Eiropas Parlamenta rezolūcija par patērētāju interešu veicināšanu un aizsardzību jaunajās dalībvalstīs (2004/2157(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6-0378/2005),
A. tā kā augsta līmeņa patērētāju aizsardzība un patērētāju pārliecība ir priekšnoteikums iekšējā tirgus labai darbībai,
B. tā kā iekšējais tirgus ir nesis reālus labumus patērētājiem ES, pazeminot cenas un paplašinot piedāvājumu,
C. tā kā ES ir pievienojušās desmit jaunas dalībvalstis, lielākajā daļā no kurām par patērētāju aizsardzību sāka rūpēties tikai nesen,
1. ar gandarījumu atzīmē, ka, kopumā, patērētāju aizsardzība desmit jaunajās dalībvalstīs ir uzlabojusies, paaugstinoties patērētāju aizsardzības standartiem, tomēr daudz kas vēl ir jādara;
2. uzsver, ka iekšējā tirgus darbība tiks traucēta, ja patērētāju aizsardzības līmenis dažās dalībvalstīs būs zemāks nekā pārējās; tādēļ atgādina, ka visās dalībvalstīs augsts kopējais patērētāju aizsardzības līmenis veicinās pārrobežu darījumus un nodrošinās to, ka patērētāji izmanto iekšēja tirgus sniegtos labumus;
3. atgādina arī, cik nozīmīgs ir EK līguma 153. punkts, kas ļauj dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus;
4. aicina Komisiju veikt izpēti, lai sīkāk noskaidrotu jaunajās dalībvalstīs pastāvošo patērētāju organizāciju struktūru un patērētāju politiku;
Tiesiskais regulējums
5. atzinīgi vērtē pozitīvo pārskatu par jaunajām dalībvalstīm attiecībā uz acquis communataire pārņemšanu; tomēr uzsver, ka praksē jāievieš un efektīvi jāpiemēro arī Kopienas tiesību akti; aicina jauno dalībvalstu valdības rūpīgi izpētīt visus pieejamos instrumentus un metodes, lai noteiktu veidus, kā praksē efektīvi pielietot un realizēt tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā;
6. aicina jaunajās dalībvalstīs stiprināt tirgus uzraudzības iestādes, lai šo valstu tirgos piedāvātās preces un pakalpojumi atbilstu augstiem drošības standartiem un no apgrozības ātri tiktu izņemtas visas bojātās vai bīstamās preces;
7. norāda, ka bērni patērētāji bieži vien ir nepietiekami aizsargāti no produktiem, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai; aicina dalībvalstis un Komisiju īpašu uzmanību pievērst patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanai attiecībā uz bērniem un citām sabiedriski neaizsargātām grupām;
8. aicina Komisiju gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs palīdzēt uzlabot pārraudzības struktūrvienību darbību un sadarbību starp tām, tostarp pārrobežu sadarbību starp šīm struktūrvienībām;
9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt, modernizēt un vienkāršot pastāvošo patērētāju acquis, kas varētu izrādīties svarīgs instruments, īstenojot Kopienas tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā, un arī atvieglotu patērētājiem visā ES teritorijā efektīvāk īstenot savas tiesības, tostarp arī pāri robežām;
10. uzsver, ka Kopienas tiesību aktu transponēšana uzreiz vēl nenoved pie reālas īstenošanas, jo, lai īstenošana būtu sekmīga, patērētājiem jāapzinās savas tiesības un jābūt gataviem rīkoties kā "politiskiem patērētājiem";
11. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu attīstīt un aktualizēt uzkrāto zinātnisko pieredzi un novērtēšanas instrumentus, ar ko noteikt, cik lielā mērā patērētāji tiek pakļauti ķimikāliju iedarbībai, tostarp attiecībā uz izstrādājumu vispārējo drošību, kā arī dot ieguldījumu REACH regulas piemērošanā;
Patērētāju kultūra
12. uzsver, ka ir svarīgi izveidot uz augsta līmeņa patērētāju informētību balstītu "patērētāju kultūru", lai labāk īstenotu un piemērotu jau pastāvošo likumīgo pamatu, un uzsver patērētāju organizāciju, patērētāju tiesības aizsargājošo iestāžu un uzņēmējsabiedrību lielo nozīmi šīs patērētāju kultūras stiprināšanā;
13. apzinās to, ka jaunajās dalībvalstīs patērētāju informētība ir ievērojami zemāka, kur desmitiem gadu vārda un biedrošanās brīvība tika apspiesta; norāda, ka gadījumā, ja jāattīsta patērētāju kultūra, ir sistemātiski jāpalielina patērētāju informētība par savām tiesībām un vienlaicīgi ievērojami jāatvieglo viņiem iespējas īstenot šīs tiesības; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt īpašu stratēģiju, lai veicinātu patērētāju kultūras attīstību jaunajās dalībvalstīs;
Patērētāju organizācijas
14. aicina Komisiju novērtēt iespēju Kopienas līmenī noteikt kritērijus tam, ko saprot ar jēdzienu "pārstāvoša patērētāju apvienība vai organizācija", lai nodrošinātu, ka patērētāji ES ir atbilstīgi un neatkarīgi pārstāvēti;
15. aicina jaunās dalībvalstis turpināt uzņemtās saistības atbalstīt patērētāju organizācijas;
16. atzīmē ka visradošākajās patērētāju organizācijās jaunajās dalībvalstīs darbojas galvenokārt brīvprātīgie, un ka šīm organizācijām bieži vien trūkst finanšu līdzekļu; tādēļ aicina jaunās dalībvalstis nodrošināt, lai patērētāju organizācijas, kas ir pārstāvošas, saņemtu pienācīgu finansējumu, tomēr vienlaicīgi saglabājot to neatkarību;
17. norāda, ka jaunajās dalībvalstīs nevalstiskām bezpeļņas organizācijām parasti nav nepieciešamā pašu kapitāla, ka līdzekļu vākšana nav pietiekami attīstīta un ka patērētāji nevēlas no savas kabatas atbalstīt patērētāju organizācijas, jo vēl joprojām uzskata, ka vienīgi valsts ir atbildīga par patērētāju aizsardzību;
18. atzīmē, ka prasības, ko Komisija noteikusi, lai jauno dalībvalstu patērētāju organizācijas varētu saņemt atbalstu dotācijas, ir stingras un grūti izpildāmas, ņemot vērā šo organizāciju darbinieku profesionālo pieredzi un finansēšanas problēmas, kas bieži vien neļauj tām savākt pašu kapitālu, lai veiktu paredzēto finanšu ieguldījumu; tādēļ aicina Komisiju izpētīt, vai šīs prasības nevarētu padarīt elastīgākas, ietverot nosacījumu par to vai brīvprātīgo darbinieku darbu varētu uzskatīt par finanšu ieguldījumu;
19. uzsver, ka spēcīgas un neatkarīgas patērētāju organizācijas ir efektīvas patērētāju politikas stūrakmens; tādēļ aicina patērētāju organizācijas izveidot jumta organizācijas un savstarpēji sadarboties; aicina arī jauno dalībvalstu valdības ar pieaugoša un efektīva finansējuma palīdzību veicināt nedaudzu, bet spēcīgāku organizāciju izveidi;
20. uzskata, ka gadījumā, ja ir jāuzlabo patērētāju aizsardzības kvalitāte, tad finansiāli ir jāatbalsta atsevišķas patērētāju organizācijas un jāsagatavo objektīvi un sabiedrībai pieejami šo organizāciju darbības kvalitātes novērtējumi; tādēļ aicina Komisiju un jaunās dalībvalstis cieši sadarboties, gan gatavojot finanšu noteikumus, gan izstrādājot rādītājus, ar ko mērīt šādu organizāciju darbības rezultātu kvalitāti;
21. aicina jauno dalībvalstu valdības nodrošināt, lai ar patērētāju organizācijām pienācīgi apspriestos visos politisko lēmumu pieņemšanas procesa posmos un patērētāju aizsardzībai paredzēto tiesību aktu īstenošanas gaitā;
22. aicina jaunās dalībvalstis un Komisiju visos iespējamajos gadījumos izstrādāt un finansiāli atbalstīt resursu palielināšanas projektus, lai ar mērķsadarbības un pieredzes nodošanas projektiem un citām programmām, kurās veco dalībvalstu organizācijas sniedz savas zināšanas un informāciju jauno dalībvalstu organizācijām, stiprinātu patērētāju organizācijas jaunajās dalībvalstīs;
23. aicina Komisiju atbalstīt patērētāju organizāciju darbiniekiem veltītas intensīvas apmācības programmas, kuras paredzēts organizēt jaunajās dalībvalstīs un pasniegt šo valstu oficiālajās valodās ar mērķi apmācīt lielāku skaitu šo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo, kas tām palīdz, nevis tikai šo organizāciju augstākā līmeņa vadītājus;
Uzņēmējsabiedrības
24. mudina uzņēmējsabiedrības un dalībvalstu valdības pievērsties problēmai, ka daudziem uzņēmumiem jaunajās dalībvalstīs nav pietiekamas izpratnes par to, cik svarīgi ir risināt patērētāju tiesību jautājumus un kādu labumu tas var dot, nepareizi uzskatot patērētāju organizācijas par pretiniekiem un šo organizāciju stiprināšanu par draudu savai darbībai;
25. atzīmē, ka jaunajām dalībvalstīm jācīnās arī ar negodīgu praksi, ko piekopj tirgotāji no vecajām dalībvalstīm, kur šāda prakse parasti nav atļauta, piemēram, lietotāja tiesību ierobežošanu gadījumā, ja uz precēm attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesības, mēģinājumiem izplatīt nepārbaudītas, ārpus ES ražotas preces, utt.;
26. mudina uzņēmējsabiedrības jaunajās dalībvalstīs cieši sadarboties ar patērētāju organizācijām un izstrādāt brīvprātīgus ētiskas uzņēmējdarbības prakses principus ar pārredzamām un iedarbīgām īstenošanas procedūrām, patērētāju un uzņēmumu izglītošanas programmas un godīgus un efektīvus alternatīvas strīdu izšķiršanas (ADR) procesus; vēl aicina jaunās dalībvalstis veicināt un atbalstīt šīs iniciatīvas;
Patērētāju tiesību aizsardzības iestādes
27. atzīmē, ka patērētāju kultūras izveidē vadoša loma ir jāieņem arī jauno dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm;
28. apgalvo, ka nopietns šķērslis patērētāju tiesību aizsardzības augsta līmeņa nodrošināšanai dažās jaunajās dalībvalstīs ir labi funkcionējošas pārvaldes sistēmas trūkums patērētāju tiesību aizsardzības jomā; mudina jaunās dalībvalstis nepārtraukti attīstīt un stiprināt to pārvaldes sistēmas patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
29. mudina dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādes, uzņēmējsabiedrības un patērētāju organizācijas uz ciešu sadarbību, lai sekmētu patērētāju tiesību aizsardzību; atzīmē, ka netraucēta tirgus darbība atbilst visu iesaistīto pušu interesēm;
Patērētāju informēšana
30. atzinīgi vērtē Komisijas darbu, izveidojot Eiropas Patērētāju centrus visās jaunajās dalībvalstīs un uzsākot Eiropas Patērētāju dienasgrāmatu;
31. iesaka visu Eiropas valstu skolu mācību programmās lielāku prioritāti piešķirt patērētāju izpratnes veicināšanai;
32. aicina Komisiju papildus jau esošajai palīdzībai piešķirt līdzekļus darbības uzsākšanai tiem centriem, kas sniedz informāciju patērētājiem robežas starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm abās pusēs, it īpaši pierobežas reģionos;
33. atzinīgi vērtē to, ka Komisija rīko izpratnes veicināšanas kampaņas vairākās dalībvalstīs, un mudina Komisiju šim mērķim atvēlēt lielākus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus;
34. aicina Komisiju kopā ar visām iesaistītājām pusēm sākt stratēģisku informācijas un izglītošanas kampaņu, lai pienācīgi sagatavotu patērētājus eiro ieviešanai jaunajās dalībvalstīs; uzsver, ka šo kampaņu jāveido, izmantojot gan uz pozitīvo, gan negatīvo pieredzi saistībā ar eiro ieviešanu vecajās dalībvalstīs;
35. iesaka patērētāju organizācijām jaunajās dalībvalstīs izdot izmēģinājuma žurnālus; aicina Komisiju un jaunās dalībvalstis nodrošināt, vismaz sākotnēji, pietiekamu finansējumu un apmācības, lai šādi izdevumi varētu attīstīties;
36. aicina jaunās dalībvalstis nodrošināt, lai patērētāji un uzņēmumi saņemtu plašāku informāciju par savām tiesībām un pastāvošo tiesisko regulējumu attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku, it īpaši lai dalībvalstu un reģionālajos tīklos izveidotu lietotājam draudzīgus interneta portālus, kā arī organizētu izpratnes palielināšanas kampaņas, pārskatus, konferences un informācijas centrus;
37. aicina Komisiju izveidot dalībvalstu patērētāju politikas pārraudzības mehānismus, izstrādāt kritērijus un ieteikumus labāko prakšu noteikšanai, kā arī sagatavot statistisko informāciju, rādītājus un citus patērētājiem interesējošus datus, tostarp cenu novērošanas un kvalitātes pārskatus;
Strīdu izšķiršana
38. aicina Komisiju un jaunās dalībvalstis, paplašināt Eiropas Patērētāju centru tīklu (ECC-Net), iesaistot tajā neatkarīgas patērētāju organizācijas, lai sniegtu patērētājiem informāciju par pastāvošajām (ADR) sistēmām, kā arī juridiskus padomus un praktisku palīdzību, kā ar šo mehānismu palīdzību iesniegt sūdzības;
39. iesaka jaunajām dalībvalstīm paplašināt ADR mehānismu pielietojumu, izstrādājot šādus valsts atbalstītus mehānismus un mudinot izveidot privātas sūdzību izskatīšanas padomes konkrētās nozarēs;
40. iesaka Komisijai veikt visaptverošu pētījumu par pastāvošajām ADR organizācijām un to darbību, lai noskaidrotu nepieciešamās papildu iniciatīvas un atbalstu ES līmenī, kas varētu papildināt ECC-Net, un ko varētu labāk pielāgot konkrētajam stāvoklim jaunajās dalībvalstīs;
41. mudina visās dalībvalstīs izveidot neatkarīgas patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras, kurām būtu visas pilnvaras iesniegt dalībvalsts tiesā prasības ar mērķi aizsargāt patērētāju intereses;
42. mudina Eiropas Parlamentu un Padomi kā budžeta lēmējiestādes atbilstīgi šīs rezolūcijas noteikumiem apsvērt iespēju paredzēt lielāku finansējumu, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību jaunajās dalībvalstīs;
43. uzsver, ka ES iestādēm jāturpina koncentrēt uzmanību uz patērētāju tiesību aizsardzību jaunajās dalībvalstīs, jo tur joprojām pastāv nopietni trūkumi šajā jomā, kā tas redzams šajā rezolūcijā;
44. iesaka ES iestādēm integrēt patērētāju tiesību aizsardzības jautājumus savā likumdošanas un neleģislatīvajā darbā, jo īpaši ņemot vērā konkrēto situāciju jaunajās dalībvalstīs; uzsver, ka jo īpaši svarīgi ir ņemt vērā konkrēto situāciju jaunajās dalībvalstīs saistībā ar patērētāju un veselības stratēģiju;
o o o
45. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un jauno dalībvalstu valdībām.