Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 6. pantu Līgumā par ES, ar kuru transponē Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus, un tā 7. pantu, kas paredz 6. pantā minēto principu nopietnu un pastāvīgu pārkāpumu konstatēšanas procedūru,

–   ņemot vērā Direktīvas 92/50/EEK(1) un 93/37/EEK(2) par valsts iepirkumu, Direktīvas 85/337/EEK(3), 97/11/EK(4) un 2001/42/EK(5) par ietekmes uz vidi novērtējumu un Direktīvu 2000/60/EK(6) par ūdens resursu politiku,

–   ņemot vērā EK līguma 21. un 194. pantā paredzētās lūgumraksta iesniegšanas tiesības,

–   ņemot vērā lūgumrakstus 609/2003, 732/2003, 985/2002, 1112/2002, 107/2004 u.c.,

–   ņemot vērā Reglamenta 192. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0382/2005),

A.   tā kā Eiropas Parlaments no privātpersonām un apvienībām, kuras pārstāv vairākus tūkstošus Eiropas pilsoņu un Valensijas autonomā reģiona (Comunidad Valenciana) iedzīvotāju, ir saņēmis ievērojamu skaitu lūgumrakstu (apmēram 15 000) ar sūdzībām par pilsētplānošanas darbību dažādiem aspektiem, tostarp par vides iznīcināšanu un pārkāpumiem pilsētplānošanas jomā, un daudzos gadījumos ar paziņojumiem par to likumīgi iegūto īpašumtiesību noliegšanu saistībā ar Pilsētplānošanas darbības reglamentēšanas likuma (Ley reguladora de la actividad urbanística ‐ LRAU) nepareizu piemērošanu;

B.   tā kā 2004. gada maijā Lūgumrakstu komiteja par šo tēmu sagatavoja ziņojumu, īpaši minot konkrētus gadījumus, kas atspoguļo cilvēktiesību un Kopienas tiesību nopietnus pārkāpumus;

C.   tā kā jauna delegācija, ko Lūgumrakstu komiteja nozīmēja kā papildu misiju 2004. gada misijai, 2005. gada jūnijā turpināja izmeklēšanu, it īpaši Madridē un Valensijas autonomajā reģionā, lai iegūtu informāciju un iztaujātu ieinteresētās puses un galvenās atbildīgās personas;

D.   tā kā delegācijas locekļiem bija arī izdevība uzklausīt iesaistītās puses, tai skaitā:

E.   tā kā autonomo reģionālo iestāžu un Spānijas valsts iestāžu kompetence un atbildība šajā jomā ir skaidra un atzīta un tā kā tās ir noteiktas Spānijas 1978. gada Konstitūcijā un precīzāk, attiecībā uz izskatāmo jautājumu, tās 10., 18., 33., 45., 47., 54., 93. un 105. pantā;

F.   tā kā Eiropas iestādēm ir pienākums nodrošināt attiecīgo līgumu un saskaņā ar tiem pieņemto tiesību aktu noteikumu ievērošanu, it īpaši, ņemot vērā Eiropas pilsoņu tiesības un pienākumus, un tāpēc tām sadarbībā ar dalībvalstīm jārisina problēmas, kas skar Eiropas pilsoņus;

G.   tā kā saskaņā ar Spānijā spēkā esošajiem tiesību aktiem zemes īpašuma jomā zemes īpašniekiem pieder 90% no celtniecības tiesībām un LRAU specifiskais raksturs nosaka, ka gadījumā, ja attīstības projektu (PAI) apstiprina vietējā administrācija, zemes īpašniekiem par labu pašvaldībai bez atlīdzības jāatsakās no 10% šo tiesību, uzskatot to par "Patrimonio Municipal Suelo" (pašvaldības zemes īpašums), kā arī no zemes, kas paredzēta ceļu, autostāvvietu u.c. būvei, sabiedriskām ēkām, telpām un vietām, vai arī jāsamaksā attīstības maksa, par kuru lemj šīs jaunās infrastruktūras būvuzņēmējs ‐ procedūra, ko zemes īpašnieks nekādi nevar kontrolēt;

H.   tā kā ir skaidrs, ka šis pilsētplānošanas process ir skāris vairāku zemes īpašnieku intereses, kas ir acīmredzams gan no lūgumrakstiem, gan uz vietas, un ka to atzīst gan visas vietējās varas iestādes, gan Valensijas reģionālā valdība, izstrādājot jaunu likumu, lai izvairītos no novirzēm iepriekšējā likuma piemērošanā;

I.   tā kā vairums sūdzību attiecas uz atsavināšanas metodēm, kuras dažreiz ir vienpusējas, ar kurām, pēc ieinteresēto pušu domām, nosaka ļoti zemu objekta sākotnējo cenu, lai vēlāk to pārdotu par augstu tirgus cenu, un kuras saskaņā ar informēšanas nosacījumiem neļauj ieinteresētajām personām reaģēt, tādējādi daudzos gadījumos radot materiālu un morālu kaitējumu;

J.   tā kā pārredzamības un iepriekš skaidri noteiktu kritēriju trūkums atklāj, ka līgumu piešķiršanas metodes neatbilst Eiropas tiesībām, kā rezultātā Komisija Spānijai nosūtījusi brīdinājuma vēstuli, un tā kā atklāto vai iespējamo korupcijas gadījumu skaits izgaismo minētā likuma un tā piemērošanas trūkumus;

K.   tā kā svarīgākās problēmas, kas saistītas ar LRAU piemērošanu, attiecas uz "pilsētplānotāja" (urbanizador) nozīmi, neatbilstīgu līdzekļu izmantošanu piešķiramo līgumu noteikšanā un publiskošanā, zemes īpašnieku nepietiekamu informēšanu un sabiedrības interešu skaidras definīcijas un atbilstīgas atlīdzības trūkumu ‐ jautājumiem, kuros likumam it īpaši jābūt saskaņotam ar Eiropas Tiesas (ET) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prasībām;

L.   tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas svinīga pasludināšana un Eiropas iestāžu priekšsēdētāju deklarācijas, saskaņā ar kurām šīs iestādes apņemas ievērot minēto hartu, nozīmē, ka, ņemot vērā ET tiesu praksi, pilsoņi var likumīgi sagaidīt, lai tiktu ievērotas minētajā hartā garantētās tiesības;

M.   tā kā dalībvalstīm jāievēro minētā harta, kad tās īsteno vai tām ir jāīsteno Kopienas tiesību akti situācijās, kad jāņem vērā minētās hartas noteikumi; tā kā pastāv cieša saikne starp līgumu piešķiršanas metodi, no vienas puses, un īpašuma atsavināšanas un pienākošās atlīdzības noteikšanas kārtību, no otras puses;

N.   tā kā daži pilsētplānošanas plāni, šķiet, nopietni ietekmē daudzu piekrastes zonu vidi un ekoloģisko stāvokli un it īpaši ūdensapgādes apstākļus, kas ir viens no Eiropas Savienību satraucošiem jautājumiem;

O.   tā kā Direktīvā 2001/42/EK prasīts īstenot ietekmes uz vidi stratēģisku novērtējumu visiem plāniem un programmām, kuri izstrādāti saistībā ar "tūrisma nozari, pilsētas un lauku plānošanu vai zemes lietošanu", kas varētu nopietni ietekmēt vidi, un kuri nosaka pamatnoteikumus attiecībā uz vienošanos par Direktīvas 85/337/EEK I un II pielikumā uzskaitīto projektu izstrādi;

P.   tā kā Direktīvā 2000/60/EK, ar ko nosaka pamatnoteikumus ūdens resursu politikai, dalībvalstīm cita starpā prasa novērst "iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu" stāvokļa pasliktināšanos un uzliek tām par pienākumu īstenot koordinētu politiku attiecībā uz "visu upes baseina rajonu";

Q.   tā kā Husāras upes baseina pārvaldības iestāde (Confederación Hidrográfica del Júcar) ir iebildusi pret vismaz 30 jauniem pilsētplānošanas projektiem Valensijā un tā kā Komisija ir nosūtījusi Spānijai pamatotu atzinumu Ūdens pamatdirektīvas neatbilstīgas transponēšanas dēļ;

R.   tā kā tas, ka visi šie jautājumi un notikumi ir kļuvuši par politisku debašu tematu visos līmeņos, vēl jo vairāk uzsver, ka apdomīgi un objektīvi jāizskata visi neatrisinātie pamatjautājumi,

1.   konstatē, ka Valensijas autonomajā reģionā gadu desmitiem ilgi dzīvo desmitiem tūkstošu Eiropas pilsoņu, vairums no kuriem ir apmierināti ar dzīvi šajā reģionā, un ka to Eiropas pilsoņu skaits, kas vēlas iekārtoties uz dzīvi šajā reģionā, palielinās; tomēr konstatē, ka pēdējo trīs gadu laikā ievērojami pieaudzis par pārkāpumiem pilsētplānošanā iesniegto sūdzību skaits;

2.   uzskata, ka svarīgākās problēmas, par kurām ziņo iedzīvotāji, lielākoties ir saistītas ar to, ka pilsētplānošanas procesā iesaistītās personas nepareizi piemēro LRAU, un ar kompetento valsts iestāžu, it īpaši atsevišķu mēriju un Valensijas autonomā reģiona valdības, īstenoto pārvaldību;

3.   šajā situācijā atzinīgi vērtē Valensijas reģionālās valdības lēmumu noteikt un izsludināt jaunu likumu ar mērķi aizstāt LRAU, lai izvairītos no tā piemērošanā atklātajām novirzēm, un it īpaši Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja uzaicināšanu sniegt ieteikumus;

4.   pauž atbalstu Valensijas autonomajam reģionam tā centienos ātrāk nekā līdz šim rast risinājumu minētajai problēmai, jo tie apliecina rūpes par sabiedrību;

5.   uzskata, ka jaunā likumprojekta grozīšana neietilpst tā kompetencē, tomēr uzstāj, lai atsavināšanu regulējošajos noteikumos gan pēc satura, gan būtības tiktu ievērotas īpašnieku tiesības un lai pilsētplānošanas projektos tiktu ņemta vērā ilgtspējīga attīstība, vide un ekoloģija, kas ir Savienības svarīgāko politikas jomu objekts;

6.   lai atrisinātu problēmas, ko pašreizējie tiesību akti rada īpašumtiesību aizsardzības jomā saistībā ar cilvēktiesību un pamattiesību jautājumiem, kā arī valsts iepirkumu regulējošo Kopienas tiesību jomā, aicina kompetentās iestādes ņemt vērā šādus ierosinājumus:

7.   aicina Spānijas un Valensijas kompetentās iestādes nodrošināt, ka vispārējie attīstības un pilsētplānošanas plāni, kas var būtiski ietekmēt vidi un ar ko nosaka pamatnoteikumus attiecībā uz vienošanos par projektu īstenošanu, tiek pakļauti ietekmes uz vidi stratēģiskam novērtējumam saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK;

8.   atgādina, ka kompetentajām valsts iestādēm jāīsteno tās darbības ietekmes uz vidi novērtēšana, kura ietilpst vienā no kategorijām, kas noteiktas I pielikumā Direktīvai 85/337/EEK, ko groza ar Direktīvu 97/11/EK, un ka Direktīvas 85/337/EEK I pielikumā noteikto projektu izvēlei jānotiek, pamatojoties uz pārredzamu atlases procedūru un kritērijiem;

9.   neatlaidīgi prasa kompetentajām Spānijas un Valensijas varas iestādēm nodrošināt, lai visi lēmumi par turpmākajiem pasākumiem atbilstu Direktīvas 2000/60/EK prasībām par hidroresursu pārdomātu izmantošanu un aizsardzību, un it īpaši nodrošināt Husāras upes baseina rajona līmenī pieņemto pasākumu koordinēšanu, lai sasniegtu minētās direktīvas 4. pantā noteiktos vides mērķus;

10.   uzstāj, ka vietējo pašvaldību un reģionālo valdību pārraudzībā jāizveido sūdzību izskatīšanas biroji, kas ļautu palīdzēt personām, kuras cietušas no LRAU nepareizas piemērošanas administratīvā līmenī, sniedzot tām nepieciešamo informāciju, lai tās varētu apsvērt iespēju vērsties ar prasību tiesā;

11.   pauž bažas par risku, kas saistīts ar to projektu īstenošanu, par kuriem ir pieņemts lēmums, bet kuri vēl nav uzsākti, un par to iespējamām sekām (šķiet, ir vērojama zināma steiga jaunu projektu uzsākšanā pirms jaunā, noteikti stingrāka, likuma izsludināšanas), un uzstāj, ka, gaidot pārskatītā tiesību akta spēkā stāšanos, steidzami nepieciešams apturēt atļaujas un turpinājumugan jauniem, gan jau uzsāktiem attīstības projektiem un plāniem (PAI) zemes gabalos, kuri nav pakļauti pilsētplānošanai;

12.   atgādina, ka Eiropas Savienība balstās uz dalībvalstīm kopīgiem brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principiem, un ka 7. pants Līgumā par Eiropas Savienību paredz, ka Eiropas Parlamentam ir iniciatīvas tiesības attiecībā uz procedūru, ar ko Padome nosaka šo principu nopietna pārkāpuma skaidru risku, un ka ilgstošas principu pārkāpšanas gadījumā Komisija vai viena trešdaļa dalībvalstu var uzsākt sankciju procedūru pret attiecīgo dalībvalsti;

13.   pieprasa, lai Komisija turpina rūpīgu izmeklēšanu un kontroli nolūkā nodrošināt jaunā Valensijas Pilsētplānošanas likuma (LUV – Ley Urbanística Valenciana) un tā piemērošanas atbilstību Kopienas tiesībām valsts iepirkuma un ar to saistītajās jomās, un lai tā regulāri informē Parlamentu un tā kompetentu komiteju par notikumu attīstību šajā sakarā;

14.   aicina Komisiju arī turpmāk raudzīties, lai tiktu ievērotas izsoles uzaicinājuma procedūras un lai netiktu pieļauta korupcija;

15.   vēlas, lai informācija par tās izmeklēšanas rezultātiem un ieteikumiem tiktu plaši izplatīta, ņemot vērā ieinteresēto Eiropas pilsoņu (angļi, vācieši, francūži, beļģi, nīderlandieši), tai skaitā pašu spāņu, lielo skaitu;

16.   prasa Komisijai mācīties no šīs pieredzes un, ņemot vērā ievērojamo skaitu Eiropas pilsoņu, kuri iegādājas nekustamo īpašumu ES dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valsts, pārdomāt, kādas garantijas ‐ leģislatīvās, neleģislatīvās un vienkārši konsultatīvās ‐ varētu būt piemērotas, lai aizsargātu pilsoņus un palīdzētu viņiem veikt tik svarīgus darījumus un ieguldījumus ārpus savas valsts jurisdikcijas, un iesniegt šo apspriežu rezultātus Parlamentam;

17.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Valensijas autonomā reģiona valdībai un parlamentam, Valensijas autonomā reģiona ombudam, Spānijas valdībai un lūgumrakstu iesniedzējiem.

(1) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.). (2) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp.). (3) Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.). (4) Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/11/EK, ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).