Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2005. gada 14. aprīlis - Strasbūra
Mēleszivs krājumi *
 Mehānisko transportlīdzekļu otrreizējā izmantošana, pārstrādāšana un utilizācija ***I
 Pasākumi dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanai *
 Balkāni
 Kopējā ārējā un drošības politika (2003. gads)
 Eiropas drošības stratēģija
 Dopinga izmantošana sportā
 Kultūras daudzveidība
 Bangladeša
 Humānā palīdzība Rietumsahāras bēgļiem
 Lampedūza
 Sausums Portugālē

Mēleszivs krājumi *
PDF 392kWORD 80k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru nosaka pasākumus jūras mēleszivs krājumu atjaunošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā un Biskajas līcī (KOM(2003)0819 ‐ C5–0047/2004 ‐ 2003/0327(CNS))
P6_TA(2005)0128A6-0050/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2003)0819)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C5-0047/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0050/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums 1
Virsraksts
Padomes regula, ar kuru nosaka pasākumus jūras mēleszivs krājumu atjaunošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā un Biskajas līcī
Padomes regula, ar kuru nosaka pārvaldības plānus jūras mēleszivs krājumiem Lamanša jūras šauruma rietumu daļā un Biskajas līcī
(Attiecīgi jāgroza apsvērumi, kas attiecas uz krājumu stāvokli, kā arī atsauces uz "atjaunošanas plānu" visā tekstā.)
Grozījums 2
1. apsvērums
1.  Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sagatavotajā atzinumā ir norādīts, ka jūras mēleszivs krājumos ICES VIIe, VIIIa un VIIIb rajonā ir vērojama zvejas izraisīta mirstība, un tāpēc pieaugušo zivju populācija samazinājusies tik ļoti, ka krājumi vairs nespēs atjaunoties vairošanās ceļā un tādējādi tiem draud izsīkšana.
svītrots
Grozījums 3
2. apsvērums
2.  Ir jāveic pasākumi, lai izstrādātu daudzgadu plānus krājumu atjaunošanai saskaņā ar 5. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.
2.  Būtu jāveic pasākumi krājumu pārvaldībai saskaņā ar 6. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.
Grozījums 4
3. apsvērums
3.  Šo plānu mērķim jāatjauno šos krājumus tādējādi, lai tie atbilstu vidējai drošai bioloģiskai robežai pēc pieciem līdz desmit gadiem.
3.  Šo plānu mērķim jāgarantē, lai šie krājumi vienmēr paliktu atbilstoši vidējai drošai bioloģiskai robežai.
Grozījums 5
3.a apsvērums (jauns)
3.a Jaunās kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir ļaut ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, samērīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus.
Grozījums 6
3.c apsvērums (jauns)
3.c Komisija un dalībvalstis garantē reģionālo konsultatīvo padomju un citu ieinteresēto pušu pilnīgu dalību plāna īstenošanā.
Grozījums 7
5. apsvērums
5.  Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) un ICES aplēses attiecībā uz šo krājumu absolūto lielumu ir pārāk nenoteiktas, lai tās varētu izmantot kā atjaunošanas mērķi, tāpēc šos mērķus jāizsaka, atsaucoties uz zvejas izraisītās mirstības koeficientu.
svītrots
Grozījums 8
6. apsvērums
6.  Lai sasniegtu šos mērķus, jākontrolē zvejas izraisītā mirstības koeficienta līmenis tādējādi, ka ir visai iespējama šī koeficienta samazināšanās no gada gadā.
svītrots
Grozījums 9
8. apsvērums
8.  Kad krājumi ir atjaunoti, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jānosaka, kādi pārraudzības pasākumi jāīsteno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.
svītrots
Grozījums 10
2. pants
Atjaunošanas plāns paredz atjaunot attiecīgos jūras mēleszivs krājumus tādā līmenī, lai tie atbilstu drošai bioloģiskai robežai.
Pārvaldības plāns paredz uzturēt attiecīgos jūras mēleszivs krājumus tādā līmenī, lai tie atbilstu drošai bioloģiskai robežai.
Grozījums 12
3. panta 2. punkts
2.  Ja, ņemot vērā ikgadējo novērtēšanu, Komisija konstatē, ka 2. pantā noteiktie mērķi ir sasniegti saistībā ar kādu no attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu vairākumu nolemj attiecīgajam krājumam aizstāt atjaunošanas plānu, kas noteikts šajā regulā, ar pārvaldības plānu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.
svītrots
Grozījums 13
3. panta 3. punkts
3.  Ja, ņemot vērā ikgadējo novērtēšanu, Komisija konstatē, ka kādam no attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem atjaunošana nav bijusi apmierinoša, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu vairākumu nolemj, kādus papildu un/vai citus pasākumus īstenot, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma atjaunošanu.
3.  Ja, ņemot vērā ikgadējo novērtēšanu, Komisija konstatē, ka kādam no attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem draud iznīcība, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu vairākumu nolemj, kādus papildu un/vai citus pasākumus īstenot, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma atjaunošanu.
Grozījums 14
5. panta 1. punkts
1.  Ja STECF ir aplēsis, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem ir virs 0,14 gadā, kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) šim krājumam nedrīkst pārsniegt tādu nozvejas līmeni, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients samazinātos par:
1.  Kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) nepārsniedz līmeni, kurš saskaņā ar STECF veikto zinātnisko novērtējumu, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, izraisīs pieaugušo zivju daudzuma palielināšanos jūrā par 15 % tā gada beigās, kad to sāka piemērot, salīdzinājumā ar tiem daudzumiem, kuri saskaņā ar aplēsēm bija atrodami jūrā minētā gada beigās.
a) 20% jūras mēleszivs krājumiem VIIe rajonā attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā;
b) 35 % jūras mēleszivs krājumiem VIIIa un VIIIb rajonā attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā.
Grozījums 15
5. panta 2. punkts
2.  Ja STECF ir aplēsis, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz attiecīgajiem jūras mēleszivs krājumiem ir zemāks vai vienāds ar 0,14 gadā, kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) šim krājumam ir noteikta tādā nozvejas līmenī, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients būtu:
2.  Padome nepieņem tādu kopējo pieļaujamo nozvejas līmeni, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, tās piemērošanas gada laikā zvejas izraisītās mirstības koeficients būtu lielāks par:
a) 0,11 gadā tās piemērošanas gada laikā attiecībā uz jūras mēleszivs krājumiem VIIe rajonā;
jūras mēleszivij Biskajas līcī – 0,36;
b) 0,09 gadā tās piemērošanas gada laikā attiecībā uz jūras mēleszivs krājumiem VIII un VIIIb rajonā;
jūras mēleszivij Lamanša jūras šauruma rietumu daļā – koeficients jānosaka, ņemot vērā ICES turpmāko atzinumu, kurā būs iekļautas datu sērijas no valstīm, kuras šodien nav ņemtas vērā.
Grozījums 16
6. panta 1. un 2. punkts
1.  Šīs regulas pirmajā piemērošanas gadā piemēro šādus noteikumus:
a) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas lielāka par 25 % no iepriekšējā gada kopējās pieļaujamās nozvejas, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav lielāka par 25 % no minētā gada;
b) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas ir vairāk nekā par 25 % mazāka nekā iepriekšējā gada kopējā pieļaujamā nozveja, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav vairāk kā par 25 % mazāka nekā minētā gada kopējā pieļaujamā nozveja;
2.  Sākot ar šīs regulas piemērošanas otro gadu, piemēro šādus noteikumus:
2.  Sākot ar šīs regulas piemērošanas pirmo gadu, piemēro šādus noteikumus:
a) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas lielāka par 15 % no iepriekšējā gada kopējās pieļaujamās nozvejas, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav lielāka par 15 % no minētā gada;
a) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas lielāka par 15 % no iepriekšējā gada kopējās pieļaujamās nozvejas, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav lielāka par 15 % no minētā gada;
b) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas ir vairāk nekā par 15 % mazāka nekā iepriekšējā gada kopējā pieļaujamā nozveja, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav vairāk kā par 15 % mazāka nekā minētā gada kopējā pieļaujamā nozveja;
b) ja 5. panta piemērošanas rezultātā būtu jānosaka tāda kopējā pieļaujamā nozveja, kas ir vairāk nekā par 15 % mazāka nekā iepriekšējā gada kopējā pieļaujamā nozveja, Padome pieņem tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas nav vairāk kā par 15 % mazāka nekā minētā gada kopējā pieļaujamā nozveja;
Grozījums 17
III nodaļa
Šī nodaļa ir svītrota.
Grozījums 18
16. pants
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, pieļaujamā tolerance, aprēķinot zivju daudzumu kilogramos, kas tiek paturēti uz kuģa klāja, ir 5% no kuģa žurnālā minētā skaitļa.
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, pieļaujamās tolerances robeža, aprēķinot daudzumu dzīvsvara kilogramos uz kuģa klāja, ir 8 % no kuģa žurnālā minētā skaitļa. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts pārvēršanas koeficients, piemēro dalībvalsts, zem kuras karoga ir kuģis, pieņemto pārvēršanas koeficientu.
Grozījums 19
17. pants
Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pārdošanas jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 50 kg un kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem apgabaliem, nosver, izmantojot izsoles telpas svarus;
Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pārdošanas jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 100 kg un kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem apgabaliem, nosver, izmantojot izsoles telpas svarus;
Grozījums 20
19. panta 1. punkts
1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 50 kg, kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un pirmo reizi izkrauts krastā šajā dalībvalstī, nosver pirms tālāktransportēšanas no pirmās izkraušanas ostas.
1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru jūras mēleszivs daudzumu, kas pārsniedz 100 kg, kas ir nozvejots vienā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un pirmo reizi izkrauts krastā šajā dalībvalstī, nosver pirms tālāktransportēšanas no pirmās izkraušanas ostas.
Grozījums 21
19. panta 2. punkts
2.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jūras mēleszivs daudzumam, kas pārsniedz 50 kg un ko pārved uz vietu, kas nav ievešanas vieta vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā noteiktās deklarācijas par katras transportētās zivju sugas daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.
2.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jūras mēleszivs daudzumam, kas pārsniedz 100 kg un ko pārved uz vietu, kas nav ievešanas vieta vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā noteiktās deklarācijas kopiju par katras transportētās zivju sugas daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.
Grozījums 22
Pielikums
Šis pielikums ir svītrots.

(1) OV vēl nav publicēts.


Mehānisko transportlīdzekļu otrreizējā izmantošana, pārstrādāšana un utilizācija ***I
PDF 525kWORD 177k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantošanu, pārstrādāšanu un utilizāciju, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (KOM(2004)0162 ‐ C5–0126/2004 ‐ 2004/0053(COD))
P6_TA(2005)0129A6-0004/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0162)(1),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C5–0126/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0004/2005),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu ar norādītajiem grozījumiem;

2.   aicina Komisiju, ja tā vēlas priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu redakciju, nodot šo jautājumu Parlamentam atkārtoti;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 14. aprīlī nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/.../EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un par Padomes Direktīvas 70/156/EEK grozīšanu

P6_TC1-COD(2004)0053


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā

1)   ievērojot 7. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (4), jāparedz attiecīgi noteikumi, lai nodrošinātu, ka M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts, drīkst laist tirgū tikai tad, ja tie ir otrreizēji izmantojami un/vai pārstrādājami vismaz 85 % apmērā no masas, kā arī ir otrreizēji izmantojami un/vai reģenerējami vismaz 95 % apmērā no masas;

2)  Kopienas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā ievērojama nozīme ir sastāvdaļu pārstrādei, otrreizējai izmantošanai un materiālu reģenerējamībai. Tādēļ transportlīdzekļu ražotājiem un piegādātājiem jāprasa šos aspektus iekļaut jaunu transportlīdzekļu ražošanas sākotnējos posmos, lai veicinātu transportlīdzekļu attiecīgu apstrādi tad, kad tie kļūst par nolietotiem transportlīdzekļiem;

3)   šī direktīva ir viena no direktīvām, kas attiecas uz EK tipa apstiprinājuma procedūru saskaņā ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (5);

4)   visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājums pašlaik ir obligāts M1 kategorijas transportlīdzekļiem un turpmāk tiks attiecināts uz visu kategoriju transportlīdzekļiem. Tādēļ visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā ir jāiekļauj šie pasākumi attiecībā uz transportlīdzekļu otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību;

5)   tādējādi ir jāparedz noteikumi, lai ņemtu vērā to, ka uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem vēl neattiecas visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sistēma;

6)   ražotājam jāsniedz apstiprinātājiestādei visa atbilstošā tehniskā informācija par materiāliem un to attiecīgo masu, lai ražotāja aprēķinus varētu pārbaudīt saskaņā ar ISO standartu 22628 : 2002;

7)   ražotāja aprēķinus var pienācīgi apstiprināt transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanas laikā tikai tad, ja ražotājs ir ieviesis apmierinošus pasākumus un procedūras, lai pārvaldītu visu to informāciju, ko viņš saņem no saviem piegādātājiem. Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas kompetentajai iestādei jāveic minēto pasākumu un procedūru sākotnējais novērtējums un jāizdod sertifikāts, norādot, ka tie ir apmierinoši;

8)   dažādo elementu atbilstība pārstrādājamības un reģenerējamības pakāpes aprēķināšanā jānovērtē saskaņā ar nolietotu transportlīdzekļu apstrādes procesiem. Tādēļ ražotājam jāiesaka stratēģija nolietotu transportlīdzekļu apstrādei un jāsniedz kompetentajai iestādei sīka informācija par minēto stratēģiju. Šai stratēģijai jābalstās uz pārbaudītām tehnoloģijām, kas ir pieejamas vai kas tiek izstrādātas laikā, kad ir iesniegts pieteikums transportlīdzekļa apstiprinājumam;

9)   īpaši transportlīdzekļi ir projektēti īpašas funkcijas veikšanai un tiem ir vajadzīgi īpaši virsbūves pielāgojumi, kas nav pilnīgi ražotāja kontrolē. Tādējādi pārstrādājamības un reģenerējamības pakāpi nevar pienācīgi aprēķināt. Uz šiem transportlīdzekļiem tādēļ nav jāattiecina prasības par aprēķināšanu;

10)   ievērojama daļa no N1 kategorijas transportlīdzekļiem ir nepabeigti transportlīdzekļi. Bāzes transportlīdzekļa ražotājs nevar aprēķināt pabeigtu transportlīdzekļu pārstrādājamības un reģenerējamības pakāpi, jo dati par turpmākajiem būves posmiem nav pieejami bāzes transportlīdzekļa projektēšanas posmā. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šai direktīvai atbilstu tikai bāzes transportlīdzeklis;

11)   to transportlīdzekļu tirgus daļa, kas ir ražoti mazās sērijās, ir ļoti ierobežota, tāpēc ieguvums vides jomā būs neliels, ja tiem vajadzētu atbilst šai direktīvai. Tādēļ ir lietderīgi uz tiem neattiecināt atsevišķus šīs direktīvas noteikumus;

12)   saskaņā ar Direktīvas 2000/53/EK 7. panta 5. punktu satiksmes drošības un vides aizsardzības nolūkā ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu konkrētu tādu detaļu otrreizēju izmantošanu, kas ir noņemtas no nolietotiem transportlīdzekļiem. Šādiem pasākumiem jāattiecas tikai uz detaļu otrreizēju izmantošanu jaunu transportlīdzekļu būvē;

13)   šajā direktīvā izklāstītie noteikumi paredz, ka ražotājiem būs jāsniedz jauni dati par tipa apstiprinājumu un tādēļ šī informācija jāiekļauj Direktīvā 70/156/EEK, ar kuru ir noteikts pilnīgs to datu saraksts, kas ir jāsniedz par tipa apstiprinājumu. Tādēļ minētā direktīva attiecīgi jāgroza;

14)   pasākumi, kas ir nepieciešami šās direktīvas pielāgošanai zinātnes un tehnikas attīstībai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. panta 3. punktā noteikto regulatīvo procedūru;

15)   tā kā dalībvalstis katra atsevišķi nevar pienācīgi sasniegt ierosinātās darbības mērķus, proti, samazināt nolietotu transportlīdzekļu ietekmi uz vidi, prasot, lai transportlīdzekļus jau koncepcijas posmā projektētu tā, lai atvieglotu otrreizēju izmantošanu, pārstrādi un reģenerēšanu, tādēļ darbības mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

16)   saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par likumdošanas uzlabošanu dalībvalstis ir aicinātas gan pašu, gan Kopienas interešu labā izveidot savas tabulas, kuras pēc iespējas parādītu saistību starp direktīvu un transponēšanas pasākumiem, kā arī nodot tās atklātībā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti administratīvie un tehniskie noteikumi par to transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, uz kuriem attiecas 2. pants, lai nodrošinātu, ka to detaļas un materiālus var izmantot atkārtoti, pārstrādāt un reģenerēt vismaz tādā procentuālā apmērā kā norādīts I pielikumā.

Tajā ir paredzēti īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka detaļu otrreizēja izmantošana nerada risku drošībai vai videi.

2. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kā tās definētas Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A daļā, un uz šādu transportlīdzekļu jaunām vai otrreizēji izmantotām detaļām.

3. pants

Atbrīvojumi

Neskarot 7. panta noteikumu piemērošanu, šī direktīva neattiecas uz:

   a) īpašiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A daļas 5. punktā;
   b) N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas būvēti vairākos posmos, ja bāzes transportlīdzeklis atbilst šai direktīvai;
   c) mazās sērijās ražotus transportlīdzekļus, kā minēts Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

4. pants.

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

   1) "transportlīdzeklis" ir mehānisks transportlīdzeklis;
   2) "detaļa" ir jebkura detaļa vai detaļu kopums, ko iekļauj transportlīdzeklī tā izgatavošanas laikā. Tas attiecas arī uz detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kā definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā;
   3) "transportlīdzekļa tips" ir transportlīdzekļa tips, kā definēts Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma B iedaļas 1.–3. punktā;
   4) "nolietots transportlīdzeklis" ir transportlīdzeklis, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 2. punktā;
   5) "references transportlīdzeklis" ir transportlīdzekļa tipa tā versija, kuru apstiprinātājiestāde pēc apspriešanās ar ražotāju un saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem kritērijiem ir atzinusi par visproblemātiskāko attiecībā uz otrreizēju izmantošanu, pārstrādāšanu un reģenerējamību;
   6) "vairākos posmos būvēts transportlīdzeklis" ir transportlīdzeklis, kas iegūts vairākposmu būves procesā;
   7) "bāzes transportlīdzeklis" ir transportlīdzeklis, kā definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. panta 4. ievilkumā, kuru izmanto vairākposmu būves sākotnējā posmā;
   8) "vairākposmu būve" ir process, kurā transportlīdzekli izgatavo vairākos posmos, pievienojot bāzes transportlīdzeklim detaļas vai mainot šīs detaļas;
   9) "otrreizēja izmantošana" ir otrreizēja izmantošana, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 6. punktā;
   10) "pārstrāde" ir pārstrāde, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 7. punkta pirmajā teikumā;
   11) "enerģijas reģenerācija" ir enerģijas reģenerācija, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 7. punkta otrajā teikumā;
   12) "reģenerācija" ir reģenerācija, kā noteikts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 8. punktā;
   13) "otrreizēja izmantojamība" ir iespējamība atkārtoti izmantot detaļas, kas ir noņemtas no nolietota transportlīdzekļa;
   14) "pārstrādājamība" ir iespējamība pārstrādāt detaļas, kas ir noņemtas no nolietota transportlīdzekļa;
   15) "reģenerējamība" ir iespējamība reģenerēt detaļas, kas ir noņemtas no nolietota transportlīdzekļa;
   16) "transportlīdzekļa pārstrādājamības pakāpe (Rcyc)" ir jauna transportlīdzekļa masa, ko izsaka procentos un ko, iespējams, var izmantot atkārtoti un pārstrādāt;
   17) "transportlīdzekļa reģenerējamības pakāpe (Rcov)" ir jauna transportlīdzekļa masa, ko izsaka procentos un ko, iespējams, var izmantot atkārtoti un reģenerēt;
   18) "stratēģija" ir plaša mēroga plāns, kurā ir koordinētas darbības un tehniski pasākumi, kas jāveic attiecībā uz demontāžu, sagriešanu vai līdzīgiem procesiem, materiālu pārstrādi un reģenerēšanu, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļa izstrādes posmā ir panākta paredzētā pārstrādājamības un reģenerējamības pakāpe;
   19) "masa" ir transportlīdzekļa masa darba kārtībā, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.6. punktā, taču izņemot vadītāju, kura pieņemtā masa ir 75 kg;
   20) "kompetentā iestāde" ir organizācija, piemēram, tehniskais dienests vai cita pastāvoša organizācija, ko ir norādījusi dalībvalsts un kas veic iepriekšēju izvērtēšanu un izdod atbilstības apliecību saskaņā ar šās direktīvas norādījumiem. Kompetentā iestāde var būt tipa apstiprināšanas iestādēm, ja tās kompetenci šajā jomā pienācīgi reģistrē.

5. pants

Noteikumi par tipa apstiprinājumu

1.  Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu vai attiecīgā gadījumā valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību, reģenerējamību tikai tiem transportlīdzekļa tipiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.  Lai piemērotu šā panta 1. punktu, ražotājs sniedz apstiprinātājiestādei detalizētu informāciju, kas ir vajadzīga, lai veiktu šīs direktīvas I pielikumā minētos aprēķinus un pārbaudes attiecībā uz transportlīdzekļa būvē izmantotajiem materiāliem un tā detaļām. Ja izrādās, ka uz šādu informāciju attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, vai ja tā ir ražotāja vai viņa piegādātāju īpaša zinātība, ražotājs vai viņa piegādātāji sniedz pietiekamu informāciju, lai šos aprēķinus varētu pienācīgi veikt.

3.  Attiecībā uz otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību, reģenerējamību dalībvalstis nodrošina, ka ražotājs, iesniedzot pieteikumu EK tipa apstiprinājumam saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 1. punktu, izmanto šīs direktīvas II pielikumā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

4.  Piešķirot EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu, tipa apstiprinātājiestāde izmanto šīs direktīvas III pielikumā sniegto EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu.

6. pants

Sākotnējais novērtējums

1.  Dalībvalstis nepiešķir tipa apstiprinājumu, pirms tās nav pārliecinājušās, ka ražotājs ir ieviesis apmierinošus pasākumus un procedūras saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma 3. punktu, lai pienācīgi pārvaldītu tos otrreizējas izmantojamības, pārstrādājamības un reģenerējamības aspektus, uz kuriem attiecas šī direktīva. Kad minētais sākotnējais novērtējums ir veikts, ražotājam piešķir sertifikātu ar nosaukumu "Sertifikāts par atbilstību IV pielikumam" (turpmāk ‐ "atbilstības sertifikāts").

2.  Saistībā ar iepriekšēju izvērtēšanu dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļa tipa būvēšanā izmantotie materiāli atbilst Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem.

Komisija atbilstīgi 9. pantā noteiktajai kārtībai nosaka sīki izstrādātas normas, kas ir nepieciešamas šā noteikuma ievērošanas pārbaudei.

3.  Lai piemērotu šā panta 1. punktu, ražotājs iesaka stratēģiju, lai nodrošinātu detaļu demontāžu un otrreizēju izmantošanu, kā arī materiālu pārstrādi un reģenerēšanu. Stratēģijā ņem vērā pārbaudītas tehnoloģijas, kas ir pieejamas vai kas tiek izstrādātas laikā, kad ir iesniegts pieteikums transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam.

4.  Dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma 2. punktu ieceļ kompetentu iestādi, kas veic sākotnējo novērtējumu un izdod atbilstības sertifikātu.

5.  Atbilstības sertifikātā ietver atbilstošus dokumentus un apraksta ražotāja ieteikto stratēģiju. Kompetentā iestāde izmanto šīs direktīvas IV pielikuma 1. papildinājumā sniegto paraugu.

6.  Atbilstības sertifikāts ir spēkā ne mazāk kā divus gadus kopš sertifikāta izsniegšanas dienas, pirms veic jaunas pārbaudes.

7.  Ražotājs informē kompetento iestādi par visām būtiskām izmaiņām, kas varētu ietekmēt atbilstības sertifikāta piemērotību. Pēc apspriešanās ar ražotāju kompetentā iestāde nolemj, vai ir vajadzīgas jaunas pārbaudes.

8.  Atbilstības sertifikāta derīguma termiņa beigās kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā izdod jaunu atbilstības sertifikātu vai pagarina tā derīguma termiņu vēl uz diviem gadiem. Ja kompetentajai iestādei ir paziņotas būtiskas izmaiņas, tā izdod jaunu sertifikātu.

7. pants

Detaļu otrreizēja izmantošana

Šīs direktīvas V pielikumā uzskaitītās detaļas:

   a) uzskata par neiespējamām izmantot atkārtoti, aprēķinot pārstrādājamības un reģenerējamības pakāpes;
   b) neizmanto atkārtoti to transportlīdzekļu būvē, uz kuriem attiecas Direktīva 70/156/EEK.

8. pants

Direktīvas 70/156/EEK grozījumi

Direktīvu 70/156/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu.

9. pants

Grozījumi

Šīs direktīvas grozījumus, kas ir nepieciešami pielāgošanai zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. panta 3. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

10. pants

Īstenošanas termiņi tipa apstiprinājumam

1.  No ...(6) dalībvalstis attiecībā uz to transportlīdzekļa tipu, kas atbilst šīs direktīvas prasībām:

   a) neatsakās piešķirt EK vai valsts tipa apstiprinājumu,
   b) neaizliedz jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.

2.  No …(7)* dalībvalstis attiecībā uz to transportlīdzekļa tipu, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām:

   a) atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu;
   b) atsakās piešķirt valsts tipa apstiprinājumu.

3.  Ja šīs direktīvas prasības nav ievērotas, dalībvalstis no ...(8)**:

   a) uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas ir jauniem transportlīdzekļiem, vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta vajadzībām;
   b) atsaka jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā, izņemot ja ir spēkā Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

4.  Šīs direktīvas 7. pantu piemēro no ...*.

11. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā ...(9) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Tās piemēro šos noteikumus no ...*.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes šādu atsauču izdarīšanai.

2.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

13. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums Prasības

II pielikums Informācijas dokuments transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam

III pielikums EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

IV pielikums Ražotāja veiktais sākotnējais novērtējums

1. papildinājums: atbilstības sertifikāta paraugs

V pielikums Detaļas, ko uzskata par neiespējamām izmantot atkārtoti

VI pielikums Direktīvas 70/156/EEK grozījumi

I PIELIKUMS

PRASĪBAS

1.  M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus būvē tā, lai tie ir:

   otrreizēji izmantojami un/vai pārstrādājami vismaz 85 % apmērā no masas, kā arī
   otrreizēji izmantojami un/vai reģenerējami vismaz 95 % apmērā no masas,
  

ko nosaka saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajām procedūrām.

2.  Lai saņemtu tipa apstiprinājumu, ražotājs iesniedz pienācīgi aizpildītu datu izklāsta veidlapu, kas ir sagatavota saskaņā ar ISO standarta 22628 : 2002 A pielikumu. Tajā ietver materiālu sadalījumu.

Veidlapai pievieno sarakstu ar demontētajām detaļām, par kurām ražotājs ir paziņojis attiecībā uz demontāžas posmu, kā arī to, kādu procesu viņš iesaka to apstrādei.

3.  Lai piemērotu šā pielikuma 1. un 2. punktu, ražotājs pierāda apstiprinātājiestādei, ka references transportlīdzekļi atbilst prasībām. Piemēro ISO standarta 22628 : 2002 B pielikumā aprakstīto aprēķināšanas metodi.

Tomēr ražotājam jāvar pierādīt, ka visas attiecīgā transportlīdzekļa tipa versijas atbilst šīs direktīvas prasībām.

4.  Lai izraudzītos references transportlīdzekli, jāņem vērā šādi kritēriji:

virsbūves tips;

– aprīkojuma līmeņu pieejamība (10);

pieejamais papildu aprīkojums1, ko var pievienot transportlīdzeklim ražotāja uzraudzībā.

5.  Ja apstiprinātājiestādei un ražotājam kopējiem spēkiem neizdodas noteikt, kura transportlīdzekļa tipa versija ir visproblemātiskākā attiecībā uz otrreizēju izmantošanu, pārstrādāšanu un reģenerējamību, atkarībā no transportlīdzekļa tipa izvēlas vienu references transportlīdzekli:

   a) no katra "virsbūves tipa", kā definēts Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma C sadaļas 1. punktā, ja tie ir M1 kategorijas transportlīdzekļi;
   b) no katra "virsbūves tipa", t.i., autofurgons, šasija ar kabīni, pikaps utt., ja tie ir N1 kategorijas transportlīdzekļi.

6.  Aprēķinos riepas uzskata par pārstrādājamām.

7.  Masas izsaka kilogramos (kg) ar vienu ciparu aiz komata. Pakāpes aprēķina procentos ar vienu ciparu aiz komata, tad noapaļo šādi:

   a) ja cipars, kas seko aiz pirmā cipara aiz komata, ir no 0 līdz 4, skaitli noapaļo uz leju;
   b) ja cipars, kas seko aiz pirmā cipara aiz komata, ir no 5 līdz 9, skaitli noapaļo uz augšu.

8.  Lai pārbaudītu šajā pielikumā minētos aprēķinus, apstiprinātājiestāde nodrošina, ka šā pielikuma 2. punktā minētā datu izklāsta veidlapa atbilst ieteiktajai stratēģijai, kura ir pievienota 6. panta 1. punktā minētajam atbilstības sertifikātam.

9.  Lai pārbaudītu sastāvdaļu materiālus un masu, ražotājs nodrošina transportlīdzekļus, kā arī sastāvdaļas, kā prasa tipa apstiprināšanas iestāde.

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS TRANSPORTLĪDZEKĻA EK TIPA APSTIPRINĀJUMAM

saskaņā ar I pielikumu Padomes Direktīvai 70/156/EEK (11) par transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz tā otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību, reģenerējamību

Turpmāk norādītā informācijā attiecīgā gadījumā jāsniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāsniedz atbilstīgā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai šāda formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

0.  VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1.  Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.  Tips:

0.2.0.1.  Šasija:

0.2.1.  Komercnosaukums(-i) (ja ir):

0.3.  Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums b:

0.3.1.  Šāda marķējuma atrašanās vieta:

0.4.  Transportlīdzekļa kategorija c:

0.5.  Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8.  Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

1.  TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

1.1.  Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

1.2.  Visa transportlīdzekļa rasējums mērogā:

1.3.  Asu un riteņu skaits:

1.3.1.  Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums:

1.3.3.  Dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums):

1.7.  Vadītāja kabīne (izvirzīta vai pārsegta) z:

3.  MOTORS q (transportlīdzeklim, kuru var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai, lietojot arī citas degvielas, attiecīgie punkti ir jāatkārto +)

3.1.  Ražotājs:

3.2.  Iekšdedzes motors

3.2.1.  Specifiska informācija par motoru .

3.2.1.1.  Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, četrtaktu/divtaktu 1

3.2.1.2.  Cilindru skaits un izvietojums:

3.2.1.3.  Dzinēja darba tilpums s: .... cm3

3.2.2.  Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze/etanols 1:

4.  Transmisija v

4.2.  Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u. c.):

4.5.  Pārnesumkārba

4.5.1.  Veids (manuāla/automātiska/pastāvīgi mainīga) 1

4.9.  Diferenciāļa bloķētājmehānisms: ir/ nav/ pēc izvēles 1

9.  VIRSBŪVE

9.1.  Virsbūves tips:

9.3.1.  Durvju konfigurācija un skaits:

9.10.3.  Sēdekļi

9.10.3.1.  Skaits:

15.  OTREIZĒJA IZMANTOJAMĪBA, PĀRSTRĀDĀJAMĪBA un REĢENERĒJAMĪBA

15.1.  References transportlīdzekļa versija:

15.2.  References transportlīdzekļa masa ar virsbūvi vai šasijas masa ar kabīni, izņemot virsbūvi un/vai sakabes ierīci, ja ražotājs nemontē virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tie ir) bez vadītāja:

15.3.  References transportlīdzekļa materiālu masa

15.3.1.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā pirmsapstrādes posmā ##:

15.3.2.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā demontāžas posmā ##:

15.3.3.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā nemetālisko atlieku apstrādes posmā un ko uzskata par pārstrādājamiem ##:

15.3.4.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā nemetālisko atlieku apstrādes posmā un ko uzskata par reģenerējamiem attiecībā uz enerģiju ##:

15.3.5.  Materiālu sadalījums ##:

15.3.6.  To materiālo kopējā masa, kas var izmantot atkārtoti un/vai pārstrādāt:

15.3.7.  To materiālo kopējā masa, kas var izmantot atkārtoti un/vai reģenerēt:

15.4.  Pakāpes

15.4.1.  Pārstrādājamības pakāpe "Rcyc(%)":

15.4.2.  Reģenerējamības pakāpe "Rcov(%)":

III PIELIKUMS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

Maksimālais izmērs: A4 (210 x 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

EK tipa apstiprinātājiestādes zīmogs

Paziņojums par:

– EK tipa apstiprinājumu (12)

transportlīdzekļa tipam

– EK tipa apstiprinājuma

attiecināšanu uz citu tipu 2

– EK tipa apstiprinājuma atteikumu 2

saistībā ar Direktīvu […./…/EK, šī direktīva]

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Pamatojums attiecināšanai uz citu tipu:

I IEDAĻA

0.1.  Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.  Tips:

0.2.1.  Tirdzniecības nosaukums(-i) (13):

0.3.  Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums:

0.3.1.  Šāda marķējuma atrašanās vieta:

0.4.  Transportlīdzekļa kategorija (14):

0.5.  Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8.  Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums (-i) un adrese(-es):

[…]

II IEDAĻA

1.  Papildu informācija:

References transportlīdzekļa (-u) pārstrādājamības pakāpe(-es)

References transportlīdzekļa (-u) reģenerējamības pakāpe(-es)

2.  Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.  Testa protokola datums:

4.  Testa protokola atsauce:

5.  Piezīmes (ja ir):

6.  Pielikumi: satura rādītājs un informācijas pakete

7.  Transportlīdzeklis atbilst/neatbilst 2 šīs direktīvas tehniskajām prasībām:

…………………………………………………………………………………………………

(vieta)

(paraksts)

(datums)

Pielikumi:

Informācijas pakete.

IV PIELIKUMS

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

1.  Šā pielikuma mērķis

Šajā pielikumā ir aprakstīts sākotnējais novērtējums, kas jāveic kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu, ka ražotājs ir ieviesis vajadzīgos pasākumus un procedūras.

2.  Kompetentā iestāde

Kompetentā iestāde ievēro EN 45012: 1989 vai ISO/IEC Guide 62 :1996 par vispārējiem kritērijiem to iestāžu sertificēšanai, kas nodarbojas ar kvalitātes sistēmu sertifikāciju attiecībā uz ražotāja ieviestajām vadības sistēmām.

3.  Pārbaudes, kas kompetentajai iestādei jāveic

3.1.  Kompetentā iestāde nodrošina, ka ražotājs ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai:

   a) savāktu attiecīgus datus visā piegādes ķēdē, jo īpaši datus par visu transportlīdzekļa būvē izmantoto materiālu raksturu un masu, lai veiktu šajā direktīvā noteiktos aprēķinus;
   b) viņa rīcībā būtu visi citi attiecīgie dati par transportlīdzekli, kas ir vajadzīgi aprēķinos, piemēram, šķidrumu tilpums utt.;
   c) pienācīgi pārbaudītu no piegādātājiem saņemto informāciju;
   d) pārzinātu materiālu sadalījumu;
   e) varētu veiktu aprēķinus par pārstrādājamības un reģenerējamības pakāpēm saskaņā ar ISO standartu 22628 : 2002;
   f) marķēt polimēru un elastomēru sastāvdaļas saskaņā ar Komisijas 2003. gada 27. februāra Lēmumu 2000/138/EK, ar ko nosaka transportlīdzekļu detaļu un materiālu kodēšanas standartus, ievērojot Direktīvu 2000/53/EK(15);
   g) pārbaudītu, ka nevienu no šīs direktīvas V pielikumā minētajām detaļām neizmanto atkārtoti jaunu transportlīdzekļu tipu būvē.

3.2.  Ražotājs sniedz kompetentajai iestādei visu attiecīgo informāciju dokumentu veidā. Jo īpaši pienācīgi dokumentē materiālu pārstrādi un reģenerēšanu.

IV pielikuma 1. papildinājums

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

SERTIFIKĀTS PAR ATBILSTĪBU DIREKTĪVAS […šī direktīva] IV PIELIKUMAM

Nr .[…….atsauces numurs]

[……. kompetentā iestāde]

apliecina, ka

(Ražotājs):

(Ražotāja adrese):

atbilst Direktīvas …/…/EK [šī direktīva] IV pielikuma noteikumiem.

Pārbaudes veica: [...datums]

(kompetentās iestādes nosaukums un adrese):

Ziņojuma numurs:

Šis sertifikāts ir derīgs līdz [...datums].

[...vieta]

[...datums]

[....Paraksts]

_______________________

Pielikumi: tās stratēģijas apraksts, ko ražotājs ieteicis attiecībā uz otrreizēju izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

V PIELIKUMS

DETAĻAS, KO UZSKATA PAR NEIESPĒJAMĀM IZMANTOT ATKĀRTOTI

1.  Ievads

Šajā pielikumā ir uzskaitītas M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu detaļas, kuras nedrīkst izmantot atkārtoti jaunu transportlīdzekļu būvē.

2.  Detaļu saraksts

   Visi drošības spilveni (16), tai skaitā gaisa spilveni, pirotehniskie izpildmehānismi, elektroniskās kontroles vienības un sensori;
   automātiskie vai neautomātiskie drošības jostu komplekti, tai skaitā siksna, sprādzes, jostas pievilkšanas ierīces, pirotehniskie izpildmehānismi;
   sēdēkļi (tikai tad, ja drošības jostu stiprinājumi un/vai drošības spilveni ir iestrādāti sēdeklī);
   stūres mehānisma slēdzenes komplekti, kas darbojas uz stūres statņa;
   pretaizdzīšanas ierīces, tai skaitā transponderi un elektriskās kontroles vienības;
  

emisija pēc attīrīšanas sistēmām (piemēram, katalizatoriem, daļiņu filtriem);

   izplūdes klusinātāji.

VI PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 70/156/EEK GROZĪJUMI

Direktīvu 70/156/EEK groza šādi.

   1) Direktīvas I pielikumam pievieno šādus punktus:"
15.  OTRREIZĒJA IZMANTOJAMĪBA, PĀRSTRĀDĀJAMĪBA un REĢENERĒJAMĪBA
15.1.  References transportlīdzekļa versija:
15.2.  References transportlīdzekļa masa ar virsbūvi vai šasijas masa ar kabīni, izņemot virsbūvi un/vai sakabes ierīci, ja ražotājs nemontē virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tie ir) bez vadītāja:
15.3.  References transportlīdzekļa materiālu masa
15.3.1.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā pirmsapstrādes posmā ##:
15.3.2.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā demontāžas posmā ##:
15.3.3.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā nemetālisko atlieku apstrādes posmā un ko uzskata par pārstrādājamiem ##:
15.3.4.  To materiālu masa, kas ir ņemti vērā nemetālisko atlieku apstrādes posmā un ko uzskata par reģenerējamiem attiecībā uz enerģiju ##:
15.3.5.  Materiālu sadalījums ##:
15.3.6.  To materiālo kopējā masa, kas var izmantot atkārtoti un/vai pārstrādāt:
15.3.7.  To materiālo kopējā masa, kas var izmantot atkārtoti un/vai reģenerēt:
15.4.  Pakāpes
15.4.1.  Pārstrādājamības pakāpe "Rcyc(%)":
15.4.2.  Reģenerējamības pakāpe "Rcov(%)":
## Šie termini ir definēti ISO standartā 22628 : 2002."

2)  Direktīvas IV pielikuma I daļai pievieno šādu punktu:

"

Priekšmets

Direktīva Nr.

Atsauce uz "Oficiālo Vēstnesi"

Piemērojamība

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

59. "Pārstrādājamība"

[…./…/EK]

L .., …, ... lpp.

X

-

-

X

-

-

"

3)  Direktīvas XI pielikumu groza šādi:

   a) pielikuma 1. papildinājumam pievieno šādu punktu:"

Punkts

Priekšmets

Direktīva Nr.

M1 ≤ 2500 1 kg

M1 > 2500 1 kg

M2

M3

59

"Pārstrādājamība"

[…./…/EK]

nepiemēro

nepiemēro

-

-
"

b)   pielikuma 2. papildinājumam pievieno šādu punktu:

"

Punkts

Priekšmets

Direktīva Nr.

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

59

"Pārstrādājamība"

[…./…/EK]

nepiemēro

-

-

nepiemēro

-

-

-

-

-

-

"

c)   pielikuma 3. papildinājumam pievieno šādu punktu:

"

Punkts

Priekšmets

Direktīva Nr.

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

59

"Pārstrādājamība"

[…../…/EK]

-

-

nepiemēro

-

-

-

-

-

-

"

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV C …, …, …lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 14. aprīļa nostāja.
(4) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2005/63/EK (OV L 25, 28.1.2005., 73. lpp.).
(5) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu2004/104/EK (OV L 337, 13.11.2004., 13. lpp.).
(6)* 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(7)** 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(8)*** 54 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(9)* 12 mēneši no šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas.
(10) T.i., ādas polsterējums, iebūvēta radioiekārta, gaisa kondicionēšana, metālu sakausējuma riteņi utt.
(11) Šajā informācijas dokumentā izmanto punktu un zemsvītras piezīmju numuri atbilst Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma doto punktu un zemsvītras piezīmju numuriem. Punkti, kas neattiecas uz šo direktīvu, ir izlaisti.
(12) Svītrot, ja nav piemērojams.
(13) Ja nav zināms apstiprinājuma piešķiršanas laikā, aizpildīt vēlākais tad, kad transportlīdzeklis parādās tirgū.
(14) Kā noteikts II.A pielikumā.
(15) OV L 53, 28.2.2003., 58. lpp.
(16) Ja drošības spilvens ir ievietots stūres ratā, pats stūres rats.


Pasākumi dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanai *
PDF 342kWORD 104k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par pasākumiem dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanai Kantabrijas jūrā un Rietumu Ibērijas pussalā, paredzot grozījumus Regulā (EK) Nr. 850/98 (KOM(2003)0818 ‐ C5–0042/2004 ‐ 2003/0318(CNS))
P6_TA(2005)0130A6-0051/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2003)0818)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C5-0042/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0051/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
1. APSVĒRUMS
1)  Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtajā zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumi ICES VIIIc un IXa zonā ir pakļauti zvejas izraisītajai mirstībai, kā rezultātā pieaugušo zivju daudzums jūrā ir samazinājies līdz tādam līmenim, ka krājumi, iespējams, vairošanās ceļā neatjaunosies un ka šiem krājumiem draud izzušana;
1)  Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtajā zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumi ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas līci, ir pakļauti zvejas izraisītajai mirstībai, kā rezultātā pieaugušo zivju daudzums jūrā ir samazinājies līdz tādam līmenim, ka krājumi, iespējams, vairošanās ceļā neatjaunosies un ka šiem krājumiem draud izzušana;
Grozījums Nr. 2
3. APSVĒRUMS
3) pasākumu mērķim jābūt atjaunot šos krājumus, lai tie sasniegtu drošas bioloģiskās robežas piecu līdz desmit gadu laikā;
3) pasākumu mērķim jābūt atjaunot šos krājumus, lai tie sasniegtu drošas bioloģiskās robežas desmit gadu laikā;
Grozījums Nr. 3
4.a APSVĒRUMS (jauns)
4a) pieņemot nepieciešamos pasākumus šo krājumu atjaunošanai, jāpieņem arī sociāli ekonomiski pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz tiem, kuru zvejas jaudu ierobežos pasākumu rezultātā. Tāpēc, lai atbilstīgi risinātu situāciju, jāparedz pietiekamas apropriācijas Kopienas budžetā;
Grozījums Nr. 4
5. APSVĒRUMS
5) šo krājumu daudzums absolūtos skaitļos atbilstīgi Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) un ICES aplēsēm nav pietiekami skaidrs, lai to izmantotu par atjaunošanas mērķi, un mērķi jāizsaka ar zvejas izraisītās mirstības koeficientiem;
svītrots
Grozījums Nr. 5
6. APSVĒRUMS
6) lai sasniegtu šo mērķi, jākontrolē zvejas izraisītās mirstības koeficientu līmeņi, jo ir ļoti iespējams, ka šos koeficientus ar katru gadu samazina;
6) lai sasniegtu šo mērķi, jākontrolē zvejas izraisītās mirstības koeficienti, jo ir ļoti iespējams, ka jūrā ar katru gadu palielinās pieaugušo zivju daudzumi;
Grozījums Nr. 6
7. APSVĒRUMS
7) šādu zvejas izraisītās mirstības koeficientu kontroli var nodrošināt, ieviešot minētajiem krājumiem piemērotu kopējās pieļaujamās nozvejas (TAC) līmeni, kā arī sistēmu, kas ietver zvejas liegumus un kilovatdienu ierobežojumus, ar kuriem šo zivju krājumu zvejas intensitāti ierobežo līdz līmeņiem, kad TAC pārsniegšana ir maz ticama;
7) šādu zvejas izraisītās mirstības koeficientu kontroli var nodrošināt, ieviešot minētajiem krājumiem piemērotu kopējās pieļaujamās nozvejas (TAC) līmeņa noteikšanas metodi un ierobežojumus šo zivju krājumu zvejas intensitātei tādējādi, ka to ierobežo līdz līmeņiem, kad TAC pārsniegšana ir maz ticama;
Grozījums Nr. 7
10. APSVĒRUMS
10) lai atjaunotu Norvēģijas omāra krājumus, atsevišķos šīs sugas vairošanās rajonos zveja jāaizliedz. Tāpēc attiecīgi jāgroza Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai;
svītrots
Grozījums Nr. 8
1. PANTA A) APAKŠPUNKTS
a) dienvidu heka krājumi Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) norādītajās VIIIc un IXa zonās;
a) dienvidu heka krājumi Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) norādītajās VIIIc un IXa zonās, izņemot Kadisas līci;
Grozījums Nr. 9
1. PANTA C) APAKŠPUNKTS
c)  Norvēģijas omāra krājumi ICES IXa zonā.
c)  Norvēģijas omāra krājumi ICES IXa zonā, izņemot Kadisas līci.
Grozījums Nr. 10
2. PANTS
Atjaunošanas plāna mērķis ir atjaunot attiecīgos krājumus, lai tie sasniegtu drošas bioloģiskās robežas.
Atjaunošanas plāna mērķis ir atjaunot attiecīgos krājumus, lai tie sasniegtu drošas bioloģiskās robežas pietiekamā laika posmā atbilstīgi ICES datiem. Tas nozīmēs, ka:
a) attiecībā uz 1. panta a) apakšpunktā minētajiem krājumiem ‐ nārstojošo heka krājumu biomasa divus gadus pēc kārtas sasniedz 35 000 tonnu saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem ziņojumiem vai pieaugušo zivju daudzums desmit gadu laikā palielinās tā, ka sasniedz 35 000 tonnu vai augstāku līmeni. Šo skaitli koriģē atbilstīgi STECF jaunākajiem zinātniskajiem datiem;
b) attiecībā uz 1. panta b) un c) apakšpunktā minētajiem krājumiem ‐ minēto krājumu atjaunošana, lai tie sasniegtu drošas bioloģiskās robežas desmit gadu laikā.
Grozījums Nr. 11
5. PANTA 1. PUNKTS
1.  Ja STECF ir aplēsusi, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz dienvidu heka krājumiem ir virs 0,17 gadā, kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) nepārsniedz tādu nozvejas līmeni, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients samazinātos par 10% attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā.
1.  Ja STECF ir aplēsusi, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz dienvidu heka krājumiem ir virs 0,27 gadā, kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) nepārsniedz tādu nozvejas līmeni, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients samazinātos par 10% attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā.
Grozījums Nr. 12
5. PANTA 2. PUNKTS
2.  Ja STECF ir aplēsusi, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz dienvidu heka krājumiem ir 0,17 gadā vai mazāks, kopējo pieļaujamo nozveju (TAC) nosaka tādā nozvejas līmenī, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients samazinātos par 0,15 gadā attiecīgajā piemērošanas gadā.
2.  Ja STECF ir aplēsusi, ka, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients attiecībā uz dienvidu heka krājumiem ir 0,27 gadā vai mazāks, kopējo pieļaujamo nozveju (TAC) nosaka tādā nozvejas līmenī, kura rezultātā atbilstīgi STECF veiktajam zinātniskajam novērtējumam, ņemot vērā ICES jaunāko ziņojumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients samazinātos par 0,27 gadā attiecīgajā piemērošanas gadā.
Grozījums Nr. 13
7. PANTA 1. PUNKTS
1.  Pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā ir spēkā šādi noteikumi:
svītrots
a) ja 5. vai 6. panta piemērošanas rezultātā TAC pārsniegtu iepriekšējā gada TAC par vairāk nekā 25%, Padome pieņem TAC, kas pārsniedz šī iepriekšējā gada TAC ne vairāk kā par 25%
b) ja 5. vai 6. panta piemērošanas rezultātā TAC būtu vairāk nekā par 25% mazāks nekā iepriekšējā gada TAC, Padome pieņem TAC, kas ir ne vairāk kā par 25% mazāks nekā šī iepriekšējā gada TAC;
Grozījums Nr. 14
7. PANTA 2. PUNKTA ievadfrāze
2.  Sākot ar otro šīs regulas piemērošanas gadu, ir spēkā šādi noteikumi:
2.  Sākot ar pirmo šīs regulas piemērošanas gadu, ir spēkā šādi noteikumi:
Grozījums Nr. 15
7. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) ja 5. vai 6. panta piemērošanas rezultātā TAC pārsniegtu iepriekšējā gada TAC par vairāk nekā 15%, Padome pieņem TAC, kas pārsniedz šī iepriekšējā gada TAC ne vairāk kā par 15%;
a) ja 5. vai 6. panta piemērošanas rezultātā TAC pārsniegtu iepriekšējā gada TAC par vairāk nekā 10%, Padome pieņem TAC, kas pārsniedz šī iepriekšējā gada TAC ne vairāk kā par 10%;
Grozījums Nr. 16
7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
b) ja 5. vai 6. panta piemērošanas rezultātā TAC būtu vairāk nekā par 15% mazāks nekā iepriekšējā gada TAC, Padome pieņem TAC, kas ir ne vairāk kā par 15% mazāks nekā šī iepriekšējā gada TAC;
b) ja 5. vai 6. panta piemērošanas rezultātā TAC būtu vairāk nekā par 10% mazāks nekā iepriekšējā gada TAC, Padome pieņem TAC, kas ir ne vairāk kā par 10% mazāks nekā šī iepriekšējā gada TAC;
Grozījums Nr. 27
7.a PANTS (jauns)
7.a pants
Zvejas intensitātes samazināšana
Dalībvalstis elastīgi piemēro zvejas intensitātes samazināšanas shēmu, īstenojot valstu plānus, kas pielāgoti konkrētai situācijai dažādās dalībvalstīs. Dalībvalstīm šie plāni ir jānosūta, un Komisijai tie ir jāapstiprina.
Grozījums Nr. 18
III NODAĻA
Šī nodaļa ir svītrota.
Grozījums Nr. 19
16. PANTS
16. pants
svītrots
Ziņojumi par zvejas intensitāti
Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta šīs regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.j pants attiecas uz kuģiem, kas ir iekļauti 9. pantā paredzētajā datu bāzē un kas nodarbojas ar zveju 1. pantā minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos.
Grozījums Nr. 20
17. PANTS
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, pieļaujamā pielaide provizorisko uz kuģa paturamo nozvejas daudzumu (kilogramos) reģistrācijai kuģa žurnālā ir ne vairāk kā 5%.
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, pieļaujamā pielaide provizorisko uz kuģa paturamo nozvejoto Eiropas heku daudzumu (kilogramos) reģistrācijai kuģa žurnālā ir ne vairāk kā 8%. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts pārvēršanas koeficients, piemēro dalībvalsts, zem kuras karoga ir kuģis, pieņemto pārvēršanas koeficientu.
Grozījums Nr. 21
18. PANTS
Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pārdošanas jebkuru daudzumu, kas pārsniedz 50 kg dienvidu heka un/vai 50 kg Norvēģijas omāra un kas nozvejots jebkurā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.
Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pārdošanas jebkuru daudzumu, kas pārsniedz 300 kg dienvidu heka un/vai 150 kg Norvēģijas omāra un kas nozvejots jebkurā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.
Grozījums Nr. 22
20. PANTA 1. PUNKTS
1.  Dalībvalsts atbildīgās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru daudzumu, kas pārsniedz 50 kg dienvidu heka vai 50 kg Norvēģijas omāra un kas nozvejots jebkurā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, un pirmo reizi izkrauti krastā dalībvalstī, nosver pirms tālāktransportēšanas no pirmās izkraušanas ostas.
1.  Dalībvalsts atbildīgās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru daudzumu, kas pārsniedz 300 kg dienvidu heka vai 150 kg Norvēģijas omāra un kas nozvejots jebkurā no 1. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, un pirmo reizi izkrauti krastā dalībvalstī, nosver pirms tālāktransportēšanas no pirmās izkraušanas ostas.
Grozījums Nr. 23
20. PANTA 2. PUNKTS
2.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, nozvejas daudzumiem, kas pārsniedz 50 kg dienvidu heka vai Norvēģijas omāra, kurus transportē nevis uz izkraušanas vai ievešanas vietu, bet citur, jāpievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. apakšpunktā iekļautās deklarācijas viena kopija, kas attiecas uz šo transportējamo sugu nozvejas daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā noteikto atvieglojumu nepiemēro.
2.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, nozvejas daudzumiem, kas pārsniedz 300 kg dienvidu heka vai 150 kg Norvēģijas omāra, ko pārved uz vietu, kas nav ievešanas vieta vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. apakšpunktā noteiktās deklarācijas kopiju par katras transportētās zivju sugas daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.
Grozījums Nr. 24
22. PANTS, V NODAĻA
29.b pants (Regula (EK) Nr. 850/98)
V NODAĻA
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 850/98
22. pants
svītrots
Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi
Regulu (EK) Nr. 850/98 groza šādi:
Pēc 29.a panta iekļauj šādu pantu:
"29.b pants"
Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi
Zveja ar grunts traļiem un zivju groziem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo līnija, kas savieno šādus punktus:
1. aile:
43°35" ziemeļu platums, 004°45" rietumu garums;
43°45" ziemeļu platums, 004°45" rietumu garums;
43°37" ziemeļu platums, 005°20" rietumu garums;
43°55" ziemeļu platums, 005°20" rietumu garums;
2. aile:
43°37" ziemeļu platums, 006°15" rietumu garums;
43°50" ziemeļu platums, 006°15" rietumu garums;
44°00" ziemeļu platums, 006°45" rietumu garums;
43°34" ziemeļu platums, 006°45" rietumu garums;
3. aile:
42°00" ziemeļu platums, 009°00" rietumu garums;
42°27" ziemeļu platums, 009°00" rietumu garums;
42°27" ziemeļu platums, 009°30" rietumu garums;
42°00" ziemeļu platums, 009°30" rietumu garums;
4.  aile:
37°45" ziemeļu platums, 009°00" rietumu garums;
38°10" ziemeļu platums, 009°00" rietumu garums;
38°10" ziemeļu platums, 009°15" rietumu garums;
37°45" ziemeļu platums, 009°20" rietumu garums;
5. aile:
36°05" ziemeļu platums, 007°00" rietumu garums;
36°35" ziemeļu platums, 007°00" rietumu garums;
36°45" ziemeļu platums, 007°18" rietumu garums;
36°50" ziemeļu platums, 007°50" rietumu garums;
36°25" ziemeļu platums, 007°50" rietumu garums;
Grozījums Nr. 25
22. A PANTS (jauns)
22.a pants
Ziņojums par atjaunošanas plānu
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar secinājumiem par dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plāna piemērošanu, kas ietver ar plānu saistītus sociālekonomiskus datus. Ziņojumu iesniedz divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 26
PIELIKUMS
Šis pielikums ir svītrots.

(1) OV vēl nav publicēts.


Balkāni
PDF 326kWORD 97k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par reģionālās integrācijas situāciju Rietumbalkānos
P6_TA(2005)0131B6-0094/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas ikgadējos ziņojumus par stabilizācijas un asociācijas procesu (SAP) Dienvidaustrumeiropā,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidaustrumeiropas valstīm un SAP, īpaši atsaucoties uz 2003. gada 20. novembra rezolūciju(1),

–   ņemot vērā Horvātijas premjerministra vēsturisko vizīti Serbijā un Melnkalnē 2004. gada 15. novembrī un kopīgās deklarācijas parakstīšanu šīs vizītes laikā, kurā uzsvērta abu valstu apņemšanās pievienoties Eiropas Savienībai un to vēlme atrisināt atlikušos jautājumus, tostarp par mazākumtautību aizsardzību, serbu bēgļu atgriešanos Horvātijā un kara laikā pazudušo horvātu atrašanās vietas noskaidrošanu,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru(2) un Padomei (B6–0026/2004) un Komisijai (B6–0025/2004) uzdotos mutiskos jautājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu;

A.   tā kā 1999. gadā ES kā galveno ieguldījumu Stabilitātes paktā uzsāka stabilizācijas un asociācijas procesu (SAP) attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Serbiju un Melnkalni un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku), izveidojot stratēģisku sistēmu šo valstu attiecībām ar ES un apvienojot jaunās līgumsaistības (stabilitātes un asociācijas nolīgumi (SAAN)) un palīdzības programmu (CARDS);

B.   tā kā divpusējas attiecības papildina daudzpusēju sistēmu, kurā attīstīt reģionālo sadarbību, un labas kaimiņattiecības kā priekšnoteikumus konkrētām dalības izredzēm;

C.   tā kā Saloniku Eiropadome 2003. gadā tieši atzina SAP procesā iesaistīto valstu tieksmi iekļauties Eiropā un potenciālu kļūt par kandidātvalstīm, lai pievienotos ES;

D.   tā kā minētās valstis ir guvušas panākumus, bet tomēr tām vēl daudz kas ir jādara, lai pabeigtu pāreju uz pilnībā funkcionējošu demokrātiju un tirgus ekonomiku un spētu uzturēt ciešākas attiecības ar ES; tā kā, lai arī šo valstu tiekšanās uz Eiropu ir nenoliedzama, turpmākās sekmes šajā ziņā ir atkarīgas no katras atsevišķās valsts spējas nodrošināt ievērojamus uzlabojumus;

E.   tā kā Serbijas un Melnkalnes valsts savienība, ko pēc ES iniciatīvas izveidoja, lai veicinātu demokrātisko procesu un ekonomikas reformas, kā arī lai paātrinātu tās integrēšanos ES, pašlaik nav devusi gaidītos rezultātus un tās parlaments no 2005. gada 3. marta beidza darbību;

F.   tā kā ES darbības mērķim jābūt izveidot demokrātisku Kosovu ne tikai etniskajam vairākumam, bet visām tur dzīvojošām etniskajām grupām, un tā kā pašreizējā un turpmākā palīdzība jābalsta uz šādiem principiem; tā kā šo centienu rezultāti nav apmierinoši; tā kā situācija Kosovā un fakts, ka citiem serbu un pārējo nealbāņu kopienu locekļiem nav nodrošināta pietiekama drošība, it īpaši pēc etniskās vardarbības uzliesmojumiem 2004. gada martā, negatīvi ietekmē arī situāciju Serbijā;

G.   tā kā joprojām nav izpildīti ANO Drošības Padomes rezolūcijas Nr. 1244(1999) noteikumi par serbu un citu bēgļu atgriešanos mājās Kosovā;

H.   tā kā lielais valsts iekšienē pārvietoto personu (IPP) skaits Serbijā un Horvātijā veido papildu finansiālu slogu abām valstīm;

I.   tā kā valstīm līdzīgu vienību esamība un to ilgstoši nedefinētais statuss veicina nestabilitāti reģionā;

J.   tā kā pašreizējā institucionālā sistēma, kas izveidota saskaņā ar Deitonas līgumu, mazina Bosnijas un Hercegovinas stabilitāti un ir šķērslis Eiropas integrācijai;

K.   tā kā 2004. gada 7. novembra referenduma neveiksme Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir pavērusi ceļu Ohridas nolīguma pilnīgai īstenošanai un paātrinājusi Eiropas integrāciju;

L.   tā kā pēc Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY) noteikto saistību izpildes gaidāmā pievienošanās sarunu sākšana ar Horvātiju jāuzskata par visām šī reģiona valstīm raidītu pozitīvu signālu attiecībā uz to nākotnes izredzēm ES;

M.   tā kā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika arī ir iesniegusi dalības pieteikumu un cer noteiktajā kārtībā saņemt Komisijas atzinumu;

1.   uzsver, ka atbilstīgi 2003. gada decembrī pieņemtajai Eiropas Drošības stratēģijai, Rietumbalkāni veido ES augstākās prioritātes reģionu un ka reģions nākotnē noteikti integrēsies Eiropā, bet ka šāda nākotne lielā mērā ir atkarīga no pašām šī reģiona valstīm;

2.   atzīmē, ka Eiropas integrācijai vajadzīgo tehnisko mehānismu politiskā piederība un zināšanas par šiem mehānismiem ir būtiska sastāvdaļa, bet ir jāstiprina atbilstīgās iestādes, īpaši vēlētas iestādes (reģiona valstīs), un atzīst, ka tam būs nepieciešami būtiski papildu finanšu līdzekļi;

3.   pauž nopietnas bažas par ekonomikas un sociālo situāciju reģionā; uzsver, ka šī izšķirīgā jautājuma risinājums ir viens no noteicošajiem faktoriem šo valstu stabilai attīstībai; aicina valdības un ES noteikt sociālo un ekonomisko attīstību par vienu no svarīgākajām prioritātēm;

4.   atgādina, ka 2002. gada jūlijā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas un Serbijas un Melnkalnes valstu vadītāji vienojās par kopīga deklarāciju par Deitonas līguma īstenošanu, pašreizējo robežu saglabāšanu, bēgļu repatriācijas veicināšanu un sadarbību ar mērķi panākt Eiropas integrāciju;

5.   atzinīgi vērtē Horvātijas un Serbijas un Melnkalnes valsts savienības 2004. gada 15. novembrī noslēgto nolīgumu par mazākumtautību aizsardzību, kas pauž pušu gatavību atzīt nacionālās mazākumtautības kā sabiedrību bagātinošu vērtību;

Bosnija un Hercegovina

6.   atzīmē, ka desmit gadus pēc Deitonas līguma parakstīšanas būtiskākās politiskās problēmas joprojām nav atrisinātas, ka valsts ir dziļi sašķelta un politiskā stabilitāte ir viegli ietekmējama; uzskata, ka steidzami ir nepieciešamas jaunas politiskas iniciatīvas, kas balstītas uz trīs tur dzīvojošo tautu līdzdalību "no apakšas uz augšu" un dzīvošanu kaimiņos ilgstoša miera apstākļos; tādēļ uzsver nepieciešamību pārskatīt Deitonas vienošanos;

7.   vērš uzmanību uz prioritātēm, kas vēl nav īstenotas: pilnīgu sadarbību ar ICTY, drošības jautājumos, iestāžu veidošanā, infrastruktūrā, enerģētikā; atzinīgi vērtē ES lēmumu pārņemt miera uzturēšanas operācijas no pašreiz NATO vadītajiem daudznacionālajiem stabilizācijas spēkiem, kuru pilnvaras beidzas 2004. gada 2. decembrī, un šajā sakarībā uzsver, ka ārkārtīgi liela nozīme ir bijusi līdz šim apjomīgākajai ES militārajai misijai, kas nodrošināja ES būtisku redzamību Bosnijā; atzīmē, ka tādējādi ES kļūs par galveno starptautisko pārstāvi Bosnijā un tās rīcībā būs ne tikai militāri, bet arī pilsoniski instrumenti, tostarp palīdzība, tirdzniecība un politiskais dialogs; norāda uz dažu politisko spēku Bosnijā un Hercegovinā pretrunām, kuri atklāti atbalsta integrēšanos Eiropā, taču kavē valsts darbības nodrošināšanai absolūti nepieciešamas reformas;

8.   atzinīgi vērtē to, ka ES ir gatava uzņemties vairāk ar Bosnijas un Hercegovinas stabilitāti saistītu pienākumu nekā agrāk; atzīmē, ka ES lielākā militārā misija ALTHEA ir papildinājums ES policijas misijai Bosnijā un Hercegovinā; tādēļ uzsver, ka NATO vadīto miera uzturēšanas spēku SFOR pārņemšana 2004. gada decembrī ir nozīmīga iespēja panākt tālāku progresu 10 gadus pēc Deitonas; atzīmē militāro un policijas spēku iekļaušanu; aicina Padomi nodrošināt maksimālu koordināciju starp daudzajiem dalībniekiem un nodrošināt, lai Eiropas Parlaments būtu labi informēts un saņemtu specifisku informāciju par EUFOR;

9.   atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas valdībā jaunizveidotā Eiropas Integrācijas direktorāta darbu; atzīst panākto pozitīvo attīstību; atkārto, ka ir ļoti svarīgi, lai varasiestādes turpinātu reformu procesu un pievērstos tādām prioritātēm kā korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, joprojām nenotverto kara noziedznieku meklēšana un ļoti vājās ekonomikas uzlabošana, administrācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu samazināšana un vispārējās administrācijas spējas trūkuma novēršana;

10.   izsaka nožēlu par Amerikas Savienoto Valstu lēmumu, kurš stājās spēkā 2003. gada jūnijā pēc ratificēšanas Bosnijas un Hercegovinas parlamentā un ar kuru ASV pilsoņiem Bosnijā ir piešķirta imunitāte pret Starptautiskās krimināltiesas Hāgā (ICC) tiesvedību;

11.   aicina Bosnijas varasiestādes, it īpaši Serbijas Republikas varasiestādes, pilnībā sadarboties ar ICC to personu meklējumos, kuras apsūdz kara noziegumos, un šādas sadarbības gadījumā atbalsta turpmāku aicinājumu Bosnijai piedalīties programmā "Partnerattiecības mieram"; uzsver, ka visnopietnākais jautājums joprojām ir kara noziegumos apsūdzēto nesodītība un viņu izdošanas problēma, kas ir šķērslis izlīgumam un savstarpējas uzticēšanās izveidei starp tautām; aicina Bosnijas un Hercegovinas visu līmeņu pārvaldes iestādes, pilsonisko sabiedrību, Pareizticīgo baznīcu un visus citus atbildīgos dalībniekus darīt visu iespējamo, lai Karadzidžs un Mladičs nonāktu ICTY priekšā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Serbijas Republikas policijas nesen veikto astoņu cilvēku apcietināšanu, uzrādot vietējus apcietināšanas orderus par kara noziegumiem, un Padomes lēmumu iesaldēt vēl vairākām kara noziegumos apsūdzētām personām piederošos aktīvus;

12.   dziļi satraukts par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā (UNEP) iesaistīto zinātnieku atklāto ūdens un augsnes paraugu, kas ņemti dažās Bosnijas un Hercegovinas vietās, piesārņojumu ar noplicinātu urānu; pauž bažas par rīcības trūkumu attiecībā uz UNEP ieteikumiem, ka piesārņotās vietas jāattīra;

13.   atzinīgi vērtē elektroģeneratoru Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kā arī Serbijā un Melnkalnē atkalpieslēgšanu Rietumeiropas Elektrības pārvades koordinēšanas apvienības (UCTE) sistēmai pēc pārtraukuma kopš 1991. gada; uzskata, ka Bosnijas tirgus, kas agrāk bija sadalīts Federācijas un Serbijas Republikas daļās, atkalapvienošana veicinās Bosnijas ekonomikas atveseļošanos;

14.   atzīst, ka Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir nepieciešams Augstā pārstāvja birojs; pieprasa lielāku pārredzamību un (Eiropas) parlamentāro uzraudzību attiecībā uz tā darbību un lēmumiem, it īpaši ņemot vērā plānoto tā darbības pakāpenisku nodošanu Bosnijas un Hercegovinas varasiestādēm; šajā kontekstā aicina Augsto pārstāvi atturēties no tā saukto "Bonnas pilnvaru" plašas pielietošanas, ņemot vērā, ka šis pārvaldes līdzeklis kaitē tiesiskuma nodibināšanai Bosnijā un Hercegovinā;

15.   mudina Komisiju atbalstīt valsts politisko spēku vienprātības meklējumus politiskās sistēmas reformas īstenošanai kā tas izklāstīts Deitonas Līgumā, lai izveidotu efektīvas pārvaldes struktūras Bosnijā un Hercegovinā;

Serbija un Melnkalne

16.   norāda, ka turpmākie divi gadi būs izšķirīgi Serbijas un Melnkalnes valsts savienībai, jo savstarpēji pieņemama risinājuma atrašana būs viens no galvenajiem stabilitātes priekšnoteikumiem reģionā kopumā; atkārtoti pauž, ka ES jābūt gatavai palīdzēt Serbijai un Melnkalnei panākt ilglaicīgu risinājumu, vienlaicīgi ieņemot neitrālu pozīciju jautājumā par to, kāda veida attiecības tām jāveido;

17.   izsaka nožēlu, ka Serbija joprojām nepietiekami sadarbojas ar ICC, un aicina varasiestādes virzīt uz priekšu militāro un policijas reformu, īpašu uzmanību pievēršot slepenpolicijai; atzinīgi novērtē, ka apsūdzēti augsta ranga kara noziedznieki pirms neilga laika ir stājušies Hāgas tribunāla priekšā, un cer, ka Serbijas iestādes paātrinās sadarbību ar ICTY;

18.   atgādina Serbijas un Melnkalnes valdībām, ka pamattiesību un brīvību ievērošana, tostarp arī attiecībā uz etniskajām un nacionālajām mazākumtautībām, ir viens ko Kopenhāgenas kritērijiem un priekšnoteikums, lai turpinātu piedalīties SAP, kā rezultāts varētu būt dalība ES;

19.   ņem vērā Eiropas Parlamenta ad-hoc delegācijas brauciena rezultātā uz Vojevodinu iegūto informāciju, kā arī šīs misijas ziņojumu par etnisko un sociālo saspīlējumu šajā provincē; atgādina Serbijas iestādēm par to atbildību likumības un kārtības nodrošināšanā visa valstī un attiecībā uz visiem tās iedzīvotājiem; atzīst, ka Vojevodina spēj būt piemērs visai pārējai Serbijai, kā nodrošināt dažādu etnisko grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu un pilnībā izmantot ES uzsāktās, respektīvi, atbalstītās reģionālās un pārrobežu programmas;

Kosova

20.   aicina Komisiju paātrināt un pabeigt darbu pie tehniski ekonomiskā pamatojuma, lai pēc iespējas drīz sāktu sarunas par stabilizācijas un asociācijas nolīguma slēgšanu ar Eiropas Savienību;

21.   atzīst, ka turpmākajiem lēmumiem par Kosovas statusu būs politiska ietekme Serbijā, un tāpēc aicina Belgradu un Prištinu iesaistīties sadarbības dialogā un rast konstruktīvu risinājumu Kosovas nākotnes sakarā;

22.   atzinīgi novērtē bijušā Kosovas premjerministra Ramuša Haradinaja lēmumu atkāpties no amata un stāties ICTY priekšā; cer, ka citi šā reģiona apsūdzētie kara noziedznieki sekos šīs labprātīgās padošanās piemēram un ka tādējādi palielināsies respekts pret ICTY un tā autoritāte;

23.   atzīmē nesenos (2004. gada 23. oktobra) vēlēšanu rezultātus, bet izsaka nožēlu par nelielo balsotāju kopskaitu un īpaši Kosovas serbu mazākumtautības īstenoto masveida boikotu, kā arī faktu, ka šāds boikots liecina par joprojām pastāvošo sadalījumu šajā teritorijā;

24.   apzinās, ka 2005. gada vidū notiks standartu īstenošanas pārbaude nolūkā lemt par iespēju uzsākt diskusijas attiecībā uz Kosovas stāvokli nākotnē;

25.   cer, ka Padome, jo īpaši Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, un Komisija kopā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, un NATO, kā arī visiem citiem svarīgiem procesā iesaistītajiem darīs visu iespējamo, lai novērstu visus šķēršļus saistībā ar turpmākajām sarunām par Kosovas nākotni; šai sakarā uzsver, ka visiem procesā iesaistītajiem jāapzinās, ka viss šis reģions kopumā veidos daļu no kopīgās Eiropas nākotnes;

26.   aicina Padomi un Komisiju uzņemties vadošo lomu sarunu par Kosovas galīgo statusu sagatavošanā un, lai paātrinātu šo procesu, jau iepriekš izslēgt šādas pozīcijas:

   atgriešanās pie konstitucionālām attiecībām ar Serbiju un Melnkalni;
   apvienošanās ar Albāniju vai kādu citu valsti vai teritoriju minētajā reģionā;
   Kosovas sadalīšana;

27.   tomēr uzsver to, ka Kosovas varasiestādēm jāveic izšķirīgi pasākumi, lai palielinātu visu Kosovas pilsoņu drošību;

28.   atzīst, ka, lai atbalstītu Kosovu ar ES saderīgu struktūrreformu veikšanā un sagatavotos Kosovas dalībai Eiropas Savienībā, liela nozīme ir SAP meklēšanas mehānismam;

29.   norāda, ka vairāk nekā piecus gadus pēc konflikta gandrīz 3500 kosoviešu liktenis nav zināms; aicina Serbijas valdību aktīvi sadarboties, lai nodrošinātu visu informāciju par bez vēsts pazudušajām personām; aicina arī Kosovas varasiestādes sniegt informāciju par 500 joprojām pazudušajiem Kosovas serbiem;

30.   aicina Kosovas varasiestādes ievērot serbu kopienas tiesības, veicināt serbu bēgļu un citu bēgļu, kas nav albāņi, atgriešanos, ievērot ANO Drošības Padomes rezolūciju 1244(1999), kā arī enerģiskāk apkarot organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību;

Albānija

31.   izsaka bažas, ka Albānijā ir problemātiska politiskā vide, jo saspīlējums valdošajā partijā ir izraisījis partijas šķelšanos; nosoda Albānijas valdības nespēju rīkoties efektīvi; izsaka cerību, ka visas politiskās partijas veiks praktiskus pasākumus politiskās vides uzlabošanai;

32.   uzsver nepieciešamību uzlabot Albānijas administratīvās spējas un cīņu ar varasiestāžu patvaļīgu rīcību; iesaka veikt pastiprinātus pasākumus, lai nodrošinātu līdzekļus, kas nepieciešami cīņā pret korupciju, organizēto noziedzību un cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību, kā arī uzlabojumiem, lai panāktu neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu, it īpaši darbotiesspējīgas jurisdikcijas izveidei pārvaldes jomā;

33.   atzīst, ka, ņemot vērā Albānijas nozīmi organizētās noziedzības apkarošanā, šai valstij ir noteicošā ietekme reģiona stabilizēšanā;

34.   apzinās, ka joprojām ir daudz darāmā, lai attīstītu ekonomikas sektoru (piemēram, ceturtdaļa iedzīvotāju joprojām dzīvo pilnīgā nabadzībā), cīnītos pret korupciju un palielinātu pārredzamību; vērš uzmanību uz smago situāciju izglītības jomā, it īpaši ņemot vērā nepieciešamību bērniem visā valstī steidzami nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iegūšanas iespējas;

35.   aicina Albānijas valdību un varasiestādes ievērot etniskās grieķu minoritātes tiesības, kā arī uzsver, ka sekmīgas sarunas par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Albānijas nākotni Eiropas Savienībā ir cieši saistītas ar cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

36.   uzskata, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilnīga iesaistīšanās Eiropas integrācijas procesā nāks par labu ne tikai pašai valstij, bet arī visam reģionam;

37.   apsveic Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības atbildes uz Komisijas jautājumiem par politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem un ES acquis; sagaida, ka Komisija iespējami īsā laikā sniegs atzinumu par Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas pieteikumu dalībai ES; uzsver, ka kandidātvalsts statusa iegūšana 2005. gada decembra sanāksmē dos valstij stimulu efektīvi turpināt reformu procesu un stiprinās Eiropadomes stabilitāti reģionā;

38.   atzinīgi vērtē valdības centienus īstenot decentralizācijas reformas kā daļu no 2001. gadā Ohridā parakstītā pamatnolīguma; atzīmē 2004. gada novembra neveiksmīgā referenduma rezultātu, kas parādīja atbalstu valsts uz Eiropu vērstajam kursam un rada apstākļus turpmākām reformām; norāda, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas decentralizācijas centieniem jānodrošina piemērots atbalsts no ES atbalsta programmām, kuras nepieciešams vēl vairāk "dekoncentrēt", lai iesaistītu ekspertus no valsts un vietējā līmeņa varasiestādēm;

39.   ar nožēlu atzīst, ka pēc EDSO novērotāju atzinuma 2005. gada pavasara pašvaldību vēlēšanās bija pārkāpumi, un aicina Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas iestādes nekavējoties veikt vajadzīgos pasākumus, lai vēlēšanu standarti atbilstu Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) prasībām;

40.   uzskata, ka neveiksmīgais referendums par teritoriālā dalījuma iespējamību nodrošina ilgstošu izlīgumam starp divām galvenajām etniskajām grupām atbilstoši Ohridas nolīgumam ar mērķi padarīt Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par mierīgas līdzāspastāvēšanas paraugu un veicināt visa reģiona stabilitāti;

41.   uzskata, ka ir jāuzlabo to dažādo ES iestāžu koordinācija, kas darbojas Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā; šai sakarā arī uzskata, ka Komisijai ir jāuzņemas vaodošā loma ES politikas īstenošanā minētajā valstī;

42.   uzskata, ka pilns atbalsts ICC ir svarīga ES un Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas sadarbības sastāvdaļa; šai sakarā atzīmē, ka, ņemot vērā Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas pieteikumu dalībai ES, tā saucamais "atbrīvojuma nolīgums" starp Maķedoniju un ASV, kas parakstīts 2003. gadā, ir jāanulē;

43.   izsaka nožēlu, ka saskaņā ar EDSO ziņojumiem par pašvaldību vēlēšanām daudzās pilsētās ir novēroti pārkāpumi; tādēļ aicina pielikt vēl vairāk pūļu, lai nostiprinātu vēlēšanu procedūru, jo īpaši pašvaldību līmenī;

Horvātija

44.   atzinīgi vērtē 2004. gada 18. jūnija lēmumu(3) piešķirt Horvātijai kandidātvalsts statusu;

45.   ņem vērā Padomes lēmumu atlikt uz vēlāku laiku iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Horvātiju, jo nav vienošanās par šīs valsts pilnīgu sadarbību ar ICTY;

46.   šai sakarā apsveic Padomes lēmumu pieņemt plānu sarunām ar Horvātiju un aicina Horvātijas valdību veikt visu iespējamo, lai pierādītu, ka tā pilnībā sadarbojas ar ICTY; uzskata, ka tas ir svarīgs pārbaudījums visām minētā reģiona valstīm, un izsaka pilnu atbalstu ICTY veiktajam grūtajam darbam;

47.   aicina Horvātiju ar dialoga palīdzību atrisināt atlikušos robežu strīdus ar Slovēniju, izvairīties no vienpusējām darbībām, kuru mērķis ir kavēt Slovēnijas un Horvātijas robežas noteikšanu un panākt robežas iezīmēšanu bez piekrišanas, kā arī darīt visu iespējamo, lai veicinātu un sekmētu bēgļu atgriešanos;

48.   atzīmē Horvātijas premjerministra Sanader vizīti Belgradā 2004. gada novembrī ‐ pirmo šādu oficiālu vizīti kopš bijušās Dienvidslāvijas izjukšanas; atzīmē, ka premjerministrs Sanader un Serbijas un Melnkalnes prezidents Marovic parakstīja nolīgumus attiecībā uz nacionālajām mazākumtautībām un par tehnisko un zinātnisko sadarbību, un ka viņi piekrita, ka Horvātijai un Serbijai un Melnkalnei nākotnē jāpievienojas ES;

49.   aicina varasiestādes veikt nozīmīgus pasākumus, lai veicinātu bēgļu atgriešanos un nodrošinātu taisnīgus un efektīvus vietējo tiesu procesus saistībā ar kara laika noziegumiem;

50.   mudina Padomi un Komisiju pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz Horvātiju uzraudzības komisiju, lai nākamajā Padomes sanāksmē būtu pieejama uzticama informācija par rezultātiem, uz kuriem pamatot lēmumus;

Vispārīgie punkti

51.   aicina labāk saskaņot starptautiskos pasākumus reģionā; atzīmē, ka, ņemot vērā daudzās ieinteresētās puses, kam ir nozīme šajā reģionā, jānosaka/jāsadala kompetence starp šīm pusēm; vērš uzmanību īpaši uz nepieciešamību skaidri sadalīt atbildību/kompetenci starp Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru un Eiropas Komisijas "dekoncentrētajām" pārstāvniecībām šajā reģionā;

52.   aicina Padomi un Komisiju izstrādāt skaidru ceļvedi un pievienošanās stratēģiju Rietumbalkānu valstīm turpmākajos dažos gados un it īpaši, ņemot vērā sarunu sākšanu ar Horvātiju; prasa, lai ES dod nepārprotamu signālu pārējām dienvidaustrumeiropas valstīm;

53.   norāda, ka Rietumbalkānos SAP veido būtisku sistēmu šo valstu virzībai uz ES;

54.   norāda, ka jāstiprina SAP un drošības akreditācijas iestāžu nozīme un ka ES jānodrošina skaidra, pa posmiem sadalīta integrācijas programma;

55.   aicina ES veicināt un atbalstīt visu minētā reģiona valstu valdību darbu, gatavojot ar ES saderīgus provizoriskos valsts attīstības plānus līdzīgi Turcijas sagatavotajam plānam, lai izveidotu institūciju jaudu nākotnē paredzētās ES palīdzības administrēšanai, jo īpaši lauku, infrastruktūras un cilvēkresursu attīstības jomā;

56.   norāda, ka brīva tirdzniecība starp dienvidaustrumeiropas valstīm un ES tiek kavēta izcelsmes noteikumu dēļ, jo vairums šo valstu nav parakstījušas Eiropas nolīgumu par izcelsmes noteikumiem; aicina Komisiju piešķirt augstu prioritāti palīdzībai šīm valstīm veikt sarunas un vajadzīgās procedūras;

57.   atzīmē, ka budžeta dotācijas, kas ir paredzētas attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm kopš 2002. gada ir regulāri un ievērojami samazinājušās; un ir apņēmies turpmākajā finanšu plānā šim reģionam paredzēt attiecīgus finanšu līdzekļus, turklāt, jāņem vērā šā reģiona galvenās problēmas, proti, pakāpeniska pāreja no fiziskās atkalatjaunošanas uz iestāžu atjaunošanu un pirmspievienošanās atbalsta īstenošanu, kā arī reģiona stratēģisko nozīmi Eiropas Savienības kontekstā;

58.   ņemot vērā nepieciešamību reģiona virzības uz ES procesā iesaistīt visu sabiedrību, it īpaši sabiedriskās domas veidotājus, aicina Padomi un Komisiju nekavējoties rīkoties, lai nostiprinātu sadarbību robežkontroles jomā kā daļu no plašākas tieslietu un iekšlietu stratēģijas šim reģionam, kur būtu iekļauts Komisijas pētījums, kura secinājumi jāiesniedz līdz 2005. gada beigām, par pakāpenisku vīzu režīma atvieglošanu šī reģiona valstīm; uzskata, ka pētījumā īpaša uzmanība jāveltī tam, kā atvieglot studentu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, ekonomisko dalībnieku un politisku institūciju (un uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku) pārstāvju pārvietošanos;

59.   aicina šā reģiona valstu iestādes intensīvāk censties nodot tiesai savā valstī tās personas, kas izdarījušas kara noziegumus, neatkarīgi no upuru un nodarījumu izdarītāju etniskās piederības, un, proti, īstenot to atbilstoši starptautiski atzītām procesuālajām normām un sadarbībā ar ICTY;

60.   uzsver, ka šī reģiona valstis pašas var daudz darīt, lai gūtu turpmākas sekmes ceļā uz integrāciju ES, izpildot šādus nosacījumus:

   sadarbība ar ICC;
   efektīvas politikas īstenošana, kas veicinātu bēgļu un pārvietoto personu atgriešanos;
   cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošana;
   aktīvu pasākumu īstenošana pret korupciju, organizēto noziedzību, kā arī cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību;
   efektīva sadarbība ekonomikas jomā;

61.   atzinīgi novērtē Sofijā pieņemto deklarāciju par romu sociālās integrācijas desmitgades noteikšanu un aicina Komisiju atbalstīt šā reģiona valstu centienus uzlabot romu etniskajai grupai piederīgo iedzīvotāju stāvokli;

62.   atzīmē, ka vienam no ES politikas galvenajiem mērķiem jābūt sistemātiskai un pakāpeniski pieaugošai ar ES palīdzības īstenošanu un pārvaldību saistītu pienākumu nodošanai, palielinot vietējo un valsts līmeņa varasiestāžu lomu un pastāvīgi pieaugošai pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko spēku iesaistīšanai, ja un kad attiecīgās valstis būs tam gatavas;

63.   aicina Komisiju tagad tieši iekļaut šo valstu iestādes ES palīdzības finanšu pārvaldības sistēmā, kā to paredz CARDS programma;

64.   aicina visas šī reģiona valstis kopā strādāt pie reģionālās infrastruktūras saskaņošanas, jo šī sektora attīstība ir būtiska reģiona ekonomikas integrācijai;

65.   izsaka nožēlu, ka joprojām nav pilnībā īstenota bēgļu un reģiona iekšienē pārvietoto personu atgriešanās;

66.   joprojām izsaka nopietnas bažas par jauniešu masveida izceļošanu un "smadzeņu aizplūšanu" no šī reģiona, kā arī savstarpēji saistītajiem nabadzības un bezdarba līmeņiem;

67.   atzīmē, ka būtisks Dienvidaustrumeiropas reģiona attīstības un integrācijas šķērslis joprojām ir mīnu lauki Balkānos un ka, neskatoties uz pagājušajos gados veiksmīgi padarīto, joprojām jāturpina ES darbība mīnu jautājumā šī reģiona valstīs, lai līdz 2010. gadam varētu sasniegt Otavas Konvencijas mērķi par tādu vietu deklarēšanu, kurās mīnu nav;

68.   uzskata, ka īstas pilsoniskās sabiedrības attīstība un atbalsts ir tās neatņemams faktors demokrātisku institūciju stiprināšanā un pušu pilnīga izlīguma panākšanā;

69.   aicina Komisiju turpināt centienus atbalstīt šā reģiona valstis tā, lai to tradicionālā etniskā daudzveidība neierobežoti atspoguļotos izglītības sistēmā, un nodrošināt, ka šīs valstis var piedalīties Eiropas Savienības izglītības programmās;

70.   mudina Komisiju piedāvāt konkrētu projektu par tādu apgabalu izveidi, kuros būtu atvieglota pārvietošanās brīvība starp kaimiņreģioniem, tādējādi veicinot pārrobežu un reģionālās sadarbības attīstību;

71.   mudina Komisiju veicināt un atbalstīt mērķsadarbības programmas pašvaldību līmenī un atbalstīt visus pasākumus, kas atvieglo kontaktu izveidi starp dažādiem dalībniekiem ES un SAP valstīs;

72.   ierosina, ka ES sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju iegūst izšķirošu lomu platformas veidošanā, lai nekavējoties sāktu sarunas starp visiem attiecīgajiem politiskajiem interesentiem par situāciju Kosovā, kā arī cer uz šo sarunu auglīgu rezultātu;

73.   mudina Rietumbalkānu valstis pieņemt un īstenot ES rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu;

74.   aicina Komisiju un Atjaunošanas aģentūru arī turpmāk ierosināt un atbalstīt plašo patiesības meklējumu un izlīguma procesu, kas papildina tiesas procesus un kurā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, politiķi un kultūras jomas pārstāvji, kā arī kam jārada pamats mieram un stabilitātei reģionā; uzskata, ka šajā izlīguma procesā galvenokārt jāiesaista gados jauni cilvēki un ka turklāt tajā jāiekļauj arī pamatīga to skolas mācību grāmatu un mācību programmu pārstrādāšana, kas paredzēti vēstures apmācībai;

o
o   o

75.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, visām reģiona valdībām un parlamentiem, ES Stabilitātes pakta dienvidaustrum Eiropā koordinatoram, ES īpašajiem pārstāvjiem reģionā, ANO pagaidu pārvaldei Kosovā (UNMIK), EDSO un Eiropas Padomei.

(1) OV C 87 E, 07.04.2004., 521.lpp.
(2) P6_TA(2004)0056
(3) Skatīt Padomes 2004. gada 17.-18. jūnija secinājumus (10679/2/04 REV 2).


Kopējā ārējā un drošības politika (2003. gads)
PDF 324kWORD 98k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu (8412/2004 ‐ 2004/2172(INI))
P6_TA(2005)0132A6-0062/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Konstitucionālo līgumu, ko parakstīja Romā 2004. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī,

–   ņemot vērā Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ieteikmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu (8412/2004),

–   ņemot vērā 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma(1) H daļas 40. punktu,

–   ņemot vērā ES līguma 21. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai(2),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par panākumiem, kas sasniegti, īstenojot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP)(3),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju(4),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 20. novembra rezolūciju "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības: jauna struktūra attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem"(5),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par jaunās Eiropas drošības un aizsardzības sistēmas prioritātēm un trūkumiem(6),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par attiecībām starp ES un Krieviju(7),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par transatlantisko partnerattiecību stāvokli pirms ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes Dublinā 2004. gada 25.–26. jūnijā(8) un 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām(9),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un savstarpējo cieņu Tuvajos Austrumos(10),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 24. septembra ieteikumu Padomei par situāciju Irākā(11),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 12. februāra rezolūciju par Afganistānu: uzdevumi un nākotnes izredzes(12),

–   ņemot vērā tā 2001. gada 15. novembra rezolūciju par globālajām partnerattiecībām un kopējo stratēģiju attiecībās starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(13),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par neseno cunami traģēdiju Indijas okeānā(14),

–   ņemot vērā 2004. gada 16.–17. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus un it īpaši tās lēmumus par terorismu un ārlietām,

–   ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6–0062/2005),

A.   tā kā Parlaments neuzskata, ka ar to tiek veikta pietiekama apspriešanās saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu, jo Padomes pašreizējā prakse ir vienkārši nosūtīt aprakstošu darbību sarakstu par iepriekšējo gadu, nevis apspriesties ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli nākamajā gadā;

B.   tā kā pašreizējā prakse tādēļ ir jāpārtrauc un jāaizstāj ar citu, kas nodrošinātu īstu apspriešanos ar Parlamentu, kā minēts iepriekš, nodrošinot Parlamenta dziļāku iesaistīšanu;

C.   tā kā 2004. gada 29. oktobrī Romā parakstītā Līguma par Konstitūciju Eiropai garam un saturam jau pirms ratifikācijas ir būtiski jāietekmē ES KĀDP īstenošana 2005. gadā un turpmāk;

D.   tā kā Parlaments atkārtoti ir izteicis savu viedokli par to, kā jāveido attiecības ar noteiktiem reģioniem un valstīm un kā tās jālīdzsvaro, lai veicinātu Savienības ārpolitikas darbību globālo raksturu;

E.   tā kā pašreizējā KĀDP un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) finansēšana ir pilnībā neatbilstīga gan attiecībā uz kvantitāti, gan kvalitāti, kā arī attiecībā uz tās demokrātisko atbildību;

1.   lai gan apmierināts ar to, kādā veidā Padomes augstais pārstāvis/ģenerālsekretārs ir pilnībā informējis Parlamentu par KĀDP galveno jautājumu risināšanas gaitu, noteikti noraida a posteriori pieeju, ko līdz šim ievērojusi Padome, iesniedzot tikai aprakstošu iepriekšējā gadā veikto KĀDP darbību sarakstu, un uzskata šādu praksi par klaju Līguma par Eiropas Savienību 21. panta un 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma pārkāpumu attiecībā uz iepriekšēju apspriešanos ar Eiropas Parlamentu;

2.   tāpēc pieprasa Padomei pārtraukt pašreizējo praksi un aizstāt to ar a priori pieeju, katra gada sākumā ar Parlamentu apspriežoties par galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, ko Padome paredz attiecīgajam gadam gan globālos, gan horizontālos jautājumos, kā arī par prioritātēm, kas plānotas dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem; turklāt lūdz Padomi vēlāk ziņot, vai Eiropas Parlamenta viedoklis ir ņemts vērā, un ja ir, tad kā tas ir ņemts vērā;

3.   plāno pielikt pūles, lai paaugstinātu demokrātisko atbildību par KĀDP jautājumiem, organizējot regulāras diskusijas ar valstu parlamentiem vienlaikus ar ik ceturksni notiekošo viedokļu apmaiņu ar Padomes augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru un ārējo attiecību komisāru, tostarp diskusiju par grozījumiem, ko valstu parlamenti iesaka izdarīt Parlamenta gada pārskatā par KĀDP;

4.   ielūdz Padomi un Padomes augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru aktīvi piedalīties ikgadējās debatēs ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem par Eiropas drošības stratēģiju;

5.   rosina gan Padomi, gan dalībvalstis turpmāk veikt rūpīgāku EDAP parlamentāro pārbaudi valstu līmenī, palielinot dalībvalstu parlamentu lomu EDAP operāciju pilnvarošanā, un Eiropas līmenī, piešķirot Parlamentam galveno lomu visa KĀDP budžeta pārbaudē;

6.   mudina Padomi nodrošināt, lai tās politikas instrumenti, piemēram, sankciju politika, tiktu īstenoti ar lielāku stingrību un politisko atbildību;

KĀDP galvenie aspekti un pamatvirzienu izvēle 2005. gadam, ņemot vērā Konstitucionālā līguma parakstīšanu

7.   pauž viedokli, ka jaunā līguma noteikumu garu (un saturu) attiecībā uz KĀDP jāsāk izmantot jau tagad, kā tas jau ir darīts gadījumā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu, "kaujas grupas" koncepciju, attīstītas ES kaimiņattiecību politikas izveidošanu, kurai jābūt daudz nozīmīgākai nekā pašreizējā kaimiņattiecību politika, un solidaritātes klauzulas piemērošanu, cīnoties pret teroristu draudiem vai uzbrukumiem, ar kuru sekām ir jācīnās, efektīvi koordinējot atbilstīgus pasākumus, tostarp pašreizējos un turpmākos civilās aizsardzības līdzekļus, kā arī savstarpējas solidaritātes pienākumu sniegt atbalstu un palīdzību gadījumā, ja notiek bruņota agresija pret kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

8.   līdz ar to lūdz, lai Parlamentu tāpat kā Padomi vairāk iesaistītu, kā arī informētu par jebkuriem turpmākiem Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / ES ārlietu ministra priekšlikumiem attiecībā uz Kopējās ārpolitikas un drošības politikas izstrādāšanu 2005. gadam;

9.   izsaka vēlmi, lai nākamajam Eiropas ārējās darbības dienestam būtu galvenā loma ārējo darbību jomā, palīdzot ES ārlietu ministram / Komisijas priekšsēdētāja vietniekam; jebkurā gadījumā atgādina vajadzību saglabāt Parlamenta kompetences jomas un saglabāt jaunā dienesta pienākumu atskaitīties Parlamentam, it īpaši attiecībā uz Komisijas struktūrvienību (Ārējo sakaru ģenerāldirektorāts, EK delegācijas utt.) integrāciju jaunajā dienestā; lūdz norādīt starpvaldību elementu attīstības plānu (kuru it īpaši iesniedz dalībvalstis), lai jaunais dienests varētu sekot integrētās Kopienas modelim Komisijas sastāvā, vienlaicīgi saglabājot pilnīgu uzticību Padomei starpvaldību jautājumos;

10.  Lūdz Padomi pielikt visas pūles, lai Konstitucionālajā līgumā paredzētajai aizsardzības solidaritātes klauzulai piešķirtu īstu saturu, tiklīdz šis līgums stāsies spēkā un ir pieņemta īsta un iedarbīga kopējā ārpolitika un drošības politika;

11.   uzskata, ka tagad, kad Konstitucionālais līgums ir parakstīts, ārējo attiecību komisāram un KĀDP augstajam pārstāvim ir jāpiemēro jaunie standarti, visu KĀDP un EDAP jautājumu risināšanā pilnībā informējot Parlamentu, apspriežoties ar to, kā arī vairāk iesaistot; uzsver vajadzību it īpaši nodrošināt demokrātisko atbildību un pārredzamību visām Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībām;

12.  Atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu un Komisijas sagatavošanās pasākumus attiecībā uz drošības pētījumiem; uzskata, ka vidējā termiņa finanšu plānā drošības pētījumiem gadā jāparedz pienācīgi līdzekļi, aptverot arī civilos aspektus;

13.  Lūdz Padomi arī regulāri apspriesties un sadarboties ar Parlamentu par EDAP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēlēm un saskaņā ar Eiropas Konstitucionālā līguma I-41. panta 8. punktu pastāvīgi informēt Parlamentu par EDAP attīstību; šīm apspriedēm jānotiek tādā pašā veidā, kā iepriekš prasīts par KĀDP;

Konkrēti priekšlikumi par globāliem un horizontāliem jautājumiem 2005. gadā

14.   atzinīgi vērtē Eiropas Savienības drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī; stingri ievēro tās civili un militāri holistisko pieeju un būtisko koncepciju par preventīvu iesaistīšanos un efektīvu daudzpusību, kam jāraksturo arī KĀDP un EDAP, kā arī atsaucas uz ziņojumu, ko Ārlietu komiteja pašreiz izstrādā par stratēģiju; uzsver vajadzību attīstīt ātras reaģēšanas spējas cilvēku glābšanai nelaimju un katastrofu gadījumos;

15.   šajā sakarā un saskaņā ar drošības stratēģiju uzsver vajadzību attīstīt atbilstīgu drošības kultūru un tādēļ nešauboties atbalsta darbu, kas uzsākts pie ES apmācību koncepcijas īstenošanas EDAP jomā; turpmāk Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas izveidei un attīstībai jānodrošina Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādes ar labi apmācītu personālu, kas spējīgs efektīvi darboties EDAP jomā; šajā sakarā koledža jāveido uz dzīvotspējīgiem pamatiem un atbilstīgi jāfinansē;

16.  Pilnībā atbalsta pašreizējos kopīgos centienus īstenot ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, paturot prātā 2005. gadā pārskatīto ANO Līgumu par atomieroču neizplatīšanu un aktīvo lomu, kas ES jāuzņemas šajā sakarā un ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1540 (2004) īstenošanā; atsaucas uz iepriekšējo nostāju par kājnieku ieročiem un uz 2004. gada 22. aprīlī pieņemto rezolūciju par Otavas Konvencijas par kājnieku mīnām(15) pārskatīšanu; atkārtoti pauž atbalstu ES ētikas kodeksa par ieroču eksportu stiprināšanai, lai tas kļūtu par saistošu dokumentu, un ES atbalstam Starptautiskajam ieroču tirdzniecības līgumam;

17.   uzsver stingro pārliecību, ka kodolatbruņošanās nozīmīgi sekmēs starptautisko drošību un stratēģisko stabilitāti un samazinās kodolieroču izplatīšanās risku; aicina dalībvalstis, kurām ir kodolieroču arsenāls, īstenot saistības, ko nosaka Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) 6. pants; mudina dalībvalstis nākamajā KNL pārskata konferencē starptautiskā līmenī atbalstīt svaigo iniciatīvu par jauniem kodoldraudiem, pamatojoties uz ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektora Mohammed El Baradei priekšlikumiem par kodolatbruņošanos un ANO atbruņošanās konferences atjaunošanu;

18.   piekrīt Eiropadomes viedoklim, ka cīņa pret terorismu arī turpmāk būs ES prioritāte un būtiska tās ārējo attiecību politikas sastāvdaļa, tomēr vēlreiz uzsver, ka to nedrīkst īstenot uz cilvēktiesību un pilsonisko brīvību rēķina, un iesaka Eiropas Savienības pretterorisma politikā panākt lielāku saskaņotību un izlēmību attiecībā uz trešajām valstīm:

   a) uzlabojot politisko dialogu ar trešajiem partneriem par terorismu,
   b) stiprinot sadarbību ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām (jo sevišķi ar ANO Pretterorisma komiteju un NATO) un it īpaši atjaunojot ANO sistēmas ietekmi,
   c) īstenojot 2004. gada ES un ASV Deklarāciju par terorisma apkarošanu,
   d) atbalstot Komisijas mērķtiecīgas palīdzības stratēģiju, kas ir izklāstīta tādās programmās kā CARDS, TACIS, MEDA utt., un turpmāk raksturojot to kā sadarbības pieeju, kas aptver ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1373 (2001) definētās prioritārās jomas,
   e) pastiprinot ātrās reaģēšanas civilo/militāro mehānismu izmantošanu,
   f) stingri piemērojot pretterorisma klauzulu, kas ietverta nolīgumos ar valstīm, kurās ir terorisma draudu pazīmes vai īpašas teroristu aktivitātes, tādas kā vervēšana, apmācība vai finansēšana, vai ar jebkuru citu valsti, kas rada potenciālus draudus Eiropas Savienībai; uzskata, ka tāpēc jāpievērš uzmanība Parlamenta 2002. gada priekšlikumam par starpiestāžu rīcības kodeksu Savienības ārējo attiecību politikai,
   g) vajadzības gadījumā pilnībā izmantojot īpašās EDAP operācijas,
   h) nodrošinot atbilstību starptautisko humāno tiesību un cilvēktiesību aktiem saistībā ar visām veiktajām darbībām,
   i) nodrošinot Eiropas Savienības aktīvu ieguldījumu ilglaicīgu reģionālo problēmu mierīgai un taisnīgai atrisināšanai, pienācīgi ievērojot ANO lēmumus un tās starptautiski atzīto lomu, un apkarojot būtiskas sociālas problēmas (nabadzību un sociālo atstumtību), kas veicina vardarbību un terorismu;

19.   piešķir ārkārtīgu nozīmi tā ieguldījumam cīņā pret terorismu; tādēļ mudina Ārlietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju izmantot pienācīgu procedūru, lai par šo jautājumu sagatavotu ieteikumus, kas jāiesniedz gan Padomei, gan Komisijai; aicina Padomi šajā sakarā pilnībā informēt un apspriesties ar Ārlietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju par teroristu organizāciju ES saraksta jautājumiem; atzinīgi vērtē šajā sakarā Luksemburgas prezidentūras pozitīvo reakciju;

20.   uzskata, ka dabas katastrofu gadījumā ir svarīgi izmantot iespējas, kuras Padome un Komisija ir attīstījušas civilajā/militārajā sfērā, tostarp civilās/militārās plānošanas vienību un tādas programmas kā GALILEO (Eiropas Globālā satelītnavigācijas sistēma) un GMES (Vides un drošības globālā uzraudzība);

Parlamenta prioritātes dažādos ģeogrāfiskos reģionos 2005. gadā

21.  Lūdz Padomi nekavējoties veikt pasākumus, izlabojot pašreizējo nelīdzsvarotību ģeogrāfiskā ziņā starp pēdējo desmit gadu laikā pieņemtajiem KĀDP tiesību aktiem, lai starp dažādiem reģioniem varētu panākt godīgāku līdzsvaru saskaņā ar Eiropas Savienības globālajiem mērķiem; lūdz Padomi it īpaši nodrošināt ģeogrāfisku līdzsvaru starp līdz šim saistībā ar paplašināšanos pieliktajām pūlēm austrumu virzienā un atjaunotajām pūlēm virzienā uz Vidusjūras reģiona dienvidiem; tomēr uzsver, ka Padomei vismaz jāizvairās no jebkādas vēsas rīcības, kas norādītu uz ES intereses mazināšanos par notikumu attīstību Rietumbalkānos, Ukrainā un Dienvidkaukāza republikās;

22.   tāpēc iesaka Padomei veikt pasākumus, lai ES varētu izmantot priekšrocības no priviliģētajām attiecībām, kas izveidotas ar noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem (ar divu reģionu, daudzpusēju vai divpusēju asociācijas līgumu palīdzību u. tml.), lai pastiprinātu tās daudzpusējo spēku, sadarbojoties ar citām jaunattīstības valstīm un reģioniem, ar kuriem vēl nav nodibinātas šādas priviliģētas attiecības; turklāt uzsver, ka ES kaimiņvalstīm nav jāpiešķir paaugstināta prioritāte uz kritiski svarīgu attiecību un solidaritātes starp ES un pasaules jaunattīstības valstīm rēķina;

23.  Tomēr vislielāko nozīmi piešķir, pirmkārt, Eiropadomes 2004. gada 16.–17. decembrī nolemtajam turpmākās paplašināšanās procesam un, otrkārt, Eiropas kaimiņattiecību politikas veidošanai, kā svarīgākajām Eiropas Savienības prioritātēm 2005. gada politikas dienaskārtībā, pie ES ieskaitot Eiropas Ekonomikas zonas valstis; uzstāj, ka būtiski svarīgi ir darīt visus iespējamo, lai Tuvo austrumu konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā un ar cieņu, pamatojoties uz "četrinieka ceļa karti" un īstenojot stratēģiskās partnerattiecības ar Vidusjūras valstīm un Tuvajiem Austrumiem, kā nolemts 2004. gada jūnija Eiropadomē; šajā sakarā izsaka atzinību nesenajai augstākā līmeņa sanāksmei Šarmelšeihā starp Arielu Šaronu un Abu Mazenu; tāpat uzstāj, ka jāveic viss iespējamais, lai veicinātu citu pašreizējo vai paredzamo konfliktu un krīžu risināšanu, piemēram, Kosovā, Čečenijā, Darfūrā, Somālijā, Lielo ezeru reģionā, Irānā un Ziemeļkorejā (KTDR), kā arī veicinātu sociālo progresu citur pasaulē saskaņā ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem;

24.   tāpat par ārkārtīgi svarīgu uzskata Eiropas stratēģijas Rietumbalkānos turpināšanu un tālāku attīstīšanu, lai reģiona valstis pakāpeniski integrētu Eiropas institūcijās, it īpaši saistībā ar izšķirošajiem lēmumiem, kas 2005. gada otrajā pusē jāpieņem par Kosovas galīgo statusu;

25.   ir gatavs strādāt ar Padomi un Komisiju pie Serbijas un Melnkalnes, tostarp Kosovas, ilgtermiņa stratēģiskas reorganizācijas, lai visiem šī reģiona cilvēkiem nodrošinātu kopēju mierīgu nākotni Eiropas Savienībā;

26.   sagaida ciešu sadarbību ar Padomi un Komisiju, lai ekonomiski un politiski atbalstītu uzsākto Tuvo Austrumu miera procesu;

27.   uzskata par svarīgu, lai ES un ASV uzturētu konstruktīvas attiecības un lai NATO atkal vairāk kļūtu par politisko diskusiju forumu uz vienlīdzīgiem pamatiem, kur jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp novēršanas, krīžu vadības un militārā potenciāla instrumentiem; uzskata par būtiski svarīgu EP un ASV Kongresam pieņemt kopējas nostājas par atsevišķiem globāliem kopīgo interešu jautājumiem (terorisma apkarošana, reģionālie konflikti, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, atbruņošanās, starptautiskās tiesības, efektīva daudzpusēja sadarbība, sadarbība enerģētikā, klimata izmaiņas utt.) un uzskata, ka it īpaši 2005. gadā, Madrides deklarācijas desmitajā gadadienā, transatlantiskajām attiecībām jāpiešķir jauns impulss ‐ transatlantiskā tirgus pabeigšana līdz 2015. gadam, jaunās transatlantiskās darba kārtības atjaunošana ar transatlantisko partnerattiecību nolīguma spēkā stāšanos cik ātri vien iespējams un jebkurā gadījumā divu gadu laikā;

28.   uzsver vajadzību ciešai sadarbībai starp ES un ASV, risinot globālas ekonomiskas, politiskas un drošības problēmas; aicina izstrādāt jaunu transatlantisku programmu, lai strukturizētu dialogu par globāliem jautājumiem;

29.   mudina Padomi apspriest ar Eiropas Parlamentu koncepciju par "stratēģiskajām partnerattiecībām" ar trešajām valstīm, kas jābalsta uz kopējo vērtību izplatīšanas un veicināšanas; aicina šajā sakarā veikt stratēģisko partnerattiecību ar Krievijas Federāciju un Ķīnu vispārēju izvērtēšanu;

30.   lūdz gan Padomi, gan Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ciešas attiecības ar Krieviju, atainojot mūsu kopīgās intereses un vērtības, pamatojoties uz cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas pilnīgu ievērošanu;

31.   atbalsta šajā sakarā Padomes priekšlikumu par ES un Krievijas kopēju krīžu pārvarēšanu Piedņestras un Dienvidkaukāza konfliktos; norāda, ka karš Čečenijā traucē attīstīt patiesu sadarbību un atkārto aicinājumu risināt konfliktu politiskā veidā, iesaistot visas Čečenijas sabiedrības demokrātiskās daļas;

32.   izsaka nožēlu, ka attiecības ar Ķīnu ir virzījušās uz priekšu tikai tirdzniecības un ekonomikas jomās, bet bez ievērojamiem sasniegumiem attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju; atkārtoti pieprasa ieviest saistošu ES ieroču eksporta kodeksu un šajā sakarā aicina Padomi neatcelt ieroču embargo un atrast veidus kā veicināt dialogu, mazināt saspīlējumu un ar savstarpējo attiecību palīdzību motivēt atbruņošanos;

33.   pauž visdziļākās bažas par raķešu lielo skaitu Ķīnas dienvidos, kas mērķētas pāri Taivanas jūras šaurumam, un par Ķīnas Tautas Republikas pieņemto t. s. "likumu pret atdalīšanos", kas nepamatoti pasliktina situāciju šajā reģionā; aicina Ķīnas Tautas Republiku un Ķīnas Republiku Taivanā atsākt politiskās sarunas, pamatojoties uz savstarpējo sapratni un atzīšanu, lai veicinātu stabilitāti, demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Austrumāzijā;

34.   atbalsta Lielbritānijas, Francijas un Vācijas, kā arī Padomes un Komisijas pieliktās pūles, lai iedrošinātu Irānu kļūt par aktīvu un labvēlīgu reģionālu partneri, kas pilnībā ievēro cilvēktiesības, un lai nodrošinātu, ka tā neattīsta kodolieročus; uzsver, ka pierādījumam par šādu ieroču attīstīšanas turpināšanu būtu visnopietnākās sekas jebkurām attiecībām starp ES un Irānu;

35.   atbalsta Eiropas saistību Afganistānā tālāku konsolidāciju un šī uzdevuma drošu un dzīvotspējīgu vidēja termiņa finansēšanu; atbalsta centienu palielināšanu, lai atjaunotu starptautisko kopienu; šajā sakarā īpašu nozīmi piešķir izglītības sistēmas attīstīšanai, sieviešu, meiteņu un bērnu stāvokļa uzlabošanai, atbruņošanās procesam, reintegrācijas pasākumiem un tam, lai izstrādātu un ieviestu ekonomiskas alternatīvas opija ražošanai;

36.   aicina Padomi cik vien ātri iespējams uzsākt procedūru, lai pieņemtu KĀDP kopēju nostāju par Irāku;

37.   šajā sakarā uzsver dziļo satraukumu par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2005. gada 10. februāra paziņojumu par nodomu uz nenoteiktu laiku pārtraukt dalību daudzpusējās sarunās par tās kodolprogrammu;

38.   atsaucas uz daudzām Parlamenta rezolūcijām un ziņojumiem par dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, kas dod vērtīgu ieguldījumu debatēs par to, kā Savienības politikai vajadzētu attīstīties attiecībā uz šiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, lai panāktu iepriekšminēto taisnīgo līdzsvaru;

39.   vēlreiz uzsver Savienības aktīvo lomu, kas tai jāuzņemas attiecībās ar trešajām valstīm, veicinot cilvēktiesības un nodrošinot Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu kā svarīgu un neatņemamu KĀDP un EDAP sastāvdaļu;

40.   norāda uz ES saskaņoto darbību nesenajās Ukrainas vēlēšanās, kas ir labs piemērs tam, kā dažādām Eiropas iestādēm, rīkojoties kopīgi ar dalībvalstīm, vajadzētu reaģēt un uzņemties vadošo lomu, kad tiek aizskartas Eiropas kopējās intereses un vērtības; uzņemas atbalstīt turpmākos pasākumus attiecībā uz Ukrainu, jo nesenie notikumi nepārprotami izvirza svarīgus uzdevumus arī Savienībai;

41.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis papildus Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna pasākumiem apsvērt cita veida sadarbību ar Ukrainu, skaidri norādot šīs valsts nākotnes iespējas attiecībā uz ES un atbildot uz Ukrainas iedzīvotāju lielākās daļas izrādītajiem centieniem, kas galu galā varbūt novedīs pie valsts pievienošanās ES;

Parlamenta viedoklis par Savienības lomu noteiktās daudzpusējās organizācijās

42.   gaidot, kad stāsies spēkā jaunais Konstitucionālais līgums, kas Eiropas Savienībai skaidri piešķirs juridiskās personas statusu, iesaka veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu Eiropas Savienības kā veseluma pārstāvniecību dažādās daudzpusējās starptautiskās organizācijās, tostarp it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, Starptautiskajā krimināltiesā (ICC), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Eiropas Padomē un citās attiecīgās organizācijās; aicina Padomi un Komisiju atbilstīgos gadījumos šī mērķa sasniegšanā iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus; it īpaši uzsver nepieciešamību uzlabot ES attiecības ar EDSO un Eiropas Padomi, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju; prasa, lai Parlamentam piešķirtā loma būtu atbilstīga parlamentārās diplomātijas augstajam līmenim, kurā darbojoties tas dod ieguldījumu KĀDP attīstībā;

43.   izsaka viedokli, ka Savienībai kā veselumam jābūt vienai no galvenajām lomām ANO sistēmā, ka ES turpmāk jābūt ANO Drošības padomes loceklei un ka Savienībai jāatbalsta ANO reforma saskaņā ar augsta līmeņa speciālistu grupas priekšlikumiem ziņojumā "Par draudiem, izaicinājumiem un pārmaiņām"; atkārtoti aicina iekļaut ES pārstāvi Drošības padomē, kas būtu neviltota patiesas un iedarbīgas kopējās ārpolitikas izpausme;

44.  Atzinīgi vērtē pēc atsevišķu ES dalībvalstu iniciatīvas pieņemto ANO Drošības padomes vēsturisko lēmumu vērsties pie ICC prokurora sakarā ar Dārfūrā pastrādātajiem noziegumiem; uzskata, ka šis ir izšķirošs solis, kas kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci upurus tuvinās objektīvam taisnīgumam; tomēr pauž nožēlu par Romas statūtus neparakstījušo valstu pilsoņu atbrīvošanu no ICC jurisdikcijas un aicina Padomi turpināt stingri atbalstīt ICC;

Parlamenta viedoklis par KĀDP finansējumu 2005. gadā

45.   atkārto, ka, reaģējot uz Eiropas drošības stratēģijā norādītajiem pieciem galvenajiem draudiem Eiropas drošībai (terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, valsts sabrukums, organizētā noziedzība), būs vajadzīgas ilgtermiņa ārējas saistības, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp nopietnus ieguldījumus drošības pētniecībā un konfliktu novēršanā, kas saistīti ar konkrētu, ilgstošu budžeta kompromisu identificēšanu, kas skaidri jānosaka nākamajā finanšu plānā 2007.–2013. gadam;

46.   uzstāj, ka vairs nav iespējams nošķirt civilo un militāro izdevumu finansējumu, it īpaši EDAP operāciju kontekstā, un vēl konkrētāk ‐ tajās operācijās, ko veic tikai Savienība un kuras plāno un vada tās civilā/militārā struktūrvienība;

47.   tāpēc vēlreiz uzsver, ka EDAP militāro operāciju kopējās izmaksas vajadzētu finansēt no Kopienas budžeta (kā tas jau notiek civilajā sfērā policijas operāciju gadījumā), nevis no papildbudžeta līdzekļiem vai dalībvalstīm piešķirtajiem fondiem, kā tas noteikts pašlaik;

48.   šajā sakarā atgādina jaunās iespējas, ko piedāvā plānoto "Humanitāro cīņas grupu" turpmāko operāciju finansēšana dabas katastrofu gadījumos, kuros nepieciešami gan militārās, gan civilās palīdzības līdzekļi, kā tas nesen bija cunami katastrofas gadījumā Dienvidāzijā; šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu, kas ņemtu vērā arī Eiropas Parlamenta priekšlikumu par Eiropas civilo miera korpusu un Eiropas brīvprātīgās palīdzības korpusa izveidošanu, ko paredz Konstitūcijas III-321. pants;

49.   lūdz Padomi turpmāko EDAP pretterorisma operāciju gadījumā apsvērt iespēju kopējās izmaksas finansēt no Kopienas budžeta pretēji pašreizējiem noteikumiem, kuri darbojas saskaņā ar principu "izmaksas sedz darbības veicējs" vai saskaņā ar jebkuriem citiem īpašiem pasākumiem, piemēram, t. s. "ATHENA mehānismu";

o
o   o

50.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

(1) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.
(2) P6_TA(2005)0004.
(3) OV C 82 E, 1.04.2004., 599. lpp.
(4) OV C 96 E, 21.4.2004., 79. lpp.
(5) OV C 87 E, 7.4.2004., 506. lpp.
(6) OV C 64 E, 12.3.2004., 599. lpp.
(7) OV C 98 E, 23.4.2004., 182. lpp.
(8) OV C 104 E, 30.4.2004., 1043.lpp..
(9) P6_TA(2005)0007.
(10) OV C 82 E, 1.4.2004., 610. lpp.
(11) OV C 77 E, 26.3.2004., 226. lpp.
(12) OV C 97 E, 22.4.2004., 647.lpp.
(13) OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp.
(14) P6_TA(2005)0006.
(15) OV C 104 E, 30.4.2004., 1075. lpp.


Eiropas drošības stratēģija
PDF 331kWORD 123k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas drošības stratēģiju (2004/2167(INI))
P6_TA(2005)0133A6-0072/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā, 2004. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, ievērojot Grieķijas prezidentūras iniciatīvu neformālajā Ārlietu Ministru Padomē (Kastellorizonā, 2003. gada maijā) un Saloniku Eiropadomes (2003. gada 19. un 20. jūnijā) secinājumus,

–   ņemot vērā savu 2000. gada 30. novembra rezolūciju par vienotas Eiropas drošības un aizsardzības politikas izveidošanu pēc Ķelnes un Helsinkiem(1),

–   ņemot vērā savu 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par jauno Eiropas drošības un aizsardzības sistēmu – prioritātēm un trūkumiem(2),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 10. marta rezolūciju attiecībā uz konferenci par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanu 2005. gadā un attiecībā uz kodolieročiem Ziemeļkorejā un Irānā(3),

–   ņemot vērā priekšlikumu Baltajai grāmatai par Eiropas drošību, ko ES Drošības pētījumu institūts iesniedza 2004. gada maijā,

–   ņemot vērā ziņojumu par Cilvēku drošības doktrīnu Eiropai, kas ES Kopējās ārējās un drošības politikas Augstajam pārstāvim iesniegts 2004. gada 15. septembrī(4),

–   ņemot vērā dažādās konfliktu novēršanas programmas, ko atklātībai darījušas zināmas visas Eiropas institūcijas,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0072/2005),

A.   ņemot vērā sasniegto pavērsienu Eiropas drošības un aizsardzības politikā (EDAP), kas izklāstīts 1998. gada 3.-4. decembra Senmalo pieņemtajā Francijas un Lielbritānijas deklarācijā;

B.   ņemot vērā turpmāko EDAP attīstības darba kārtību, kāda formulēta Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmē Ķelnē (1999. gada 3. – 4. jūnijā), Helsinkos (1999. gada 10.-11. decembrī) un Gēteborgā (2001. gada 15.-16. jūnijā);

C.   ņemot vērā vajadzību pastiprināt bruņojuma eksporta kontroli uz ES un no tās, kā arī visā pasaulē;

D.   atzīstot svarīgo lomu, kāda ir dažādām ES palīdzības programmām, un to neaizstājamo ieguldījumu ekonomikas attīstībā, demokrātisko institūciju izaugsmes veicināšanā, rekonstrukcijas pasākumu ieviešanā, makroekonomikas programmu izstrādē un cilvēktiesību veicināšanā;

E.   atzīstot, ka vispārējā pieeja, kas atbalstīta Eiropas drošības stratēģijā, jau tiek ievērota Balkānos, kā pierāda to ES instrumentu apjoms, ko pašlaik piemēro, lai ieviestu stabilitāti minētajā reģionā: CARDS palīdzības programma; civilās misijas PROXIMA un EUPM, kā arī militārā misija ALTHEA;

F.   ņemot vērā konsekvento atbalsta līmeni, kas izveidojies sabiedriskās domas aptaujas desmit gadu periodā, un rāda, ka vairāk nekā 60 % ES pilsoņu atbalsta vienotu ES ārpolitiku un vairāk nekā 70 % atbalsta vienotu aizsardzības politiku; tomēr, ņemot vērā citas aptaujas, saskaņā ar kurām militāro izdevumu palielināšana netiek atbalstīta;

G.   ievērojot un nožēlojot, ka pakāpe, kādā Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) ir pakļauta Eiropas Parlamenta pārbaudei, un saskaņā ar Līguma par Konstitūciju Eiropai III - 304. pantu tā nav būtiski paaugstināta un ka Parlamenta viedoklis nekad nav bijis prasīts attiecībā uz daudziem Padomes lēmumiem un darbībām; tomēr atzīstot Augstā pārstāvja un viņa dienestu labo gribu, nodrošinot Parlamenta informēšanu un iesaistoties dialogā ar Parlamentu; aicinot Augsto pārstāvi un viņa dienestus turpināt un stiprināt šo pārredzamo dialogu ar Parlamentu;

H.   neskarot iepriekšējo punktu, ievērojot pastāvīgo Eiropas Savienības KĀDP sistēmā veikto darbību pakļautību valstu parlamentiem, jo īpaši attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās ir vajadzīga parlamenta piekrišana, lai veiktu militāras darbības;

I.   atzīstot, ka visas darbības un pasākumi, ko veic Eiropas Savienības KĀDP ietvaros, jāveic stingrā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Hartas principiem, kā tas skaidri norādīts Līguma par Konstitūciju Eiropai I-3. un III-292. pantā;

J.   tā kā daudzām ES dalībvalstīm (ieskaitot Apvienoto Karalisti, Vāciju, Spāniju, Itāliju un Grieķiju) ir bijusi un dažos gadījumos joprojām ir sava pieredze attiecībā uz dažādiem terorisma veidiem un filozofiju, kas ir to pamatā;

K.   tā kā pārredzamā nākotnē islāma terorisms ir vislielākais izaicinājums ES, tāpat kā citiem reģioniem, jo īpaši, ja teroristi gūtu panākumus kontroles iegūšanā pār masu iznīcināšanas ieročiem;

L.   tā kā Eiropas Drošības stratēģija veido daļu no vispārējās KĀDP un EDAP, kurās var izpausties viss ES pieejamo politisko darbību spektrs, ieskaitot diplomātiskas, ekonomiskas un attīstības darbības,

Eiropas drošības vide

1.   uzsver, ka tikai, pastāvot visaptverošai izpratnei par "drošības" definīciju, var ņemt vērā gan politiski demokrātiskos apsvērumus (piemēram, cilvēktiesību pārkāpšana, tīša diskriminācija pret atsevišķām pilsoņu grupām, represīvu režīmu esamība), gan plašu sociālo, ekonomisko un vides faktoru loku (piemēram, nabadzība, bads, slimības, analfabētisms, dabas rezervju nepietiekamība, vides degradācija, netaisnīgas tirdzniecības attiecības utt.), kas veicina esošos reģionālos konfliktus, valstu neveiksmes un kriminālo un teroristu tīklu rašanos, kaut gan pēdējo rīcība nevar tikt attaisnota nekādā gadījumā;

2.   tādēļ atbalsta visaptverošu izpratni par "drošības" jēdzienu, kā tas noteikts Eiropas drošības stratēģijā (turpmāk - EDS); piekrīt EDS izteiktajam viedoklim, ka pašlaik galvenie draudi globālajai drošībai ir terorisms, masu iznīcināšanas ieroču (turpmāk - MII) izplatīšana, neatrisināti reģionālie konflikti, valstu neveiksmīga darbība un organizētā noziedzība; uzsver, ka šos draudus nevar risināt galvenokārt ar militāriem līdzekļiem, ne arī šādi atrisināt;

3.   tādēļ izdara tādus pašus secinājumus kā EDS, ka dažādu palīdzībus programmu un instrumentu apvienojums, ietverot attīstības politikas instrumentus, ES un dalībvalstu līmenī savienojumā ar diplomātiskām, civilām un militārām darbībām un pieredzi var vislabāk nodrošināt drošību pasaulē;

4.   tādēļ uzstāj uz šī drošas vides jēdziena tūlītēju nepieciešamību pārnest uz esošajām Eiropas Savienības struktūrām tā, lai ES varētu konstatēt krīzes situācijas pietiekami laicīgi un spētu veikt visaptverošas darbības; šajā sakarā iesaka pastiprināt centienus, lai ar novatoriskām tehnoloģijām no civilās IT nozares izveidotu sistēmu, kas ļautu savlaicīgi brīdināt par draudiem, analizēt un novērtēt informāciju; šajā sakarā izsaka savu viedokli par "spriedzes noteikšanas centru" izveidi, iespējami iekļaujot tos gan turpmāk paredzētajā ES ārlietu dienesta struktūrā, gan veidojot dienestus ārpus Eiropas Savienības, kā, piemēram, Āfrikas Savienībā, reģionos, kur var rasties krīzes situācijas, jo tas būtu viens no vairākiem saprātīgiem veidiem, kā konstatēt konfliktu cēloņus, informēt par tiem un līdzdarboties to novēršanā, lai varētu izvairīties no vardarbības palielināšanās; papildus šajā sakarā uzsver saskaņotas konfliktu novēršanas un terorisma apkarošanas kā visu ES politikas jomu sastāvdaļu nozīmību;

ES stratēģiskie mērķi

5.   pilnībā piekrīt Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem, kas izklāstīti EDS: dažādu draudu un konfliktu risināšana, drošības veicināšana Eiropas Savienības kaimiņvalstīs un starptautiskās kārtības nostiprināšana, īstenojot efektīvas darbības efektīvās daudzpusējās struktūrās; uzsver, ka EDS mērķi aptver daudz plašākus aspektus nekā tikai Eiropas drošības un aizsardzības politikas militāros aspektus;

6.   atzīmē, ka, pievēršoties draudiem, būs jānosaka reģionāli un/vai globāla rakstura draudi, lai Eiropas Savienība, pievēršoties konkrētajai problēmai, varētu efektīvi mobilizēt pieejamos instrumentus un resursus; atzīmē, ka centieni nostiprināt drošību Eiropas Savienības kaimiņvalstīs lielā mērā palīdzēs novērst reģionāla rakstura draudus, turpretī globāla rakstura draudi ir jārisina ar efektīvu daudzpusēju starptautisko struktūru palīdzību, kurās ES ir virzošais spēks; atzīmē, ka daudzpusējās organizācijas un struktūras arī var aicināt pievērsties reģionālajiem draudiem;

7.   pilnībā piekrīt vērtējumam, kas izteikts Eiropas Savienības jaunajā kaimiņattiecību politikā un EDS, ka ar ES kaimiņvalstīm ir jāsaprot daudz plašāks reģions nekā tikai tās Austrumeiropas valstis, kam ir kopīga robeža ar ES, bet arī tādi reģioni tālāk uz austrumiem un dienvidiem kā Kaukāzs, Vidējie Austrumi un Ziemeļāfrika; atzīmē šīs politikas atbilstību pastāvīgām Eiropas Savienības darbībām, meklējot arābu-Izraēlas konflikta likvidēšanas iespējas arī ar Barselonas procesa palīdzību; uzsver, ka demokrātija un tiesiskums ir vissvarīgākie priekšnoteikumi tautu mierīgai līdzāspastāvēšanai;

8.   uzsver ANO prioritāti daudzpusējā iestāžu sistēmā un ES vadošās lomas vajadzību šīs neaizstājamās organizācijas struktūru un spēju stiprināšanā; šajā sakarā ņem vērā ziņojumu "Lielākā brīvība: ceļā uz attīstību, drošību un cilvēktiesībām visiem", ko 2005. gada 21. martā iesniedza ANO ģenerālsekretārs; apsveic šo ziņojumu, neskarot jebkādu turpmāku detalizētu Parlamenta novērtējumu, kā sākuma punktu atklātām diskusijām par ANO pārveidošanu, lai tas varētu stāties pretī 21. gadsimta problēmām; prasa, lai ES un dalībvalstis saskaņo savu nostāju šo diskusiju sakarā, pilnībā apzinoties pastāvīgo atbalstu, ko uzskatāmi parādījušas sabiedriskās domas aptaujas par KĀDP/EDAP pilnīgāku pārstāvību ES nekā pašlaik;

9.   pasvītro tālāko nepieciešamību Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu, sadarbojoties ar citām starptautiskām un reģionālām organizācijām, kuras veicina mieru un drošību pasaulē; īpaši uzsver nepieciešamību pilnā mērā sadarboties ar EDSO;

10.   pasvītro, cik svarīgi ES ir īstenot konsekventu un taisnīgu attīstības stratēģiju, lai sniegtu efektīvu ieguldījumu vispārpieņemtajos Tūkstošgades attīstības mērķos;

Jaunākie KĀDP darbības virzieni

11.   atzīmē pēdējo divu gadu laikā civilo un policijas spēku misijās gūto vērtīgo pieredzi, tostarp kontroles nodrošināšanā ar Starptautisko Policijas spēku (patlaban EUPM) palīdzību Bosnijā un Hercegovinā kopš 2003. gada; PROXIMA bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM) un EUJUST THEMIS Gruzijā; apsveic arī gaidāmo Eiropas Savienības Policijas spēku izvietošanu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL Kinšasa);

12.   atzīst nozīmīgo progresu, kas panākts, paplašinot Eiropas Savienības militārās potences; vienlaicīgi atzīmē svarīgo lomu, kāda ir Berlīnes Plus sistēmas saskaņošanai ar NATO, kas ļāva pirmo ES militāro misiju CONCORDIA realizēt FYROM un ALTHEA misiju Bosnijā un Hercegovinā; atzīst labvēlīgo Eiropas Savienības EDAP sistēmas spēju pielāgoties, kas ļāva realizēt ARTEMIS operāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā;

13.   uzsver pozitīvo ieguldījumu, ko jau devis ES Situāciju izvērtēšanas centrs (SITCEN), apvienojot visu pieejamo civilo, militāro un diplomātisko informāciju, lai veiktu jebkuras konkrētas situācijas neapstrīdamu cēloņu analīzi; pieprasa, lai dalībvalstis turpmāk pastiprina informācijas apmaiņu ar SITCEN, lai pārmērīgi nekavētu EDS izklāstīto mērķu sasniegšanu;

14.   uzsver, ka Eiropas drošības un aizsardzības politikas īpašo raksturu un papildu nozīmi nodrošina civilo un militāro komponenšu apvienošana, un ņemot vēra minētos sasniegumus, atzīmē, ka ES nākotnē arvien vairāk prasīs sasniegt labu un atbilstošu militāro un civilo pasākumu līdzsvaru, lai īstenotu EDS mērķus un virzību; uzskata, ka ALTHEA misija Bosnijā un Hercegovinā šajā ziņā sniegs vērtīgu pieredzi, ciktal ES spēs saskaņot savus militāros centienus ar pašreiz īstenotajām civilām operācijām un programmām;

Headline Goal 2010 un Headline Goal 2008 civilajā jomā virzība

15.   piekrīt mērķiem, kas formulēti Headline Goal 2010, kuru formāli pieņēmusi Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome (GAERC) 2004. gada 17. maijā un vienotajam viedoklim, ka jāizstrādā Headline Goal 2008 civilajā jomā, ko 2004. gada 13. decembrī apstiprināja GAERC kā centienu koncentrēšanas līdzekli, lai nodrošinātu ES ar vajadzīgajām iespējām sasniegt EDS stratēģiskos mērķus; uzskata, ka šiem būtiskajiem un modernajiem mērķiem jānosaka konkrēta forma Baltajā grāmatā;

16.   šajā sakarā atzīst 2004. gada 22. novembrī GAERC sanāksmē panākto progresu par tālākā ātrās reaģēšanas "kaujas grupu" jēdziena attīstībā augstas intensitātes militārajām operācijām; atzīmē, ka minētās kaujas grupas pirmkārt ir jāveido no divvalstu un daudzvalstu spēkiem, kas jau pastāv ES; atzīmē arī vienošanos izstrādāt GAERC apstiprināto Headline Goal 2008 civilajā jomā, un apsveic tajā izteikto vēlmi visaptverošāk un efektīvāk izmantot pastāvošos civilos instrumentus, lai dažādu integrēto kontingentu apvienošana notiktu, balstoties uz konkrētām vajadzībām; līdz ar to atzīst, ka tādejādi turpmāka civilo krīžu risināšana EDAP sistēmā faktiski būs plašāka par četrām prioritārajām Feirā noteiktajām jomām (policija, tiesiskums, civilā administrācija un civilā aizsardzība);

17.   uzsver, jo īpaši attiecībā uz kaujas grupu pilnas operatīvās mobilitātes sasniegšanu līdz 2007. gadam, Vispārējās spēku izvietošanas pieejas nozīmīgumu un šajā sakarā apsveic Atēnu un Eindhovena koordinējošo centru ieguldījumu militārā transporta jomā;

18.   šajā sakarā atbalsta priekšlikuma par civilām/militārām vienībām (Civ/Mil) Eiropas Savienības Militārajā štābā (EUMS) formālu pieņemšanu Eiropadomē; atzīmē, ka civilām/militārām vienībām būs īpaši būtiska loma visu operāciju (t.i., civilo, militāro un apvienoto civilo/militāro) stratēģiskajā plānošanā un no 2006. gada operāciju centra izveidošanā autonomām ES misijām gadījumos, kad nav izveidots valsts štābs; turpina uzsvērt civilo/militāro vienību nozīmi to principu un modeļu izveidošanā, kas vajadzīgi civilās/militārās sadarbības vadīšanai; tomēr atzīst, ka daudzi no šiem principiem un modeļiem būs iegūti notiekošo un turpmāko operāciju rezultātā;

19.   attiecībā uz turpmāku ES jaukto civilo/militāro misiju plānošanu pievērš uzmanību priekšlikumiem un ierosinājumiem ziņojumā "Cilvēku drošības doktrīna Eiropai"; šajā sakarā atbalsta ne tikai pašreizējās pārmaiņas EDAP jomā, piemēram, civilo/militāro vienību izveidošanu, kas ir saskaņā ar šajā ziņojumā ietvertajiem vispārīgajiem norādījumiem, bet arī turpmāko Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības spēku izveidi, kā paredzēts Līguma par Konstitūciju Eiropai III-321.5. pantā; tomēr atzīmē to, ka Eiropas Brīvprātīgie humānās palīdzības spēki minētajā pantā ir pirmkārt paredzēti kā "ietvars jauno Eiropiešu kopējam ieguldījumam"; tādēļ pieprasa, lai šis ietvars tiktu vai nu izvērsts vai paplašināts, izveidojot papildu "spēkus", lai piesaistītu pieredzējušus un kompetentus profesionāļus, ar mērķi izveidot funkcionējošus spēkus, kas vairāk līdzīgi Eiropas Civilajam miera korpusam, kā to vairākkārt ir ierosinājis Parlaments;

20.   atzīmē, ka 2005. gada 7. janvārī GEARC arī – daļēji balstoties uz Ārlietu komisāra provizoriskiem priekšlikumiem – vērsās pie kompetentajām saistītajām iestādēm un Komisijas ar aicinājumu novērtēt iespējas paaugstināt ES spējas reaģēt uz krīzēm, jo īpaši attiecībā uz palīdzību dabas katastrofu gadījumos;

21.   prasa Padomei un Komisijai nodrošināt pastāvošo un jaunos priekšlikumos minēto instrumentu un jaudu papildināmību un saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz ciešu saikni starp aizsardzību pret konfliktiem un krīžu vadību; uzskata, ka būtiskus panākumus šajā vēl nepabeigtajā darbā var uzskatīt par progresu, lai nākotnē izveidotu Eiropas Ārlietu dienestu;

22.   apsveic dažu dalībvalstu iniciatīvu nodibināt Eiropas Žandarmērijas spēkus un to gatavību padarīt šos spēkus pieejamus EDAP mērķiem; pasvītro sevišķo minēto spēku lietderību, nodrošinot pāreju no skaidri izteiktas operāciju militāras fāzes uz jauktu vai pilnīgi civilu fāzi;

23.   uzsver vajadzību attīstīt Eiropas drošības kultūru, efektīvi ieviešot ES Apmācību koncepciju EDAP, kas paaugstina visu ES krīžu kontrolē iesaistīto sadarbību. Pasvītro šajā kontekstā vajadzību nodibināt Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK), kas nodrošinātu ES iestādēm un dalībvalstīm zinošu personālu, kurš spēj efektīvi strādāt ar visiem EDAP jautājumiem; uzskata, ka šī koledža jāizveido, pamatojoties uz piemērotu organizatorisko un finansiālo sistēmu;

24.   ar gandarījumu atzīmē ātro rīcību, izveidojot Eiropas Aizsardzības Aģentūru (EAA), apsteidzot Līguma par Konstitūciju Eiropai formālo pieņemšanu; atzīmē, ka EAA darbībai vajadzētu nākt par labu Eiropas Savienībai, ne tikai attīstot tālāk aizsardzības spējas krīžu vadībā, bet arī ieviešot pētījumu un attīstības izmaksu racionalizāciju dalībvalstīs un ilgtermiņā palīdzot sniegt ieguldījumu Eiropas bruņojuma tirgus izveidē; uzskata, ka Bruņojuma aģentūrai vajadzētu īpašu uzmanību pievērst kaujas grupu bruņošanai un apgādei un nodrošināt to savietojamību; aicina apgādāt kaujas grupas galvenās prioritātes režīmā ar jaunu, vienotu aprīkojumu; tomēr brīdina, ka jebkuri EAA nākotnes sasniegumi lielā mērā būs atkarīgi no labas dalībvalstu (politiskās) gribas un pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamības; atzīmē šajā sakarībā, ka nedrīkst kavēt EAA ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kuri pārsniedz Headline Goal 2010 jomu, lai Eiropas Savienība varētu gūt labumu no EDS mērķu īstenošanas;

25.   uzskata Eiropas Kosmosa politiku par vienu no svarīgākajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem ES saskaras 21. gadsimtā; atzīmē, ka telekomunikāciju un izlūkošanas jomās daudzi projekti ir izstrādāti paralēli un tas samazina to efektivitāti un palielina izmaksas; ierosina apvienot šādus projektus, piemēram, Francijas Helios satelītu sistēmu un Vācijas Sar Lupe sistēmu, Eiropas drošības pētījumu sistēmā;

26.   apsveic Komisijas centienus veicināt drošības pētījumus ES tuvākajā nākotnē; tādēļ atbalsta pastāvīgas Eiropas drošības pētījumu programmas izveidošanu, iekļaujot to turpmākajās pētniecības pamatprogrammās un nodrošinot ar atbilstošiem instrumentiem, juridiskiem noteikumiem un finansēšanas modeļiem atbilstoši ietekmīgu cilvēku grupas ieteikumiem; tomēr norāda uz dublēšanās risku ar EAA pētījumu iniciatīvām; tādēļ aicina Komisiju; Padomi un dalībvalstis uzturēt ciešas darba attiecības, lai izvairītos no minētā riska; šai sakarā iesaka paralēli uz tehnoloģijām orientētai pētniecībai koncentrēties uz kopīgu modeļu veidošanas un simulācijas kompetenču attīstīšanu, kā arī attīstīt spēju analizēt draudus un drošības plānus, izmantojot attiecīgās salīdzinošās priekšrocības;

Spēju trūkums

27.   ņem vērā trīs še turpmāk minētas materiālo nepilnību kategorijas, kuras varētu nopietni ietekmēt Eiropas Savienības spējas veikt gan augstas intensitātes civilo krīžu vadības operācijas, gan humānās starpniecības operācijas, izmantojot galvenokārt militāros līdzekļus, piemēram, apturot Ruandas katastrofai līdzīga apjoma humānās katastrofas:

   a) izvēršamu spēku trūkums nepieciešamās rotācijas uzturēšanai (1/3 izvietošanai, 1/3 mācībās, 1/3 atpūtā) tamlīdzīgās ilgtermiņa/augstas intensitātes operācijās;
   b) pastāvīgu liela apjoma gaisa kravnesības jaudu trūkums spēku transportēšanai uz ārzemēm;
   c) pietiekamu vadības, kontroles un komunikāciju jaudu, kā arī izlūkošanas, novērošanas un militārās izpētes resursu trūkums EDAP kopējā sistēmā;

28.   atzīmē, ka pastāvīga "kaujas grupu" attīstība lielā mērā risinās pirmo trūkumu; atzīmē, ka plānotā A400 M transporta lidmašīnu būve pilnībā neatrisinās otro trūkumu, un uzstāj, ka turpmāk jāveic pasākumi trūkumu risināšanai; tomēr uzstāj, ka jāvelta uzmanība spēku izvietošanas rotācijas shēmas izveidošanai; attiecībā uz šādu rotācijas shēmu pieprasa kopējus apmācības standartus, piemēram, helikopteru izmantošanas jomā; uzskata, ka ieviešot vienotu apmācības sistēmu, varētu paaugstināt operativitāti un samazināt izmaksas; attiecībā uz pēdējo trūkumu stingri uzstāj, ka jāveic pasākumi, lai ES varētu vadīt misijas, kas prasa militāro spēku palīdzību bez vēršanās pie NATO vai kādas vienas dalībvalsts resursiem; uzsver, ka šādi pasākumi varētu reāli radīt dalībvalstīs pastāvošo resursu un spēju apvienošanu ar mērķi izveidot duāla pielietojuma sakaru bāzi vai tīklu ESDP vajadzībām;

29.   uzsver arī, ka ar mērķiem un uzdevumiem, kas ietverti Headline Goal 2010 nepietiks, lai uzņemtos intensīvāka rakstura misijas vai misijas, kas turpinās ilgāk par gadu; tādēļ aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Padomi izstrādāt Balto grāmatu par EDAP un EDS attīstības praktiskajiem priekšnoteikumiem, tā, lai varētu arī tālāk pilnveidot diskusiju par Eiropas Aizsardzības stratēģijas attīstību nākotnē;

Bruņojuma eksporta kontrole un masu iznīcināšanas ieroču un vieglā bruņojuma neizplatīšana

30.  Eiropas Savienības KĀDP ietvaros apstiprina Eiropadomes 2003. gada decembrī formāli pieņemto Eiropas stratēģijas vienoto nostāju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī Eiropas drošības stratēģijas mērķus; ar gandarījumu atzīmē Augstā pārstāvja personīgā pārstāvja uzsākto darbu, turpinot īstenot šīs stratēģijas III nodaļu, jo īpaši, kā redzams Eiropadomes 2004. gada apstiprinātajā prioritāšu sarakstā;

31.   piekrīt Eiropas drošības stratēģijai, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana ir vislielākais drauds mūsu drošībai, un saskaņā ar Eiropas drošības stratēģijas nosacījumiem prasa, lai ES izmanto visu tās rīcībā esošo instrumentu klāstu masu iznīcināšanas ieroču draudu novēršanai, šajā sakarā atzīmējot, ka iespējama terorisma un masu iznīcināšanas ieroču apvienojuma gadījumā ir jāreaģē precīzi un atbilstoši;

32.   pasvītro, ka Eiropas Savienībai ir jāpārņem iniciatīva starptautiskā bruņojuma kontroles režīma stiprināšanā, tādā veidā sniedzot ieguldījumu efektīvu daudzpusējo attiecību nostiprināšanā starptautiskajā mērogā; atzīmē centienu saskaņu, lai ieroču neizplatīšanas jautājumus ES kaimiņattiecību politikā saskaņotu ar vispārējo stratēģisko mērķi veicināt drošību Eiropas Savienības kaimiņvalstīs;

33.   atbalsta plānoto masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas klauzulu iekļaušanu visos turpmākajos sadarbības nolīgumos starp ES un trešām valstīm, par paraugu ņemot 2004. gada 11. oktobra Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Tadžikistānu(5), kā arī Sīrijas asociācijas līguma projektu, kas pašlaik gaida apstiprinājumu;

34.   apsveic faktu, ka ES sarunas ar Irānu kā reģionālu varu, kuru mērķis bija atomieroču izplatīšanas novēršana, tika risinātas saistībā ar likumīgām ekonomiskām un reģionālās drošības interesēm; atzīmē, ka minētā politika ir tādas ārpolitikas un drošības politikas izpausme, kas balstās uz starptautisko tiesību un daudzpusējo attiecību principiem starptautiskās sabiedrības interesēs; apsveic faktu, ka ES un ASV nostāja attiecībā uz Irānu būtiski tuvinājusies;

35.   ņem vērā pašreiz uzsākto ES eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu, ko veic nozares speciālisti; atzīmē, ka galvenais secinājums, kas gūts šīs pārskatīšanas pirmajā posmā, kuru veica 2004. gada pavasarī, bija nepieciešamība dalībvalstīm kopā (t.i., ES) un atsevišķi rīkoties aktīvāk, kontrolējot divējāda lietojuma ražojumu eksportu; pieprasa, lai dalībvalstis nekavējoties ievēro ieteikumus, kuru pamatā ir šis secinājums, un informācijas apmaiņai vairāk izmanto SITCEN gan minētajā sakarā, gan kopumā; atbalsta ES centienus, lai iespējami lielākā mērā saskaņotu un organizētu vienotu ES nostāju par dažādiem eksporta kontroles režīmiem, un sagaida arī turpmākus ES centienus iekļaut jaunās dalībvalstis dažādos eksporta kontroles režīmos;

36.   ņem vērā pašreizējās praktiskās grūtības, īstenojot stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, jo īpaši to dažādo avotu un procedūru dēļ, ar kuru palīdzību piesaista budžeta līdzekļus; pieprasa, lai Padome un Komisija kopā ar Parlamentu uzsāk sarunas par šo procedūru racionalizēšanu un vienkāršošanu ar nolūku pieņemt šādas izmaiņas saskaņā ar attiecīgo jauno finanšu instrumentu 2007.-2013. gada budžeta periodam;

37.   uzsver nepieciešamību turpmāk stiprināt ES Rīcības kodeksu attiecībā uz bruņojuma eksportu, kā arī pēc iespējas palielināt ES ieguldījumu, apkarojot kājnieku ieroču un vieglā bruņojuma izplatīšanu, jo īpaši, izstrādājot starptautisku ieroču tirdzniecības līgumu;

38.   ņemot vērā terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas pieaugošos draudus, aicina neizplatīšanas līgumā minētās valstis, kurām ir kodolieroči, it īpaši ASV, Ķīnu un Krieviju, pārskatīt savu kodolpolitiku atbilstoši neizplatīšanas līguma idejām; tādēļ izsaka nožēlu par ASV valdības centieniem iepriekšējos četros gados veicināt pētījumus kodolieroču jomā un šo ieroču izstrādi, kā arī tās noraidošo attieksmi pret līguma ratificēšanu par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT); izsaka bažas par Krievijas nepietiekamajiem centieniem tās kodolkrājumu drošības garantēšanai; ir norūpējies par to, ka Ķīna ir ievērojami palielinājusi savus militāros izdevumus par 12,6 procentiem, plaši modernizē tās ar kodolieročiem saistītos bruņotos spēkus, kā arī par pieaugošo moderno ieroču tehnoloģiju importu;

Budžeta uzdevumi

39.   atzīmē, ka vislielākie draudi EDS vienotībai un sekmīgai darbībai joprojām ir iespējamais pietiekamu budžeta resursu trūkums visās ES politikās un instrumentos; šajā sakarā atzīmē ES palīdzības programmu īpašo nozīmi un būtisko ieguldījumu EDS minētajā aktīvākā un vispusīgā pieejā; pieprasa, lai šo punktu neaizmirstu pašreizējās sarunās par turpmāko finanšu plānu 2007.-2013. gadam;

40.   ņem vērā arī, ka EDS un jo sevišķi EDAP efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no dalībvalstu izdevumiem ārpus ES sistēmas; šajā sakarā iesaka, pirmkārt, saprātīgāku un efektīvāku valstu izdevumu izmantošanu aizsardzības jomā, ko varētu panākt dažās dalībvalstīs, piemēram, ātrāk īstenojot to bruņoto spēku modernizāciju un restrukturalizāciju un, otrkārt, izveidojot mehānismu, ar ko novērtē dalībvalsts IKP izdevumu daļu aizsardzības mērķiem; tādēļ prasa, lai dalībvalstis šai nolūkā sadarbojas ar EAA;

41.   izsaka nožēlu, ka Līguma par Konstitūciju Eiropai III-313. pants ir saglabājis divējādā finansējuma status quo KĀDP operācijām; atzīmē Padomes centienus nodrošināt lielāku tā mehānisma (ATHENA) pārredzamību, ar kuru kopīgās izmaksas militārām vai aizsardzības operācijām administrēs ārpus Eiropas Savienības budžeta(6); tomēr uzsver savu noteikto viedokli, ka pastāvīgā finansējuma kopīgajiem izdevumiem civilām operācijām Eiropas Savienības budžetā nodalīšana no izdevumiem militārām vai aizsardzības operācijām ārpus ES budžeta būs arvien nepārliecinošāka, ņemot vērā to, ka KĀDP ietvaros organizētās misijas kļūs pēc sava rakstura arvien vairāk jauktas, kā apliecina civilo/militāro vienību izveidošana;

42.   šajā sakarā atzīmē būtiskās problēmas, ko rada esošās konkursu procedūras ātras darbības organizēšanai KĀDP ietvaros; tādēļ prasa, lai Padome un Komisija iespējami drīz pabeidz pilnīgo izmeklēšanu attiecībā uz speciālajām procedūrām vai izņēmumiem KĀDP nākotnes pasākumiem un operācijām saskaņā ar Finanšu regulu(7);

Transatlantiskās attiecības

43.   ņem vērā būtisko saskaņu globālo draudu novērtējumā gan EDS, gan ASV valsts drošības stratēģijā; uzskata, ka šī saskaņa ir jāņem par pamatu ES un ASV vienlīdzīgu partnerattiecību dialoga atjaunošanai, gūstot vienotu izpratni par rezolūciju par tādu konkrētu jautājumu risināšanu kā militāro spēku sankcionēšana un izmantošana saistībā ar attiecīgajiem ANO dibināšanas hartas noteikumiem un tās leģitīmo lomu un vienotu izpratni par transatlantiskās drošības sadarbības nostiprināšanu kopumā;

44.   uzsver, ka galvenajam transatlantiskās drošības dialoga elementam jabūt vērstam uz tādu citu starptautisku organizāciju stiprināšanu kā EDSO un jo īpaši Āfrikas Savienība, lai tās pašas varetu sniegt ieguldījumu globālajā drošībā; šajā sakarā uzsver tādu daudzpusēju neformālu struktūru izmantošanu kā Quartet, lai panāktu Izraēlas – Palestīnas konflikta atrisinājumu;

45.   izsaka vēlmi pēc ciešākas sadarbības ar ASV ieroču izplatīšanas un terorisma apkarošanas jomā; prasa ES un ASV turpināt pozitīvo dialogu šajās jomās un izstrādāt rīcības plānu turpmākai sadarbībai, kā minēts ES un ASV deklarācijās par terorisma apkarošanu un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, kas pieņemtas ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē 2004. gada 26. jūnijā; uzskata, ka šiem jautājumiem jāpievērš uzmanība ES un ASV sanāksmēs par drošības politiku;

NATO

46.   atzīmē daudzo dalībvalstu pastāvīgos atzinumus, ka NATO ir pamats viņu drošībai bruņotas iejaukšanās gadījumā; uzskata, ka sadarbībai un papildināmibai jābūt galvenajiem elementiem, uz kuriem balstītas ES/NATO attiecības; iesaka šajās nopietnajās diskusijās – ņemot vērā katras organizācijas atšķirīgo raksturu - attiecībā uz uzlaboto nacionālo ieguldījumu koordināciju NATO atbildes spēkiem un attiecībā uz ES Headline Goals, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās; uzstāj, ka dalībvalstīm jāturpina reformēt savi bruņotie spēki, lai padarītu tos vieglāk izvietojamus, transportējamus un ilgspējīgus; šajā sakarā atzīmē, ka tuvākajā nākotnē vairums dalībvalstu turpinās uzticēt tās pašas vienības gan NATO gan ES, jo vienībām trūkst pareizo prasmju un iemaņu; uzstāj, ka dalībvalstīm jāturpina paplašināt tūlīt pieejamo spēku rezerves, lai nākotnē ES un NATO operatīvās vajadzības varētu viegli izpildīt;

47.   atzīmē, ka pašreizējās problēmas, kuras, par nožēlu, kavē nepieciešamo ES Militārās komitejas un NATO sadarbību, var ļoti ātri atrisināt, ja vien iesaistītajiem lēmumu pieņēmējiem piemitīs laba politiskā griba;

48.   aicina Turciju NATO kontekstā izveidot priekšnoteikumus steidzami nepieciešamas labākas sadarbības veicināšanai starp ES Militāro komiteju un attiecīgajām NATO iestādēm;

49.   mudina jauno Eiropas Aizsardzības aģentūru pārbaudīt sadarbības iespējas ar NATO bruņojuma jomā un skaidri noteikt iespēju šādai sadarbībai, pamatojoties uz Administratīvo nolīgumu, kas abām minētajām pusēm jāparaksta noteiktā laikā, kā paredzēts 25. pantā Kopīgajā rīcībā 2004/551/KĀDP, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības aģentūru(8);

50.   ņem vērā noteiktu NATO (Partnerattiecības mieram un Stambulas Sadarbības iniciatīva un Vidusjūras dialogs) ar ES (Kaimiņattiecību politika un Barselonas process) stratēģiju un programmu papildinošo raksturu; aicina abas puses izpētīt, kā šīs programmas un stratēģijas var efektīvāk kalpot, lai savstarpēji viena otru papildinātu;

Iekšējā drošība un terorisma apkarošana

51.   atzīmē, ka EDS ievērojamu uzmanību pievērš to agrāk nemainīgo robežu izplūšanai, kuras pastāvēja tradicionālajās iekšējās un ārējās drošības koncepcijās; atzīmē arī, ka EDS nepietiek saturiskās jēgas, lai sasaistītu šīs divas koncepcijas un saskaņoti pievērstu uzmanību draudiem; neskatoties uz to, apzinās Padomes, Komisijas un dalībvalstu lielo un daudzveidīgo darbu, kas ieguldīts iekšlietu un ārpolitikas jomā, par spīti minētajam konceptuālajam izlaidumam;

52.   atzīmē terorisma, seku likvidēšanas un kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā priekšlikumus, kurus Komisija piedāvā ARGUS sistēmai, kas spētu nodrošināt informācijas apriti un koordinēt atbildes darbības, un tās iespējamo sasaisti gan ar krīžu centru, gan ar trauksmes sistēmu(CIWIN) lai aizsargātu kritiskās infrastruktūras ES iekšienē;

53.   šajā pašā sakarā atzīmē Eiropadomes aicinājumu Padomei un Komisijai, kas formulēts "Hāgas Programmā" 2004. gada 4. un 5. novembrī, izveidot, pilnībā respektējot valstu kompetenci, saskaņotus un koordinētus ES krīžu vadības pasākumus krīzēm ar pārrobežu ietekmi ES iekšienē, tos ieviešot pats vēlākais līdz 2006. gada 1. jūlijam;

54.   apsveic līdz šim paveigto un uzsākto darbu, kas veikts, balstoties uz minēto priekšlikumiem un aicinājumiem, kā arī vairākus citus pasākumus un priekšlikumus, kas tradicionāli veido daļu no valsts iekšpolitikas; apsveic šajā sakarā arī to īpašo lomu, kāda būs SITCEN, veicot riska novērtējumus un analīzi saistībā ar iespējamiem teroristu mērķiem; šajā sakarā aicina īstenot visu to izlūkošanas departamentu neierobežotu sadarbību, kas darbojas valstu aizsardzības ministriju pakļautībā, lai izveidotu atbilstošas jaudas SITCEN sistēmā;

55.   īpaši apsveic mērķi organizēt izlūkošanas un drošības dienestu informācijas pārrobežu apmaiņu saskaņā ar pieejamības principu, kurš minēts Hāgas Programmā – ja tas attiecas uz turpmāko tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu – principu, ar kura palīdzību, ņemot vērā šo dienestu metožu īpašo raksturu (piemēram, nepieciešamību aizsargāt informācijas vākšanas procedūru, informācijas avotus un pastāvīgo datu slepenību pēc datu apmaiņas), informāciju, kura ir pieejama dienestiem vienā dalībvalstī, vajadzētu padarīt pieejamu atbilstošajiem dienestiem citā dalībvalstī;

56.   attiecībā uz iekšējo drošības politiku izsaka nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis nepietiekamā mērā īsteno visus tos pasākumus un instrumentus, kas minēti 2001. gada oktobrī pieņemtajā sākotnējā pretterorisma plānā;

57.   ņem vērā ES Augstā pārstāvja iesniegto ziņojumu Eiropadomei 2004. gada 16. un 17. decembrī par cīņas pret terorismu iekļaušanu ES ārpolitikā; minētajā ziņojumā atzīmē, ka Headline Goal 2010 un Headline Goal 2008 civilajā jomā kontekstā jaudas būtu jāsamēro ar dažādiem iespējamiem terorisma draudiem un scenārijiem vajadzīgajām prasībām, tostarp iespējamo intervenci saskaņā ar Solidaritātes klauzulu (Konstitūcijas I-43. pants);

58.   aicina saskaņa ar jauno kaimiņattiecību politiku un kopumā ES ārlietu kontekstā uzlabot politisko dialogu ar trešām valstīm par terorismu, lai aptvertu ne tikai vajadzību pēc to neierobežotas sadarbības ar starptautiskām un reģionālām organizācijām, bet arī stingru to terorisma apkarošanas noteikumu piemērošanu, kas ietverti nolīgumos ar trešām valstīm, ja pastāv pierādījumi par terorisma draudiem vai īpašām teroristu darbībām;

59.   ņemot vērā līdz šim paveikto, meklējot saikni starp iekšpolitiku un ārpolitiku, izsaka bažas par šī darba vienotību un koordināciju, jo īpaši pakāpi, kādā ņem vērā demokrātiskās brīvības un tiesiskumu; tādēļ prasa, lai Ārlietu komiteja un Pilsoņu brīvību, Tieslietu un Iekšlietu komiteja paredz atbilstošu procedūru, saskaņā ar kuru par attiecīgo jautājumu sagatavo ieteikumus, ko adresē Padomei un Komisijai, lai ne tikai pārbaudītu šāda darba vienotību un koordināciju, bet arī nodrošinātu, ka netiek ierobežotas pilsoņu un organizāciju civilās un politiskās tiesības, un tādējādi vajadzības gadījumā sniegtu ieteikumus Parlamenta attiecīgajām komitejām nolūkā tos tālāk nodot Padomei un Komisijai;

Ārējās darbības dienests

60.   apsveic Līgumu par Konstitūciju Eiropai kā nozīmīgu EDS un tās nepārtrauktas attīstības īstenošanas pamatu; uzskata, ka jauna ārējās darbības dienesta izveidošana būs ļoti svarīgs instruments ārējās darbības īstenošanai saskaņā ar KĀDP un tādēļ arī attiecībā uz EDS; uzsver, ka efektīvai EDS pilnībā jāizmanto pieejamās diplomātiskās iespējas (t.i., ES Ārlietu ministrs un Eiropas Ārējās darbības dienests (I-28. pants un III-296.3. pants) un vajadzības gadījumā militārās iespējas (t.i., nemainīgi strukturizēta dalībvalstu sadarbība augstas intensitātes misiju veikšanai, kas prasa lielākas militārās iespējas (I–41.6. pants, III-312. pants un īpašais protokols);

61.   aicina Padomi un Komisiju nekavējoties uzsākt vajadzīgos pasākumus, lai saskaņotu to darbību pirms galīgās Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācijas; uzsver, ka Parlaments centīsies šīs pūles pozitīvi un konstruktīvi novērtēt un izvērtēs visas piedāvātās darbības un pasākumus pārejas periodā, ņemot vairāk vērā kvalitāti nekā avotu, ar nolūku izveidot funkcionējošu un efektīvu Eiropas Ārējās darbības dienestu; uzsver, ka Parlaments arī izvērtēs šīs pūles, ņemot vērā to, vai tiek ievērota politiskā griba, kas izteikta Konstitūcijā, formulēt kopīgu stratēģiju, lai Eiropas balss pasaulē būtu vienota;

o
o   o

62.   dod norādījumus savam prezidentam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO, NATO un EDSO Ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes priekšsēdētājam.

(1) OV C 228, 13.8.2001., 173. lpp.
(2) OV C 64 E, 12.3.2004., 599. lpp.
(3) Pieņemti teksti, P6_TA(2005)0075.
(4) Izpētes grupas Barselonas ziņojums par Eiropas drošības iespējām
(5) OV L 340, 16.11.2004., 21.lpp.
(6) Padomes 2004. gada 23. februāra Lēmums 2004/197/KĀDP ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.)
(7) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.)
(8) OV L 245, 17.7.2004., 17.lpp.


Dopinga izmantošana sportā
PDF 196kWORD 39k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā
P6_TA(2005)0134B6-0215/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Amsterdamas Līgumam pievienoto Deklarāciju Nr. 29 par sportu, kā arī Līguma par Konstitūciju Eiropai III-282. pantu,

–   ņemot vērā tā 2000. gada 7. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu attiecībā uz Kopienas atbalsta plānu dopinga izmantošanas apkarošanai sportā (1),

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus Padomes 2000. gada 4. decembra sanāksmē par dopinga izmantošanas apkarošanu (2),

–   ņemot vērā tā 2000. gada 7. septembra rezolūciju par Komisijas ziņojumu Eiropadomei par pašreizējo sporta struktūru saglabāšanu un sporta sociālās funkcijas uzturēšanu Kopienā ‐ Helsinku ziņojumu par sportu (3),

–   ņemot vērā 2003. gada 5. martā Kopenhāgenā pieņemto Pasaules Antidopinga kodeksu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas 2004. gada 29. novembra publisko uzklausīšanu "Narkotiku lietošana sportā: šķērslis sporta ideālu īstenošanai",

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā vairāki dopinga lietošanas gadījumi 2004. gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās no jauna parādīja, ka diemžēl dopinga izmantošana sportā vēl ir realitāte, ar ko jācīnās;

B.   tā kā sabiedrības veselības un nepilngadīgo aizsardzība ir Eiropas Savienības prioritātes;

C.   tā kā dopings ir īsta sabiedrības veselības problēma, kas attiecas uz visiem sportā iesaistītajiem, tostarp jauniem cilvēkiem un amatieriem, kuri iegūst neatļautas vielas, piemēram, sporta centros un aizvien biežāk ar interneta palīdzību;

D.   tā kā Eiropas Savienībai ir jānostiprina Eiropas Izglītības caur sportu gada laikā gūtie panākumi, risinot visus aspektus, kas ir saistīti ar dopinga izmantošanu sportā;

E.   tā kā Līgums par Konstitūciju Eiropai nosaka atbilstīgu juridisko pamatu, lai varētu izstrādāt un īstenot Kopienas rīcību sporta jomā;

F.   tā kā sportisti, kam uzliek nogurdinošas prasības, ir pakļauti aizvien lielākam spiedienam, arī plašsaziņas līdzekļu un ekonomiskam spiedienam,

1.   uzsver to, ka paļaušanās uz ķīmiskām vielām rādītāju uzlabošanai ir pretrunā ar sporta sabiedrisko, kultūras un izglītības vērtību;

2.   atzīmē, ka, lai gan dopinga izmantošanas gadījumi ir viegli atrodami sporta vēsturē, mūsdienās dopinga lietošana iegūst jaunas un daudz bīstamākas formas saistībā ar tādu vielu izmantošanu kā augšanas hormoni un eritropoietīns, un metodēm kā, piemēram, asins pārliešana;

3.   izsaka bažas par profesionālu sportistu un amatieru fizisko un psiholoģisko veselību;

4.   uzsver ilgā laika periodā pastāvīgi veicamas neatkarīgas medicīniskās pārbaudes īstenošanas nozīmīgumu;

5.   aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ārējo robežu efektīvu kontroli un lai cīnītos pret neatļautu vielu tirdzniecību;

6.   aicina Komisiju īstenot efektīvu un saskaņotu politiku visās saistītajās jomās, īpaši sabiedrības veselības aizsardzībā, profilaksē, izglītībā un farmācijas pētniecībā;

7.   aicina Komisiju atbalstīt ilgstošu informācijas kampaņu, lai izveidotu efektīvu profilakses politiku;

8.   aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju pastiprināt to sadarbību ar Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA), Eiropas Padomi un Pasaules Veselības organizāciju, lai veicinātu Eiropas Savienības spēju efektīvi novērst un kontrolēt dopinga izmantošanu;

9.   aicina Komisiju visas ieinteresētās puses no sporta aprindām iesaistīt kopīgā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz dopinga izmantošanu, lai efektīvi risinātu šo problēmu un veicinātu nevainojamu sporta un fizisko nodarbību tēlu;

10.   aicina Komisiju veicināt koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz kopīgu efektīvu metožu izstrādi, lai kontrolētu un apstiprinātu ķīmisku vielu un to savienojumu lietošanu vingrošanas zālēs un sporta centros, it īpaši tajos, kurus apmeklē jaunieši;

11.   aicina Komisiju 7. Pamatprogrammā ierosināt turpmāku dažādu metožu izpēti dopinga noteikšanai un kontrolei;

12.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kandidātvalstīm, dalībvalstu un starptautiskajām sporta federācijām, Starptautiskajai Jāšanas sporta federācijai (FEI), Eiropas Padomei, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un Pasaules antidopinga aģentūrai (WADA).

(1) OV C 135, 7.5.2001., 270. lpp.
(2) OV C 356, 12.12.2000., 1. lpp.
(3) OV C 135, 7.5.2001., 274. lpp.


Kultūras daudzveidība
PDF 205kWORD 50k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kultūras daudzveidības un māksliniecisku izpausmju aizsardzības konvencijas izstrādi
P6_TA(2005)0135B6-0216/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 14. janvāra rezolūciju par kultūras daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu: Eiropas reģionu un tādu starptautisko organizāciju, kā UNESCO un Eiropas Padomes, loma (1),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ceļā uz starptautisku kultūras daudzveidības instrumentu" (KOM(2003)0520),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 12. marta rezolūciju par Vispārējo vienošanos par tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS) Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, tostarp kultūras daudzveidību (2),

–   ņemot vērā UNESCO 2001. gada 2. novembra Vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību,

–   ņemot vērā EK līguma 149. panta 1. punktu un 151. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulu un 22. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai I-3. panta 3. punkta ceturto daļu, kas apliecina, ka Savienība respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu, un III-315. pantu, kas apliecina vienprātības noteikumu Padomē, apspriežot un noslēdzot nolīgumus kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības jomā, ja šie nolīgumi draud ierobežot Savienības kultūru un valodu daudzveidību,

–   ņemot vērā UNESCO Vispārējās konferences 2003. gada 17. oktobra lēmumu sākt darbu, lai līdz nākamajai Vispārējās konferences sesijai 2005. gadā izstrādātu konvencijas par kultūras daudzveidību projektu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā no 2003. gada decembra līdz 2004. gada maijam notika neatkarīgu ekspertu sanāksmes, lai izstrādātu konvencijas pirmo provizorisko projektu;

B.   tā kā pēc 2004. gada septembra ir notikusi virkne starpvaldību sanāksmju, lai pabeigtu izstrādāt konvencijas pirmo provizorisko projektu un ziņojumu;

C.   tā kā 2001. gada novembrī pieņemtā UNESCO Vispārējā deklarācija par kultūras daudzveidību bija gaidīts solis virzienā uz starptautisko sadarbību, tomēr ir izrādījies, ka tā nav pietiekama atbilde uz draudiem kultūras daudzveidībai globalizācijas apstākļos;

D.   tā kā UNESCO konvencijas projekta uzdevums ir nodrošināt un aizsargāt kultūras un māksliniecisku izpausmju dažādību, un tā kā tās mērķis ir veicināt kultūras politiku izstrādi un pieņemšanu un atbilstīgu pasākumu veikšanu, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju dažādību, kā arī atbalstītu plašākas starptautiskas kultūras apmaiņas;

E.   tā kā konvencijas mērķis attiecas uz kultūras jautājumiem ‐ jomu, kurā saskaņā ar EK līguma 151. pantu Kopienai nav saskaņošanas pilnvaru, ‐ bet šī mērķa sasniegšanai paredzētie pasākumi var ietvert noteikumus, kas ietekmē acquis communautaire; citiem vārdiem, UNESCO konvencijas projekts ir jaukta veida nolīgums un ietver daudzus noteikumus, kas attiecas uz Kopienas kompetences jomām;

F.   tā kā Padome tāpēc 2004. gada 16. novembrī ir piekritusi Komisijas pilnvarām Kopienas vārdā veikt sarunas par tām UNESCO konvencijas projekta daļām, kas attiecas uz Kopienas kompetences jomām;

G.   tā kā dalībvalstīm ir pienākums cieši sadarboties ar Kopienu, lai nodrošinātu vienotību jebkuru dokumentu apspriešanā un pieņemšanā;

H.   tā kā EK līguma 300. pants nosaka Kopienas nolīgumu procedūras noteikumus un paredz apspriešanos ar Eiropas Parlamentu par priekšlikumu noslēgt šādu nolīgumu;

I.   tā kā attiecībā uz jaukta veida nolīgumiem ir svarīgi cieši sadarboties dalībvalstīm un visām Kopienas iestādēm;

1.   norāda, ka konvencijai ir jābūt starptautiskas sadarbības līdzeklim, kas veicinās kultūras attīstību, uzskata, ka konvencijas projekts ir nopietns mēģinājums risināt uzdevumus, kurus kultūras daudzveidībai izvirza globalizācijas un starptautiskās tirdzniecības politika, un atzinīgi vērtē saistoša, standartus nosakoša kultūras daudzveidības aizsardzības instrumenta izstrādes procesu;

2.   uzskata, ka dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai saskaņotu savas nostājas gan savstarpēji, gan ar Kopienu;

3.   pauž bažas, ka jebkāds vienotības trūkums var vājināt Kopienas nostāju un tās viedokļa uzticamību sarunās, un uzsver ES vienotības svarīgumu un vajadzību Parlamentam pilnībā iesaistīties skaidru pilnvaru noteikšanā, kā arī ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības pausto viedokli;

4.   uzstāj, ka Komisijai ne tikai Padomei jāsniedz aktualizēta informācija par sarunām UNESCO, bet arī jānodrošina, ka pilnībā tiek informēts Eiropas Parlaments;

5.   uzskata, ka ierosinātajā UNESCO konvencijā skaidri jāuzsver konvencijas valstu tiesības attīstīt, uzturēt un īstenot politikas un tiesību aktus, kas paredzēti, lai veicinātu un aizsargātu kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, turklāt šai sakarā izšķirošana nozīme ir tam, ka jāpastiprina konvencijā noteiktās tiesības, un ka jānovērš jebkuri mēģinājumi konvencijā šīs tiesības jebkādā veidā mazināt vai vājināt;

6.   uzskata, ka konvencijā ir jānorāda sabiedrisko pakalpojumu, it īpaši valsts raidsabiedrību ļoti ievērojamā loma kultūras daudzveidības un identitātes, kā arī kvalitatīva satura un zināšanu pieejamības visiem pilsoņiem aizsardzībā, atbalstīšanā un attīstībā;

7.   uzsver, ka, lai gan kultūras pakalpojumiem un precēm ir divējāds raksturs kā ekonomiskām un kultūras precēm, tomēr tās nevar pielīdzināt parastajām precēm;

8.   uzsver arī, ka valsts un visu pasaules reģionu kultūras dažādības pieejamība pieder pie pamattiesībām;

9.   uzstāj, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis šīs konvencijas sarunu un noslēgšanas procesā nedrīkst darīt neko tādu, kas varētu kaitēt kultūras daudzveidībai vai mazināt valdību spējas atbalstīt kultūras daudzveidību un identitāti;

10.   aicina UNESCO Vispārējo konferenci un sarunās iesaistītās puses nodrošināt, lai konvencija attiektos uz visām kultūras izpausmju formām;

11.   aicina visas sarunās iesaistītās puses darīt visu iespējamo, lai izstrādātu projekta galīgo versiju un lai nākamajā UNESCO Vispārējās konferences sanāksmē 2005. gada oktobrī Parīzē to varētu apstiprināt;

12.   uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu plurālismam ir jābūt vienam no konvencijas pamatprincipiem;

13.   uzstāj, ka konvencijai jānodrošina pārredzamības, proporcionalitātes un demokrātijas principi;

14.   uzstāj, ka konvencijai jābalstās uz starptautiskos tiesību aktos noteiktiem individuālo cilvēktiesību principiem, tostarp uz informācijas un viedokļa brīvības un intelektuālā īpašuma tiesībām;

15.   uzskata, ka jautājums par attiecībām starp starptautiskās tirdzniecības tiesību aktiem un topošo UNESCO konvenciju ir ļoti būtisks aspekts, kuru vislabāk risināt tādā veidā, lai kultūras daudzveidības aizsardzībai piešķirtu vismaz tādu pašu prioritāti kā citām politikām, un nekādā ziņā ne zemāku prioritāti;

16.   uzskata, ka nolīgumā jāparedz vienkāršu, tikai vienu un saistošu mehānismu strīdu atrisināšanai, lai starptautiskajās tiesībās attīstītu vienotu tiesu praksi kultūras daudzveidības jomā;

17.   uzskata, ka konvencijas kultūras nozaru definīcijās jāiekļauj ne tikai ražošana, bet arī kultūras preču un pakalpojumu radīšana, publicēšana, reklamēšana, izplatīšana, izstādīšana, sniegšana, pārdošana, krāšana, uzglabāšana un saglabāšana;

18.   uzskata, ka konvencijā jānorāda gan tiešā, gan netiešā valsts finansiālā atbalsta svarīgums un ka konvencijas valstis var noteikt šāda atbalsta raksturu, apjomu un saņēmējus;

19.   uzskata, ka jāsaglabā valstu tiesības organizēt, finansēt un noteikt kultūras daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzībai paredzēto sabiedrisko pakalpojumu iestāžu atbildības jomas, it īpaši attiecībā uz valsts raidsabiedrībām, lai nodrošinātu to demokrātisko un sociālo atbilstību attiecīgajām sabiedrībām, un ka tas jāattiecina arī uz digitālo laikmetu;

20.   tādēļ uzskata, ka konvencijai jāaizsargā konvencijas valstu tiesības paplašināt to kultūras politikas, attiecinot tās uz jaunu plašsaziņas līdzekļu saturu un jauniem izplatīšanas veidiem, un ka konvencijā ir skaidri jānorāda tehnoloģiskās neitralitātes princips;

21.   atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Kultūras daudzveidības novērošanas iestādi kā UNESCO struktūrvienību, kurai jāsadarbojas ar profesionālajām organizācijām;

22.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, kandidātvalstu valdībām, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropas Padomei un UNESCO.

(1) OV C 92 E, 16.4.2004., 322. lpp.
(2) OV C 61 E, 10.3.2004., 289. lpp.


Bangladeša
PDF 212kWORD 47k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Bangladešu
P6_TA(2005)0136RC-B6-0252/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2001. gada Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un Bangladešas Tautas Republiku par sadarbību un attīstību(1),

–   ņemot vērā augošo kritiku, kuru 2005. gada februārī izteica Apvienoto Nāciju Ekonomiskā un sociālā padome (E/CN.4/2005/NGO/32), 2005. gada februārī izteica ASV Valsts departaments (Ziņojums par cilvēktiesību praksi Bangladešā 2004. gadā) un cilvēktiesību aizsardzības organizācija Amnesty International (piemēram, Steidzama rīcība 061/2005) par valsts bruņoto spēku un fundamentālistu reliģisko organizāciju izdarīto cilvēktiesību pārkāpumu daudzumu un smagumu,

–   ņemot vērā prezidentūras deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par 2005. gada 29. janvāra uzbrukumu Habigandžā, Bangladešā,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. pantu,

A.   izsakot bažas par atkārtotiem uzbrukumiem ar sprāgstvielu izmantošanu vadošajiem opozīcijas politiķiem, reliģisko minoritāšu grupām, žurnālistiem un NVO pārstāvjiem, it īpaši par diviem pēdējiem uzbrukumiem, kuros izmantotas granātas un kuru mērķis bija divi prominenti opozīcijas politiķi, 2004. gada 21. augustā Awami Līgas vadītājs un bijusī premjerministre Sheikh Hasina un 2005. gada 27. janvārī bijušais finanšu ministrs Shah Mohammad Kibria, kuru nogalināja;

B.   izsakot bažas par nesenajiem Bangladešas politiskajiem notikumiem, kuros šķiet pieaug fundamentālisma risks un slikta pārvalde, korupcija un nepotisms ir nopietni iedragājis tiesiskumu, tostarp arī konstitūcijā iestrādātos drošības pasākumus pamattiesību aizsardzībai Bangladešā;

C.   izsakot bažas, ka Bangladešas valdība ir guvusi vājus panākumus vardarbības uzliesmojumu mazināšanā un ka turpinās ekstrēmistu grupu draudi. Atzīmē, ka paramilitāru grupu darbība turpinās lauku rajonos, kur tās dažos gadījumos atbalsta vietējās varas iestādes;

D.   izsakot bažas, ka reliģiskās minoritātes, tostarp hindu, bet arī mērenās islama grupas, kā arī sieviešu tiesību organizācijas ir neseno gadu vardarbības un iebiedēšanas upuri;

E.   atzīstot, ka sekojošā baiļu atmosfēra ir radusies valdības islama fundamentālistu partiju ļaunprātīgas pilnvaru izmantošanas rezultātā;

F.   tā kā Bangladeša, lai gan ir guvusi nelielus panākumus sociālekonomiskās jomās, tostarp veselības aizsardzībā, sanitārijā, izglītībā, sieviešu iespēju palielināšanā, ģimenes plānošanā un pārtikas patstāvībā, kavējas ar vispārējo pārvaldes jautājumu uzlabošanu un cilvēktiesību veicināšanu, kuru īstenošana varētu turpināt sociālekonomiskās attīstības pieaugumu iedzīvotāju labā;

G.   izsakot bažas par līdzšinējo Bangladešas valdības nespēju nodot tiesai uzbrukumu izdarītājus un par vispārīgo likumības un kārtības stāvokļa pasliktināšanos Bangladešā pagājuša gadā; tomēr atzīmē, ka 2005. gada 22. februārī Bangladešas valdība aizliedza divu islama kriminālu organizāciju darbību un iesaldēja tās līdzekļus;

H.   uzsverot, ka EK ‐ Bangladešas Sadarbības nolīguma pamatā ir cieņa pret cilvēktiesībām un demokrātijas principiem un ka 1. panta pārkāpšana var apdraudēt nolīguma turpmāku darbību;

I.   tā kā Komisijai ir jānodrošina, lai Bangladešas cilvēktiesību situāciju pārraudzītu un lai Parlaments tiktu par to informēts;

J.   uzsverot, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Bangladešai ir jāpilda saistības, ko tā ir uzņēmusies parakstot Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām, un Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem, taču tā vēl nav pieņēmusi nevienu veicinošu tiesību aktu;

1.   nosoda atkārtotos uzbrukumus ar sprāgstvielu izmantošanu un mudina Bangladešas valdību nodrošināt, lai starptautiskiem izmeklētājiem, kuri palīdz Bangladešas izlūkdienestiem, būtu pilnībā iespējams iepazīties ar visiem pierādījumiem par uzbrukumiem, kā to solīja pati valdība, un mudina Bangladešas valdību pilnībā publicēt ziņojumu par izmeklēšanu;

2.   mudina Bangladešas valdību ievērot Augstās tiesas dotos norādījumus, lai izvairītos no nepareizas juridisko instrumentu pielietošanas, aizturot opozīcijas demonstrantus, izvairoties no miermīlīgus politiskos protestus apspiešanas ar apcietināšanas un spīdzināšanas palīdzību;

3.   mudina Bangladešas valdību, jo īpaši darīt galu RAB paramilitāro spēku noziedzības novēršanas operācijām, kuru rezultātā bez tiesas nogalināja cilvēkus; norāda, ka cienījama cilvēktiesību organizācija ODHIKAR ir paziņojusi, ka 2004.gadā publiski tika paziņots par 90 nāves gadījumiem apcietinājumā, kurus izraisīja spīdzināšana;

4.   mudina Bangladešas valdību ļaut iedzīvotājiem piedalīties tradicionālajos kultūras notikumos un nodrošināt tajos drošību, lai šos pasākumus, kuri atspoguļo iecietības un sekulārisma tradīcijas, varētu droši īstenot;

5.   mudina Bangladešas valdību veikt profilaktiskus pasākumus pret islama paramilitārajām grupām, kuras sēj vardarbību un bailes Bangladešas lauku rajonos;

6.   atkārtoti apliecina atbalstu prasībai saukt pie atbildības tos, kuri ir piedalījušiem Bangladešas pilsoņu masveida slepkavībā un citos kara noziegumos Bangladešas atbrīvošanas kara laikā 1971. gadā;

7.   uzskata, ka ņemot vērā parlamenta vēlēšanas, kuras ir ieplānotas 2006. gada beigās vai 2007. gada sākumā, ir nepieciešams veikt sistemātisku reformu, lai no jauna ieviestu labas pārvaldes principus, lai vēlēšanu komisija un pagaidu valdība var strādāt patstāvīgi;

8.   uzskata, ka būs nepieciešama visas pasaules līdzekļu devēju saskaņota pieeja šādu reformu atbalstīšanai;

9.   aicina, lai visas puses atturētos no demokrātijas principiem neatbilstošas prakses un lai notiktu visu pušu dialogs pilnībā iesaistoties parlamenta demokrātiskajos procesos, jo īpaši aicina opozīcijas partijas izbeigt parlamenta boikotu, tā kā aģitācija un vardarbība izraisa Bangladešas tautas ciešanas;

10.   izsaka atbalstu principiālajiem soļiem, kurus pēdējā gada laikā veica ES pārstāvji aizstāvot reliģisko minoritāšu tiesības Bangladešā, piemēram, 2004. gada oktobra klātbūtnei musulmaņu Ahmadiyya centrā, par spīti tam, ka fundamentālisti bija plānojuši masveida uzbrukumu centram;

11.   aicina Padomi pārskatīt EK ‐ Bangladešas Sadarbības nolīguma cilvēktiesību un demokrātijas noteikuma piemērošanu un pārbaudīt, vai Bangladešas valdības centieni cilvēktiesību situācijas uzlabošanā ir pietiekoši;

12.   atzīmē Bangladešas valdības nesen veiktos pieticīgos soļus valsts politiskās situācijas uzlabošanā, izsaka atbalstu Bangladešas valdībai tādas situācijas radīšanā, kurā tiek cienīta likumība un kārtība un atbalstu jebkādai būtiskai attīstībai tādās jomās kā laba pārvalde, preses brīvība, korupcijas apkarošana un cilvēktiesību ievērošana;

13.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Ģenerālsekretāram un Bangladešas valdībai.

(1) OV L 118, 27.4.2001., 48.lpp.


Humānā palīdzība Rietumsahāras bēgļiem
PDF 199kWORD 38k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humāno palīdzību Rietumsahāras bēgļiem
P6_TA(2005)0137RC-B6-0250/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2000. gada 16. marta rezolūciju par Rietumsahāru (1), kurā tas "pieprasa, lai Komisija pastiprinātu humāno palīdzību bēgļiem no Rietumsahāras un aicina it īpaši palielināt humānās palīdzības sniegšanu Rietumsahāras iedzīvotājiem, īpaši pārtikas, higiēnas un izglītības jomā",

–   ņemot vērā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2004. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa – Komisija (2), pieprasot Komisijai garantēt būtisku un nepārtrauktu humānās palīdzības sniegšanu Rietumsahāras bēgļiem,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2004. gada 20. oktobra ziņojumu par iespējamo Apvienoto Nāciju Misijas referendumam Rietumsahārā (MINURSO) personāla samazināšanu, ieskaitot civilo un administratīvo personālu (S/2004/827), un 2005. gada 27. janvāra ziņojumu par situāciju Rietumsahārā (S/2005/49), kuri aicina starptautisko sabiedrību turpināt humānās palīdzības sniegšanu Rietumsahāras bēgļiem līdz Rietumsahāras konflikta atrisināšanai;

–   ņemot vērā ANO Pasaules pārtikas programmas (UNWFP) 2004. gada 5. māija priekšlikumu par palīdzību Rietunsahāras bēgļiem (WFP/EB.5/2004/5-B/4), kurā ir konstatēts, ka Rietumsahāras bēgļu dzīves apstākļi ir pasliktinājušies (augšanas traucējumi bērniem, nepietiekams un slikts uzturs, mazasinība u.c.) sakarā ar palīdzības samazināšanos;

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Rietumsahāras iedzīvotāji nepabeigtās dekolonizācijas dēļ atrodas bēgļu nometnēs Alžīrijā un šo iedzīvotāju izdzīvošana ir pilnībā atkarīga no starptautiskās humānās palīdzības;

B.   ņemot vērā humanitārās situācijas pasliktināšanos, ko Eiropas Parlamenta deputātu grupa konstatēja, kad viņi 2005. gada 3.–6. marta vizītes laikā apmeklēja Rietumsahāras bēgļu nometnes (kuras atrodas pie Tindufas Alžīrijas dienvidrietumos),

C.   tā kā 2005. gada 26. februārī tika izplatīts ANO Pasaules pārtikas programmas (UNWFP) aicinājums palīdzības sniedzējām valstīm, kurā ir uzsvērts, "ka no 2005. gada maija ANO Pasaules pārtikas programma (UNWFP) vairs nevarēs nodrošināt 158 000 Rietumsahāras bēgļiem pārtikas devu 2 100 kaloriju apmērā ..", jo trūkst dāsnu ziedojumu un ārējas palīdzības, "kas visiem bēgļiem, bet pirmkārt bērniem un sievietēm, var radīt nopietnas pārtikas un veselības problēmas";

D.   tā kā 2005. gada maijā pārtikas produkti krājumi izbeigsies, kas bēgļu vidū, kuri jau dzīvo nedrošā situācijā, izraisīs nopietnu humanitāro krīzi, ja nekavējoties netiks veikti pasākumi, lai ātri sniegtu ievērojamu palīdzību, tādējādi uz laiku labojot šo nopietno situāciju;

E.   tā kā radīsies dramatiskas sekas, ja turpmāk tiks samazināta palīdzība, ko Komisija Rietumsahāras bēgļiem sniedz ar Humānās palīdzības departamenta (ECHO) starpniecību (pārtikas devas samazināšanās, situācijas pasliktināšanās veselības un izglītības jomā utt.);

F.   tā kā līdz 2002. gadam Komisija Rietumsahāras bēgļiem ir sniegusi īpašu un papildu palīdzību (pārtikas produkti, veselība, izglītība, mājokļi, higiēna utt.), papildinot palīdzību attiecībā uz pamatproduktiem, ko ANO struktūras ir sniegušas saskaņā ar savām pilnvarām;

G.   tā kā humanitāro krīzi galvenokārt ir izraisījis ievērojamu panākumu trūkums, cenšoties rast taisnīgu un ilgstošu politisko risinājumu saistībā ar Rietumsahāras politisko situāciju, kurš varētu būt pieņemams dažādajām iesaistītajām pusēm,

1.   pieprasa, lai Komisija nekavējoties piešķirtu ārkārtas palīdzību tās grūtās situācijas risināšanai, ko piedzīvo tie Rietumsahāras iedzīvotāji, kuri pašreiz ir bēgļi;

2.   pieprasa Komisijai palīdzību palielināt un dažādot, lai tā atkal būtu vismaz 2002. gada apmērā, tādējādi garantējot bēgļiem no Rietumsahāras pietiekamu pārtikas minimumu, vienlaikus turpinot pievērst īpašu uzmanību veselības, izglītības, mājokļu un transporta jomai;

3.   atkārto savu pieprasījumu Komisijai, kas formulēts 66. punktā minētā 2003. gada 23. oktobra rezolūcijā par 2004. finanšu gada ES budžeta projektu, veikt attiecīgus pasākumus, lai Rietumsahāras bēgļiem piešķirtā palīdzība būtu garantēta un lai tā nekādā gadījumā ‐ pat uz laiku ‐ netiktu pārtraukta tikai administratīvu iemeslu dēļ;

4.   pieprasa Komisijai, īstenojot Rietumsahāras bēgļiem paredzētās ECHO programmas, sadarboties ar tām Eiropas nevalstiskajām organizācijām, kurām šajā jomā jau ir pieredze, lai garantētu, ka Eiropas Savienības palīdzība tiek piešķirta efektīvi un ātri;

5.   pieprasa Komisijai sekmēt humānās palīdzības pārvaldības spēju stiprināšanu bēgļu nometnēs, sadarbojoties ar tām Rietumsahāras iestādēm, kas ir izveidotas tieši šim nolūkam;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, Marokas valdībai, "Front Polisario" un Āfrikas Savienības priekšsēdētājam.

(1) OV C 377, 29.12.2000., 354. lpp.
(2) OV C 82 E, 1.4.2004., 457. lpp.


Lampedūza
PDF 199kWORD 42k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Lampedūzu
P6_TA(2005)0138RC-B6-0251/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju un tās 14. pantu,

–   ņemot vērā 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 33. panta 1. punktu, kurā noteikta individuālo gadījumu pienācīga izskatīšana un aizliegta bēgļu atpakaļnosūtīšana (refoulement),

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, it īpaši tās 4. protokola 4. pantu, kurā noteikts, ka "ārvalstnieku kolektīva izraidīšana ir aizliegta";

–   ņemot vērā Barselonas deklarāciju, kā arī darba programmu, kuras pieņemtas Eiropas un Vidusjūras konferencē 1995. gada 27.–28. novembrī, lai veicinātu pamattiesību ievērošanu Vidusjūras reģionā,

–   ņemot vērā ES Pamattiesību hartu (1) un tās 18. pantu par patvēruma tiesībām,

–   ņemot vērā ES līguma 6. pantu un EK līguma 63. pantu,

–   ņemot vērā rakstiskos jautājumus E–2616/04 un E–0545/05,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Lampedūzas sala atrodas Sicīlijas jūras šauruma vidū un ir 20 km2 liela sala ar 5 500 iedzīvotājiem, un acīmredzami šīs salas spēja uzņemt un izmitināt daudzos imigrantus un patvēruma meklētājus, kuri regulāri izkāpj tās krastos un bieži ir izmisuma stāvoklī, ir ierobežota;

B.   satraukts par imigrantu kolektīvu izraidīšanu no Lampedūzas salas uz Lībiju, ko Itālijas varas iestādes veica no 2004. gada oktobra līdz 2005. gada martam;

C.   tā kā Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) nosodīja 180 cilvēku atpakaļnosūtīšanu 2005. gada 17. martā un paziņoja, ka "nav apstiprinājies tas, ka Itālija veikusi visu nepieciešamo, lai nodrošinātu to, ka labticīgie bēgļi netiek nosūtīti atpakaļ uz Lībiju, kuru nevar uzskatīt par drošu patvēruma valsti"; tā kā Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) "dziļi nožēlo pārskatāmības trūkumu gan no Itālijas, gan no Lībijas varas iestāžu puses";

D.   nobažījusies par to, ka Itālijas varas iestādes atteicās Apvienoto Nāciju Augstajam komisāram bēgļu jautājumos (UNHCR) 2005. gada 15. martā nodrošināt piekļuvi Lampedūzas aizturēšanas centram, taču tai pat laikā, pēc Apvienoto Nāciju Augstais komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) izteikumiem, Itālijas varas iestādes Lībijas ierēdņiem to atļāva;

E.   izsakot nopietnas bažas par simtiem patvērumu meklētāju likteni, kuri nodoti Lībijai, jo šī valsts nav parakstījusi Ženēvas Bēgļu konvenciju, tai nav funkcionējošas patvēruma sistēmas, tā nevar garantēt bēgļu tiesību ievērošanu, bet veic patvaļīgus arestus, aizturēšanu un izraidīšanu un tā kā izraidītās personas parasti ir roku dzelžos un nezina galamērķi;

F.   nobažījies par slikto izturēšanos pret aizturētajām personām Lībijas nometnēs un viņu nožēlojamajiem dzīves apstākļiem, kā arī par neseno masveida ārvalstnieku repatriāciju no Lībijas uz viņu izcelsmes valstīm apstākļos, kas nenodrošina ne viņu cieņu, ne izdzīvošanu; nobažījies arī par Lībijas avotu informāciju, kuri ziņoja par 106 nāves gadījumiem pēc izraidīšanas;

G.   ņemot vērā divpusējo vienošanos, kuras saturs vēl ir noslēpums, starp Itāliju un Lībiju, kas uzticētu Lībijas varas iestādēm imigrantu plūsmu uzraudzību un kas tām uzdotu par pienākumu no jauna uzņemt Itālijas noraidītās personas;

H.   nobažījies par to, ka Itālijā nav likuma par patvēruma tiesībām;

I.   ņemot vērā pieprasījumu, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2005. gada 6. aprīlī adresēja Itālijai, par informācijas sniegšanu par situāciju Lampedūzas salā atbilstīgi izraidīto imigrantu grupas iesniegtajai prasībai Nr. 11593/05,

1.   pieprasa Itālijas varas iestādēm un dalībvalstīm atturēties no kolektīvas patvērumu meklētāju un "nelegālo imigrantu" izraidīšanas uz Lībiju un citām valstīm, nodrošināt patvēruma pieprasījumu individuālu izskatīšanu, kā arī atpakaļnenosūtīšanas (non-refoulement) principa ievērošanu;

2.   uzskata, ka Itālijas varas iestāžu veiktā imigrantu masveida izraidīšana uz Lībiju, tai skaitā tā, kas notika 2005. gada 17. martā, ir atpakaļnenosūtīšanas (non-refoulement) principa pārkāpums un ka Itālijas varas iestādes neizpildīja savus starptautiskos pienākumus, nepārliecinoties par to, vai izraidīto personu dzīvība viņu izcelsmes valstī nav apdraudēta;

3.   aicina Itālijas varas iestādes nodrošināt Apvienoto Nāciju Augstajam komisāram bēgļu jautājumos (UNHCR) brīvu pieeju Lampedūzas aizturēšanas centram un tiem cilvēkiem, kuri tur atrodas un kuriem varētu būt nepieciešama starptautiska aizsardzība;

4.   aicina Komisiju, Līgumu noteikumu uzraudzītāju, sekot, lai Eiropas Savienībā tiktu ievērotas patvēruma tiesības, atbilstīgi ES līguma 6. pantam un EK līguma 63. pantam, pārtraukt kolektīvās izraidīšanas un prasīt, lai Itālija, kā arī citas dalībvalstis ievērotu savus pienākumus atbilstīgi Eiropas Savienības tiesībām;

5.   uzsver Kopienas imigrācijas un patvēruma politikas nepieciešamību, kas pamatotos uz imigrācijas legālo kanālu atvēršanu un imigrantu pamattiesību aizsardzības kopīgu normu noteikšanu visā Eiropas Savienībā, kā tas noteikts Eiropadomes Tamperes sanāksmē 1999. gadā un apstiprināts Hāgas programmā;

6.   atkārtoti izsaka savus iebildumus par mazākā kopsaucēja pieeju priekšlikumā Padomes direktīvai par patvēruma procedūrām (KOM(2002)0326) un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ātri transponēta Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (2);

7.   pieprasa Komisijai risināt pārskatāmu dialogu par šo jautājumu, tai skaitā publiskot tās 2004. gada novembra un decembra tehniskās misijas Lībijā par nelegālo imigrāciju rezultātus;

8.   pieprasa, lai Lībija starptautiskajiem novērotājiem nodrošinātu pieeju, izbeigtu imigrantu patvaļīgu izraidīšanu un arestus, ratificētu Ženēvas Bēgļu konvenciju un atzītu Augstā komisāra bēgļu jautājumos pilnvaras, kā arī pieprasa, lai tiktu publiskotas visas vienošanās ar Lībiju par atpakaļuzņemšanu;

9.   prasa nosūtīt uz Lampedūzas un Lībijas bēgļu centriem kompetento komiteju delegāciju, lai varētu novērtēt problēmas apjomu un pārliecināties par Itālijas un Lībijas varas iestāžu darbības likumību;

10.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Lībijas valdībai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Lībijas valdībai, kā arī ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

(1) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(2) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.


Sausums Portugālē
PDF 198kWORD 43k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par sausumu Portugālē
P6_TA(2005)0139RC-B6-0255/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 2. un 6. pantu, saskaņā ar kuriem vides aizsardzības prasības ir jāintegrē dažādu nozaru Kopienas politikas virzienos, lai panāktu ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,

–   ņemot vērā EK līguma 174. pantu,

–   ņemot vērā 1997. gada decembra Kioto protokolu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata izmaiņām (UNFCCC) un to, ka EK 2002. gada 4. martā ratificēja Kioto protokolu,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par klimata izmaiņām un Eiropas Ūdens dimensiju,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā Eiropas dienvidu daļa un it sevišķi Ibērijas pussala pēdējos gados ir nopietni cietusi no sausuma,

B.   tā kā no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada marta beigām Portugālē nokrišņu daudzums ir bijis mazāks par 50% no 1961. līdz 1990. gada vidējā nokrišņu daudzuma un tā rezultātā ir ievērojami samazinājies gruntsūdeņu daudzums, kas atsevišķos valsts reģionos ir pat zemāks par 20% no normas,

C.   tā kā 2005. gada 15. martā gandrīz 88% procentus Portugāles sauszemes teritorijas bija skāris nopietns vai pat ārkārtējs sausums un tā kā pat dažas lietainās dienas nav spējušas mainīt situāciju,

D.   tā kā ūdens trūkuma sekām ir nopietna sociāli ekonomiska ietekme un tās izjūt lauksaimniecībā, mežsaimniecībā – augi, sevišķi graudaugi, lopbarības kultūras un dabisko pļavu augi aug lēnām vai neaug nemaz, apdraudot salmu un graudaugu ražu un izraisot ļoti nopietnu lopbarības trūkumu, – pārtikas ražošanas nozarē, vides aizsardzības jomā, valsts veselības aprūpes sistēmā un līdz ar to tūrisma nozarē, kas ir svarīgākā Portugāles tautsaimniecības nozare,

E.   tā kā no maija līdz rudens sākumam nokrišņi nav paredzami un lopi būs jābaro ne tikai vasarā, bet arī nākamajā ziemā,

F.   tā kā visvairāk sausums skar cilvēkus ar zemiem finansiāliem resursiem un tā kā pavasara kultūraugus apdraud nelielais rezervuāros uzkrātais ūdens daudzums, pie tam palielinās iespēja, ka tāpat kā 2003. gadā vasarā izcelsies ugunsgrēki, kas plosās jau tagad,

G.   tā kā saskaņā ar pētījumu par prognozējamajām sausuma sekām nākamo vienpadsmit mēnešu laikā, sausuma visvairāk skartajos reģionos paredzami neto pievienotās vērtības zaudējumi 34% apmērā un kopējie zaudējumi 40% apmērā,

H.   tā kā ilgstošais sausums Portugālē ir vēl viens pierādījums klimata izmaiņu negatīvajai ietekmei un uzsverot to, ka notiekošais ir vēl viens pierādījums tam, ka ir vajadzīga vērienīga rīcība visā pasaulē, lai apturētu klimata izmaiņas; tā kā ES ir jāturpina ieņemt vadošo lomu šajā procesā un jāveic vēl vairāk pasākumu tādās svarīgās jomās kā vides aizsardzība, enerģētika un transports,

1.   jūt līdzi sausuma skartajiem iedzīvotajiem un nozarēm un ir norūpējusies par situāciju, kas skar Portugāles lauksaimniekus un lopkopjus, kā arī tos reģionus, īpaši valsts vidieni un dienvidu daļu, kur situācija ir visnopietnākā, kuri cieš no nepietiekama ūdens daudzuma;

2.   uzskata, ka Kopienai ir jārīkojas, pie tam jāatbalsta ne tikai upuri; jāveic arī pasākumi, lai samazinātu zaudējumus un nākotnē izvairītos no situācijām ar tik postošām sekām; šajā sakarā un, balstoties uz Portugāles iestāžu sniegto informāciju, aicina Komisiju:

   - nodrošināt, ka lauksaimniekiem jau iepriekš tiek izmaksāta lauksaimniecības palīdzība;
   - saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un rīkojoties tāpat kā iepriekš līdzīgās situācijās veicināt graudaugu mobilizāciju no Kopienas intervences krājumiem, kas radušies no pārpalikumiem citās dalībvalstīs,
   - sniegt atbalstu veterinārajiem pasākumiem, kas uzskaitīti ārkārtas plānā, lai apkarotu infekciozā katarālā drudža epidēmiju, kas izcēlās reizē ar sausuma iestāšanos un kas ievērojami pasliktināja situāciju, jo bija ierobežota dzīvnieku pārvietošana;
   - ļaut atkāpties no vairākiem Kopienas noteikumiem, sevišķi attiecībā uz atļauju ganīt lopus atmatās un graudaugu sējumos, kuru ražu tāpat izjauktā ražas cikla dēļ nebūs iespējams novākt;
   - ļaut Portugāles iestādēm piešķirt situācijai atbilstošu valsts palīdzību sevišķi mazo lauku saimniecību īpašniekiem, lai palīdzētu segt lielās izmaksas, kas radušās, piebarojot lopus, vedot vai iegūstot ūdeni vai citu darbību rezultātā, kas veiktas nopietni skartajās nozarēs, sevišķi citrusaugļu un kartupeļu ražošanas nozarē;
   - iesniegt Padomei un Parlamentam priekšlikumu pārskatīt juridiskos instrumentus, lai pielāgotu spēkā esošos tiesību aktus izmantošanai tam, lai novērstu šādas nopietnas sekas, ja Eiropas dienvidu daļu tuvākajos gados atkal piemeklē sausums;

3.   brīdina Komisiju un Padomi par nepieciešamību atvēlēt finansējumu un līdzekļus, lai laikus tiktu veikti pasākumi sausuma radītu mežu ugunsgrēku novēršanai nākamajā vasarā;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecībā (KOM(2005)0074) un aicina Komisiju un Padomi steidzami rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu efektīvu Kopienas aizsardzības sistēmu Eiropas lauksaimnieku aizsardzībai pret tādiem riskiem un krīzēm kā pašreizējais sausums Portugālē; uzskata par nepieciešamu ieviest sabiedrisku lauksaimniecības apdrošināšanu, ko finansē no Kopienas līdzekļiem, lai tādu nelaimju kā sausums un ugunsgrēki gadījumā lauksaimniekiem būtu garantēts ienākumu minimums;

5.  Uzskata par nepieciešamu ieviest finansiāla atbalsta pozīciju, lai mazinātu izmaksu un lauksaimniecības produkcijas apjoma samazināšanās pieaugumu, kā arī īslaicīgi atbrīvot no sociālās apdrošināšanas iemaksām (nezaudējot tiesības uz sociālo nodrošinājumu) uz pilnu slodzi strādājošos lauksaimniekus, kuru ienākumi nepārsniedz 12 Eiropas lieluma vienības (ELV) reizē ar ražas kredīta bezprocentu pagarinājumu par diviem gadiem;

6.   aicina Padomi un Komisiju pārskatīt iespēju izmantot Solidaritātes fondu, jo īpaši nodrošinot to, ka fondu var izmantot arī reaģējot uz šādām situācijām, kas ir bieža parādība Eiropas dienvidu daļā;

7.   aicina Komisiju pieņemt iniciatīvas, lai nodrošinātu Kioto protokola saistību izpildi;

8.   mudina Komisiju veikt nopietnu pētījumu par šādām parādībām, lai konstatētu to cikliskumu un to, vai tās liecina par sagaidāmām ilgtermiņa klimata izmaiņām, kā arī izpētīt iespējas pēc 2012. gada panākt tādu vienošanos par ANO īstenoto procesu saistībā ar klimata pārmaiņām un ES ilgtermiņa stratēģijas izstrādāšanu, kuras mērķis ir panākt emisijas samazināšanu rūpnieciski attīstītajās valstīs par 15–30 % līdz 2020. gadam; uzsver, ka ES jāsaglabā vadošā loma saistībā ar starptautiskajiem centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas un jāiesniedz konkrēti priekšlikumi programmai ar godkārīgiem mērķiem laika posmam pēc 2012. gada;

9.   atgādina par neseno Komisijas ziņojumu par klimata izmaiņu parādībām un to tiešo ietekmi uz ūdens apgādi un kvalitāti un ekosistēmām; īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu sadarboties ar ES ūdens politikas veidotājiem, sniedzot informāciju par dažādu klimata izmaiņu scenāriju ietekmi uz ūdens sektoru (lauksaimniecībā, pilsētu ūdensapgādē, ražošanā, enerģētikā, civilajā aizsardzībā un teritoriālajā plānošana);

10.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Portugāles parlamentam un valdībai, kā arī sausuma skarto reģionu pašvaldībām.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika