Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/2015(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0262/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0262/2005

Debates :

PV 29/09/2005 - 5
PV 29/09/2005 - 14

Balsojumi :

PV 13/10/2005 - 6.11

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0381

Pieņemtie teksti
PDF 382kWORD 106k
Ceturtdiena, 2005. gada 13. oktobris - Brisele
ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīva
P6_TA(2005)0381A6-0262/2005

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām (2005/2015(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES un Ķīnas septīto augstākā līmeņa tikšanos, kas notika 2004. gada 8. decembrī Hāgā,

–   ņemot vērā tā 2003. gada 18. decembra rezolūciju par ieroču tirdzniecību ar Ķīnu(1),

–   ņemot vērā Komisijas politikas dokumentu par partnerattiecību veidošanu ‐ kopīgās intereses un izaicinājumi ES un Ķīnas attiecībās (KOM(2003)0533),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 19. decembra rezolūciju par tibetiešu cilvēktiesību stāvokli Ķīnā(2),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 11. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu ‐ 1998. gada paziņojuma īstenošana un turpmākie pasākumi efektīvākai ES politikai (KOM(2001)0265)(3), kurā ir ņemts vērā Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par paziņojuma "Vispusīga partnerība ar Ķīnu" (KOM(2000)0552) īstenošanu,

–   ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ceturtās ministru konferences 2001. gada 9.-14. novembrī Dohā (Katara) pieņemto lēmumu par Ķīnas un Ķīnas Taipejas uzņemšanu PTO,

–   ņemot vērā tā 2001. gada 25. oktobra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas nostāju PTO ministru konferencē attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (KOM(2001)0517)(4),

–   ņemot vērā tā 2000. gada 20. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0262/2005),

A.   tā kā Ķīnas Tautas Republikas straujā attīstība pēdējos 20 gados ir ievērojami ietekmējusi ES un Ķīnas tirdzniecības un ekonomikas attiecības un kopumā Ķīna tagad ir otra lielākā ES tirdzniecības partnere aiz ASV; tā kā 2004. gadā ES deficīts attiecībā pret Ķīnu bija EUR 78,5 miljardi, kas ir lielākais deficīts attiecībā pret jebkuru tirdzniecības partneri un kas cita starpā liecina arī par šķēršļu ietekmi tirgus pieejamībai Ķīnā;

B.   tā kā 2001. gadā Ķīna kļuva par PTO dalībnieci, samazinot caurmēra tarifu un beztarifu šķēršļus saskaņā ar PTO saistībām, kas tādējādi veicināja Eiropas investīciju projektus Ķīnā; tā kā dažos gadījumos Ķīnas iekšzemes ražošanas nozares tomēr ir aizsargātas;

C.   tā kā pasaules visapdzīvotākajai valstij, pievienojoties PTO un ienākot starptautiskajā tirgū, ir noteicoša ietekme pasaules tirdzniecībā; tā kā valsts, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 1,3 miljardus, ražošanas ietekme var tikai pieaugt; tā kā citas valstis ar lielu apdzīvotību (tādas kā Indija, Brazīlija, Indonēzija u.c.) ietekmēs eksportētājvalstu pašreizējo secību;

D.   tā kā ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību pamatā ir stratēģiska partnerība par abpusēju pieeju tirgum, pamatojoties uz PTO noteikumiem un godīgu konkurenci;

E.   tā kā Ķīna atbilstīgi nepiemēro PTO noteikumus un tā kā tā it īpaši apiet aizliegumu sniegt valsts atbalstu eksportam, neievēro tiesību aktus par intelektuālā īpašuma aizsardzību, liedz iespējas ES valstu precēm un pakalpojumiem ienākt to tirgū un izmanto valsts iejaukšanos, lai apzināti devalvētu savas valūtas vērtību;

F.   tā kā liela daļa no 9000 nolēmumiem ar pirātismu saistītos tiesas procesos pagājušajā gadā netiek izpildīti;

G.   tā kā Ķīna pašreiz neatbilst nosacījumiem, lai tai varētu piešķirt tirgus ekonomikas statusu;

H.   tā kā Taivānai ir bijusi svarīga nozīme Ķīnas ekonomikas uzplaukumā;

I.   tā kā Ķīna, ņemot vērā tās ģeogrāfisko dimensiju, iedzīvotāju skaitu un ekonomikas izaugsmes dinamiku pēdējos gados, ir ekonomikas lielvalsts, kura spēj ietekmēt pasaules ekonomikas virzību un ar kuru visiem pārējiem ekonomiskajiem spēkiem nāksies konkurēt;

J.   tā kā Ķīnas ekspansija pavērs ļoti lielas iespējas, taču tā arī rada Eiropas ražotājiem pamatotas bažas, un tādēļ šīs attiecības ir politiski jāregulē Eiropas līmenī;

K.   tā kā Eiropas Savienības un Ķīnas tirdzniecības attiecības ir globalizācijas diskusiju centrālais temats un atspoguļo visas ar to saistītās cerības un pretrunas;

L.   tā kā ES jāatbild uz sabiedrības pieaugošajām bažām par globalizācijas ietekmi, kuras vēl vairāk saasinās Ķīnas arvien lielāka dominance pasaules tirgos;

M.   tā kā pēdējo piecu gadu laikā Ķīna ir trīskāršojusi savus izdevumus pētniecībai un attīstībai un Eiropai jātiek galā ar šo izaicinājumu, lai varētu turpmāk gūt labumu no pasaules tirdzniecības;

N.   tā kā Eiropas tekstilrūpniecības problēmas bija paredzamas, jo Ķīnas ražotāju ieguldījumi šajā nozarē bija labi zināmi, un šis nebūs vienīgais gadījums, jo līdzīga situācija novērojama arī attiecībā uz citu preču ražošanu, piemēram, apavu, divriteņu, automašīnu ražošanu, un it īpaši dzelzs un tērauda rūpniecību;

O.   tā kā ES, ņemot vērā Ķīnas pieaugošās ekonomiskās ietekmes rezultātā radušos izaicinājumus, nedrīkst būt pasīva un tai jāattīsta saskaņota ilgtermiņa stratēģija;

P.   tā kā Ķīnas ātrā izaugsme ārkārtīgi spēcīgi ietekmē tās dabas resursus un vidi, kā arī pasaules resursu tirgu un tā kā ES uzņēmumiem ir grūtības pasaules resursu tirgus cenu pieauguma dēļ, ko izraisījis Ķīnas lielais pieprasījums;

Q.   tā kā 2000. gadā Ķīna ieņēma 97. vietu pasaulē attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām uz vienu iedzīvotāju, būdama arī pasaules otra vislielākā emisiju izraisītāja, un tā kā Ķīna ir kļuvusi par pasaules otru vislielāko enerģijas un izejvielu patērētāju; tā kā prognozes liecina, ka 2025. gadā Ķīna sasniegs rekordskaitli attiecībā uz emisiju pieaugumu, un tāpēc Ķīnai jābūt ļoti būtiskai nozīmei pasaules videi radīto kaitējumu novēršanā;

R.   tā kā ir vajadzīga lielāka nāciju solidaritāte ne tikai starp attīstītāko un mazāk attīstītāko valstu tautām, bet arī dažādu nāciju starpā, lai pakāpeniski nodrošinātu taisnīgākas un drošākas pasaules pastāvēšanu;

S.   tā kā no politikas un ekonomikas viedokļa ES interesēs ir atbalstīt Ķīnas kļūšanu par brīvu un atvērtu valsti, kurā pilnībā tiek ievērots tiesiskums un pilnībā pieņemta demokrātija un tirgus ekonomika;

T.   tā kā Ķīnas ekonomikas attīstības rezultātā tai ir arī lielāka atbildība par Āzijas reģionu;

U.   tā kā Eiropas Savienības kā pasaules vadošās ekonomiskās varas uzdevums ir ne tikai rūpēties par tirdzniecības attiecībām ar visiem tās partneriem, bet arī aizstāvēt cilvēces, demokrātijas un tiesiskuma vispārējās vērtības; tā kā šajā sakarā Ķīna, neraugoties uz tās ekonomikas sasniegumiem, pilnībā nenodrošina saviem pilsoņiem visas demokrātiskās tiesības un cilvēktiesības,

PTO

1.   atzinīgi vērtē, ka Ķīna ir laicīgi īstenojusi daudzas PTO prasības, taču aicina turpināt dialogu, lai Ķīna varētu nekavējoties sakārtot ar ES rūpniecības interesēm saistītās sfēras, it īpaši intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas, valsts iniciatīvas, pārredzamības, kā arī vides, sociālajā un veselības standartu jomā;

2.   aicina Komisiju, ņemot vērā neskaitāmus gadījumus, kad Ķīna nepietiekami izpildījusi vai nepietiekami piemērojusi PTO prasības, atbalstīt Eiropas uzņēmumus šajā sakarā, tādējādi efektīvi aizsargājot tos;

3.   uzskata, ka ES jācenšas izveidot tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, balstoties uz sadarbību un savstarpēju papildināšanu, vienlaicīgi nodrošinot to, ka abas puses var saglabāt un līdzsvaroti attīstīt rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu nozari, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pēc iespējas labāku dzīves līmeni;

4.   mudina Ķīnu ievērot parakstītā Pievienošanās protokola 18. pantu pēc būtības, kā arī praksē, lai ar pārejas laika pārbaudes mehānismu varētu efektīvāk regulēt neatrisinātos jautājumus;

5.   aicina Komisiju rūpīgi novērtēt, vai Ķīnai var piešķirt tirgus ekonomikas valsts statusu, un to piešķirt tikai tad, kad Ķīna būs ievērojusi visus attiecīgos kritērijus;

6.   uzskata, ka pirātisms un Eiropas ražojumu un zīmolu viltošana, ar ko nodarbojas Ķīnas ražotāji, ir starptautiskās tirdzniecības noteikumu smags pārkāpums; aicina Komisiju veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu Eiropas ražotāju intelektuālo īpašumu, atbalstot Ķīnas varasiestāžu uzsākto cīņu pret pirātismu, veicot šīs problēmas uzraudzību un, ja vajadzīgs, iesniedzot sūdzību PTO;

7.   aicina dalībvalstis attīstīt efektīvu tirgus kontroli, lai pēc iespējas labāk aizsargātu Eiropas patērētājus pret ražojumiem, kas neatbilst EK standartam;

8.   aicina Komisiju pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu tādu izstrādājumu ievešanu Eiropas Savienībā, kas ir ražoti, izmantojot augsta riska pakāpes ķīmiskus produktus, kurus Eiropas ražotājiem aizliedz izmantot Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību akti;

9.   aicina Ķīnu nodrošināt visiem tirdzniecības partneriem vienādus nosacījumus un neveidot tirdzniecībai birokrātiskus šķēršļus, kā arī attiecīgi ņemt vērā ES un ražotāju paustās atrunas attiecībā uz korupciju, tiesisko noteiktību, nodokļiem, kredītiem utt.;

10.   aicina Ķīnu kā PTO dalībnieci ievērot starptautiskos standartus statistikas jomā;

11.   aicina Komisiju izpētīt, kā Ķīnas tirdzniecības liberalizācija un tās dalība PTO ietekmējusi Ķīnas izaugsmi un sociālo progresu valstī;

12.   aicina Ķīnu atbilstīgi tās nozīmei pasaules tirdzniecībā saistībā ar Dohas attīstības programmu vairāk izmantot tās nozīmi attiecībā uz sakariem ar trešās pasaules valstīm, un palīdzēt nodrošināt veiksmīgu nākamo Dohas sarunu iznākumu Honkongā;

13.   aicina Ķīnu atvērt savu tirgu ārvalstu ražojumiem un pakalpojumiem un īstenot atbilstošas reformas tās tirgus un ekonomikas sistēmā;

14.   aicina Ķīnu saistībā ar valsts pasūtījumiem pielietot taisnīgu un pārredzamu procedūru, kas ārvalstu uzņēmumiem dotu vienlīdzīgu līdzdalības iespēju;

15.   aicina Ķīnu uzlabot saikni starp tās transporta tīkliem un starptautiskajiem tīkliem, lai atvieglotu personu un preču brīvu pārvietošanos;

16.   aicina Komisiju un Ķīnu izstrādāt efektīvus pasākumus, lai turpmāk novērstu atkārtotus pārkāpumus attiecībā uz aizsardzības tarifu pareizu iekasēšanu;

Starptautiskie konkurētspējas efekti

17.   atzinīgi vērtē 2005. gada 10. jūnija saprašanās memorandu starp Komisiju un Ķīnas valdību par Ķīnas tekstilizstrādājumu eksporta ierobežošanu un aicina Komisiju pārraudzīt gan šī nolīguma ievērošanu, gan situāciju saistībā ar citām tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu ražošanas nozarēm Eiropā, ņemot vērā Eiropas importētāju un mazumtirgotāju ilgtermiņa intereses; aicina Ķīnu nodrošināt aprēķinu sistēmas pārredzamību, nosakot eksporta ierobežojumus; mudina Komisiju būt gatavai veikt ārkārtas pasākumus, ja izrādītos, ka ES ražotājiem draud nopietni materiāli zaudējumi; turklāt mudina Komisiju un Ķīnu rast jaunattīstības valstīm, kuras visspēcīgāk ietekmē Ķīnas eksports, iespēju aizsargāt to tirgu daļas, lai rastu risinājumu attiecībā uz vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem;

18.   ir norūpējusies par to, ka veids, kādā saprašanās memorands sākotnēji tika īstenots, ir radījis vairākiem Eiropas mazumtirgotājiem nopietnas grūtības; atzinīgi vērtē to, ka pēc jaunajām sarunām ar Ķīnas varasiestādēm šim jautājumam pievērsīsies iespējami īsā laikā; aicina Komisiju turpināt situācijas uzraudzību, lai nodrošinātu, ka turpmāk nenotiek traucējumi ne tekstila nozarē, ne citās nozarēs, kurās būtiski pieaug Ķīnas konkurētspēja;

19.   aicina Komisiju izpētīt tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecības ilgtspēju Eiropas Savienībā, ņemot vērā Ķīnas un citu valstu importa apjomu un atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par kriminālsodiem nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību (KOM(2005)0276) un vēlas tās drīzu pieņemšanu;

20.   mudina Komisiju reaģēt uz jaunattīstības valstu bažām par Ķīnas tekstilizstrādājumu eksporta ietekmi uz to tirgiem, nekavējoties, pilnībā izvērtējot kvotu pakāpeniskas samazināšanas ietekmi katrā valstī;

21.   aicina Padomi un Komisiju atzīt, ka izaicinājumi, kuri skar tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu nozari un ar kuriem drīzumā saskarsies arī citas nozares, piemēram, divriteņu, automašīnu un iekārtu ražotāji, kā arī dzelzs un tērauda rūpniecība, ir sistemātiski un ka steidzami jāattīsta ES ražošanas ilgtermiņa stratēģija, lai ES ārējās tirdzniecības politikā ņemtu vērā un laicīgi risinātu tādus izaicinājumus kā pašreizējā nelīdzsvarotība starp ES un Ķīnu, kas ietekmē ne tikai darba vietas ES un jaunattīstības valstīs, bet arī pieņēmumus par ieguvējiem un zaudētājiem globalizācijas kontekstā;

22.   aicina Komisiju uzraudzīt un regulāri ziņot par mērogu, kādā Ķīnas konkurētspēja ietekmē ES rūpniecību, kā arī par ES ārpakalpojumu apjoma un sektorālā sadalījumu tendencēm, lai novērtētu šādu tendenču pozitīvu un negatīvu ietekmi un izstrādātu piemērotu atbildes politiku;

23.   aicina Komisiju vēlreiz rūpīgi izskatīt dažādus PTO nolīgumu aizsardzības noteikumus, lai novērtētu, vai tie ir atbilstoši, ņemot vērā mainīgo situāciju starptautiskās tirdzniecības jomā, un darīt zināmus savus atzinumus;

24.   atzīmē, ka Ķīnas tekstilizstrādājumu eksporta apjoma pieaugums Eiropas Savienībā ir saistīts ar šo ražojumu vērtības strauju krišanos, kas var būt pat 60% no šo preču iepirkuma vērtības, taču Eiropas patērētāji nav guvuši ievērojamu labumu no tā; aicina Komisiju izpētīt, vai ir bijušas vienošanās starp importētājiem un/vai lieltirgotājiem un nodrošināt cenu noteikšanas procesa pārredzamību;

25.   atzīst, ka liberalizācija dažādi ietekmē sievietes un vīriešus un ka apģērbu rūpniecības sabrukums daudzās nabadzīgās valstīs pēc kvotu atcelšanas draud ievērojami pasliktināt sieviešu situāciju šajās valstīs;

26.   aicina Komisiju izstrādāt prognozi par pasaules ražošanas ilgtermiņa attīstību un ES ražošanas attīstības stratēģiju, lai apzinātu iespējamo ES ražošanas attīstības virzību nākotnē, lai konkurētspējīgi reaģētu uz visiem pasaules mēroga izaicinājumiem;

27.   aicina Komisiju veidot ciešāku un vispusīgu partnerību, kas būtu izdevīga Ķīnai un ES, un paplašināt šo sadarbību arī citās jomās, kā arī aktīvi censties pārvarēt abu pušu partnerībā radušās grūtības;

28.   aicina ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībās veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību, kā arī reģionālo attīstību, jo nelīdzsvarota attīstība nopietni apdraud iekšējo un ārējo drošību;

29.   aicina Komisiju un Padomi rūpīgi izvērtēt Eiropas uzņēmumu un ražotāju iespējas, kas rodas Ķīnas ekonomikas attīstības rezultātā;

30.   aicina Komisiju veicināt sadarbību uzņēmējdarbības jomā, veidot izpratni un atvieglot sazināšanās iespējas, lai nodrošinātu lielāku regulējuma konverģenci (kopēji standarti, atbilstības novērtējumi, tehniski priekšraksti, uzlabota uzskaites prakse, uzlabota strīdu izšķiršanas procedūra utt.);

31.   aicina Komisiju pastāvīgi veikt visaptverošu pētījumu, lai pilnībā izprastu ārzonas uzņēmumu dibināšanas jautājuma nozīmīgumu, ietverot piemērotas programmas datu vākšanai par darba vietām, kuras pārvieto uz ārzonas uzņēmumiem, ārzonas uzņēmumu ekonomisko izmaksu precīzu analīzi (tostarp nodokļu ieņēmumu zaudējuma analīzi), datus par darbinieku pārvietošanu un viņu jaunajiem algu līmeņiem, kā arī uz iedzīvotāju kopienām atstātās pozitīvās un negatīvās ietekmes plašāku analīzi;

32.   aicina Komisiju noteikt, cik lielā mērā Ķīnas ražojumu šobrīd zemās pārdošanas un importēšanas cenas pozitīvi ietekmē Eiropas patērētāju labklājību un kādu ilgtermiņa attīstību Komisija paredz šajā sakarā;

33.   atzīmē, ka gatavie izstrādājumi veido gandrīz 75% no pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoma, lai gan ražošanas nozare aptver tikai 20% no pasaules IKP; norāda, ka pārvietošanas būtiski skar gatavos izstrādājumus ar mazu pievienoto vērtību un ka šīs izmaiņas rūpniecībā ietekmē galvenokārt visneaizsargātākos un viszemāk kvalificētos strādniekus, proti, tos, kam ir viszemākās pielāgošanās spējas; tādēļ aicina izrādīt spēcīgu sociālo solidaritāti ar šiem strādniekiem, arī palielinot ieguldījumus viņu apmācībā un pārkvalificēšanā, lai virzītu viņus uz darbiem nozarēs, kurās Eiropa joprojām ieņem vadošo vietu pasaulē;

34.   aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kuras nozares pašreiz gūst labumu no Ķīnas ekonomiskas milzīgās izaugsmes vai arī gūs to nākotnē, cik darbavietas šajās nozarēs ir nosargātas vai arī radītas no jauna, kādas ir Komisijas stratēģijas, lai noteiktu citas šādas nozares un tās veicinātu ar mērķi panākt, lai kopējā ietekme uz Eiropas ekonomiku attiecībā uz nodarbinātību un labklājību būtu pozitīva, kā arī par to, ko ES dalībvalstis saglabās augsto tehnoloģiju nozarē, un ko nespēs veikt valstis ar zemāku algu līmeni, it īpaši Ķīna;

35.   prasa Komisijai veikt pētījumu par Eiropas marķēšanas sistēmas ieviešanu, kurā tiktu norādīta izcelsmes valsts, kā arī sociālie un vides standarti;

36.   aicina Padomi un Komisiju izmantot ES valstu politisko un ekonomisko ietekmi, lai mainītu Ķīnas attieksmi pret starptautisko tirdzniecības noteikumu ievērošanu un pārskatāmību attiecībā uz valsta atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem, ar mērķi novērst jebkādus mēģinājumus apiet aizliegumu sniegt valsts atbalstu eksportam, kā arī novērst administratīvos un valdības noteiktos šķēršļus ES dalībvalstu un trešo valstu importam;

37.   tomēr atzīst, ka līdz ar nepārprotami paustajām bažām, Eiropas investoriem Ķīna ir tirgus ar lielu potenciālu un ka līdz šim ir apgūta tikai neliela tā daļa; tādēļ aicina Komisiju precīzi noteikt visefektīvākos veidus, lai palīdzētu Eiropas rūpniecībai meklēt un izmantot visas iespējas, ko piedāvā šis plašais un nepārtraukti augošais tirgus;

38.   atzīmē, ka Ķīnas pašreizējās kontu rezerves, kas 2003. gadā bija 3,1% no IKP, 2004. gadā ir samazinājušās līdz 1,1% no IKP, ko lielā mērā noteica straujais importa pieaugums; atzīmē, ka Ķīna patlaban ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris un ka Eiropas eksporta izredzes šajā milzīgajā tirgū joprojām ir daudzsološas; uzskata, ka arī Ķīna sasniegs savas izaugsmes maksimumu, jo veiktie pasākumi iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošanai novedīs pie tā, ka vēlākais 2015. gadā iedzīvotāju vecuma piramīda būs vērsta pretējā virzienā;

39.   aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt savas Ķīnai paredzētās esošās un turpmākās attīstības palīdzības programmas, lai pārliecinātos, vai palīdzība Ķīnai ir līdzvērtīga tām priekšrocībām, ko gūst Eiropa vai Eiropas uzņēmumi;

40.   uzsver, ka Ķīnas straujo izaugsmi daļēji sekmējušas ciešās ekonomiskās saiknes ar Taivānu, ko raksturo fakts, ka pašlaik Ķīnā darbojas vairāk nekā 60 000 Taivānas uzņēmumu, kuros strādā vairāk nekā 1 miljons taivāniešu, un Taivāna Ķīnā ir veikusi lielus ieguldījumus;

41.   pauž bažas par Ķīnas krāsainās metalurģijas nozares darbību, kuras rezultātā tiek kropļota krāsaino metālu otrreizējās pārstrādes starptautiskā tirgus struktūra; aicina Komisiju izpētīt šo situāciju un attiecīgā gadījumā izmantot PTO ieteiktos aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu to, ka ES uzņēmumiem ir pieejami metāllūžņi ar godīgiem nosacījumiem;

42.   atbalsta Padomes un Komisijas centienus pēc eiro ieviešanas panākt elastību un noteikt Ķīnas valūtas patieso vērtību starptautiskajā finanšu tirgū;

43.   aicina Ķīnu pakāpeniski beigt kontrolēt savas valūtas maiņas kursu un vienlaicīgi iespējami īsā laikā aizstāt piesaisti dolāram pret piesaisti valūtu grozam, tostarp eiro; aicina Ķīnu arī liberalizēt tās finanšu tirgus;

44.   aicina Komisiju kopīgi ar Ķīnu izpētīt veidus, kā plašāk atvērt Ķīnas tirgus ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, ļaujot tām un iedrošinot tās sākt uzņēmējdarbību bez nosacījuma obligāti piesaistīt partnerus no Ķīnas;

45.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija gatavo jaunu pamatnolīgumu ar Ķīnu, un aicina ES stiprināt tās pārstāvību Ķīnā;

Ietekme uz sabiedrību un vidi

46.   atzīmē, ka 20 gados Ķīna spēja atpestīt no nabadzības vairāk nekā 300 miljonus cilvēku, tomēr izsaka bažas par to, ka apmēram viena ceturtā daļa Ķīnas lauku iedzīvotāju vēl joprojām dzīvo ārkārtīgā nabadzībā un ka ienākumu nevienlīdzība Ķīnā pieaug tik strauji kā reti kurā citā pasaules valstī; aicina Komisiju atbalstīt Ķīnu tās centienos turpmāk attīstīt kohēzijas politiku un ņemt šo aspektu vērā tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu;

47.   atzīst, ka, neskatoties uz ekonomiskajām izredzēm, kas daudziem ķīniešiem ir uzlabojušās, tas nav mazinājis vajadzību pēc vienmērīgākas ekonomiskas attīstības visā valsts teritorijā, lai nākotnē mazinātu vēl augstāka bezdarba un sabiedriskās izstumtības draudus;

48.   aicina Ķīnu tiesību normās aktos iekļaut Apvienoto Nāciju organizācijas Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām kā vienu no līdzekļiem, lai noteiktu obligātas sociālās un vides normas;

49.   pauž nopietnas bažas par Ķīnas strādnieku beztiesisko stāvokli, zemajām algām un arvien pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu rūpniecībā, ko rada neatbilstoši veselības un darba drošības noteikumi, un mudina Ķīnu ratificēt Starptautiskās darba organizācijas nozīmīgākās konvencijas, it īpaši Konvenciju Nr. 87 par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību apvienojoties organizācijās un Konvenciju Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu, kā arī atcelt Ķīnas tiesību aktos noteikto valsts monopolu uz arodbiedrību veidošanu; aicina Ķīnu veikt pasākumus, lai efektīvi pret visu veidu mūsdienu verdzību, bērnu darbu un izmantošanu, galveno uzmanību veltot sieviešu ekspluatācijai darba vietās, lai nodrošinātu darbinieku pamattiesību ievērošanu un izbeigtu sociālo dempingu;

50.   atzīmē sociālo strīdu skaita nepārtraukto pieaugumu kopš 1998. gada; šīs problēmas risināšanai mudina Ķīnu ļaut veidot neatkarīgas arodbiedrības, piemēram, izveidojot spēcīgu juridisko statusu, pakāpeniski ieviešot darba algu noteikšanu, dodot demokrātiski ievēlētiem arodbiedrību darbiniekiem iespēju gūt neatkarīgu apmācību, kā arī ļaut izveidot apmaiņas programmas starp Eiropas un Ķīnas arodbiedrību darbiniekiem, lai Ķīna varētu gūt labumu no Eiropas ilggadējās pieredzes darbinieku līdzdalības jomā; mudina Ķīnu izveidot sociālās aizsardzības sistēmu, kas atbilstu cilvēku vajadzībām un būtu pielāgota bezdarbniekiem;

51.   atzīst Ķīnas pieaugošo konkurētspēju mūsdienu starptautiskajos ekonomiskajos apstākļos, tomēr aicina Ķīnu veikt iedarbīgus un steidzamus pasākumus bērnu darba un piespiedu darba izskaušanai; prasa, lai Komisija piedāvā Ķīnai palīdzību šajā sakarā;

52.   aicina Komisiju un Padomi būt modrām attiecībā uz iespējamajiem ierobežojumiem brīvi veidot arodbiedrības Honkongā; vērš uzmanību uz pozitīvo ietekmi, kādu brīva arodbiedrību organizēšana varētu dot darba tiesību stāvokļa uzlabošanai Ķīnā;

53.   aicina Komisiju un Padomi dialogā ar Ķīnu uzsvērt, cik svarīgi ir atbrīvot apcietinātos darba tiesību aizstāvjus;

54.   aicina Komisiju meklēt piemērotus veidus, kā vairot savstarpējo sapratni, cieņu pret partnera attiecīgajām kultūras iezīmēm, kā arī uzlabot izpratni par Eiropas tiesību un ekonomikas sistēmu un panākt tās pieņemšanu;

55.   aicina rietumu, it īpaši Eiropas, uzņēmumus, kas darbojas Ķīnā, pilnībā atzīt arodbiedrību tiesības un priekšzīmīgi izturēties pret darba ņēmējiem un vidi;

56.   pauž nopietnas bažas par Ķīnas rūpniecības izraisīto augsto piesārņojuma līmeni un pieaugošo dabas resursu, piemēram, no neilgstošajiem avotiem iegūtas koksnes, izmantošanu, kā arī izsaka gandarījumu par pēdējā laikā novērotajām pazīmēm, ka Ķīna veic nopietnus pasākumus vides aizsardzībā; uzsver, ka tirdzniecība un vide ir būtiskas PTO sastāvdaļas un mudina Ķīnas valdību uzņemties pilnvērtīgu un pozitīvu lomu ilgspējīgas attīstības veicināšanā kā Ķīnā, tā arī visā pasaulē; atzīmē, ka Ķīnas milzīgās teritorijas dēļ ilgtspējīgu tehnoloģiju un prakses apgūšanai plašā mērogā varētu būt pozitīva ietekme visā pasaulē, samazinot izmaksas un mudinot citas valstis sekot tās piemēram, kā arī mudina Ķīnas varasiestādes pilnībā izmantot šo potenciālu, lai Ķīna varētu uzņemties vadošo lomu vides aizsardzības jautājumos;

57.   pauž bažas par to, ka Ķīnas ekonomikas ievērojamā izaugsme izraisa ne tikai vides piesārņojumu, bet arī resursu trūkumu un patēriņa preču cenu celšanos pasaules tirgū; aicina Ķīnu uzņemties atbildību par vides aizsardzības normu attiecināšanu uz rūpniecību un atkritumu apsaimniekošanu un palīdzēt novērst videi radītos kaitējumu; aicina Komisiju sākt meklēt risinājumus problēmai, kā nākotnē garantēt izejmateriālu un enerģijas pastāvīgu piegādi Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem par pieņemamām cenām;

58.   turklāt mudina Komisiju un Padomi izmantot visus attiecīgos divpusējos kanālus, kā arī daudzpusējas iestādes un nolīgumus, kuru puses ir gan ES, gan Ķīna, lai turpinātu pieprasīt augsta līmeņa sociālās labklājības un vides aizsardzības normu ievērošanu kā starptautiskās solidaritātes būtisku sastāvdaļu;

59.   atzīst Ķīnas noteicošo lomu globālās sasilšanas problēmas efektīva risinājuma meklējumos un mudina Ķīnas valdību turpināt konstruktīvo līdzdalību starptautiskajās sarunās par bīstamu klimata pārmaiņu novēršanu; uzsver, cik nozīmīgi ir turpināt centienus samazināt degizrakteņu izmantošanu;

60.   aicina Komisiju un Padomi ar ES un Ķīnas Enerģijas un vides programmas un citu kanālu palīdzību nodrošināt, lai sadarbība atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jautājumos tiktu uzskatīta par prioritāti turpmākajā ES un Ķīnas sadarbībā, kā arī rosināt Ķīnu attīstīt ilgtspējīgas tehnoloģijas un rūpniecības nozares, it īpaši lai sekmētu sadarbību tādu jaunu tehnoloģiju izstrādē, kas ļaus īstenot ilgtspējīgu nākotni; tāpat aicina Ķīnu pielietot modernākās, efektīvākās un videi draudzīgākās tehnoloģijas jaunu ar akmeņoglēm darbināmu termoelektrocentrāļu celtniecībā, un iespējami drīzāk šādu spēkstaciju celtniecībā izmantot tā saucamās "tīro ogļu" tehnoloģijas; vēl aicina Ķīnu ogļraktuvēs uzlabot drošības normas; aicina Komisiju piedāvāt sadarbību ar Eiropas kalnrūpniecības iekārtu ražotājiem; aicina Ķīnu gadījumā, ja tā būvēs jaunas kodolelektrostacijas, izmantot Eiropas pieredzi un drošības tehnoloģijas, kā arī cieši sadarboties ar Eiropas ražotājiem un varasiestādēm, piemēram, Starptautisko Atomenerģētikas aģentūru;

61.   aicina Komisiju rast visefektīvāko veidu, kā sarunu gaitā tirdzniecības nolīgumos iekļaut sociālās un vides aizsardzības obligātās normas un kā efektīvi nodrošināt šo normu izpildi;

62.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar tās ierosināto Rīcības plānu par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (Forest Law Enforcement, Governance and Trade - FLEGT) risināt jautājumu par nelegālas koksnes un koka izstrādājumu importu no valstīm, tostarp Ķīnas; tomēr pauž bažas, ka sarunās par ES un atsevišķu valstu partnerības nolīgumiem brīvprātīgi šai problēmai netiks veltīta pienācīga uzmanība;

63.   atzīmē, ka vairums no Ķīnas importētās koksnes ES ienāk jau pārstrādātu produktu veidā, un daži no tiem ir gatavoti no koksnes, ko Ķīna ieguvusi nelikumīgi;

64.   aicina Komisiju un Padomi izdarīt spiedienu uz Ķīnas varasiestādēm, lai tās veiktu tālejošus pasākumus, lai pārtrauktu nelikumīgi iegūti kokmateriālu un no šādiem materiāliem gatavotu izstrādājumu importu un lai rosinātu Ķīnu uzņemties nozīmīgu lomu reģionālajos un starptautiskajos procesos, piemēram, Austrumāzijas FLEG, kura mērķis ir ierobežot tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem;

Pašreizējie projekti, pārvalde

65.   atzinīgi vērtē par Komisijas labi izstrādāto programmu sadarbībai ar Ķīnu vides jautājumos, finansējot palīdzības projektus, un aicina Komisiju nodrošināt šīs programmas turpmāku darbību un paplašināšanu; atzinīgi vērtē Ķīnas valdības vispārējo vēlmi sadarboties vides aizsardzības jautājumos;

66.   atzīst, ka daudzas no vides problēmām Ķīnā izraisa nevis tiesību aktu trūkums, bet gan to neīstenošana, un tādēļ aicina Komisiju padarīt resursu palielināšanu vietējā līmenī par vienu no sadarbības projektu svarīgiem uzdevumiem;

67.   mudina vairot tādas programmas kā Uzņēmumu vadošā personāla mācību programma, lai palielinātu ES un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības dalībnieku skaitu;

68.   aicina Komisiju īstenot Eiropas Parlamentam 2005. gada 8. martā doto solījumu un piedāvāt nosūtīt uz Ķīnu Eiropas muitas darbiniekus, lai tie sniegtu atbalstu un apmācību;

Izglītība

69.   aicina Komisiju piekrist Ķīnas valdībai veicināt savstarpējo apmācību un studentu apmaiņu; turklāt mudina Komisiju visā ES teritorijā izveidot vairāk ķīniešu valodas skolu, kur studentiem, kas vēlas mācīties ķīniešu valodu, būtu iespējas saņemt stipendiju vai finansējumu;

Politiskais dialogs

70.   sagaida, ka ES vienlaikus tirdzniecības attiecību attīstībai turpinās intensīvāku politisko dialogu, sākot no cilvēktiesību jautājumiem līdz pat reģionālajai un vispārējai drošībai;

71.   pauž nožēlu, ka Ķīnas ekonomiskas straujā attīstība nav uzlabojusi šīs valsts iedzīvotāju politisko un pilsoņu tiesību stāvokli un ka oficiālajam dialogam par cilvēktiesībām, kurš starp ES un Ķīnu noris kopš 1997. gada, nav panākumu, lai gan tirdzniecības un ekonomiskās attiecības šajā laikā ir paplašinājušās; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešama citāda pieeja, tostarp jānosaka, ka ES vispārējā tirdzniecības politika attiecībā uz Ķīnu būs atkarīga no skaidras un efektīvas cilvēktiesību politikas;

72.   atkārtoti pauž bažas par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā; atzīmē, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā stāvoklis ir nedaudz uzlabojies; uzsver, ka vēl daudz ir jāpaveic, un uzskata, ka pastāvīgi ir jāuzlabo ES un Ķīnas dialogs par cilvēktiesību jautājumiem;

Ieroču embargo

73.   vērš uzmanību uz faktu, ka ES un ASV (un citas valstis) noteica ieroču embargo Ķīnai tiešā saistībā ar Ķīnas varasiestāžu vardarbību, apspiežot demokrātiskās demonstrācijas Tjanaņmeņas laukumā 1989. gada jūnijā; uzskata, ka ES rīkotos nepareizi, šobrīd atceļot embargo;

o
o   o

74.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Ķīnas valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 91 E, 15.4.2004., 679. lpp.
(2) OV C 31 E, 5.2.2004., 264. lpp.
(3) OV C 127 E 29.5.2003., 652. lpp.
(4) OV C 112 E, 9.5.2002., 313. lpp.
(5) OV C 304, 24.10.2000., 209. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika