Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0484/2005

Debates :

PV 28/09/2005 - 3

Balsojumi :

PV 28/09/2005 - 5.2

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 210kWORD 60k
Trešdiena, 2005. gada 28. septembris - Strasbūra
Sarunu sākšana ar Turciju
P6_TA(2005)0350RC-B6-0484/2005

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunu sākšanu ar Turciju

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 15. decembra rezolūciju par Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un ieteikumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos(1), kā arī iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā, kas pieņemtas laikā no 1987. gada 18. jūnija līdz 2004. gada 15. decembrim,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par sieviešu lomu Turcijas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē(2),

–   ņemot vērā Eiropadomes secinājumus, kas pieņemti 2004. gada 17. decembra sanāksmē,

–   ņemot vērā pamatnostādņu projektu attiecībā uz pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju, ko Komisija iesniedza 2005. gada 29. jūnijā,

–   ņemot vērā Eiropadomes lēmumus par pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 21. aprīļa rezolūciju par Kipru(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Komisija ir secinājusi, ka Turcija ir pietiekami labi izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus, un ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas;

B.   tā kā Eiropadome 2002. gadā nolēma, ka Eiropas Savienība nekavējoties sāks pievienošanās sarunas ar Turciju, ja tā ir izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus;

C.   tā kā Eiropas Parlaments 2004. gada 15. decembrī izteica apsvērumu sākt pievienošanās sarunas, ja ir panākta vienošanās, ka sarunu pirmajā posmā prioritāte ir politisko kritēriju pilnīga īstenošana; tādējādi sarunu programma ministru līmenī sāksies ar politisko kritēriju izpildes novērtējumu, īpaši cilvēktiesību jomā un pamatbrīvību īstenošanā gan teorijā, gan praksē, tajā pašā laikā dodot iespēju sarunu programmai pievienot jaunas sarunu sadaļas;

D.   tā kā Eiropas Parlaments šajā sakarā, vienlaikus ņemot vērā Kipras grieķu kopienas demokrātisko vēlmi, izsaka nožēlu, ka Turcija nav spējusi panākt risinājumu, un aicina Turcijas iestādes saglabāt konstruktīvu nostāju Kipras jautājuma noregulēšanā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, un sarunās par pamatu ņemt Annana plānu un principus, pēc kuriem ir izveidota ES, kā arī saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām un īpašu grafiku savlaicīgi izvest savu karaspēku; tā kā tas ir izteicis pārliecību, ka šāda Turcijas karaspēka izvešana ir nepieciešams solis ceļā uz turpmāku saspīlējuma samazināšanu, dialoga noslēgšanu starp pusēm un gatavošanos ilgstošam risinājumam; tā kā tas ir aicinājis Turcijas valdību atzīt Kipras Republiku; tā kā tas ir vērsis Turcijas iestāžu uzmanību uz to, ka attiecīgās sarunas ir starpvaldību sarunas starp Turciju, no vienas puses, un ES 25 dalībvalstīm, no otras puses, tai skaitā Kipras Republikai esot vienai no dalībvalstīm; tā kā tas ir atzīmējis, ka sarunu sākšana acīmredzami nozīmē, ka Turcija atzīst Kipras Republiku;

E.   tā kā Eiropas Parlaments arī ir aicinājis Turcijas iestādes atcelt visus pastāvošos ierobežojumus, kas attiecas uz kuģiem, kuri peld ar Kipras karogu un ir iesaistīti tirdzniecībā, kas skar ES dalībvalsti;

F.   tā kā Eiropadome 2004. gada 17. decembrī secināja, ka Turcija ir pietiekami labi izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus, lai pievienošanās sarunas sāktu 2005. gada 3. oktobrī ar nosacījumu, ka tā aktīvi darbosies, lai ieviestu konkrētos sešus tiesību aktus, un ka tā saskaņā ar savu apņemšanos parakstīs protokolu par Ankaras Nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos un to, ka Eiropas Savienībai jāievēro iepriekšējās saistības;

G.   tā kā 2005. gada 1. jūnijā Turcija ieviesa konkrētos sešus tiesību aktus, kas tai tika prasīts;

H.   tā kā 2005. gada 29. jūlijā Turcija parakstīja Protokolu par Ankaras Nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos, taču tajā pašā laikā papildus šim protokolam izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka šā protokola parakstīšana, ratificēšana un īstenošana nekādā veidā nenozīmē Kipras Republikas atzīšanu, kas paredzēta Protokolā;

I.   tā kā tajā pašā laikā Turcija turpina embargo attiecībā uz kuģiem, kas peld ar Kipras karogu, kā arī uz kuģiem, kuri pienāk no Kipras Republikas ostām, liedzot tiem pieeju Turcijas ostām, kā arī attiecībā uz Kipras lidmašīnām, liedzot tām pārlidojuma tiesības un tiesības nosēsties Turcijas lidostās;

J.  J {0><}0{>tā kā Turcijas iestādes nav arī vēl izpildījušas prasības attiecībā uz armēņu jautājumu, kuras Eiropas Parlaments izteica savā 1987. gada 18. jūnija rezolūcijā(4);<0}

K.   tā kā demokrātiska un ekonomiski stabila Turcija būs liels ieguvums visai Eiropai;

L.   tā kā tikai ar apņēmīgu īstenošanu un ilgstošām reformām demonstrējot gatavību pieņemt ES vērtības, Turcija varēs nodrošināt reformu procesa neatgriezeniskumu un iegūt vajadzīgo ES sabiedriskās domas atbalstu;

M.   tā kā Eiropas Savienības spēja risināt paplašināšanās problēmas ir jāuzskata par priekšnoteikumu, par Kopenhāgenas kritēriju daļu, un tā kā tāpēc Eiropas Savienībai jāapliecina, ka tā spēj veikt politisku un institucionālu reformu,

1.  Norāda, ka Komisija un Padome uzskata, ka Turcija oficiāli ir izpildījusi pēdējos nosacījumus, lai pievienošanās sarunas sāktu 2005. gada 3. oktobrī, proti, ieviesusi konkrētos sešus tiesību aktus un saskaņā ar savu apņemšanos parakstījusi protokolu par Ankaras Nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos; uzskata, ka šie un pārējie punkti jāturpina īstenot;

2.   pauž patiesu nožēlu par to, ka Turcija ir radījusi nopietnas šaubas par savu gatavību pilnībā īstenot visus Protokola noteikumus, vienlaikus ar šo protokolu izplatot paziņojumu, kurā teikts, ka šā protokola parakstīšana, ratificēšana un īstenošana nekādā veidā nenozīmē Kipras Republikas atzīšanu, kas paredzēta Protokolā; atgādina Komisijai, ka tai jāiesniedz Parlamentam Turcijas valdības atbilde par to, vai vienpusējā deklarācija ir daļa no ratifikācijas procesa Turcijas parlamentā;

3.   uzsver, ka šī Turcijas vienpusējā deklarācija nav daļa no Protokola un tai nav nekāda juridiska spēka attiecībā uz Protokolā noteiktajiem Turcijas pienākumiem, kā arī to nebūtu jāsūta ratificēšanai uz Nacionālo Asambleju;

4.   atgādina Turcijai, ka tā neatkarīgi no Protokola ar spēkā esošajiem ierobežojumiem attiecībā uz kuģiem, kas peld ar Kipras karogu, kā arī uz kuģiem, kuri pienāk no Kipras Republikas ostām, liedzot tiem pieeju Turcijas ostām, kā arī attiecībā uz Kipras lidmašīnām, liedzot tām pārlidojuma tiesības un tiesības nosēsties Turcijas lidostās, lauž Ankaras Nolīgumu un ar to saistīto muitas savienību, jo šī prakse pārkāpj preču brīvu aprites principu; tāpēc aicina Turciju pilnībā īstenot visus Protokola noteikumus;

5.   aicina Turciju atzīt armēņu genocīdu; uzskata šo atzīšanu par priekšnoteikumu, lai Turcija pievienotos Eiropas Savienībai;

6.   aicina Komisiju līdz 2006. gada beigām veikt pielāgotā Ankaras Nolīguma īstenošanas pilnīgu izvērtējumu, un uzsver, ka nesekmīga šā nolīguma īstenošana nopietni ietekmēs sarunu procesu un pat var būt cēlonis sarunu procesa pārtraukšanai; tāpēc prasa, lai muitas savienības īstenošana būtu viena no pirmajām nodaļām, kas jāizskata pievienošanās sarunās 2006. gadā;

7.   ņemot vērā Kipras grieķu kopienas demokrātisko vēlmi, vēlreiz izsaka nožēlu, ka Turcija nav spējusi panākt risinājumu, un aicina Turcijas iestādes saglabāt konstruktīvu nostāju Kipras jautājuma noregulēšanā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, un sarunās par pamatu ņemt Annana plānu un principus, pēc kuriem ir izveidota ES, kā arī saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām un īpašu grafiku savlaicīgi izvest karaspēku; uzskata, ka šāda Turcijas karaspēka izvešana ir nepieciešams solis ceļā uz turpmāku saspīlējuma samazināšanu, dialoga noslēgšanu starp pusēm un gatavošanos ilgstošam risinājumam; atkārto savu aicinājumu visām ar Kipru saistītajām pusēm atsākt ANO vadītās sarunas par visaptverošu konflikta risinājumu;

8.   uzsver, ka ātra attiecību normalizēšana starp Turciju un visām ES dalībvalstīm, tostarp Kipras Republikas atzīšana no Turcijas puses, ir pievienošanās procesa nepieciešama sastāvdaļa. uzsver, ka Turcijai ir jāatzīst Kipras Republika bez jebkādām sarunām; aicina Turcijas varas iestādes normalizēt attiecības starp Turciju un visām ES dalībvalstīm un atzīt Kipras Republikas neatkarību cik vien ātri iespējams, kā arī uzsver, ka neveiksmei būs nopietnas sekas attiecībā uz sarunu procesu, un tā pat var novest pie sarunu procesa apturēšanas.

9.   aicina Padomi arī izpildīt solījumu izbeigt Kipras turku kopienas izolāciju; aicina Padomi pašreizējās Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā no jauna censties panākt vienošanos par finansiālās palīdzības pasākumu kopumu un tirdzniecības atvieglošanas noteikumiem attiecībā uz Kipras ziemeļu daļu, lai ES ievērotu pati savas saistības, kas attiecas uz Kipras turku kopienu.

10.   atzinīgi vērtē sešu nozīmīgu tiesību aktu pieņemšanu un stāšanos spēkā 2005. gada 1. jūnijā, kas ir nosacījums, saskaņā ar kuru Eiropadome 2004. gada decembrī paredzēja sarunu uzsākšanu. atzīmē, ka saglabājas bažas par atsevišķiem pieņemto tiesību aktu elementiem, un īpaši pauž bažas attiecībā uz prokuratūras sūdzībām par Orhan Pamuk, kuras pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, un aicina Turcijas valdību nodrošināt uzskatu brīvību un līdz ar to grozīt Kriminālkodeksa 301. panta 1. punktu, kā arī pauž bažas par Turcijas Kriminālkodeksa 305. pantu, kas paredz kriminālatbildību par "darbībām, kas vērstas pret fundamentālām valsts interesēm" un noteikumiem, ar ko ievieš likumu par asociācijām, saglabājot vairākus ierobežojumus, tostarp nepieciešamību pēc iepriekšējas atļaujas ārvalstu finansējuma saņemšanai; norāda, ka saglabājas nopietnas bažas arī par nepietiekamu likumdošanas priekšlikumu apjomu attiecībā uz reliģisko kopienu darbību (likums par dibināšanu);

11.   prasa, lai sarunas atspoguļotu politiskās prioritātes, uz kurām savās daudzajās rezolūcijās atsaucās Eiropas Parlaments, aicinot Turciju pilnībā izpildīt politiskos kritērijus: iestāžu stabilitāti, kuras nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un mazākuma tiesību aizsardzību un ievērošanu; tādēļ aicina pirms katras sarunu kārtas ministru līmenī sagatavot politisko kritēriju novērtējumu gan teorijā, gan praksē, izdarot pastāvīgu spiedienu uz Turcijas iestādēm, lai tās turpinātu nepieciešamās reformas; turklāt uzskata, ka jāizstrādā pilna programma, kurā būtu skaidri noteikti politisko kritēriju izpildes mērķi, grafiks un termiņi;

12.   aicina Padomi pilnībā ievērot visus sarunu svarīgākos elementus, kā noteikts 2004. gada 17. decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumos; īpaši uzsver, ka sarunu kopīgais mērķis ir pievienošanās, ka šīs sarunas ir atklātas, un to rezultāts nevar tikt iepriekš paredzēts, ka, ņemot vērā visus Kopenhāgenas kritērijus, ja kandidātvalsts nevar pilnībā uzņemties visus dalības pienākumus, jānodrošina, lai attiecīgā kandidātvalsts tiktu maksimāli iesaistīta Eiropas struktūrās;

13.   saistībā ar to aicina Padomi un Komisiju katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstu parlamentiem par Turcijas panākumiem politisko kritēriju izpildē un šajā ziņojumā iekļaut visus attiecīgajā gadā apstiprinātos spīdzināšanas gadījumus un Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemto Turcijas patvēruma meklētāju skaitu;

14.   prasa, lai Komisija, tiklīdz sarunas par dažādām sadaļām ir sākušās, gadījumā, ja tiek būtiski pārkāpti brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, mazākuma tiesību un tiesiskuma principi, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību ierosina apturēt sarunas;

15.   atzīmē, ka ietekmi uz budžetu Turcijas pievienošanās gadījumā varēs pilnībā novērtēt tikai tad, kad saistībā ar finanšu perspektīvām no 2014. gada tiks noteikti finanšu sarunu parametri ar Turciju.

16.   uzsver, ka Komisijas ieteikumam pievienošanās līgumā apspriest garus pārejas periodus, īpašus režīmus tādās jomās kā struktūrpolitika un lauksaimniecība, un brīva darbaspēka kustības pastāvīga nodrošināšana nevajadzētu negatīvi ietekmēt Turcijas pūliņus saskaņot tiesību aktus;

17.   uzsver, ka sarunas uzsāks ilgstošu un savā būtībā atklātu procesu, kas iepriekš neparedz automātisku pievienošanos; tomēr uzsver, ka sarunu mērķis ir Turcijas līdzdalība ES, taču šā mērķa īstenošana ir atkarīga no abu pušu ieguldījuma; tādēļ pievienošanās nav automātisks sarunu rezultāts;

18.   uzsver, ka Nicas līgums nav pieņemams pamats turpmākiem lēmumiem par jebkādu jaunu dalībvalstu pievienošanos, un tādēļ prasa, lai saskaņā ar konstitucionālu procesu tiktu veiktas nepieciešamās reformas;

19.   atgādina, ka saskaņā ar 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes secinājumiem Eiropas Savienības spēja uzņemt Turciju, saglabājot integrācijas tempu, ir būtisks gan ES, gan Turcijas vispārēju interešu apsvērums; atbalsta sarunu laikā Komisijas veikto uzraudzību attiecībā uz ES spēju uzņemt Turciju un tādēļ atgādina Komisijai par tās prasību, kas iekļauta Eiropas Parlamenta pēdējā 2004. gada 15. decembrī pieņemtajā rezolūcijā par Turcijas panākumiem ceļā uz pievienošanos, saņemt materiālus par 2005. gadā veikto ietekmes izpēti, kas sniegtu noderīgu informāciju par šo svarīgo aspektu;

20.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam un Turcijas valdībai un Parlamentam.

(1) OV C 226 E, 15.9.2005., 189. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0287.
(3) OV C 104 E, 30.4.2004., 720. lpp.
(4) OV C 190, 20.7.1987., 119. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika