(Apspriežu procedūra – atjaunotas apspriedes)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes izstrādāto projektu (14203/2004)(1),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2002)0326)(2),

–   ņemot vērā savu 2001. gada 20. septembra nostāju(3),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta 1. punkta 1) apakšpunkta d) apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0200/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 41. panta 4. punktu un 55. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0222/2005),

1.   apstiprina grozīto Padomes priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  Saglabā tiesības iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā, lai pārbaudītu priekšlikuma likumību un atbilstību pamattiesībām;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1.a apsvērums (jauns) (1a) Visām dalībvalstīm jābūt noteiktam visaptverošam tiesiskajam regulējumam par patvērumu, kurā būtu ņemta vērā vismaz pamataizsardzība, ko paredz starptautisko tiesību akti patvēruma jomā; Grozījums Nr. 2 2. apsvērums (2)  Eiropadome īpašā sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē vienojās strādāt, lai radītu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu ("Ženēvas konvencija"), pilnīga un absolūta piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu un nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ vajāšanai; (2)  Eiropadome īpašā sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē vienojās strādāt, lai radītu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu ("Ženēvas Konvencija"), pilnīga un absolūta piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu un nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ valstīm vai teritorijām, kur viņu dzīvība vai brīvība varētu tikt apdraudēta; Grozījums Nr. 3 3.a apsvērums (jauns) (3a) Eiropadome savā 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē Hāgā apstiprināja iepriekš Tamperē pieņemto pieeju un piekrita līdz 2010. gadam izstrādāt kopēju patvēruma procedūru un vienotu statusu tiem, kam piešķirts patvērums vai alternatīvais statuss; Grozījums Nr. 4 5. apsvērums (5)  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir Eiropas Kopienā ieviest obligātu sistēmu attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanas un atsaukšanas procedūrām; (5)  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir Eiropas Kopienā ieviest obligātu sistēmu attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanas un atņemšanas procedūrām, nodrošinot, ka neviena dalībvalsts nekādā veidā neizraida vai nenosūta atpakaļ patvēruma meklētāju uz tādām teritorijām, kur viņa dzīvību vai brīvību apdraudētu rases, dzimuma, reliģijas, valstspiederības, valodas, seksuālās orientācijas, piederības kādai konkrētai sociālai grupai, politisko uzskatu vai piederības mazākumtautībai dēļ, atbilstīgi starptautiskām normām, it īpaši 1951. gada Ženēvas Bēgļu konvencijai un Tamperes secinājumiem par patvērumu; Grozījums Nr. 5 8. apsvērums (8)  Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, (8)  Šajā direktīvā ievēro pamattiesības un principus, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību galvenie principi un visās starptautiskās saistībās, jo īpaši Ženēvas Konvencijā; Grozījums Nr. 6 9. apsvērums (9)  Attieksmē pret personām, uz ko attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi to pieņemtiem starptautisko tiesību aktiem, kas aizliedz diskrimināciju; (9)  Attieksmē pret personām, uz ko attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi to pieņemtiem starptautisko tiesību aktiem, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju; Grozījums Nr. 7 11. apsvērums (11)  Gan dalībvalstu, gan patvēruma meklētāju interesēs ir pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumiem cik drīz vien iespējams. Tas, kā organizēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu, ir atstāts dalībvalstu ziņā, lai tās saskaņā ar valsts vajadzībām varētu noteikt jebkura pieteikuma izskatīšanas prioritāti vai to paātrināt, ņemot vērā šajā direktīvā ietvertos standartus; (11)  Gan dalībvalstu, gan patvēruma meklētāju interesēs ir pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumiem cik drīz vien iespējams, un tādēļ ir jābūt ātrām un efektīvām procedūrām, kas ilgtu ne vairāk kā sešus mēnešus. Tas, kā organizēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu, ir atstāts dalībvalstu ziņā, lai tās saskaņā ar valsts vajadzībām varētu noteikt jebkura pieteikuma izskatīšanas prioritāti vai to paātrināt, ņemot vērā šajā direktīvā ietvertos standartus; Grozījums Nr. 8 13. apsvērums (13)  Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, visiem pieteikuma iesniedzējiem, izņemot atsevišķus gadījumus, jābūt efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai iesniegtu būtiskos savas lietas faktus, un pietiekamas procesuālas garantijas virzīt lietu visos procedūras posmos. Turklāt patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūrai parasti būtu jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir uzturēšanās tiesības tikmēr, kamēr atbildīgā instance nav pieņēmusi lēmumu, piekļuve tulka pakalpojumiem, iesniedzot savu lietu, ja viņu intervē attiecīgās iestādes, iespēja sazināties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvi vai ar jebkādu organizāciju, kas strādā tā vārdā, tiesības saņemt attiecīgu paziņojumu par lēmumu, attiecīgu šā lēmuma juridisko un faktisko pamatojumu, iespēja konsultēties ar juridisko vai citu konsultantu un tiesības saņemt informāciju par savu tiesisko stāvokli izšķirīgos procedūras brīžos valodā, kuru viņam būtu jāsaprot; (13)  Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, visiem pieteikuma iesniedzējiem jābūt efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai iesniegtu būtiskos savas lietas faktus, un procesuālām garantijām virzīt lietu visos procedūras posmos. Turklāt patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūrai būtu jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir uzturēšanās tiesības tikmēr, kamēr atbildīgā instance nav pieņēmusi lēmumu, piekļuve tulka pakalpojumiem, iesniedzot savu lietu, ja viņu intervē atbildīgās iestādes, iespēja sazināties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvi vai ar jebkādu organizāciju, kas strādā tā vārdā, tiesības saņemt attiecīgu paziņojumu par lēmumu, attiecīgu šā lēmuma juridisko un faktisko pamatojumu, iespēja konsultēties ar juridisko vai citu konsultantu un tiesības saņemt informāciju par savu tiesisko stāvokli izšķirīgos procedūras brīžos valodā, kuru viņš saprot; ("Būtu jāsaprot" svītrošana attiecas uz visu tekstu. Ja šo grozījumu pieņems, būs jāveic nepieciešamās izmaiņas visā tekstā.) Grozījums Nr. 9 14. apsvērums (14)  Papildus būtu jāparedz konkrētas procesuālas garantijas nepavadītām nepilngadīgām personām to neaizsargātības dēļ. Šajā kontekstā bērnu interesēm būtu jābūt vienam no dalībvalstu galvenajiem apsvērumiem; (14)  Papildus būtu jāparedz konkrētas procesuālas garantijas nepavadītiem bērniem to neaizsargātības dēļ. Šajā kontekstā bērnu interesēm būtu jābūt vienam no dalībvalstu galvenajiem apsvērumiem visa patvēruma procesa laikā, atbilstīgi ANO Konvencijas par bērna tiesībām (KBT) 3. pantam; (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Ja to pieņems, būs jāveic nepieciešamās izmaiņas visā tekstā.) Grozījums Nr. 10 16. apsvērums (16)  Daudzi patvēruma pieteikumi ir iesniegti uz dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu panākt to, ka spēkā esošās procedūras ir vienmēr pielāgotas šo pieteikuma iesniedzēju konkrētai situācijai uz robežas. Būtu jādefinē kopēji noteikumi par iespējamiem izņēmumiem, ko šajos gadījumos attiecina uz garantijām, kādas parasti ir pieteikuma iesniedzējiem. Robežprocedūras galvenokārt piemēro tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas neatbilst nosacījumiem ieceļošanai dalībvalstu teritorijā; (16)  Daudzi patvēruma pieteikumi ir iesniegti uz dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu panākt to, ka spēkā esošās procedūras ir vienmēr pielāgotas šo pieteikuma iesniedzēju konkrētai situācijai uz robežas. Robežprocedūras galvenokārt piemēro tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas neatbilst nosacījumiem ieceļošanai dalībvalstu teritorijā; Grozījums Nr. 11 17.a apsvērums (jauns) (17a) Atzīstot cilvēku tirdzniecības pastāvēšanu un ievērojot patvēruma meklētāja intereses, viņa/viņas pieteikumu nekādā ziņā nedrīkst diskriminēt par ierašanos dalībvalstī šādā veidā; Grozījums Nr. 12 18. apsvērums (18)  Ņemot vērā saskaņotības līmeni, kas sasniegts attiecībā uz trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atzīšanu par bēgļiem, būtu jāizstrādā kopēji kritēriji trešo valstu atzīšanai par drošām izcelsmes valstīm; (18)  Ņemot vērā saskaņotības līmeni, kas sasniegts attiecībā uz trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atzīšanu par bēgļiem, būtu jāizstrādā kopēji kritēriji trešo valstu atzīšanai par drošām izcelsmes valstīm un ir jānodrošina, ka novērtēšana un īstenošana notiek pareizi un efektīvi; Grozījums Nr. 13 19. apsvērums (19)  Ja Padome ir pārliecinājusies, ka attiecībā uz konkrētu izcelsmes valsti šie kritēriji ir izpildīti, un tādējādi iekļāvusi to obligātā kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, ko pieņems saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizskata to personu pieteikumus, kuriem ir tās valsts piederība, vai to bezvalstnieku pieteikumus, kuri pirms tam palaikam bija dzīvojuši tajā valstī, ņemot par pamatu atspēkojamu pieņēmumu par tās valsts drošību. Ņemot vērā politisko nozīmi izcelsmes valsts atzīšanai par drošu, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesību stāvokļa izvērtējuma ietekmi izcelsmes valstī un tās ietekmi uz Eiropas Savienības politiku ārējo attiecību jomā, Padomei jebkuri lēmumi par saraksta izveidi vai tā grozījumiem būtu jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu; (19)  Ja Padome ir pārliecinājusies, ka attiecībā uz konkrētu izcelsmes valsti šie kritēriji ir izpildīti, un tādējādi iekļāvusi to kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, ko pieņems saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis var izskatīt to personu pieteikumus, kuriem ir tās valsts piederība, vai to bezvalstnieku pieteikumus, kuri pirms tam palaikam bija dzīvojuši tajā valstī, ņemot par pamatu atspēkojamu pieņēmumu par tās valsts drošību. Ņemot vērā politisko nozīmi izcelsmes valsts atzīšanai par drošu, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesību stāvokļa izvērtējuma ietekmi izcelsmes valstī un tās ietekmi uz Eiropas Savienības politiku ārējo attiecību jomā, Padomei jebkuri lēmumi par saraksta izveidi vai tā grozījumiem būtu jāpieņem kopīgi ar Eiropas Parlamentu; Grozījums Nr. 14 20. apsvērums (20) no Bulgārijas un Rumānijas kā Eiropas Savienības pievienošanās kandidātvalstu statusa un panākumiem, kas gūti, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā, izriet, ka tās būtu jāuzskata par drošām izcelsmes valstīm šās direktīvas nozīmē līdz dienai, kad tās pievienojas Eiropas Savienībai; Svītrots Grozījums Nr. 15 21. apsvērums (21)  Šajā direktīvā trešās valsts atzīšana par drošu izcelsmes valsti nevar nodrošināt tās valsts pilsoņiem pilnīgu drošību. Izvērtējumā, kas ir šīs atzīšanas pamatā, var ņemt vērā tikai civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus tajā valstī un to, vai dalībniekiem vajāšanās, spīdzināšanās vai necilvēcīgās un pazemojošās izturēšanās piemēro sankcijas praksē, ja viņus attiecīgajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, ja, pieteikuma iesniedzējs sniedz nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, ka attiecībā uz viņu konkrētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu; (21)  Šajā direktīvā trešās valsts atzīšana par drošu izcelsmes valsti nevar nodrošināt tās valsts pilsoņiem pilnīgu drošību. Izvērtējumā, kas ir šīs atzīšanas pamatā, var ņemt vērā tikai civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus tajā valstī, tostarp cilvēktiesību, pamatbrīvību un bēgļu aizsardzības starptautisko tiesību aktu noteikumu ievērošanu un to, vai dalībniekiem sankcijas par vajāšanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgas un pazemojošu izturēšanos piemēro praksē, ja viņus attiecīgajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, ka attiecībā uz viņu konkrētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu; Grozījums Nr. 16 22. apsvērums (22)  Dalībvalstīm būtu jāizskata visi pieteikumi attiecībā uz to saturu, t.i., jāizvērtē, vai attiecīgo pieteikuma iesniedzēju var atzīt par bēgli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK par obligātiem standartiem trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku atzīšanai par bēgļiem vai personām, kam citādi vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu, izņemot, ja šī direktīva paredz citādi, jo īpaši, ja var pamatoti pieņemt, ka cita valsts veiktu pārbaudi vai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību. Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāizvērtē patvēruma pieteikuma saturs, ja pirmā patvēruma valsts pieteikuma iesniedzējam ir piešķīrusi bēgļa statusu vai citādu pietiekamu aizsardzību, un šī valsts pieteikuma iesniedzēju uzņems atpakaļ; (22)  Dalībvalstīm būtu jāizskata visi pieteikumi attiecībā uz to saturu, t.i., jāizvērtē, vai attiecīgo pieteikuma iesniedzēju var atzīt par bēgli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK par obligātiem standartiem trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku atzīšanai par bēgļiem vai personām, kam citādi vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu, izņemot, ja ir noteikts, ka cita valsts ir kompetenta veikt pārbaudi un var nodrošināt efektīvu, līdzvērtīgu un atbilstīgu aizsardzību saskaņā ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm*. Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāizvērtē patvēruma pieteikuma saturs, ja pirmā patvēruma valsts pieteikuma iesniedzējam ir piešķīrusi bēgļa statusu vai citādu efektīvu aizsardzību, un šī valsts pieteikuma iesniedzēju uzņems atpakaļ; _____________ * OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp. (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Ja to pieņems, būs jāveic nepieciešamās izmaiņas visā tekstā.) Grozījums Nr. 17 23. apsvērums (23) dalībvalstīm arī nebūtu jāizvērtē patvēruma pieteikuma saturs, ja var pamatoti sagaidīt, ka pieteikuma iesniedzējs meklēs aizsardzību tajā trešajā valstī. Dalībvalstīm būtu šādi jārīkojas tikai tad, ja šis konkrētais pieteikuma iesniedzējs būtu drošs attiecīgajā trešā valstī. Lai novērstu pieteikuma iesniedzēju otrreizēju plūsmu, jāizstrādā kopēji principi, pēc kuriem dalībvalstis izvērtē vai nosaka, ka trešās valstis ir drošas; Svītrots Grozījums Nr. 18 24. apsvērums (24) turklāt attiecībā uz konkrētam trešām valstīm Eiropā, kas ievēro īpaši augstus cilvēktiesību un bēgļu aizsardzības standartus, dalībvalstīm būtu jāatļauj neveikt vai veikt daļēju patvēruma pieteikumu izskatīšanu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, kas ieceļo to teritorijā no tādām trešām valstīm Eiropā. Ņemot vērā sekas, kādas patvēruma meklētājam var radīt ierobežota vai nenotikusi izskatīšana, šī drošas trešās valsts jēdziena piemērošana būtu jāattiecina tikai uz lietām, kurās ir iesaistītas trešās valstis, par ko Padome ir pārliecinājusies, ka tās ievēro augstos attiecīgās trešās valsts drošības standartus, kas izklāstīti šajā direktīvā. Padomei būtu jāpieņem lēmumi šajā jautājumā pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu; Svītrots Grozījums Nr. 19 25. apsvērums (25)  No to kopējo standartu būtības, kuri attiecas uz abiem drošas trešās valsts jēdzieniem, kas izklāstīti šajā direktīvā, izriet, ka šo jēdzienu praktiskā nozīme ir atkarīga no tā, vai attiecīgā trešā valsts atļauj attiecīgam pieteikuma iesniedzējam ieceļot tās teritorijā; (25)  No to kopējo standartu būtības, kuri attiecas uz drošas trešās valsts jēdzienu, kas izklāstīts šajā direktīvā, izriet, ka šī jēdziena praktiskā nozīme ir atkarīga no tā, vai attiecīgā trešā valsts atļauj attiecīgam pieteikuma iesniedzējam ieceļot tās teritorijā; Grozījums Nr. 20 26. apsvērums (26)  Attiecībā uz bēgļa statusa atsaukšanu dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas izmanto no bēgļa statusu, attiecīgi informē par iespējamu viņu statusu pārskatīšanu, un ka viņām ir dota iespēja iesniegt viedokli pirms attiecīgās iestādes pieņem pamatotu lēmumu atsaukt viņu statusu. Taču šīs garantijas var nedot, ja iemesls bēgļa statusa pārtraukšanai nav saistīts ar pārmaiņām nosacījumos, uz kuriem atzīšana balstīta; (26)  Attiecībā uz bēgļa statusa atņemšanu dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas izmanto no bēgļa statusu, attiecīgi informē par iespējamu viņu statusu pārskatīšanu, un ka viņām ir dota iespēja iesniegt viedokli pirms attiecīgās iestādes pieņem pamatotu lēmumu atņemt viņu statusu; Grozījums Nr. 21 27. apsvērums (27)  Tas, ka uz lēmumiem par patvēruma pieteikumiem un bēgļa statusa atsaukšanu jāattiecina tiesiskās aizsardzības līdzeklis tiesā vai tribunālā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234. panta nozīmē, atspoguļo Kopienas tiesību pamatprincipu. Arī attiecībā uz būtisko faktu izskatīšanu līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no katras dalībvalsts administratīvās un tiesu sistēmas kopumā; (27)  Tas, ka uz lēmumiem par patvēruma pieteikumiem un bēgļa statusa atņemšanu jāattiecina tiesiskās aizsardzības līdzeklis tiesā vai tribunālā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234. panta nozīmē, atspoguļo Kopienas tiesību pamatprincipu. Saistībā ar lēmumiem par patvēruma pieteikumiem jābūt tiesībām iesniegt apelāciju, kuru izskatot, tiesa pārbauda gan faktus, gan tiesību jautājumus. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības netikt izraidītam, kamēr tiesa pieņem lēmumu par tiesībām uzturēties, gaidot šīs apelācijas iznākumu; Grozījums Nr. 22 28. apsvērums (28) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 64. pantu šī direktīva neietekmē to dalībvalstu pienākumu izpildi, kuri attiecas uz kārtības un likumības uzturēšanu un iekšējas drošības sargāšanu; Svītrots Grozījums Nr. 23 29.a apsvērums (jauns) (29a) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemēro personas datiem, kurus izmanto, piemērojot šo direktīvu. Direktīvu 95/46/EK piemēro arī tad, ja dalībvalsts nodod datus UNHCR tā pilnvaru izpildei saskaņā ar Ženēvas Konvenciju. Šī datu nodošana notiek, piemērojot UNHCR personas datu aizsardzības līmeni, kuru uzskata par atbilstīgu; ______________ OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Grozījums Nr. 24 29.b apsvērums (jauns) (29b) dalībvalstīm jānodrošina sankcijas, ja tiek pārkāpti dalībvalstu noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, Grozījums Nr. 25 1. pants Šīs direktīvas pamatojums ir noteikt obligātos standartus dalībvalstu piemērotajās procedūrās bēgļa statusa piešķiršanā un anulēšanā. Šīs direktīvas pamatojums ir noteikt tādus obligātos standartus dalībvalstu piemērotajās procedūrās bēgļa statusa piešķiršanā un atņemšanā, kuri ir saskaņā ar Ženēvas Konvenciju un Direktīvu 2004/83/EK. Grozījums Nr. 26 1.a pants (jauns) 1.a pants Starptautisko saistību un pamattiesību ievērošana Šajā direktīvā ir ievērotas visas dalībvalstu starptautiskās saistības, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, it īpaši tās 18. pants kā Kopienas tiesību vispārēji principi. Grozījums Nr. 27 2. panta e) apakšpunkts e)  "Atbildīgā iestāde" ir jebkura it kā juridiska vai administratīvā iestāde dalībvalstī, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu un kas ir kompetenta, lai pieņemtu lēmumus pirmajā instancē šādos gadījumos, kā tas noteikts Pielikumā Nr. 1; e)  "Atbildīgā iestāde" ir jebkura juridiska vai administratīva iestāde dalībvalstī, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu un kas ir kompetenta, lai pieņemtu lēmumus pirmajā instancē šādos gadījumos, kā tas noteikts Pielikumā Nr. 1; Grozījums Nr. 28 2. panta g) apakšpunkts g)  "Bēgļa statuss" ir dalībvalsts atzinums par trešās valsts pilsoni vai bezpavalstnieku kā bēgli; g)  "Bēgļa statuss" nozīmē, ka dalībvalsts atzīst šādu pieteikuma iesneidzējam piešķirto statusu; Grozījums Nr. 29 2. panta h) apakšpunkts h) "Nepavadīta nepilngadīgā persona" ir persona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu un kas ierodas dalībvalstu teritorijā, un ko nepavada pieaugušais, kas par viņu ir atbildīgs saistībā ar likumu vai paražu, un kamēr vien nepilngadīgā persona netiek nodota šādas personas aizgādībā; definīcija ietver nepilngadīgo, kas ir palicis/-usi bez pavadītāja, kad viņš/viņa ieradās dalībvalsts teritorijā; h) "Nepavadīts bērns" vai "nošķirts bērns" ir persona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu un kas ierodas dalībvalstu teritorijā, un ko nepavada pieaugušais, kurš par viņu ir atbildīgs saistībā ar likumu vai paražu, un kamēr vien šis bērns netiek nodots šādas personas aizgādībā; definīcija ietver bērnu, kas ir palicis bez pavadītāja, kad viņš/viņa ieradās dalībvalsts teritorijā; "nepavadīts bērns" attiecas uz bērnu, kurš ir atšķirts no abiem vecākiem un citiem radiniekiem vai likumīgiem vai ierastiem aizbildņiem; "nošķirts bērns" attiecas uz bērnu, kuru pavada pieaugušais, ja pieaugušais nevēlas vai nav spējīgs uzņemties atbildību par ilglaicīgu bērna aprūpi. Šīs direktīvas nozīmē "nepavadīts nepilngadīgais" attiecas gan uz "nepavadītiem bērniem", gan "nošķirtiem bērniem"; Grozījums Nr. 30 3. panta 1.a punkts (jauns) 1a. Šo direktīvu īsteno un iestrādā dalībvalstu tiesību aktos, pienācīgi ievērojot cilvēktiesību pamatnormas un principus, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā vispārēji Kopienas tiesību principi. Ievēro starptautiskās tiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas nolīgumus; Grozījums Nr. 31 3. panta 1.b punkts (jauns) 1b.Šo direktīvu īsteno un iestrādā dalībvalstu tiesību aktos, pienācīgi ievērojot visas spēkā esošās ES un dalībvalstu starptautiskās saistības, jo īpaši Ženēvas Konvenciju un partnerības un sadarbības nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm. Grozījums Nr. 32 3. panta 1.c punkts (jauns) 1c. Šo direktīvu piemēro bez jebkādas diskriminācijas saskaņā ar Līguma 13. pantu, kā arī ar starptautiskajām cilvēktiesību un bēgļu aizsardzības konvencijām; Grozījums Nr. 33 3.A panta 1. punkta 1. daļa 1.  Dalībvalstis visās procedūrās nozīmē atbildīgo iestādi, kas būs atbildīga par pieteikumu atbilstošu izvērtēšanu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši ar tās 7. panta 2. punktu un 8. pantu. 1.  Dalībvalstis visās procedūrās ieceļ atbildīgo iestādi, kas būs atbildīga par pieteikumu atbilstošu izvērtēšanu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši ar tās 7. panta 2. punktu, 8. pantu un 10. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 34 3.A panta 2. punkta b) apakšpunkts b) lēmumu pieņemšanu par pieteikumu, ņemot vērā valstu drošības noteikumus un nodrošinot, ka atbildīgā iestāde ir informēta pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai patvēruma meklētājs tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK; b) lēmumu pieņemšanu par pieteikumu, ņemot vērā valstu drošības noteikumus, ievērojot starptautiskās konvencijas un Pamattiesību un brīvību hartu un nodrošinot, ka atbildīgā iestāde ir informēta pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai pieteikuma iesniedzējs tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK; Grozījums Nr. 35 3.A panta 2. punkta e) apakšpunkts e) atļaujas atteikumu iebraukt valstī tās procedūras ietvaros, kas minēta 35. panta 2. līdz 5. punktā, ievērojot noteikumus, kas ir aprakstīti šajā pantā; e) ieceļošanas atļaujas atteikumu tās procedūras ietvaros, kas minēta 35. pantā, ievērojot noteikumus, kas ir aprakstīti šajā pantā; Grozījums Nr. 36 3.A panta 2. punkta f) apakšpunkts f) noteikšanu, ka patvēruma meklētājs vēlas iebraukt vai ir iebraucis dalībvalstī no drošas trešās valsts saskaņā ar 35A pantu, ievērojot noteikumus, kas sniegti šajā pantā. Svītrots Grozījums Nr. 37 3.A  panta 3. punkts 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka, gadījumā, ja tiek nozīmētas instances saskaņā ar 2. pantu, šādu instanču darbinieki ir ar atbilstošām zināšanām vai saņem nepieciešamo apmācību, lai pildītu savus pienākumus, ieviešot šo direktīvu. 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka, gadījumā, ja tiek ieceltas iestādes saskaņā ar 2. pantu, šādu iestāžu darbinieki ir ar atbilstošām zināšanām un apmācību, lai pildītu savus pienākumus, ieviešot šo direktīvu. Grozījums Nr. 38 4.A pants (jauns) 4a pants Aizsardzība pret izraidīšanu vai nosūtīšanu atpakaļ Neviena dalībvalsts neizraida vai nenosūta atpakaļ patvēruma meklētāju uz teritoriju, kur viņa vai viņas dzīvību vai brīvību apdraudētu viņa vai viņas rases vai reliģijas, valstspiederības, valodas, seksuālās orientācijas, piederības kādai konkrētai sociālai grupai, politisko uzskatu vai piederības mazākumtautībai dēļ, vai kur viņš vai viņa saskaras ar reālu spīdzināšanas vai necilvēcīgas vai degradējošas attieksmes risku; Grozījums Nr. 39 5. panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis var pieprasīt, ka patvēruma pieteikumi tiek iesniegti personīgi un/vai noteiktā vietā. 1.  Dalībvalstis var pieprasīt, ka patvēruma pieteikumi tiek iesniegti personīgi un/vai noteiktā vietā. Dalībvalstīm jāpieļauj iespēja, ka īpašos apstākļos personas vārdā pieteikumu iesniedz likumīgais pārstāvis. Grozījums Nr. 40 5. panta 3.a punkts (jauns) 3a Pieteikumus no nepavadītiem bērniem un citām personām īpaši neaizsargātā situācijā izskata un par tiem lemj prioritāri un saskaņā ar atbilstīgajām formālajām un materiālajām prasībām. Prioritāte tiek dota arī nepārprotami labi pamatotu prasību izskatīšanai un izlemšanai. Grozījums Nr. 41 5. panta 3.b punkts (jauns) 3b Gadījumos, kad apgādājamie pieaugušie piekrīt pieteikuma iesniegšanai savā vārdā saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām (KBT) 3. pantu, visā patvēruma procesa laikā ievēro principu par labākajām bērna interesēm. Grozījums Nr. 42 5. panta 4. punkta ievaddaļa 4.  Dalībvalstis nacionālajā likumdošanā var noteikt: 4.  Dalībvalstis savos tiesību aktos, ja tās darbojas atbilstīgi Konvencijas par bērna tiesībām (KBT) 3. pantam, var noteikt: Grozījums Nr. 43 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts (c) gadījumos, kad patvēruma pieteikuma iesniegšana tiek uzskatīta par patvēruma pieteikuma iesniegšanu attiecībā uz jebkuru neprecētu nepilngadīgu personu. Svītrots Grozījums Nr. 44 5. panta 5.a punkts (jauns) 5a Dalībvalstis nodrošina, lai katra persona, kas vēlas pieteikties kā patvēruma meklētāja, nekavējoties saņemtu savā valodā izsmeļošu informāciju par šo procedūru, kā arī par savām tiesībām un saistībām. Grozījums Nr. 45 6. panta 1. punkts 1.  Patvēruma meklētājiem tiek sniegta atļauja palikt dalībvalstī procedūras ietvaros, kamēr atbildīgā instance ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūrām pirmajā instancē, kā tas aprakstīts 3. nodaļā. Šīs tiesības palikt nenozīmē tiesības uz dzīvošanas atļauju. 1.  Patvēruma meklētājiem tiek sniegta atļauja palikt dalībvalstī, kurā ir iesniegts vai tiek izskatīts patvēruma pieteikums, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai un apelācijas procedūras izmantošanai pilnībā. Šīs tiesības palikt nenozīmē tiesības uz uzturēšanās atļauju. Grozījums Nr. 46 6. panta 1.a punkts (jauns) 1a Dalībvalstis drīkst atkāpties no 1. panta tikai tad, ja ir konstatēts, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai nepārprotami ļaunprātīgs. Šādos gadījumos tiesai vai citai neatkarīgai iestādei jāpārbauda un jāapstiprina atteikumu ļaut palikt valstī, balstoties uz faktiem un to, cik liela ir iespēja, ka apelācija būtu veiksmīga. Grozījums Nr. 47 7. panta 1. punkts 1.  Neierobežojot 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma pieteikumi netiek noraidīti vai izslēgti no izskatīšanas, pamatojoties vienīgi uz to, ka tie nav iesniegti tik ātri, cik iespējams. 1.  Neierobežojot 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma pieteikumi netiek noraidīti vai izslēgti no izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka tie nav iesniegti tik ātri, cik iespējams. Grozījums Nr. 48 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts a) pieteikumi tiek izvērtēti un lēmumi tiek pieņemti individuāli, objektīvi un taisnīgi; a) pieteikumi tiek izvērtēti un lēmumi tiek pieņemti individuāli, objektīvi un taisnīgi saskaņā ar šo direktīvu, kā arī starptautiskajiem tiesību aktiem par cilvēktiesībām un bēgļu tiesībām; Grozījums Nr. 49 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts b) tiek iegūta precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, kā informācija no ANO Komisariāta bēgļu jautājumos (UNHCR) par vispārējo situāciju, kas valda patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs un, ja nepieciešams, valstīs, caur kurām tie ir izbraukuši, kā arī ir jānodrošina, ka šāda informācija ir pieejama darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu; b) tiek iegūta precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, kā informācija no ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas pieteikumu iesniedzēju izcelsmes valstīs, par vispārējo pilsonisko, tiesisko un politisko situāciju, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas valda patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, kā arī ir jānodrošina, ka šāda informācija ir pieejama darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu; Grozījums Nr. 50 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts c) darbiniekiem, kas izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus, ir zināšanas par būtiskiem standartiem, kas piemērojami patvēruma jomā un Likumā par bēgļiem. c) darbiniekiem, kas izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus, ir zināšanas, apmācība un sagatavotība par būtiskiem standartiem, kas piemērojami patvēruma un bēgļu tiesību jomā. Grozījums Nr. 51 7. panta 4. punkts 4.  Dalībvalstis var nodrošināt noteikumus attiecībā uz dokumentu tulkošanu, kas ir būtiski pieteikumu izvērtēšanai. 4.  Dalībvalstīm jānodrošina noteikumi attiecībā uz dokumentu tulkošanu, kas ir būtiski pieteikumu izvērtēšanai. Grozījumi Nr. 52 un Nr. 53 8. panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi par patvēruma pieteikumiem tiek sniegti rakstiski. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi lēmumi par patvēruma pieteikumiem tiek sniegti rakstiski pieteikuma iesniedzējam saprotamā valodā. Grozījums Nr. 54 8. panta 2. punkta 2. daļa Dalībvalstīm nav nepieciešams sniegt pamatojumu par to, kāpēc netika piešķirts bēgļa statuss lēmumā, kur meklētājam tiek piešķirts statuss, kas piedāvā tādas pašas tiesības un priekšrocības saskaņā ar valsts un kopienas tiesību aktiem kā bēgļa statusa gadījumā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka pamatojums, kāpēc netika piešķirts bēgļa statuss, tiek sniegts patvēruma meklētāja dokumentā, un ka meklētājam ir iespējams piekļūt viņa/viņas dokumentam pēc pieprasījuma. Dalībvalstīm nav nepieciešams sniegt pamatojumu par to, kāpēc netika piešķirts bēgļa statuss, lēmumā, ar kuru meklētājam tiek piešķirts statuss, kas piedāvā tādas pašas tiesības un priekšrocības saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem kā bēgļa statusa gadījumā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka pamatojums, kāpēc netika piešķirts bēgļa statuss, tiek sniegts pieteikuma iesniedzējam lietas dokumentācijā un ka meklētājam vai viņa/viņas advokātam vai likumīgajam pārstāvim pēc pieprasījuma ir iespējams piekļūt viņa/viņas lietas dokumentācijai. Grozījums Nr. 55 8. panta 2. punkta 3. daļa Bez tam dalībvalstīm nav nepieciešams sniegt informāciju par to, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu rakstiski saistībā ar to lēmumu, kur meklētājs ir ticis informēts agrāk rakstiski vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, kas pieejami meklētājam, par to, kā apstrīdēt šādu negatīvu lēmumu. Bez tam dalībvalstīm rakstiski jāsniedz informācija par to, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu, saistībā ar šo lēmumu. Grozījums Nr. 57 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) tiem jāsaņem tulkošanas pakalpojumi, iesniedzot savu lietu kompetentajām instancēm, kad vien tas nepieciešams. Dalībvalstis uzskata par nepieciešamu sniegt šos pakalpojumus vismaz tādā gadījumā, ja atbildīgā instance izsauc patvēruma meklētāju uz interviju, kā tas minēts 10. un 11. pantā, un atbilstoša komunikācija nevar tikt nodrošināta bez šādiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā un citos gadījumos, kad kompetentās instances izsauc meklētāju, pakalpojumi tiek apmaksāti no publiskajiem fondiem; b) tiem jāsaņem kvalificēti un objektīvi tulkošanas pakalpojumi, iesniedzot savu lietu kompetentajām iestādēm, kad vien tas nepieciešams. Dalībvalstis garantē šo pakalpojumu visu personīgo interviju laikā, apelāciju iztiesāšanā un citas mutiskas sazināšanās laikā ar kompetentajām iestādēm, jo īpaši kā tas minēts 10. un 11. pantā, un tad, ja atbilstoša komunikācija nevar tikt nodrošināta bez šādiem pakalpojumiem. Šādos gadījumos un citos gadījumos, kad kompetentās iestādes izsauc pieteikuma iesniedzēju, pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts naudas līdzekļiem; Grozījums Nr. 58 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts c) tiem nedrīkst liegt iespēju komunicēt ar UNHCR vai ar jebkuru citu organizāciju, kas strādā UNHCR vārdā dalībvalsts teritorijā saskaņā ar vienošanos ar attiecīgo dalībvalsti; c) tiem jādod iespēja sazināties ar UNHCR vai ar jebkuru citu organizāciju, kas UNHCR vārdā vai neatkarīgi strādā ar patvēruma meklētājiem dalībvalsts teritorijā; Grozījums Nr. 59 9. panta 1. punkta d) apakšpunkts d) tiem jāpaziņo atbilstošā laikā par atbildīgās instances lēmumu par patvēruma pieteikumu. Ja juridiskais konsultants vai cits konsultants juridiski pārstāv meklētāju, dalībvalsts var izvēlēties paziņot par lēmumu viņam/viņai nevis patvēruma meklētājam; d) tiem jāpaziņo par atbildīgās iestādes lēmumu par patvēruma pieteikumu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Ja juridiskais konsultants vai cits konsultants juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju, dalībvalsts var izvēlēties paziņot par lēmumu viņam/viņai nevis pieteikuma iesniedzējam; Grozījums Nr. 181 9.a panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis var piemērot patvēruma meklētājiem pienākumu sadarboties ar kompetentajām instancēm, ja šie pienākumi ir nepieciešami, lai pieteikumu izskatītu. 1.  Dalībvalstis var piemērot pieteikuma iesniedzējam pienākumu sadarboties ar kompetentajām iestādēm, ja šie pienākumi ir nepieciešami, lai pieteikumu izskatītu. Tomēr, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja valstspiederību, nekādā gadījumā nav atļauts izmantot konsulārās vai diplomātiskās misijas, kas pārstāv iestādes trešās valstīs, par kuru valstspiederīgajiem pieteikumu iesniedzēji uzdodas vai tādi izrādās esam. Grozījums Nr. 60 9.A panta 2. punkta d) apakšpunkts d) kompetentās instances vai izmeklēt patvēruma meklētāju un priekšmetus, ko viņš/viņa nes; d) kompetentās iestādes var pārliecināties, ka pieteikuma iesniedzējs nerada apdraudējumu, un pārbaudīt priekšmetus, kas viņam/viņai ir līdz; Grozījums Nr. 61 10. panta 1. punkts 1.  Pirms atbildīgā instance pieņem lēmumu, patvēruma meklētājam tiek sniegta iespēja tikt personiski intervētam par viņa/viņas patvēruma pieteikumu, ko organizē kompetentā persona saskaņā ar nacionālo likumdošanu, lai veiktu šādu interviju. 1.  Pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, patvēruma meklētājam tiek sniegta iespēja tikt personiski intervētam, ja nepieciešams, tulka un viņa/viņas advokāta vai likumīgā pārstāvja klātbūtnē, par viņa/viņas patvēruma pieteikumu, ko veic persona, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuri reglamentē kārtību saistībā ar patvēruma un bēgļu tiesībām, ir profesionāli atbilstīga un kvalificēta, lai veiktu šādu interviju. Bērnu vai personu ar fiziskiem vai mentāliem traucējumiem un grūtnieču vai seksuālas vardarbības upuru gadījumā ir jānodrošina īpašas procesuālas garantijas un, ja nepieciešams, jāiesaista īpaši sagatavoti profesionāļi. Grozījums Nr. 62 10. panta 1. punkta 2. daļa Dalībvalstīm arī var tikt sniegta iespēja organizēt personisku interviju ar katru pilngadīgo aizgādājamo, kas minēts 5. panta 3. punktā. Apgādāmajiem, kas minēti 5. panta 3. punktā, arī ir tiesības uz personīgu interviju. Grozījums Nr. 63 10. panta 1. punkta 3. daļa Dalībvalstis to nacionālajā likumdošanā var noteikt gadījumus, kad nepilngadīgajam tiek sniegta iespēja ierasties uz personisku interviju. Dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt gadījumus, kad bērnam tiek sniegta iespēja ierasties uz personīgu interviju, ņemot vērā indivīda briedumu un jebkādu psiholoģisku traumu, ko viņš/viņa ir pārcietusi. Intervētājs patur prātā, ka viņa/viņas vecuma dēļ, bērna zināšanas par apstākļiem izcelsmes valstī var būt ierobežotas. Grozījums Nr. 64 10. panta 2. punkta aa) apakšpunkts (jauns) aa) kompetentā iestāde nevar veikt interviju, jo pieteikuma iesniedzējs bez attaisnojošiem iemesliem nav atsaucies uz aicinājumiem ierasties; Grozījums Nr. 65 10. panta 2. punkta ab) apakšpunkts (jauns) ab) personai ir psihiski vai emocionāli traucējumi, kas kavē normālu viņa/viņas lietas izskatīšanu; Grozījums Nr. 66 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts b) kompetentajai iestādei jau ir bijusi tikšanās ar patvēruma meklētāju, lai tam palīdzētu aizpildīt pieteikumu un iesniegt būtisku informāciju attiecībā uz pieteikumu saskaņā ar Padomes Direktīvas 2004/83/EK 4. panta 2. punktu; vai Svītrots Grozījums Nr. 67 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts c) atbildīgā instance, pamatojoties uz patvēruma meklētāja nodrošinātās informācijas pilnīgu izvērtēšanu, uzskata, ka pieteikums ir nepamatots, tāpat kā gadījumos, kad tiek piemēroti noteikumi, kas minēti 23. panta 4. punkta a), c), g), h) un j) apakšpunktā. Svītrots Grozījums Nr. 68 10. panta 3. punkts 3.  Personīgo interviju var neorganizēt, ja to nav iespējams izdarīt praktiski, jo īpaši, ja kompetentā instance uzskata, ka meklētājs ir nepiemērots vai to nav iespējams intervēt sakarā ar pastāvīgiem apstākļiem ārpus viņa/viņas kontroles. Šaubu gadījumā dalībvalstis var pieprasīt medicīnisku vai psiholoģisku pastiprinājumu. Svītrots Ja dalībvalstis nenodrošina iespēju organizēt personisku interviju saskaņā ar šo punktu vai saskaņā ar aizgādājamo, ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai ļautu meklētājam vai aizgādājamajam iesniegt informāciju pēc tam. Grozījums Nr. 69 10. panta 3.a punkts (jauns) 3a Lai aizsargātu tiesvedības godīgumu, dalībvalstis nodrošina, ka īpašu uzmanību pievērš pieteikuma iesniedzējam, kurš nevar apmeklēt vai pabeigt personīgu interviju viņa/viņas fiziskā un/vai psiholoģiskā veselības stāvokļa, fiziskas vai psihiskas nespējas vai konkrēta emocionāla traucējuma dēļ. Grozījums Nr. 70 10. panta 4. punkts 4.  Personiskas intervijas neorganizēšana saskaņā ar šo pantu neaizkavē atbildīgo instanci pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumu. 4.  Personīgas intervijas neorganizēšana saskaņā ar šo pantu neaizkavē atbildīgo iestādi pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumu, ja šī neorganizēšana notiek tādu iemeslu dēļ, kas minēti šī panta 2. punkta aa) un ab) apakšpunktā un 3a punktā, 20. panta 1. punktā, 23. panta 4. punkta a), c), h) un j) apakšpunktos. Grozījums Nr. 71 10. panta 5. punkts 5.  Personiskas intervijas neorganizēšana saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 3. punktu neatstāj nelabvēlīgas sekas uz atbildīgas instances lēmumu. 5.  Personīgas intervijas neorganizēšana neatstāj negatīvu ietekmi uz atbildīgās iestādes lēmumu. Šādos gadījumos katrai personai jādod iespēja būt pārstāvētai ‐ aizbildņa vai likumīga pārstāvja pārstāvētai bērnu gadījumos vai attiecīgi advokāta vai juriskonsulta pārstāvētai. Grozījums Nr. 72 10. panta 6. punkts 6.  Neatkarīgi no 20. panta 1. punkta dalībvalstis, pieņemot lēmumu par patvēruma pieteikumu, var ņemt vērā faktu, ka meklētājam neizdveš ierasties uz personisko interviju, ja vien viņam vai viņai nav vērā ņemams pamatojums saistībā ar neierašanos. 6.  Neatkarīgi no 20. panta 1. punkta dalībvalstis, pieņemot lēmumu par patvēruma pieteikumu, var ņemt vērā faktu, ka pieteikuma iesniedzējs neieradās uz personīgo interviju, ja vien viņam vai viņai nav vērā ņemams pamatojums saistībā ar neierašanos, vai interviju neizdevās veikt vai to izbeidza meklētāja psiholoģiskā un/vai fiziskā stāvokļa dēļ. Grozījums Nr. 73 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts a) nodrošina, ka persona, kas veic interviju, ir pietiekoši kompetenta, lai ņemtu vērā personiskos vai vispārējos apstākļus, kas saistīti ar pieteikumu, ieskaitot meklētāja kultūras izcelsmi vai jutīgumu, ja vien to ir iespējams izdarīt; un a) nodrošina, ka persona, kas veic interviju, un tulks ir saņēmuši atbilstošu apmācību un tiem ir atbilstoša profesionālā kompetence un spēja veikt to personisko vai vispārējo apstākļu taisnīgu un precīzu novērtējumu, kas saistīti ar pieteikumu, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja kultūras izcelsmi vai jutīgumu, ja vien to ir iespējams izdarīt; un Grozījums Nr. 74 11. panta 3. punkta b) apakšpunkts b) izvēlas tulku, kas ir spējīgs nodrošināt atbilstošu komunikāciju starp meklētāju un personu, kas veic interviju. Komunikācijai obligāti nav jānotiek tādā valodā, kam priekšroku dod patvēruma meklētājs, ja pastāv arī cita valoda, ko viņš/viņa var saprast un kurā viņš/viņa ir spējīgs/-a komunicēt. b) izvēlas tulku, kas ir spējīgs nodrošināt atbilstošu komunikāciju starp patvēruma meklētāju un personu, kas veic interviju. Komunikācijai obligāti nav jānotiek tādā valodā, kam priekšroku dod patvēruma meklētājs, ja pastāv arī cita valoda, ko viņš/viņa var saprast un kurā var sazināties. Grozījums Nr. 75 11. panta 4. punkts 4.  Dalībvalstis var nodrošināt noteikumus attiecībā uz trešo pušu klātbūtni personiskajā intervijā. 4.  Dalībvalstis nodrošina noteikumus attiecībā uz trešo pušu klātbūtni personīgajā intervijā, ja šādi noteikumi ir saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Grozījums Nr. 76 12. panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek iesniegts rakstisks ziņojums no katras personiskās intervijas, tajā ietverot vismaz būtiskāko meklētāja pausto informāciju attiecībā uz pieteikumu saskaņā ar Padomes Direktīvas 2004/83/EK 4. panta 2. punktu. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek iesniegts rakstisks ziņojums no katras personīgās intervijas, tajā ietverot pieteikuma iesniedzēja pausto informāciju attiecībā uz pieteikumu saskaņā ar Padomes Direktīvas 2004/83/EK 4. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 77 12. panta 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka meklētājiem ir iespējams izskatīt ziņojumu par personisko interviju. Ja piekļuve ir nodrošināta tikai pēc atbildīgās instances lēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve ir iespējama, cik ātri vien iespējams, lai ļautu sagatavot un iesniegt apelāciju atbilstošā laikā. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir iespējams laicīgi izskatīt ziņojumu par personīgo interviju sev saprotamā valodā vai citā atbilstošā veidā. Ja piekļuve ir nodrošināta tikai pēc atbildīgās iestādes lēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve ir iespējama, cik ātri vien iespējams, lai ļautu sagatavot un iesniegt apelāciju atbilstošā laikā. Grozījums Nr. 78 12. panta 3. punkta 1. daļa 3.  Dalībvalstis var pieprasīt meklētāja apstiprinājumu par personiskās intervijas ziņojuma saturu. 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs pārbauda personīgās intervijas ziņojuma saturu, lai vēlāk izvairītos no pārpratumiem vai pretrunām, vai pieteikuma atzīšanas par spēkā neesošu. Grozījums Nr. 79 12. panta 3. punkta 2. daļa Ja meklētājs atsakās apstiprināt ziņojuma saturu, šādas atsacīšanās iemesli ir jāievada patvēruma meklētāja dokumentā. Ja pieteikuma iesniedzējs atsakās apliecināt ziņojuma saturu, šādas atsacīšanās iemesli ir jāpievieno patvēruma meklētāja lietas dokumentācijai. Grozījumi Nr. 80 un Nr. 81 12. panta 3. punkta 3. daļa Meklētāja attiekšanās gadījumā apstiprināt personiskās intervijas ziņojuma saturu, netiek aizkavēta atbildīgā instance pieņemt lēmumu par viņa/viņas pieteikumu. Ir jāpieprasa patvēruma meklētāja apstiprinājums. Pieteikuma iesniedzēja atteikšanās apliecināt personīgās intervijas ziņojuma saturu nedrīkst kavēt atbildīgo iestādi pieņemt lēmumu par viņa/viņas pieteikumu; taču pieteikuma iesniedzēja atteikums apliecināt saturu tiks ņemts vērā, izvērtējot ziņojuma saturu. Grozījums Nr. 82 13. panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis ļauj patvēruma meklētājiem par savām izmaksām konsultēties ar juridisko vai citu konsultantu, ja to atļauj vai pieļauj nacionālā likumdošana par jautājumiem, kas saistīti ar to patvēruma pieteikumiem. 1.  Patvēruma meklētājiem nodrošina iespēju efektīvi konsultēties ar juridisko vai citu konsultantu, kādu atzīst vai pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti, par jautājumiem, kas saistīti ar to patvēruma pieteikumiem, procedūras visos posmos, tostarp arī pēc negatīva lēmuma. Grozījums Nr. 83 13. panta 3. punkta 1. daļas ievaddaļa 3.   Dalībvalstis var nodrošināt to nacionālajā likumdošanā, ka bezmaksas juridiskā palīdzība un/vai pārstāvniecība tiek garantēta: 3.  Palīdzība jāsniedz bez maksas vai vismaz saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz juridisku un/vai finansiālu palīdzību, kas ir līdzvērtīga tai, kura ir pieejama pilsoņiem juridiskos vai administratīvos procesos, ja pieteikuma iesniedzējam nav pietiekamu līdzekļu, lai par to samaksātu. Grozījums Nr. 84 13. panta 3. punkta 1. daļas a) apakšpunkts a) tikai saistībā ar tām procedūrām, kas notiek tiesā vai tribunālā, saskaņā ar 5. nodaļu un nevienā pirmajā apelācijā vai izskatīšanā, kas tiek nodrošināta saskaņā ar nacionālo likumdošanu, ieskaitot atkārtotu apelācijas izskatīšanu, kas seko pēc pirmās apelācijas vai izskatīšanas; un/vai Svītrots Grozījums Nr. 85 13. panta 3. punkta 1. daļas b) apakšpunkts (b) tikai tiem, kuriem nav pietiekams daudzums naudas līdzekļu; un/vai Svītrots Grozījums Nr. 86 13. panta 3. punkta 1. daļas c) apakšpunkts (c) tikai juridiskajiem vai citiem konsultantiem, kas ir īpaši nozīmēti nacionālajā likumdošanā, lai palīdzētu un/vai pārstāvētu patvēruma meklētājus; un/vai Svītrots Grozījums Nr. 87 13. panta 3. punkta 1. daļas d) apakšpunkts un 2. daļa (d) tikai tad, ja apelācija vai izskatīšana varētu veiksmīgi beigties. Svītrots Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība un/vai pārstāvniecība, kas tiek garantēta saskaņā ar d) apakšpunktu, nav patvaļīgi ierobežota. Grozījums Nr. 88 13. panta 4. punkts 4.  Dalībvalstis var nodrošināt izmaiņas noteikumos, lai pildītu un apmierinātu šādas prasības. Svītrots Grozījums Nr. 89 13. panta 5. punkta a) apakšpunkts a) piemērot naudas un/vai laika ierobežojumus attiecībā uz bezmaksas juridiskās palīdzības nodrošināšanu un/vai pārstāvniecību, nodrošinot, ka šādi ierobežojumi patvaļīgi neierobežo piekļuvi juridiskajai palīdzībai un/vai pārstāvniecībai; a) ierobežo juridiskās palīdzības apjomu attiecībā uz juridiskas palīdzības vidējām izmaksām par katru attiecīgu pakalpojumu patvēruma procedūrā, ja šādi ierobežojumi patvaļīgi neierobežo piekļuvi juridiskajai palīdzībai un/vai pārstāvniecībai; Grozījums Nr. 90 14. panta 1. punkta 1. daļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskais vai cits konsultants, kura klātbūtni atļauj vai pieļauj nacionālā likumdošana un kurš sniedz palīdzību vai pārstāv patvēruma meklētāju saskaņā ar nacionālās likumdošanas noteikumiem, var piekļūt šādai informācijai meklētāja dokumentā, tāpat šādu dokumentu var izvērtēt instances, kas minētas 5. nodaļā, ja vien šāda informācija ir būtiska pieteikuma izvērtēšanā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskais vai cits konsultants, kuru atzīst vai pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti, un kurš sniedz palīdzību vai pārstāv patvēruma meklētāju saskaņā ar nacionālās likumdošanas noteikumiem, var piekļūt informācijai patvēruma meklētāja lietas dokumentācijā. Grozījums Nr. 91 14. panta 1. punkta 2. daļa Dalībvalstis var pieļaut izņēmuma gadījumu, ja šādas informācijas vai avotu atklāšana varētu kaitēt nacionālajai drošībai, organizāciju vai personu drošībai, kas sniedz šādu informāciju, vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas, vai ja izmeklēšanas intereses saistībā ar pietvēruma pieteikuma izskatīšanu no kompetento instanču puses dalībvalstīs vai dalībvalstu starptautiskās intereses var tikt kompromitētas. Šādos gadījumos piekļuve informācijai vai konkrētajiem avotiem ir jānodrošina instancēm, kas minētas 5. nodaļā, izņemot, ja šāda piekļuve nav pieļaujama nacionālās drošības interesēs. Dalībvalstis var pieļaut izņēmuma gadījumu, ja šādas informācijas vai avotu atklāšana varētu kaitēt nacionālajai drošībai, organizāciju vai personu drošībai, kas sniedz šādu informāciju, vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas, vai ja izmeklēšanas intereses saistībā ar patvēruma pieteikuma izskatīšanu no kompetento instanču puses dalībvalstīs vai dalībvalstu starptautiskās intereses var tikt kompromitētas. Šādos gadījumos piekļuve informācijai vai konkrētajiem avotiem ir jānodrošina iestādēm, kas minētas 5. nodaļā, izņemot, ja šāda piekļuve nav pieļaujama skaidri noteiktās nacionālās drošības interesēs. Grozījums Nr. 92 14. panta 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskais vai cits konsultants, kas sniedz palīdzību vai pārstāv patvēruma meklētāju, var piekļūt slēgtajām zonām, kā aizturēšanas telpām un tranzīta zonām, lai varētu konsultēt šo patvēruma meklētāju. Dalībvalstis var ierobežot iespēju apmeklēt patvēruma meklētājus slēgtajās zonās, ja šādi ierobežojumi saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir objektīvi nepieciešami šādas zonas drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai administratīvajai vadībai vai lai nodrošinātu pieteikuma atbilstošu izvērtēšanu, nodrošinot, ka juridiskā vai cita konsultanta piekļuve nav tādējādi ierobežota vai padarīta par neiespējamu. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskais vai cits konsultants, kas sniedz palīdzību vai pārstāv patvēruma meklētāju, var piekļūt slēgtajām zonām, tādām kā aizturēšanas telpām un tranzīta zonām, visā pilnībā, lai varētu konsultēt šo pieteikuma iesniedzēju. Dalībvalstis var ierobežot iespēju apmeklēt pieteikuma iesniedzējus slēgtajās zonās, ja šādi ierobežojumi saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir objektīvi nepieciešami šādas zonas drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai administratīvajai vadībai vai lai nodrošinātu pieteikuma atbilstošu izvērtēšanu, nodrošinot, ka juridiskā vai cita konsultanta piekļuve nav tādējādi ierobežota vai padarīta par neiespējamu, un vienmēr pilnībā ievērojot Eiropas Konvencijas par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām garu un ar to saistīto tiesu praksi. Grozījums Nr. 93 15. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) nodrošina, ka pārstāvim tiek sniegta iespēja informēt nepavadīto nepilngadīgo personu par personiskās intervijas nozīmi un iespējamām sekām un, kur tas atbilstoši, informēt par to, kā sagatavoties personiskajai intervijai. Dalībvalstis ļauj pārstāvim būt klāt intervijā un uzdot jautājumus vai sniegt komentārus tajos ietvaros, ko nosaka persona, kas veic interviju. b) nodrošina, ka pārstāvim tiek sniegta iespēja informēt nepavadīto bērnu par personīgās intervijas nozīmi un iespējamām sekām un, kur tas atbilstoši, informēt par to, kā sagatavoties personīgajai intervijai. Dalībvalstis ļauj pārstāvim būt klāt intervijā un uzdot jautājumus vai sniegt komentārus. Grozījums Nr. 94 15. panta 2. punkta a) apakšpunkts a) iespējams, sasniegs pilngadību, pirms tiek pieņemts lēmums pirmajā instancē; vai Svītrots Grozījums Nr. 95 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts c) ir precējusies vai ir bijusi precējusies. Svītrots Grozījums Nr. 96 15. panta 3. punkts 3.  Dalībvalstis var, saskaņā ar šīs direktīvas pieņemšanas laikā spēkā esošajiem likumiem un regulām, atturēties no pārstāvja nozīmēšanas, ja nepavadītā nepilngadīgā persona ir 16 gadus veca vai vecāka, izņemot gadījumus, kad viņš/viņa nevar iesniegt savu pieteikumu bez pārstāvja. Svītrots Grozījums Nr. 97 15. panta 5.a punkts (jauns) 5a Personas, kuras apgalvo, ka ir bērni, līdz vecuma noteikšanai pagaidu tiek uzskatīti par tādiem. Grozījums Nr. 98 15. panta 6. punkts 6.  Bērna intereses dalībvalstīm ir jāņem vērā vispirms, ieviešot šī panta noteikumus. 6.  Bērna intereses dalībvalstīm ir jāņem vērā vispirms, ieviešot šīs direktīvas noteikumus. Grozījums Nr. 99 17. pants 1.  Dalībvalstis neaiztur peronu tikai tāpēc, ka viņš/viņa ir patvēruma meklētājs. 1.  Dalībvalstis principā neaiztur patvēruma meklētājus un neievieto slēgtos uzturēšanās centros. Pirms aizturēšanas vienmēr jāizskata aizturēšanas alternatīvas un pasākumi bez brīvības atņemšanas. 2.   Gadījumā, ja patvēruma meklētājs tiek aizturēts, dalībvalstis nodrošina, ka pastāv iespēja paātrināti veikt juridisko izskatīšanu. 2.  Patvēruma meklētāju nedrīkst aizturēt, ja vien nav konstatēts, ka aizturēšana ir nepieciešama, likumīga un pamatota, atsaucoties uz kādu no pamatojumiem, kuru starptautiskās normas atzīst par likumīgu. Patvēruma meklētājus drīkst aizturēt vienīgi telpās, kas skaidri nošķirtas no cietumiem. 2a. Sistemātiski nodrošina piekļuvi efektīvai juridiskajai palīdzībai, piekļuvi kompetentu, kvalificētu un objektīvu tulku pakalpojumiem un piekļuvi kvalificētiem medicīnas darbiniekiem. 2b. Personām, kurām atņemta brīvība, dod atbilstīgu iespēju pārbaudīt aizturēšanas likumību un vajadzību, nodrošinot ātru, taisnīgu un individuālu uzklausīšanu tiesu iestādē vai līdzīgā iestādē, kuras statuss un pilnvaras garantē vislielāko kompetenci, objektivitāti un neatkarību. 2c. Nepavadītus bērnus nekad neaiztur, pamatojoties uz viņu imigrācijas statusu. Alternatīvi pasākumi aktīvi jāizskata attiecībā uz personām, kas pieder mazākaizsargātām grupām, tādām kā nepavadīti vecāka gadagājuma cilvēki, no spīdzināšanas vai traumām cietušie un personas ar fizisku vai garīgu invaliditāti. Ir jāizvairās aizturēt sievietes pēdējos grūtniecības mēnešos un sievietes, kas baro bērnu ar krūti. Grozījums Nr. 100 20. panta 1. punkta 1. daļa 1.  Gadījumā, ja pastāv vērā ņemams iemesls, lai apsvērtu, ka patvēruma meklētājs ir skaidri anulējis vai atteicies no sava patvēruma pieteikuma, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgā instance pieņem lēmumu pārtraukt izvērtēšanu vai noraidīt pieteikumu, pamatojoties uz faktu, ka meklētājs nav noteicis bēgļa statusu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK. 1.  Ja pastāv vērā ņemams iemesls uzskatīt, ka patvēruma meklētājs ir skaidri atsaucis savu patvēruma pieteikumu vai atteicies no tā, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgā iestāde pieņem lēmumu pārtraukt izvērtēšanu un līdz ar to izbeigt patvēruma meklētāja lietu. Grozījums Nr. 101 20. panta 2. punkta 2. daļa Dalībvalstis var nodrošināt laika ierobežojumu, pēc kura patvēruma meklētāja lieta nevar tikt atklāta atkārtoti. Svītrots Grozījums Nr. 102 21. panta 1. punkta 1.  Dalībvalstis ļauj UNHCR: a) piekļūt patvēruma meklētājiem, ieskaitot tos, kas ir aizturēti un atrodas lidostu vai ostu tranzīta zonās; b) piekļūt informācijai par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem procedūras laikā, kā arī par pieņemtajiem lēmumiem, nodrošinot, ka patvēruma meklētājs tam piekrīt; c) paust savus uzskatus, veicot uzraudzības pienākumus saskaņā ar Ženēvas konvencijas 35. pantu, jebkurai kompetentajai instancei par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem jebkurā procedūras stadijā. 1.  Dalībvalstīm ir jāļauj UNHCR: a) piekļūt patvēruma meklētājiem, ieskaitot tos, kas ir aizturēti un atrodas lidostu vai ostu tranzīta zonās; b) piekļūt informācijai par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem procedūras laikā, kā arī par pieņemtajiem lēmumiem, nodrošinot, ka patvēruma meklētājs tam piekrīt; c) paust savus uzskatus, veicot uzraudzības pienākumus saskaņā ar Ženēvas konvencijas 35. pantu, jebkurai kompetentajai iestādei par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem jebkurā procedūras stadijā. Grozījums Nr. 103 21. panta 2. punkts 2.  Pirmais punkts arī attiecas uz organizāciju, kas darbojas dalībvalsts teritorijā UNHCR vārdā saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar konkrēto dalībvalsti. 2.  Pirmais punkts attiecas arī uz organizāciju, kas darbojas UNHCR vārdā, ja konkrētā dalībvalsts tam piekrīt. Grozījums Nr. 104 22. panta a) apakšpunkts a) tieši neatklāj informāciju par individuāliem patvēruma pieteikumiem vai faktu, ka pieteikums ir ticis sniegts iespējamiem patvēruma meklētāja vajātājiem; a) neatklāj informāciju par individuāliem patvēruma pieteikumiem vai pieteikuma iesniegšanas faktu, iespējamiem patvēruma meklētāja vajātājiem. Grozījums Nr. 105 22. panta b) apakšpunkts b) neiegūst informāciju no vajātājiem tādā veidā, kā rezultātā šādas personas tiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētais meklētājs ir iesniedzis pieteikumu, kā arī, ja šādi tiktu kaitēts patvēruma meklētāja un viņa/viņas apgādājamo fiziskajai veselībai vai viņa/viņas ģimenes locekļu brīvībai un drošībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī. b) neiegūst informāciju no iespējamiem vajātājiem. Grozījums Nr. 106 23. panta 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šāda procedūra tiek izbeigta. Cik ātri vien iespējams, neierobežojot atbilstošu un pilnīgu izvērtēšanu. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šādu procedūru pabeidz, cik ātri vien iespējams un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, neierobežojot atbilstošu un pilnīgu izvērtēšanu. Grozījums Nr. 107 23. panta 2. punkta b) apakšpunkts b) pēc viņa/viņas pieprasījuma saņem informāciju par laika plānojumu, kad lēmums par viņa/viņas pieteikumu varētu tikt gaidīts. Šāda informācija neuzliek pienākumu dalībvalstij pieņemt lēmumu šajā laika plānojumā par konkrēto patvēruma pieteikumu. b) pēc viņa/viņas pieprasījuma saņem informāciju par laika plānojumu, kad lēmums par viņa/viņas pieteikumu varētu tikt sagaidīts, un tas nepārsniedz trīs mēnešus. Grozījums Nr. 108 23. panta 3.a punkts (jauns) 3a Dalībvalstis piemēro parasto kārtību īpaši neaizsargātām personām, tostarp nošķirtiem bērniem un personām, kas var būt piedzīvojušas traumu vai seksuālu vardarbību. Grozījums Nr. 109 23. panta 4. punkta a) apakšpunkts a) patvēruma meklētājs, iesniedzot savu pieteikumu un atklājot savu vajadzību, ir uzsvēris tikai tos jautājumus, kas nav svarīgi vai kam ir minimāla ietekme uz izvērtēšanu par to, vai viņš/viņa tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK; vai a) patvēruma meklētājs, iesniedzot savu pieteikumu un izklāstot faktus, ir minējis tikai tādus jautājumus, kas neattiecas uz izvērtēšanu par to, vai viņš/viņa uzskatāms par bēgli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK; vai Grozījums Nr. 111 23. panta 4. punkta d) apakšpunkts d) patvēruma meklētājs ir maldinājis instances, sniedzot nepareizu informāciju vai dokumentus, vai noklusējis informāciju, vai neiesniedzis dokumentus saistībā ar savu identitāti un/vai tautību, kas varētu negatīvi ietekmēt lēmumu; vai d) pieteikuma iesniedzējs krāpniecības nolūkos ir maldinājis instances, sniedzot viltotus dokumentus saistībā ar savu identitāti un/vai tautību; vai Grozījums Nr. 112 23. panta 4. punkta e) apakšpunkts e) patvēruma meklētājs ir aizpildījis vēl vienu patvēruma pieteikumu, sniedzot citu personīgo informāciju; vai e) pieteikuma iesniedzējs krāpniecības nolūkos ir aizpildījis vēl vienu patvēruma pieteikumu, sniedzot citu personīgo informāciju; vai Grozījums Nr. 113 23. panta 4. punkta f) apakšpunkts f) meklētājs nav iesniedzis informāciju, lai atbilstošā mērā varētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību, vai pastāv iespējamība, ka neveiksmes gadījumā viņš/viņa ir iznīcinājis vai izmetis identitātes vai ceļojuma dokumentu, kas palīdzētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību; vai f) pieteikuma iesniedzējs krāpniecības nolūkos nav iesniedzis informāciju, lai pietiekami ticami varētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību, vai pastāv iespējamība, ka viņš/viņa ir negodīgi iznīcinājis vai izmetis identitātes vai ceļojuma dokumentu, kas palīdzētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību; vai Grozījums Nr. 114 23. panta 4. punkta g) apakšpunkts g) meklētājs ir iesniedzis pretrunīgu, neticamu vai nepietiekošu informāciju, kas rada pieņēmumu, ka viņa/viņas prasība attiecībā uz viņa/viņas vajāšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK ir nepārliecinoša; vai Svītrots Grozījums Nr. 115 23. panta 4. punkta o) apakšpunkts o) pieteikumu iesniedza neprecējusies nepilngadīga persona, uz kuru attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts pēc tam, kad vecāku vai vecāka, kas atbildīgs par nepilngadīgo, pieteikums ir ticis noraidīts un nekādi jauni elementi nav ieviesti attiecībā uz viņa/viņas īpašajiem apstākļiem vai situāciju viņa/viņas izcelsmes valstī. o) pieteikumu iesniedza bērns, uz kuru attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts, pēc tam, kad vecāku vai vecāka, kas atbildīgs par nepilngadīgo, pieteikums ir ticis noraidīts un nav minēti nekādi jauni fakti attiecībā uz viņa/viņas īpašajiem apstākļiem vai situāciju viņa/viņas izcelsmes valstī. Grozījums Nr. 116 23. panta 4.a punkts (jauns) 4.a Dalībvalstis ņem vērā papildus aizsardzības / alternatīvā statusa nepieciešamību, kas procedūrai ir piešķirta prioritāte vai tā ir paātrināta atbilstoši 4. panta a) līdz o) apakšpunktam. Grozījums Nr. 117 24. pants Specifiskas procedūras Svītrots 1.  Dalībvalstis var nodrošināt specifiskas procedūras, kas ierobežo pamatprincipus un garantijas, kas minētas 2. nodaļā: a) sākotnēja izvērtēšana, lai izskatītu lietas, kas tiek apsvērtas to noteikumu ietvaros, kas minēti 6. nodaļā; b) procedūras, lai izskatītu lietas, kas tiek pasvērtas to noteikumu ietvaros, kas minēti 5. nodaļā. 2.  Dalībvalstis var ieviest ierobežojumus arī attiecībā uz 6. nodaļu. Grozījums Nr. 118 25. panta 1.a punkts (jauns) 1a Visus pieteikumus uz starptautisku aizsardzību vispirms izvērtēs, vadoties pēc Ženēvas Konvencijā sniegtās bēgļa definīcijas, un tikai tādā gadījumā, ja nebūs atbilstības tās kritērijiem ‐ vadoties pēc alternatīvā statusa piešķiršanas prasībām. Grozījums Nr. 119 25. panta 2. punkta ievaddaļa 2.  Dalībvalstis var uzskatīt patvēruma pieteikumu par nepieņemamu saskaņā ar šo pantu, ja: 2.  Neskarot 1a punktu, dalībvalstis var uzskatīt patvēruma pieteikumu par nepieņemamu saskaņā ar šo pantu, ja: Grozījums Nr. 120 25. panta 2. punkta c) apakšpunkts c) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par meklētājam drošu trešo valsti saskaņā ar 27. pantu; Svītrots Grozījums Nr. 121 25. panta 2. punkta f) apakšpunkts f) meklētājs ir iesniedzis identisku pieteikumu pēc galīgā lēmuma; Svītrots Grozījums Nr. 122 25. panta 2. punkta fa) apakšpunkts (jauns) fa) patvēruma meklētājs, kad to gatavojas izraidīt no teritorijas, kurā viņš vai viņa nelikumīgi uzturas, lūdz iespēju izmantot patvēruma tiesības. Grozījums Nr. 123 27. panta 1. punkta ievaddaļa 1.  Dalībvalstis var piemērot drošas trešās valsts koncepciju tikai tad, ja kompetentās instances ir apmierinātas ar faktu, ka attiecībā uz patvēruma meklētāju tiks piemēroti šādi trešās valsts principi: 1.  Dalībvalstis var piemērot drošas trešās valsts koncepciju tikai tad, ja trešā valsts atbilst šādiem kritērijiem: Grozījums Nr. 124 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts a) dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām, pamatojoties uz rasi, reliģiju, tautību, piederību atsevišķai sociālajai grupai vai politiskajam viedoklim; un a)  Ženēvas Konvencijas un citu starptautisku cilvēktiesību nolīgumu ratifikācija un īstenošana praksē, jo īpaši attiecībā uz atpakaļ neizraidīšanas principu; un Grozījums Nr. 125 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) tiek ievērots atpakaļ neizdošanas princips saskaņā ar Ženēvas konvenciju; un b) tiek īpaši ievērots atpakaļ neizraidīšanas princips saskaņā ar Ženēvas Konvenciju; un Grozījums Nr. 126 27. panta 2. punkta a) apakšpunkts a) noteikumus, kas pieprasa saistību starp personu, kas meklē patvērumu un attiecīgo trešo valsti, uz kā pamata šai personai būtu ieteicams doties uz konkrēto valsti; a) noteikumus, kas pieprasa pamatotu saikni starp personu, kas meklē patvērumu, un attiecīgo trešo valsti, uz kā pamata šai personai būtu ieteicams doties uz konkrēto valsti; Grozījums Nr. 127 27. panta 2. punkta c) apakšpunkts c) noteikumus saskaņā ar starptautisko likumdošanu, kas ļauj veikt individuālu izvērtēšanu par to, vai konkrētā trešā valsts ir droša konkrētajam patvēruma meklētājam, kās, kā minimums, ļaus meklētājam piemērot drošas trešās valsts principu, pamatojoties uz faktu, ka viņš/viņa varētu tikt pakļauts spīdzināšanai, cietsirdīgai, necilvēcīgai vai degradējošai attieksmei vai sodam. c) noteikumus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem un īpaši Ženēvas Konvenciju, kas ļauj veikt individuālu izvērtēšanu par to, vai konkrētā trešā valsts ir droša konkrētajam pieteikuma iesniedzējam. Grozījums Nr. 128 27. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns) ca) reāla iespēja patvēruma meklētājiem atspēkot pieņēmumu par drošību, tostarp pirmajā instancē, arī tad, ja piemēro paātrinātu procedūru. Grozījums Nr. 129 27. panta 4. punkts 4.  Gadījumā, ja trešā valsts neļauj attiecīgajam patvēruma meklētājam iebraukt tās teritorijā, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve procedūrai tiek sniegta saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas aprakstītas 2. nodaļā. 4.  Gadījumā, ja trešā valsts neļauj attiecīgajam patvēruma meklētājam iebraukt tās teritorijā, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve patvēruma procedūrai tiek sniegta saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas aprakstītas 2. nodaļā. Grozījums Nr. 130 29. panta -1. punkts (jauns) -1.  Dalībvalstis var noraidīt patvēruma pieteikumu kā nepārprotami nepamatotu, ja kompetentā iestāde ir noteikusi, ka patvēruma meklētājs, iesniedzot savu pieteikumu un izklāstot faktus, ir minējis vienīgi tādus jautājumus, kas nekādi nav saistīti ar Ženēvas Konvenciju. Grozījums Nr. 131 29. panta 2. punkts 2.  Gadījumos, kas minēti 23. panta 4. punkta b) apakšpunktā, un nepamatota patvēruma pieteikuma gadījumos, uz kuriem attiecas visi apstākļi, kas minēti 23. panta 4. punkta a), c) līdz o) apakšpunktā, dalībvalstis arī izskata pieteikumu, ja tas tā ir noteikts nacionālajā likumdošanā. Svītrots Grozījums Nr. 132 30. pants, virsraksts Trešo valstu kā drošu izcelsmes valstu obligātais kopējais saraksts Trešo valstu kā drošu izcelsmes valstu kopējais saraksts Grozījums Nr. 133 30. panta 1. punkts 1.  Padome pieņem trešo valstu obligāto kopējo sarakstu, ko dalībvalstis uzskata par drošām trešām valstīm atbilstīgi II pielikumam, rīkojoties saskaņā ar priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija ar kvalificēto balsu vairākumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu. 1.  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un kopīgi ar Eiropas Parlamentu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem to trešo valstu kopējo sarakstu, kuras dalībvalstis var uzskatīt par drošām izcelsmes valstīm saskaņā ar B pielikumu. Grozījums Nr. 134 30. panta 2. punkts 2.  Padome var, rīkojoties saskaņā ar Komisijas kvalificētā vairākuma izvirzītu priekšlikumu un konsultācijām ar Eiropas Parlamentu, veikt grozījumus kopējā sarakstā, pievienojot vai svītrojot trešās valstis saskaņā ar Pielikumu Nr. II. Komisija izvērtē jebkuru prasību no Padomes vai dalībvalsts, kas var tikt iesniegta ar priekšlikumu grozīt kopējo sarakstu. 2.  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un kopīgi ar Eiropas Parlamentu pēc Komisijas priekšlikuma, kā arī atbilstīgi Līguma 251. pantam var veikt grozījumus kopējā sarakstā, pievienojot vai svītrojot trešās valstis saskaņā ar B pielikumu. Komisija izvērtē jebkuru prasību no Eiropas Parlamenta, Padomes vai dalībvalsts par to, lai Komisija iesniedz priekšlikumu grozīt kopējo sarakstu. Grozījums Nr. 135 30. panta 3. punkts 3.  Izstrādājot priekšlikumu atbilstīgi 1. vai 2. punktam, Komisija izmanto informāciju no dalībvalstīm, tās pašas informāciju un, ja nepieciešams, informāciju no UNHCR, Eiropadomes un citām svarīgām starptautiskām organizācijām. 3.  Izstrādājot priekšlikumu atbilstīgi 1. vai 2. punktam, Komisija izmanto informāciju no dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta, tās pašas informāciju un informāciju no UNHCR, Eiropas Padomes un citām atbilstīgām starptautiskām organizācijām. Grozījums Nr. 136 30. panta 4. punkts 4.  Ja Padome pieprasa Komisijai iesniegt priekšlikumu par trešās valsts svītrošanu no kopējā saraksta, dalībvalstu pienākums saskaņā ar 30B panta 2. punktu tiek atlikts attiecībā uz konkrēto trešo valsti līdz ar dienu, kad Padome pieņem lēmumu pieprasīt šādu priekšlikuma iesniegšanu. 4.  Ja Padome vai Eiropas Parlaments pieprasa Komisijai iesniegt priekšlikumu par trešās valsts svītrošanu no kopējā saraksta, dalībvalstu tiesības saskaņā ar 30.B panta 2. punktu tiek atliktas attiecībā uz konkrēto trešo valsti ar nākamo dienu pēc tam, kad Padome vai Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu pieprasīt šāda priekšlikuma iesniegšanu. Grozījums Nr. 137 30. panta 5. punkts 5.  Ja dalībvalsts pieprasa Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par trešās valsts svītrošanu no kopējā saraksta, dalībvalsts dara zināmu Padomei rakstiski par izvirzīto prasību Komisijai. Šīs dalībvalsts pienākums saskaņā ar 30B panta 2. punktu tiek atlikts attiecībā uz konkrēto trešo dienu līdz ar dienu, kad Padome saņem šādu paziņojumu. 5.  Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments pieprasa Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par trešās valsts svītrošanu no kopējā saraksta, šī dalībvalsts vai Eiropas Parlaments rakstiski informē Padomi par Komisijai izvirzīto prasību. Šīs dalībvalsts tiesības saskaņā ar 30.B panta 2. punktu tiek atliktas attiecībā uz konkrēto trešo valsti ar nākamo dienu pēc tam, kad Padomei ir paziņots par pieprasījumu. Grozījums Nr. 138 30. panta 7. punkts 7.  Atlikšana saskaņā ar 4. un 5. punktu beidzas pēc trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad Komisija izvirza priekšlikumu pirms šī perioda beigām, lai svītrotu trešo valsti no kopējā saraksta. Atlikšana tiek izbeigta jebkurā gadījumā, ja Padome noraida Komisijas priekšlikumu svītrot trešo valsti no kopējā saraksta. 7.  Atlikšana saskaņā ar 4. un 5. punktu beidzas pēc trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad Komisija izvirza priekšlikumu pirms šī perioda beigām, lai svītrotu trešo valsti no kopējā saraksta. Atlikšana tiek izbeigta jebkurā gadījumā, ja Eiropas Parlaments vai Padome noraida Komisijas priekšlikumu svītrot trešo valsti no šī saraksta. Grozījums Nr. 139 30. panta 8. punkts 8.  Pēc Padomes pieprasījuma Komisija ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam par to, vai situācija valstī, kas ir iekļauta kopējā sarakstā, joprojām atbilst Pielikumam Nr. Prezentējot savu ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Komisija var izvirzīt šādus ieteikumus vai priekšlikumus, kā tā uzskata par atbilstošu. 8.  Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Komisija ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam par to, vai situācija valstī, kas ir iekļauta kopējā sarakstā, joprojām atbilst B pielikumam. Prezentējot savu ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Komisija var izvirzīt tādus ieteikumus vai priekšlikumus, kādus tā uzskata par atbilstošiem. Grozījums Nr. 140 un 189 30.A pants 30A. pants Nacionālā trešo valstu nozīmēšana par drošām izcelsmes valstīm Svītrots 1.  Neierobežojot 30. pantu, dalībvalstis var paturēt vai ieviest likumdošanu, kas ļauj saskaņā ar Pielikumu Nr. 2 noteikt citas trešās valstis, nekā tās, kas minētas kopējā sarakstā, par drošām izcelsmes valstīm, lai izvērtētu patvēruma pieteikumus. Tas var ietvert arī daļu no valsts noteikšanu kā drošu, ja saistībā ar šo daļu ir pildīti nosacījumi, kas minēti Pielikumā Nr.2 2.  Ierobežojot 1. punktu, dalībvalstis var paturēt likumdošanu spēkā šīs direktīvas pieņemšanas laikā, kas ļauj nozīmēt citas trešās valstis, ne tās, kas minētas kopējā sarakstā, par drošām izcelsmes valstīm, lai izvērtētu patvēruma pieteikumus, ja dalībvalstis ir apmierinātas, ka attiecīgās trešo valstu personas kopumā nav pakļautas: (a) vajāšanai, kā tas definēts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 9. pantā; ne (b) spīdzināšanai vai necilvēcīgai, vai degradējošai attieksmei vai sodam. 3.  Dalībvalstis arī var paturēt likumdošanu spēkā šīs direktīvas pieņemšanas laikā, kas ļauj noteikt daļu valsts kā drošu vai valsti vai daļu valsts kā drošu specifiskai personu grupai šajā valstī, ja 2. punkta nosacījumi ir izpildīti saistībā ar šo daļu vai grupu. 4.  Izvērtējot, vai valsts ir droša izcelsmes valsts saskaņā ar 2. un 3. punktu, dalībvalstis ņem vērā juridisko situāciju, likumdošanas piemērošanu un kopējos politiskos apstākļus konkrētajā trešā valstī. 5.  Izvērtēšana par to, vai valsts ir droša izcelsmes valsts, saskaņā ar šo pantu tiek balstīta uz dažādiem informācijas avotiem, jo īpaši ieskaitot informāciju no citām dalībvalstīm, UNHCR, Eiropadomes un citām svarīgām starptautiskajām organizācijām. 6.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmu valstis, kas ir nozīmētas kā drošas izcelsmes valstis saskaņā ar šī panta noteikumiem. Grozījums Nr. 141 30.B panta 1. punkta ievaddaļa 1.  Trešā valsts, kas nozīmēta kā droša izcelsmes valsts saskaņā ar 30. vai 30A panta noteikumiem var, pēc individuālas pieteikuma izvērtēšanas, tikt uzskatīta par drošu izcelsmes valsti konkrētajam patvēruma meklētājam tikai tādā gadījumā, ja: 1.  Trešā valsts, kas atzīta par drošu izcelsmes valsti saskaņā ar 30. panta noteikumiem pēc pieteikuma individuālas izvērtēšanas var tikt uzskatīta par drošu izcelsmes valsti konkrētajam patvēruma meklētājam tikai tādā gadījumā, ja: Grozījums Nr. 143 30.B panta 2. punkts 2.  Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu uzskata patvēruma pieteikumu par nepamatotu, ja trešā valsts ir nozīmētā kā droša valsts saskaņā ar 30. pantu. 2.  Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu var uzskatīt patvēruma pieteikumu par nepamatotu, ja trešā valsts ir atzīta par konkrētajam patvēruma meklētājam drošu valsti. Grozījums Nr. 144 30.B  panta 3. punkts 3.  Dalībvalstis izstrādā nacionālajā likumdošanā noteikumus un grozījumus drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanai. 3.  Dalībvalstis savos tiesību aktos iekļauj turpmākus noteikumus un paņēmienus drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanai saskaņā ar starptautiskām tiesībām un savlaicīgi paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem noteikumiem un paņēmieniem. Grozījums Nr. 145 33. panta 1. punkts 1.  Ja persona, kas ir iesniegusi patvēruma pieteikumu dalībvalstī, veic turpmākas pārstāvniecības vai sekojošu pieteikumu tajā paša dalībvalstī, konkrētā dalībvalsts var izvērtēt šīs turpmākās pārstāvniecības vai sekojošā pieteikuma elementus iepriekšējā pieteikuma izvērtēšanas ietvaros vai lēmuma izvērtēšanas ietvaros saskaņā ar izskatīšanu vai apelāciju tādā mērā, kādā kompetentās instances var ņemt vērā un izskatīt visus elementus, kas iekļauti nākamajās pārstāvniecībās vai sekojošā pieteikumā šādā aspektā. 1.  Ja persona, kas ir iesniegusi patvēruma pieteikumu dalībvalstī, iesniedz papildus komentārus vai otrreizēju pieteikumu tajā pašā dalībvalstī, konkrētā dalībvalsts izvērtē šos papildus komentārus vai otrreizējā pieteikuma faktus iepriekšējā pieteikuma izvērtēšanas ietvaros vai saistībā ar pārbaudāmā lēmuma vai apelācijas izskatīšanu, ciktāl kompetentās iestādes šādos apstākļos var ņemt vērā un izskatīt visus faktus, kas pamato šos turpmākos komentārus vai otrreizējo pieteikumu. Grozījums Nr. 146 33. panta 2. punkta ievaddaļa 2.  Bez tam dalībvalstis var piemērot specifisku procedūru, kā tas minēts 3. punktā, ja persona iesniedz sekojošu patvēruma pieteikumu: 2.  Bez tam dalībvalstis var piemērot īpašu kārtību, kā tas minēts 3. punktā, ja persona iesniedz atkārtotu patvēruma pieteikumu, ja sākotnējo pieteikumu šobrīd nevar pārsūdzēt: Grozījums Nr. 147 34. panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma meklētāji, kuru pieteikumi ir pakļauti sākotnējai izvērtēšanai saskaņā ar 33. pantu, bauda garantijas, kas minētas 9. panta 1. punktā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma meklētāji, kuru pieteikumi ir pakļauti sākotnējai izvērtēšanai saskaņā ar 33. pantu, bauda garantijas, kas minētas 9. panta 1. punktā, un uz tiem principā attiecas šīs direktīvas obligātās procesuālās normas. Grozījums Nr. 149 35. panta 1. punkts 1.  Dalībvalstis var nodrošināt procedūras saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas minētas 2. nodaļā, lai pieņemtu lēmumu dalībvalsts robežas vai tranzīta zonā par pieteikumiem, kas iesniegti šādās vietās. 1.  Dalībvalstis var nodrošināt kārtības saskaņā ar starptautiskām konvencijām , kā arī ar pamatprincipiem un garantijām, kas minētas 2. nodaļā, lai pieņemtu lēmumu dalībvalsts robežas vai tranzīta zonā par pieteikumiem, kas iesniegti šādās vietās. Grozījums Nr. 150 35. panta 1.a punkts (jauns) 1a Dalībvalstis nodrošina, ka lēmums atteikt ieceļošanu kādas dalībvalsts teritorijā ar patvēruma pieteikumu saistīta iemesla dēļ tiek pieņemts divu nedēļu laikā, kuras var pagarināt par ne vairāk kā divām nedēļām ar kompetentas tiesu iestādes piekrišanu un likumā noteiktajā kārtībā. Grozījums Nr. 151 35. panta 1.b punkts (jauns) 1b Ja netiek ievēroti 1a punktā noteiktie termiņi, patvēruma meklētājam ļauj iebraukt dalībvalsts teritorijā, lai viņa pieteikumu izskatītu saskaņā ar citiem šīs direktīvas noteikumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka uz patvēruma meklētājiem, kuriem liedz ieceļošanu saskaņā ar šo kārtību, attiecas 5. nodaļā minētās garantijas. Grozījums Nr. 152 35. panta 1.c punkts (jauns) 1c Atteikums ļaut ieceļot kādā teritorijā nevar anulēt lēmumu par patvēruma pieteikumu pēc izvērtēšanas, kuru, balstoties uz lietas faktiem, veikušas patvēruma un bēgļu tiesību jomā kompetentās iestādes. Grozījums Nr. 153 35. panta 2. punkts 2.  Tomēr, jā nepastāv tādas procedūras, kas minētas 1. punktā, dalībvalstis var saglabāt, saskaņā ar šī panta noteikumiem un šīs direktīvas pieņemšanas laikā spēkā esošajiem likumiem vai regulām, procedūras, kas ierobežo pamatprincipus un garantijas, kas aprakstītas 2. nodaļā, lai varētu izlemt robežu vai tranzīta zonās par atļauju iebraukt to teritorijā patvēruma meklētājiem, kas ir ieradušies un iesnieguši pieteikumu šādās vietās. Svītrots Grozījums Nr. 154 35. panta 3. punkts 3.  Procedūras, kas minētas 2. pantā, nodrošina, ka attiecīgās personas: Svītrots – var palikt dalībvalsts robežu vai tranzīta zonās, neierobežojot 6. pantu; un – nekavējoties ir jāinformē par to tiesībām un pienākumiem, kā tas aprakstīts 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā; un – var piekļūt, ja nepieciešams, tulkotāja pakalpojumiem, kā tas aprakstīts 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā; un – tiek intervētas, pirms kompetentā instance pieņem lēmumu šādās procedūrās saistībā ar to patvēruma pietikumu no personām ar atbilstošām zināšanām par svarīgajiem standartiem, kas piemērojami patvēruma un bēgļu likumdošanas jomā, kā tas aprakstīts no 10. līdz 12. pantam; un – var konsultēties ar juridisko konsultantu, ja to pieļauj vai atļauj nacionālā likumdošana, kā tas aprakstīts 13. panta 1. punktā; un – var nozīmēt pārstāvi nepavadītu nepilngadīgu personu gadījumā, kā tas aprakstīts 15. panta 1. punktā, izņemot gadījumus, ja tiek piemērots 15. panta 2. vai 3. punkts. Bez tam gadījumā, ja atbildīgā instance noraida atļauju iebraukt, šī kompetentā instance sniedz faktisko un juridisko pamatojumu, kāpēc viņa viņas patvēruma pietikums tiek uzskatīts par nepieņemamu vai nepamatotu. Grozījums Nr. 155 35. panta 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka lēmums saistībā ar šīm procedūrām, kas aprakstītas 2. punktā, tiek pieņemts atbilstošā laikā. Ja lēmums nav pieņemts četru nedēļu laikā, patvēruma meklētājam tie garantēta iebraukšana dalībvalsts teritorijā, lai viņa/viņas pieteikums tiktu izskatīts saskaņā ar citiem šīs direktīvas noteikumiem. Svītrots Grozījums Nr. 156 35. panta 5. punkts 5.  Gadījumā, ja ierodas liels skaits trešās valsts pilsoņu vai bezpavalstnieku, kas iesniedz patvēruma pieteikumus robežu vai tranzīta zonā, kas padara par praktiski neiespējamu piemērot 1. punkta noteikumus vai specifisko procedūru, kas aprakstīta 2. un 3. punktā, šīs procedūras var tikt piemērotas, ja un kamēr šīs trešās valsts pilsoņi vai bezpavalstnieki atrodas vietās netālu no robežu vai tranzīta zonas. Svītrots Grozījums Nr. 157 35.A pants 35A. pants 1.  Dalībvalstis var nodrošināt, ka nekāda vai nepilnīga patvēruma pieteikuma un meklētāja drošības izvērtēšana viņa/viņas konkrētos apstākļos, kā tas aprakstīts 2. nodaļā, nenotiek gadījumos, ja kompetentā instance ir noteikusi, pamatojoties uz faktu, ka patvēruma meklētājs vēlas iebraukt vai ir nelegāli iebraucis dalībvalsts teritorijā no drošas trešās valsts saskaņā ar 2. punktu. Svītrots 2.  Trešā valsts var tikt uzskatīta par drošu trešo valsti 1. punkta ietvaros, ja: (a) tā ir apstiprinājusi un ievēro Ženēvas konvencijas noteikumus bez jebkādiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem; un (b) tā pielieto patvēruma procedūru, kas noteikta likumdošanā; un (c) tā ir apstiprinājusi Eiropas konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un tā ievēro tās noteikumus, ieskaitot standartus attiecībā uz efektīvu tiesisko aizsardzību; un (d) to ir nozīmējusi Padome saskaņā ar 3. punktu. 3.  Padome pieņem vai groza trešo valstu kopējo sarakstu, kas tiek uzskatītas kā drošas trešās valstis 1. punkta ietvaros, rīkojoties saskaņā ar priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija ar kvalificēto balsu vairākumu un konsultējoties ar Eiropas Parlamentu. 4.  Attiecīgās dalībvalstis izstrādā grozījumus nacionālajā likumdošanā, lai ieviestu 1. punkta noteikumus un lēmumus par šiem noteikumiem saskaņā ar atpakaļ neizdošanas principu Ženēvas konvencijas ietvaros, ieskaitot izņēmuma gadījumu nodrošināšanu šī panta piemērošanā saistībā ar humanitāriem vai politiskiem iemesliem vai sabiedriski starptautiskā likuma iemesliem. 5.  Ieviešot lēmumu, kas balstīts tikai uz šo pantu, attiecīgās dalībvalstis: (a) informē par to patvēruma meklētāju; un (b) sniedz viņam/viņai dokumentu, informējot trešās valsts instances šīs valsts valodā, ka pieteikums nav ticis izvērtēts pēc tā būtības. 6.  Ja droša trešā valsts atkārtoti neatzīst konkrēto patvēruma meklētāju, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve procedūrai tiek nodrošināta saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas aprakstīti 2. nodaļā. 7.  Dalībvalstis, kas ir nozīmējušas trešās valstis kā drošas valstis saskaņā ar nacionālo spēkā esošo likumdošanu šīs direktīvas pieņemšanas laikā un pamatojoties uz kritērijiem, kas aprakstīti 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, var piemērot 1. punktu attiecībā uz šīm trešām valstīm, kamēr Padome ir pieņēmusi kopējo sarakstu saskaņā ar 3. punktu. Grozījums Nr. 158 36. pants Dalībvalstis nodrošina, ka var tikt uzsākta izvērtēšana, lai anulētu konkrētas personas bēgļa statusu, ja tiek konstatēti jauni elementi vai informācija, kas norāda, ka pastāv iemesli, lai izvērtētu viņa/viņas bēgļa statusa derīgumu. Dalībvalstis var sākt konkrētas personas bēgļa statusa atņemšanu, ja: Grozījums Nr. 159 36. panta a) apakšpunkts (jauns) a) pieteikuma iesniedzējs ir brīvprātīgi atteicies no savas valstspiederības valsts aizsardzības; vai Grozījums Nr. 160 36. panta b) apakšpunkts (jauns) b) vienreiz zaudējis valstspiederību, pieteikuma iesniedzējs to ir brīvprātīgi atguvis; vai Grozījums Nr. 161 36. panta c) apakšpunkts (jauns) c) pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis jaunu valstspiederību un atrodas jaunās valsts aizsardzībā; vai Grozījums Nr. 162 36. panta d) apakšpunkts (jauns) d) pieteikuma iesniedzējs ir labprātīgi atkal atzinis dzīves vietu valstī, kur viņš kādreiz nebūtu atgriezies aiz bailēm no vajāšanas. Grozījums Nr. 163 37. panta 4. punkts 4.  Neierobežojot 1., 2. un 3. punktu, dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka bēgļa statuss tiek juridiski atcelts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu Padomes Direktīvā 2004/83/EK vai ja bēglis ir nepārprotami atteicies no viņa/viņas bēgļa statusa. Svītrots Grozījums Nr. 164 38. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļa iii) neveikt izvērtēšanu saskaņā ar 35A pantu; Svītrots Grozījums Nr. 165 38. panta 1. punkta d) apakšpunkts d) lēmumu atteikt iebraukšanu procedūru ietvaros saskaņā ar 35. panta 2. punktu; d) lēmumu atteikt ieceļošanu saskaņā ar 35. pantā noteikto kārtību; Grozījums Nr. 166 38. panta 3. punkta ievaddaļa 3.  Dalībvalstis, kur tas atbilstoši, izstrādā noteikumus saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kas saistīti ar: 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesiskā aizsardzība saskaņā ar 1. punktu nozīmē to, ka patvēruma meklētāji drīkst palikt konkrētajā dalībvalstī jautājuma izskatīšanas laikā Grozījums Nr. 167 38. panta 3. punkta a) apakšpunkts a) jautājumu par to, vai tiesiskā aizsardzība saskaņā ar 1. punktu ietekmē to, vai patvēruma meklētāji drīkst palikt konkrētajā dalībvalstī, neizlemjot par rezultātu; un Svītrots Grozījums Nr. 168 38. panta 3. punkta b) apakšpunkts b) tiesiskās aizsardzības vai aizsardzības pasākumu iespējamību, ja tiesiskā aizsardzība saskaņā ar 1. punktu neļauj patvēruma meklētājiem palikt konkrētajā dalībvalstī, neizlemjot par rezultātu. Dalībvalstis var arī sniegt tiesisko aizsardzību pienākuma dēļ; un Svītrots Grozījums Nr. 169 38. panta 3. punkta c) apakšpunkts c) pamatojumu apstrīdēt lēmumu saskaņā ar 25. panta 2. punkta c) apakšpunktu un metodoloģiju, kas tiek piemērota saskaņā ar 27. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu. Svītrots Grozījums Nr. 170 38. panta 5. punkts 5.  Ja meklētājam ir piešķirts statuss, kas sniedz tādas pašas tiesības un pabalstus, saskaņā ar nacionālo un Kopienas likumdošanu, kā bēgļa statuss saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK, meklētājs var izmantot efektīvu tiesisko aizsardzību, ja tiesa vai tribunāls nolemj, ka tiesiskā aizsardzība saskaņā ar 1. punktu ir nepieņemama vai maz ticams, ka nesīs pozitīvus rezultātus, pamatojoties uz nepietiekošu interesi no meklētāja puses, piedaloties procedūras. Svītrots Grozījums Nr. 171 38. panta 6. punkts 6.  Dalībvalstis var arī izstrādāt nacionālajā likumdošanā noteikumus, saskaņā ar kuriem var pieņemt, ka patvēruma meklētājs ir nepārprotami atcēlis vai atteicies no viņa/viņas tiesiskās aizsardzības saskaņā ar 1. punktu, līdz ar procedūras noteikumiem, kas ir jāievēro. Svītrots Grozījums Nr. 172 43. panta 1. punkts Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie, reglamentējošie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz [24 mēnešus pēc tās pieņemšanas]. Attiecībā uz 13. pantu dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie, reglamentējošie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz [36 mēnešus pēc tās pieņemšanas]. Tās par to tūlīt informē Komisiju. Normatīvie, reglamentējošie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā līdz [24 mēneši pēc tās pieņemšanas]. Tās par to tūlīt informē Komisiju. Grozījums Nr. 173 B pielikuma 1. punkts Valsts tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti, kur, pamatojoties uz juridisko situāciju, likumdošanas piemērošanu demokrātiskas sistēmas ietvaros un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, var tikt konstatēts, ka kopumā un visu laiku nepastāv vajāšana, kā tas ir noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 9. pantā; spīdzināšanai vai necilvēcīgai, vai degradējošai attieksmei vai sodam; kā arī nepastāv nekritiskas vardarbības drauds starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās. Valsts tiek uzskatīta par drošu izcelsmes valsti, kur, pamatojoties uz juridisko situāciju, likumdošanas piemērošanu demokrātiskas sistēmas ietvaros un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, var tikt konstatēts, ka kopumā un visu laiku nepastāv vajāšana, kā tas ir noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 9. pantā; spīdzināšanai vai necilvēcīgai, vai degradējošai attieksmei vai sodam; nepastāv nekritiskas vardarbības drauds starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās; un nekādi diskriminācijas apliecinājumi pret indivīdiem rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, nacionalitātes, konkrētas sociālas grupas piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Grozījums Nr. 174 I pielikuma B pielikuma 2. punkta da) apakšpunkts (jauns) da) pieejami un atjaunoti UNHCR un citu organizāciju ziņojumi, kas darbojas cilvēktiesību un individuālu tiesību aizsardzības jomā.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 291E, 26.11.2002., 143. lpp. (3) OV C 77 E, 28.3.2002., 115. lpp.