Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 158. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vispārējos noteikumus, izveidojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (KOM(2004)0628),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi (KOM(2004)0494),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz Eiropas pārrobežu sadarbības grupas (EGCC) izveidi (KOM(2004)0496),

–   ņemot vērā Eiropas Pamatkonvencija par teritoriālo administratīvo vienību vai vietējo pašvaldību pārrobežu sadarbību (Madride, 1980. gada 21. maijs) un tās papildprotokolus, kā arī Eiropas Padomes Eiropas Hartu par vietējo pašvaldību (Strasbūra, 1985. gada 15. oktobris),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0311/2005);

A.   tā kā 2004. gada 1. maijā notikusī Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm ir radījusi lielākas atšķirības starp Eiropas reģioniem un turpmākās paplašināšanās kārtas šīs atšķirības var vēl padziļināt, un tā kā ievērojami pieaudzis pierobežas reģionu skaits, jāņem vērā tas, ka eiroreģioni ir devuši izšķirošu ieguldījumu robežu pārvarēšanai Eiropā, veidojot labas kaimiņattiecības, tuvinot robežas pretējās pusēs dzīvojošos cilvēkus un salaužot aizspriedumus, jo īpaši, pateicoties sadarbību vietējā un reģionālajā līmenī pāri dalībvalstu robežām,

B.   tā kā paplašinātajā Eiropas Savienībā ir jāsamazina atšķirības starp reģioniem un šī mērķa sasniegšanai jāizmanto iedarbīga kohēzijas politika, kas vērsta uz harmonisku attīstību visā ES;

C.   tā kā iedarbīgas kohēzijas politikas un Eiropas integrācijas viens no nosacījumiem ir nodrošināt arī pārrobežu sadarbības ilgtspējīgu attīstību un rezultātā novērst šobrīd pastāvošās grūtības rast finansējumu kopējiem projektiem, kas nes vienlīdzīgu labumu vietējām pašvaldībām un reģioniem abās robežas pusēs;

D.   tā kā eiroreģioni un līdzīgas struktūras ir svarīgi pārrobežu sadarbības instrumenti, kuri tomēr vēl jāattīsta un jāuzlabo un kuriem jāpiešķir konkrēts juridiskais statuss;

E.   tā kā eiroreģionu galējais mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību starp pierobežas reģioniem vai vietējām administratīvajām vienībām un reģionālajām iestādēm, kā arī sociālajiem partneriem un visiem pārējiem dalībniekiem, kurām nav obligāti jābūt ES dalībvalstīm, tādās jomās kā kultūra, izglītība, tūrisms un ekonomikas jautājumi, kā arī citos ikdienas jautājumos;

F.   tā kā Eiropas Pierobežu reģionu asociācija ir iesniegusi vairākus ziņojumus par pārrobežu sadarbības stāvokli Eiropā un ir sagatavojusi pētījumus par pārrobežu juridisko instrumentu attiecībā uz decentralizētu sadarbību starp Komisiju un Reģionu komiteju,

1.   uzskata, ka pārrobežu sadarbībai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības saliedētībā un integrācijā un tāpēc tai ir jāsniedz plašs atbalsts;

2.   aicina dalībvalstis plašāk izmantot eiroreģionus kā vienu no pārrobežu sadarbības instrumentiem;

3.   atzīmē, ka eiroreģions vai līdzīga struktūra veic svarīgus pārrobežu uzdevumus, piemēram:

4.   atzīmē, ka eiroreģioni ir apaļais galds, kur apspriest visas pārrobežu attiecības, dibināt kontaktus, nodod zināšanas un apmainīties ar rīcības programmām un projektiem, un ka tiem noteikti jābūt juridiskajam statusam, lai tie varētu pildīt savus uzdevumus;

5.   uzsver, ka pārrobežu sadarbība nodrošina atbilstīgu pieeju ikdienas problēmu risināšanai robežās abās pusēs, it īpaši ekonomikas, sociālajā, kultūras un vides jomā;

6.   uzsver, ka pārrobežu sadarbība dod ievērojamu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā, izmantojot:

7.   atzīmē, ka eiroreģioni ar paraugprakses apmaiņas projektu palīdzību stiprina tuvuma saites; tādēļ uzskata, ka īpaši svarīgi ir, lai palīdzību mikroprojektu veidā, kas paredzēta Komisijas paziņojumā minētajā, patlaban spēkā esošajā Interreg III regulā(1), arī turpmāk finansētu no struktūrfondiem;

8.   atzīmē patlaban notiekošo likumdošanas darbu saistībā ar Eiropas pārrobežu sadarbības grupu (EGCC), kuras mērķis ir vienkāršot pārrobežu sadarbības instrumentus (sekmēt to darbību, racionalizēt procedūras un samazināt darbības izdevumus), tādējādi izveidojot pamatu eiroreģionu attīstībai;

9.   uzsver, ka prioritāte jāpiešķir būtisku atšķirību novēršanai starp reģioniem jaunajās un vecajās dalībvalstīs;

10.   uzsver, ka jāpaplašina eiroreģionu un līdzīgu struktūru jēdziens, lai gan tiem ne vienmēr ir juridiskās pilnvaras, lai aptvertu sadarbības daudzējādos aspektus; iesaka piemērus iespējamajām kopīgajām interešu jomām varētu minēt kultūras, tūrisma un ekonomikas veicināšanu, kā arī, attiecīgos gadījumos sadarbībā ar atbilstīgām dalībvalstu iestādēm ‐ cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un krāpšanos;

11.   norāda, ka jāsaskaņo projekti, ko paredzēts īstenot valstīs ar kopējām robežām;

12.   izsaka gandarījumu par Komisijas centieniem vienkāršot pārrobežu sadarbības instrumentus;

13.   aicina, sākot no 2007. gada, EGCC tiesiskajā regulējumā ierosinātajiem eiroreģioniem un līdzīgām struktūrām dot iespēju sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm Eiropas Savienībā izstrādāt, īstenot un pārvaldīt ES pārrobežu programmas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu un pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA);

14.   uzsver, cik nozīmīga ir pārrobežu sadarbība un eiroreģioni dalībvalstīm ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, tostarp nelielām salu valstīm;

15.   uzsver, ka jāatbalsta pārrobežu sadarbība un eiroreģioni, tostarp reģioni nestabilajās Tuvo Austrumu teritorijās, centienos veicināt draudzīgas attiecības, stabilitāti, drošību un ekonomiskās intereses, ievērojot savstarpēju cieņu un izdevīgumu;

16.   vērš uzmanību uz 1. punktu (xxvii) 2005. gada 6. jūlijā tā pieņemtajā rezolūcijā par priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi(2) un aicina Komisiju līdzīgi paredzēt prēmiju sistēmu "Kopienas kvalitātes un efektivitātes rezerves" veidā to pasākumu veicināšanai, kuriem ir pārrobežu ietekme, vai kuri varētu atbilst eiroreģionos pastāvošajai infrastruktūrai;

17.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Komisijas 2004. gada 2. septembra paziņojums dalībvalstīm, kas nosaka pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai, kas attiecas uz sadarbību Eiropas robežās, kas ir paredzēta, lai veicinātu saskaņotu un līdzsvarotu Eiropas teritorijas attīstību ‐ INTERREG III (OV C 226, 10.9.2004., 2. lpp) (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0278.