Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2500/2001, lai varētu īstenot Kopienas atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu (KOM(2004)0814 ‐ C6–0026/2005 ‐ 2004/0285(CNS))

P6_TA(2005)0140 A6-0093/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0814)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 181.A panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0026/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0093/2005),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un Turcijas valdībai un parlamentam.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku (KOM(2004)0625 – C6-0009/2005 – 2004/0216(CNS))

P6_TA(2005)0141 A6-0081/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2004)0625)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 170. panta otro daļu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0009/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0081/2005),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Meksikas Savienotajām Valstīm (KOM(2004)0802 – C6-0035/2005 – 2004/0274(CNS))

P6_TA(2005)0142 A6-0080/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2004)0802)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 170. panta otro daļu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0035/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0080/2005),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Meksikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm sakarā ar to pievienošanos Eiropas Savienībai (12585/2004 – KOM(2004)0596 – C6-0247/2004 – 2004/0201(AVC))

P6_TA(2005)0143 A6-0058/2005

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2004)0596)(1),

–   ņemot vērā sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju (12585/2004)(2),

–   ņemot vērā lūgumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar EK Līguma 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta otro teikumu un 310. pantu (C6-0247/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A6-0058/2005),

1.   sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai (14238/1/2004 ‐ C6–0007/2005 ‐ 2003/0198(COD))

P6_TA(2005)0144 A6-0084/2005

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (14238/1/2004 ‐ C6-0007/2005) (1),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0510) (3),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā tās Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6–0084/2005),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. .../2005, ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (4),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (5),

tā kā

(1)  Padomes Direktīvas 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (6) 9. pants paredz, ka dalībvalstis cita citai palīdz īstenot minēto direktīvu un var veikt divpusēju vai daudzpusēju informācijas apmaiņu, jo īpaši lai pirms transportlīdzekļu reģistrācijas pārbaudītu tā juridisko statusu dalībvalstī, kurā tas iepriekš bijis reģistrēts. Tādās pārbaudēs jo īpaši var izmantot elektroniskus tīklus;

(2)  Šengenas Informācijas sistēma (vai "SIS"), kura izveidota saskaņā ar IV sadaļu 1990. gada Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, (7) (turpmāk "1990. gada Šengenas konvencija") un kura iekļauta Eiropas Savienības sistēmā saskaņā ar Protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir elektronisks tīkls starp dalībvalstīm un ietver, inter alia, datus par nozagtiem, piesavinātiem vai pazudušiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 50 cm³. Saskaņā ar 1990. gada Šengenas konvencijas 100. pantu SIS ievada datus par šādiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri vajadzīgi konfiskācijas veikšanai vai izmantošanai par pierādījumiem kriminālprocesā;

(3)  Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmums 2004/919/EK par vēršanos pret noziegumiem, kuri saistīti ar transportlīdzekļiem un kuriem ir pārrobežu sekas (8), paredz izmantot Šengenas informācijas sistēmu kā būtisku tiesībaizsardzības stratēģijas sastāvdaļu, apkarojot ar transportlīdzekļiem saistītus noziegumus;

4)   saskaņā ar 1990. gada Šengenas konvencijas 101. panta 1. punktu piekļuve SIS datiem un tiesības tieši meklēt šādus datus ir ekskluzīvi dotas vienīgi iestādēm, kas atbildīgas par robežkontroli un citādu valsts iekšienē veiktu policijas un muitas kontroli, kā arī par šādas kontroles koordināciju;

5)   1990. gada Šengenas konvencijas 102. panta 4. punkts nosaka, ka datus parasti nedrīkst izmantot administratīviem mērķiem;

6)   dienestiem, kas dalībvalstīs atbild par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu un kas šim nolūkam skaidri norādīti, vajadzētu būt piekļuvei SIS ievadītiem datiem par mehāniskiem transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 50 m³, piekabēm un dzīvojamām piekabēm, kuru pašsvars pārsniedz 750 kg, kā arī datiem par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļa numura zīmēm, kas nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai atzītas par spēkā neesošām, lai ļautu šīm iestādēm vai dienestiem pārbaudīt, vai reģistrējamie transportlīdzekļi nav nozagti, piesavināti vai pazuduši. Tāpēc ir jāpieņem noteikumi, kas šiem dienestiem dod piekļuvi šādiem datiem un ļauj tos izmantot šim administratīvajam mērķim, likumīgi izdodot transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības;

7)   dalībvalstu būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka likumpārkāpuma gadījumā veic 1990. gada Šengenas konvencijas 100. panta 2. punktā paredzētos pasākumus;

(8)  Eiropas Parlamenta 2003. gada 20. novembra Ieteikums Padomei par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) iezīmē vairākas svarīgas bažas un apsvērumus saistībā ar SIS attīstību, jo īpaši attiecībā uz privātu struktūru, piemēram, transportlīdzekļu reģistrācijas dienestu, piekļuvi SIS;

9)   tiktāl, ciktāl dalībvalstu dienesti, kas atbild par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, nav valsts dienesti, piekļuve SIS būtu jāpiešķir netieši, tas ir, ar 1990. gada Šengenas konvencijas 101. panta 1. punktā minētās iestādes starpniecību, kura ir atbildīga par to, lai nodrošinātu saderību ar pasākumiem, ko dalībvalstis veic atbilstīgi 1990. gada Šengenas konvencijas 118. pantam;

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) un 1990. gada Šengenas konvencijas īpašie noteikumi par datu aizsardzību, kuri papildina vai precizē minētajā direktīvā noteiktos principus, attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic dienesti, kuri dalībvalstīs atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu;

11)   ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi - proti, nodrošināt piekļuvi SIS tādiem dienestiem, kas dalībvalstīs atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, lai tādējādi tiem atvieglinātu Direktīvā 1999/37/EK paredzēto uzdevumu izpildi - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs SIS kā kopīgās informācijas sistēmas iezīmju dēļ, un to, ka tāpēc šo mērķi var sasniegt vienīgi Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai;

12)   dalībvalstīm būtu jādod pietiekami ilgs laiks, lai veiktu praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai;

13)   attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus jomā, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (10);

14)   attiecībā uz Šveici, šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus ‐ Nolīguma starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) nozīmē ‐ jomā, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK saistībā ar Padomes Lēmuma 2004/860/EK par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (12) 4. panta 1. punktu;

15)   šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

16)   šīs regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1990. gada Šengenas konvencijas IV sadaļā iekļauj šādu pantu:

102.a pants

1.  Neskarot 92. panta 1. punktu, 100. panta 1. punktu, 101. panta 1. un 2. punktu, 102. panta 1., 4. un 5. punktu, dalībvalstu dienestiem, kas atbild par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, kā minēts Padomes Direktīvā 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem *, ir tiesības piekļūt turpmāk norādītajiem datiem, kas ievadīti Šengenas Informācijas sistēmā, vienīgi tāpēc, lai pārbaudītu, vai tām reģistrācijai pieteiktie transportlīdzekļi nav zagti, nelikumīgi piesavināti vai pazuduši:

Ņemot vērā 2. punktu, katras dalībvalsts tiesību akti reglamentē šādu dienestu piekļuvi minētajiem datiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētajiem dienestiem, kas ir valsts dienesti, ir tiesības tieši meklēt Šengenas Informācijas sistēmā ievadītos datus, kas norādīti minētajā punktā.

Šā panta 1. punktā minētajiem dienestiem, kas nav valsts dienesti, ir piekļuve Šengenas Informācijas sistēmā ievadītajiem datiem, kas norādīti minētajā punktā, vienīgi ar 101. panta 1. punktā minētās iestādes starpniecību. Minētajai iestādei ir tiesības tieši meklēt datus un nodot tos šiem dienestiem. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka attiecībā uz datiem, ko tiem nodod minētā iestāde, šiem dienestiem un to darbiniekiem ir pienākums ievērot jebkādus ierobežojumus saistībā ar to atļauto izmantojumu.

3.  Šīs konvencijas 100. panta 2. punkts neattiecas uz meklēšanu, ko veic saskaņā ar šo pantu. Attiecīgas valsts tiesību akti reglamentē to, kā 1. punktā minētie dienesti dara policijai un tiesu iestādēm zināmu Šengenas Informācijas sistēmā iegūto informāciju, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu.

4.  Katru gadu Padome, saņēmusi atzinumu no kopīgās uzraudzības iestādes, ko izveidoja, ievērojot datu aizsardzības noteikumu 115. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par šī panta īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju un statistikas datus par šī panta īstenošanu gaitu un rezultātiem un to, kā tika piemēroti datu aizsardzības noteikumi.

______________________

* OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/127/EK (OV L 10, 16.1.2004., 29. lpp.).

2. pants

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

2.  To piemēro no … (13).

3.  Tās dalībvalstis, kurās vēl nepiemēro Šengenas acquis noteikumus saistībā ar SIS, šo regulu sāk piemērot sešus mēnešus pēc dienas, kad minētie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz attiecīgajām dalībvalstīm, kā noteikts Padomes Lēmumā …, ko šim nolūkam pieņem saskaņā ar attiecīgajām procedūrām.

4.  Norvēģijai šīs regulas saturs kļūst saistošs 270 dienas pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

5.  Neskarot prasības par paziņošanu, kas noteiktas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā Šengenas Asociācijas nolīgumā ar Norvēģiju un Islandi (14), Norvēģija pirms šā panta 4. punktā minētās dienas informē Padomi un Komisiju, ka ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai šīs regulas saturs būtu tai saistošs.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 103 E, 29.4.2004., 794. lpp. (3) OV vēl nav publicēts. (4) OV C 110, 30.4.2004., 1. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2004. gada 1. aprīļa Nostāja (OV C 103, 29.4.2004., 794. lpp.), Padomes 2004. gada 22. decembra Kopējā nostāja ("Oficiālajā Vēstnesī" vēl nav publicēta) un 2005. gada 28. aprīļa Nostāja. (6) OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/127/EK (OV L 10, 16.1.2004., 29. lpp.). (7) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.). (8) OV L 389, 30.12.2004., 28. lpp. (9) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (10) OV L 176, 10.7 1999., 31. lpp. (11) Padomes dokuments 13054/04 ir pieejams http://register.consilium.eu.int. (12) OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp. (13) * 6 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (14) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu (KOM(2003)0550 – C5-0447/2003 – 2003/0210(COD))

P6_TA(2005)0145 A6-0061/2005

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0550) (1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C5-0447/2003),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības komitejas atzinumus (A6–0061/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret ķīmisko piesārņojumu un to kvalitātes pasliktināšanos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (4),

tā kā

1)   gruntsūdeņi ir vērtīgs dabas resurss, kas kā tāds ir jāaizsargā pret tā kvalitātes pasliktināšanos un ķīmisko piesārņojumu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz tām ekosistēmām, kas ir atkarīgas no gruntsūdeņiem, un uz gruntsūdeņu izmantošanu ūdensapgādei nolūkā to lietot uzturā;

2)   gruntsūdeņi ir jāaizsargā tādā veidā, lai dzeramā ūdens labu kvalitāti varētu panākt ar vienkāršu attīrīšanu, kā tas izklāstīts 7. panta 2. un 3. punktā noteiktajos mērķos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (5);

3)   jāīsteno zinātniskās izpētes pasākumi, lai iegūtu labākus kritērijus attiecībā uz gruntsūdeņu ekosistēmu kvalitāti un aizsardzību. Ja tas ir nepieciešams, iegūtie dati jāņem vērā, īstenojot, respektīvi, pārskatot šo direktīvu;

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (6), ir noteikts mērķis sasniegt tādu ūdens kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi;

5)    gruntsūdeņi ir visjutīgāk reaģējošā un lielākā ES saldūdens krātuve un it īpaši tie ir galvenais avots sabiedrības apgādei ar dzeramo ūdeni. Aizsardzības līmenim pret jaunām izplūdēm, emisijām un noplūdēm ir jābūt vismaz salīdzināmam ar to virszemes ūdeņu aizsardzības līmeni, kuru ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir labi. Piesārņojums vai kvalitātes pasliktināšanās bieži vien izraisa neatgriezenisku kaitējumu;

6)   lai aizsargātu vidi kopumā un jo īpaši cilvēku veselību, nedrīkst pieļaut, jānovērš vai jāsamazina piesārņojošu vielu kaitīga koncentrācija gruntsūdeņos;

(7)  Direktīvā 2000/60/EK ir iekļauti norādoši noteikumi par gruntsūdeņu aizsardzību un saglabāšanu. Saskaņā ar minētās direktīvas 17. pantu ir jāpieņem pasākumi, lai novērstu un kontrolētu gruntsūdeņu piesārņojumu, tostarp kritēriji gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes labu rādītāju novērtēšanai, kā arī kritēriji ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanai un tendenču maiņas sākuma punktu noteikšanai;

8)   jānosaka arī kritēriji, lai novērtētu, kādu ietekmi uz vidi var atstāt ūdens rezervju samazināšanās ūdens nesējslāņos. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu, ir jāveic ūdenstilpju kvantitatīvā stāvokļa monitorings;

9)   ir jāizstrādā kvalitātes standarti un novērtēšanas metodes, lai varētu noteikt kritērijus gruntsūdens tilpju ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtēšanai;

10)   gruntsūdeņu aizsardzība dažos apgabalos var prasīt izmaiņas lauksaimniecības/mežsaimniecības praksē, kas varētu novest pie ienākumu zaudēšanas. Šis jautājums ir jārisina, izstrādājot lauku attīstības plānus saistībā ar pārveidoto kopējo lauksaimniecības politiku;

11)   ir jāanalizē, kā dalībvalstu piemērotie dažādie gruntsūdeņu kvalitātes standarti ietekmē vides aizsardzības līmeni un iekšējā tirgus darbību;

12)   ir jānosaka kritēriji piesārņojošu vielu koncentrācijas ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanai, ūdenstilpju apjoma ievērojamas samazināšanās tendenču identificēšanai un tendenču maiņas sākuma punktu noteikšanai, ņemot vērā iespējamo kaitīgo ietekmi uz saistītām ūdens ekosistēmām vai atkarīgām sauszemes ekosistēmām;

13)   saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 22. panta 2. punkta trešo ievilkumu no 2013. gada 22. decembra atceļ Padomes Direktīvu 80/68/EEK (1979. gada 17. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu (7). Ir jānodrošina tā aizsardzības režīma nepārtrauktība, kas ir izveidots ar Direktīvu 80/68/EEK attiecībā uz piesārņojošo vielu gan tiešu, gan netiešu izplūdi gruntsūdenī, izveidojot saikni ar Direktīvas 2000/60/EK attiecīgajiem noteikumiem vai tos ietverot šajā direktīvā, lai saglabātu attiecīgo juridisko statusu;

14)   ir jābūt skaidrībai attiecībā uz tām vielām, kuru izplūde ir jānovērš un jāierobežo, it īpaši saistībā ar zinātnisko informāciju par problemātiskām vielām, piemēram, vielām, kas izraisa endokrīnus traucējumus (8);

15)   saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta f) apakšpunktu gruntsūdeņu uzkrāšana un atjaunošana, pamatojoties uz atļauju, jāuzskata par pieļaujamu praksi un jāatzīst par vērtīgu metodi ūdens resursu apsaimniekošanā;

16)   ja iespējams, dalībvalstīm jāizmanto esošās statistiskās procedūras ar nosacījumu, ka tās atbilst starptautiskiem standartiem un veicina monitoringa rezultātu ilgtermiņa salīdzināmību starp dalībvalstīm;

17)   ir jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz laika posmu no šīs direktīvas īstenošanas dienas līdz Direktīvas 80/68/EEK atcelšanas dienai;

18)   šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību  (9),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir sīkāk aprakstīta Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētā prasība novērst vai ierobežot piesārņojošu vielu netiešu ievadīšanu gruntsūdeņos, kā arī visu gruntsūdens tilpju stāvokļa pasliktināšanos.

Šī direktīva, ar ko tālāk pilnveido Direktīvu 2000/60/EK, pamatojas uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un tās iestādes, kuras ir atbildīgas par ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību, veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai raksturotu un pārskatītu pazemes ūdenstilpju stāvokli. Šie pasākumi, kas izklāstīti Direktīvas 2000/60/EK II pielikuma 2. punktā, IV un V pielikumā, ietver gruntsūdens tilpju atrašanās vietas un robežu, to ģeoloģiskā un hidroloģiskā raksturojuma, kvantitatīvās un kvalitatīvās atjaunošanās spējas, ūdens sateces laukuma, tā ieguves vietu, kā arī pārmērīgas izmantošanas un piesārņojuma riska noteikšanu.

2. pants

Definīcijas

7)   "vēsturiski izveidojušās piesārņotas vietas" ir atkritumu likvidēšanas rūpnīcas, kuru darbība ir pārtraukta, kā arī citas novietnes, kurās apstrādāja, glabāja vai apglabāja atkritumus (vecas izgāztuves), novietnes, kurās atrodas apstādinātas iekārtas, kā arī citas novietnes, kas ir saistītas ar piesārņojošām vielām, kuras var izraisīt augsnes vai gruntsūdeņu piesārņojumu un kuras līdz šim nereglamentēja ar ES tiesību aktiem;

3. pants

Kritēriji, lai gruntsūdens tilpes ķīmiskās kvalitātes rādītājus novērtētu un klasificētu kā labus

Gruntsūdeņu kvalitātes standarti, ko piemēro ķīmiskās kvalitātes labiem rādītājiem, pamatojas uz humāniem un ekotoksikoloģiskiem kritērijiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 33. punktā noteikto piesārņojuma definīciju.

Atbilstību standartiem nosaka, pamatojoties uz salīdzinājumu ar vidējo aritmētisko uzraudzības vērtību ikvienā tādas gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas mērījuma punktā, kura atzīta par apdraudētu, pamatojoties uz analīzi, kas veikta atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK 5. pantam. Mērījumus atsevišķos mērījumu punktos, kas neatbilst standartam, izmanto klasificēšanai tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma A daļā minēto ekspertu pārbaudi šo mērījumu punktu atzīst par gruntsūdens tilpes vai tās daļas raksturīgu piesārņojuma vietu.

Vēsturiski izveidojušās piesārņotās vietās pazemes ūdenstilpņu piesārņojuma novērtēšanu veic atbildīgā iestāde pēc tam, kad ir novērtēti riski veselībai un videi. Novērtējot gruntsūdens tilpes stāvokli, ūdens piesārņojuma novērtēšanu neņem vērā. Tilpes novērtēšanas un rehabilitācijas kritērijus jāietver upju baseinu apsaimniekošanas plānā, kurš noteikts direktīvas 2000/60/EK 13. pantā.

Lai rehabilitētu tilpi, pasākumu programmā var iekļaut rehabilitācijas pasākumus, kā arī darbības, lai novērstu jebkādu piesārņojuma izplatīšanos. Šos noteikumus piemēro, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 4. un 5. punktu.

4. pants

Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtēšana

1.  Dalībvalstis klasificē gruntsūdens tilpi kā tādu, kuras ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir labi, ja tie atbilst gruntsūdeņu kvalitātes standartiem visos uzraudzības punktos, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu un V pielikumu nolūkā novērtēt gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājus.

2.  Ja kādā no uzraudzības punktiem gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji neatbilst kvalitātes standartam, dalībvalstis veic izpēti, lai noskaidrotu, vai šī neatbilstība norāda uz to, ka:

3.  Gruntsūdens tilpi uzskata par tādu, kuras ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir slikti, tikai tad, ja šī panta 2. punktā minētās izpētes rezultātā ir konstatēts viens vai vairāki no 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

5. pants

Gruntsūdeņu kvalitātes standarti, kas noteikti dalībvalsts līmenī, upes baseina līmenī vai gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas līmenī

1.  Nepieciešamības gadījumā dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta un II pielikuma noteikumiem nosaka gruntsūdeņu kvalitātes standartus attiecībā uz katru papildu piesārņojošo vielu, kuras šo valstu teritorijā ir identificētas kā būtisks iemesls tam, lai gruntsūdens tilpes vai gruntsūdens tilpju grupu raksturotu kā apdraudētu. Šos gruntsūdeņu kvalitātes standartus cita starpā izmanto, lai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktu veiktu gruntsūdens stāvokļa pārskatīšanu.

Šos gruntsūdeņu kvalitātes standartus var noteikt visai dalībvalsts teritorijai, atsevišķam upes baseinu apgabalam, tai gruntsūdens tilpei vai tilpju grupai, kura atzīta par apdraudētu.

Dalībvalstis var izvirzīt prasību, ka, nosakot gruntsūdeņu kvalitātes standartus, jāņem vērā ūdenī dabiskā veidā esošo vielu līmenis.

2.  Tām ūdenstilpēm, kas atrodas starptautiskā upes baseina apgabalā, attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā savus īpašos valsts un reģionālos apstākļus, kopīgi nosaka kvalitātes standartus un vērtēšanas metodes, lai nodrošinātu gruntsūdens tilpju ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtēšanas kritērijus.

Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj panākt vienošanos, tās saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 12. pantu var iesniegt šo jautājumu Komisijai, kas sniedz atbildi sešu mēnešu laikā.

3.  Dalībvalstis vēlākais 2006. gada 22. jūnijā iesniedz Komisijai visu to piesārņojošo vielu sarakstu, kurām tās ir noteikušas gruntsūdeņu kvalitātes standarti. Par katru šajā sarakstā minēto piesārņojošo vielu dalībvalstis sniedz šīs direktīvas III pielikuma B daļā noteikto informāciju.

6. pants

Kopienas līmenī noteikto gruntsūdeņu kvalitātes standartu saraksta pārskatīšana

7. pants

Kritēriji ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanai un tendenču maiņas sākuma punktu noteikšanai

Saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu dalībvalstis identificē visas cilvēka darbības rezultātā radušās piesārņojošo vielu koncentrācijas ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences, kas ir konstatētas gruntsūdens tilpēs vai tilpju grupās, kā arī nosaka attiecīgās tendences maiņas sākuma punktu.

Attiecībā uz tām gruntsūdens tilpēm, kurās ir konstatēta piesārņojošo vielu ievērojama un stabila augšupejoša tendence salīdzinājumā ar to pamatkoncentrāciju, dalībvalstis, izmantojot Direktīvas 2000/60/EK 11. pantā minētās pasākumu programmas, panāk tendences maiņu, lai pakāpeniski samazinātu gruntsūdeņu piesārņojumu un novērstu to kvalitātes pasliktināšanos.

Lai pārliecinātos, ka piesārņojums no piesārņotajām vietām neizplatās tālāk par kādu noteiktu apgabalu un nepasliktina attiecīgās gruntsūdens tilpes ķīmiskās kvalitātes rādītājus, tajās gruntsūdens tilpēs, kuras skāruši piesārņojuma avoti, attiecībā uz atbilstīgajām piesārņojošām vielām veic tendenču īpašu novērtēšanu un to maiņu.

Pasākumu programmas var ietvert atbilstīgus juridiska, administratīva vai līguma rakstura pasākumus. Ja šie pasākumi ir vienlīdz piemēroti, priekšroku dod risinājumiem, kam piemīt līguma raksturs un kas pamatojas uz sadarbību, nevis reglamentējošiem pasākumiem.

8. pants

Mērīšanas metodes

1.  Katra dalībvalsts Komisijai iesniedz pilnīgu mērīšanas metožu aprakstu katrai no vielām, kurām Kopienas vai dalībvalsts līmenī ir noteikts gruntsūdeņu kvalitātes standarts.

2.  Komisija nosaka, vai mērīšanas metodes ir pilnībā salīdzināmas un vai to atšķirības var novest pie sagrozījumiem, kas izraisītu šīs direktīvas kļūdainu vai nevienlīdzīgu piemērošanu Kopienas teritorijā. Noteicošie faktori ir vietējie klimata apstākļi un augsnes veidi.

3.  Pamatojoties uz iegūto informāciju, Komisija apstiprina vai noraida dalībvalstu iesniegtās mērīšanas metodes.

4.  Ja Komisija noraida dalībvalsts iesniegtās mērīšanas metodes, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šī panta 1.–3. punkta noteikumiem iesniedz Komisijai apstiprināšanai pārskatītas mērīšanas metodes.

5.  Apstiprinātās mērīšanas metodes izmanto visās dalībvalstīs, sākot no Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā noteiktā datuma.

9. pants

Pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojošu vielu ievadīšanu gruntsūdenī

Papildus Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punktā noteiktajiem pamatpasākumiem dalībvalstis nodrošina, ka katra upes baseinu apgabala pasākumu programmās ir paredzēti pasākumi, lai novērstu jebkuru minētās direktīvas VIII pielikuma 1.–6. punktā minēto piesārņojošo vielu netiešu izplūdi gruntsūdenī.

Pasākumus saskaņā ar šī panta otro daļu var īstenot tikai gadījumos, kad dalībvalstu kompetentās iestādes ir noteikušas gruntsūdeņu un it īpaši to kvalitātes monitoringu.

Īstenojot šajā pantā prasītos pasākumus, ņem vērā labāko praksi vides jomā, kā arī vislabāko pieejamo tehnoloģiju.

Ja netieša izplūde ir atļauta, nepieciešamības gadījumā ņem vērā gruntsūdeņus ietekmējošos izplūdes avotus.

Būtiska tieša un netieša izplūde no vēsturiski piesārņotām vietām ir jāizvērtē, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts noteikumiem. Vēsturiski piesārņotu vietu izvērtēšanas un rehabilitācijas kritērijus nosaka Direktīvas 2000/60/EK 13. pantā minētajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā. Jebkurā nākamā pasākumu programmā jāietver rehabilitācijas mērķis, kuru var sasniegt ar saprātīgām izmaksām, bet kuram vismaz ir jānovērš piesārņojuma jebkāda turpmākā izplatīšanās. Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 4. un 5. punkts paliek neskarts.

Papildus Direktīvas 2000/60/EK 11. pantā noteiktajām pasākumu programmām dalībvalstis iesniedz izņēmumu kopsavilkumu.

10. pants

Preventīvie pasākumi

Preventīvie pasākumi, kas minēti 9. pantā, ietver izpēti attiecībā uz atbilstīgā apgabala hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, augsnes un tās apakškārtas iespējamo attīrīšanās spēju, kā arī risku saistībā ar gruntsūdeņu piesārņojumu un to kvalitātes maiņu izplūdes rezultātā, kā arī ar šiem pasākumiem jānosaka, vai vielu izplūde gruntsūdeņos ir apmierinošs risinājums no vides aspekta.

11. pants

Piesārņotājs maksā princips

Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu dalībvalstis veic pasākumus, lai piesārņotāju informētu par izmaksām sakarā ar gruntsūdeņu piesārņošanu.

Ja gruntsūdeņu piesārņojuma avots ir tādas produkcijas ražošana vai izmantošana, kuru pārdod iekšējā tirgū, Komisija uzņemas veikt pasākumus, lai attiecīgajiem piesārņojuma avotiem piemērotu atbilstīgu un samērīgu naudas sodu.

12. pants

Izpēte un izplatīšana

Komisija, vienojoties ar dalībvalstīm, veicina ūdens nesējslāņu aprakstīšanas un monitoringa rādītāju mērīšanas un aprēķināšanas zināmu metožu izplatīšanu, kā arī veicina jaunu izpēti, lai uzlabotu gruntsūdens tilpju un to kvalitātes monitoringam un apsaimniekošanai, tostarp attiecībā uz gruntsūdens ekosistēmām, pieejamās tehnoloģijas.

13. pants

Minerālūdens un ārstnieciskā ūdens avotu aizsardzība

Komisija un dalībvalstis nosaka kopīgu metodoloģiju to ūdens nesējslāņu aizsardzības apgabalu noteikšanai, kuri nodrošina minerālūdens un ārstnieciskā ūdens avotus, nolūkā garantēt šo apgabalu respektēšanu, plānojot pasākumus saistībā ar rūpniecības un pilsētas attīstību.

14. pants

Pārejas pasākumi

Laika posmā no ...(10) līdz 2013. gada 22. decembrim iepriekšējā izmeklēšanā un atļaujas piešķiršanā, ievērojot Direktīvas 80/68/EEK 4. un 5. pantu, ņem vērā šīs direktīvas 3., 5. un 7. pantā noteiktās prasības.

15. pants

Tehniski pielāgojumi

Šīs direktīvas II un IV pielikumu var pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktā minēto laika posmu, kas paredzēts upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanai un atjaunināšanai.

Lai sagatavotos "Inspire" programmas īstenošanai, Padome nosaka kopīgu metodoloģiju ūdens nesējslāņu kataloga izveidei. Šajā sakarā dalībvalstis sāk apkopot datus, tiklīdz šī direktīva stājas spēkā.

16. pants

Īstenošana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais ... (11). Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāma šāda atsauce.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

18. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ĶĪMISKĀS KVALITĀTES LABI RĀDĪTĀJI ‐ GRUNTSŪDEŅU KVALITĀTES STANDARTI

A.  Apdraudētu gruntsūdens tilpju klasificēšana un to stāvokļa novērtēšana

Pēc tam, kad ir iesniegti rezultāti attiecībā uz atsevišķo mērījuma punktu novērtēšanu un klasificēšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1., 2. un 3. punkta noteikumiem, veic apdraudēto gruntsūdeņu tilpju vai tilpju grupu klasificēšanu, pamatojoties uz Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu.

Atbilstīgos testus veic augšējos ūdens nesējslāņos.

B.  Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes labu rādītāju standarti

II PIELIKUMS

KOPĪGIE KRITĒRIJI KVALITĀTES STANDARTU NOTEIKŠANAI SAISTĪBĀ AR GRUNTSŪDEŅU ĶĪMISKĀS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANU

1.  Dalībvalstis gruntsūdens kvalitātes standartus nosaka, pamatojoties uz šādiem aspektiem:

2.  Gruntsūdens tilpes kvalitātes standarts atspoguļo tādu piesārņojošas vielas koncentrācijas līmeni, kura pārsniegšana norāda uz risku, ka:

III PIELIKUMS

KVALITāTES STANDARTI GRUNTSŪDENI PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM

A.1 daļā ‐ kaitīgo vielu obligātais saraksts, attiecībā uz kurām dalībvalstīm saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu jānosaka gruntsūdeņu kvalitātes standarti

A.2 daļā ‐ rādītāju obligātais saraksts, attiecībā uz kurām dalībvalstīm saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu jānosaka gruntsūdeņu kvalitātes standarti

B daļa: Informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz saistībā ar to piesārņojošo vielu sarakstu, kurām ir noteikti gruntsūdeņu kvalitātes standarti

Saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu un II pielikuma 1. iedaļu dalībvalstis par katru piesārņojošo vielu, kuras dēļ gruntsūdens tilpes raksturo kā apdraudētās un kuru dalībvalstīs izmanto saistībā ar kvalitātes standartiem attiecībā uz ķīmiskās kvalitātes labiem rādītājiem, sniedz vismaz turpmāk minēto informāciju.

1.  Informācija par gruntsūdens tilpēm, kuras raksturo kā apdraudētas

1.1.  Informācija par to gruntsūdens tilpju skaitu, kurās ir konstatētas tādas piesārņojošas vielas, attiecībā uz kurām dalībvalsts līmenī ir noteikti gruntsūdeņu kvalitātes standarti.

1.2.  Informācija par katru gruntsūdens tilpi, kas šī iemesla dēļ raksturota kā apdraudēta, jo īpaši tilpes lielums, gruntsūdens tilpes saistība ar saistītajiem virszemes ūdeņiem un atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, gruntsūdeņu izmantošana dzeramā ūdens vajadzībām, kā arī fona līmeņi gruntsūdens tilpēs, ja tās ir dabā sastopamas vielas.

2.  Informācija par gruntsūdeņu kvalitātes standartu noteikšanu

2.1.  Gruntsūdeņu kvalitātes standarti, neatkarīgi no tā, vai tie ir spēkā dalībvalsts līmenī, upes baseinu apgabala līmenī vai atsevišķām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām.

2.2.  Saistība starp gruntsūdeņu kvalitātes standartiem un novērotajiem fona līmeņiem, ja tās ir dabā sastopamas vielas.

Ja dabā sastopamu vielu fona līmenis gruntsūdeņos nav zināms, to nosaka saskaņā ar labākajām profesionālās novērtēšanas metodēm.

IV PIELIKUMS

IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU IDENTIFICĒŠANA UN MAZINĀŠANA

1.  Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšana

Dalībvalstis identificē ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences, ņemot vērā turpmāk minētās prasības.

1.1.  Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4. iedaļu monitoringa programmu pielāgo tā, lai var noteikt visas ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences to kaitīgo vielu koncentrācijai, kuras ir identificētas saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1., 2. un 3. punktu, 5. pantu, kā arī I pielikumu.

1.2.  Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanas procedūras pamatā ir šāda procedūra:

d)   jāizvairās no divu vai vairāku datu vērtību iztrūkuma, un ir jāapsver turpmākās prasības attiecībā uz paraugu ņemšanas sistēmu, lai varētu aprēķināt ticamus rezultātus.

1.3.  Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšanā attiecībā uz to vielu koncentrāciju, kas rodas gan dabiski, gan cilvēka darbības rezultātā, ņem vērā datus, kuri ir apkopoti pirms monitoringa programmas sākuma, lai ziņotu par tendenču identificēšanu saistībā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantā izklāstīto upes baseina pirmo apsaimniekošanas plānu.

1.4.  Procedūru tendences novērtēšanas sākuma punkta identificēšanai nosaka, ņemot vērā noteiktu laika posmu un pamatojoties vismaz uz tiem monitoringa datiem, kuri apkopoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu. Šajā gadījumā atskaites punkti atbilst monitoringa programmas sākumam.

Ja ir dati, kas ir iegūti pirms monitoringa programmas sākuma, tie ir jāizmanto atskaites punktu noteikšanai saistībā ar tendenču maiņas sākuma punkta noteikšanu.

1.5.  Līdzīgi īpašu tendenču novērtēšanu veic tajos gruntsūdens tilpju apgabalos, kuros ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences to kaitīgo vielu koncentrācijai, kas ir identificētas saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, varētu negatīvi ietekmēt saistītas ūdens ekosistēmas vai atkarīgas virszemes ekosistēmas, vai arī traucēt gruntsūdens tā brīža vai turpmākajai izmantošanai.

1.6.  Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšana pamatojas uz šīs direktīvas II pielikumā noteikto procedūru ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtēšanai.

1.7.  Veicot mērījumus gruntsūdens tilpēs, dalībvalstis sadarbībā ar struktūrām, kas atbild par upju baseinu apgabaliem, nosaka ūdens nesējslāņa ūdens līdzsvaru un līmeni, izmantojot atbilstīgus rādītājus, kas definēti, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem un šim nolūkam izveidotiem monitoringa tīkliem.

2.  Tendenču maiņas sākuma punkti

2.1.  Attiecībā uz tendenču maiņu galvenā uzmanība jāpievērš tendencēm, kas rada kaitējuma risku gruntsūdeņiem, saistītām ūdens ekosistēmām, tieši atkarīgām virszemes ekosistēmām, cilvēku veselībai vai ūdens vides likumīgai izmantošanai.

2.2.  Mērīšanas vērtību minimālais skaits un laikrindu minimālais ilgums tendenču maiņas analīzei pa gadiem saskaņā ar šā pielikuma 1.2. punkta c) apakšpunktu ietver izvēlēto monitoringa biežumu un ir atkarīgs tā, kā arī ir noteikts turpmāk dotajā tabulā. Laikrindas nepārsniedz sešus gadus.

2.3.  Tendences maiņa notiek tad, ja pirmā daļā tendences līkne ir pozitīva un otrajā daļā ‐ negatīva. Lai tendenču maiņu varētu ticami novērtēt, nodrošina, ka vērtību skaits pirms un pēc pārtraukuma laikrindās ir atbilstošs monitoringa biežumam.

2.4.  Lēmums par tendenču maiņu balstās arī uz piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupjejošas un stabilas palielināšanās ekoloģisko nozīmi. Kā ieteicamā vērtība un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 17. panta 4. punktu sākuma punkts tendenču maiņai ir ne vairāk kā 75 % no šīs direktīvas B daļas I pielikumā noteiktajiem kvalitātes standartiem un/vai saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu noteiktajiem gruntsūdens kvalitātes standartiem.

2.5.  Tiklīdz atskaites punkts ir noteikts saskaņā ar šā pielikuma 2.1. punktu, to izmanto gruntsūdens tilpēm, kas ir raksturotas kā apdraudētas, un saistītajām vielām, un to nemaina.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 112, 30.4.2004., 40. lpp. (3) OV C 109, 30.4.2004., 29. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. aprīļa Nostāja. (5) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.). (6) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (7) OV L 20, 26.1.1980., 43. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). (8) Saistībā ar šo jautājumu skatīt Eiropas Parlamenta 1998. gada 20. oktobra rezolūciju par endokrīnus traucējumus izraisošām ķīmiskām vielām (OV C 341, 9.11.1998., 37. lpp.) un 2000. gada 26. oktobra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Kopienas stratēģiju attiecībā uz endokrīnus traucējumus izraisošām vielām ‐ vielām, par kurām ir aizdomas, ka tās negatīvi ietekmē cilvēku un savvaļas dzīvnieku hormonālo sistēmu (OV C 197, 12.7.2001., 409. lpp.). (9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (10) * 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (11) * 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (12) Ja attiecībā uz konkrētu gruntsūdens tilpi uzskata, ka gruntsūdeņu kvalitātes standartu dēļ varētu nesasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā minētos mērķus saistītiem virszemes ūdeņiem vai ka varētu ievērojami pasliktināties šādu tilpju ekoloģiskā vai ķīmiskā kvalitāte, vai arī ka varētu rasties ievērojams kaitējums tām virszemes ekosistēmām, kuras ir tieši atkarīgas no attiecīgās gruntsūdens tilpes, saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu un IV pielikumu nosaka stingrāki gruntsūdeņu kvalitātes standarti. (13) Atbilstību standartiem novērtē saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4.5. iedaļu, šīs direktīvas 6. pantu, kā arī tiem Kopienas tiesību aktiem, pamatojoties uz kuriem, šie standarti it noteikti. (14) Ar pesticīdiem saprot augu aizsardzības līdzekļus un biocīdos produktus, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 91/414/EEK 2. pantā un Direktīvas 98/8/EK 2. pantā.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (KOM(2004)0057 – C6-0040/2004 – 2004/0026(CNS))

P6_TA(2005)0146 A6-0091/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0057)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir ar to apspriedusies (C6-0040/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu(A6-0091/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas piedāvātais teksts   Parlamenta grozījumi Grozījums Nr. 1 8.A APSVĒRUMS (jauns) (8.a)  Nepieciešams nodrošināt fonda strukturētu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar sociālā jomā aktīvām nevalstiskām organizācijām. Grozījums Nr. 2 11. APSVĒRUMS 11)  Saskaņā ar Līguma 3.pantu Kopienai jātiecas izskaust nevienlīdzību un jāveicina līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm visās to nodarbēs. Tādēļ ir jāveido noteikumi, kas veicinātu sabalansētu vīriešu un sieviešu pārstāvību Valdes sastāvā. 11) saskaņā ar Līguma 3. pantu Kopiena visās savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt sabalansēta vīriešu un sieviešu skaita sekmēšanu Fonda pārvaldes un vadības struktūrās. Grozījums Nr. 3 13. APSVĒRUMS 13)  Fonds ir vienīgā Kopienas aģentūra, kam ir pašai savs Amatpersonu dienesta nolikums. Ņemot vērā, ka plānotā reforma par Eiropas Kopienu Amatpersonu dienesta nolikumu stāsies spēkā 2004. gadā, ir pareizi labot šo neskaidrību un piemērot noteikumus, kas attiecas uz fonda amatpersonām. Padomes Regulai (EOTK,EEK,EURATOM) Nr. 1860/76, kas nosaka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda amatpersonu nodarbinātības nosacījumus, jāattiecas uz tām fonda amatpersonām, ko pieņēma darbā saskaņā ar šīs Regulas noteikumiem. ____________ 1 OV L 214, 6.8.1976., 24.lpp. 13)  Ir pareizi izturēties pret fonda, kas ir vienīgā Kopienas aģentūra ar saviem Civildienesta noteikumiem, darbiniekiem tādā pat veidā, kā pret citām saskaņā ar Kopienu noslēgtu līgumu nodarbinātām amatpersonām un citiem darbiniekiem un dot viņiem tās pašas priekšrocības, ko bauda saskaņā ar jaunajiem Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem, tajā pašā laikā respektējot iegūtās tiesības, sevišķi attiecībā uz dienesta un pensijas tiesībām. Nodrošinot to, ka gan uz pašreizējo, gan turpmāko personālu tiek attiecināti EK Civildienesta noteikumi, tiks veicināta saskaņotība un efektivitāte, un tas jāveic bez ietekmes un izmaksām. Grozījums Nr. 4 1. PANTS, 1.A PUNKTS(jauns) 3. pants, 2.a punkts (jauns) (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 1.a)  Regulas 3. pantam pievieno šādu 2.a punktu: "2.a) Īstenojot savas pilnvaras, Fonds veicina atbilstošus kontaktus ar sociālām nevalstiskām organizācijām, lai nodrošinātu to strukturētu iesaistīšanos Fonda darbā." Grozījums Nr. 5 1. PANTS, 2. PUNKTS 5. pants, ievaddaļa (Regula (EEK) Nr. 1365/75) Fonds sastāv no: Fonda pārvaldības un vadības struktūrā ir: Grozījums Nr. 6 1. PANTS, 3. PUNKTS 6. pants, 2. punkts(Regula (EEK) Nr. 1365/75) 2.  Valdes locekļus, kas minēti 1. punkta a), b) un c) punktā, ieceļ Padome, ievērojot principu – pa vienam loceklim katrai dalībvalstij un katrai minētajai kategorijai. Vienlaikus Padome, ievērojot to pašu principu, ieceļ vietnieku, kas piedalās Valdes sēdēs tikai tad, ja nav klāt attiecīgā locekļa. 2.  Locekļus, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ieceļ Padome, balstoties uz iesniegto kandidātu sarakstu, attiecīgi, no dalībvalstīm un katras dalībvalsts darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Padome tajā pašā laikā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā loceklim ieceļ vietnieku, kas apmeklē valdes sapulces tikai locekļa neierašanās gadījumā. Komisija ieceļ tos locekļus un to vietniekus, kas to pārstāvēs. Komisija ieceļ locekļus un vietniekus, kas tos pārstāv. Iesniedzot kandidātu sarakstu, Dalībvalstīm, darba devēju organizācijām un darba ņēmēju organizācijām jācenšas nodrošināt sabalansētu vīriešu un sieviešu pārstāvību Valdes sastāvā. Iesniedzot kandidātu sarakstus, dalībvalstis, Komisija, darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas cenšas nodrošināt to, ka valdē ir līdzsvars starp pārstāvēto sieviešu un vīriešu skaitu. Regulas 5. pantā minēto struktūru sastāvā ir jānodrošina sabalansēta vīriešu un sieviešu pārstāvība. Jebkura grupa, kas izvirza vairāk nekā vienu pārstāvi, nodrošina dzimumu līdzsvaru starp saviem kandidātiem. Valdes locekļu sarakstu Padome publicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī". Valdes un biroja locekļu sarakstu Padome publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un Fonds ‐ savā tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 7 1. PANTS, 3. PUNKTS 6. pants, 4. punkts(Regula (EEK) Nr. 1365/75) 4.  Valde ievēl priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus no 7. punktā minētām trim grupām un no Komisijas uz darbības laiku, kas ilgst vienu gadu, kura termiņu var pagarināt. 4.  Valde ievēl priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus – vienu no visām 7. punktā minētajām trim grupām un vienu no Komisijas pārstāvjiem – uz viena gada laikposmu, kura termiņu var pagarināt. Grozījums Nr. 8 1. PANTS, 3. PUNKTS 6. pants, 6. punkts(Regula (EEK) Nr. 1365/75) 6.  Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūto vairākumu. 6.  Valde pieņem lēmumus ar visu tās locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Grozījums Nr. 9 1. PANTS, 3. PUNKTS 6. pants, 8. punkts(Regula (EEK) Nr. 1365/75) 8.  Valde izveido Prezidiju. Prezidija sastāvā ietilpst Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators katrai grupai, kas minēta 7. punktā un vēl viens pārstāvis no Komisijas. 8.  Valde izveido biroju, kurā ir 11 locekļi. Biroja sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas, kā minēts 7. punktā, un vēl viens pārstāvis no katras grupas un Komisijas. Katra grupa drīkst iecelt ne vairāk par trim locekļu vietniekiem, lai piedalītos biroja sanāksmēs tās pilntiesīgo locekļu prombūtnes laikā. Grozījums Nr. 10 1. PANTS, 3. PUNKTS 6. pants, 9. punkts(Regula (EEK) Nr. 1365/75) 9.  Valde lemj par ikgadējo Prezidija sanāksmju grafiku. Priekšsēdētājs sasauc papildu Prezidija sanāksmes pēc tā locekļu pieprasījuma. 9.  Biroja sanāksmju ikgadējo skaitu nosaka valde. Biroja priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc tā locekļu pieprasījuma. Grozījums Nr. 11 1. PANTS, 3. PUNKTS 6. pants, 10.a punkts (jauns) (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 10. a)  Birojs pilnībā un laikus informē valdi par savām darbībām un lēmumiem Grozījums Nr. 12 1. PANTS, 4. PUNKTS, (A) APAKŠPUNKTS 7. pants, 1. punkts (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 1.  Valde pārvalda fondu un nosaka tā vadlīnijas. Pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, valde pieņem darba programmu, saskaņojot to ar Komisiju. 1.  Valde nosaka Fonda stratēģiskos mērķus. It īpaši valde pieņem budžetu, četru gadu slīdošo darba programmu un gada programmu, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu saskaņā ar 5. pantu. Grozījums Nr. 13 1. PANTS, 4. PUNKTS, (A.A) APAKŠPUNKTS (jauns) 7. pants, 2. punkts (Regula (EEK) Nr. 1365/75) a a) 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "2. Valde pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem savu reglamentu, kas nosaka tā darbības praktiskos aspektus. Reglamentu informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Trīs mēnešu laikā pēc reglamenta iesniegšanas Padomei, tā ar vienkāršu balsu vairākumu var izmainīt reglamenta noteikumus." Grozījums Nr. 14 1. PANTS, 4. PUNKTS, (B) APAKŠPUNKTS 7. pants, 4. punkts (Regula (EEK) Nr. 1365/75) "4. Neskarot Direktora pienākumus, kas noteikti 8. un 9. pantā, Prezidijam saskaņā ar Valdes pilnvarojumu jāveic visi nepieciešamie pasākumi Fonda pārvaldei Valdes sanāksmju starplaikā, izņemot tos, kuri minēti 12. un 15. pantā". "4. Neierobežojot direktora pienākumus, kas noteikti 8. un 9. pantā, birojs, saskaņā ar valdes uzdevumu, uzrauga valdes lēmumu īstenošanu un veic visus nepieciešamos pasākumus Fonda darba adekvātai vadīšanai Valdes sanāksmju starplaikos. Valde var nepiešķirt birojam pilnvaras, kas norādītas 12. un 15. pantā". Grozījums Nr. 15 1. PANTS, 5. PUNKTS 9. pants, 1. punkts (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 1.  Direktors ir atbildīgs par Fondu pārvaldi un īsteno Valdes un Prezidija lēmumus. Viņš ir Fonda juridiskais pārstāvis. 1.  Direktors ir atbildīgs par Fonda vadību, kā arī par valdes un biroja lēmumu un pieņemto programmu īstenošanu. Direktors ir Fonda juridiskais pārstāvis un lemj par personāla jautājumiem saskaņā ar 17. pantu. Grozījums Nr. 16 1. PANTS, 5. PUNKTS 10. pants (Regula (EEK) Nr. 1365/75) Valde pēc Direktora ierosinājuma var prasīt neatkarīgu ekspertu viedokli specifiskos jautājumos attiecībā uz ikgadējo darba programmu. Valde pēc Direktora ierosinājuma var izvēlēties neatkarīgus ekspertus un prasīt to viedokli specifiskos jautājumos attiecībā uz četru gadu slīdošo programmu un gada darba programmu. Grozījums Nr. 17 un 21 1. PANTS, 7. PUNKTS 12. pants, 1. punkts 2. apakšpunkts (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 7.  Regulas 12. panta 1. punkta otro apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: 7.  Regulas 12. panta 1. punkta pirmo un otro apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "Sastādot programmu, direktors ņem vērā Kopienas iestāžu un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus. " 1. Direktors līdz katra gada 1. jūlijam sastāda gada darba programmu, pamatojoties uz 7. pantā minētajām vadlīnijām. Gada programma ir četru gadu slīdošās programmas sastāvdaļa. Gada programmas projektiem pievieno nepieciešamo izdevumu tāmi. Sastādot programmu, direktors ņem vērā Kopienas iestāžu un Reģionu komitejas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus." Grozījums Nr. 18 1. PANTS, 7.A PUNKTS (jauns) 12. pants, 2. punkts (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 7.a)  Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "2.Direktors iesniedz programmas apstiprināšanai valdei." Grozījums Nr. 19 1. PANTS, 8. PUNKTS 17. pants (Regula (EEK) Nr. 1365/75) 1.  Fonda personāls, kas pieņemts pēc [datuma, kad stājas spēkā šī Regula] ir pakļauti Amatpersonu dienesta nolikumam, kas piemērojams Eiropas Kopienu ierēdņiem, vai atkarībā no apstākļiem pakļauti nodarbinātības nosacījumiem citiem Eiropas Kopienu darbiniekiem. Fonds attiecībā uz personālu atkarībā no apstākļiem īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kas pieņem darbā, vai līgumslēdzējai iestādei. 1.  Fonda personāls, kas nolīgts pēc [datuma, kad stājas spēkā šī Regula] ir pakļauti Civildienesta noteikumiem, kas piemērojami Eiropas Kopienu ierēdņiem vai, atkarībā no apstākļiem, pakļauti Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumiem (CEOS). Piemēro Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. iedaļu. 1.a)  Visiem Fonda darbiniekiem, kas ir pieņemti darbā atbilstoši Padomes Regulai (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1860/76 (1976. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda darbinieku nodarbināšanas kārtību* pirms [šīs regulas spēkā stāšanās datuma], ir saistoši Civildienesta noteikumi, kas ir piemērojami Eiropas Kopienu amatpersonām. Sākot no minētā datuma tiem ir piemērojami Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1., 3. un 4. iedaļas noteikumi, izņemot 22. panta 2. punktu. Darbiniekiem ir tiesības pārtraukt savu pašreizējo līgumu arī minētajā datumā bez darba uzteikuma termiņa ievērošanas, kas paredzēts Regulas Nr. 1860/76 45. pantā. Attiecībā uz pabalstiem, kas saistīti ar līguma izbeigšanu, un bezdarba pabalstu, šāda līguma pārtraukšana uzskatāma par Fonda darbības rezultātu. 1.b)  Fonds attiecībā uz personālu, atkarībā no apstākļiem, īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kas pilnvarota slēgt līgumus. 2.  Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgos ieviešanas noteikumus." 4.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgos ieviešanas noteikumus." _________________________ * OV L 214, 6.8.1976., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 680/87 (OV L 72, 14.3.1987., 15. lpp.). Grozījums Nr. 20 2. PANTS 2. pants Padomes Regula (EOTK,EEK,EURATOM) Nr. 1860/76 arī turpmāk attiecas uz tiem Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda personāla locekļiem, ko pieņēma darbā saskaņā ar šīs Regulas noteikumiem. svītrots

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīva rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (KOM(2004)0050 – C6-0014/2004 – 2004/0014(CNS))

P6_TA(2005)0147 A6-0092/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0050) (1),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6–0014/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6–0092/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta grozījumi Grozījums Nr. 1 1. APSVĒRUMS 1)  Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā, ir noteikti aģentūras mērķi, uzdevumi un organizācija, it īpaši attiecībā uz Administratīvo valdi. Šos noteikumus grozīja pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās, kad Administratīvās valdes locekļu skaits bija jāpalielina; 1)  Padomes Regulā (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā, ir noteikti aģentūras mērķi, uzdevumi un organizācija, it īpaši attiecībā uz Administratīvo valdi. Šos noteikumus grozīja pēc nesen notikušās valstu pievienošanās, kad Administratīvās valdes locekļu skaits bija jāpalielina; Grozījums Nr. 2 5.A APSVĒRUMS (jauns) 5a) lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, Aģentūrai ir ne tikai jāvāc un jāizplata informācija, bet tā arī jāanalizē, jānosaka riski un laba prakse, kā arī jāveicina profilakses pasākumi. Šajā sakarā ir svarīgi precizēt, ka Aģentūrai ir nozīme kā riska novērotājai un tai ir jāanalizē riski, it īpaši jaunie, un jāveicina profilakses pasākumi. Jāietver arī riski, kas apdraud darba ņēmēja ģimenes locekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš genotoksicitātes riskam, kas var ietekmēt šim riskam pakļautā darba ņēmēja pēcnācējus; Grozījums Nr. 3 6. APSVĒRUMS 6)  Padomes paziņojumā par Aģentūras novērtējumu, ko sagatavoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2062/94 23. pantu un kas ir balstīts uz 2001. gadā veikto ārējo novērtējumu, kā arī uz ieguldījumu, ko sniegusi Administratīvā valde un Padomdevēja komiteja jautājumos par drošību un veselību darba vietā, ir uzsvērta vajadzība grozīt Regulu (EK) Nr. 2092/94, lai saglabātu Aģentūras un tās vadības struktūru efektivitāti; 6)  Padomes paziņojumā par Aģentūras novērtējumu, ko sagatavoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2062/94 23. pantu un kas ir balstīts uz 2001. gadā veikto ārējo novērtējumu, kā arī uz ieguldījumu, ko sniegusi Administratīvā valde un Padomdevēja komiteja jautājumos par drošību un veselību darba vietā, ir uzsvērta vajadzība grozīt Regulu (EK) Nr. 2092/94, lai saglabātu un uzlabotu Aģentūras un tās vadības struktūru efektivitāti; Grozījums Nr. 4 15. APSVĒRUMS 15) saskaņā ar Līguma 3. pantu Kopiena visās savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt sabalansēta vīriešu un sieviešu skaita sekmēšanu valdē; 15) saskaņā ar Līguma 3. pantu Kopiena visās savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt sabalansēta vīriešu un sieviešu skaita sekmēšanu Aģentūras pārvaldes un vadības struktūrās; Grozījums Nr. 5 1. PANTA 1. PUNKTS 2. pants (Regula (EK) Nr. 2062/94) Lai veicinātu uzlabojumus, īpaši darba vidē, attiecībā uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, kā noteikts Līgumā un sekojošās rīcības programmās, kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību darbvietā, Aģentūras mērķis ir nodrošināt Kopienas iestādes, dalībvalstis un šajā jomā iesaistītos ar drošības un veselības aizsardzības darbā jomā izmantojamo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju. Lai uzlabotu darba vidi attiecībā uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, kā noteikts Līgumā un sekojošās rīcības programmās, kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību darbvietā, Aģentūras mērķis ir nodrošināt Kopienas iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un šajā jomā iesaistītos ar drošības un veselības aizsardzības darbā jomā izmantojamo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un novērtējumiem. Grozījums Nr. 6 1.PANTA 2.PUNKTA A) APAKŠPUNKTA I) DAĻA 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) a) savākt un izplatīt tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju dalībvalstīs, lai to varētu nodot Kopienas iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm; šī savākšana notiek, lai noteiktu esošās valstu prioritātes un programmas un nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu Kopienas prioritātēm un programmām; a) savākt un izplatīt tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju dalībvalstīs, lai to varētu nodot Kopienas iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm; šī savākšana notiek, lai noteiktu riskus, labu praksi, kā arī esošās valstu prioritātes un programmas un nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu Kopienas prioritātēm un programmām; Grozījums Nr. 7 1.PANTA 2.PUNKTA A) APAKŠPUNKTA IA) DAĻA (jauna) 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) ia) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: "c) sistemātiski vācot datus ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja atbalstu, veicināt un atbalstīt sadarbību un informācijas un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm drošības un veselības aizsardzības darbā jomā, tostarp informāciju par apmācību programmām; tālab Aģentūra veicina statistikas saskaņošanu par negadījumiem darbā un arodslimībām, lai novērstu esošās atšķirības šo negadījumu un slimību novērtējumā un analīzē;" Grozījums Nr. 8 1.PANTA 2.PUNKTA A) APAKŠPUNKTA II) DAĻA 3. panta 1. punkta h) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) h) nodrošināt tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju par metodēm un līdzekļiem profilakses pasākumu ieviešanai, noteikt labu praksi un veicināt profilakses pasākumus, pievēršot īpašu uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu specifiskajām problēmām; h) nodrošināt tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju par metodēm un līdzekļiem profilakses pasākumu ieviešanai, noteikt riskus un nododamu labu praksi, analizēt saistītos secinājumus un veicināt profilakses pasākumus, pievēršot īpašu uzmanību mazu un vidēju uzņēmumu specifiskajām problēmām un veicinot īpašu risinājumus šiem uzņēmumiem. Attiecībā uz labu praksi Aģentūrai īpaša uzmanība jāpievērš tieši tādai praksei, kas ir praktisks līdzeklis, kuru izmanto, sagatavojot darba drošības un veselības risku novērtējumus, kā arī nosakot pasākumus, kas jāveic šo risku novēršanai; Grozījums Nr. 9 1.PANTA 2.PUNKTA A) APAKŠPUNKTA III) DAĻA 3. panta 1. punkta j) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) "j) Aģentūra nodrošina, ka izplatītā informācija ir saprotama gala izmantotājiem, un, lai šo mērķi sasniegtu, cieši sadarbojas ar 4. panta 1. punktā minētajiem valsts galvenajiem punktiem". "j) Aģentūra nodrošina, ka izplatītā informācija ir nozīmīga gala izmantotājiem. Lai šo mērķi sasniegtu, Aģentūra saskaņā ar 4. panta 2. punkta noteikumiem cieši sadarbojas ar 4. panta 1. punktā minētajiem valsts galvenajiem punktiem". Grozījums Nr. 10 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 3. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 2.  Aģentūra strādā iespējami ciešā sadarbībā ar pastāvošajām iestādēm, fondiem, speciālistu organizācijām un programmām Kopienas līmenī, lai izvairītos no jebkādas dublēšanās. It īpaši Aģentūra nodrošina atbilstīgu sadarbību ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, neierobežojot savu mērķu sasniegšanu. 2.  Aģentūra strādā iespējami ciešā sadarbībā ar pastāvošajām iestādēm, fondiem, speciālistu organizācijām un programmām Kopienas līmenī, lai izvairītos no jebkādas dublēšanās. Aģentūra var gūt labumu no sadarbības, ko Komisija jau gūst, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām ‐ Pasaules veselības organizāciju (PVO), Starptautisko darba organizāciju (SDO) ‐ un Starptautisko arodveselības komisiju (ICOH), lai neatpaliktu darbā no starptautiskajām organizācijām. It īpaši Aģentūra stiprina sadarbību ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, neierobežojot savu mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 11 1. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 4. panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 2a) Direktīvas 4. pantā 1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Aģentūra izveido tīklu, kas ietver: – valsts informācijas tīklu galvenos sastāvdaļu elementus, to skaitā valsts sociālo partneru organizācijas, kā noteikts ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi; – valsts galvenos punktus; – visus turpmākos tematiskos centrus." Grozījums Nr. 12 1. PANTA 3. PUNKTS 4. panta 2. punkta 2. daļa (Regula (EK) Nr. 2062/94) 3.  Regulas 4. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: 3.  Regulas 4. panta 2. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām: "2.Dalībvalstis regulāri informē Aģentūru par galvenajām valsts veselības aizsardzības un drošības darbā tīklu sastāvdaļām, ietverot arī visas iestādes, kas, pēc to domām, varētu dot ieguldījumu Aģentūras darbā, ņemot vērā vajadzību nodrošināt iespējami pilnīgāku to teritoriju ģeogrāfisko pārklājumu. "Kompetentās valsts iestādes vai iestāde, ko tās nozīmējušas, koordinē un/vai pārsūta valsts līmenī nodrošināmo informāciju Aģentūrai. Valsts iestādes ņem vērā sociālo partneru viedokli valsts līmenī saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi." Kompetentās valsts iestādes vai iestāde, ko tās nozīmējušas par valsts galveno punktu, koordinē un/vai pārsūta valsts līmenī nodrošināmo informāciju Aģentūrai saskaņā ar darba plānu, par kuru katram galvenajam punktam jāvienojas ar Aģentūru, pamatojoties uz Aģentūras pieņemto darba programmu. Valsts iestādes sadarbojas ar sociālajiem partneriem valsts līmenī saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi." Grozījums Nr. 13 1. PANTA 4. PUNKTS 7.a pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 2062/94) Aģentūrai ir: Aģentūras pārvaldības un vadības struktūrā ir: a)  Administratīvā valde; a) valde; b) padome; b) birojs; c) direktors." c) direktors." Grozījums Nr. 14 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 2.  Locekļus, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ieceļ Padome no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un locekļu vietnieku vidus, pamatojoties uz priekšlikumiem no interešu grupām, kas pārstāv dalībvalstu valdības, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas šajā komitejā. 2.  Locekļus, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ieceļ Padome no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un locekļu vietnieku vidus. Locekļus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ieceļ pēc dalībvalstu priekšlikuma. Locekļus, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ieceļ pēc attiecīgo Komitejas grupu pārstāvju priekšlikuma. Trīs grupu priekšlikumus no Komitejas iesniedz Padomei un nosūta Komisijai ‐ informācijai. Padome vienlaicīgi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā loceklim ieceļ vietnieku, kas apmeklē Administratīvās valdes sapulces tikai locekļa neierašanās gadījumā vai kā noteikts reglamentā. Padome tajā pašā laikā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā loceklim ieceļ vietnieku, kas apmeklē valdes sapulces tikai locekļa neierašanās gadījumā vai kā noteikts reglamentā. Komisija ieceļ locekļus un vietniekus, kas to pārstāv. Komisija ieceļ locekļus un vietniekus, kas to pārstāv. Iesniedzot kandidātu sarakstus, dalībvalstis, darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas cenšas nodrošināt to, ka Administratīvajā valdē ir taisnīgi pārstāvētas dažādas ieinteresētās ekonomikas nozares, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp pārstāvēto sieviešu un vīriešu skaitu. Iesniedzot kandidātu sarakstus, Komisija, dalībvalstis, darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas cenšas nodrošināt to, ka valdē ir taisnīgi pārstāvētas dažādas ieinteresētās ekonomikas nozares, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp pārstāvēto sieviešu un vīriešu skaitu 7. A pantā minēto iestāžu sastāvā. Sarakstus iesniedz trīs mēnešus pirms Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas sastāva izmainīšanas vai atjaunošanas saskaņā ar 3. panta 3. un 4.  punktu, kā arī 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2003/C 218/01.* Administratīvās valdes locekļu sarakstu Padome publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Valdes un biroja locekļu sarakstu Padome publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un Aģentūra ‐ savā tīmekļa vietnē. ________________________ * OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp Grozījums Nr. 15 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 3. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 3.  Administratīvās valdes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tas ir pagarināms. 3.  Valdes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tas ir pagarināms. To valdes locekļu pilnvaru laiks, kuri veic pienākumus ..*., tiek pagarināts līdz tam laikam, kad saskaņā ar 2. punkta noteikumiem tiek iecelta jauna valde. Beidzoties pilnvaru laikam vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai Beidzoties pilnvaru laikam vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai. ________________________ * Padomes Regula (EK) Nr. .../2005 stāšanās spēkā dienas. Grozījums Nr. 16 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 7. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 7.  Administratīvā valde pieņem savu reglamentu, kas stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Padomē, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi atzinumu. 7.  Valde pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem savu reglamentu, kas nosaka tā darbības praktiskos aspektus. Reglamentu informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Trīs mēnešu laikā pēc reglamenta iesniegšanas Padomei, tā ar vienkāršu balsu vairākumu var izmainīt reglamenta noteikumus. Grozījums Nr. 17 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 8. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 8.  Administratīvā valde izveido padomi. Padomes sastāvā ir Administratīvās valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas, kas minēta 4. punkta pirmajā daļā, un vēl viens pārstāvis no Komisijas. 8.  Valde izveido biroju, kurā ir 11 locekļi. Biroja sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas, kā minēts 4. punkta pirmajā daļā, un vēl viens pārstāvis no katras grupas un Komisijas. Katra grupa drīkst iecelt ne vairāk par trim locekļu vietniekiem, lai piedalītos biroja sanāksmēs tās pilntiesīgo locekļu prombūtnes laikā. Grozījums Nr. 18 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 9. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 9.  Neierobežojot direktora pienākumus, kas noteikti 11. pantā, padome, saskaņā ar Administratīvās valdes uzdevumu, veic visus pasākumus Aģentūras darba adekvātai vadīšanai Administratīvās valdes sanāksmju starplaikos, izņemot tos, kas norādīti 10., 13., 14.,un 15. pantā. 9.  Neierobežojot direktora pienākumus, kas noteikti 11. pantā, birojs, saskaņā ar valdes uzdevumu, uzrauga valdes lēmumu īstenošanu un veic visus nepieciešamos pasākumus Aģentūras darba adekvātai vadīšanai Valdes sanāksmju starplaikos. Valde var nepiešķirt birojam pilnvaras, kas norādītas 10., 13., 14.,un 15. pantā. Grozījums Nr. 19 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 10. punkts (Regula (EK) Nr. 2062/94) 10.  Padomes sanāksmju ikgadējo grafiku nosaka Administratīvā valde. Priekšsēdētājs sasauc padomes papildu sanāksmes pēc tā locekļu lūguma. 10.  Biroja sanāksmju ikgadējo skaitu nosaka valde. Biroja priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc tā locekļu pieprasījuma. Grozījums Nr. 20 1. PANTA 5. PUNKTS 8. panta 11.a punkts (jauns) (Regula (EK), Nr. 2062/94) 11.a Birojs pilnībā un laikus informē valdi par savām darbībām un lēmumiem. Grozījums Nr. 21 1. PANTA 7. PUNKTS 10. panta 1. punkta 1. daļa (Regula (EK) Nr. 2062/94) 7)  Regulas 10. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: 7a) Regulas 10. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: "Administratīvā valde pieņem Aģentūras gada programmu un četru gadu atjaunojamo darba programmu, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu saskaņā ar 11. pantu, pēc apspriešanās ar Komisijas dienestiem un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju." "Valde nosaka Aģentūras stratēģiskos mērķus. It īpaši valde pieņem budžetu, četru gadu slīdošo darba programmu un gada programmu, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu saskaņā ar 11. pantu, pēc apspriešanās ar Komisijas dienestiem un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju." Grozījums Nr. 22 1.PANTA 7.PUNKTA B) APAKŠPUNKTS (jauns) 10. panta 1. punkta 4. daļa (Regula (EK) Nr. 2062/94) b)  Regulas 10. panta 1. punkta ceturto daļu svītro. Grozījums Nr. 23 1. PANTA 8. PUNKTS 11. panta 2. punkts(Regula (EK) Nr. 2062/94) 8.  Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 8.  Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu: "11. pants Direktors 1.  Direktoru ieceļ Komisija no kandidātu saraksta, ko iesniedz valde 2.  Direktoru izvēlas, novērtējot viņa/viņas kompetenci. Tā neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai 3.  Direktora pilnvaru maksimālais ilgums ir pieci gadi. Tā pilnvaru laiks ir pagarināms. "2. Direktors ir Aģentūras likumīgs pārstāvis. 4.  Direktors ir Aģentūras likumīgs pārstāvis. Viņš ir atbildīgs par: Tas ir atbildīgs par: a)  Administratīvās valdes un padomes pieņemto lēmumu un programmu pienācīgu sagatavošanu un īstenošanu, a) valdes un biroja pieņemto lēmumu un programmu pienācīgu sagatavošanu un īstenošanu, b)  Aģentūras pārvaldību un ikdienas darba vadīšanu, b)  Aģentūras pārvaldību un ikdienas darba vadīšanu, c) ziņojuma, kas minēts 10. panta 2. punktā, sagatavošanu un publicēšanu, c) 10. panta 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu, d) noteikto uzdevumu izpildi, d) noteikto uzdevumu izpildi, e) visiem personāla jautājumiem, e) visiem personāla jautājumiem, f)  Administratīvās valdes sanāksmju un padomes sanāksmju sagatavošanu." f) valdes sanāksmju un biroja sanāksmju sagatavošanu."

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 539/2001 attiecībā uz savstarpības mehānismu (KOM(2004)0437 ‐ C6–0097/2004 – 2004/0141(CNS))

P6_TA(2005)0148 A6-0065/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (KOM(2004)0437)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu,

–   ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar Parlamentu ir apspriedusies (C6-0097/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0065/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju atbilstīgi grozīt savu priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 2. APSVĒRUMS 2) ņemot vērā šādu savstarpības trūkuma situāciju nopietnību, ir svarīgi, lai tas noteikti būtu par pamatu tā ieviešanai vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs. Lai nonāktu līdz stāvoklim, kad attiecīgās trešās valstis no jauna piemērotu iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju atbrīvošanu no vīzām, ir nepieciešams paredzēt mehānismu, kas kombinētu dažādas intensitātes un līmeņu pasākumus, kuri varētu būt ātri piemērojami. Ir nepieciešams, lai Komisija nekavējoties pieņemtu visus nepieciešamos mērus attiecībā pret iesaistītajām trešajām valstīm, iesniegtu Padomei ziņojumu un būtu spējīga jebkurā brīdī Padomei piedāvāt pieņemt pagaidu lēmumu par prasības pēc vīzas atjaunošanu attiecībā pret iesaistītajām trešajām valstīm. Atsaukšanās uz tādu pagaidu lēmumu nevar būt par šķērsli iespējai iesaistītās trešās valstis pārcelt uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumu. Tāpat ir jāparedz īslaicīgas saites starp pagaidu līdzekļu stāšanos spēkā un iespējamo piedāvājumu šīs valstis pārcelt uz I pielikumu; 2) ņemot vērā šādu savstarpības trūkuma situāciju nopietnību, ir svarīgi, lai attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) par tām noteikti paziņotu. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās trešā valsts uz attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem no jauna piemēro bezvīzu režīmu, ir jāparedz mehānisms, kas apvienotu ātri īstenojamus mainīgu līmeņu un intensitātes pasākumus. Tādējādi Komisijai nekavējoties jāveic pasākumi pret trešo valsti, jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums un jāspēj jebkurā brīdī iesniegt priekšlikumu, ka Padome pieņem pagaidu lēmumu atjaunot vīzas prasību attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem. Šāda pagaidu lēmuma pieņemšana nedrīkst būt šķērslis, kas neļauj attiecīgo trešo valsti pārcelt uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumu. Ir jāparedz arī īslaicīga saite starp pagaidu pasākuma stāšanos spēkā un jebkādu priekšlikumu pārcelt šo valsti uz I pielikumu. Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, Eiropas Parlaments jāinformē par mehānisma attīstību visos posmos, un tam jāspēj sniegt atzinumu par pagaidu pasākumu; Grozījums Nr. 2 3.A APSVĒRUMS (jauns) 3a) savstarpības jēdziens arī jāpiemēro nosacījumiem un procedūrām, ko ievieš trešā valsts, rezultātā būtiski ierobežojot dalībvalstu valstspiederīgo personu ceļošanu; Grozījums Nr. 3 5. APSVĒRUMS 5) ir nepieciešams paredzēt pārejas režīmu gadījumam, kad šīs regulas stāšanās spēkā laikā Dalībvalstis ir pakļautas trešo valstu, kuras figurē Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā, prasībai pēc vīzas. Kas attiecas uz Islandi un Norvēģiju, šī regula rada Šengenas acquis priekšrakstu attīstīšanu, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandi un Norvēģijas Karalisti, par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis piemērošanā un attīstīšanā, kas izriet no 1999. gada 17. maija lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punkta attiecībā par šī līguma atsevišķām piemērošanas modalitātēm. 5) ir jāparedz pārejas režīms, ja, šai regulai stājoties spēkā, uz dalībvalstīm attiecas to trešo valstu vīzas prasība, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā. Lai šādos gadījumos pastiprinātu dalībvalstu solidaritāti, savstarpībai jābūt Komisijas galvenajam principam, cenšoties ieviest bezvīzu režīmu. Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta A punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem šī nolīguma piemērošanai. Grozījums Nr. 4 1. PANTS 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 539/2001) a) desmit dienu laikā pēc trešās valsts paziņošanas par šādu nodibināšanu vai tās piemērošanu, attiecīgā dalībvalsts par to rakstiski ziņo Padomei un Komisijai, šī paziņošana tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sērijā C; a) 90 dienu laikā pēc šādas ieviešanas vai paziņojuma par to attiecīgā dalībvalsts par to rakstiski paziņo Komisijai; šo paziņojumu publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša" C sērijā; Grozījums Nr. 5 1. PANTS 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 539/2001) b)  Komisija nekavējoties uzsāk nepieciešamos soļus pret iesaistīto trešo valstu iestādēm, lai atjaunotu atbrīvošanu no prasības pēc vīzas, un, vēlākais pēc sešu mēnešu laikā, skaitot no paziņojuma publikācijas, par to ziņo Padomei; b)  Komisija nekavējoties veic pasākumus pret trešās valsts iestādēm, lai atjaunotu bezvīzu režīmu, un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas par šīm procedūrām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; Grozījums Nr. 6 1. PANTS 1. panta 4. punkta c) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 539/2001) c) pamatojoties uz sava ziņojuma slēdzieniem, Komisija Padomei var iesniegt priekšlikumu par pagaidu līdzekļiem, uz laiku paredzot prasību pēc vīzas attiecībā uz iesaistīto trešo valstu iedzīvotājiem. Padome triju mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu atbalsta šo priekšlikumu; c) pamatojoties uz sava ziņojuma secinājumiem, Komisija ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas var iesniegt Padomei pagaidu pasākuma priekšlikumu uz laiku atjaunot vīzas prasību attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem, kuru Padome nosūta Eiropas Parlamentam. Triju mēnešu laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šo priekšlikumu; Grozījums Nr. 7 1. PANTS 1. panta 4. punkta ca) apakšpunkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 539/2001) ca) ja Eiropas Parlaments rezolūcijā, kurā tas izklāsta pamatojumu, norāda, ka tas nepiekrīt pagaidu pasākuma priekšlikumam uz laiku atjaunot vīzas prasību attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem, Komisija pārskata šo priekšlikumu. Ņemot vērā rezolūciju, viena mēneša laikā pēc tās pieņemšanas Komisija var iesniegt jaunu priekšlikumu vai turpināt procedūru. Tā sniedz savas rīcības motivāciju; Grozījums Nr. 8 1. PANTS 1. panta 4. punkta cb) apakšpunkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 539/2001) cb) ja Komisija neiesniedz pagaidu pasākuma priekšlikumu uz laiku atjaunot vīzas prasību attiecīgo trešo valstu valstspiederīgajiem, tā turpina censties atjaunot bezvīzu režīmu sešu mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas un ziņo par šīm procedūrām Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja trešās valstis nav atteikušās no vīzas prasības, divu mēnešu laikā pēc šī paziņojuma Komisija iesniedz Padomei pagaidu pasākuma priekšlikumu uz laiku atjaunot vīzas prasību attiecīgo trešo valstu valstspiederīgajiem vai priekšlikumu par citu atbilstīgu ārējo darbību pasākumu, ko Padome nosūta Eiropas Parlamentam. Triju mēnešu laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šo priekšlikumu. Piemēro ca) apakšpunktā minēto procedūru. Grozījums Nr. 9 1. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 7.a pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 539/2001) 1a. Iekļauj šādu 7.a pantu: "7.a  pants 1.  Ja trešā valsts ievieš nosacījumus vai procedūras, kuru rezultātā būtiski tiek ierobežota kādas dalībvalsts valstspiederīgo pārvietošanās, piemēro šādus noteikumus: a) 90 dienu laikā pēc šādas ieviešanas vai paziņojuma par to attiecīgā dalībvalsts par to rakstiski paziņo Komisijai; šo paziņojumu publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša" C sērijā; b)  Komisija nekavējoties veic pasākumus pret trešās valsts iestādēm, lai nodrošinātu šo nosacījumu vai procedūru nepiemērošanu, un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas par šīm procedūrām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; c) atkarībā no savā paziņojumā izklāstītajiem secinājumiem Komisija var ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas var iesniegt Padomei pagaidu pasākuma priekšlikumu par līdzvērtīgu nosacījumu vai procedūru ieviešanu attiecībā uz attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ceļo uz Eiropas Savienību, un Padome nosūta priekšlikumu Eiropas Parlamentam. Triju mēnešu laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šo priekšlikumu; d) ja Eiropas Parlaments rezolūcijā, kurā tas izklāsta pamatojumu, norāda, ka tas nepiekrīt pagaidu pasākuma priekšlikumam ieviest līdzvērtīgus nosacījumus vai procedūras attiecībā uz ieinteresētās trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ceļo uz Eiropas Savienību, tad Komisija pārskata šo priekšlikumu. Ņemot vērā rezolūciju, viena mēneša laikā pēc tās pieņemšanas Komisija var iesniegt jaunu priekšlikumu vai turpināt procedūru. Tā sniedz savas rīcības motivāciju; e) ja Komisija neiesniedz pagaidu pasākuma priekšlikumu ieviest līdzvērtīgus nosacījumus vai procedūras attiecībā uz attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ceļo uz Eiropas Savienību, tā turpina censties nodrošināt šo nosacījumu vai procedūru nepiemērošanu sešu mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas un ziņo par šīm procedūrām Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja trešā valsts turpina piemērot šos nosacījumus vai procedūras, divu mēnešu laikā pēc šī ziņojuma Komisija iesniedz Padomei attiecīga pasākuma priekšlikumu , kas balstās uz savstarpības principu, un Padome nosūta priekšlikumu Eiropas Parlamentam. Triju mēnešu laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šo priekšlikumu. Piemēro d) apakšpunktā minēto procedūru; f) ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var iesniegt c) un e) apakšpunktā minēto priekšlikumu bez iepriekšēja paziņojuma. Šim priekšlikumam piemēro c) un d) apakšpunktā minēto procedūru; g) ja trešā valsts atsauc nosacījumus vai procedūras, kuru rezultātā būtiski tiek ierobežota kādas dalībvalsts valstspiederīgo pārvietošanās, tad attiecīgā dalībvalsts to paziņo Komisijai. Paziņojumu publicē "Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša" C sērijā. Jebkurš pagaidu pasākums, kurš noteikts saskaņā ar c) apakšpunktu, un jebkurš attiecīgs pasākums, kas noteikts saskaņā ar e) punktu, automātiski beidzas dienā, kad spēkā stājas tādu nosacījumu vai procedūru atsaukšana, kuru rezultātā tiek būtiski ierobežota kādas dalībvalsts valstspiederīgo pārvietošanās."

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par iekšējo tirgu jaunajās dalībvalstīs‐situācija, iespējas un nepieciešamie secinājumi (2004/2155(INI)

P6_TA(2005)0149 A6-0068/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu;

–   ņemot vērā Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos(1);

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus 2004. gada 13. jūlija situācijas pārskatu Nr. 13;

–   ņemot vērā iestāžu nolīgumu par likumdošanas uzlabošanu(2);

–   ņemot vērā 1579 iekšējā tirgus direktīvas ar pārņemšanas termiņu ne vēlāk kā 2004. gada 15. novembrī;

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 7. maija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: "Iekšējā tirgus stratēģija – prioritātes no 2003. līdz 2006. gadam" (KOM(2003)0238);

–   ņemot vērā 2004. gada 21. janvāra Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – ziņojums par iekšējā tirgus stratēģijas īstenošanu (2003. – 2006.) (KOM(2004)0022);

–   ņemot vērā V.Koka vadītās Augsta līmeņa darba grupas ziņojumu, kas tika publicēts 2004. gada novembrī – "Pieņemot izaicinājumu: Lisabonas stratēģija ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomā";

–   ņemot vērā Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Slovēnijas Biznesa un pētījumu asociācijas (SBRA) un "CAPE 2004. gada apsekojumu: Centrāleiropas uzņēmumu gatavība paplašināšanai",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6–0068/2005),

A.   tā kā Līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka Kopienas darbībām ir jāietver iekšējā tirgus izveidošana, ko raksturo šķēršļu atcelšana brīvai preču, personu, pakalpojumu un kapitāla apritei starp dalībvalstīm;

B.   tā kā Līguma 3. panta 1. punkta h) apakšpunkts nosaka, ka Kopienas darbībām ir jāietver dalībvalstu likumu tuvināšana, ciktāl tā nepieciešama kopējā tirgus darbībai;

C.   tā kā Līguma 10. pants aicina dalībvalstis veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līguma, un ko rada Kopienas iestāžu darbība un paredz ka tās atturas no visiem pasākumiem, kas var traucēt sasniegt Līguma mērķus;

D.   tā kā Līguma 14. panta 2. punkts nosaka, ka iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumu ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

E.   tā kā Līguma 18. panta 1.punkts nosaka, ka pastāvot noteiktiem nosacījumiem, katram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā;

F.   tā kā Līguma 23. un 24. pants prasa īstenot preču brīvu apriti Kopienā;

G.   tā kā Līguma trešās daļas III sadaļa prasa īstenot personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti Kopienā;

H.   tā kā Eiropas Kopienas izveidotais iekšējais tirgus ir sasniedzis nenoliedzamus ekonomiskus panākumus un ir bijis ekonomiskās kohēzijas un reģionālo atšķirību pakāpeniskas novēršanas virzītājspēks;

I.   tā kā iekšējais tirgus var tikt patiešām pabeigts tikai tad, ja visas dalībvalstis pārņem un piemēro iekšējā tirgus direktīvas;

J.   tā kā šo direktīvu nepārņemšana, neīstenošana un nepiemērošana rada iekšējā tirgus sašķeltību, kavē Eiropas ekonomikas turpmāku ekonomisku izaugsmi un pastiprina reģionālās atšķirības;

K.   tā kā novēlota vai nepareiza pārņemšana liedz uzņēmumiem un patērētājiem pilnā apmērā baudīt ekonomiskās priekšrocības, ko sniedz pareizi funkcionējošs iekšējais tirgus;

L.   tā kā efektīva Kopienas tiesību aktu pārņemšana un īstenošana palīdz attīstīt savstarpēju uzticību starp valdībām, pilsoņiem un uzņēmumiem;

M.   tā kā Lisabonas stratēģijas galvenais mērķis ir līdz 2010. gadam izveidot pasaules visdinamiskāko un viskonkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ar vairāk un labākām darba vietām un ciešāku sociālo kohēziju un augsta līmeņa vides aizsardzību,

1.   ir pārliecināts ‐ lai pilnībā varētu izmantot jaunā paplašinātā Eiropas tirgus iespējas, ir jāpārņem un jāīsteno visas iekšējā tirgus direktīvas, kas ir nokavētas pārņemšanas un īstenošanas procesā, lai ātri likvidētu atlikušos šķēršļus preču, personu, pakalpojumu un kapitāla apritei;

2.   iesaka jaunajām dalībvalstīm izstrādāt īstenošanas stratēģijas, lai efektīvi ieviestu Kopienas tiesību aktus un uzlabotu patērētāju, ražotāju, tirgotāju un tiesu izpratni par jaunajiem tiesību aktiem;

3.   aicina, visas dalībvalstis nopietni izturēties pret Eiropadomes ierosināto 1,5 % robežu attiecībā uz nepārņemto direktīvu deficītu un paust stingru politisku apņemšanos līdz noteiktam laikam pārņemt visas nokavētās direktīvas;

4.   ierosina, ka papildus iekšējā tirgus direktīvu laicīgai un pareizai pārņemšanai un efektīvai piemērošanai dalībvalstis pārbauda arī valstī spēkā esošo tiesību aktu atbilstību ES noteikumiem, lai atbalstītu tirgus šķēršļu novēršanas procesu un atvērtu iekšējo tirgu konkurencei;

5.   atzinīgi novērtē to, ka jaunās dalībvalstis savos tiesību aktos ir īstenojušas savstarpējas atzīšanas principu, un arī to, ka dažas dalībvalstis ir pieņēmušas arī horizontālo savstarpējās atzīšanas klauzulu, ar ko automātiski atzīst šo principu nesaskaņotajās jomās, bet atkārtoti apstiprina, ka jāturpina strādāt pie arvien plašākas saskaņošanas kā iekšējā tirgus galvenā mērķa;

6.   īpaši apsveic daudzas jaunās dalībvalstis par to sasniegumiem, pieņemot Eiropas produktu standartus, kas daudzos gadījumos pārsniedz veco dalībvalstu standartus;

7.   aicina jauno dalībvalstu valsts varasiestādes attīstīt un uzlabot administratīvo spēju, lai mazinātu atšķirību starp formālu atbilstību Kopienas tiesību aktiem un to patieso piemērošanu;

8.   ierosina ‐ lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus, jaunajām dalībvalstīm jāpalielina investīcijas pētniecībā un attīstībā, kas pašreiz ir krietni zem ES vidusmēra, jāveicina labāks kontakts starp pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, un jāizstrādā efektīvākas izglītības un apmācības sistēmas, lai uzlabotu darba tirgus kvalitāti un ņemtu vērā ieteikumus, kas izteikti nesen publicētajā ziņojumā "Pieņemot izaicinājumu: Lisabonas stratēģija ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomā";

9.   atzīmē, cik liela nozīme ir efektīvam intelektuālā īpašuma režīmam, veicinot novatorismu un jaunu ideju komerciālu izmantošanu, kā arī attīstot radošu saturu gan nesaistes, gan tiešsaistes vidē; rosina jaunās dalībvalstis nodrošināt patentu un autortiesību aizsardzības sistēmu efektīvu darbību un piešķirt atbilstīgus līdzekļus autortiesību pārkāpumu novēršanas un viltošanas apkarošanas pasākumiem;

10.   aicina Padomi, ņemot vērā intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanas īpašo nozīmi attiecībā uz izgudrojumiem saistībā ar digitālajām tehnoloģijām, ciešāk sadarboties ar Eiropas Parlamentu, apstiprinot jaunu patentēšanas pasākumu, kas radīs drošu sistēmu patentu piešķiršanai šajā jomā veiktajiem tehniskajiem izgudrojumiem;

11.   aicina valsts, reģionālās un vietējās varasiestādes jaunajās dalībvalstīs izveidot elastīgu, dinamisku darba tirgu, lai paaugstinātu nodarbinātību privātajā sektorā un atrisinātu strukturālā bezdarba un reģionālo atšķirību problēmas;

12.   atzīmē, ka ir svarīgi izveidot efektīvu profesionālās kvalifikācijas sistēmu un rosināt savstarpēji atzītu standartu noteikšanu; ierosina, ka Komisijai ir jāsniedz papildu līdzekļi, lai palīdzētu attīstīt profesionālas iestādes jaunajās dalībvalstīs, tādējādi veicinot augsti kvalificēta darbaspēka veidošanu;

13.   uzsver, ka ir svarīgi pabeigt iekšējā tirgus izveidošanu, lai samazinātu sociālās un reģionālās atšķirības jaunajās dalībvalstīs;

14.   atzīmē, cik svarīgs ir dinamisks pakalpojumu tirgus jaunu darba vietu un jaunu uzņēmumu radīšanā; uzsver, ka piedāvātā direktīva par pakalpojumu iekšējo tirgu ir ļoti svarīga jauno dalībvalstu ekonomikām; tomēr uzskata, ka šis mērķis jāsasniedz, nekaitējot Eiropas Savienības sociālai kohēzijai un vai tās augstajam Eiropas patērētāju aizsardzības līmenim;

15.   mudina valsts, reģionālās un vietējās varasiestādes jaunajās dalībvalstīs uzlabot un paplašināt savus uzdevumus, izplatot informāciju par ES tiesību aktiem, tās darbību un iekšējo tirgu; uzskata, ka sabiedrības locekļiem ir svarīgi saņemt informāciju un ieteikumus par savām patērētāju tiesībām un par iespējām strādāt un nostiprināties iekšējā tirgū;

16.   aicina jaunās dalībvalstis nodrošināt, lai ārpus tiesu noregulējuma instrumenti un problēmu atrisināšanas instrumenti, piemēram SOLVIT(3), saņem pienācīgu finansiālu atbalstu, lai tie var attīstīties un darboties, tādā veidā nodrošinot, ka Eiropas pilsoņu un uzņēmumu rīcībā ir līdzekļi, lai risinātu problēmas, ar ko tie var saskarties sakarā ar iekšējā tirgus attīstību;

17.   atzinīgi novērtē Komisijas 2004. gada 20. oktobrī uzsākto īpašo pārkāpuma procedūru pret tām dalībvalstīm, kas līdz 2004. gada 1. maijam nebija pārņēmušas direktīvas;

18.   ir pārliecināta ‐ lai atvieglotu Kopienas tiesību aktu pārņemšanu, biežāk jānotiek datu atjaunošanai par pārņemšanas stāvokli. Šai atjaunotajai informācijai ir jāpapildina iekšējā tirgus situācijas pārskats un tā jāizmanto, lai izveidotu visu to dalībvalstu sarakstu, kas ir atpalikušas pārņemšanas procesā;

19.   uzskata, ka Komisijai ir jāsāk pastāvošo Kopienas tiesību aktu pilnveidošana to vienkāršošanas nolūkā. Tas ievērojami palīdzētu veikt tiesību aktu pārņemšanas un īstenošanas procesu, veicinātu brīvu kustību un tirdzniecību Kopienas ietvaros un veicinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi;

20.   atzīmē vienkāršas un efektīvas reglamentējošās vides nozīmi, lai samazinātu uzņēmumu izmaksas un maksimāli paaugstinātu tiesību aktu ievērošanu; rosina jaunās dalībvalstis pēc iespējas vienkāršākā veidā pārņemt iekšējā tirgus acquis. Iesaka jaunajām dalībvalstīm aktīvi atbalstīt Komisijas programmu par likumdošanas labāku īstenošanu, nododot pašreizējās zināšanas par acquis visā to sarežģītībā, kamēr tās vēl ir svaigā atmiņā;

21.   iesaka, ka situācijas pārskats jāmodernizē Eiropadomes līmenī un ka politiskajā līmenī tas jāatzīst par pārņemšanas stāvokļa galveno atskaites punktu;

22.   uzskata, ka Eiropas Parlamentam jāieņem aktīvāka nostāja darbības rezultātu uzraudzībā un jāizdara spiediens uz dalībvalstīm, lai tās pārņemtu direktīvas;

23.   atgādina Parlamenta apņemšanos attiecīgos gadījumos, ja nepieciešams, aktīvi ietekmēt Lisabonas darba kārtības pārorientēšanu, tomēr saglabājot līdzsvaru starp Lisabonas un Gēteborgas procesa ekonomiskajām, sociālajām un vides dimensijām, lai attīstītu tālejošu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;

24.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp. (2) OV C 321, 31.12.2003, 1. lpp. (3) SOLVIT ir problēmu risināšanas tīkls, kurā darbojas ES dalībvalstis, lai tiešsaistē bez tiesas procesiem risinātu problēmas, kas radušās valsts iestādēm nepareizi piemērojot tiesību aktus. SOLVIT centrs ir katrā dalībvalstī. SOLVIT centri var palīdzēt risināt gan pilsoņu, gan uzņēmumu sūdzības. Tie darbojas kā valsts pārvaldes iestāžu struktūrvienības un tiem jāsniedz reāls problēmu risinājums desmit nedēļu laikā.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2004. gada pārskatu par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku šajā sakarā (2004/2151(INI))

P6_TA(2005)0150 A6-0086/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visus saistītos starptautiskos cilvēktiesību dokumentus,

–   ņemot vērā Romas statūtus, ar kuriem izveidoja Starptautisko Krimināltiesu (ICC) un kuri stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā, un ar ICC saistītās rezolūcijas(1),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolu par nāvessoda atcelšanu visos gadījumos,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(2),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Līguma 3., 6., 11., 13. un 19. pantu, un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 177. un 300. pantu,

–   ņemot vērā Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības (ACP-EU) partnerattiecību nolīgumu (3),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un cieņu Tuvajos un Vidējos Austrumos(4),

–   ņemot vērā 2005. gada 24. februāra rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komisijas 61. sesiju Ženēvā(5),

–   ņemot vērā sesto ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā pirmo un otro Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ziņojumu par arābu valstu sabiedrības attīstību,

–   ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0086/2005),

A.   tā kā šī rezolūcija nav domāta kā visaptveroša, bet gan tajā ir uzsvērti divi galvenie aspekti, pirmkārt, vissvarīgākie sasniegumi cilvēktiesību jomā ārpus ES ģeogrāfiskā secībā un, otrkārt, astoņi vissvarīgākie jautājumi ES tuvākajos gados;

Jautājumi dažādās valstīs
Kandidātvalstis

1.   atgādina secinājumus, kas ir ietverti tā īpaši izsmeļošajos ziņojumos par pievienošanās sarunvalstīm/kandidātvalstīm Bulgāriju, Rumāniju un Turciju, un apsveic tās sakarā ar panākumiem, ko tās ir guvušas attiecībā uz cilvēktiesībām, taču atgādina, ka vēl ir jāstrādā; tādēļ mudina tās turpināt un divkāršot centienus šai virzienā;

Rietumbalkāni

2.   uzsver, ka Eiropas Parlamentam jāturpina strādāt cilvēktiesību nodrošināšanā gan Vojvodinā, gan Kosovā;

3.   aicina Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, kā arī Serbiju un Melnkalni nodrošināt kara noziegumu taisnīgu tiesu; atgādina tām pienākumu pilnīgi sadarboties ar ICTY;

4.   atgādina Serbijai un Melnkalnei cilvēktiesību un tiesiskuma nodrošināšanas nozīmīgumu, jo īpaši nepieciešamību nosodīt un ar likumu vērsties pret visiem netolerances un vardarbības aktiem, kas ir balstīti uz etniskiem pamatiem;

ES kaimiņvalstis

5.   lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu kaimiņvalstīs un Vidusjūras reģionā, atbalsta neatkarīgu, pilsoniskai sabiedrībai atvērtu iestāžu izveidi attiecīgajās valstīs, kuras varētu nodrošināt no parakstītiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem izrietošo tiesību efektīvu īstenošanu;

6.   prasa sieviešu un minoritāšu tiesību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma lielāku ievērošanu, cilvēktiesību ievērošanu kriminālsodu sistēmā, kā arī spīdzināšanas un nāvessoda atcelšanu valstīs, ar kurām ES ir noslēgusi asociācijas līgumu un organizē sarunas par rīcības plāniem;

7.   cer, ka, īstenojot Barselonas Procesu, vairāk pasākumu būs veltīti sieviešu tiesību ievērošanas veicināšanai; līdz ar to pieprasa izveidot reģionālu rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt ANO Attīstības programmā paredzēto sieviešu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību; aicina visas Barselonas Procesa dalībvalstis pārvarēt skeptisko attieksmi pret Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW);

8.   uzsver, ka reģiona valstīm jāgūst panākumi cilvēktiesību jomā un jo īpaši sadarbībā ar Starptautisko Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesu (ICTY), efektīvas politikas īstenošanā bēgļu izraidīšanas un pārvietoto personu labā; minoritāšu tiesību ievērošanā; aktīvas politikas īstenošanā pret cilvēku tirdzniecību;

9.   aicina visas valstis, kurām to tuvās atrašanās ES dēļ ir politiska, tirdzniecības un sociāla mijiedarbība ar ES, atzīt, ka ekonomikas un sociālas reformas procesa pamatā ir jābūt tādas politikas pieņemšanai, kura veicina cilvēktiesības un demokrātijas standartus saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām;

10.   atzinīgi vērtē to, ka jaunievēlētais Ukrainas prezidents 2005. gada februāra savā runā Parlamentā Strasbūrā nopietni norādīja uz cilvēktiesību standartu atbalstīšanu, atzinīgi vērtē tiesiskuma ievērošanu Ukrainā prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī mudina Ukrainu izvēlēties atklātības un demokrātijas ceļu, kas ir neatņemams pamats cilvēktiesību nodrošināšanai visiem tās pilsoņiem visplašākajā nozīmē; aicina jauno valdību īstenot likumdošanas un politikas reformas, nodrošinot preses un plašsaziņas līdzekļu neatkarību visā Ukrainā, izbeigt tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku īstenoto spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, nodrošināt tūlītēju advokāta pieejamību no aizturēšanas brīža, kā arī cīnīties pret korupciju;

11.   aicina Baltkrieviju piešķirt pilsoņu un politiskās tiesības visiem pilsoņiem; aicina varasiestādes Baltkrievijā nekavējoties izbeigt politisko oponentu sodīšanu ar nāvi, patvaļīgu apcienājumu un aizturēšanu; atbalsta Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas darbu, par kuru tā 2004. gadā ieguva Saharova balvu, atzīstot tās cīņu nodrošināt Baltkrievijas iedzīvotājiem objektīvu informāciju un reportāžas; aicina Baltkrievijas varasiestādes atļaut izstrādāt kopā ar ES valstīm politiku, lai atvieglotu vīzu režīmu, atļautu turpināt brīvdienu programmas bērniem, kurus ietekmēja Černobiļas kodolkatastrofa;

12.   atzīst nesenās vēlēšanas Moldovā; atzīmē ES Padomes bažas, ka vēlēšanās netika ievēroti atsevišķi noteikumi, kas ir nepieciešami pilnīgi uz konkurenci balstītam vēlēšanu procesam, īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu taisnīgu pieejamību un objektīvu vēlēšanu kampaņas atspoguļojumu; aicina jauno Moldovas valdību izpētīt ziņojumus par to, ka policija, iespējams, spīdzina un slikti izturas pret upuriem, tostarp nepilngadīgajiem, kā arī aicina uzlabot apstākļus cietumos; prasa veikt reformas, lai veicinātu tiesiskumu un novērstu korupciju iestādēs; mudina Moldovu novērst cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību, tostarp sieviešu kā seksa verdzeņu un cilvēka orgānu kā transplantu tirdzniecību; aicina iestādes nodrošināt politisko līdzsvaru valsts kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos; uzskata, ka opozīcijas deputātu aresti un citas darbības pret mierīgām demonstrācijām norāda uz skaidru pamattiesību un pamatbrīvību, piemēram, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības, pārkāpumiem; aicina tā saukto Piedņestras Moldovas Republiku atbrīvot atlikušos politieslodzītos;

13.   aicina Ukrainu un Moldovu veikt pasākumus kontrabandas apkarošanai uz, no un caur Piedņestru, kā arī Krieviju, lai veiktu pasākumus kontrabandas apkarošanai no Lietuvas un Polijas un izstrādāt efektīvas pretkorupcijas programmas muitai, robežsardzei un nodokļu dienestam, kā arī policijai;

14.   atzinīgi vērtē Marokas centienus risināt agrāko cilvēktiesību pārkāpumu radīto upuru nožēlojamo stāvokli, īpaši Taisnīguma un samierināšanas komitejas izveidošanu; atzīst pozitīvos pasākumus, aizliedzot spīdzināšanu un atlīdzinot tiem, kuri agrāk ir cietuši; atbalsta tādas nepārtrauktas tieslietu reformas kā Ģimenes kodeksa pieņemšana, ko Marokas parlaments pieņēma 2004. gada janvārī, un tāda likumprojekta pieņemšana (2004. gada decembrī);stingri nosoda žurnālistiem piemēroto cietumsodu saistībā ar tā saucamajām apmelojumu lietām un prasa Marokas varas iestādēm veikt kriminālkodeksa reformu, atzīmē, ka Marokā pastāv nāvessoda moratorijs, aicina atcelt cietumsodu saistībā ar preses likumpārkāpumiem;

15.   ar bažām atzīmē ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Rietumsahārā, tostarp runas un pārvietošanās brīvības jomā, kā arī mudina Maroku un Polisario fronti rīkoties tālāk, pamatojoties uz starptautiski atzīto Beikera plānu; aicina Maroku un Polisario fronti atbrīvot visus karagūstekņus;

16.   mudina Maroku un Alžīriju migrantu uzņemšanu īstenot humānā veidā; uzsver, ka visiem šiem pasākumiem pilnīgi jāatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību un bēgļu jomā;

17.   aicina Alžīriju arī turpmāk ievērot cilvēktiesību saistības, saskaroties ar teroristu draudiem, un atzinīgi vērtē reformas procesa turpināšanu; norāda, ka Alžīrijai jāturpina veicināt preses, neatkarīgas pilsoniskas sabiedrības aktivitātes un politiskās opozīcijas brīvība, un atzinīgi vērtē jaunākos pasākumus šajā sakarā; atzinīgi vērtē turpmāku dialogu starp Alžīrijas valdību un ES nelegālās imigrācijas jomā; prasa Alžīrijai sniegt pozitīvu atbildi uz ANO Piespiedu un nebrīvprātīgas pazušanas darba grupas lūgumu un pazudušo personu jautājumu risināt prioritārā kārtā;

18.   aicina Lībiju tās ceļā uz starptautisku atzīšanu atbrīvot visus politieslodzītos; pauž nopietnas bažas par Lībijas tiesību aktiem, kas aizliedz politiskās partijas, asociācijas un plašsaziņas līdzekļus; uzsver starptautisko cilvēktiesību un humanitāro konvenciju ievērošanas nozīmi; aicina ES pieprasīt Lībijas varasiestādēm nodrošināt starptautiskām cilvēktiesību organizācijām atļauju iebraukt Lībijā un veikt izmeklēšanu ; aicina Lībiju atļaut piekļuvi starptautiskajiem novērotājiem, izbeigt migrantu patvaļīgu izraidīšanu un arestus, ratificēt Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un atzīt Augstā komisāra bēgļu lietās mandātu;

19.   mudina Tunisiju atļaut neatkarīgu cilvēktiesību organizāciju veidošanu; aicina Tunisiju nekavējoties pārtraukt visus to naudas līdzekļu aizturēšanu, ko Eiropas Savienība ir pārskaitījusi cilvēktiesību organizācijām, jo īpaši tos naudas līdzekļus, kas paredzēti Tunisijas Cilvēktiesību līgai;

20.   mudina Tunisiju ievērot tādas pamattiesības kā uzskatu, vārda un biedrošanās brīvība un arī turpmāk veikt visus nepieciešamos pasākumus atlikušo nepilnību novēršanā, lai ievērotu cilvēktiesību konvencijas, kā arī cilvēktiesību klauzulu asociācijas līgumā; pauž bažas par ziņojumiem attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvju tiesību pārkāpumiem, tostarp mocīšanu, iebiedēšanu, neslavas celšanu, patvaļīgu arestu un fizisku vardarbību; tādēļ aicina ES rēķināties ar visiem šiem aspektiem Eiropas kaimiņvalstu politikas rīcības plānā un regulāri rūpīgi izvērtēt panākto cilvēktiesību virzību šajās jomās;

21.   atbalsta ES un Ēģiptes dialoga turpināšanu, lai veicinātu stabilitāti, attīstību un cilvēktiesības Eiropas un Vidusjūras reģionā, kā to parādīja Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārā asambleja Kairā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Dr. Noor atbrīvošanu; aicina Ēģipti uzskatīt cilvēktiesību veicināšanu par pioritāti; atzinīgi vērtē svinības par godu Dārfūras augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks Ēģiptē, un atzīst Ēģiptes valdības devumu miera veicināšanā Sudānā; aicina Ēģipti novērst ārkārtas stāvokli;

22.   atzīst, ka izmaiņas Palestīnas vadībā ir devušas jaunu iespēju, lai rastu pozitīvu virzību problēmām šai reģionā, un atbalsta miera sarunu grafiku "The Road Map" kā pamatu ilgstošam atrisinājumam; uzskata, ka ASV un ES pilnīgs politiskais atbalsts ir būtisks, lai panāktu šo ilgstošo atrisinājumu;

23.   aicina jauno palestīniešu vadību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apturētu terorismu pret Izraēlu, īpaši uzsverot materiālā un morālā atbalsta pārtraukšanu teroristiem pašnāvniekiem, kā arī šādas prakses izbeigšanu; atbalsta un pauž gandarījumu par līdz šim paveiktajiem jaunās palestīniešu vadības centieniem un panākto virzību šajā sakarā;

24.   atzīmē Izraēlas centienus, atsaucoties uz jaunajām attiecībām, kas pastāv starp Palestīnas un Izraēlas vadībām; jo īpaši atzinīgi vērtē uzticību veicinošus pasākumus, piemēram, ieslodzīto atbrīvošanu, militāru uzbrukumu beigu pasludināšanu, palestīniešu māju iznīcināšanas politikas izbeigšanu un nepārtrauktu karaspēka atvilkšanas politikas veicināšanu attiecībā uz Gazas joslu; atzīst Izraēlas tiesības veikt pasākumus, lai sniegtu drošību Izraēlas iedzīvotājiem; atgādina Izraēlai, ka veicot pasākumus pret terorismu, nevar neievērot cilvēktiesību apsvērumus;

25.   pauž bažas par drošības sienas/atdalošās barjeras pastāvēšanu un apmēru lielā daļā Rietumkrasta un tās ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām; prasa Izraēlai pārtraukt drošības sienas/atdalošās barjeras turpmāku celtniecību; atzīmē Starptautiskās Tiesas nolēmumu attiecībā uz drošības sienu/atdalošo barjeru; atzīmē arī Izraēlas Augstās tiesas nolēmumu (2004. gada jūnijs) un Izraēlas valdības 2005. gada februāra lēmumu;

26.   aicina Sīriju ievērot cilvēktiesības un jo īpaši biedrošanās brīvību, kā arī pauž bažas par apgalvojumiem, ka teroristiskās organizācijas saņem finansējumu no Sīrijas; atzinīgi vērtē Sīrijas ārlietu ministra paziņojumu, ka visu Sīrijas karaspēku, militāro aprīkojumu un izlūkdienestu pilnībā izvedīs līdz 2005. gada 30. aprīlim saskaņā ar ANO Drošības Padomes rezolūciju Nr. 1559 (2004);

27.  27 aicina Sīrijas valdību nekavējoties atbrīvot politieslodzītos un pilnīgi atcelt ārkārtas stāvokli; cer, ka Sīrija sniedz ieteikumus īstenošanā un praktiska rezultāta panākšanā attiecībā uz tās saistībām cilvēktiesību un brīvību jomā, jo īpaši attiecībā uz diskriminācijas pārtraukšanu pret kurdiem, kā arī vienlīdzību un vardarbības pārtraukšanu pret sievietēm; uzsver patvaļīgu arestu un apcietinājumu lielo skaitu, kā arī plaši izmantoto spīdzināšanu un sliktu apiešanos, tostarp pret bērniem;

28.   izsaka nožēlu par nāvessoda izmantošanu Saūda Arābijā un aicina valdību izbeigt šo praksi, ko pašlaik izmanto regulāri; pauž bažas, ka Saūda Arābijas tiesību akti neaizsargā daudzas pamattiesības un ka vārda brīvība joprojām ir stipri ierobežota;

29.   atzinīgi vērtē nesenās vietējās vēlēšanas kā soli demokrātijas virzienā, tomēr izsaka nožēlu par dzimumu segregāciju Saūda Arābijā un sieviešu smago diskrimināciju un brīvību ierobežošanu, tostarp balsstiesību trūkumu; atgādina, ka sievietēm Saūda Arābijā joprojām ir nepieciešama vīriešu kārtas radinieka rakstiska atļauja ceļošanai un ka viņām nav nekādu kompensācijas līdzekļu gadījumos, kad vīriešu kārtas radinieki pret viņām slikti izturas vai lieto vardarbību;

30.   atzīst grūtības, ar kurām saskaras Irākas jaunās varasiestādes, cenšoties nodibināt likumību un kārtību ar tur dislocēto militāro spēku palīdzību, kā arī pauž bažas par pašreizējo situāciju; atzinīgi vērtē irākiešu apņēmību un drosmi pēdējā vēlēšanu kampaņā un balsošanā, kas deva viņiem un viņu valstij labākas demokrātiskas nākotnes izredzes; izsaka atbalstu jaunievēlētajam Irākas parlamentam; cer, ka drīz sagatavos jauno demokrātisko konstitūciju, sadarbojoties ar minoritātēm; aicina Komisiju sniegt lielāku palīdzību Irākas varasiestādēm; aicina ANO īstenot lielāku iesaistīšanos un klātbūtni Irākā; pauž bažas par ziņojumiem, ka Irākas cietumos turpinās ieslodzīto spīdzināšana un vardarbība pret tiem; atzīmē bīstamos apstākļus, kādos žurnālisti turpina strādāt Irākā, un izsaka nožēlu par nolaupīšanu turpināšanos; pieprasa nekavējoties atbrīvot nolaupītās personas un asi nosoda ķīlnieku sagūstīšanas, sodīšanas ar nāvi un teroristu pašnāvnieku barbariskās izrīcības; vēlreiz nosoda Irākas varasiestāžu darbinieku vai ārvalstu militārpersonu īstenoto ieslodzīto spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos pret viņiem Irākā;

31.   aicina Irānu skaidri iesaistīties cilvēktiesību dialogā ar ES; pauž nopietnas bažas, ka cilvēktiesību situācija pēdējo divu gadu laikā ir pasliktinājusies, un aicina Irānas varasiestādes īstenot nopietnus centienus šīs tendences novēršanai; nosoda cilvēktiesību pārkāpumu ievērojamo pieaugumu, īpaši pieaugošo skaitu ziņojumu par nāvessodu publisku izpildi un miesas sodiem; atzinīgi vērtē moratoriju nomētāšanai ar akmeņiem un mudina Irānas parlamentu ieviest tiesību aktus, kuri aizliegtu šo praksi bez izņēmuma; norāda uz Irānas varasiestāžu solījumiem ieviest moratoriju nāvessoda izpildei nepilngadīgajiem un mudina varasiestādes pieņemt ierosinātos tiesību aktus, kuri aizliedz sodīt ar nāvi personas, kas ir izdarījušas noziegumu, nebūdamas pilngadīgas, un šis aizliegums jāturpina piemērot arī pēc tam, kad attiecīgā persona sasniegusi 18 gadu vecumu; norāda uz Irānas solījumiem saistībā ar amputāciju moratoriju; aicina Padomi un Komisiju stingri uzraudzīt, kā Irāna īsteno apņemšanos attiecībā uz moratoriju trīs galvenajos jautājumos par nomētāšanu ar akmeņiem, nāvessoda izpildi nepilngadīgajiem un amputācijām; pauž bažas par lielo arestu skaitu, tostarp attiecībā uz sievietēm un jauniešiem, pamatojoties uz neskaidrām vai maznozīmīgām apsūdzībām; pauž visnopietnākās bažas, ka nesen ar nāvi notiesāja nepilngadīgo par neatbilstīgu seksuālo uzvedību; nosoda Irānas nožēlojamo politiku arestēt un ieslodzīt žurnālistus un disidentus, kas darbojas internetā, kā arī preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības apspiešanu; aicina Irānu pārtraukt palīdzību teroristiskajām organizācijām;

32.   pieprasa pilnīgi iesaistīties Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības visaptverošā pārskatā, ko iesniegs ministriem nākamajā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru sanāksmē Luksemburgā;

33.   vēlreiz aicina visas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas līgumu līgumslēdzējas puses pārveidot cilvēktiesību klauzulu rīcības programmā, lai nostiprinātu un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un ieviestu mehānismu, ar ko regulāri izvērtēs atbilstību minēto asociācijas līgumu 2. pantam;

34.   ir pārliecināts, ka Eiropas Iniciatīvai demokrātijai un cilvēktiesībām ir izšķiroša loma ES dibināšanas vērtību sekmēšanā Barselonas procesā; šajā sakarā aicina pastiprināt darbību Vidusjūras reģiona partnervalstīs, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgu nevalstisko organizāciju attīstību un nostiprināšanu;

Krievija kā kaimiņš

35.   izsaka nožēlu un nosoda nežēlīgos terora aktus, kas Krievijas Federācijā notika 2004. gadā, jo īpaši traģiskos un neaizmirstamos terora aktus Beslanā, par kuru upuriem kļuva bērni;

36.   atzīst, ka Krievija saskaras ar ekstrēmistu terora draudiem; atbalsta Krievijas centienus cīnīties pret terorismu, bet uzstāj, ka saistībā ar šo uzdevumu jāievēro cilvēktiesības;

37.   aicina Krieviju veikt tūlītējus pasākumus, lai izbeigtu Krievijas spēku īstenotos nāvessodus bez tiesas sprieduma, pazušanas un spīdzināšanu ieslodzījumā Čečenijā, par ko bieži ziņo; mudina Krieviju humānās palīdzības organizācijām, plašsaziņas līdzekļu reportieriem un cilvēktiesību novērotājiem ļaut brīvi iebraukt Čečenijā; atkārtoti atgādina savu lūgumu atrast stabilu politisko risinājumu Čečenijas problēmām, ievērojot cilvēktiesības un atzīstot Krievijas Federācijas teritoriālo integritāti;

38.   atgādina Krievijai saistības attiecībā uz starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā; pauž bažas par Krievijas jaunākajiem tiesību aktiem, kas samazina cilvēku, pilsoņu un politiskās tiesības, piemēram, gubernatoru tiešo vēlēšanu atcelšana, faktiska valdības kontroles paplašināšana pār lielāko daļu televīzijas staciju, par likumiem, kas ierobežo tiesības piedalīties sabiedriskās demonstrācijās, kā arī par likumu ar atpakaļejošu spēku piemērošanu īpašumu un investoru tiesībām;

39.   atgādina Krievijai, kā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas parakstītājai, noteiktās saistības, jo īpaši ievērot un veicināt demokrātiskus principus un tiesiskumu, tostarp brīvas un taisnīgas vēlēšanas, veselīgu politisko daudzveidību, alternatīvu informācijas avotu pastāvēšanu, biedrošanās tiesības, vārda brīvības tiesības un neatkarīgas tiesu iestāžu pārredzamu un nediskriminējošu likumu piemērošanu;

40.   prasa Krievijai veicināt cilvēktiesību novērotāju vizītes visās valsts daļās;

41.   aicina Krievijas valdību aizsargāt visus cilvēktiesību aktīvistus un organizācijas, kuras apdraud vietējo varasiestāžu vajāšana visās Ziemeļkaukāza republikās;

42.   mudina Krievijas valdību nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un ievērot principus, kas ļauj pastāvēt godīgai, nepolitizētai uzņēmējdarbības nozarei, kāda tā ir ES demokrātijās;

Āzija

43.   atzinīgi vērtē to, ka Kazahstānas valdība ir ieviesusi moratoriju nāvessoda izpildei un ka Kirgizstāna ir pagarinājusi šo moratoriju; prasa abu valstu valdībām un parlamentiem oficiāli atcelt nāvessodu; mudina abu valstu valdības palielināt iespējas politiskām partijām reģistrēties un piedalīties vēlēšanās; aicina abu valstu valdības atzīt līdzsvarotu informāciju plašsaziņas līdzekļos un preses brīvību;

44.   mudina Uzbekistānas valdību veikt reālus pasākumus, lai atceltu nāvessodu pēc skaidras apņemšanās to darīt, piemēram, ieviešot nāves spriedumu un nāvessoda izpildes moratoriju; apsveic Kriminālkodeksā 2003. gadā pieņemtos grozījumus par aizliegto spīdzināšanu un sliktu izturēšanos ieslodzījumu vietās; aicina Uzbekistānu īstenot šos grozījumus un atbrīvot politieslodzītos; uzstāj, ka ir jāizveido neatkarīgas tiesu iestādes; atzinīgi vērtē valdības jaunāko apņemšanos veikt nopietnas reformas, tostarp nostiprināt tiesu iestāžu neatkarību un izbeigt preses cenzūru;

45.   aicina Tadžikistānas valdību pārtraukt tās mēģinājumus konsolidēt varu šī gada parlamenta vēlēšanu sagatavošanas posmā un atļaut opozīcijas partijām reģistrēties vēlēšanām;

46.   aicina Turkmenistānu atļaut pilnīgu politisko brīvību, tostarp vārda brīvību visiem valsts pilsoņiem; mudina Turkmenistānu izbeigt politisko oponentu patvaļīgu aizturēšanu un apcietināšanu, kā arī mocīšanu;

47.   atzinīgi vērtē pozitīvos vēlēšanu procesa rezultātus Afganistānā un mudina jauno H. Karzai valdību turpināt modernizācijas un pārstrukturizācijas politiku, liekot īpašu uzsvaru uz to, lai nodrošinātu cilvēktiesības visiem pilsoņiem; asi nosoda barbariskās darbības, sagrābjot ķīlniekus un nogalinot nevainīgus cilvēkus;

48.   atzinīgi vērtē cilvēktiesību komisiju izveidi Afganistānā un Maldivu salās; šajā sakarā aicina abu šo valstu valdības atcerēties, ka šādas komisijas finansiāli jāatbalsta, bet to darbībai jābūt neatkarīgai;

49.   atzinīgi vērtē dažādos pozitīvos pasākumus, ko Pakistāna veikusi cilvēktiesību jomā: kopēja minoritāšu elektorāta izveidošana, Informācijas brīvības akta pieņemšana un vietu piešķiršana sievietēm Nacionālajā asamblejā; atzīst, ka Pakistānai ir īpaša atbildība terorisma apkarošanā un politiskas grūtības, kas rodas tās rezultātā, bet uzstāj, ka nekādos terorisma apkarošanas apstākļos nedrīkst neievērot cilvēktiesības, it īpaši saistībā ar apcietināšanu un ieslodzīšanu; izsaka nožēlu par prezidenta Mušarafa nevēlēšanos veikt viņam uzticēto valsts valdības lomas nodalīšanu no militārās, taču šāda nodalīšana ir normālas demokrātijas pazīme, kurā militārie spēki kalpo demokrātiski ievēlētai valdībai;

50.   atzīst, ka Indija ir pasaulē lielākā pastāvošā demokrātiskā valsts, un atbalsta tās panākto virzību cilvēktiesību jomā; taču joprojām pauž bažas par pastāvīgo diskrimināciju Indijas sabiedrībā, kura balstās uz kastas, sociālo vai reliģisko statusu; uzskata, ka galvenokārt tā ir sociāla problēma lauku apvidos, kuros Indijas valdībai ir nepieciešams turpināt sociālo pārmaiņu veicināšanu šajā jomā;

51.   atzinīgi vērtē pēdējo pozitīvo Pakistānas un Indijas dialogu par Kašmiru; joprojām pauž bažas par ziņojumiem attiecībā uz Indijas militāro un policijas spēku īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kašmiras reģionā; aicina Indijas valdību nodrošināt, ka visus ziņojumus par šādiem pārkāpumiem nekavējoties izmeklē tiesu iestādes; asi nosoda visus terora un vardarbības aktus reģionā un norāda uz Pakistānas atbildību veikt spēcīgus centienus, lai ierobežotu šādas darbības; uzstāj, ka Kašmiras reģionam ir jābūt pilnīgi un atklāti pieejamam plašsaziņas līdzekļiem un cilvēktiesību organizācijām;

52.   atzinīgi vērtē uzlaboto cilvēktiesību situāciju Šrilankā, bet pauž bažas par "tamilu tīģeru" (Liberation Tigers of Tamil Elam) veiktajām slepkavībām, citu tamilu politisko grupējumu locekļu nolaupīšanu un bērnu vervēšanu;

53.   mudina Bangladešas valdību ievērot Augstākās tiesas norādījumus, kuros prasīts, lai tā izvairītos no juridisko instrumentu ļaunprātīgas piemērošanas, aizturot opozīcijas demonstrantus, un atturētos no mierīgu politisko protestu apspiešanas, izmantojot apcietināšanu un spīdzināšanu; mudina Bangladešas valdību izbeigt paramilitārā Ātrās reaģēšanas bataljona (RAB) noziedzības novēršanas operācijas, kuras ietver nogalināšanu bez tiesas sprieduma; mudina Bangladešas valdību veikt preventīvus pasākumus pret islama paramilitārajām grupām, kuras sēj vardarbību un bailes Bangladešas lauku rajonos;

54.   joprojām pauž bažas, ka gan Laosā, gan Vjetnamā pie varas ir viena partija, un šīs valstis turpina apspiest etniskās un reliģiskās minoritātes, neskatoties uz demokrātiju un cilvēktiesību aktīvistiem, kā arī aicina abu valstu valdības aizstāvēt vārda, pulcēšanās un reliģijas brīvību;

55.   izsaka nožēlu par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Vjetnamas pamatiedzīvotājiem un aicina valdību novērst jebkāda veida diskrimināciju pret jebkuru minoritāti;

56.   uzskata, ka Kambodžas Nacionālās asamblejas atceltā S. Rainsy, Ch. Poch un Ch. Channy politiskā neaizskaramība norāda uz nopietniem demokrātisko principu pārkāpumiem, un aicina Kambodžas iestādes pārtraukt šīs valsts demokrātiskās opozīcijas jebkāda veida vajāšanu; tomēr mudina Kambodžu sākt reālas demokrātiskas reformas kā pamatu cilvēktiesību nodrošināšanai, lai novērstu joprojām pastāvošos nopietnos trūkumus; aicina Kambodžu paātrināt virzību attiecībā uz tiesu sistēmas reformu un aktīvāk cīnīties pret sieviešu un bērnu tirdzniecību; šajā sakarā nosoda, ka iepriekš no verdzības izglābtā 91 sieviete un bērns ir nolaupīti Pnompeņā, un pieprasa viņus nekavējoties atbrīvot;

57.   aicina Birmas valdību izbeigt likumīgu un demokrātisku politisku aktivitāšu apspiešanu, tādējādi sperot pirmo soli pretī tādas valsts izveidei, kura balstās uz tautas gribu; mudina valdību nekavējoties atbrīvot agrāko Saharova balvas ieguvēju Aung San Suu Kyi un viņas konsultantu Win Tin, kas ir 75 gadus vecs žurnālists;

58.   atzinīgi vērtē Ķīnas iesaistīšanos cilvēktiesību dialogā ar ES; lūdz dalībvalstu valdībām, Komisijai un Ķīnai izmantot šo dialogu kā reālu iespēju mainīt Ķīnas iekšpolitiku, kas joprojām saistās ar lielām bažām par cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz nāvessoda izmantošanu un biedrošanās un reliģijas brīvības apspiešanu; uzsver, ka aizvien labākām tirdzniecības attiecībām jābūt atkarīgām no reformām cilvēktiesību jomā; pauž bažas par Padomes nesen veikto ES politikas maiņu attiecībā uz ieroču tirdzniecības embargo Ķīnai un stingri iesaka nemainīt ieroču embargo, iekams nav gūti lielāki panākumi cilvēktiesību jautājumos; prasa Ķīnas varasiestādēm oficiāli no jauna izvērtēt Tjananmeņas demonstrāciju, publicēt politieslodzīto sarakstu un atbrīvot viņus bez nosacījuma; ar bažām atzīmē attieksmi pret Tibetas un Sindzjanas iedzīvotājiem biedrošanās un reliģijas brīvības jomā;

59.   nosoda to, ka 2005. gada 1. februārī karalis Gyanendra un Nepālas Karaliskā armija sagrāba varu savās rokās, kā arī bargo cenzūras likumu; pauž satraukumu par pieaugušo ziņojumu skaitu attiecībā uz personu pazušanas gadījumiem visā valstī, uzbrukumiem cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem, opozīcijas politiskajām grupām un pilsoniskās sabiedrības grupām; nosoda partizānu veiktos nopietnos pārkāpumus konflikta laikā, kurš posta valsti kopš 1999. gada; aicina karali atjaunot demokrātisku varu un saziņas iespējas, atbrīvot visus politiskos līderus un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī ievērot runas un pulcēšanās brīvību;

60.   atzinīgi vērtē vēsturē pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas Indonēzijā 2004. gada septembrī; pauž satraukumu par ziņojumiem attiecībā uz Indonēzijas bruņoto spēku un nemiernieku grupu īstenoto vardarbību pret civiliedzīvotājiem Papuas un Ačehas provincēs; izsaka cerību, ka atjaunošanas procesu pēc postošajām cunami sekām var izmantot, lai sekmētu izlīgumu un veicinātu miera procesu, tādējādi izbeidzot ilgstošo Ačehas konfliktu; mudina Indonēzijas iestādes pilnīgi veikt izmeklēšanu pret tiem, kas ir atbildīgi par slepkavībām un citiem noziegumiem pret cilvēktiesību aizstāvjiem, un nodot tos tiesai, kā arī nodrošināt, ka Indonēzijā pilnīgi ievēro ANO Ģenerālās asamblejas 1998. gada decembrī pieņemto deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību;

61.   aicina Ziemeļkoreju atzīt to iedzīvotāju nožēlojamo stāvokli, kuri ir cietuši Ziemeļkorejas režīma represijās, kā arī uzsākt pilnīgu pārmaiņu procesu visās jomās nolūkā veikt reformas, kuru rezultātā atzītu nepieciešamību ievērot cilvēktiesības; norāda, ka Ziemeļkoreja ir ikgadējā vispasaules preses brīvības saraksta pēdējā vietā kā valsts visā pasaulē, kurā vismazāk tiek ievērota preses brīvība; izsaka nožēlu par Ziemeļkorejas režīma atteikšanos piedalīties daudzpusējā dialogā (sešpusējās sarunās);

Āfrika

62.   uzsver ar nopietnām pandēmiskām slimībām, īpaši HIV/AIDS, inficēto Āfrikas valstu daudzo iedzīvotāju nožēlojamo stāvokli; atzīst panākumus, kas ir gūti atsevišķās Āfrikas valstīs, piemēram, Ugandā; aicina Komisiju palīdzēt ANO sadarbībā ar Āfrikas Savienību izstrādāt vispārēju stratēģiju, lai apturētu un samazinātu pandēmisku slimību, īpaši HIV/AIDS, izplatīšanos; atkārtoti apstiprina visu cilvēku tiesības uz pieeju medicīniskajai aprūpei un ārstēšanai; aicina dalībvalstis un Komisiju cīņu pret infekcijas slimībām, jo īpaši pieaugošo HIV/AIDS pandēmiju, uzskatīt par nozīmīgāko politisko un finanšu prioritāti attīstības politikas jomās;

63.   uzskata, ka vispārēja pieeja HIV/AIDS problēmai ir nekavējoties nepieciešama Āfrikas Subsahāras reģionā, lai līdz 2015. gadam apturētu un novērstu AIDS izplatīšanos;

64.   izsaka dziļu nožēlu, ka dažviet Āfrikā atsevišķi cilvēktiesību pārkāpumi paliek nesodīti un ka atbildīgās amatpersonas var rīkoties nesodīti; aicina Āfrikas Savienību iesaistīties šajās lietās un cieši sadarboties ar ICC, lai uzlabotu situāciju (skatīt ICC tematisko sadaļu);

65.   izsaka bažas par situāciju Gambijā, kas pasliktinās, tostarp preses brīvības pārkāpumu lielo skaitu, kā arī prasa izmeklēt žurnālista Deyda Hydara 2004. gada decembra slepkavības lietu;

66.   izsaka nopietnas bažas par jaunākajiem notikumiem Kotdivuārā, kuru rezultātā notiek rasistiski uzbrukumi civiliedzīvotājiem; aicina Kotdivuāras karojošās grupas ievērot visu tās iedzīvotāju cilvēktiesības;

67.   pauž nopietnas bažas par valsts apvērsumu, kura rezultātā par Togo prezidentu pēc viņa tēva nāves iecēla Gnassingbe Eyadema, pārkāpjot demokrātiskas varas principus; aicina Togo varasiestādes izveidot nepieciešamo institucionālo sistēmu, lai nodrošinātu brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas nolūkā atjaunot konstitūcijas likumību un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, pretējā gadījumā sadarbību ar Eiropas Savienību atjaunot nav iespējams;

68.   atzinīgi vērtē nāves spriedumu skaita samazināšanos Nigērijas šariata tiesās, bet joprojām bažas rada tas, ka daudzas tiesas vēl arvien darbojas saskaņā ar šariata likumu; uzskata, ka tā vietā Nigērijai jāievēro starptautiski standarti;

69.   pauž satraukumu par ziņojumiem, ka Eritrejas valdība turpina vajāt kristiešu minoritātes visā reģionā; ar bažām atzīmē, ka Eritreju joprojām pārvalda viena partija un ka vēlēšanas vēl nav paredzētas; pieprasa nekavējoties atbrīvot visus valstī apcietinātos politieslodzītos un žurnālistus; aicina Eritrejas valdību novērst cilvēktiesību ievērošanas situācijas pasliktināšanos;

70.   ar bažām atzīmē, ka kopš 2001. gada septembra Asmarā ir apcietināti 10 neatkarīgie žurnālisti, no kuriem viens ir Zviedrijas pilsonis Davit Isaak, kurš nav tiesāts par nevienu noziegumu, taču joprojām atrodas cietumā; aicina Eritrejas valdību atbrīvot ieslodzītos žurnālistus un atcelt privātas preses aizliegumu;

71.   atzīst un atbalsta jauna miera līguma parakstīšanu starp dienvidu un ziemeļu Sudānas spēkiem, lai pārtrauktu divus gadu desmitus ilgušo pilsoņu karu, kura laikā ir veikti šausminoši cilvēktiesību pārkāpumi; mudina visas iesaistītās puses ievērot visus miera līguma protokolus;

72.   aicina Sudānas valdību nekavējoties pārtraukt jebkādu sadarbību vai līdzdarbību ar arābu miliciju jeb tā saukto džandžavīdu (Janjaweed) miliciju, kura īsteno vardarbību pret plašām iedzīvotāju masām, tostarp pārkāpj cilvēktiesības, izdara kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Dārfūras reģionā rietumu Sudānā; atzinīgi vērtē ANO Izmeklēšanas komisijas ziņojumu un atbalsta tās slēdzienu un ieteikumus; uzstāj, lai Sudānas valdība koalīcijā ar Āfrikas Savienību rīkojas stingri un galēji, lai pārtrauktu visu pušu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un atbruņotu džandžavīdu miliciju; aicina Sudānas valdību izrādīt labo gribu uzsākt sarunas par miera līgumu ar Dārfūras nemiernieku spēkiem;

73.   aicina ES uzsākt mērķtiecīgas sankcijas pret Sudānas valdību līdz brīdim, kamēr gūst pamatotus pierādījumus par iedzīvotāju etniskās tīrīšanas un masu slepkavību politikas pārtraukšanu; atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes lēmumu nodot Dārfūras situāciju Starptautiskās Krimināltiesas kompetencē, lai tādējādi visiem upuriem nodrošinātu taisnīgumu un izbeigtu valdošo nesodāmību, kā arī novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu; tomēr izsaka nožēlu par to, ka šajā Drošības padomes rezolūcijā noteikts, ka to valstu, kuras nav parakstījušas ICC statūtus, valstspiederīgie, kurus tur aizdomās par starptautisku noziegumu izdarīšanu Dārfūrā, izņēmuma kārtā jātiesā to pašmāju tiesās;

74.   joprojām pauž bažas par lielo incidentu skaitu Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumu daļā, jo īpaši Ituri, Kivu ziemeļu un dienvidu reģionos, Maniemā un ziemeļu Katangā; asi nosoda valdības armiju un nemiernieku cīnītājus, kas pastrādāja kara noziegumus Bukavu pilsētā Kivu dienvidu provincē 2004. gada jūnijā;

75.   atzinīgi vērtē pozitīvo atjaunošanas un izlīguma procesu Ruandā; mudina Ruandu veikt lielākus centienus, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošinātu ilgstošu mieru Centrālāfrikā; pauž satraukumu par pieaugošo skaitu uzbrukumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, baznīcām un skolām Ruandā un pauž nopietnas bažas par daudziem tiesnešiem un tiesu pārstāvjiem, kas ir spiesti atkāpties tā sauktās tiesu reformas dēļ;

76.   ļoti asi nosoda slepkavības Gatumbas bēgļu nometnē Burundi; mudina Burundi valdību un starptautisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai notvertu vainīgos un nodotu viņus tiesai; atbalsta Burundi pārejas procesu; atzinīgi vērtē plānotās vēlēšanas, kas ir svarīgs solis minētā pārejas procesa virzībā;

77.   pauž nopietnas bažas par necilvēcīgajiem apstākļiem Ziemeļugandā, kurā nemiernieku līdera Joseph Kony Svētās pretošanās armijas (Lord's Resistance Army) darbību rezultātā liels daudzums iedzīvotāju uzturas pārvietoto personu nometnēs; nosoda šausminošos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp cilvēku nolaupīšanu lielā mērogā, sakropļošanu un bērnu izvarošanu šajā reģionā, ko veic Svētās pretošanās armijas nemiernieki;

78.   atzinīgi vērtē Angolas valdības paziņojumu, ka parlamentārās vēlēšanas notiks 2006. gada beigās; pauž bažas par bruņoto konfliktu Kabindas reģionā un ziņojumiem par Angolas bruņoto spēku vardarbību pret mierīgajiem iedzīvotājiem;

79.   ļoti asi nosoda Zimbabves valdības rīcību un kritizē tās politiku, kura veicina rasu šķelšanos un nesaimniecisku ekonomiku; pauž bažas par to, ka šāda politika ved valsti galējā postā; ar bažām atzīmē ievērojamo pārtikas produktu ražošanas kritumu pēdējā laikā un grūtības, kuras piemeklējušas NVO attiecībā uz palīdzības sniegšanu tiem, kam tā ir nepieciešama; aicina valdību pārtraukt politiskās opozīcijas apspiešanu, nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un to, ka vēlēšanas notiek, balstoties uz brīviem un godīgiem principiem, piedaloties cienījamiem starptautiskiem novērotājiem;

80.   joprojām ir nobažījies par to, ka Ekvatoriālajā Gvinejā politieslodzītie vēl arvien atrodas ieslodzījumā, pamatojoties uz atzīšanos, kas no tiem ir iegūta spīdzināšanas ceļā, un ka politiskās opozīcijas pārstāvjus apcietina bez apsūdzības vai tiesas;

Ziemeļamerika un Dienvidamerika

81.   aicina Kubas valdību pieņemt tiesības uz pulcēšanās brīvību un vārda brīvību, kā arī nekavējoties atjaunot neoficiālo nāvessoda moratoriju; vēlreiz nosoda nāvessoda izpildi trijiem lidmašīnas nolaupītājiem un politisko oponentu ieslodzīšanu, kā arī pieprasa nekavējoties tos atbrīvot; aicina Kubas varasiestādes dot atļauju Saharova balvas ieguvējam Oswaldo Payá pieņemt Eiropas Parlamenta uzaicinājumu; kā arī nosoda pēkšņo stratēģijas maiņu un Padomes sankciju atcelšanu;

82.   aicina Jamaikas valdību veikt efektīvas darbības, lai izbeigtu drošības spēku īstenoto cilvēku nogalināšanu bez tiesas sprieduma; aicina Jamaikas valdību arī atcelt 76., 77. un 79. daļu Likumā pārkāpumiem pret personu, kurās seksu starp pieaugušiem vīriešiem ar pašu piekrišanu atzīst par krimināli sodāmu un kuras izmanto kā pamatojumu nepieņemamas uzmākšanās gadījumos, īpaši pret pedagogiem, kas informē par HIV/AIDS; prasa Jamaikas valdībai aktīvi apkarot plaši izplatīto homofobiju;

83.   atbalsta Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) paustos viedokļus, kura 2004. gada oktobrī izteica dziļas bažas par cilvēktiesībām un humānajiem apstākļiem Haiti;

84.   pauž bažas par vardarbīgi nogalināto sieviešu lielo skaitu Gvatemalā un mudina varasiestādes sīki izmeklēt šos noziegumus, kā arī novērst vardarbības aktu turpmāku atkārtošanos;

85.   piekrīt Meksikas varasiestāžu bažām par vardarbīgi nogalināto sieviešu lielo skaitu Huaresas pilsētā (Meksikā) un atbalsta Meksikas varasiestāžu centienus izmeklēt un noskaidrot šos noziegumus, jo sevišķi ar īpaši iecelta maģistrāta palīdzību, kā arī novērst turpmākas slepkavības;

86.   joprojām pauž bažas par satraucošo uzbrukumu skaitu un draudiem pret Gvatemalas iedzīvotājiem, kuri vēlas tiesu par pagātnē veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, it īpaši par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tiesu ierēdņiem un žurnālistiem, atzinīgi vērtē 2005. gada februārī veikto bijušā paramilitārās organizācijas pārstāvja un bijušā mēra, kurš , kā arī Gvatemalas parlamenta piekrišanu ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja atvēršanai, ko Gvatemalas Kongress gatavojas apstiprināt cik iespējams drīz;2003. gadā nolaupīja četrus žurnālistus, notiesāšanu kā pozitīvu zīmi

87.   aicina Venecuēlu veikt efektīvus pasākumus pret spīdzināšanu un slepkavībām, ko izdara tās policija, kā arī pasākumus, lai nodrošinātu vārda brīvību un brīvu piekļuvi informācijai; atzīmē, ka jāsadarbojas ar tās kaimiņvalstīm, lai kopīgi nodrošinātu stabilitāti šajā reģionā;

88.   izsaka nožēlu par nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos, piemēram, nelikumīgas bruņotas grupas izmanto bērnus par kaujiniekiem konfliktā Kolumbijā, tostarp vairāki tūkstoši vēl nav 15 gadus veci; joprojām pauž nopietnas bažas par draudiem cilvēktiesību aizstāvjiem valstī un šajā sakarā mudina Kolumbijas varasiestādes veikt skaidrus un efektīvus pasākumus, lai aizsargātu šo personu dzīvi un darbu; pauž bažas par nožēlojamajiem apstākļiem, kādos atrodas liels skaits kolumbiešu, tostarp nepilngadīgie, pirms vairāk nekā septiņiem gadiem nolaupītie karavīri un policisti, Kongresa locekļi, piemēram, Jorge E. Gechem, Oscar Tulio Lizcano un Luis Eladio Pérez, Vaļes reģionālās asamblejas locekļi, agrākais ministrs Fernando Araujo un agrākā prezidenta amata kandidāte Ingrid Betancourt; atbalsta secinājumus Starptautiskajā Sadarbības un koordinācijas sanāksmē Kolumbijā sagatavotajā deklarācijā, kuru pieņēma Kartahenā kā papildinājumu Londonā, cita starpā, ANO klātbūtnē pieņemtajiem ieteikumiem, kā arī ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Kolumbijas pārstāvniecības ieteikumiem;

89.   atbalsta īpašā Apvienoto Nāciju Organizācijas referenta Ambeyi Ligabo viedokli par Kolumbiju, kurš sniedz ieteikumu, ka valdībai ir oficiāli jāpasludina milicija par nelikumīgu, jāizformē tā un jāuzsāk tiesvedība pret tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un tiesību aktu cilvēktiesību jomā pārkāpšanu, neatkarīgi no to politiskās piederības;

90.   aicina Ekvadoru nekavējoties atcelt policijas tiesas, lai efektīvi nodotu taisnīgai civilai tiesai tos drošības spēku locekļus, kurus apsūdz par sliktu izturēšanos;

91.   pauž bažas par pieaugošo uzbrukumu skaitu žurnālistiem Peru, jo īpaši par divu labi pazīstamu žurnālistu slepkavību 2004. gadā; pauž satraukumu par lielo skaitu ziņojumu attiecībā uz aizdomās turamo ieslodzīto spīdzināšanas un nāves gadījumu Peru cietumos;

92.   atzīst, ka vardarbība Brazīlijas pilsētās joprojām rada bažas un turpina piesaistīt vislielāko uzmanību, taču uzsver, ka vardarbība lauku rajonos un konflikti par zemi 2004. gadā ir pastiprinājušies, jo īpaši Rūzvelta rezervātā, kas ir Cinta-Larga pamatiedzīvotāju tautu mājas Rondonijā;

93.   mudina Amerikas Savienotās Valstis risināt nāvessoda atcelšanu; atzīmē, ka nepārtrauktā nāvessoda izmatošana ASV nesaskan ar valsts tēlu, cenšoties nostiprināt cilvēktiesību standartus, brīvību un taisnīgumu visā pasaulē, kā arī pauž gandarījumu par jaunāko statistiku, kurā redzama stabila nāvessoda izmantošanas samazināšanās ASV;

94.   nosoda ASV valdību par izturēšanos pret ieslodzītajiem Gvantanamo; mudina ASV valdību nodrošināt to, lai visiem ieslodzītajiem, tostarp tiem, kas atrodas Gvantanamo internēto nometnē, tiktu piešķirtas minimālās cilvēktiesības saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kā arī taisnīgas tiesas process; aicina ASV nekavējoties noskaidrot ieslodzīto situāciju Gvantanamo, ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību standartus un starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā, kā arī atgādina savu nostāju par ieslodzīto dramatisko situāciju Gvantanamo, kā vairākkārt ir uzsvērts rezolūcijās;

95.   aicina ASV iesniegt ziņojumu ANO Cilvēktiesību komitejā par to, kā tās ievēro Starptautisko Paktu par pilsoņu un politiskām tiesībām (ICCPR);

Tematiski jautājumi
I.Cilvēktiesības un cīņa pret terorismu

96.   asi nosoda terorismu visās tā izpausmēs;

97.   atzīst, ka globālais terorisms pret demokrātiskām valstīm ir jauns fenomens, kura rezultātā notikuši brutāli un nāvējoši uzbrukumi ar lielu upuru skaitu; atzīst, ka šo uzbrukumu mērķis ir bijis iespaidot demokrātiskos procesus; atzīmē, ka šādi terora akti no jauna varmācīgi apdraud cilvēka pamattiesības;

98.   vēlreiz apstiprina, ka, lai stātos pretī šiem briesmīgajiem mūsdienu draudiem, demokrātisko valdību pirmais uzdevums ir apņēmīgi aizsargāt iedzīvotājus, stingri un neatlaidīgi cīnīties pret terorismu, kā arī atklāt un iznīcināt jebkuru teroristu tīklu; uzstāj, ka, atbalstot šos centienus un apcietinot iespējamos vainīgos, valdībām pašām ir jāievēro tiesiskums, kā arī starptautisko cilvēktiesību, tostarp tiesību aktu cilvēktiesību un bēgļu jomā, īstenošana;

99.   atzīst, ka ES solidaritāte ir nepieciešama, lai apkarotu terorismu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi izveidot vispārējas stratēģijas, kuras varētu palīdzēt risināt ārkārtējās nabadzības, nedrošības, valstu šķelšanos un fundamentālisma attīstības cēloņus, kuri var izraisīt terorisma rašanos;

100.   ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa speciālistu grupas draudu jautājumos iesniegto ziņojumu, kurā ir uzsvērts, ka vispasaules pretterorisma centieni "atsevišķos gadījumos ir sagrāvuši tās pašas vērtības, pret kurām cīnās teroristi, t.i., cilvēktiesības un tiesiskumu";

101.   atbalsta atsevišķu valstu centienus nostiprināt valstu tiesību aktus un sekmēt reģionālo un starptautisko sadarbību, lai novērstu terora aktus, tomēr uzstāj, ka tas nav jādara uz starptautisko cilvēktiesību un tiesību aktu cilvēktiesību un bēgļu jomā rēķina un ka valstīm jānodrošina, lai tiesību aktu drošības jomā piemērošana cilvēktiesību aizstāvjiem nekalpotu kā līdzeklis, lai kavētu viņu darbu ar cilvēktiesībām; atzīst upuru ciešanas un postu un aicina valstis un visas pārējās administrācijas īstenot tiesiskas un sociālas aizsardzības pasākumus; pieprasa Komisijai veicināt tādas starptautiskas konvencijas sagatavošanu saistībā ar ANO, kura aizsargātu terorisma upurus un tiem palīdzētu;

102.   aicina Padomi un dalībvalstis nodrošināt ciešāku saskaņotību starp saistītajām Padomes darba grupām, kurām uzticēti ES pretterorisma pasākumi, tostarp sadarbību ar trešām valstīm svarīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju īstenošanā, kā arī ar Padomes cilvēktiesību darba grupām (COHOM); un mudina uz ciešāku sadarbību starp ES Pretterorisma koordinatoru un Personīgo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, kuru nesen apstiprināja amatā Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās;

103.   atzīst, ka ir nepieciešama stingra un koordinēta atbilde uz terorismu, un uzstāj, ka terora akti nekad nav attaisnojami; atzīmē, ka ir jānosaka īpaši pasākumi pret katru teroristu organizāciju; šajā sakarā aicina Padomi regulāri informēt Parlamentu par atjauninātu teroristu organizāciju sarakstu un izmaiņu pamatojumiem;

104.   atgādina visām valstīm, ka tām ir pienākums ievērot un nodrošināt to personu pamattiesības un brīvības, kas pakļautas to jurisdikcijai;

105.   atzīst Starptautiskās juristu komisijas pieņemto Berlīnes Deklarāciju par mēģinājumu rast pieņemamu līdzsvaru starp cīņu pret terorismu un cilvēktiesību ievērošanu;

106.   mudina valstis, īstenojot pretterorisma pasākumus, ievērot tiesiskuma, vajadzības, proporcionalitātes un nediskriminācijas principus;

107.   aicina valstis nepadarīt par kriminālām likumīgās pamattiesību un brīvību izpausmes; uzsver, ka kriminālatbildībai par terora aktiem ir jābūt individuālai, nevis kolektīvai;

108.   aicina visas valstis nodrošināt to, lai jebkura tiesību ierobežošana, pamatojoties uz ārkārtas situāciju, ir tikai uz noteiktu laiku, noteikti nepieciešama un samērojama ar konkrētajiem draudiem, kā arī tā nerada diskrimināciju rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes, vecuma, reliģijas, valodas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, sociālās vai etniskās izcelsmes, īpašuma, izcelšanās vai kāda cita iemesla dēļ;

109.   aicina visas valstis nevienu slepeni neaizturēt un uzturēt visu aizturēto personu reģistru, kā arī nodrošināt, ka visām personām, kurām piemērota brīvības atņemšana, nekavējoties ir pieejams advokāts un medicīnas darbinieki, ja tas nepieciešams;

110.   aicina visas valstis jebkurā laikā un jebkuros apstākļos nodrošināt, lai visus aizdomās turētos tiesātu tikai neatkarīga un objektīva saskaņā ar likumu izveidota tiesa un lai šīm personām pilnībā garantētu taisnīgu tiesu, tostarp nevainības prezumpciju, tiesības uz liecību pārbaudi, aizstāvības tiesības, tiesības uz efektīvu juridisko palīdzību un apelācijas tiesības;

111.   uzsver, ka, ieviešot pretterorisma pasākumus, valstīm ir jāievēro un jāaizsargā pamattiesības un brīvības, tostarp vārda brīvība (izņemot gadījumus, kad notiek musināšana uz naidu vai vardarbību), reliģijas, pārliecības vai ticības un biedrošanās vai sapulču brīvība, kā arī tiesības uz privāto dzīvi, kas jo īpaši svarīgi ir informācijas vākšanu un izplatīšanas jomā;

112.   aicina valstis neizraidīt, nenosūtīt atpakaļ vai neizdot personu, ko tur aizdomās vai kas ir notiesāta par terora aktu veikšanu, uz valsti, kurā pastāv reāls risks, ka šo personu varētu pakļaut nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp spīdzināšanai, nehumānai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, piespiedu pazušanai, sodīšanai ar nāvi ar tiesas spriedumu vai bez tā vai arī apzināti netaisnai tiesāšanai;

113.   uzsver, ka bruņotu konfliktu laikā un okupācijas situācijās valstīm ir jāpiemēro un jāievēro gan starptautisko humanitāro tiesību, gan cilvēktiesību normas un principi;

114.   aicina valstis nesūtīt pratināt ieslodzītos uz valstīm, kurās iespējama spīdzināšana; mudina valstis neizmantot pierādījumus, kuri iegūti spaidu kārtā vai spīdzinot; atgādina valstīm, ka, aizturot aizdomās turētos teroristus, tām ir jāievēro Apvienoto Nāciju Konvencija pret spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu attieksmi vai sodu;

115.   aicina Komisiju izcelt tās valstis, kas izmanto terorisma draudus par attaisnojumu represīvas politikas ieviešanai, it īpaši tās, kuras ierobežo preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību; īpaši uzsver faktu, ka, apkarojot terorismu, drošības likumi nedrīkst cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu padarīt likumīgu;

116.   aicina Padomi un dalībvalstis jo īpaši risināt cilvēktiesību ievērošanas trūkuma problēmu Apvienoto Nāciju Organizācijas attieksmē pret terorisma apkarošanu, tostarp nodrošinot to, ka pasākumi, kurus valstīm iesaka veikt Drošības padomes Pretterorisma komiteja, atbilst starptautiskajām cilvēktiesību normām;

II.Bērnu tiesības

117.   uzsver, ka katrs divpadsmitais bērns pasaulē ir iesaistīts piespiedu darbā, seksuālā izmantošanā vai piespiedu karaklausībā vissmagākajās to izpausmes formās(6);

118.   atbalsta ANO Konvencijā par bērnu tiesībām (CRC)(7) un Āfrikas Bērnu hartā(8) sniegto bērna definīciju, kas nosaka, ka visi bez izņēmuma līdz 18 gadu sasniegšanai ir bērni;

119.   prasa, lai Komisija iesniedz paziņojumu par bērnu tiesībām un ES attīstības politiku;

120.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka īpaša uzmanība pārstrādātajā ES attīstības politikas ziņojumā tiek pievērsta bērnu tiesībām, kas jāuzskata par pamatprincipiem un mērķi pašas par sevi;

121.   pauž satraukumu par to, ka šobrīd nabadzībā dzīvo vairāk bērnu nekā jebkad agrāk; aicina Komisiju un Padomi bērniem un bērnu tiesībām pievērst galveno uzmanību ES centienos sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;

122.   atzīst, ka 1989. gada CRC ratifikācijai gandrīz visā pasaulē var nesekot ieviešanas process(9); aicina visas valstis pāriet no tās vispārējas pieņemšanas uz vispārēju ievērošanu;

123.   mudina valstis ievērot Bērnu tiesību konvencijā minētās uzraudzības un ziņošanas mehānisma procedūras; uzskata, ka konvencijas ieviešana ir viens no galvenajiem veidiem, lai panāktu valdību atbildību;

124.   atbalsta CRC fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā; mudina valstis, tostarp ES dalībvalstis, parakstīt un ratificēt šo protokolu;

125.   mudina Savienotās Valstis ratificēt CRC pēc iespējas ātrāk, jo tā ir viena no tikai divām valstīm, kuras vēl nav šo konvenciju ratificējušas, otra ir Somālija, kurai nav izveidota darbotiesspējīga valdība;

126.   pauž nopietnas bažas par to, ka miljoniem bērnu turpina katru gadu mirt no slimībām, no kurām tos ir iespējams pasargāt, un tiem tiek liegtas viņu tiesības uz veselību un dzīvību, kā arī par to, ka miljoniem bērnu ir pakļauti HIV/AIDS ietekmei, paši ir inficēti vai arī šo slimību dēļ palikuši bez vecākiem;

127.   pauž nopietnas bažas par to, ka apmēram 104 miljoniem skolas vecuma bērnu, galvenokārt meitenēm, ir liegtas tiesības uz izglītību; aicina Komisiju sniegt pozitīvu ieguldījumu Fast Track iniciatīvas īstenošanā un aktīvi iesaistīties izglītības jautājumu risināšanā kopā ar ĀKK partneriem;

128.   pauž nopietnas bažas par to, ka turpina pieaugt to bērnu skaits, kuri ir nokļuvuši globālā cilvēku tirdzniecībā; uzskata šo situāciju par visas pasaules sabiedrības kopīgu neveiksmi un uzsver vajadzību pēc tūlītējas rīcības un likumiem, kas sodītu vainīgos un aizsargātu upurus;

129.   atbalsta pasākumu reģionālā un starptautiskā līmenī visa veida bērnu darbaspēka izmantošanas apkarošanai;

130.   aicina visas valstis izbeigt bērnu vervēšanu bruņotajiem spēkiem un bērnu, jaunāku par 18 gadiem, izmantošanu bruņotās sadursmēs;

131.   kategoriski nosoda barbarisko bērnu izmantošanu par kareivjiem konfliktos un karos; aicina attiecīgās valstis ievērot visā pasaulē atzītos tiesību aktus cilvēktiesību jomā;

III.Konflikta ietekme uz sievietēm un bērniem

132.   uzsver, ka pēdējos gados daudzās valstīs, tostarp Kambodžā, Libērijā, Peru, Bosnijā, Sjeraleonē, Ruandā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Somālijā un Ugandā, ir reģistrēti masu izvarošanas gadījumi kara apstākļos; pauž satraukumu par to, ka nesen Dārfūrā, Sudānas rietumu daļā, pārvietotās personas ir aprakstījušas sistemātiskus un nelikumīgus pret civiliedzīvotājiem vērstus uzbrukumus, tostarp izvarošanu, ko veic valdības finansēta arābu milicija un Sudānas bruņotie spēki; atzīst, ka sevišķa uzmanība ir jāvelta šādos apstākļos visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, īpaši sievietēm, bērniem, invalīdiem un veciem cilvēkiem;

133.   nosoda barbarisko izvarošanas izmantošanu kā kara līdzekli un uzstāj, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina skaidrot, ka izvarošanas izmantošana karā ir starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko konvenciju pārkāpums; prasa spēcīgu tiesisku atbildi, ceļot apsūdzības par šiem noziegumiem; atzīmē, ka Romas Līgums, ar kuru 2000. gadā izveidoja ICC, skaidri klasificē izvarošanu kā noziegumu pret cilvēci;

134.   atzīst, ka masveida izvarošana pakļauj sievietes un meitenes riskam saslimt ar HIV/AIDS; mudina ES nodrošināt, ka visām izvarotajām sievietēm un meitenēm nekavējoties ir pieejama medicīniskā palīdzība pēc vardarbības;

135.   apzinās, ka daudzos gadījumos tie, kas ir atbildīgi par seksuālās vardarbības aktiem un izvarošanu konfliktu laikā, paliek nesodīti un par viņiem netiek ziņots, un uzskata, ka reproduktīvās veselības tiesību īstenošana un pilnīga ievērošana palīdzētu samazināt šādu gadījumu skaitu;

136.   pauž bažas saistībā ar aizdomām par ANO darbinieku īstenotu seksuālu un fizisku vardarbību cita starpā Kongo Demokrātiskajā Republikā, Bosnijā un Kosovā;

137.   pauž bažas par to, ka turpinās tūkstošiem bērnu izmantošana par "bruņotām marionetēm" vairāk nekā 20 valstīs visā pasaulē; uzsver, ka saskaņā ar 2004. gada Vispasaules ziņojumu par bērniem, kurus izmanto par kareivjiem, valdības spēki un bruņotas nemiernieku grupas izmantoja bērnus kā kareivjus bruņotajos konfliktos Burundi, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kotdivuārā, Gvinejā, Libērijā, Minamarā, Ruandā, Sudānā un Ugandā, kā arī nemiernieku spēki Šrilankā; nopietni mudina visus valdību bruņotos spēkus un citas bruņotās grupas nekavējoties atbrīvot visus to rindās esošos bērnus;

138.   atbalsta CRC fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā un mudina visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, parakstīt un ratificēt šo protokolu;

139.   atzīst, ka galvenokārt par kareivjiem tikuši izmantoti zēni, tomēr norāda, ka arvien vairāk bruņotajos konfliktos kā kareives un prostitūtas tiek izmantotas meitenes;

140.   uzsver, ka bērnus bruņotajiem spēkiem vervē dažādiem uzdevumiem un lomām, piemēram, par ziņnešiem, spiegiem, pavāriem, nesējiem u.c., un ka visi šie uzdevumi pakļauj bērnus riskam; uzsver to, ka meitenes ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību un seksuālo izmantošanu, tām piespiedu kārtā liekot izpildīt seksa verdzeņu un/vai sievu lomas;

141.   prasa, lai ANO un visa starptautiskā sabiedrība pievērš arvien lielāku uzmanību tam, kā konflikta situācijas ietekmē sievietes un bērnus, īpaši tos, kuri pieder pie etniskām, valodu un/vai reliģiskām minoritātēm, un īpaši tad, kad pret tiem vēršas mērķtiecīgas kara stratēģijas ietvaros;

142.   atzinīgi vērtē ES Pamatnostādņu par bērniem un bruņotiem konfliktiem pieņemšanu 2003. gadā; prasa, lai Padome un Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz Eiropas Parlamentam progresa ziņojumu par šo pamatnostādņu īstenošanu un ietekmi; pauž gandarījumu par iepriecinošajām ziņām, ka Komisija izrāda gatavību sadarboties;

IV.Nāves soda atcelšana

143.   atzinīgi vērtē virzību uz nāves soda atcelšanu; atzīst, ka vairāk nekā puse pasaules valstu, kopā 118 valstis, šobrīd ir atcēlušas nāves sodu juridiski vai praksē; joprojām pauž bažas par to, ka 78 valstis turpina nāves soda saglabāšanas politiku;

144.   izsaka atzinību Butānai, Rietumsamoai, Senegālai un Turcijai, kas 2004. gadā atcēlušas nāves sodu par visiem noziegumiem;

145.   aicina Filipīnas varasiestādes pārtraukt nāves sodu izpildīšanu un visos gadījumos ievērot apsūdzētā obligātās tiesiskās un procesuālās garantijas, un jo īpaši mudina šīs valsts varasiestādes pārskatīt ES pilsoņa no Spānijas Francisco Juan Larrañaga lietu, kuru notiesāja uz nāvi procesā, kurā bija daudz pārkāpumu un netika ievērotas obligātās tiesiskās un procesuālās garantijas;

146.   mudina valstis ratificēt ICCPR Otro fakultatīvo protokolu, kā mērķis ir panākt nāves soda atcelšanu;

147.   aicina ES izmantot daudzpusējus forumus, tādus kā ANO Cilvēktiesību komisija (UNCHR), lai mudinātu valstis ratificēt starptautiskos tos dokumentus cilvēktiesību jomā, kas skar nāves sodu, un ievērot to prasības, kā arī aicina turpināt tās praksi iesniegt UNCHR rezolūciju par nāves soda atcelšanu, moratorija piemērošanu visu nāves sodu izpildei un prasību tām valstīm, kas turpina nāves soda saglabāšanas politiku, ievērot ANO noteiktās obligātās normas;

148.   atzinīgi vērtē Rezolūciju 2004/67, ko 2004. gada 21. aprīlī komitejas ikgadējā sesijā Ženēvā pieņēma UNCHR, un kurā visas valstis, kurās pastāv nāves sods, aicināja to pilnībā atcelt un līdz šī aicinājuma īstenošanai noteikt moratoriju nāves sodu izpildei; atzīst to nozīmi, kāda bija ES un visām dalībvalstīm, kas atbalstīja šo rezolūciju; mudina visas valstis ievērot ANO rezolūciju un, ja ne vairāk, tad vismaz ieviest moratoriju nāves soda izpildei;

149.   aicina visas valstis, kas ir ieviesušas moratoriju nāves soda izpildei, turpināt virzību uz pilnīgu nāves soda atcelšanu;

150.   pauž bažas par to, ka Āzija joprojām ir kontinents, kurā izpilda visvairāk nāves sodu; pauž satraukumu par to, ka Ķīnā izpilda vairāk nāves sodu nekā jebkurā citā pasaules valstī, 2004. gadā ir saņemti ziņojumi par tūkstošiem izpildītu nāves sodu; aicina Ķīnu publicēt oficiālos datus par 2004. gadā izpildītajiem nāves sodiem;

151.   pauž bažas par to, ka nāves soda atjaunošana Šrilankā, pārtraucot 27 gadus ilgušo izpildes moratoriju, ir pretrunā ar starptautisko virzību uz nāves soda atcelšanu, un tādēļ mudina Šrilankas varasiestādes meklēt alternatīvus risinājumus cīņā ar noziedzību;

152.   atzīmē, ka Krievija nāves sodu izpildei piemēro moratoriju, taču līdz šim Krievijā nav likuma par nāves soda atcelšanu; aicina Krieviju nekavējoties veikt pasākumus, lai ratificētu Eiropas Konvencijas par cilvēktiesībām 6. protokolu par nāves soda atcelšanu, un parakstīt 13. protokolu par nāves soda atcelšanu visos gadījumos;

153.   pauž bažas par lielo izpildīto nāves sodu skaitu Irānā, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, un Irānas atteikšanos publicēt oficiālo statistiku par nāves sodiem;

154.   aicina Komisiju un Padomi to dialogā par cilvēktiesībām ar Ķīnu un Irānu stingri pieprasīt šīm valstīm, lai tās nosaka tādu moratoriju noteikšanu nāves sodam, kuru patiešām īstenotu un kurš novestu pie tiesību aktu grozīšanas;

155.   aicina jauno Irākas valdību neatjaunot nāves sodu, jo īpaši tādēļ, ka pagaidu konstitūcijā nāves sods nav minēts;

156.   pauž bažas par to, ka Afganistāna 2004. gada aprīlī izpildīja pirmo nāves sodu pēc Taliban režīma krišanas; aicina Afganistānas nesen ievēlēto jauno vadību ieviest moratoriju nāves sodam;

157.   atzinīgi vērtē Tadžikistānas parlamenta apakšpalātas 2004. gada jūnija lēmumu, nobalsojot par labu nāves soda atcelšanai;

158.   pauž bažas par to, ka Vjetnamas valdība uzskata ziņojumu un statistikas par nāves sodu piemērošanu publicēšanu par valsts noslēpumu; joprojām pauž nopietnas bažas par lielo izpildīto nāves sodu skaitu Vjetnamā pagājušajā gadā;

159.   pauž gandarījumu par nāves sodu samazināšanu Āfrikā; jo īpaši atzinīgi vērtē faktu, ka Zambija ir izdevusi rīkojumu par visu lielāko tiesas procesu, kuros tika piespriests nāves sods, pārskatīšanu un ir ierosinājusi parlamentam atcelt nāves sodu; atzinīgi vērtē līdzīgu lēmumu Malāvijā, kur prezidents 2004. gada aprīlī grozīja 79 nāves spriedumus;

160.   aicina Rietumāfrikas valstis ieņemt vienotu nostāju un pilnībā atcelt nāves sodu, jo īpaši Gvinejā, kas atbalsta nāves soda saglabāšanu;

161.   pauž gandarījumu par faktu, ka nāves sods faktiski vairs neeksistē Eiropā, un aicina Baltkrieviju panākt to pašu; turklāt arī aicina tās ES dalībvalstis (Franciju, Itāliju, Luksemburgu un Spāniju), kā arī tās Eiropas Padomes locekles, kuras vēl nav to izdarījušas, ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. protokolu par nāves soda atcelšanu visos gadījumos;

162.   vēlreiz nosoda nāves soda izmantošanu Kubā pēc gadiem ilgušas nāves soda nepiemērošanas;

163.   atzinīgi vērtē Meksikas prezidenta priekšlikumu pilnībā atcelt nāves sodu(10);

164.   aicina ASV atcelt nāves sodu un apsveic iepriecinošo tendenci ASV, kur ir samazinājies uz nāvi notiesāto personu skaits; atzīst, ka kopš 1999. gada piespriesto nāves sodu skaits ir samazinājies par 54%, izpildīto nāves sodu skaits ir samazinājies par 40% un nāves soda izpildi gaidošo notiesāto skaits ir samazinājies par 6%(11);

165.   mudina Komisiju līdzīgi kā 2001. gadā saglabāt tās amicus curiae (personas, kas iestājas lietā) iesniegumu(12) ASV Augstākās tiesas lietās ar nepilngadīgajiem un garīgi slimām personām, kam piespriests nāves sods;

166.   mudina ES saskarsmē ar ārpuskopienas valstīm konsekventi izplatīt tās 1998. gadā pieņemtās Pamatnostādnes par nāves sodu;

167.   mudina valstis, kas atbalsta nāves soda saglabāšanu, nepiespriest nāves sodu personām, kuras nozieguma izdarīšanas brīdī ir bijušas jaunākas par 18 gadiem, sievietēm stāvoklī un personām ar garīgiem traucējumiem, un uzstāj, lai nāves sodu piespriestu tikai par vissmagākajiem noziegumiem;

168.   mudina valstis, kas piemēro nāves sodu personām, kuras ir apsūdzētas par brīvprātīgām seksuālām attiecībām starp viena dzimuma pārstāvjiem, atcelt šādus likumus un tiesu praksi;

V.Cilvēku un cilvēku orgānu tirdzniecība ‐ seksa industrija un bērnu darbs

169.   atzīst definīciju par cilvēku tirdzniecību tādā formulējumā, kāds iekļauts ANO Protokolā par cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, aizliegšanu un sodīšanu, kas papildina 2000. gada novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto ANO Konvenciju pret starptautisko organizēto noziedzību(13);

170.   atzīst, ka sievietes un bērni ir īpaši pakļauti tam, kas var kļūt par verdzības mūsdienu formu;

171.   norāda, ka Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas(14) 4. pants aizliedz verdzību;

172.   uzsver, ka visa veida tirdzniecība ar cilvēkiem ir cilvēktiesību pārkāpums, un to aizliedz ES Pamattiesību hartas 5. panta 3. punkts;

173.   atzīst, ka sieviešu un bērnu tirdzniecība seksuālai izmantošanai ir starptautiska, organizēta, noziedzīga parādība, kura atstāj smagas sekas uz tās upuru drošību, labklājību un cilvēktiesībām;

174.   norāda, ka sievietes un bērnus, ar kuriem tirgojas seksuālas izmantošanas nolūkos, bieži seksuāli izmanto un atņem tiem pārvietošanās brīvību un identitāti;

175.   uzsver, ka tirdzniecība ar cilvēkiem un piespiedu prostitūcija starptautiskā mērogā ir atzīta par cilvēktiesību pārkāpumu, un Konvencija par sieviešu diskriminācijas novēršanu visās formās īpaši prasa valstīm "aizliegt visa veida tirdzniecību ar sievietēm un sieviešu izmantošanu prostitūcijas nolūkos" (6. pants);

176.   pauž bažas par to, ka sievietes un bērni, kuri ir iebraukuši kādā valstī bez dokumentiem vai kuri ir bijuši cilvēku tirdzniecības upuri un kuriem ir atņemti viņu dokumenti, bieži nespēj tiesiskā ceļā meklēt kompensāciju par pārciestajiem nodarījumiem;

177.   uzsver, ka sieviešu un bērnu tirdzniecība ir vispasaules mēroga problēma, kā arī mudina valstis darboties saskaņoti, lai uzlabotu starptautisko tiesību aktu piemērošanu šā nozieguma apkarošanai;

178.   uzsver, ka ES līmenī ir jāapmāca amatpersonas, kas piemēro likumus, kā meklēt bandas, kuras tirgojas ar cilvēkiem, un robežapsardzes dienestus ‐ kā atklāt cilvēku tirgotājus un to upurus;

179.   atzīst, ka cilvēku tirdzniecība neaprobežojas tikai ar seksa industriju, jo ar sievietēm un bērniem tirgojas arī to izmantošanai par piespiedu darbaspēku;

180.   norāda, ka saskaņā ar UNICEF datiem vairāk nekā 20 000 bērnu nokļūst verdzībā, kontrabandas veidā šķērsojot robežas Rietumāfrikā un Centrālāfrikā;

181.   atzīst, ka tirdzniecība ar cilvēku orgāniem ir augsti organizēta starptautiska noziedzīga darbība ar nopietnām un bīstamām sekām; aicina starptautisko sabiedrību aktīvāk reaģēt, lai apkarotu šo postu;

182.   mudina atsevišķas valstis pastiprināt krimināli tiesisko reakciju uz tirdzniecību ar cilvēkiem, veicot likumdošanas reformas, paaugstinot pilsoņu informētību un veicot apmācības; uzsver vajadzību atbalstīt un aizsargāt upurus, kuri sniedz liecības;

183.   īpaši atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Konvencijas pret cilvēku tirdzniecību projekta izstrādi (2005. gada janvāris); aicina Komisiju ar Padomes atbalstu nodrošināt, ka Eiropas Padomes Konvencijas projektā ir noteiktas visaugstākās to cilvēku cilvēktiesību aizsardzības normas, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri;

184.   pauž gandarījumu par Komisijas apņemšanos sagatavot paziņojumu par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu;

185.   atzīst Komisijas ieguldītās pūles, īpaši TACIS un CARDS programmas, lai izstrādātu cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus, bet uzsver vajadzību pastiprināt tās darbības tādās galvenajās tranzīta valstīs kā Baltkrievija, Moldova, Krievijas Federācija un Ukraina;

VI.Starptautisko uzņēmumu nozīme cilvēktiesībās

186.   mudina uzņēmumus, kuri darbojas starptautiskā līmenī, uzskatīt cilvēktiesības par uzņēmuma politikas mērauklu, ņemt vērā to pienākumus saskaņā ar uzņēmumu sociālās atbildības prasībām un pieņemt obligātos standartus atbilstoši šīm normām; noteikti aicina uzņēmumus izveidot skaidrus mehānismus, lai efektīvi uzraudzītu visu to veikto darbību atbilstību rīcības kodeksiem un starptautiskajām cilvēktiesību normām;

187.   atzīst, ka uzņēmumi lielā mērā spēj ietekmēt valdību pieņemtos lēmumus globālajā tirgū; aicina uzņēmumus veicināt, aizsargāt un nodrošināt savu darbinieku, kā arī savu piegādātāju, apakšuzņēmējs un darījumu partneru darbinieku tiesības, pat ja šādas tiesības neaizsargā attiecīgās valsts tiesību akti;

188.   aicina uzņēmumus nodrošināt, lai to produktus neizmantotu cilvēktiesību pārkāpšanai;

189.   atzīst, ka pēdējos gados patērētāju darbība un cilvēktiesību kampaņas bijušas vērstas uz uzņēmumiem, lai palielinātu to atsaucību saistībā ar cilvēktiesību problēmām, un ka dažkārt šādu kampaņu ietekme nepamatotu prasību dēļ ir bijusi destruktīva; mudina uzņēmumus pieņemt noteiktus obligātos standartus, lai mazinātu sabiedrības bažas;

190.   atzīst pirmo un otro ANO Globālā līguma principu, kurā ir noteikts, ka "uzņēmumiem ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski atzītu cilvēktiesību aizsardzība" savas ietekmes jomā un ka tiem "tiem jānodrošina, ka tie nav iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos", kā arī trešā līdz sestā principa pārkāpumos, kuri prasa uzņēmumiem visā pasaulē aizstāvēt strādājošo pamattiesības;

191.   atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību komisijas ziņojumu par ANO normatīviem un cer, ka ANO turpinās savas plaša mēroga konsultācijas par ANO normatīviem, ņemot vērā to nozīmīgo lomu kā mērauklai uzņēmumus pienākumu noteikšanai cilvēktiesību jomā(15);

192.   mudina uzņēmumus, ja vajadzīgs, sadarboties ar vietējām nevalstiskajām organizācijām cilvēktiesību jomā;

193.   mudina uzņēmumus neuzsākt darbību valstī, kurā ir ieviestas vienpusējas un reģionālas sankcijas vai tirdzniecības embargo, pamatojoties uz bažām par cilvēktiesību pārkāpumiem;

194.   aicina ES pieņemt rīcības kodeksu Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā mērogā un jo īpaši jaunattīstības valstīs, līdzīgu tam, kāda ir Eiropas iniciatīva ētiskai ražošanai un patēriņam;

195.   atkārtoti prasa Eiropas Komisijas delegācijām trešās valstīs veicināt ESAO Pamatnostādnes par daudznacionāliem uzņēmumiem, kā arī strādāt kā kontaktpunktiem attiecībā uz tām;

196.   aicina ES veicināt ideju par Starptautiskās uzņēmējdarbības rīcības kodeksu ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos;

VII.Nesodāmība un ICC loma

197.   ir pārliecināts, ka nav iespējams ilgtspējīgs miers bez atbildības uzņemšanās par pastrādātajām nežēlībām un uzskata, ka nesodāmības izbeigšanai sabiedrībās, kuras satricinājuši kari un smagi cilvēktiesību pārkāpumi, ir izšķiroša nozīme tiesiskuma, miera un demokrātijas atjaunošanā;

198.   uzskata, ka ICC, kas darbojas papildus valstu jurisdikcijai, izveide ir daļa no starptautiskās tiesu sistēmas, kurā valstu tiesas, starptautiskas un jaukta tipa tiesas, kā arī ICC darbojas kopā, lai izbeigtu nesodāmību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un tādējādi atturētu no to izdarīšanas;

199.   mudina Komisiju un ES dalībvalstis, izstrādājot sadarbības atbalsta programmu valstīm, kurās tikko ir beigusies karadarbība, palīdzēt stiprināt šo valstu spējas tiesāt par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

200.   aicina ES dalībvalstis atbalstīt ICTY, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu Ruandai un Īpašo tiesu Sjeraleonei, lai veiksmīgi īstenotu to mandātu, jo īpaši nodrošinot valstu efektīvu sadarbību un apsūdzēto, tostarp R. Mladic, R. Karadzic, A. Gotovina un C. Taylor, tūlītēju nodošanu tiesai;

201.   mudina Komisiju, Padomi un ES dalībvalstis saskaņā ar ES Kopējo nostāju par ICC no 2003. gada jūnija, kā arī pēc tam, 2004. gada janvārī pieņemto rīcības plānu, aktīvi turpināt centienus panākt Romas statūtu ratifikāciju visā pasaulē un to īstenošanai nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanu, pastiprināt demaršus un cita veida pasākumus Tiesas aizstāvēšanai pret uzbrukumiem un nodrošināt valstu efektīvu sadarbību ar Tiesu; lūdz ikvienu ES prezidējošo valsti iesniegt Eiropas Parlamentā ziņojumu par pasākumiem, kuri ir veikti saistībā ar kopējo nostāju;

202.   atzinīgi vērtē faktu, ka Ugandas Republika un Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) ir nodevušas ICC galvenajam prokuroram divas lietas(16);

203.   atzīst, ka KDR kopš 2002. gada 1. jūlija ir notikušas aptuveni 5000–8000(17) nelikumīgas nogalināšanas; īpaši atzinīgi vērtē Starptautiskās Krimināltiesas prokurora lēmumu no 2004. gada jūnija izmeklēt kara noziegumus KDR; pauž pārliecību, ka izmeklēšana skaidri apliecinās, ka nesodāmība saistībā ar visiem kara noziegumiem tiek pārtraukta;

204.   atzinīgi vērtē prokurora lēmumu uzsākt izmeklēšanu no 2004. gada jūlija Ugandas ziemeļu daļā par apsūdzībām uzbrukumos civiliedzīvotājiem, tostarp tūkstošiem bērnu nolaupīšanu, ko veikuši nemiernieki, kuri pieder Svētajai pretošanās armijai;

205.   mudina ES dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus pilnīgai sadarbībai ar ICC, lai nodrošinātu veiksmīgu izmeklēšanu; jo īpaši mudina visas ES dalībvalstis parakstīt liecinieku pārvietošanas nolīgumus ar Tiesu un dalīties ar visu to rīcībā esošo atbilstīgo informāciju; mudina ES noslēgt sadarbības līgumu ar ICC, kas ļautu ES efektīvi sadarboties ar Tiesu un to atbalstīt, lai tās veiktā izmeklēšana būtu sekmīga;

206.   atzinīgi vērtē pēdējo iesniegumu prokuroram no Centrālāfrikas Republikas (2005. gada janvāris);

207.   atzinīgi vērtē ES deklarāciju, ar kuru atbalsta ANO Izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Dārfūru(18); noteikti iesaka ANO Drošības padomei griezties ICC saistībā ar situāciju Dārfūrā;

208.   pauž satraukumu par to, ka joprojām tiek pārkāpti kara vešanas un konfliktu upuru aizsardzības noteikumi; aicina izbeigt šādu pārkāpumu nesodīšanu un atbalsta ICC kā atbilstīgu mehānismu, lai risinātu jautājumus par cilvēktiesību starptautiska mēroga pārkāpumiem konflikta situācijā;

209.   iesaka Padomei un Komisijai apsvērt pasākumus, kas varētu panākt Amerikas Savienoto Valstu pozitīvāku attieksmi pret ICC;

210.   atgādina valstīm, kuras ir ratificējušas Romas statūtus, ka tāda līguma parakstīšana, kas paredz imunitāti pret ICC tiesvedību, ar valsti, kura nav parakstījusi Romas statūtus, neatbilst statūtu garam; jo īpaši aicina Savienotās Valstis ratificēt šos statūtus un atteikties no sarunām par īpašu statusu to militārpersonām, kurām tad piešķirtu sava veida "starptautisko imunitāti"; aicina ES iestādes un dalībvalstis aktīvi atbalstīt valstis, uz kurām izdara spiedienu un kurām piemēro finansiālas sankcijas, jo tās atsakās parakstīt šādus nolīgumus;

211.   uzskata, ka nesodāmības situācijas izbeigšanai valstīs, kuras ir sagrāvuši kari un nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, ir izšķiroša nozīme, lai no jauna nodrošinātu tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principu ievērošanu;

212.   aicina katrā no četriem attiecīgajiem ārējo attiecību dokumentiem(19) iekļaut nepārprotamu, konsekventu un konkrētu apņemšanos atbalstīt cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu kā svarīgu un prioritāru mērķi;

213.   aicina saglabāt un uzlabot Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR), vēl stingrāk apņemoties ES galveno uzmanību pievērst cilvēktiesībām un demokrātijai;

VIII.Institucionālā un politikas attīstība

214.   aicina Komisiju turpināt cilvēktiesību aspektu stiprināšanu visa veida starptautiskajās attiecībās un citās politikas jomās;

215.   aicina Padomi un Komisiju uzsākt un īstenot konkrētus pasākumus pret tām valstīm, kuru tiesību aktos diskriminē uz seksuālās orientācijas pamata; aicina valstis, kuru tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzīst viendzimuma seksuālas attiecības starp pieaugušajiem ar pašu piekrišanu, šos tiesību aktus atcelt;

216.   atzinīgi vērtē ES Pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem pieņemšanu 2004. gada jūnijā; mudina ES konsekventi sniegt atbalstu un palīdzēt tiem cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, kas ir pakļauti riskam, jo 2004. gadā ir palielinājies uzbrukumu žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī viņu aizturēšanu skaits. šajā sakarā aicina Padomi pilnībā iekļaut cilvēktiesību aizstāvju situāciju politiskajos dialogos ar trešām valstīm;

217.   aicina Eiropas Savienību censties uzlabot cilvēktiesību politikas saskaņotību un nodrošināt labāku informācijas plūsmu; uzsver, ka ekonomiskie apsvērumi nekādā ziņā nedrīkst novest pie tā, ka Savienība ignorē vai mazina cilvēktiesību pārkāpumu smaguma nozīmi;

218.   aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis paust vienotu viedokli par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši ANO Cilvēktiesību komitejā, kur agrāk ES nav bijusi pietiekoši nozīmīga lēmumu pieņemšanas procesā, jo starp dalībvalstīm nebija vienprātības;

219.   atkārtoti norāda, ka cilvēktiesību ievērošana, kā tas noteikts ES nolīgumos ar trešām valstīm, ir būtiska šo nolīgumu daļa; aicina Komisiju šajā sakarā novērtēt un definēt skaidru mehānismu cilvēktiesību klauzulas īstenošanai, kura ir iekļauta ES līgumsaistībās ar trešām valstīm, un, to ņemot vērā, pārskatīt esošos un turpmākos nolīgumus; aicina Komisiju, ņemot vērā Barselonas procesa 10. gadadienu, izstrādāt publisku ziņojumu par cilvēktiesībām Vidusjūras baseina valstīs, uz kuru pamatojoties, tālāk attīstīt partnerību;

220.   aicina šajā sakarā, balstoties uz asociācijas līgumiem, veidot cilvēktiesību apakškomitejas, lai attīstītu strukturētu dialogu par cilvēktiesībām un demokrātiju, kā arī lai noteiktu galvenās problemātiskās jomas, kurām jāpievēršas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānos; uzsver konsultēšanās un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas nozīmi šo apakškomiteju darbā, lai labāk uzraudzītu situāciju cilvēktiesību jomā; uzsver arī to, ka Parlamentam cieši jāiesaistās šo komiteju darbā un tā izvērtēšanā; šajā sakarā aicina Komisiju atkal izstrādāt progresa ziņojumu par situāciju cilvēktiesību jomā valstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;

221.   iesaka veikt Padomes un Komisijas darbības ietekmes un efektivitātes novērtēšanu, kā aprakstīts Eiropas Savienības gada ziņojumā par cilvēktiesībām, attiecībā uz valstīm un tematiskajām problēmu jomām, kuras uzsvērtas tā iepriekšējās rezolūcijās;

222.   atzinīgi vērtē ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (CFSP) augstā pārstāvja Havjēra Solanas lēmumu iecelt Michael Matthiessen par savu personīgo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos(20);

223.   uzsver, ka šim amatam jābūt ietekmīgam un lūdz jauno pārstāvi cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, būt atbildīgam un strādāt cieši kopā ar attiecīgajām EP komitejām; aicina Padomi stiprināt Padomes ģenerālsekretariāta darbinieku, kuri strādā ar cilvēktiesību jautājumiem, kapacitāti, lai nodrošinātu atbilstošu atbalstu personīgajam pārstāvim viņa mandāta īstenošanā;

224.   ņem vērā Padomes 2004. gada decembrī pieņemtos secinājumus par ES Pamatnostādņu par dialogu cilvēktiesību jomā īstenošanu; uzsver, ka Parlamentam jābūt iesaistītam šo pamatnostādņu īstenošanā vismaz tādējādi, ka tas divreiz gadā saņem informāciju no Padomes; jo īpaši pievērš uzmanību strukturētam ES dialogam ar Ķīnu un Irānu un šajā sakarā aicina Padomi attīstīt ciešāku sadarbību ar Parlamentu; kopumā ņemot, aicina Padomi regulāri informēt Parlamentu par ES Pamatnostādņu cilvēktiesību jautājumos īstenošanu un kontroli, kā arī iesniegt progresa ziņojumu par šo pamatnostādņu faktisko ietekmi;

225.   atzinīgi vērtē tādu darbinieku pieņemšanu darbā, kas ir atbildīgi par kontaktiem ar pilsonisko sabiedrību Komisijas pārstāvniecībās trešās valstīs, un aicina šīs pārstāvniecības nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību krīzes situācijās;

226.   šajā sakarā atbalsta Padomes, Kopienas "troikas" un prezidentūras visas pieņemtās iniciatīvas, kuru mērķis ir galveno problēmu risināšana saistībā ar cilvēktiesību situāciju trešās valstīs; aicina Padomi reizi gadā iesniegt Parlamentam katras Prezidentūras ieteiktā darba plāna rezultātus attiecībā uz kopējo stratēģiju; aicina Padomi sistemātiski nosūtīt Parlamentam deklarācijas un demaršus, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām, lai tas būtu pilnībā un pamatīgi informēts; uzskata, ka jāpieliek pūles, lai sasniegtu lielāku ES ārējās darbības konsekvenci un saskaņotību;

227.   atkārtoti pieprasa, lai Komisija uzsāk apmācību veikšanu cilvēktiesību jomā visās ES pārstāvniecībās trešās valstīs un nodrošina pamatnostādņu skaidru piemērošanu;

228.   pauž cerību, ka ir iespējams patiesi un objektīvi novērtēt to ietekmi un uzlabojumus cilvēktiesību situācijā pasaulē, ko panākusi EP darbība šajā jomā, kurai, kā pašlaik šķiet, nav reāla un taustāma rezultāta;

229.   atzīmē Padomes lēmumu izveidot pilnīgi sagatavotu Pamattiesību un cilvēktiesību aģentūru(21); sagaida, ka šīs aģentūras galvenais mērķis būs atbalstīt Komisiju, lai mazinātu atšķirības starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku cilvēktiesību jomā; pauž vilšanos, ka ierosinātā aģentūras darbības joma neietver trešās valstis, un mudina Padomi ietvert aģentūras darbības jomā kandidātvalstis un valstis, uz kurām attiecas ES kaimiņattiecību politika;

230.   atzīst, ka ES Pamattiesību hartas iekļaušana Konstitūcijā liecina par to, ka ES nopietni uztver cilvēktiesību ievērošanas jautājumus tās teritorijā, un tādēļ iesaka paplašināt aģentūras darbības jomu, tajā ietverot visas hartā minētās jomas un atbilstīgos Konstitucionālā līguma pirmās daļas noteikumus, kas vēlreiz apliecinātu ES apņemšanos šīs tiesības piemērot praksē;

231.   iesaka, ka aģentūrai nevajadzētu dublēt Eiropas Padomes paspārnē paveikto darbu; tāpēc iesaka, ka aģentūrai jāattīsta institucionāla sadarbība ar Eiropas Padomi un tās iestādēm, kā arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, un jāpievērš uzmanība EDSO un ANO darbam;

232.   ierosina, ka aģentūrai jāveido saturīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību un valstu ekspertiem, un ka tai jānodibina saiknes ar akadēmiskajām iestādēm;

233.   stingri uzsver to, ka aģentūrai jābūt neatkarīgai un regulāri jāatskaitās Parlamentam, lai tā nodrošinātu pamattiesību ievērošanas ES efektīvu un uzticamu uzraudzību;

234.   aicina savlaicīgi pieņemt ANO deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām; šā mērķa dēļ atbalsta tūlītēju darba grupas darba atsākšanu šīs deklarācijas projekta izstrādē; šajā sakarā aicina Komisiju un Padomi pilnībā atbalstīt pamatiedzīvotāju jautājumu un ņemt vērā šajā deklarācijā ietvertos secinājumus;

235.   atzinīgi vērtē ierosinājumu Luksemburgas prezidentūras laikā pārskatīt ES ētikas kodeksu par ieroču eksportu un aicina Padomi veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis stingri ievēro tā noteikumus, nodrošināt uzraudzībai un īstenošanai nepieciešamos resursus, kā arī turpināt veicināt darbu vispasaules ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanas virzienā;

o
o   o

236.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, EDSO, kā arī šajā rezolūcijā minēto valstu valdībām un svarīgāko NVO cilvēktiesību jomā birojiem ES.

(1) OV C 379, 07.12.1998., 265. lpp.; OV C 262, 18.09.2001., 262. lpp.; OV C 293 E, 28.11.2002., 88. lpp.; OV C 271 E, 12.11.2003., 576. lpp. (2) OV C 364, 18.12.2000,.1. lpp. (3) OV L 317, 15.12.2000.,. 3. lpp. (4) OV C 82 E, 01.04.2004.,. 610. lpp. (5) Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0051 (6) UNICEF ziņojums par bērnu darbu, 2005. gads (7) Pieņemta 1989. gadā un to ir ratificējušas visas valstis, izņemot ASV un Somāliju. (8) To pieņēmusi Organizācija Āfrikas vienotībai 1990. gadā. (9) Bērnu tiesību konvencija ir vienīgais līgums cilvēktiesību jomā, kas pilnībā ietver pilsoņu, politiskās, sociālās un kultūras tiesības. (10) Spēkā esošās Meksikas Konstitūcijas 22. pants nosaka ierobežojumu nāves soda piespriešanai, bet pilnībā to neaizliedz. Saskaņā ar Meksikas likumiem nāves sods tiek saglabāts militārajā kriminālkodeksā. Taču vairāk nekā 50 gadu laikā nav izpildīts neviens nāves sods. (11) Nāves sods 2004. gadā: Gada noslēguma ziņojums, Nāves soda informācijas centrs, 2004. gada decembris (12) Amicus curiae iesniegumu iesniedz persona, kas nav iesaistīta lietā un kas var sniegt informāciju par juridiskiem jautājumiem, un to bieži iesniedz, mēģinot ietekmēt Augstāko tiesu. (13) "Cilvēku tirdzniecība" ir personu vervēšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, nometināšana vai saņemšana, izmantojot draudus vai fizisku spēku vai cita veida piespiedu līdzekļus, nolaupīšanu, krāpšanu, maldināšanu, ļaunprātīgi izmantojot varu vai personas bezpalīdzīgo stāvokli vai dodot vai saņemot atlīdzību vai citus labumus, lai iegūtu tādas personas piekrišanu, kurai ir kontrole pār citu personu, ekspluatācijas nolūkā." (14) 4. pants. "Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai dzimtbūtniecībā; visa veida verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta." (15) ANO ziņojumu iesniedza UNCHR 2005. gada martā Ženēvā. (16) Prokurors atkārtoti ir darījis zināmu, ka viņš abās lietās izmeklēs apgalvojumus par seksuālo vardarbību, tādu kā izvarošana. Tomēr Starptautiskā Krimināltiesa neapsūdzēs bērnus, kuri izmantoti par kareivjiem, jo atbilstoši tās statūtiem apsūdzētajiem jābūt vecākiem par 18 gadiem. (17) Skaitļi pamatojas uz prokuratūras datiem, Starptautiskā Krimināltiesa, 2004. gada oktobris. (18) Starptautiskā izmeklēšanas komisija Dārfūras lietā, ziņojums ANO ģenerālsekretāram, 2005. gada 25. janvāris. (19) Sadarbības attīstības jomā un ekonomiskās sadarbības instruments (DCECI), Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments (ENPI), Stabilitātes instruments (SI) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA). (20) Prezidentūras secinājumi, Brisele, 2004. gada 16.–17. decembris (52. iedaļa). (21) Prezidentūras secinājumi, Brisele, 2004. gada 16.–17. decembris. Komisijas paziņojums "Pamattiesību aģentūra". Publiski pieejams dokuments, SEC(2004)1281, Brisele, 25.10.2004., KOM(2004)0693.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par romu stāvokli Eiropas Savienībā

P6_TA(2005)0151 RC-B6-0272/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Starptautiskās Romu dienas atzīmēšanu 2005. gada 8. aprīlī(1),

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju, kuru valstu un to valdību vadītāji parakstīja 2004. gada 29. oktobrī un kurā kā otrā daļa ir ietverta Eiropas Savienības Pamattiesību harta,

–   ņemot vērā EK līguma 3., 6., 7., 29. un 149. pantu, ar kuriem dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt visiem pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas,

–   ņemot vērā EK līguma 13. pantu, ar ko Eiropas Kopienai piešķir tiesības veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ,

–   ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2), ar ko aizliedz diskrimināciju etniskās piederības dēļ,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Nacionālo minoritāšu aizsardzības pamatkonvencijas 4. pantu un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ieteikumu 1557(2002), it īpaši tā 3. un 15. pantu, ar ko uzsver plaši izplatīto, pret romiem vērsto diskrimināciju un nepieciešamību pastiprināt šādas diskriminācijas uzraudzības sistēmu, kā arī atrisināt jautājumu par romu tiesisko stāvokli,

–   ņemot vērā COCEN grupas dokumentu "Romu stāvoklis kandidātvalstīs", ko pieņēma 1999. gada Helsinku Eiropadomes sanāksmē un ar ko uzsver nepieciešamību palielināt izpratni par rasismu un diskrimināciju, ar ko saskaras romi,

–   ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem cietsirdīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem soda veidiem,

–   ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (3),

–   ņemot vērā Eiropas Politisko partiju hartu par nerasistisku sabiedrību(4),

–   ņemot vērā par pamattiesībām, pretdiskriminācijas politiku un vienlīdzīgām iespējām atbildīgas komisāru grupas izveidi(5) un gaidot šīs grupas darba programmas izklāstu,

–   ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1035/97 (1997. gada 2. jūnijs) par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos (6), Novērošanas centra (EUMC) gada un tematiskos ziņojumus par rasismu ES, kā arī Komisijas Zaļo grāmatu par līdztiesību un nediskrimināciju paplašinātā Eiropas Savienībā (KOM(2004)0379),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas nesen publicēto ziņojumu, ar ko tā vērš uzmanību uz ļoti satraucošo naidīguma un cilvēktiesību pārkāpumu līmeni attiecībā pret romiem, čigāniem un klejojošiem čigāniem Eiropā(7),

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 27. janvāra rezolūciju par holokausta, antisemītisma un rasisma atceri (8),

–   ņemot vērā starptautiskus tiesību aktus, tādus kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas vispārējo XXVII ieteikumu ("Pret romiem vērstā diskriminācija"), kā arī Eiropas Komisijas rasisma un neiecietības apkarošanai Vispārējās politikas ieteikumu Nr. 3 (pret romiem/čigāniem vērstā rasisma un neiecietības apkarošana),

–   ņemot vērā visaptverošo rīcības plānu, ko ir pieņēmušas EDSO dalībvalstis, tostarp ES dalībvalstis un kandidātvalstis, kurš koncentrējas uz romu un sinti stāvokļa uzlabošanu EDSO dalībvalstu teritorijā un kurā šīs valstis cita starpā apņemas pastiprināt to centienus, lai nodrošinātu, ka romu un sinti tautu pārstāvji mūsu sabiedrībās varētu iegūt pilntiesīgu un līdztiesīgu nozīmi un lai izbeigtu viņu diskrimināciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 8. aprīlis ir pasludināts par Starptautisko Romu dienu un to uzskata par ikgadējo romu svinamo dienu, kā arī par iespēju palielināt izpratni par Eiropas lielāko etnisko minoritāti un tās sociālās atstumtības apmēriem;

B.   tā kā Eiropā dzīvojošie 12-15 miljoni romu, no kuriem 7-9 miljoni dzīvo Eiropas Savienībā, cieš no rasu diskriminācijas un daudzos gadījumos saskaras ar nesaudzīgu strukturālo diskrimināciju, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī daudzpusīgu diskrimināciju dzimuma, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ;

C.   uzsverot pret romiem vērstā rasisma un rasistiskās diskriminācijas ilgstošu un izteiktu tendenču steidzamas izskaušanas nozīmi un apzinoties, ka rasistisku uzbrukumu, naida kurināšanas runu, ekstrēmistu grupu fizisku uzbrukumu, nelikumīgu padzīšanu un policijas īstenotās spīdzināšanas nesodīšanai, kas pamatojas uz neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobiju, ir nozīme tiesiskuma un demokrātijas pavājināšanās procesā, tā iedrošina šādu noziegumu atkārtotu izdarīšanu un tāpēc ir nepieciešams veikt noteiktus pasākumus tās izskaušanai;

D.   atzīstot, ka neizdošanās apkarot pret romiem vērsto rasu diskrimināciju un ksenofobiju, it īpaši no publisku institūciju puses, ir faktors, kas veicina šo problēmu ilgstošu noturību sabiedrībā;

E.   tā kā romu kopienu vēl aizvien neuzskata par etnisku vai nacionālu minoritāti katrā no dalībvalstīm un kandidātvalstīm un tādējādi tā nevar baudīt minoritātēm pienākošās tiesības visās attiecīgajās valstīs;

F.   tā kā daudzas dalībvalstis ātri ir transponējušas Direktīvu 2000/43/EK savos tiesību aktos, tomēr vairākām dalībvalstīm tas nav izdevies vai arī tās to ir izdarījušas nepilnīgi vai nepareizi;

G.   tā kā pret romiem vērstais holokausts ir pelnījis pilnīgu atzīšanu, kas pielīdzināma nacistu izdarīto noziegumu atzīšanai, kurus pastrādāja ar mērķi fiziski iznīcināt Eiropas romus, un aicinot Komisiju un attiecīgās varas iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pārvietotu cūku fermu no agrākās koncentrācijas nometnes atrašanās vietas Lety u Pisku, kā arī uzstādīt atbilstīgu pieminekli;

H.   tā kā liels skaits romu bija kara upuri, kā arī ir pakļauti etniskai tīrīšanai un turpina būt vajāšanas upuri Bijušās Dienvidslāvijas Republikas reģiona daļās;

I.   izsakot nožēlu par to, ka ievērojamu skaitu romu patvēruma meklētāju deportēja vai viņiem draudēja ar izraidīšanu no uzņemošajām dalībvalstīm, tādējādi pārkāpjot neatstumšanas principu, kas ir noteikts 1951. gada Ženēvas Konvencijā un tai pievienotajos protokolos;

J.   izsakot nožēlu, ka dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kur ir ievērojams romu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, romi vēl aizvien nav pietiekami pārstāvēti valdības struktūrās un valsts administrācijā; tā kā šo valstu valdības ir apņēmušās palielināt lēmumu pieņemšanas struktūrās strādājošo romu skaitu, tomēr tām vēl ir jāpanāk būtiska attīstība;

K.   atzīstot nepieciešamību nodrošināt romu efektīvu līdzdalību politiskajā dzīvē, it īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē romu kopienu dzīvi un labklājību;

L.   uzsverot, ka nekādā gadījumā nedrīkst izstrādāt un īstenot tādus jaunus pilsonības likumus, ar kuriem diskriminē likumīgus pilsonības pieprasītājus vai attur romu tautības ilgtermiņa rezidentus no tās dalībvalsts vai kandidātvalsts pilsonības iegūšanas, kurā viņi dzīvo;

M.   tā kā daudzās valstīs pastāv skaidras norādes uz to, ka policijas spēkus un krimināltiesību sistēmas citas iestādes ir ietekmējuši pret romiem vērsti aizspriedumi, kas noved pie sistemātiskas diskriminācijas krimināltiesību īstenošanā;

N.   tā kā romus regulāri diskriminē saistībā ar veselības aprūpes un sociālās drošības pakalpojumu sniegšanu; ar bažām atzīmējot segregācijas gadījumus dzemdību nodaļās un romu sieviešu sterilizāciju bez viņu piekrišanas;

O.   tā kā ir plaši izplatīti standartam neatbilstīgi un antisanitāri dzīves apstākļi un liecības par geto rajonu izveidošanu, regulāri atturot romus no šādu apdzīvotu vietu pamešanas;

P.   ņemot vērā vairāku dalībvalstu izglītības sistēmas, kurās pastāv rasu segregācija, jo romu bērni mācās vai nu nošķirtās klasēs ar zemākiem standartiem, vai klasēs, kas paredzētas bērniem ar garīgiem traucējumiem; apzinoties, ka izglītības un akadēmisko sasniegumu iespēju labāka pieejamība romiem ir būtiska, lai veicinātu romu kopienu turpmākās izredzes;

Q.   tā kā kopumā romu kopienās ir nepieņemami augsts bezdarba līmenis un līdz ar to ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai atvieglotu darba vietu pieejamību;

R.   ņemot vērā grūtības, ar kādām romi sastopas saistībā ar viņu kultūras pilnīgu atzīšanu, un izsakot nožēlu, ka vairākumā dalībvalstu un kandidātvalstu populārākie plašsaziņas līdzekļi joprojām ļoti maz atspoguļo romu stāvokli, vienlaikus avīžrakstos, televīzijā un radio pārraidēs pastiprinot negatīvus stereotipus par romiem; atzīmējot, ka jaunās sakaru tehnoloģijas, to skaitā internets, var arī palīdzēt apkarot romofobiju,

1.   asi nosoda visas diskriminācijas formas, ar kurām romi sastopas;

2.   aicina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un kandidātvalstis apsvērt romu atzīšanu par vienu no Eiropas minoritātēm;

3.   atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Hosē Barozu neseno paziņojumu par to, cik svarīgi ir novērst diskrimināciju pret romiem, un to, kāda nozīme varētu būt Lisabonas stratēģijai, lai uzlabotu romu iespējas(9), kā arī mudina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un kandidātvalstis atklāti veikt pasākumus, lai cīnītos pret neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobiju visās tās formās neatkarīgi no tā, vai tā ir vietējā, reģionālā vai ES līmenī;

4.   mudina Komisiju jautājumu par neiecietīgas izturēšanās pret čigāniem un romofobijas apkarošanu visā Eiropā iekļaut tās prioritātēs saistībā ar 2007. gadu, kas būs Eiropas vienlīdzīgo iespēju gads, un aicina politiskās partijas un pilsonisko sabiedrību visos līmeņos nepārprotami parādīt, ka pret romiem vērsts rasu naids Eiropas sabiedrībā nekad netiks pieņemts;

5.   mudina Komisiju vairāk nodrošināt, ka saistībā ar Kopenhāgenas kritēriju politiskajām prasībām kandidātvalstis veic aktīvus pasākumus, lai nostiprinātu tiesiskumu un aizsargātu cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, it īpaši romu tiesības;

6.   aicina Komisiju sagatavot paziņojumu par to, kā ES sadarbībā ar dalībvalstīm var vislabāk koordinēt un sekmēt centienus uzlabot romu situāciju, kā arī pieņemt rīcības plānu ar skaidriem ieteikumiem dalībvalstīm un kandidātvalstīm, lai panāktu romu labāku ekonomisko, sociālo un politisko integrāciju;

7.   izsaka atzinību dalībvalstīm par Direktīvas 2000/43/EK ātru pārņemšanu valsts tiesību aktos un mudina tās valstis, kurām pašlaik piemēro pārkāpumu procedūras saistībā ar nepaziņošanu, veikt pasākumus, lai panāktu progresu; aicina Padomi Luksemburgas prezidentūras laikā vienoties par ierosināto ES pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, ar kuru būtu noteikts, ka noziegumi uz naida pamata ir sodāmi visā ES, un par kuru ir vēlreiz jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu;

8.   aicina dalībvalstis un kandidātvalstis pastiprināt valsts tiesību aktus un administratīvos pasākumus, kas nepārprotami un īpaši vērsti pret neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobiju, kā arī aizliegt rasu diskrimināciju un ar to saistītu tiešu un netiešu vardarbību visās sabiedriskās dzīves jomās;

9.   aicina dalībvalstis un kandidātvalstis apmainīties ar labāko praksi, lai veicinātu romu kultūras attīstību;

10.   aicina dalībvalstis attiecīgi rīkoties, lai novērstu jebkādu rasu naidu un mudināšanu uz diskrimināciju un vardarbību pret romiem plašsaziņas līdzekļos un visās saziņas tehnoloģiju formās, kā arī aicina populārākos plašsaziņas līdzekļus izveidot labāko praksi attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā, lai atspoguļotu iedzīvotāju sastāvu;

11.   aicina dalībvalstis un kandidātvalstis izstrādāt stratēģiju, lai veicinātu romu piedalīšanos vēlēšanās gan kā vēlētājiem, gan kandidātiem visos līmeņos;

12.   uzsver vajadzību garantēt vienlīdzīgas sociālās un politiskās tiesības romanu izcelsmes migrantiem;

13.   uzsver, ka oficiālo dokumentu trūkums ir nopietns šķērslis, lai romi visā Eiropā varētu īstenot pamattiesības, kā arī saņemt pakalpojumus, kas ir būtiski sociālajai integrācijai;

14.   mudina visas dalībvalstis un kandidātvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu romu pieeju darba tirgiem nolūkā nodrošināt labāku ilgtermiņa nodarbinātību;

15.   aicina tās dalībvalstis, kurās romu bērni ir ievietoti skolās, kas paredzētas bērniem ar garīgiem traucējumiem, vai ir nodalīti no saviem vienaudžiem atsevišķās klasēs, iepriekš noteiktā laika posmā sākt desegregācijas programmas, tādējādi nodrošinot romu bērniem bezmaksas pieeju kvalitatīvai izglītībai un novēršot arvien biežākas pret romiem vērstas darbības skolēnu vidū;

16.   atgādina, ka 1989. gada 22. maija Padomes ietvaros pieņemto Padomes un Izglītības ministru rezolūciju par izglītības nodrošināšanu čigānu un klejotāju bērniem (10) un uzskata, ka tradicionālās izglītības pieejamība visiem romu bērniem joprojām ir prioritāte;

17.   aicina dalībvalstis un kandidātvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu veselības aprūpes un sociālās drošības pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem, izbeigt visas diskriminējošas rīcības, it īpaši romu segregāciju dzemdību nodaļās, un novērst romu sieviešu sterilizāciju bez viņu piekrišanas;

18.   aicina izveidot Eiropas Roma un klejotāju forumu, un pie tā strādāt Parlamenta grupās, kas nodarbojas ar roma un mazākumtautību jautājumiem; atzīst nozīmību sadarboties ar šādām iestādēm veidojot roma politiku Eiropā.

19.   uzskata, ka pašreiz Eiropā notiekošā geto rajonu izveide ir nepieņemama, un aicina dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai to novērstu, kā arī apkarot diskriminējošu rīcību, piešķirot mājokļus, un palīdzēt romiem atrast citus, sanitārajām normām atbilstošus mājokļus;

20.   mudina valdības tajos reģionos, kur ir romu iedzīvotāji, veikt turpmākus pasākumus, lai integrētu romu civildienesta ierēdņus visos administratīvajos un lēmumu pieņemšanas līmeņos saskaņā ar iepriekš izteiktām apņemšanās, kā arī piešķirt šādu amatu efektīvai darbībai vajadzīgos līdzekļus;

21.  apsveic Roma iekļaušanas iniciatīvas dekādi, kuru ir parakstījušas piecas dalībvalstis un kandidātvalstis un mudina Komisiju strādāt kopīgi ar šo valstu valdībām, lai piesaistītu attiecīgos ES programu fondus šīs iniciatīvas īstenošanai;

22.   aicina Komisiju publiski mudināt dalībvalstu valdības nodrošināt, ka, finansējot romiem paredzētās programmas, romi ir pilnīgi iesaistīti šādu projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;

23.   atbalsta nepārtrauktu attīstību ES iestādēs, lai turpmāk piemērotu EDSO izstrādāto nepastarpināto pieeju romu starpā, pieņemot darbiniekus amatos, kas ir saistīti ar romu jautājumiem, un arī citos amatos;

24.   aicina gan valsts, gan Eiropas līmeņa politiskās partijas pārskatīt to struktūru un procedūras, lai novērstu visus šķēršļus, kas tieši vai netieši kavē romu līdzdalību, un paredzēt stratēģiju romu pilnīgai iekļaušanai to galvenajā politiskajā un sociālajā darba kārtībā;

25.   mudina Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, un ‐ pēc tās izveides ‐ Pamattiesību aģentūru vairāk uzmanības veltīt jautājumam par neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobijai, kā arī piešķirt vajadzīgos līdzekļus, lai uzraudzītu pret romiem vērstu rasu naidu un cilvēktiesību pārkāpumus;

26.   mudina visas dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, lai stiprinātu romu iespējas sevi pārstāvēt un aktīvi piedalīties sabiedriskajā un sociālajā dzīvē, kā arī ļaut romu pilsoniskajām organizācijām tik saklausītām;

27.   aicina Komisiju aktualizēt romu jautājumu visas Eiropas līmenī, it īpaši kandidātvalstīs, jo romi dzīvo visās Eiropas daļās;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Starptautisko Romu dienu ieviesa 1971. gadā Pirmajā Pasaules romu kongresā. (2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (3) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (4) Eiropas Partiju harta par nerasistisku sabiedrību ir priekšlikums, ko ES Padomdevēja komiteja rasisma un ksenofobijas jautājumos iesniedza Eiropas Savienības politiskajām partijām. Attiecīgo tekstu šī komiteja pieņēma 1997. gada 5. decembrī. (5) Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barozu par šo iniciatīvu paziņoja Eiropas Parlamentam savā 2004. gada 26. oktobra runā, sakot, ka šai grupai (ko viņš vadīs) tiks uzticēta visu Komisijas darbību un svarīgāko iniciatīvu uzraudzība minētajās jomās, kā arī tā darbosies kā politisks virzītājspēks. (6) OV L 230, 21.8.1997., 19. lpp. (7) "Romu stāvoklis paplašinātā Eiropā", sagatavoja un publicēja Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts, 2004. g. (8) Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0018. (9) Sniegts 2005. gada 17. martā, saistībā ar pasākumu "Lisabonas sasniegumi V". (10) OV C 153, 21.6.1989, 3. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sociālās aizsardzības modernizāciju un labas kvalitātes veselības aprūpes attīstību (2004/2189(INI))

P6_TA(2005)0152 A6-0085/2005

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par sociālās aizsardzības modernizāciju, lai attīstītu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi ‐ atbalsts valsts stratēģijām, kurās izmanto "atklāto koordinācijas metodi" (KOM(2004)0304),

‐   ņemot vērā 2000. gada 16. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par saskaņotu stratēģiju sociālās aizsardzības modernizācijai(1),

‐   ņemot vērā 2003. gada 15. janvāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par veselības aprūpi un vecu cilvēku aprūpi nākotnē ‐ pieejamības, kvalitātes un finansiālās dzīvotspējas nodrošināšanu(2),

‐   ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 21. un 22. marta sanāksmes Briselē un iepriekšējo Lisabonā, Gēteborgā un Barselonā notikušo Eiropadomes sanāksmju secinājumus par veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi,

‐   ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (KOM(2004)0374),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Lisabonas stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanu ‐ atklātās koordinācijas iekļaušana sociālās aizsardzības jomā (KOM(2003)0261),

–   ņemot vērā 2004. gada 11. marta rezolūciju par priekšlikumu kopīgam ziņojumam par veselības aprūpi un vecu cilvēku aprūpi ‐ atbalsts valstu stratēģijām, lai nodrošinātu augsta līmeņa sociālo aizsardzību(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0085/2005),

A.   tā kā tiesības uz veselību ir sociālās pamattiesības, kā to nosaka II-95. pants Līgumā par Konstitūciju Eiropai(4), kura tagad ir jāratificē, un tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(5) ir atzītas ikvienas personas tiesības uz pieejamu veselības aprūpi un medicīnisko ārstēšanu, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi, un iesaistīties sabiedriskajā, kultūras un darba dzīvē;

B.   tā kā veselība ir katras personas vērtība visos dzīves posmos un visās dzīves situācijās, kā arī ir viens no priekšnoteikumiem, kas ļauj aktīvi darboties sabiedrībā, un tā kā sabiedrības veselība ir viena no sabiedrības vērtībām, un viens no sabiedrības vissvarīgākajiem uzdevumiem ir to uzturēt;

C.   tā kā veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp ģenētiskā predispozīcija, dzīvesveids un sociālais stāvoklis, un tā kā veselības aprūpes devums cilvēka vispārējā veselības stāvoklī ir ierobežots (bieži min skaitli 10%);

D.   tā kā ikvienai personai, lai tā veiksmīgi darbotos sabiedrībā, ir būtiski būt drošai, ka vajadzības gadījumā veselības aprūpe būs pieejama visos dzīves posmos un visās dzīves situācijās;

E.   tā kā personu (tostarp darba ņēmēju) brīva pārvietošanās ir viens no ES pamatprincipiem un vienlaikus tā ir būtiska atsevišķu dalībvalstu un ES kā veseluma turpmākai attīstībai, un cilvēku uzticību veselības aprūpes pieejamībai un kvalitātei, viņiem pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz citu, var stiprināt ar veselības sistēmu atklāto koordinēšanu;

F.   tā kā, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi, pieaugs pacientu mobilitāte un pārrobežu pakalpojumu izmantošana, un šādai attīstībai vienlaikus ar iekšējā tirgus paplašināšanu būs arvien lielāka ietekme uz valstu veselības sistēmām, kuru principi un mērķi tādējādi nedrīkst tikt apdraudēti;

G.   tā kā Eiropas veselības apdrošināšanas karte ir piemērots līdzeklis, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību ES attiecībā uz veselības aprūpi pat tad, ja valstu sociālo sistēmu uzbūve ievērojami atšķiras;

H.   tā kā Eiropas Kopienu Tiesa ir atkārtoti atzinusi pacientu prasības par citā dalībvalstī radušos ārstēšanas izdevumu atmaksāšanu, lai gan tā ir noteikusi atšķirību starp slimnieku stacionāro un ambulatoro aprūpi, tādējādi izvirzot konkrētus nosacījumus šādu prasību apliecināšanai, kuri ir tieši paredzēti, lai garantētu līdzsvarotu pieeju un sociālo nodrošinājumu, arvien ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa veselības aizsardzību;

I.   tā kā savā iepriekšminētajā 2004. gada 11. marta rezolūcijā Eiropas Parlaments mudināja dalībvalstis stiprināt valsts un privātās aprūpes un palīdzības iestādes, pilnībā izmantojot pacienta izcelsmes valstī pieejamos resursus;

J.   tā kā dalībvalstu veselības sistēmu pamatā ir vienlīdzības un solidaritātes princips, kas nosaka, ka augstas kvalitātes veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei jābūt pieejamai un sasniedzamai visiem, pielāgotai vajadzībām un neatkarīgi no vecuma vai ienākumiem;

K.   tā kā Savienības nemainīgais mērķis ir sekmēt augsta līmeņa sociālo aizsardzību un tā kā efektīvākā sadarbība veselības aprūpes un ilgtermiņa ārstēšanas jomā veicinās Eiropas sociālā modeļa ilgtspējīgu modernizēšanu un lielāku sociālo kohēziju; tā kā veselības aprūpe un ilgtermiņa ārstēšanās ir vispārējas nozīmes pakalpojumi, kuros prioritāte jāpiešķir solidaritātes principam;

L.   tā kā veselības sistēmām, kas veido daļu no dalībvalstu sociālās drošības sistēmām, ir jārisina uzdevumi, ko nosaka jaunās izmeklēšanas un terapijas tehnoloģijas, kā arī sabiedrības novecošanās (proti, ārkārtīgi liels vecu un slimīgu cilvēku skaita pieaugums, kuriem ir nepieciešama pielāgota veselības novērtēšana un atbilstoša aprūpe), sabiedrības pieaugošās cerības un šo sistēmu vispārējas pieejamības garantēšana visiem pilsoņiem;

M.   tā kā dažās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku novecošanās rada problēmas, gluži tāpat kā to cilvēku novecošanās, kuri nodrošina neapmaksātu aprūpi;

N.   tā kā jaunas diagnostikas un terapijas tehnoloģijas ne tikai apdraud veselības sistēmu finansiālo stabilitāti, tās arī – un jo īpaši ‐ievieš jaunus risinājumus un dod cerību cilvēces nepārtrauktajā cīņā pret slimībām un novecošanos; tā kā tomēr jāpatur prātā arī arvien pieaugošā nabadzība vecu cilvēku vidū;

O.   tā kā profilakse ir ietekmīgākā un efektīvākā veselības aprūpes forma un tā kā pieņemama augstas kvalitātes visiem pieejama profilaktiskā aprūpe, rada vidējā dzīves ilguma pieaugumu, slimošanas biežuma samazināšanos un mazākus izdevumus par veselības aprūpi, kā arī palīdz nodrošināt to, ka veselības aprūpes finansēšana ilgtermiņā ir ilgtspējīga;

P.   neraugoties uz to, ka lielākā daļa vecāka gadagājuma cilvēku dzīvo veselīgu un neatkarīgu dzīvi, daudzi no viņiem cieš no slimībām un ir nevarīgi, un tādēļ viņiem vajadzīga pieeja augstas kvalitātes labi integrētiem sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nodrošina atbilstošu gerontoloģisko (t.i., daudzdisciplīnu un holistisko) novērtēšanu, kas ir vienīgais veids, kā samazināt nevarību un novērst lieku ilgtermiņa aprūpi šīs sociālās grupas pārstāvjiem;

Q.   tā kā jebkurā ar veselību saistītā jomā galvenais ir indivīds, respektīvi, pacients; viņam ir nodrošināta veselības aprūpe, par ko maksā tieši vai ar apdrošināšanas, vai arī nodokļu starpniecību; vienkāršos cilvēkus visvairāk interesē aprūpes pieejamība, sasniedzamība, piemērotība un kvalitāte, un tādēļ viņiem jābūt pilnībā informētiem un viņiem jādod pilnas tiesības un izvēles iespējas attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par veselības aprūpes variantiem un to izmantošanu;

R.   tā kā veselības aprūpes kvalitāti īpaši ietekmē veselības aprūpes darbinieku izglītības līmenis un viņu tālākapmācība, kā arī attiecīgie darba un darba aizsardzības nosacījumi, augstas kvalitātes izmeklēšanas un terapijas tehnoloģiju pieejamība, veselības pakalpojumu organizācijas līmenis, kā arī saziņas un informācijas apmaiņas kvalitāte starp veselības aprūpes sniedzējiem un pacientiem;

S.   tā kā, ņemot vērā vecāka gadagājuma slimīgo cilvēku skaita ārkārtīgo pieaugumu, rodas neatliekama vajadzība attīstīt un veicināt izglītību gerontoloģijas un geriatrijas nozarē, izveidojot gan pirmsdiploma, gan pēcdiploma apmācības programmas, lai sagatavotu veselības aprūpes speciālistus ar specifiskām zināšanām un iemaņām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu labāku un atbilstošāku šai sociālajai grupai paredzēto aprūpi;

T.   tā kā Eiropas programma par Kopienas rīcību sabiedrības veselības jomā (2003.–2008. g.) paredz integrētu pieeju veselības politikai un veselības aprūpei, kas cita starpā balstās uz veselības veicināšanu un primāro profilaksi, izvairīšanos no veselības risku avotiem, augsta līmeņa veselības aizsardzības iekļaušanu visās nozaru politikās un to īstenošanā un sociālās nevienlīdzības kā veselības problēmu cēloņu novēršanas;

U.   tā kā veselība līdzīgi ekonomikai ir ļoti svarīga zinātnes un pētniecības joma ‐ tas ir ļoti plašs lauks zinātnes attīstībai un pētniecībai un vienlaikus praktiskai pētniecībai un zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanai ikdienā; tā kā veselības joma kā ekonomikas nozare rada daudz darbavietu un ievērojamu ekonomisko vērtību;

V.   tā kā papildus fundamentālajiem pētījumiem ārkārtīgi nepieciešami ir klīniskie pētījumi, kuri aptvertu tās veselības problēmas, kas pašreiz raksturīgas pieaugošam skaitam vecāka gadagājuma slimīgu cilvēku, un kuri izvirzītu jaunus risinājumus patiešām efektīvai aprūpes izveidošanai, kas, savukārt, nodrošinātu augstu dzīves kvalitāti,

W.   tā kā veselības joma ir cieši saistīta ar ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, un tādēļ to nevajadzētu vērtēt, tikai ņemot vērā izmaksas, bet arī kā vērtīgu ieguldījumu efektīvu veselības politikas īstenošanā;

X.   tā kā sadarbība veselības aprūpes jomā ir svarīgs solis ceļā uz veselīgāku Eiropu un tās organizēšana galvenokārt ir dalībvalstu uzdevums; tā kā, lai uzlabotu un attīstītu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, svarīga ir pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm; tā kā veselības aprūpei jāpiešķir nozīmīga loma Lisabonas stratēģijā;

Y.   tā kā arvien pieaug vajadzība pēc aprūpes mājās, kas rada iespējas pacienta ārstēšanai viņam pazīstamos mājas apstākļos, un tā kā šāda veida aprūpe lietderīgi papildina pacientu stacionāro ārstēšanu un ir svarīgs pakalpojums ar lielām nodarbinātības iespējām;

Z.   tā kā Komisijas paziņojumā par Sociālās politikas darba kārtību (KOM(2000)0379) ir norādīts, ka veselības sociālās apdrošināšanas ieviešana ir nozīmīgs veselības aprūpes reformu elements, uzsverot faktu, ka septiņas no desmit jaunajām dalībvalstīm priekšroku dod uz apdrošināšanu, nevis uz nodokļiem balstītai sistēmai,

1.   atzīmē, ka Komisija ‐ cita starpā saistībā ar atklāto koordinācijas metodi ‐ ir paredzējusi atbalstīt valstu valdības un (attiecīgos gadījumos) pašvaldības veselības aprūpes sistēmu attīstībā un reformēšanā, un pieprasa pilnībā ievērot valstu valdību un (attiecīgos gadījumos) pašvaldību absolūto suverenitāti veselības aprūpes organizēšanā, it īpaši attiecībā uz dažādajām finansēšanas sistēmām, lai tās varētu sasniegt kopīgi izvirzītus mērķus attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju;

2.   norāda, ka atklātās koordinācijas metode nedrīkst ietekmēt ne dalībvalstu kompetences, ne subsidiaritātes principu; norāda, ka arī turpmāk katrai dalībvalstij pašai jālemj par to, kā sasniegt kopīgi noteiktos mērķus attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju;

3.   aicina Komisiju un dalībvalstis, nosakot Kopienas mērķus un vērtēšanas kritērijus, vairāk ņemt vērā profilakses un veselības nozīmi;

4.   kritizē to, ka atklātā koordinācijas metode tādā veidā, kā to ir paredzēts piemērot veselības aprūpei, it īpaši datorizētā datu vākšana, neapšaubāmi pārsniedz dalībvalstu administratīvās spējas; ierosina, ka datu vākšana sākotnēji jāattiecina tikai uz īpaši atbilstīgiem rajoniem;

5.   atzinīgi vērtē Padomes lēmumu izmantot atklāto koordinācijas metodi veselības aprūpes un ilgtermiņa ārstēšanas jomā; apstiprina savu atbalstu trīs pamatmērķiem ‐ vispārēja pieeja aprūpei neatkarīgi no ienākumiem vai labklājības līmeņa, augstas kvalitātes un ilgtermiņa finansiālā stabilitāte; aicina dalībvalstis šīs prioritātes skaidri noteikt un aicina dalībvalstis nodrošināt vispārēju pieeju bez nepamatotām rindām un norāda, ka ir vajadzīgi ilgstoši centieni, lai nodrošinātu šo mērķu saskanību; uzskata, ka ir jānostiprina pilsoņu tiesības uz līdzvērtīgu veselības aprūpi visās dalībvalstīs; aicina visas dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības ir ievērotas un ka jo īpaši tūristi netiek pret savu gribu un pretrunā ar viņu tiesībām iesaistīti privātajā veselības aprūpē, kas ir ļoti dārga;

6.  Mudina dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai apmierinātu sabiedrības nabadzīgākā slāņa veselības aprūpes vajadzības un nodrošinātu viņu pieeju veselības aprūpei; norāda, ka visu pasauli aptverošiem pasākumiem ir jābalstās uz solidaritātes principu un jānodrošina pret nabadzību un sociālo izstumtību un ka galvenajiem ieguvējiem ir jābūt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis prasa intensīvu, ilgu un dārgu ārstēšanu, tostarp paleatīvo aprūpi un veco ļaužu aprūpi;

7.   izsaka nožēlu, ka sociālās aizsardzības modernizāciju veselības aprūpes jomā Komisija skata galvenokārt saistībā ar Stabilitātes pakta prasībām; izsaka nožēlu, ka Komisija savā tekstā neatsaucas uz tendencēm saistībā ar izdevumiem dažādās veselības aprūpes jomās (ārstēšana, stacionārā aprūpe utt.), kā arī uz profilakses ietekmi atsevišķās dalībvalstīs;

8.   piekrīt, ka veselības sistēmas ES saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem sakarā ar medicīnisko un tehnikas attīstību, kā arī lielākiem izdevumiem, demogrāfiskās attīstības tendencēm, it īpaši attiecībā uz pieaugošo skaitu vecāka gadagājuma slimīgu cilvēku, kuriem ir dažādas slimības, ko bieži vien ir izraisījuši nelabvēlīgi sociālie apstākļi, arvien lielāka vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem, kā arī Kopienas iedzīvotāju pieaugošā mobilitāte;

9.   uzskata, ka sabiedrības novecošanās rada izaicinājumu, bet tas ir jāuzskata par iespēju vairāk iesaistīt sabiedrībā un uzņēmumos cilvēkus ar ilgu un vērtīgu pieredzi, kas būtu daļa no aktīva dzīvesveida veicināšanas vecumdienās;

10.  norāda, ka turpmāka sociālo infrastruktūru turpmākā attīstība, kas palielina paredzamo mūža ilgumu, prasa labāku saskaņotību starp medicīnas un aprūpes pakalpojumiem;

11.  atzīst, ka Kopienas iedzīvotāju pieaugošā mobilitāte un imigrācija no citām valstīm var radīt administratīvu izaicinājumu;

12.  uzsver, ka profilakse un iespējām atbilstošas rūpes par veselību ir nozīmīga un visefektīvākā rīcība cīņā pret slimībām, un aicina dalībvalstu valdības veicināt dažādām vecuma grupām paredzēto veselības profilakses programmu saskaņošanu, kurās kā prioritātes cita starpā būtu veselības veicināšana un veselības izglītība, un saistībā ar pakalpojumu izmantošanu piešķirt profilaksei ievērojami augstāku prioritāti, tostarp attiecībā uz regulārām profilaktiskām medicīniskajām apskatēm un vakcināciju saskaņā ar zinātnes atziņām, kā arī nodrošināt vispārēju pieeju šiem pasākumiem; iesaka arī atbilstošu vecuma pārbaužu ieviešanu vecāka gadagājuma slimīgiem cilvēkiem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un novērstu nevajadzīgu ilgtermiņa hospitalizāciju un pansionāta aprūpi, kas savukārt dos nozīmīgu ieguldījumu ar veselību saistīto izdevumu samazināšanā;

13.  atzīmē, ka "lielo slepkavotāju" (piemēram, vēža paveidi, sirds un asinsvadu slimības) un "lielo kropļotāju" (piemēram, muskuļu un kaulu slimības un citas profesionālās hroniskās slimības, veselības problēmas, kuru cēlonis ir, piem., neveselīgs uzturs, narkotiku lietošana, vides piesārņojums un nepietiekama fiziskā slodze) izplatību varētu ievērojami samazināt, ieviešot vispārēju starpnozaru un atsevišķu profilakses politiku, kā arī uzlabojot pasākumus, lai novērstu slimības izraisošos faktorus dzīves un darba vidē; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir izveidot darba veselības aprūpi, lai novērstu un savlaicīgi atklātu slimības un veselības problēmas;

14.  uzsver, ka jebkurā veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmā galvenajai nozīmei jābūt indivīdam kā pakalpojumu saņēmējam un aprūpes patērētājam; viņa tiesības ir pašas svarīgākās, un pirmās un vissvarīgākās ir tiesības saņemt vispusīgu informāciju par savu veselību, par veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes iespējām, kā arī par tirgū pieejamās individuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvātās aprūpes izvēles iespējam;

15.  aicina dalībvalstis un Komisiju, jo īpaši ar veselības rīcības programmas palīdzību, nodrošināt datu vākšanas tuvināšanu un datu vākšanas kopējās situācijas uzlabošanu, kā arī veicināt pilsoņu un pakalpojumu sniedzēju piekļuvi informācijai par veselības aprūpi un veselības aprūpes politiku citās dalībvalstīs, izmantojot interneta portālu par veselību ES, kuru pašreiz izstrādā;

16.   atzinīgi vērtē Komisijas uzsvērto starpnozaru un starpresoru saziņas uzlabošanu un sadarbību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas jomā starp atsevišķiem veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sniedzējiem; uzskata, ka šādā saziņā un sadarbībā galvenā loma ir par primāro aprūpi atbildīgajam ārstam, un pieejamās informācijas nodošana nodrošina labāku aprūpes kvalitāti un efektivitāti, samazina risku nodarīt kaitējumu pacientiem un paaugstina personāla un resursu izmantošanas efektivitāti;

17.   ir norūpējies par ievērojamajām atšķirībām starp vecajām dalībvalstīm un vairumu jauno dalībvalstu attiecībā uz iedzīvotāju veselības stāvokli un pieeju izmantojamiem resursiem un to kvalitāti veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā; aicina Komisiju un vecās dalībvalstis atbalstīt jaunās dalībvalstis to centienos uzlabot veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, tām palīdzot ar rīcības programmu veselības jautājumos un citiem atbilstošiem līdzekļiem, it īpaši ar atklāto koordinācijas metodi;

18.   uzsver veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un sociālās aprūpes nozīmi valsts ekonomikā, pateicoties lielajam skaitam cilvēku, kuri pašreiz tiek valstī nodarbināti, un šo valstu iespējām radīt daudz darbavietu ar dažādiem aprūpes sniedzējiem, tādējādi radot lielāku konkurenci un līdz ar to lielākas iespējas valstu ekonomikas attīstībai; norāda, ka pakāpeniskā ES iedzīvotāju novecošanās radīs arvien lielāku vajadzību pēc finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēkiem; turklāt uzskata, ka daudzās dalībvalstīs ir neatliekama vajadzība pēc aktīvas rīcības, lai pieņemtu darbā veselības aprūpes darbiniekus un panāktu viņu palikšanu šajā darbā;

19.   norāda, ka pieaugošā nepieciešamība pēc pakalpojumiem veselības un aprūpes sektorā rada arī papildu iespējas darbavietām ar augstu kvalifikāciju;

20.   aicina dalībvalstu valdības veikt efektīvus pasākumus, lai uzlabotu iedzīvotāju situāciju attiecībā uz veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes patēriņu, atbalstīt uzlabotu informācijas pieejamību plašai sabiedrībai un uzlabot nosacījumus, saskaņā ar kuriem cilvēki var brīvi pieņemt lēmumus attiecībā uz veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izmantošanu; uzskata, ka, lai to panāktu, ir vajadzīgi daudzi pakalpojumu sniedzēji un informācijas pieejamība par veselīgu dzīvesveidu un profilakses, diagnostikas un terapijas iespējām un pieeju šādai informācijai nedrīkst ierobežot, īpaši ar mērķi ietaupīt valsts resursus;

21.   norāda, ka dažas dalībvalstis palielina to ar veselību saistīto izmaksu daļu, kas jāsedz pacientiem, un šajā sakarā aicina arī turpmāk nodrošināt visneaizsargātajām grupām pieeju atbilstošai veselības aprūpei;

22.   pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs pacientu gaidīšanas laiks noteiktu steidzamu un nesteidzamu ārstēšanas pakalpojumu saņemšanai ir pārāk ilgs; aicina šīs dalībvalstis veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai saīsinātu šo gaidīšanas laiku; aicina dalībvalstis, kad ir gari gaidīšanas saraksti un nav iespējams savlaicīgi uz vietas nodrošināt pacientiem vienlīdz efektīvu aprūpi, cieši sadarboties savā starpā, lai garantētu augstas kvalitātes veselības aizsardzību un sociālo drošību visiem ES pilsoņiem, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, valsts sistēmu sabalansētību un finansiālo līdzsvaru;

23.   aicina dalībvalstu valdības nodrošināt praktisku atbalstu informācijas apmaiņai (tai skaitā starp dažādām aģentūrām un disciplīnām, kas ir iesaistītas atsevišķu pacientu aprūpē) un elektronisko sakaru tehnoloģiju izmantošanai veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā; aicina Komisiju un dalībvalstu valdības nodrošināt lielāku un sistemātiskāku atbalstu tā saucamās elektroniskās veselības aprūpes attīstīšanai;

24.   pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs, kaut arī dažādās pakāpēs, taču ir vērojams izteikts augsti kvalificētu ārstu, medicīnas un aprūpes personāla trūkums; mudina dalībvalstis veikt mērķtiecīgus pasākumus darba kvalitātes uzlabošanai, lai vairotu šo profesiju prestižu un novērstu pašreizējo personāla trūkumu; uzsver nepieciešamību sekmēt apmācību un tālākizglītību brīvprātīgajiem un darbiniekiem, kuri jau darbojas šajā nozarē;

25.   izsaka nožēlu, ka jautājumos, kuros ir lielāka koordinācija, īpaša nozīme nav pievērsta atgriezeniskajai saitei no galvenajām iesaistītajām pusēm; norāda, ka informācijas plūsma, kas virzās no zemākajiem līmeņiem uz augstākajiem, ir ļoti nozīmīga izmantotajos vadības modeļos;

26.   izsaka nožēlu, ka kopumā nav vairāk uzsvērta vajadzību zinātniska analīze; atgādina, ka zinātniskus datus no citām organizācijām var pieņemt tikai tad, ja tie ir iepriekš pārbaudīti; iesaka iekšējo datu apstrādi veikt plašākā apmērā, izmantojot esošās pētniecības programmas;

27.  aicina dalībvalstu valdības vairāk saskaņot veselības aprūpes darbinieku izglītības un apmācības sistēmas, veicināt profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, līdz ar to sekmējot veselības aprūpes speciālistu mobilitāti, kā arī lielākā mērā saskaņot un tuvināt prasības attiecībā uz veselības aprūpes iestāžu aprīkojumu, kā arī jauno izmeklēšanas un ārstēšanas tehnoloģiju izmantošanu, un tādējādi veicināt veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanos visās dalībvalstīs;

28.   uzsver, ka finansiālo stabilitāti ilgtermiņā var nodrošināt tikai tad, ja tiek racionāli izlietoti esošie līdzekļi; uzsver, ka šo mērķi iespējams sasniegt tad, ja veselības aprūpes kvalitāte ir padarīta pārredzamāka nekā pašreizējā situācijā, ja dalībvalstis ievieš sistemātiskas programmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas un uz pierādījumiem balstītas ārstēšanas vadlīnijas, un ja tās izlieto valsts finansējumu tikai tādu medikamentu un tehnoloģiju iegādei, kuru labvēlīgā iedarbība ir pamatota;

29.   uzsver nepieciešamību dalībvalstīs rūpīgi sekot līdzi medicīnas un medicīniskās tehnikas sasniegumiem savas darbības efektivitātes, renatbilitātes un ekonomiskās dzīvotspējas paaugstināšanai; aicina Komisiju pārbaudīt iespējas pārvaldīt un saskaņot dalībvalstu veselības aprūpes tehnoloģiju un medicīniskās vadlīnijas;

30.   mudina dalībvalstis savlaicīgi iesniegt valstu provizoriskos ziņojumus nākamajai Eiropadomei;

31.   uzskata, ka vecāka gadagājuma slimīgu cilvēku veselības aprūpe ir joma, kurā būtu lietderīgi veikt izpēti Eiropas mērogā;

32.  aicina Komisiju līdz 2005. gada beigām iesniegt priekšlikumus, iesakot politikas iespējamo virzību, kopējos mērķus, darba metodes un sīki izstrādātu grafiku, vienlaikus uzsverot, ka iedzīvotāju veselības aprūpe ir katras atsevišķas dalībvalsts atbildība;

33.   uzsver, ka jāizstrādā ļoti rūpīgai pieeja, ieviešot vērtēšanas kritērijus un interpretējot rezultātus, un ka jāievēro pašreizējās atšķirības starp veselības sistēmām; īpaši mudina izstrādāt vērtēšanas kritērijus taisnīgas pieejas, aprūpes kvalitātes un efektivitātes noteikšanai;

34.   aicina Eiropadomi 2006. gada pavasarī pieņemt integrētu plānu sociālās aizsardzības jomā un izstrādāt sarakstu ar kopīgiem mērķiem sociālās integrācijas, pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā, lai racionalizētu atklāto koordinācijas metodi;

35.   aicina Padomi un Komisiju par saviem priekšlikumiem informēt Eiropas Parlamentu;

36.   aicina dalībvalstis un Komisiju vairāk nekā līdz šim iesaistīt pacientu organizācijas veselības politikas lēmumu pieņemšanā un sniegt tām atbilstošu atbalstu to darbībā;

37.   aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst pienācīgu uzmanību problēmām, kas īpaši attiecas uz sievietēm visos ar veselības aprūpi saistītos jautājumos; aicina Komisiju iesniegt jaunu ziņojumu par situāciju attiecībā uz sieviešu veselību Eiropas Savienībā;

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Sociālās aizsardzības komitejai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 339, 29.11.2000., 154. lpp. (2) OV C 38 E, 12.2.2004., 269. lpp. (3) OV C 102 E, 28.4.2004., 862. lpp. (4) OV C 310, 16.12.2004. (5) OV C 364, 18.12.2000., 1.lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pašreizējo stāvokli ES finanšu tirgu integrēšanas jomā (2005/2026(INI))

P6_TA(2005)0153 A6-0087/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas pieņemtā finanšu pakalpojumu rīcības plāna (FPRP) (KOM(1999)0232) īstenošanu, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(3), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par pārredzamības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīri ir pieņemti tirdzniecībai regulētā tirgū(4), īstenošanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīvu 2001/107/EK(5)un Direktīvu 2001/108/EK(6), ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(7),

–   ņemot vērā Iestāžu uzraudzības grupas trešo ziņojumu par Lamfalussy procesa pārraudzību,

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada maijā publicētos četru neatkarīgu ekspertu grupu ziņojumus par integrācijas pašreizējo stāvokli banku, apdrošināšanas, vērtspapīru un aktīvu pārvaldības sektoros, kā arī finanšu tirgus dalībnieku komentārus par šiem ziņojumiem,

–   ņemot vērā 2002. gada 21. novembra rezolūciju par pienācīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā(8),

–   ņemot vērā 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par drošības fondu un atvasināto instrumentu nākotni(9),

–   ņemot vērā 2004. gada 10. februāra rezolūciju par vērtēšanas aģentūru nozīmi un metodēm(10),

–   ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK) ziņojumu par to "kuri pārraudzības instrumenti ES vērtspapīru tirgiem" ko pazīst ar nosaukumu "Himalaju" ziņojums,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0087/2005),

A.   tā kā 1999. gada 11. maijā Komisija pieņēma FPRP ar mērķi palielināt investīcijas, izaugsmi un konkurētspēju, uzlabot drošību un stabilitāti, kā arī visām iesaistītajām pusēm nodrošināt pārredzamību un aizsardzību;

B.   tā kā pārrobežu darījumi, it īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanu individuāliem klientiem, ir fragmentāri un tos vēl joprojām apgrūtina juridiski šķēršļi un nodokļi, kultūras atšķirības un ļoti atšķirīgie dalībvalstu tiesību akti, it īpaši patērētāju aizsardzības jomā;

C.   tā kā ir skaidri jānosaka un jāapspriež turpmākais normatīvo un nenormatīvo aktu pieņemšanas apjoms ES līmenī un, apspriežoties ar visām attiecīgajām iesaistītajām pusēm, pilnībā ir jānovērtē šādas darbības ietekme uz ieinteresētajām pusēm, spēkā esošajām normām un iekšējā tirgus izveidi; tā kā ir jāievēro labāka regulējuma principi un jāveic izmaksu un guvumu analīze;

D.   tā kā regulējošajai un uzraudzības videi jānodrošina ietvars, kas veicina vienota finanšu pakalpojumu tirgus izveidi, kurā komercsabiedrības var darboties produktīvi un efektīvi; šāds ietvars jāpielieto un jāpastiprina neatlaidīgi neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tiek veikta komercdarbība,

E.   tā kā Lamfalussy procesa mērķis ir nodrošināt augstu likumdošanas kvalitāti un elastību, ieviešanas un uzraudzības konsekvenci un institucionālo pārredzamību, kā arī augstus apspriežu standartus; tā kā ir rūpīgi jānovērtē šo mērķu sasniegšana, kopējā procesa politiskā un demokrātiskā atbildība un ieinteresēto pušu, kam nav likumdošanas tiesības, līdzdalība,

A.Vispārējās perspektīvas

1.   atzīmē, ka FPRP ir uzskatāms par veiksmīgu likumdošanas procedūras jomā, jo no 42 pasākumiem 39 ir pieņemti; tomēr atzīmē, ka ir pāragri izdarīt galīgo spriedumu, ņemot vērā, ka daudzi ieviešanas pasākumi vēl nav pieņemti, ieviešanas termiņi nav beigušies un valstiskā pārņemšana vēl nav notikusi; iesaka Komisijai pēc pārņemšanas pabeigšanas veikt pašreizējās FPRP efektivitātes pilnīgu un atklātu izvērtēšanu;

2.   uzsver, ka galvenā nozīme FPRP veiksmīgā izpildē būs efektīvai pārnešanai un īstenošanai, kā arī dalībvalstu uzraudzības darbību paplašinātai konverģencei; mudina Eiropas Savienības iestādes nodrošināt, lai Lamfalussy process efektīvi darbotos visos līmeņos, it īpaši, lai trešā līmeņa komitejas pildītu savus uzdevumus un lai ar ceturtā līmeņa īstenošanas procedūru palīdzību nodrošinātu ES normu precīzu un savlaicīgu pārnešanu uz dalībvalstu tiesību aktiem;

3.   iesaka lielāku politisko uzmanību veltīt spēkā esošo tiesību aktu īstenošanai un piemērošanai; lai nodrošinātu īstenošanas procesa demokrātisku rūpīgu pārbaudi, ir paredzējis rīkot regulārus dialogus, kuros piedalītos attiecīgā komiteja un atbilstīgās puses;

4.   atgādina, ka tā tiesību apstrīdēt 2. līmeņa ieviešanas pasākumus atzīšana un attiecīgie nosacījumi EK līgumā bija priekšnosacījums, lai Eiropas Parlaments atbalstītu Lamfalussy procesu un tā paplašināšanu uz banku darbību, apdrošināšanu, pensiju fondiem un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem sektoros, kā arī dažādu direktīvu klauzulām par darbības beigām;

5.   uzskata, ka ir jāievēro Komisijas 2002. gada Labākas likumdošanas rīcības plānā (KOM(2002)0278) iekļautajiem labākas likumdošanas principi, it īpaši visos turpmākajos pasākumos, kas būs paredzēti noteiktu tirgus nepilnību novēršanai, ir jāiekļauj nepilnību novēršanas neleģislatīvo iespēju izmaksu-ieguvumu analīze;

6.   uzskata, ka visu ieinteresēto pušu apspriedes ir ļoti nozīmīgas piemērotu tiesību aktu izstrādei, un aicina Komisiju tās paplašināt, iekļaujot oficiālu dialogu ar gan finanšu pakalpojumu nodrošinātāju, gan patērētāju asociāciju, tajā skaitā arī mazo akciju turētāju asociāciju, pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem);

7.   izsaka nožēlu, ka trūkst patērētāju un lietotāju ieguldījuma attiecībā uz tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā; lūdz Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt patērētāju izpratnes veicināšanas programmas un izglītošanas iniciatīvas, kā arī veidot īpašas patērētāju iniciatīvas finanšu jomā; atgādina, cik nozīmīgs ir CESR vadītais apspriežu process un cik svarīgi ir iesaistīt patērētāju apvienību pārstāvjus, un mudina šīs ieinteresētās puses aktīvi iesaistīties šajā darbā, kā arī dot jūtamu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā;

8.   uzskata, ka finanšu integrācijai veltītai politikai un tiesību aktiem jābalstās uz galvenajiem principiem un mērķiem, līdzīgiem tiem, kādi ieteikti Lamfalussy un Vērtspapīru ekspertu grupas ziņojumos, tostarp, ka tiesību aktiem ir: jāsaglabā uzticība ES tirgiem un augsts saprātīgas uzraudzības līmenis, jāveicina sistemātiska stabilitāte, jānodrošina atbilstīgi patērētāju aizsardzības līmeņi, kas ir samērīgi ar iespējamā riska pakāpi, jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi; jāveicina konkurētspēja; jānodrošina, ka tiesību normas ir iedarbības un ka tās iedrošina, nevis traucē novatorismam; ņem vērā Eiropas un plašāku starptautisko tirgu apjomus; jābalstās uz pierādījumiem un ir jāpakļauj regulāram ietekmes izvērtējumam; jāiedrošina; nenormatīvus risinājumus; jābūt balstītiem uz rūpīgu apspriešanu un šādas apspriešanas rezultātu pamatotu vērtējumu; jāsaglabā Eiropas tirgu starptautiskā konkurētspēja un efektīvi jāīsteno un jāpiemēro gan dalībvalstu, gan ES līmenī;

9.   uzskata, ka, apsverot ES finanšu pakalpojumu noteikumu ietekmi uz ES finanšu uzņēmumu un centru konkurētspēju, ir jādomā pasaules mērogā, ņemot vērā to, ka finanšu tirgi darbojas pasaules mērogā un tiem ir nepieciešami starptautiski, nevis tikai ES līmeņa risinājumi;

B.Uzraudzības un regulējošā sistēma

10.   atzīmē, ka dalībvalstu iestāžu uzraudzības darbību prakses konverģence ir galvenais priekšnoteikums efektīvai pārrobežu darbībai; uzskata, ka liela nozīme ir uzraudzības iestāžu savstarpējai sadarbībai un uzticībai, un aicina šīs iestādes stiprināt savstarpējo sadarbību;

11.   norāda uz dalībvalstu pārņemšanas koordinācijas nozīmīgumu, tādējādi novēršot saskaņošanas sniegto ieguvumu zaudēšanu pārņemšanas posmā; atbalsta Komisijas iniciatīvu organizēt neformālas dalībvalstu darba sanāksmes par šo tēmu un ierosina šajā procesā iesaistīt tā attiecīgās komitejas pārstāvi; lūdz piegādāt ziņojumus par sanāksmju rezultātiem, lai būtu iespējams efektīvāk pielietot tās pirmtiesības Lamfalussy procedūrā noteiktajā kārtībā;

12.   atzinīgi kā labu sākumu tālākām diskusijām vērtē tā saukto "Himalaju" ziņojumu, kuru apspriešanai izvirzījis Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR), kā arī piekrīt vairākiem tās būtiskākajiem ieteikumiem, ka ir jāsaskaņo uzraudzības pilnvaras, atbildība un prakse, kas ir pakļautas parlamenta kontrolei; iesaka salīdzinošo novērtēšanu un uzraudzību uzticēt CESR, Eiropas Banku uzraugu komitejai (CEBS) un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejai (CEIOPS), uzlabot pastāvošo uzraudzības sistēmu, nodrošināt ciešu sadarbību starp tām un, kā svarīgāko, dalībvalstīm pieņemt atbilstīgas darba metodes un, nepieciešamības gadījumā, palielināt valsts uzraudzības sistēmai paredzēto finansējumu;

13.   apzinās, ka dažādu valstu tradīciju un tiesisko sistēmu dēļ likumdošanas pilnvaru un sankciju sistēmu konverģenci panākt ir sarežģītāk, nekā uzraudzības konverģenci; tomēr aicina Komisiju kopīgi ar Finanšu pakalpojumu komiteju, Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK), Eiropas Banku uzraugu komiteju (CEBS) un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komiteju (CEIOPS) noskaidrot, kur atšķirības varētu izraisīt problēmas un varētu kavēt FPRP pasākumu īstenošanu;

14.   aicina, lai nodrošinātu demokrātisko atbildību un Parlamentam Lamfalussy procedūras ietvaros ļautu pilnībā pielietot tā prerogatīvas, regulatora komitejām, kas ir atbildīgas ne tikai par vērtspapīriem, bet arī par banku darbību un apdrošināšanu, divreiz gadā informēt atbilstīgo Parlamenta komiteju, lai ziņotu par to aktivitātēm; aicina noteikt šo komiteju par oficiālo vēstuļu un citu dokumentu saņēmēju, kurus regulatoru komitejas sūta Komisijai un Padomei;

15.   atbalsta pakāpenisku, brīvprātīgu, decentralizētu pieeju, lai standartizētu un nodrošinātu darba metožu konverģenci, ņemot vērā iespēju izveidot virkni Eiropas standartu, kas tirgus dalībniekiem Eiropas Savienība teritorijā nodrošinātu lielāku pārredzamību un drošību;

16.   atzīmē, ka Eiropas finanšu tirgi ir ļoti dinamiski un ka Eiropas Savienībai īpaši ir jāreaģē uz Eiropas biržu koncentrāciju, kā arī uz galveno Eiropas banku un finanšu konglomerātu turpmāku apvienošanos, lai nodrošinātu atbilstīgu, efektīvu un saskaņotu uzraudzību; brīdina, ka gadījumā, ja netiks veikta šāda koordinēta uzraudzība, varētu rasties problēmas finanšu instrumentu tirgus efektīvai darbībai; šajā sakarībā vēlreiz atzīmē sarežģīto uzdevumu izveidot integrētu Eiropas Savienības uzraudzības sistēmu, kas atspoguļo nepieciešamību visām dalībvalstīm būt spējīgām uzņemties atbildību saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu, lai aizsargātu savu uzņēmumu un pilsoņu intereses, neatkarīgi no tā, kur viņi ir izvietoti;

17.   mudina Eiropas iestādes veicināt konverģenci, pastāvīgi izvērtējot, vai sadarbības līmenis starp uzraudzības iestādēm ir pietiekams, kā arī varētu apsvērt iespēju Eiropas līmenī attīstīt kādu apvienotu uzraudzības formu, iekļaujot starp iespējamajiem variantiem iespēju Eiropas līmenī izveidot divu līmeņu uzraudzības sistēmu nozīmīgu pārrobežu darījumos iesaistītu tirgus dalībnieku uzraudzībai, neizkropļojot vienādos konkurences apstākļus pārrobežu un vietējiem tirgus dalībniekiem;

18.   par ievērojamu soli uz priekšu uzskata jēdzienu par "vadošo" vai "konsolidējošo" uzraugu, kam ir piešķirtas pārrobežu pilnvaras, kā tas ir noteikts priekšlikumā direktīvai par prasību attiecībā uz sākumkapitālu (KOM(2004)0486); atbalsta atbilstīgu vadlīniju vai, laika gaitā vajadzības gadījumā noteikumus, kas paredz, uzraugi nodod viens otram pilnvaras pieņemt lēmumus, rezolūciju par konfliktiem un pēdējās instances lēmuma pieņemšanu; atzīmē, ka EVRK, CEBS vai CEIOPS starpniecība tajos gadījumos, kas ietilpst katras komitejas atbildības sfērā, varētu būt solis uz priekšu; piebilst, ka pārrobežu lietās šīs komitejas varētu darboties kā otrā līmeņa instance, saņemot tirgus dalībnieku sūdzības un zaudējumu atlīdzināšanas prasības strīdus gadījumos ar uzraugiem; lūdz Komisiju apsvērt iespēju sagatavot priekšlikumus, kas ļautu Eiropas Kopienas komitejām pildīt šos uzdevumus;

19.   apzinoties to, ka dalībvalstu uzraugošām struktūrvienībām ir jāspēj organizēt sevi, lai izpildītu pilnvaras, kas tām uzticētas saskaņā ar Kopienas direktīvām un regulām, kā arī ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir garantēt uzraudzības sistēmu politisko atbildību Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī; norāda uz parlamentārās pārbaudes un demokrātiskās kontroles nepilnībām, it īpaši attiecībā uz 3. līmenī uzsākto darbu, jo kompetenču pārcelšana uz Eiropas līmeni vai Eiropas koordinācijas struktūrās darbojošos uzraugu iniciatīvas varētu atstāt ievērojamu ietekmi uz vienoto tirgu; mudina visas 3. līmeņa komitejas vislielāko uzmanību pievērst tam, ka to veiktajiem pasākumiem ir nepieciešams nopietns juridiskais pamats, izvairoties no politiskiem jautājumiem un novēršot jebkādas pretrunas ar gaidāmo Kopienas tiesību aktu; ir paredzējis kompetentās komitejas līmenī regulāri organizēt oficiālas ekspertu uzklausīšanas un debates ar Komisiju, Eiropas Centrālo banku, EVRK, CEBS un CEIOPS;

20.   ir norūpējusies par to, kā nodrošināt politiskās un demokrātiskās atbildības un finansēšanas veidu pārredzamību, gadījumos, kad citas regulējošās struktūrvienības, piemēram, Starptautiskā grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā revīzijas un garantijas standartu padome (SRGSP) vai Finanšu darbības speciālā komisija (FDSK) nodarbojas ar "tehniskajiem pasākumiem", kas varētu ietekmēt ne vien tehnisko līmeni, bet skart arī nozīmīgus politikas principus, par kuriem ir jālemj politiskajā līmenī; ierosina ar darba grupas palīdzību uzturēt nepārtrauktu dialogu starp iestādēm, iesaistot tajā visas atbilstīgās struktūrvienības, lai izstrādātu procedūras lēmumu pieņemšanas procesam Eiropas līmenī gadījumos, kad ES būs pienākums veikt šādus ārējus pasākumus; uzskata, ka neatkarīgi no tā, kādu procedūru izvēlēsies, tajā jāiekļauj Eiropas Parlaments un Padome, kuriem ir jābūt tiesībām noraidīt standartus, kas ir pretrunā ar Eiropas interesēm;

21.   uzsver, cik svarīgi ir veidot un uzturēt ciešas saiknes ar atbilstīgiem kolēģiem ASV un citos svarīgos pasaules finanšu tirgos; mudina Komisiju, EVRK, CEBS un CEIOPS cieši koordinēt savus sakarus ar atbilstīgajām politiskajām un uzraudzības iestādēm, informēt un sniegt jaunākos datus atbildīgajai Parlamenta komitejai par šiem kontaktiem, kā arī uzturēt dialogu par šiem sakariem ar visām ES ieinteresētajām pusēm; ir iecerējis pastiprināt kompetentās komitejas sakarus ar kolēģiem gan ASV Kongresā, gan citu valstu parlamentos;

C.FPRP pārraudzība

22.   atzīmē, ka, izņemot likumdošanas iniciatīvas, kas vēl nav pieņemtas, piemēram, par sākumkapitāla prasību kredītiestādēm un ieguldījumu uzņēmumiem, pārapdrošināšanu, maksātspēju II, likumā noteikto revīziju, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, maksājumu tiesisko sistēmu, mijieskaita operācijām un starpbanku norēķiniem, darbību uzņēmumu vadības un uzņēmējdarbības tiesību jomā, kā arī ievērojamo skaitu otrā līmeņa pasākumu, kas tiek gatavoti, Komisijai būtu jāiesniedz tikai mērķtiecīgi un rūpīgi motivēti un izvērtēti priekšlikumi kopā ar ietekmes novērtējumu un pamatojumu kāpēc izvirzīto mērķu sasniegšanai ir izvēlēti konkrētie juridiskie vai nejuridiskie līdzekļi;

23.   norāda, ka dažas direktīvas pārklājas, kas varētu izraisīt pretrunīgām un divkāršām prasībām; atbalsta, lai (turpmākajos) tiesību aktos izmantotu funkcionālu uz risku balstītu pieeju, kas dažādu ražotāju līdzīgiem produktiem nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus; lūdz Komisiju, uzmantot atbilstīgajās Kopienas direktīvās iekļautās pārbaudes klauzulas, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā pārstrādātu esošo instrumentu kopumu, it īpaši ja pastāv risks izkropļot konkurenci un/vai radīt nepilnības vai pat neatbilstību tiesību aktos; aicina Komisiju, izvērtējot FSAP vai gatavojot turpmākos priekšlikumus, nodrošināt, lai šajā nozarē pieņemtās horizontālās direktīvas saskanētu ar tām, kas regulē patērētāju tiesību aizsardzību;

24.   iesaka izmantot tādus tiesību aktus, kas nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un to izmantotajiem uzņēmējdarbības modeļiem, sistēmām, piegādes kanāliem un dažādajiem produktiem;

25.   mudina Komisiju, ņemot vērā tās pašreiz veikto aktīvu pārvaldības Eiropā analīzi un dažādo aktīvu pārvaldības veidu neskaidrās robežas, apsvērt nepieciešamību pēc horizontālās regulācijas pieejas aktīvu pārvaldībai nevis jaunā, atsevišķā pīlārā, bet lai aptvertu un saskaņotu attiecīgās finanšu instrumentu tirgu jomas, Kontaktkomiteju normatīvo un administratīvo aktu koordinācijai attiecībā uz PVKIU, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas un dzīvības apdrošināšanas direktīvas, lai izveidotu pareizi funkcionējošu, patiesi integrētu, drošu un globāli konkurētspējīgu vienotu aktīvu pārvaldības tirgu;

26.   lūdz Komisiju izvērtēt daudzās dalībvalstu shēmas attiecībā uz riska kapitālu, it īpaši attiecībā uz novatoriskām iniciatīvām un sīkiem kredītiem; atbalsta priekšlikumu direktīvai par prasību attiecībā uz sākumkapitālu, lai nodrošinātu šādām shēmām atvieglotu režīmu; aicina attīstīt attiecīgus veicināšanas, uzraudzības un pret diskrimināciju vērstus pasākumus pārrobežu kapitāla veidošanai, ko iegulda pieredzējuši investori vai riska kapitāla fondi;

27.   norāda, ka pašu kapitāls pašlaik strauji attīstās, un lūdz Komisiju pārraudzīt šī procesa attīstību, lai veicinātu tā ieguldījumu novatorismā un ekonomikas izaugsmē, kā arī lai vienlaicīgi novērtētu riskus, kas draud nepieredzējušiem investoriem, un uzlabotu pārredzamības prasības;

28.   lūdz analizēt tās korporatīvās struktūras, kuras, kā pieredze rāda, var radīt ļoti lielu finansiālu vai sistēmisku risku, un īpašu uzmanību veltīt ārzonu shēmām (tostarp tām, kas nepiemērotā veidā vai apstākļos izmanto īpašiem nolūkiem izveidotas privāti kontrolētas uzņēmējsabiedrības);

29.   uzsver konkurences politikas lomu Eiropas Savienības finanšu tirgu uzraudzībā un to darbības rādītāju uzlabošanā; mudina komisārus un iesaistītos direktorātus uz ciešu sadarbību un aicina tos jau savlaicīgi veikt pasākumus attiecībā uz iespējamo Eiropas biržu koncentrāciju;

30.   mudina Komisiju risināt visas nozīmīgas nodokļu un administratīvo šķēršļu problēmas, kas Eiropas Savienībā traucē sniegt pārrobežu finanšu pakalpojumus, piemēram, Giovannini ziņojumos apskatītās problēmas, un, ievērojot dalībvalstu kompetenci šajā jomā, meklēt iespējas atcelt jebkurus diskriminējošus un konkurenci traucējošus nodokļu šķēršļus;

31.   mudina dalībvalstis straujāk īstenot PKUI direktīvu(11) un izveidot integrētu iekšējo tirgu papildu pensiju fondu ieguldījumiem, lai palielinātu uzkrājējiem dotās iespējas un izvēli, ka arī lai viņi gūtu iespējami lielāku atdevi no ieguldījumiem, ņemot vērā, ka šīs sistēmas ir ļoti svarīgas Eiropas tirgu integrēšanā un to efektivitātes un likviditātes garantēšanā, un, ņemot vērā Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošanu, palielinās to nozīme sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgstspējības garantēšanā;

32.   lūdz Komisiju atsaukties uz patstāvīgajiem ziņojumiem, ko pieņēma Eiropas Parlaments iepriekšējā sasaukuma laikā; ar interesi ņem vērā Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un EVRK centienus uzlabot kredītvērtējuma aģentūru pārredzamību un vadīšanu un, lai saskaņā ar direktīvas par prasību pēc sākumkapitāla 81. pantu izveidotu ES sistēmu ārējo kredīta vērtēšanas iestāžu atzīšanai, iesaka Komisijai vērtēt to konkurētspēju un iespējamos interešu konfliktus, aicina Komisiju par iegūtajiem datiem ziņot Parlamentam;

33.   atzīmē neprasti straujo to aktīvu apjomu pieaugumu, kurus pārvalda, izmantojot drošības fondus un citus kolektīvo krājnoguldījumu veidus, ko neparedz PVKIU direktīva; atzīmē ASV Vērtspapīru un biržu komisijas ierosinājumus reģistrēt drošības fondu pārvaldniekus un/vai padomniekus, un mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par to, vai ES būtu jāveic šāda darbība;

34.   atzīmē, cik svarīgi ir pārveidot un vienkāršot grāmatvedības un revīzijas standartus; uzsver, ka ne tikai revidentiem savā darbībā ir jāievēro ētikas normas un jāatbild par savu rīcību, bet arī investīciju bankām, advokātu birojiem un citiem, kas konsultē uzņēmumus par finanšu vadību un grāmatvedības praksi; cer, ka tiks turpināta Uzņēmumu vadības rīcības plāna (KOM(2003)0284) izstrāde; izsaka gandarījumu par uzņēmumu vadības nacionālo kodeksu saplūšanu, kas notiek pamatojoties uz "ievēro vai izskaidro" principu, izsaka gandarījumu par Eiropas Uzņēmumu vadības foruma izveidi;

35.   pieprasa Komisijai nodrošināt vispusīgu pētījumu par individuāliem klientiem sniegtu finanšu pakalpojumiem, jo īpaši banku pakalpojumiem, dažādās dalībvalstīs, kas norādītu uz galvenajiem šķēršļiem konkurencei un tālākai integrācijai, tostarp kultūras un sociālās atšķirības, atzīst, ka zemais pārrobežu darījumu līmenis nenozīmē konkurences trūkumu valsts individuāliem klientiem sniegto pakalpojumu tirgos; tāpat atzīst dibināšanas tiesību nozīmīgumu, lai ļautu tirgus dalībniekiem aktīvi darboties daudzos dažādos valstu individuāliem klientiem sniegto pakalpojumu tirgos, pat, ja pārrobežu tirdzniecība ir ierobežota;

36.   uzskata, ka dalībvalstīm ir senas un dažādas patērētāju aizsardzības tradīcijas; atzīmē, ka valdošā nostāja daļā finanšu pakalpojumu sfērā ir ‐ pēc iespējas mazāk saskaņošanas, tomēr atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, it īpaši banku iestādes, lai veicinātu vienādas konkurences apstākļus, aizstāv maksimālo saskaņošanu, tādēļ, ņemot vērā patērētāju un pakalpojumu sniedzēju intereses un Eiropas konkurētspēju pasaules līmenī, mudina Komisiju sarīkot diskusiju par ES finanšu pakalpojumu tirgus pamatstruktūru;

37.   norāda ka interneta un elektronisko banku pakalpojumu attīstība var palielināt pieprasījumu pēc pārrobežu finanšu pakalpojumiem; aicina Komisiju novērtēt kā tiek īstenota un cik efektīva ir direktīva patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu(12);

38.   atzīmē, ka, neskatoties uz zemo pieprasījumu pēc pārrobežu finanšu pakalpojumiem, pastāv vērā ņemams atsevišķu starptautiski mobilu patērētāju grupu, kā pārrobežu strādnieki un izceļotāji, pieprasījums pēc tiem pazīstamiem finanšu pakalpojumiem; uzskata, ka saskaņā ar vienoto Eiropas Savienības 26. režīmu (kas ir līdzīgs, piemēram, Eiropas uzņēmuma statūtiem) šādām grupām un šādam mērķim izvēles iespēju var piedāvāt Eiropas līmeņa brīvprātīgās līdzdalības finanšu pakalpojumi; lūdz Komisiju novērtēt un izanalizēt šādu shēmu iespējamību;

39.   apzinās, ka citām patērētāju grupām iespējamie ieguvumi vienotā finanšu pakalpojumu tirgū ir atkarīgi no ārvalstu un iekšējo tirgus dalībnieku darbības konkrēto valstu iekšējos tirgos; atzīmē, ka palielināta konkurence nedrīkst novest pie situācijas, ka izvēle notiek par labu visizdevīgākajiem patērētājiem; secina, ka finanšu pakalpojumiem jāpaliek pieejamiem par saprātīgu cenu visiem Eiropas Savienības pilsoņiem; lūdz Komisiju izvērtēt situāciju dalībvalstīs; Apzinās, ka citām patērētāju grupām iespējamie vienotā finanšu pakalpojumu tirgus sniegtie ieguvumi ir atkarīgi no ārvalstu un iekšzemes operatoru darbībām patērētāja mītnes zemes tirgos; atzīmē, ka pieaugušā konkurence nedrīkst izraisīt patērētāju finansiālu izslēgšanu; secina, ka pamata finanšu pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem (svītrots) katram Eiropas pilsonim; lūdz Komisiju izvērtēt situāciju dalībvalstīs;

o
o   o

40.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp. (2) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp. (3) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. (4) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp. (5) OV L 41, 13.2.2002., 20. lpp. (6) OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp. (7) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. (8) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp. (9) OV C 92 E, 16.4.2004., 407. lpp. (10) OV C 97 E, 22.4.2004., 117. lpp. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju Punta del Este Konferencē par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

P6_TA(2005)0154 B6-0217/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2001. gada 22. maija Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un gaidāmo pirmo Līgumslēdzēju pušu Konferenci, kura notiks 2005. gada 2.–6. maijā Punta del Este pilsētā Urugvajā,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniegto mutisko jautājumu ‐ B6-0171/2005 atbilstīgi Reglamenta 108. pantam, kā arī ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā Stokholmas Konvencija stājās spēkā 2004. gada 17. maijā;

B.   tā kā Stokholmas Konvenciju 2004. gada 16. novembrī(1) ratificēja Eiropas Kopiena un dalībvalstu vairākums, tostarp arī jauno dalībvalstu vairākums;

C.   tā kā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma tiesību aktus Stokholmas konvencijas īstenošanai(2) un tādējādi parādīja apņemšanos iespējamības robežās pārtraukt noturīgo organisko piesārņotāju izmantošanu un ražošanu;

D.   tā kā pirmā Līgumslēdzēju pušu Konference ir pamats nākamajām pušu Konferencēm un tā kā pirmajā Līgumslēdzēju pušu Konferencē apspriedīs un izlems daudzus nozīmīgus jautājumus;

E.   tā kā Stokholmas konvencija nav statisks tiesību akts, bet tajā ir paredzēts mehānisms jaunu vielu pievienošanai,

1.   mudina ES uzņemties aktīvu lomu sarunās ar efektīvas sadarbības palīdzību starp Komisiju, Padomi un Parlamentu;

2.   uzskata, ka konference ir laba iespēja ambiciozu mērķu nospraušanai, lai veiktu tādus pasākumus, kuri novērstu apzināti izgatavotu noturīgo organisko piesārņotāju ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu;

3.   mudina Komisiju un dalībvalstis izdarīt visu iespējamo, lai pirmās Līgumslēdzēju pušu Konferences laikā pieņemtie lēmumi nodrošinātu efektīvu Konvencijas īstenošanu un tālāku attīstīšanu un lai šie lēmumi būtu saskaņā ar Kopienas vides un attīstības politikas mērķiem un tiesību aktiem;

4.   mudina Komisiju un it īpaši dalībvalstis censties nodrošināt, ka:

5.   mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu ES ģeogrāfisko pārstāvniecību Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisijā, kā to panāca ar Roterdamas Konvenciju;

6.   uzskata, ka Pasaules vides fondam arī turpmāk ir jābūt galvenajai iestādei, kurai uzticēta finanšu mehānisma vadība, galvenokārt sniedzot atbalstu mazāk attīstītajām valstīm nosprausto mērķu sasniegšanā;

7.   uzskata, ka jānodrošina sadarbība un saskaņotība īstenojot Roterdamas, Stokholmas un Bāzeles Konvencijas noteikumus Kopienas līmenī, kā arī piedaloties ANO Stratēģiskās pieejas starptautiskas ķīmisko vielu pārvaldības (SAICM) izstrādē;

8.   mudina Komisiju un dalībvalstis dot piemērotus norādījumus valstu ieviešanas plānu izstrādāšanai, mudina valstis, kuras vēl nav izstrādājušas savus ieviešanas plānus izdarīt to pēc iespējas ātrāk;

9.   uzskata, ka ir jāsaņem būtisks ieguldījums no tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir EK delegācijā, un tādēļ cer, ka viņiem būs pieejama ES koordinatoru sanāksme Punta del Este vismaz novērotāju statusā ar uzstāšanās tiesībām vai bez tām;

10.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vides programmas sekretariātam, pieprasot, lai tā tiktu izsūtīta visām ārpuskopienas līgumumslēdzējām pusēm.

(1) 2004. gada 14. oktobra Lēmums 2004/../EK (vēl nav publicēts), deponēts 2004. gada 16. novembrī (2) 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.: Iespiedkļūda: OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.); 2003. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp.), Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīva 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).