprasa, lai iepriekšminētais Pasaules tūrisma ētikas kodekss tiktu integrēts katras valsts tiesību sistēmā;

34.   iesaka attiecīgo valstu valdībām katru gadu veikt informācijas apmaiņu par vīzas atteikuma gadījumiem, kuru iemesls bijis tikai ar seksa tūrismu saistīti pārkāpumi, noziegumi pret cilvēci vai terorisms;

35.   pieprasa Komisijai pieņemt efektīvas Eiropas līmeņa programmas cīņai pret seksa tūrismu;

36.   lai cīnītos pret pedofīlijas tūrismu, pieprasa:

37.   mudina tūrisma uzņēmumus, aģentus un aviokompānijas, kuri jau ir mobilizējuši spēkus cīņā pret seksa tūrismu, veicinot savu klientu izpratni par šo jautājumu un informējot viņus par iespējamo kriminālatbildību, turpināt iesākto darbu, un pārējos to uzsākt un attīstīt; aicina šos pašus tūrisma uzņēmumus sadarboties ar varas iestādēm, lai identificētu jebkuru iespējamu kriminālu darbību;

38.   pieprasa Komisijai pēc tūrisma nozari pārstāvošo organizāciju revīzijas īstenot konkrētas darbības cīņā pret nekustamā īpašuma dempingu saistībā ar tūrismu;

39.   pieprasa Eiropas valstu valdībām raudzīties, lai, pārvietojot uzņēmumus uz jaunattīstības valstīm vai īstenojot tajās līgumus, tiktu pilnībā ievēroti Eiropas uzņēmumiem piemērojamie noteikumi, it īpaši ņemot vērā attiecīgo darba ņēmēju tiesības;

40.   pieprasa, lai attiecīgo valstu valdības un ES tūrisma uzņēmumi liktu ievērot noteikumus, kas aizsargā cilvēktiesības, darba ņēmēju tiesības saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajām pamatprasībām, Eiropas patērētāju un tūristu aizsardzību, kā arī ieteikumus attiecībā uz tūrisma uzņēmumiem;

41.   pieprasa jaunattīstības valstu valdībām ieviest pārredzamas attiecīgās valsts tirgus pieejamības procedūras, kuras būtu reglamentētas saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas ieteikumiem, kas ir nepieciešams nosacījums attiecībā uz visiem ārvalstu ieguldījumiem;

o
o   o

42.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 180 E, 31.7.2003., 138. lpp. (2) OV C 265, 20.9.2001., 39. lpp. (3) OV C 339, 29.11.2000., 292. lpp. (4) OV C 59, 1.3.2000., 41. lpp. (5) OV C 271, 24.9.1999., 73. lpp.