Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO aicinājumus sniegt palīdzību ar pārtiku bada novēršanai Nigērā, kam kopējā nepieciešamā summa ir USD 80,9 miljoni,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Nigēra bija otrā nabadzīgākā valsts pasaulē, pat vēl pirms lietus nepietiekamības, un siseņu uzlidojumi nopostīja pagājušā gada ražu, kā rezultātā saskaņā ar aprēķiniem trešdaļa no gandrīz 12 miljoniem valsts iedzīvotāju cieš no ārkārtīgi liela pārtikas trūkuma, tajā skaitā arī 800 000 bērni, kuri dzīvo pusbadā;

B.   tā kā kopš 1900. gada Nigērā ir bijuši deviņi sausuma un stipra bada periodi un astoņi siseņu uzlidojumi;

C.   tā kā sausuma skartajos reģionos, kā rāda iepriekšējā pieredze, var veidoties labvēlīgi apstākļi tādu lipīgu slimību kā malārijas, hepatīta, holēras, vēdertīfa un caurejas uzliesmojumiem;

D.   tā kā Nigēras pārtikas krīze ir daudzu problēmu apvienojums, un klimatiskie apstākļi, pārtikas ražošana, tirgus, tehnoloģijas, sanitārie apstākļi, veselības aprūpe, izglītība, bērnu audzināšanas tradīcijas, Nigēras lielais parāds ārvalstīm un plaši izplatītā nabadzība ietekmēja situāciju;

E.   tā kā Nigēras valdība līdz 2005. gada jūnijam atteicās izdalīt bezmaksas pārtikas devas;

F.   tā kā šī atteikuma iemesls bija pārliecība par šādas palīdzības destabilizējošo ietekmi uz tirgu un krīzes nozīmīguma noliegšana;

G.   tā kā lētu, valdības subsidētu pārtikas produktu daudzums nebija pietiekams, un tie nebija pieejami nabadzīgākajiem;

H.   tā kā laikā, kad mirstības līmenis ir dramatisks, nevajadzētu šaubīties par ārkārtas pārtikas atbalsta izplatīšanas pakārtošanu nākotnes pārtikas drošībai;

I.   tā kā 2004. gada novembra sākumā ANO izteiktie atkārtotie aicinājumi palika gandrīz bez ievērības līdz situācija sasniedza krīzes apmērus;

J.   tā kā nepieciešamās humānās palīdzības apjomi ir ārkārtīgi lieli, sākot no pārtikas, dzeramā ūdens un medikamentiem līdz vakcīnām bērniem, lai nepieļautu epidēmiju uzliesmojumu;

K.   tā kā ir skaidri redzams, ka pašreizējā situācija ir jānovērš nekavējoties, nebeidzamo zaudējumu novēršana Nigērā un visā Sahelā ir ilgtermiņa uzdevums, kura risināšanai ir nepieciešami ārkārtīgi lieli ieguldījumi un patiesa apņemšanās izskaust badu;

L.   tā kā neauglīgo platību palielināšanos un barības vielu samazināšanos augsnē ir radījusi dabas resursu neapdomīga izmantošana, tostarp mežu un krūmāju masveida izciršana, kā arī klimata maiņas izraisītās sekas;

M.   tā kā saskaņā ar ANO ārkārtas palīdzības koordinatoru 80 reizes dārgāk ir problēmu risināt ar ārkārtas palīdzību, nekā rīkojoties preventīvi; tā kā tas attiecas arī uz kaimiņvalstīm (Mali, Mauritāniju, Burkinafaso un Čadu), kurās arī draud bads,

1.   mudina starptautisko sabiedrību neatstāt bez ievērības Nigēras iedzīvotāju ilgstošās ciešanas, jo posta vissmagāk skartajiem valsts reģioniem tiek piegādāta pārtika, bet ir vērojamas satraucošas pazīmes, ka finansiālais atbalsts ārkārtas pasākumiem sarūk;

2.   aicina nepietiekamo uzturu Nigērā atzīt par hiperendēmisku, lai ieviestu vispārēju atbildības sistēmu, tostarp iespēju bērniem līdz piecu gadu vecumam piekļūt aprūpei un nodrošināt ar pārbaudītas vērtības terapeitiskiem pārtikas produktiem;

3.   aicina par prioritāti noteikt profilaksi, nodrošinot lielāku neatkarību no neregulārām lietusgāzēm un attīstīt lauksaimniecību, kas balstās uz irigāciju (mazie dambji), lielāku pārtikas ražīgumu, izmantojot mēslojumu, mākslīgos mēslus un instrumentus, un palielinot vietējo graudaugu rezerves;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas piešķirtos EUR 4,6 miljonus humānai palīdzībai Nigērai, kā arī 2005. gada 1. jūlijā izteikto solījumu "nodrošināt papildu līdzekļus humānajai palīdzībai, ja stāvoklis turpinās pasliktināties";

5.   izsaka nožēlu par Nigēras valdības nepietiekamo un lēno reakciju uz krīzes pirmajām pazīmēm; izsaka nožēlu par to, ka iestādes krīzes sākuma stadijā neizdalīja iedzīvotājiem bezmaksas pārtiku;

6.   izsaka nožēlu par nepietiekamu valdības iejaukšanos, lai novērstu spekulāciju un krīzi, un aicina Nigēras valdību izstrādāt mehānismus, lai nodrošinātu, ka šāda prakse neatkārtojas;

7.   šaubās par to, cik pamatota ir lauksaimniecības tirgu pilnīga atbrīvošana, kas ir uzsākta "strukturālo pielāgojumu" politikas sakarā un ko atbalsta Starptautiskais valūtas fonds;

8.   tajā pašā laikā brīdina par iespējamu nepamatotu pārtikas atbalstu un aicina starptautisko sabiedrību pārtraukt pārtikas atbalstu, tiklīdz tā uzskata, ka situācija ir uzlabojusies;

9.   izsaka nožēlu par starptautisko līdzekļu devēju novēloto atsaukšanos uz ANO aicinājumiem, kuri pirmoreiz izskanēja pirms deviņiem mēnešiem; šajā sakarā norāda uz to, cik grūti bija mobilizēt starptautisko palīdzību tieši tajā laikā, kad bagātās G8 valstis apgalvoja, ka padarīšot Āfriku par savu galveno prioritāti;

10.   aicina ievērojami palielināt no ANO palīdzības fonda iegūstamās rezerves, lai nodrošinātu, ka iepriekš ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai ANO palīdzības organizācijas varētu nekavējoties uzsākt palīdzības operācijas;

11.   izsaka dziļu nožēlu par to, ka, lai mobilizētu palīdzību Āfrikā notiekošu katastrofu gadījumā, ir jāpieliek tik lielas pūles, turpretī cunami un tā upuri, starp kuriem bija arī tūristi no rietumvalstīm, piesaistīja plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgu uzmanību;

12.   izsaka gandarījumu par Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja (ECHO) ārkārtas palīdzības saskaņošanu ar Komisijas veiktajiem ilgtermiņa pasākumiem nodrošinātībai ar pārtiku, kā arī par Nigēras valsts stratēģijās dokumentā doto skaidro norādi uz to, ka lauku teritoriju attīstība un nodrošinātība ar pārtiku ir noteiktas par prioritāti;

13.   aicina starptautiskos līdzekļu devējus pievērsties arī ar veselības aizsardzību saistītajai palīdzībai, piemēram, uzlabot piekļuvi tīram ūdenim, izdalīt rehidrācijas tabletes, kā arī atbalstīt un paplašināt jau esošos veselības aizsardzības dienestus, lai novērstu lipīgu slimību uzliesmojumus;

14.   aicina starptautiskos līdzekļu devējus koordinēt Nigērai paredzētās palīdzības stratēģijas gan savstarpēji, gan ar Āfrikas Savienību, Rietumāfrikas valstu ekonomisko kopienu un citiem reģionālajiem un vietējiem subjektiem; uzsver, cik nozīmīgi ir piešķirt šai palīdzībai ilgtermiņa raksturu un padarīt to par reģionālās stratēģijas sastāvdaļu, lai izvairītos no nebeidzamās nabadzības un bada;

15.   izsaka bažas par pārtikas pieejamību kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso un aicina rūpīgi novērot stāvokli plašākā reģionā;

16.   aicina Komisiju un Padomi uzlabot agrās brīdināšanas sistēmu, lai novērotu paaugstināta riska reģionus, kuros var izcelties bads, lai dotu iespēju veikt savlaicīgus pasākumus un novērst katastrofas;

17.   uzsver, ka būtiskākā problēma Nigērā ir hroniskā un plaši izplatītā nabadzība un ka valstij nav līdzekļu izveidot krājumus neparedzētiem gadījumiem, ko izmantot šādu krīžu gadījumos;

18.   aicina Komisiju un Padomi atzīt globālās sasilšanas ietekmi uz Subsahāras Āfriku un veikt Eiropā pasākumus, lai mazinātu šādu ietekmi, Eiropas Savienības līmenī pieņemot stingras CO2 samazināšanas stratēģijas;

19.   uzskata, ka tirdzniecības sarunās ar Āfrikas valstīm jāņem vērā dabas resursu izmantošana;

20.   aicina rīkoties, lai nodrošinātu Nigēras ārējo parādu atcelšanu, par ko tika paziņots G8 augstākā līmeņa sanāksmē;

21.   aicina Komisiju, tiklīdz ārkārtas situācija ir novērsta, īstenot visaptverošu politiku krīzes galveno cēloņu novēršanai, lai pievērstos galvenajiem strukturālajiem cēloņiem un šajā reģionā uzlabotu lauksaimniecības produktivitāti;

22.   aicina šī reģiona valstu valdības īstenot ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstības politiku;

23.   aicina ANO Ģenerālo asambleju 2005. gada septembra sesijā noteikt starptautiskās palīdzības veidu un līdzekļus, lai saskaņā ar tūkstošgades mērķiem pasaulē izskaustu nabadzību un badu;

24.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, kā arī Nigērijas, Mali, Burkinafaso un Mauritānijas valdībām.