Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Andrzej Pęczak pieprasījumu aizstāvēt viņa imunitāti sakarā ar kriminālprocesu, ko pret viņu 2005. gada 18. aprīlī uzsākusi Lodzas (Polija) apgabaltiesa un par ko paziņots plenārsēdē 2005. gada 25. maijā,

–   ņemot vērā 8., 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0330/2005),

A.   tā kā 2001. gada 23. septembrī Andrzej Pęczak tika ievēlēts par Polijas parlamenta deputātu; tā kā pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī viņš kļuva par novērotāju; tā kā no 2004. gada 1. maija līdz 2004. gada 19. jūlijam viņš bija Polijas parlamenta deputāts; tā kā viņa Polijas parlamenta deputāta mandāts beidzās 2005. gada 19. oktobrī;

B.   tā kā Andrzej Pęczak sūdzas par to, ka Polijas prokuratūra, uzsākot procesu, ir pārkāpusi likumu un ka apgabaltiesas lēmumam viņu aizturēt, arestēt un vēlāk pagarināt aresta termiņu ir politiski iemesli;

C.   tā kā Andrzej Pęczak sūdzas par to, ka pret viņu uzsāktais kriminālprocess ir nevainīguma prezumpcijas pārkāpums un ka viņa aizturēšanas un aresta apstākļi ierobežo viņa iespējas sevi aizstāvēt;

D.   tā kā Andrzej Pęczak sūdzas par to, ka procedūra, ko Polijas parlaments izmantoja, lai atceltu viņa imunitāti, nav bijusi "likumīga" un ka viņa imunitāte atņemta, balstoties uz publikācijām plašsaziņas līdzekļos, kā arī par to, ka aicinājumi rīkoties, ko viņš nosūtījis vairākām personām (piemēram, ombudam), nav ievēroti;

E.   tā kā, spriežot pēc iegūtās informācijas, Andrzej Pęczak neaizsargā deputāta imunitāte attiecībā ne uz vienu no prasībām, ar ko iepazīstināts Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs,

1.   nolemj neaizstāvēt Andrzej Pęczak imunitāti un privilēģijas.

(1) Lieta 101/63: Wagner pret Fohrmann un Krier (1964) ECR 195; Lieta 149/85: Wybot pret Faure un citiem, (1986) ECR 2391.