Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kambodžu, Laosu un Vjetnamu un jo īpaši Parlamenta 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā(1),

–   ņemot vērā 1997. gada sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kambodžas Karalisti un Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, un 1995. gada sadarbības nolīgumu starp ES un Vjetnamas Sociālistisko Republiku,

–   ņemot vērā ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību, ko Padome apstiprināja 2004. gada 14. jūnijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   atzīstot to, ka šīs trīs valstis pēdējos gados ir panākušas ievērojamu progresu ekonomikas attīstības jomā, un atbalstot to centienus iesaistīties daudzpusējā forumā ar to reģionālajiem un cita veida partneriem;

B.   atbalstot Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un citu starptautiskās sabiedrības locekļu veiktos pasākumus, lai palīdzētu šo valstu valdībām īstenot programmas nabadzības samazināšanai;

C.   paužot nožēlu par to, ka ekonomikas un sociālās reformas vēl nav papildinātas ar piemērotām politiskām un civiltiesību reformām;

D.   atzinīgi vērtējot 2005. gada jūnijā notikušās ES un Vjetnamas un ES un Laosas institūciju izveides, administratīvās reformas, pārvaldes un cilvēktiesību darba grupu sanāksmes, taču uzskatot, ka situācija pamattiesību jomā vēl aizvien rada bažas,

Kambodža

E.   tā kā 2005. gada 3. februārī Kambodžas Karalistes Nacionālā asambleja atcēla trīs Sam Rainsy partijas (SRP) locekļu, proti, partijas priekšsēdētāja Sam Rainsy, Chea Poch un Cheam Channy deputāta neaizskaramību;

F.   tā kā Cheam Channy un viņa vietnieku Khom Piseth tiesāja militārais tribunāls, lai gan saskaņā ar Kambodžas tiesību aktiem civiliedzīvotājus nedrīkst tiesāt militāra tiesa;

G.   tā kā šis tribunāls neievēroja aizstāvības tiesības un tā kā Cheam Channy piesprieda septiņus gadus ilgu cietumsodu, kā rezultātā viņš zaudēja savu parlamenta deputāta mandātu;

H.   tā kā īpašas bažas rada sieviešu stāvoklis Kambodžā, jo, kā minēts Parlamenta 2005. gada 13. janvāra rezolūcijā par cilvēku un bērnu tirdzniecību Kambodžā(2), vairākās jomās viņas saskaras ar diskrimināciju un ļoti lielām grūtībām;

I.   tā kā šo trīs parlamenta opozīcijas deputātu neaizskaramības atcelšana, nesenie žurnālistu (Beehive radiostacijas direktora Mam Sonando) un skolotāju (Kambodžas Neatkarīgo skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Rong Chhun) aresti un aizturēšanas gadījumi, kā arī pret Neatkarīgās darba ņēmēju arodbiedrības priekšsēdētāju Chea Mony, Civildienesta ierēdņu asociācijas priekšsēdētāju Men Nath un Prodemokrātiskās studentu kustības locekli Ea Channa celtās apsūdzības liecina par aizvien biežāku pilsoniskās brīvības neievērošanu Kambodžā, kā arī par uzbrukumiem politiskajiem disidentiem;

J.   tā kā nav pārliecības par tiesu sistēmas neatkarīgumu un objektivitāti un līdz ar to tās spēju nodrošināt, ka sarkano khmeru līderus bez politiskas iejaukšanās tiesās īpaši izveidota tiesa;

Laosa

K.   tā kā, neraugoties uz spēcīgu nosodījumu, ko paudusi Eiropas Savienība, starptautiskās organizācijas un citi starptautiskās kopienas locekļi, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika turpina veikt pasākumus, ar kuriem tā ierobežo vārda brīvību, preses brīvību, pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību;

L.   tā kā starptautiskie plašsaziņas līdzekļi un cilvēktiesību organizācijas turpina ziņot par pārkāpumiem pret Laosas hmongiem, kuri vēl aizvien ir neapskaužamā situācijā;

M.   tā kā 1999. gada 26. oktobra miermīlīgā gājiena, kura mērķis bija pieprasīt demokrātiskas reformas, galvenie organizētāji Thongpraseuth Keuakoun, Seng-Aloun Phengphanh, Bouavanh Chanmanivong un Keochay vēl aizvien ir apcietinājumā, bet Khamphouvieng Sisa-At mira cietumā sliktas apiešanās un nepietiekama uztura dēļ;

N.   tā kā ārvalstu novērotājiem, sevišķi cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Amnesty International pārstāvjiem ir bijusi liegta iespēja brīvi iekļūt Laosas teritorijā;

Vjetnama

O.   atzinīgo vērtējot to, ka 2005. gada jūnijā Vjetnama pieņēma "Ģenerālplānu Vjetnamas pašreizējām un turpmākām attiecībām ar ES līdz 2010. gadam", kurā pausta lielāka valdības vēlme apspriest cilvēktiesību jautājumus;

P.   atzīstot Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ievērojamo progresu ekonomikas un sociālo tiesību jomā, par ko liecina sociālie rādītāji un ANO Attīstības programmas Tautas attīstības indekss;

Q.   tā kā Vjetnamas iestādes vēl aizvien ierobežo vārda un preses brīvību, jo īpaši 2004. gadā izveidojot policijas vienību, kas cenzē internetu, un apcietinot tādus kiberdisidentus kā Nguyen Dan Que, Pham Hong Son, Nguyen Vu Binh un Nguyen Khac Toan, apsūdzot viņus spiegošanā, lai gan viņi tikai izplatīja informāciju internetā;

R.   tā kā centrālās un ziemeļu daļas augstieņu tradicionālās etniskās minoritātes, sevišķi kalnieši cieš no diskriminācijas, tādiem pasākumiem kā viņu dzimtām piederošo zemes gabalu konfiskācija un represijām reliģiskās pārliecības dēļ;

S.   tā kā kopš 1975. gada tiek sistemātiski apspiesta Apvienotā Vjetnamas budistu organizācija (UBCV) par to, ka tā iestājās par reliģiskās pārliecības brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiskām reformām, tā kā 1981. gadā šī organizācija tika aizliegta, tās īpašums konfiscēts, iznīcinātas tās skolas, universitātes un sabiedriskās un kultūras iestādes, un tā kā UBCV patriarhs Thich Huyen Quang un viņa vietnieks Thich Quang Do jau gandrīz divdesmit piecus gadus tiek patvaļīgi turēti apcietinājumā;

T.   tā kā 205. gadā UBCV vietējās komitejas deviņās Centrālās un Dienvidvjetnamas provincēs sistemātiski vajā policija par to, ka tās palīdz šo nabadzīgo provinču iedzīvotājiem, tā kā UBCV mūkam Thich Vien Phuong ir piespriests naudas sods 43 minimālo mēnešalgu apmērā tikai par to, ka viņš ir nofotografējis sūdzību par cilvēktiesību un demokrātijas situāciju Vjetnamā, ko 2005. gada aprīlī Thich Quang Do nosūtīja ANO Cilvēktiesību komisijai;

U.   atzīmējot pēc 26 ieslodzījumā pavadītiem gadiem pāraudzināšanas nometni nesen atstājušā budistu mūka Thien Minh liecību par briesmīgajiem ieslodzīto apstākļiem Z30A Huanlokas nometnē, jo īpaši par Romas katoļu priesteri Pham Minh Tri un Nguyen Duc Vinh, kuru turēja ieslodzījumā vairāk nekā 18 gadus, kā arī budistu Hoa Hao sektas 87 gadus veco locekli Ngo Quang Vinh;

V.   atzīmējot, ka lai gan 2004. gadā tika ieviests tiesību akts par reliģisko pārliecību un ticību, lai kodificētu visus reliģiskās dzīves aspektus, joprojām pastāv daudzi ierobežojumi Vjetnamas vienotajiem budistiem un protestantu Baznīcām, tostarp arī menonītiem;

W.   tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja Vjetnamas varas iestādēm ir iesniegusi savus ieteikumus (atsauces Nr. CCPR/CO/75/VNM, 2002. gada 26. jūlijs) saistībā ar Tiesību sistēmas attīstības stratēģiju, proti, desmit gadu plānu, kuru daļēji finansē devējas valstis, tostarp dažas no dalībvalstīm,

Kambodža

1.   izsaka atbalstu ANO ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Kambodžā un pieprasa iespējami drīz izveidot neatkarīgu sarkano khmeru tiesu, saskaņā ar 2003. gada jūnija vienošanos ar ANO;

2.   aicina Kambodžas varas iestādes:

3.   aicina Padomi un Komisiju izveidot Iestāžu izveides, administratīvās reformas, pārvaldības un cilvēktiesību darba grupu, kā arī ziņot Eiropas Parlamentam par tās sasniegtajiem rezultātiem;

4.   cita starpā ierosina EP delegācijai iespējami drīz apmeklēt Kambodžu, lai novērtētu situāciju, kas valstī pastāv saistībā ar aizturētiem parlamentāriešiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un arodbiedrību vadītājiem, kā arī lai izbeigtu visu politisko ieslodzīto apcietinājumu;

Laosa

5.   aicina Laosas varas iestādes:

6.   aicina Komisiju cieši pārraudzīt situāciju Laosas hmongu kopienā un valdības etnisko minoritāšu programmas;

Vjetnama

7.   aicina Vjetnamas varas iestādes:

Vispārīgi jautājumi

8.   atbalsta projektus, kurus finansēs Komisija, lai veicinātu žurnālistikas attīstību un Laosas Nacionālās asamblejas resursu palielināšanas programmas, kā arī Institūciju izveides, administratīvās reformas, pārvaldes un cilvēktiesību darba grupas darbības Vjetnamā;

9.   aicina Padomi un Komisiju pilnībā iesaistīt Parlamentu ES un Vjetnamas, kā arī ES un Laosas Iestāžu izveides, administratīvās reformas, pārvaldības un cilvēktiesību darba grupu darbā;

10.   aicina Komisiju un Padomi sīkāk novērtēt Kambodžā, Laosā un Vjetnamā īstenotos politikas virzienus kopš asociācijas un sadarbības nolīgumu parakstīšanas, ņemot vērā šo nolīgumu 1. pantu, kurā atkārtoti pausts, ka demokrātisko principu un pamattiesību ievērošanas ir nolīgumu ievērošanas būtiska daļa, un ziņot Parlamentam;

o
o   o

11.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, kā arī Laosas, Vjetnamas un Kambodžas parlamentam un valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)02150. (2) OV C 247 E, 6.10.2005., 161. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0081. (4) Darba grupas par patvaļīgu aizturēšanu 2005. gada 26. maija atzinums 18/2005.