Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā noklausīšanos, ko 2004.gada 27.aprīlī organizēja tā kompetentā komisija par novārtā atstātajām slimībām,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 27. aprīļa paziņojumu "Eiropas rīcības programma cīņai ar HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi, veicot ārējās darbības (2007.- 2011. gads)" (KOM(2005)0179),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. oktobra paziņojumu "Saskaņotas Eiropas politiskās nostādnes, veicot ārējas darbības cīņā pret HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi" (KOM(2004)0726),

–   ņemot vērā tā rezolūcijas par HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi, it īpaši 2001. gada 4. oktobra rezolūciju par paātrinātu rīcību attiecībā uz izplatītākajām infekcijas slimībām kontekstā ar nabadzības mazināšanu(1),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 30. janvāra rezolūciju attiecībā uz priekšlikumu regulai par atbalstu cīņai pret nabadzības izraisītām slimībām (HIV/AIDS, malārija un tuberkuloze) jaunattīstības valstīs(2),

–   ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Vispārējo konvenciju par tabakas kontroli un Komisijas 2003. gada 3.–4. februāra augsta līmeņa apaļā galda sarunas par tabakas kontroli un attīstības politiku,

–   ņemot vērā tā 2003. gada 4. septembra rezolūciju par veselību un nabadzības mazināšanu jaunattīstības valstīs(3),

–   ņemot vērā rezolūciju, ko ĀKK un ES Kopīgā parlamentārā asambleja pieņēma 2004. gada 19. februārī par nabadzības izraisītām slimībām un reproduktīvo veselību (ĀKK–ES 3640/04),

–   ņemot vērā Ņujorkas aicinājumu: HIV/AIDS sasaistīšana ar seksuālo un reproduktīvo veselību(4),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 10. marta rezolūciju par zinātni un tehnoloģiju – nostādnes pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā(5),

–   ņemot vērā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pētījumu savienību (EDCTP), Tropisko slimību pētniecības un apmācības īpašo programmu (TDR), Globālo aliansi tuberkulozes medikamentu izstrādei (TB Alliance), AIDS vakcīnu starptautisko iniciatīvu (IAVI), Mikrobicīdu izstrādes starptautiskās partnerattiecības (IPM), Eiropas Malārijas vakcīnas iniciatīvu (EMVI), Vakcīnu un imunizācijas globālo aliansi (GAVI) un Vakcīnu fondu, Malārijas medikamentu organizāciju (MMV), Malārijas apkarošanas partnerattiecības (RBM) un Novārtā atstāto slimību medikamentu iniciatīvu (DNDi), kā arī citas organizācijas, kas pēta un izstrādā medikamentus pret novārtā atstātajām slimībām,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā(6),

–   ņemot vērā ANO Tūkstošgades projekta īpašās komisijas par HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi un piekļuvi svarīgākajiem medikamentiem 2005. gada ziņojumu ‐ "Norādījumi veselīgai attīstībai: palielinot medikamentu pieejamību",

–   ņemot vērā PVO 2004. gada oktobra dokumentu par vajadzībām atbilstošu farmaceitiskās izpētes un attīstības darba kārtību attiecībā uz novārtā atstātajām slimībām un PVO dokumentu par tropisko slimību pastiprinātu kontroli, ar ko tā iepazīstināja PVO Stratēģiskajā un tehniskajā sanāksmē 2005. gada 18.–20. aprīlī Berlīnē,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6–0215/2005),

A.   tā kā pasaules valstu savstarpējā saikne, globālā sasilšana un pieaugošie draudi veselībai, tādi kā putnu gripa, Ebolas un Mārburgas vīrusi, sen atklātu infekcijas slimību, tādu kā tuberkuloze, atkārtota izplatīšanās, ar vakcīnām novēršamu slimību izplatības palielināšanās attīstītajās valstīs, kā arī pieaugošā problēma saistībā ar rezistenci pret vairākiem medikamentiem norāda uz vajadzību pēc visaptverošas pieejas visām slimībām;

B.   tā kā Eiropas Savienībā (ES) trūkst izpratnes par rīcības steidzamību, bet šo slimību izplatīšanās risks pieaug, palielinoties migrācijai un ceļošanas intensitātei;

C.   tā kā AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanas vispasaules fonds darbojas ar mērķi samazināt slimības un nabadzību un tā kā ļoti nozīmīga ir projektu un to dalībnieku koordinācija, tostarp attiecībā uz medikamentu iepirkumiem, izplatīšanu un novērtējumu, kā arī atbilstību vietējiem protokoliem;

D.   tā kā HIV/AIDS gadījumu skaits pasaulē arvien pieaug, it īpaši skarot sievietes un bērnus, un 2004. gadā bija vairāk jaunu inficēšanās gadījumu nekā jebkurā iepriekšējā gadā; tā kā antiretrovīrusu preparātu cenas kļūst par "aizvien nopietnāku draudu sabiedrības veselībai"(7), ņemot vērā, ka otrās izvēles medikamenti ir līdz divpadsmit reižu dārgāki nekā vislētākie nepatentētie pirmās izvēles medikamenti;

E.   tā kā gan HIV/AIDS, gan sliktu mātes un reproduktīvo veselību veicina daudzi kopēji cēloņi, tostarp dzimumu nelīdztiesība, nabadzība un sociālā marginalizācija, un tā kā seksuāli transmisīvās slimības būtiski palielina uzņēmību pret HIV infekciju, tomēr atdalīta finansējuma politika nosaka to iekļaušanu atsevišķās programmās;

F.   tā kā profilakse ir visefektīvākais līdzeklis seksuāli transmisīvo slimību (STS), tostarp HIV/AIDS apkarošanai un pastāv skaidra saikne starp seksuālo un reproduktīvo veselību un cīņu pret HIV/AIDS;

G.   tā kā piekļuve informācijai un pakalpojumiem, kas saistīti ar mātes un reproduktīvo veselību, ir svarīgs elements nabadzības samazināšanā un tai jābūt neatņemamai sastāvdaļai cīņā pret HIV/AIDS;

H.   tā kā malārijas profilaksei jāizmanto ar insekticīdiem apstrādāti moskītu tīkli (it īpaši attiecībā uz maziem bērniem, grūtniecēm un tiem, kuriem ir HIV/AIDS), pretmalārijas medikamenti grūtniecēm un telpām paredzēti reziduālie izsmidzināmie līdzekļi;

I.   tā kā tuberkuloze ietekmē trešo daļu pasaules iedzīvotāju, 2002. gadā izraisot aptuveni divus miljonus nāves gadījumu, daudzi no kuriem saistīti ar HIV/AIDS, un tā kā jauni diagnostiskie testi un medikamenti var palīdzēt mazināt milzīgu globāla mēroga postu;

J.   tā kā šistosomiāzi var ārstēt ar preparātu Praziquantel, tomēr ķīmijterapijas izmaksas ir ievērojams papildu apgrūtinājums veselības sistēmām, un pastāv bažas par tādu parazītu rašanos, kas būtu rezistenti pret medikamentiem, un tāpēc ir jāizstrādā citi iedarbīgi līdzekļi;

K.   tā kā smaga iekšējo orgānu leišmanioze un AIDS viens otru pastiprina, bet ārstēšanā izmantotais piecvērtīgais antimons izraisa nopietnas blaknes, prasa ilgstošu ārstēšanos un tā efektivitāte mazinās parazītu rezistences dēļ;

L.   tā kā Āfrikas tripanosomiāzes (HAT) jeb miega slimības diagnosticēšana un ārstēšana ir grūta;

M.   tā kā Amerikas tripanosomiāzi akūtā stadijā var ārstēt tikai ar diviem medikamentiem ‐ nifurtimoksu un benznidazolu, bet hroniskā stadijā šī slimība ir neārstējama;

N.   tā kā tropu drudzis izraisa globālas veselības problēmas un Āzijas tīģermoskīti (Aedes albopictus), kas Āzijā ir sekundāri šīs slimības pārnēsātāji, pašlaik ir izplatījušies Eiropā un citos reģionos sakarā ar lietotu autoriepu starptautisku tirdzniecību; tā kā šai slimībai nav atklāta īpaša ārstēšanas metode, lai gan integrētā slimības pārnēsātāju pārraudzībā ir zināmi panākumi, tomēr vakcīnu izstrādāšana notiek lēni;

O.   tā kā Buruli čūla ir pieaugošs drauds veselībai un to var ārstēt tikai ķirurģiski, lai likvidētu bojājumu, kas rada audu noārdīšanos vai neatgriezenisku invaliditāti;

P.   tā kā nepietiekami tiek novērtētas arvien pieaugošās garīgo slimību un epilepsijas radītās sekas;

Q.   tā kā daudzos jaunattīstības reģionos ļoti trūkst veselības nozares darbinieku, kā arī notiek šo darbinieku migrācija gan no nabadzīgākajiem reģioniem, gan arī šo reģionu iekšienē;

R.   tā kā aprēķini rāda, ka atkārtota medicīnisko instrumentu izmantošana 2000. gadā izraisījusi 260 000 jaunu inficēšanās gadījumu ar HIV/AIDS, 2 miljonus inficēšanās gadījumu ar hepatītu C un 21 miljonu ‐ ar hepatītu B;

S.   tā kā pasaulē tabakas lietošanas dēļ katru gadu mirst 5 miljoni cilvēku, un šis skaits līdz 2020. gadam var dubultoties, turklāt lielākā daļa šo nāves gadījumu notiek jaunattīstības valstīs;

T.   tā kā pastāvīgi nepietiek līdzekļu starptautiskiem un reģionāliem pētījumiem par medikamentiem ar nabadzību saistīto slimību ārstēšanai;

U.   tā kā aprēķini rāda, ka pasaulē mazāk nekā 10% no biomedicīnisko pētījumu finansējuma tiek atvēlēti to problēmu risināšanai, kas rada 90% no pasaules slimību sloga, un ka 1999.–2000. gadā klīniskās izpētes stadijā bija 18 izpētes un attīstības projekti medikamentu izstrādei pret novārtā atstātajām slimībām, salīdzinājumā ar 2100 preparātiem, kas paredzēti pārējo slimību ārstēšanai, turklāt novārtā atstāto slimību ārstēšanai paredzētu preparātu klīniskajai izstrādei vidēji vajadzīgs par aptuveni trīsarpus gadiem ilgāks laiks, nekā pārējo slimību medikamentiem;

V.   tā kā zinātnē ir gūti panākumi, piemēram, atklājot malārijas, leišmaniozes un HAT izraisošo parazītu genomu secību, tomēr nav ieviesti jauni medikamenti;

W.   tā kā PVO pirmskvalifikācijas projekts ir svarīgs tīkls jaunu un būtisku medikamentu novērtēšanai un sagādei;

X.   tā kā aprēķini rāda, ka katru gadu pusotrs miljons bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, mirst no slimībām, kuras var novērst ar vakcīnām;

Y.   tā kā tikai viens farmācijas uzņēmums ir reģistrējis medikamentus, kas pieejami par samazinātām cenām saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 953/2003 (2003. gada 26. maijs) par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanās uz Eiropas Savienību(8); tā kā šajā sarakstā nav iekļauti jauni medikamenti, kas vajadzīgi jau šobrīd, taču pieejami tikai par augstām cenām;

Z.   tā kā visu Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) dalībvalstu tiesību aktos jābūt integrētam nolīgumam par tirdzniecības aspektiem intelektuālā īpašuma jautājumos (TRIPS), it īpaši to valstu tiesību aktos, kuras ražo nepatentētus medikamentus;

1.   atzinīgi vērtē iepriekš minētos Komisijas paziņojumus, tomēr aicina šādu pieeju attiecināt arī uz citām novārtā atstātajām slimībām; uzsver, ka Komisijas veiktos pasākumus var piemērot arī citām slimībām, ne tikai HIV/AIDS, malārijai un tuberkulozei;

2.   mudina Komisiju politikas priekšlikumus par jauno HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanas rīcības programmu īstenot kā konkrētu rīcību, nodrošinot atbilstošus plānošanas lēmumus un pietiekamas budžeta dotācijas;

3.   uzsver būtisko vajadzību pēc pienācīgiem finanšu resursiem no dalībvalstīm, kā arī pēc ES ārējās darbības finansējuma un palīdzības attīstības jomā, ņemot vērā, ka līdz 2007. gadam tikai HIV/AIDS, malārijai un tuberkulozei vien paredzēto resursu deficīts var sasniegt EUR 11,5 miljardus;

4.   aicina Komisiju aplūkot HIV/AIDS, tuberkulozi, malāriju un citas slimības kā plaša spektra jautājumus nākamā finanšu plāna ārējās palīdzības instrumentos;

5.   atbalsta Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izveidošanu (KOM(2005)0108), lai efektīvi un saskaņoti nodrošinātu kopēju atbildes reakciju uz dažādu iemeslu izraisītām ārkārtas situācijām;

6.   atgādina, ka 90.-tajos gados veselības dienesti ĀKK valstīs daudz cieta, it īpaši tādēļ, ka uzsvars tika likts uz makroekonomiskajām reformām, kas noveda pie krasas budžeta samazināšanas sociālajām nozarēm, tādām kā veselības aprūpe;

7.   atgādina arī, ka vismazāk attīstītajās valstīs parādu atmaksa un apkalpošana katru gadu veido apmēram 40% no IKP, tajā pašā laikā izglītībai un veselībai piešķirtie līdzekļi vēl joprojām ir nožēlojami;

8.   mudina ĀKK valstis sasniegt Parlamenta izvirzīto mērķi 20% no līdzekļiem novirzīt veselības aprūpei;

9.   uzskata, ka nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentos jānodrošina, lai nabadzības analīzes informācija ietekmētu darbības virziena izvēli veselības nozarē un sniegtu iespēju pārorientēt veselības plānus un stratēģijas tiem pasākumiem veselības jomā, kuriem ir vislielākā iespēja ietekmēt nabadzības novēršanu;

10.   uzsver, ka dzeramā ūdens un pārtikas pieejamība ir svarīgi priekšnoteikumi iedzīvotāju veselībai; tādēļ uzsver veselības un dzīves apstākļu uzlabošanas nozīmi visām jomām un paredzamā dzīves ilguma palielināšanas veicināšanai;

11.   aicina jaunattīstības valstis atjaunot savas sabiedriskās un veselības pamataprūpes sistēmas un dienestus, kā arī aicina ES palīdzēt šim procesam, sniedzot atbalstu cilvēkresursu un iestāžu iespēju, kā arī infrastruktūras izveidei un nostiprināšanai;

12.   uzskata, ka ieguldījumi ūdensapgādē, sanitārijā un infrastruktūrā, kā arī uzlabota informētība par saistību starp veselību, tīru ūdeni, sanitāriju un higiēnu ir izšķiroši svarīgi ūdens izraisītu slimību (tostarp pneimonijas, caurejas un malārijas) apkarošanā un veselības aprūpes sistēmu nodrošināšanā;

13.   aicina Komisijas rīcības programmā paredzētajā politikas dokumentā par cilvēkresursiem iekļaut arī priekšlikumus par steidzamiem pasākumiem, lai nezaudētu veselības darbiniekus jaunattīstības valstīs, piemēram, labāku apmācību, karjeras iespējām, atalgojumu, stimuliem palikšanai darbā, drošiem darba apstākļiem, sadarbību ar konkrētām slimībām paredzētām iniciatīvām, mērķsadarbību, brīvprātīgo atbalstu, kā arī labas prakses izplatīšanu un tehnisku atbalstu;

14.   uzsver vajadzību pēc koordinēšanas ES ietvaros, kā arī starp ES un citiem pasaules mēroga un vietējiem atbalsta sniedzējiem, lai rezultātu uzlabošanas nolūkā apvienotu zināšanas un dalītos tehniskajā palīdzībā;

15.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stiprināt jaunattīstības valstu spējas veikt pētījumus, tomēr aicina pētniecības jēdzienu paplašināt, iekļaujot ne tikai klīniskos izmēģinājumus, bet arī darbības un veselības sistēmu izpēti, kas ir ļoti svarīga efektīvākas, produktīvākas un ilgtspējīgākas palīdzības īstenošanā;

16.   uzsver vajadzību pēc zinātniskās pētniecības un īstenošanas labākās prakses, lai nodrošinātu palīdzības, projektu un programmu efektivitāti;

17.   atzīmē, ka, lai ierobežotu rezistenci, uzmanība jāpievērš veidam, kādā medikamentus izplata un lieto;

18.   atzīmē, ka Āzijas cunami rezultātā pārtraukumi malārijas, tuberkulozes un antiretrovīrusu ārstēšanā var izraisīt daudzus nāves gadījumus;

19.   atzinīgi vērtē Eirobarometra rezultātus, kas parāda ES sabiedrības uzskatu, ka ES palīdzība var būt visnoderīgākā cīņā pret AIDS un citām slimībām(9);

20.   uzsver neatliekamo vajadzību pēc pieejas medikamentiem un aicina farmācijas līdzekļu ražotājus sekmēt šo medikamentu pieejamību valstīs ar zemiem ienākumiem;

21.   uzsver valsts vadīšanas un atbildīguma svarīgumu un prasa Komisijai nodrošināt attiecīgo kopienu un pilsoniskās sabiedrības lietderīgu iesaistīšanu šajā procesā, nodrošinot, ka rīcības pamatprogrammas atspoguļo marginalizēto kopienu intereses un pieredzi;

22.   aicina Komisiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 953/2003 novērtēt īstenoto pasākumu reālo ietekmi un aicina farmaceitisko nozari padarīt produkciju jaunattīstības valstu pilsoņiem pieejamu par diferencētu samaksu, uzlabojot piekļuvi būtiskiem medikamentiem, un ierosināt papildpasākumus, lai it īpaši nodrošinātu piekļuvi būtiskiem medikamentiem, ja tiek konstatēts to trūkums;

23.   aicina Komisiju izmantot EK ieinteresēto pušu forumu kā sistemātisku un regulāru mehānismu konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, HIV/AIDS, malārijas un tuberkulozes ietekmētiem cilvēkiem un uz kopienām balstītu organizāciju pārstāvjiem no jaunattīstības valstīm;

24.   atgādina Komisijai par sieviešu lomu primārajā veselības aprūpē un to, ka sievietes, bērni un invalīdi vairāk jāiekļauj veselības politikās un ar tām saistītajā statistikā un pētījumos;

25.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcības programmā pausto atbalstu vispusīgām un uz pierādījumiem balstītām profilakses programmām un mudina Komisiju atbalstīt HIV/AIDS profilakses programmas, kas ietver politisko vadību, izglītību, lai atbalstītu izmaiņas uzvedībā, kaitējuma mazināšanas programmas, patēriņa preču izplatīšanu, brīvprātīgas konsultācijas un pārbaudes, drošu asins apgādi, augsta infekciju riska grupām paredzētus pasākumus riska mazināšanai, kā arī sociālos un uzvedības pētījumus;

26.   uzsver, ka jāpalielina ieguldījums jaunu HIV profilakses tehnoloģiju, tādu kā vakcīnas un mikrobicīdi, pētniecībā un attīstībā, un aicina attīstīt piemērotus un cenas ziņā pieejamus pediatriskus antiretrovīrusu preparātus 2,2 miljoniem ar HIV inficētiem bērniem, līdztekus diagnostikas un uzraudzības līdzekļiem, kas atbilst viņu vajadzībām un jaunattīstības valstu kritērijiem;

27.   mudina Komisiju ņemt vērā, ka atšķirīgām HIV epidēmijām vajadzīgas dažādas pieejas atkarībā no tā, vai valstī ir vispārēja vai koncentrēta epidēmija; kā arī to, ka lielāka uzmanība jāpievērš izpratnei par slimību izplatīšanās veidiem katrā konkrētajā kontekstā un jārīkojas saskaņā ar iegūtajām liecībām;

28.   aicina vecākus cilvēkus, kā arī bāreņus un citus neaizsargātus bērnus iekļaut nabadzības novēršanas politikās un atbalsta programmās ģimenēm, kuras skāris HIV/AIDS un citas slimības, kā arī iekļaut un iesaistīt šos cilvēkus programmu izstrādē un īstenošanā;

29.   aicina izveidot stingrāku saikni starp seksuālās un reproduktīvās veselības un HIV/AIDS programmām, kā arī nodrošināt atbilstošas, sasniedzamas un cenas ziņā pieejamas preces, kas saistītas ar HIV/AIDS un seksuālo un reproduktīvo veselību, tostarp vīriešu un sieviešu prezervatīvus, STS diagnostikas preces un medikamentus;

30.   pauž lielas bažas par ziņojumiem, ka dažu Āfrikas valstu valdības uzliek pārdošanas vai importa nodokli antiretrovīrusu un citiem medikamentiem, kas tādējādi nabadzīgajām kopienām liedz piekļuvi šiem medikamentiem; uzstāj, ka Komisijai tas jāpārbauda un jāmudina šīs valdības atcelt šādus nodokļus;

31.   aicina valstis, kuras skārusi malārija, iesaistīties un paātrināt par efektīvāko atzītās artemisinīnbāzētas kombinētās terapijas (AKT) ieviešanu, aicina līdzekļu sniedzējus finansēt AKT un atbalstīt artemisinīnbāzētu medikamentu iegādi, pirmskvalifikāciju un ražošanu;

32.   aicina rūpniecību ražot ar insekticīdiem apstrādātus moskītu tīklus, it īpaši ilgi izmantojamus insekticīdu tīklus, aicina programmas steidzami palielināt ar insekticīdiem apstrādātu moskītu tīklu nodrošinājumu, nodrošināt apmācību par malārijas simptomiem, likvidēt stāvoša ūdens krātuves un apgādāt primārās veselības aprūpes iestādes ar medikamentiem un drošiem ātras diagnostikas testiem, kā arī stiprināt valstu partnerattiecības, lai saskaņotu šo darbību palielināšanu un mazinātu īstenošanas vājos aspektus;

33.   uzskata, ka leišmaniozes diagnosticēšanai vajadzīgi vienkārši un efektīvi testi, kas pielāgoti apstākļiem valstīs ar vājiem resursiem; norāda, ka nepietiek finansējuma jaunu ārstēšanas iespēju izstrādei un attīstībai, un ka ir pieejami alternatīvi medikamenti, bet tie ir dārgi un grūti lietojami; aicina iespējami ātri reģistrēt perspektīvus medikamentus, tādus kā paromomicīnu un miltefosīnu;

34.   atzīmē DNDi un TDR ieguldījumu HAT ārstēšanā un uzsver neatliekamo vajadzību novērtēt nifurtimoksa nekaitīgumu un efektivitāti, kā arī izstrādāt jaunus, viegli īstenojamus un precīzus diagnostikas testus;

35.   aicina palielināt centienus Amerikas tripanosomiāzes profilaksē, iesaistot iedzīvotāju mērķgrupas slimības izplatīšanas kontrolē, atdalot dzīvnieku un cilvēku mītnes vietas un apkarojot slimības pārnēsātājus ar insekticīdiem;

36.   atzinīgi vērtē PVO globālo programmu, kas nosaka apgabalus, kuros limfātiskā filariāze ir endēmiska, un saskaņā ar kuru tiek sākta riska grupas iedzīvotāju ārstēšana ar vienas devas kursu gadā vismaz piecus gadus;

37.   uzskata, ka drošu un efektīvu medikamentu izplatīšana sniedz lielus ieguvumus; ka infekciju kontrole vai novēršana, reizi vai divas reizes gadā izmantojot ziedotos medikamentus, izmaksā aptuveni EUR 0,20 uz vienu ārstēto cilvēku;

38.   aicina īstenot "ātros ieguvumus" ("Quick Wins"), kas norādīti ANO Tūkstošgades projekta 2005. gada ziņojumā, tostarp regulāras ikgadējas attārpošanas procedūras;

39.   prasa ES veikt konkrētus pasākumus, lai apkarotu nabadzību un nodrošinātu konsekvenci starp tās politikām tirdzniecības, attīstības sadarbības un lauksaimniecības nozarēs ar mērķi novērst jebkuru tiešu vai netiešu negatīvu iespaidu uz jaunattīstības valstu ekonomikām;

40.   aicina pievērst uzmanību garīgu un neiroloģisku slimību un traucējumu, it īpaši unipolārās depresijas un epilepsijas ārstēšanas atbalstam;

41.   uzskata, ka veselības dienesti, kas būtu spējīgi diagnosticēt, pārraudzīt un ārstēt tādas slimības kā diabētu, varētu glābt daudzas dzīvības un samazināt invaliditāti un amputācijas; it īpaši jāpalielina piekļuve insulīnam un 2. tipa zālēm, un tās jāpadara pieejamas cenas ziņā;

42.   aicina Komisiju atbalstīt programmas, lai novērstu un ārstētu vaginālo fistulu un veiktu ar to slimojošo sieviešu un meiteņu aprūpi;

43.   aicina izveidot iniciatīvas, lai nodrošinātu paātrinātu vietējo piekļuvi atbilstošai diagnostikai un drošām asins ņemšanas metodēm kopā ar apmācību un infrastruktūru un lai uzraudzītu galvenos veselības rādītājus, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visās imunizācijas programmās varētu izmantot medicīnisko tehnoloģiju, kas nepieļauj medicīnas instrumentu otrreizēju izmantošanu;

44.   aicina Komisiju nodrošināt atbalstu valstu un starptautisko tabakas kontroles programmu stiprināšanai;

45.   uzskata, ka valsts un privātās partnerattiecības, tādas kā RBM partnerattiecības, Tuberkulozes alianse, IAVI, IPM, GAVI/Vakcīnu fonds, MMV, DNDi un Vienotas pasaules veselības institūts kopā ar TDR, ir ceļš uz novatorismu un spēju palielināšanu;

46.   pauž nožēlu par to, ka dzīvotspējīga tirgus trūkuma dēļ nepietiekami tiek pētītas tādas slimības, kuras skar gandrīz tikai jaunattīstības valstu nabadzīgos iedzīvotājus, un uzsver, ka šī situācija jālabo ar starptautisku centienu palīdzību;

47.   aicina septītajā pamatprogrammā iekļaut īpašu norādi un finansējumu pētījumiem par slimībām, kas skar jaunattīstības valstu iedzīvotājus;

48.   mudina Komisiju turpmāk pārbaudīt to īpašo pasākumu īstenošanas veidus, kas jāveic attiecībā uz pašreizējo un plānoto budžeta pozīciju elastīgumu, kā arī vienkāršot procedūras, lai uzlabotu Kopienas politiku, dienestu un programmu sinerģiju un konsekvenci cīņā pret šīm slimībām;

49.   aicina Komisiju sadarboties ar PVO, tostarp ar TDR un Vakcīnu pētniecības iniciatīvu, lai izstrādātu īpašu izpētes un attīstības darba kārtību ar mērķi noteikt vajadzības un prioritātes jaunattīstības valstīs;

50.   uzskata, ka medikamentu pārbaudei un reģistrācijai jābūt atbilstīgai to valstu prioritātēm, kurās izplatītas endēmiskās slimības, nosakot īpašas procedūras, lai labāk novērtētu novārtā atstāto slimību medikamentu riska un ieguvumu attiecību;

51.   aicina uzlabot darba apstākļus jaunattīstības valstu medicīniskajam personālam, nodrošināt piemērotu medicīnisko aprīkojumu un tehnoloģiju nodošanu; aicina palielināt apmaiņas programmas ārstiem no Eiropas uz jaunattīstības valstīm un otrādi;

52.   aicina Komisiju atbalstīt integrētus pētniecības projektus, kas paredz ķīmisko vielu pilnas identifikācijas procesu līdz pat iedarbīgāko vielu laišanai tirgū;

53.   aicina paplašināt EDCTP darbību, lai pievērstu uzmanību arī citām novārtā atstātajām slimībām un citām klīniskās attīstības stadijām (I un IV stadija);

54.   pieprasa, lai visas valstis piemēro ētiskas pētniecības starptautiskās normas, tādas kā Helsinku deklarācijā noteiktās;

55.   aicina uz sadarbību ar farmācijas nozari cīņā pret slimībām, kas saistītas ar nabadzību, sagatavojot tādu jaunu pamatpriekšlikumu par šādu slimību pētniecību, kas veicinātu ieguldījumus, tostarp ar protokolu atbalstu, atbrīvojumu no samaksas, nodokļu atlaidēm, subsīdijām un prēmijām par izgudrojumiem, palīdzību pirmskvalifikācijā, plānotām iepirkumu saistībām un medikamentu patentu tiesību daļēju nodošanu; un aicina ieviest "pieeju, kas balstīta uz vajadzībām";

56.   uzsver, ka izglītība un ģimenes plānošana ir tikpat svarīga kā efektīvu medikamentu nodrošinājums;

57.   aicina farmācijas nozarei uzlikt par pienākumu vai nozares iniciatīvas veidā noteiktu procentu no ienākumiem ieguldīt novārtā atstāto slimību izpētē tiešā veidā vai ar valsts programmu starpniecību;

58.   mudina saistībā ar PVO Komisiju intelektuālā īpašuma, inovāciju un veselības jautājumos izstrādāt jaunu globālu medicīniskās izpētes un attīstības nolīgumu, iekļaujot obligātās prasības izpētes un attīstības atbalstīšanai, prioritāšu noteikšanas mehānismus un apsvērumus novērtējamu nopelnu sistēmas izveidei saistībā ar ieguldījumiem konkrētos projektos;

59.   uzskata, ka vietējo izpētes un attīstības sistēmu un ražošanas jaudu veicināšana, izmantojot tehnoloģiju nodošanu un sadarbību, ir jāveicina ar attīstības politiku palīdzību;

60.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcības programmā pausto atbalstu PVO pirmskvalifikācijas projektam un aicina Komisiju sadarboties ar PVO, lai spēcinātu un palielinātu tās spēju veikt šajā projektā paredzētās funkcijas;

61.   aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt Dohas deklarācijas īstenošanu un nostāties pret jebkurām PTO dalībvalstu darbībām, kas grautu deklarācijā noteiktās vienprātīgās saistības par intelektuālo īpašumu un sabiedrības veselību, it īpaši veicot sarunas par TRIPS plus noteikumiem reģionālu brīvās tirdzniecības nolīgumu kontekstā;

62.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Pasaules Veselības organizācijai un ĀKK–ES Kopējai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 87 E, 11.4.2002., 244. lpp. (2) OV C 39 E, 13.2.2004., 58. lpp. (3) OV C 76, 25.3.2004., 441. lpp. (4) Aicinājums publicēts UNFPA, UNAIDS un Family Care International organizētajā augsta līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2004. gada 7. jūnijā. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0077. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0115. (7) PVO un UNAIDS progresa ziņojums "3 no 5", 2004. gada decembris. (8) OV L 135, 3.6.2003., 5. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1876/2004 (OV L 326, 29.10.2004, 22. lpp.). (9) Speciālais Eirobarometrs 222, Attieksme pret palīdzību attīstības jomā, 2005. gada februāris.