Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas līguma, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Tunisiju(1) 2. pantu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību stāvokli Tunisijā un īpaši 2005. gada 29. septembrī pieņemto rezolūciju(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu "Piešķirt jaunu impulsu ES veiktajām darbībām cilvēktiesību un demokratizācijas jomā sadarbībā ar Eiropas partnervalstīm"(KOM(2003)0294),

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 11. marta paziņojumu "Paplašinātā Eiropa ‐ kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem" (KOM(2003)0104),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa ziņojumu "Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību desmitā gadadiena ‐ darba programma risināmo uzdevumu noteikšanai nākamajiem pieciem gadiem" (KOM(2005)0139),

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada jūnijā pieņemtās pamatnostādnes par ES cilvēktiesību aizstāvjiem;

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas rezolūcijas, ko pieņēma Kairā 2005. gada 15. martā un Rabatā 2005. gada 21. novembrī,

–   ņemot vērā 2005. gada 27. un 28. novembra Barselonas samitu, kurā pulcējās Eiropas Savienības dalībvalstu un Vidusjūras reģiona partnervalstu vadītāji, kā arī šo valstu valdību vadītāji;

–   ņemot vērā Eiropas Savienības prezidentvalsts 2005. gada 13. septembra deklarāciju par šķēršļiem Tunisijas Cilvēktiesību līgas (LTDH) darbībai un veiktajiem pasākumiem pēc LTDH kongresa aizliegšanas;

–   ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus Parlamenta plenārsēdē 2005w. gada 13. decembrī,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(3),

–   ņemot vērā Tunisijā 2005. gada 16. un 18. novembrī notikušā Pasaules informācijas sabiedrības samita (WSIS) secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   atgādinot, ka Tunisija ir pirmā Vidusjūras reģiona valsts, kas parakstījusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un ka šā līguma 2. pants paredz, ka pusēm iekšpolitikā un ārpolitikā jāievēro demokrātijas principi un pamattiesības;

B.   tā kā Eiropas Savienības kaimiņattiecību politika balstās uz uzticību savstarpēji atzītām kopējām vērtībām: demokrātijai, tiesiskai valstij, pareizai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai;

C.   šajā sakarā atgādinot ka Tunisija un Eiropas Savienība ir kopīgi izstrādājušas rīcības plānu, kurā par prioritāti noteikta reformu nostiprināšana, kas nodrošina demokrātijas un tiesiskas valsts, īpaši vārda, viedokļu, apvienošanās un pulcēšanās brīvību veicināšanu;

D.   tā kā samita mērķis nav savienojams ar atsevišķiem incidentiem, īpaši Tunisijas drošības dienestu izturēšanos pret Eiropas savienības komisāru un Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī Eiropas Komisijas organizētās un Eiropas Parlamenta pārstāvētās cilvēktiesību grupas darbības traucēšanu; atzinīgi vērtējot Padomes šajā sakarā veiktos pasākumus, lai atgādinātu Tunisijai tās saistības attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu;

E.   ņemot vērā daudzos incidentus WSIS laikā un nedēļās pirms samita – atcelto pilsoņu samitu, uzbrukumus žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, Tunisijas iestāžu neatbildēšanu uz demonstrācijām badastreikotāju atbalstam un brīvības atņemšanu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu, Eiropas Parlamenta deputātu vārdiskus aizskārumus samita laikā un sabotāžu pret ANO akreditēto personu uzstāšanos – incidentiem, kas ierobežoja vārda brīvību, tādējādi nodarot ievērojamu kaitējumu valsts tēlam;

F.   tā kā WSIS procesi turpinās pēc samita Tunisā, kurā ir sasniegti pozitīvi rezultāti un pēc kura otrās kārtas secinājumiem sākas jauns posms;

G.   tā kā WSIS principi un pamatmērķi ir:

H.   tā kā EP joprojām uzsver apņēmību ieviest darbības plānus, piesaistīt atbilstīgus finanšu līdzekļus un iesaistīt informācijas sabiedrībā pilsonisko sabiedrību, tostarp vietējās kopienas, uzņēmumus un NVO;

1.   atgādina, ka Tunisiju un Eiropas Savienību kopš 1998. gada saista ES un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas līgums, kura 2. pantā ir iekļauta cilvēktiesību klauzula, kas ir būtiska šā līguma sastāvdaļa;

2.   atzinīgi vērtē nozīmīgos Tunisijas panākumus tautsaimniecības un sociālajā jomā, īpaši izglītībā un apmācībā, veselībā un sociālajā aizsardzībā un izsaka vēlmi, lai vienlaicīgi ar šiem panākumiem tā progresētu arī demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību nostiprināšanā, īpaši attiecībā uz vārda brīvību, brīvību apvienoties asociācijās un tiesu neatkarību, kas ir Barselonas procesa acquis sastāvdaļa;

3.   prasa Tunisijas valdībai ievērot saistības attiecībā uz pamatbrīvībām, īpaši vārda un apvienošanās brīvību, ko garantē Tunisijas ratificētie starptautiskie instrumenti;

4.   atgādina par acīmredzamo pretrunu starp samita noslēguma deklarāciju, kurā valstis apņēmās pilnībā ievērot informācijas sabiedrības pamatā esošās cilvēktiesības un demokrātiju, un samita rīkotājvalsts vienaldzību pret šo apņemšanos;

5.   prasa Tunisijas iestādēm atļaut LTDH un Tunisijas Žurnālistu sindikātam sarīkot kongresu un atbrīvot Eiropas Savienības līdzekļus, kas piešķirti LTDH, Tunisijas sieviešu asociācija pētniecībai un attīstībai (AFTURD) un projektam Veselība dienvidiem; arī prasa Tunisijas iestādēm pilnībā sadarboties ar Komisiju, lai ātri ieviestu "tiesu sistēmas modernizācijas" projektu, ko finansē MEDA 2004-2006 programma un stiprinātu tiesu varas neatkarību;

6.   tāpēc prasa Padomei un Komisijai sadarbībā ar Eiropas Parlamentu pieņemt konkrētas iniciatīvas un atbilstīgus pasākumus, kas šajā sakarā paredzēti saistībā ar gaidāmo ES un Tunisijas asociācijas padomi; lai kā prioritāti apspriestu cilvēktiesību situāciju, šajā sakarā atgādina par ierosmi saistībā ar asociācijas līgumu izveidot ES un Tunisijas cilvēktiesību apakškomiteju;

7.   prasa Padomei un Komisijai pilnībā informēt Parlamentu par pasākumiem, kas tiks veikti, un lēmumiem, kurus pieņems nākamajā ES un Tunisijas asociācijas padomē; šajā sakarā mudina Padomi un Komisiju informēt sabiedrību par pasākumiem, kas tiks veikti, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem;

8.   atzinīgi vērtē Eiropas Savienības vienprātību, kas izpaudās kā stingra nostāja diskusijās ar Tunisiju, vienlaicīgi ar saviem priekšlikumiem esot galvenajam virzītājspēkam, un īpaši attiecībā uz panākumiem interneta pārvaldībā un rīcības plāna īstenošanā; atzinīgi vērtē Parlamentu dalību šajā procesā un cer, ka šo metodi turpinās izmantot turpmāk;

9.   ar gandarījumu pieņem zināšanai lēmumu par procesa turpināšanu pēc panāktās vienošanās par interneta pārvaldību un Interneta korporācijas noteiktiem vārdiem un cipariem (ICANN) neatkarības apstiprināšanu; atzinīgi vērtē valdību lēmumu padziļināti sadarboties attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu pret valstīm, kā arī foruma izveidi par interneta pārvaldību; uzsver, ka šie panākumi atbilst EP aicinājuma nodrošināt līdzsvarotu interneta pārvaldību;

10.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību komitejai, kā arī Tunisijas valdībai, Starptautiskajai elektrosakaru savienībai un WSIS izpildsekretariāta augsta līmeņa organizācijas komitejai.

(1) OV L 97, 30.3.1998., 2. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0368. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0260.