Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojuma projektu "Pamatnostādnes attiecībā uz reģionālo valsts atbalstu 2007.-2013. gadam" (reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekts),

–   ņemot vērā Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta dienestu neoficiālo dokumentu, kas jāapspriež nākamajā daudzpusējā sanāksmē ar dalībvalstu speciālistiem,

–   ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. punktu, 158. pantu un 299. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Trešais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju" (KOM(2004)0107),

–   ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju attiecībā uz Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(1),

–   ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai(2),

–   ņemot vērā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus(3),

–   ņemot vērā Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas mērķus,

–   ņemot vērā Eiropadomes Barselonas un Gēteborgas sanāksmju secinājumus, jo īpaši noteikumus, ar kuriem dalībvalstis vienojās samazināt valsts atbalsta līmeni Eiropas Savienībā, piešķirot to tikai vispārējo interešu jomās, tostarp ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0364/2005),

A.   tā kā kohēzijas politikas un valsts atbalsta politikas jomas ir komplementāras un struktūrfondu noteikumiem un reģionālā atbalsta pamatnostādnēm jābūt pēc iespējas saskaņotām, īpaši to ģeogrāfisko zonu noteikšanā, kuri saņem atbalstu;

B.   tā kā tiešais valsts atbalsts, kura galvenā funkcija ir reģionālās attīstības instruments, ir galvenais līdzeklis prioritāro kohēzijas mērķu sasniegšanā un tādējādi attiecībā uz šo palīdzību kopumā ir jāizvēlas dažādota pieeja, ko piemēro valsts atbalstam saistībā ar tirgus ekonomiku;

C.   tā kā valsts atbalsts ietekmē ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

D.   tā kā lielākā daļa dalībvalstu ir samazinājušas valsts atbalstu un atbilstīgi ES stratēģijai to pārorientējušas horizontāliem mērķiem, kaut gan pārorientēšana kohēzijas mērķiem ir mazāk redzama, jo reģionālais atbalsts ir samazinājies;

E.   tā kā kohēzijas mērķis būtu jāstiprina, iekļaujot teritoriālo dimensiju;

F.   tā kā attiecībā uz reģionālo valsts atbalstu, kas ir paredzēts atsevišķu mazāk attīstītu reģionu un ekonomiskās izaugsmes zonu attīstībai, ņem vērā attiecīgā reģiona stratēģiskās ekonomiskās konkurētspējas atbilstīgu pieaugumu (Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts);

G.   tā kā Komisijai, izvērtējot reģionālā valsts atbalsta rezultātus, ir jāņem vērā arī valsts atbalsta kopvērtība (uz vienu iedzīvotāju) katrā atsevišķā reģionā;

H.   tā kā reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekts reglamentē tikai 10% no vispārējā valsts atbalsta, tomēr valsts atbalsts var dot pozitīvu stimulu ekonomikas attīstībai atpaliekošajos reģionos;

I.   tā kā valsts atbalsta piešķiršanai jābūt pilnīgi pārredzamai, lai tā būtu objektīvs instruments līdzsvarotai reģionālajai attīstībai un ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai, kā arī dotu iespēju veikt valsts atbalsta ietekmes analīzi, tādējādi ļaujot piemērot lielāka izdevīguma principu;

J.   tā kā valsts atbalsta kritēriju noteikšanā un ietekmes izvērtēšanā būtu jāizmanto dažādi reģionālās attīstības un konkurētspējas sarežģīti un precīzi rādītāji, tostarp atsevišķam reģionam piešķirtā atbalsta kopsumma;

K.   tā kā reģionālā atbalsta piešķiršanas svarīgākais mērķim ir jābūt izaugsmes un darba vietu radīšanas veicināšanai;

1.   atzīmē Komisijas paziņojuma projektu par pamatnostādnēm attiecībā uz reģionālo valsts atbalstu 2007.-2013. gadam;

2.   aicina Komisiju nepieņemt reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektu, iekams dalībvalstis ir noteikušas Eiropas Savienības finanšu plānu un ir pieņemts lēmums par reģionālās un kohēzijas policijas budžetu;

3.   uzskata, ka, ievērojot taisnīguma principu, atbalsta intensitātes maksimālajai robežai visās 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kategorijās un attālākajiem reģioniem jaunajā plānošanas posmā būtu jāpaliek tādam pašam kā iepriekšējā posmā 2000.-2006. gadam;

4.   prasa, lai diferenciālis nepārsniegtu 10 procentu punktus, nolūkā novērst uzņēmējdarbības pārvietošanu un sekojošu kropļotu konkurenci dalībvalstu mazāk attīstītos reģionos Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

5.   ierosina, ka attālākajiem reģioniem būtu automātiski jāsaņem Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktais statuss, kā arī izsaka to pašu ierosinājumu attiecībā uz reģioniem, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas, ģeogrāfiskie vai demogrāfiskie apstākļi;

6.   uzsver visu kohēzijas dimensiju nozīmīgumu, kā arī prasa, lai pienācīgu uzmanību pievērstu lauku reģioniem, rūpniecības pārejas skartiem reģioniem, panīkušām pilsētu teritorijām, kā arī reģioniem, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kā arī pārrobežu, salu un kalnu reģioniem; aicina Komisiju tomēr apsvērt tādu īpašu kritēriju sagatavošanu, ar kuriem varēs noteikt iepriekš minētos reģionus un nodrošināt tiem tāda līmeņa atbalstu, kas ir samērīgs attiecīgajos reģionos esošajām problēmām;

7.   uzskata, ka statistiskās ietekmes reģioniem jāsaglabā 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto apgabalu statuss, kā ir paredzēts iepriekš minētajā rezolūcijā attiecībā uz Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, piemērojot tiem tādu pašu režīmu kā konverģences mērķa reģioniem atbilstīgi struktūrfondu un kohēzijas fondu vispārējiem noteikumiem; tādēļ attiecībā uz statistiskās ietekmes reģioniem prasa attiecīgo noteikumu saglabāšanu līdz plānošanas perioda beigām, t.i., 2013. gadam, nepārskatot attiecīgo reģionu stāvokli 2009. gadā;

8.   augstu vērtē Komisijas nodomu izmantot nodarbinātības līmeni kā noderīgu rādītāju, lai dalībvalstis noteiktu reģionus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu atbilstīgi 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tomēr uzsver nepieciešamību ieviest rādītājus, kuri parādīs reģionu attīstības dažādās atšķirības, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju noteikt reģionu relatīvo labklājības pakāpi un attiecīgi to piemērojamību atbalsta saņemšanai;

9.   atzīmē, ka 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto apgabalu statusu var piešķirt vairākiem reģioniem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, atbilstīgi Komisijas noteiktajam maksimālajam attiecīgās valsts apjomam un ņemot vērā arī bezdarba atšķirības reģionos; attiecībā uz maksimālo apjomu iedzīvotājiem tomēr aicina Komisiju pieņemt sadales kritērijus, kuros ņem vērā atsevišķu dalībvalstu relatīvi zemāko attīstību, lai nepiemērotu stingrus sodus tām valstīm, kurās joprojām ir vērojams nozīmīgas un objektīvas iekšējās atšķirības daļēji sakarā ar mazāk attīstītiem reģioniem, kuriem ir Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktais apgabalu statuss; tādēļ aicina pieņemt tādus pašus sadales kritērijus un izlabošanas pasākumus, kas ir noteikti līdzšinējās pamatnostādnēs, kā arī pieļaut nelielo nepieciešamo maksimālā apjoma palielinājumu iedzīvotājiem kopumā visās 25 ES dalībvalstīs, kuras var pretendēt uz valsts atbalstu;

10.   uzskata, ka ekonomikas attīstības reģioniem būtu jāsaņem Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie maksimālie atbalsta apjomi, lai novērstu to, ka pēkšņas izmaiņas atbalsta līmenī traucētu attiecīgo reģionu kopējo attīstību;

11.   atkārtoti norāda, ka visam reģionālajam atbalstam, ko piešķir, atkāpjoties no Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta, jābūt dalībvalstu saskaņotas un vienotas reģionālās politikas daļai;

12.   prasa Komisijai mudināt dalībvalstis pārredzamā veidā izklāstīt gan ekonomiskos principus, gan statistikas kritērijus, ko tās grasās izmantot, lai galīgi noteiktu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģionus; atgādina dalībvalstīm, ka 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģionu noteikšanā valstu līmenī ir jāapspriežas ar vietējām un reģionu pašvaldībām;

13.   prasa Komisijai nodrošināt, ka reģionu kompetentās iestādes var ievērot partnerības principu, lai par prioritāriem noteikt ieguldījumu projektus, kuri īpaši attiecas uz attiecīgajiem reģioniem atbilstīgi reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektam;

14.   atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu piemērot papildu drošības tīklu, lai nodrošinātu, ka nevienā dalībvalstī vairāk kā 50% iedzīvotāju attiecīgajā reģionā nezaudē attiecīgo atbalstu 2000.-2006. gada posmā, tomēr iesaka Komisijai mainīt drošības tīkla nostiprināšanu, samazinot 50% robežu, lai izvairītos no ievērojamas to iedzīvotāju skaita samazināšanas, kas saņem šo atbalstu laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam;

15.   prasa reģioniem ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto statusu piemērot pārejas sistēmu, kas ir līdzīga tradicionālajam mehānismam, kas ir izveidots reģioniem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, nolūkā izvairīties no pārāk krasa atbalsta samazinājuma attiecīgajiem iedzīvotājiem;

16.   aicina Komisiju ieviest atbalsta samazināšanas pārejas periodu 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem reģioniem, kuri saskaņā ar jauno priekšlikumu kļūs par reģioniem, kuriem atbalstu nepiešķir;

17.   pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu ļaut dalībvalstīm izmantot reģionālo valsts atbalstu, lai risinātu īpašas ekonomikas problēmas, tostarp atšķirības, kas ir konstatētas par NUTS III zemākā līmenī, kuras izpaužas kā zemāks IKP, augstāks bezdarbs, kā arī citi atzīti tautsaimniecības rādītāji, dodot šīm dalībvalstīm iespēju piešķirt valsts atbalstu arī lieliem uzņēmumiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē attiecīgu labumu piešķiršanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

18.   tomēr uzsver citu rādītāju lietderību, kuri ļauj labāk izvērtēt attīstības sarežģījumus atsevišķos reģionos;

19.   šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgi ir nodrošināt spēcīgu sinerģiju starp visiem nākamajiem globalizācijas fondiem, kuri ir izveidoti, lai risinātu pārstrukturizācijas izraisītas īpašas ekonomikas problēmas, un reģionālā atbalsta pamatnostādnēm;

20.   saprot, ka pienācīgs darbības atbalsts reģioniem, kuros ir nelabvēlīgi strukturāli apstākļi, ir labs veids ieguldījumu atbalsta papildināšanai šajos reģionos, kā arī atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi atļaut dalībvalstīm šajā jomā rīkoties elastīgi;

21.   pauž cerību, ka Komisija apsvērs darbības atbalsta piešķiršanu reģioniem, kuri no 2007. gada zaudēs Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto statusu, kā arī piešķirs pienācīgas darbības atbalsta papildu summas reģioniem, kuros ir neizdevīgi dabas, ģeogrāfiskie vai demogrāfiskie apstākļi;

22.   atzinīgi vērtē Komisijas noteikto efektīvo maksimālā atbalsta diferenciāli reģioniem, kuri saņem mazāk atbalsta un kuriem ir kopīga sauszemes robeža, kā arī ieteic, ka šie noteikumi jāpiemēro arī reģioniem, kuriem ir kopīga jūras robeža ar vairāk atbalstītiem reģioniem, nesamazinot atbalsta maksimālo apjomu reģionos, kuri saņem vairāk atbalsta;

23.   augstu vērtē to, ka Komisija ļauj dalībvalstīm piešķirt ievērojamas reģionālā valsts atbalsta papildsummas MVU; ierosina, ka pieaugums jāpielāgo, nosakot vienotu 20% skaitli gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, lai nekavētu izaugsmi mazo uzņēmumu vidū;

24.   uzskata, ka attiecībā uz horizontālā atbalsta pamatnostādnēm arī ir jāņem vērā teritoriju atšķirības, lai neapdraudētu kohēzijas mērķus, kuru sakarā šis atbalsts jāsaglabā pašreizējā apjomā;

25.   tādēļ mudina Komisiju papildus palielināt valsts atbalsta intensitātes maksimālo robežu nabadzīgāku reģionu labā, ja valsts atbalstu piešķir, pamatojoties uz jaunajām horizontālā atbalsta pamatnostādnēm; šo horizontālā atbalsta papildinājumu būtu jādiferencē atbilstīgi reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekta 41. līdz 46. punktā izklāstītajai reģionālā atbalsta intensitātes klasifikācijai;

26.   atbalsta Komisijas ierosināto sākotnējā ieguldījuma noteikšanu, jo īpaši attaisnoto izdevumu diferenciāciju starp MVU un lielajiem uzņēmumiem, kā nosaka reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekta 31. punkts un turpmākie tā punkti, tomēr pauž cerību par lielāku elastīgumu īpašos gadījumos, ja tas ir nepieciešams; aicina Komisiju, pamatojoties uz reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektu, tomēr noskaidrot, vai par pakalpojumu sniegšanu, kā arī produktu piegādi var pretendēt uz atbalstu; turklāt uzskata, ka, nosakot sākotnējo ieguldījumu, jāturpina piemērot līdzšinējā prasība, ka ieguldījumiem būtiski jāmaina produktu vai ražošanas procesa racionalizācija, diversifikācija vai modernizācija, jo minētā prasība šķiet mazāk ierobežojoša, nekā prasība ieviest tirgū pilnīgi jaunu produktu;

27.   saistībā ar līdzšinējo praksi ierosina Komisijai tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas vienoto valūtu, dot iespēju attiecībā uz projektiem, kas ir daļa no pieņemtajām programmām, piemērot tās dienas maiņas kursu, kurā ir saņemts iesniegums par atbalsta piešķiršanu, jo atbalsta noteiktajam līmenim ir jābūt zināmam projekta izvērtēšanas laikā, nevis tikai lēmuma pieņemšanas dienā;

28.   aicina Komisiju precīzāk norādīt tās lietas, kas veido attaisnotos izdevumus, lai varētu precīzāk noteikt attiecīgās kategorijas un lai lēmumu pieņemšanu attiecībā uz izdevumiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, varētu uzticēt dalībvalstīm;

29.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst, ka reģionālā atbalsta veids var būt atšķirīgs, kā arī aicina Komisiju veikt pētījumu, izvērtējot, kurš valsts atbalsta veids būtu vispiemērotākais reģionālajai attīstībai un kuram būtu mazāks konkurences kropļošanas risks;

30.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu prasīt, ka attaisnotiem nemateriāliem līdzekļiem jāpaliek reģionā, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un to nodrošinātu vairāki noteikumi 53. punktā reģionāla atbalsta pamatnostādņu projektā 2007.-2013. gadam; tomēr prasa sniegt skaidrojumu, vai pārceļot uzņēmumu no viena reģiona, kurā var pretendēt uz atbalstu, uz citu arī pārkāpj noteikumu, ar ko piešķir atbalstu īpašu ieguldījumu finansēšanai, vai arī vienkārši pārvieto ieguldījumus uz reģionu, kurā nevar pretendēt uz atbalstu, tādējādi dodot pamatu piemērot noteiktās sankcijas;

31.   atzinīgi vērtē to, ka Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem reģioniem turpinās piešķirt pagaidu un pakāpeniski mazāku darbības atbalstu, ja tas ir skaidri paredzēts reģionālās attīstības trūkumu novēršanai un ir proporcionāls; tomēr mudina Komisiju noteikt precīzāku definīciju darbības atbalsta atbilstības kritērijiem;

32.   atzinīgi vērtē to, ka darbības atbalstu, kurš pakāpeniski nesamazinās, kā arī uz kuru neattiecas termiņš, arī turpmāk piešķirs reģioniem, kuros ir pastāvīgi nelabvēlīgi apstākļi;

33.   uzskata, ka nomaļiem un mazapdzīvotiem reģioniem jāpiešķir darbības atbalsts transporta papildu izmaksām, ja šis atbalsts ir saskaņā ar reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekta 79. punktā noteiktiem objektīviem kritērijiem un ja publiskā iepirkuma noteikumi nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi, kas saņem valsts atbalstu, godīgi nosaka cenas; arī uzskata, ka atbalsts jāpiešķir straujākai reģionālajai attīstībai ES reģionos, kuros ir pastāvīgi nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, salu un kalnu reģioniem, jo tādējādi veicinātu labāku Kopienas integrāciju;

34.   ierosina, lai papildu izmaksu noteikšanas nolūkā, kā arī nolūkā dot vienādas piekļuves iespēju tirgum darbības atbalstu atsevišķos gadījumos piešķirtu arī selektīvi reģioniem, kuros ir īpaši apstākļi, t. i., reģioniem, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, mazapdzīvotiem reģioniem, reģioniem, no kuriem izceļo daudz iedzīvotāju, kā arī salu, pārrobežu un kalnu reģioniem; tomēr mudina Komisiju precīzi noteikt atbilstības kritērijus darbības atbalstam iepriekš minētajos reģionos;

35.   aicina atzīt, ka tiešais atbalsts transportam var dot ieguldījumu salu reģionu ekonomikas veiksmīgākā integrācijā Kopienā, kā arī iespēju izmantot ģeogrāfisko stāvokli jūras reģionos, kuri ietver ES;

36.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ievieš kopsummas maksimālo robežu attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir noteiktiem nemateriālo ieguldījumu projektiem lieliem uzņēmumiem, lai ierobežotu to finansējuma maksimālo summu saistībā ar kopējo ieguldījumu;

37.   uzsver, ka vispārējai prasībai saglabāt valsts atbalsta ieguldījumus attiecīgā reģionā būtu jāatbilst struktūrfondu prasībām;

38.   atzīst, ka noteiktais vispārējais maksimālais līmenis attiecībā uz saistībām turpināt piešķirt ieguldījumus ir vismaz pieci gadi pēc to beigām; prasa šo noteikumu piemērot samērā elastīgi, lai neapturētu novatorismu, ja tehnoloģiju strauju izmaiņu gadījumā šo piecu gadu posmā novecojušu rūpnīcu vai iekārtas arī attiecīgi nomaina;

39.   mudina Komisiju noteikt reģionālā atbalsta pamatnostādnes, balstoties uz proporcionalitātes principu, atbalsta atgūšanai gadījumā, ja neievēro attiecīgās saistības;

40.   uzskata, ka ES atbalsts uzņēmumu pārvietošanai norada nekādu pievienoto vērtību Eiropas Savienībā, un tādēļ no tā ir jāizvairās;

41.   uzsver, ka visas tautsaimniecības nozares ir vienlīdzīgas un ka attiecīgi jāsaglabā visu attiecīgo juridisko instrumentu vienotība;

42.   principā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu daudznozaru pamatprincipus saskaņot ar jaunajām reģionālā atbalsta pamatnostādnēm, nesamazinot tajos noteikto atbalsta intensitāti;

43.   brīdina, ka Komisijas priekšlikums maksimālo atbalsta procentu daļu balstīt uz bruto dotāciju līmeņiem (atšķirībā no iepriekšējā perioda, kurā atšķirīgās nodokļu sistēmas ņēma vērā ar tīrās dotācijas ekvivalenta (TDE) formulas palīdzību) varētu palielināt atšķirības starp atbalstu, ko uzņēmumi dažādu dalībvalstu reģionos var iegūt, neņemot vērā kohēzijas kritērijus;

44.   ar bažām atzīmē, ka maksimālās robežas samazināšana nolūkā noteikt maksimālo atbalsta intensitāti (IKP uz vienu iedzīvotāju), kā arī izmaiņas aprēķinu metodē (bruto, nevis neto subsīdijas) faktiski noved pie ļoti nopietnas atbalsta samazināšanas, neņemot vērā atbalsta kā konverģences un kohēzijas instrumenta efektivitāti; tādēļ prasa Komisijai pārredzamas atbalsta vadības nolūkā nodrošināt objektīvu pamatojumu šādu izmaņu nepieciešamībai;

45.   mudina Komisiju apsvērt, kā izmantot TDE formulu, lai aprēķinātu valsts atbalsta faktisko ietekmi uz reģionālo attīstību;

46.   atzinīgi vērtē jaunā veida atbalstu mazajiem uzņēmumiem reģionos, kuri saņem atbalstu, kā arī īpašos pasākumus mazapdzīvotiem reģioniem un mazām salām saistībā ar atbilstības kritērijiem atbalsta saņemšanai;

47.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pagarināt kategoriju atbrīvojumu no iepriekšējas paziņošanas par reģionālo ieguldījumu atbalsta pārredzamiem veidiem un iesaka, lai kategoriju atbrīvojumu maksimālā apjoma noteikšanā ņem vērā inflāciju;

48.   uzsver, ka noteikumos par izņēmumiem skaidri jāietver dalībvalstu iespēja pieteikt atbalsta projektus un Komisijas iespēja izvērtēt to atbilstību, izmantojot elastīgākus kritērijus, lai varētu ņemt vērā visas atsevišķās reģionu un nozaru īpatnības, ka arī novatorisku pieeju;

49.   cer, ka Komisijai vienkāršos kategoriju atbrīvojumu noteikumus un padarīs tos pārredzamākus, tomēr ieviesīs atbilstīgu kontrolmehānismu, lai novērstu kategoriju atbrīvojumu ļaunprātīgu izmantošanu;

50.   aicina Komisiju pārbaudīt, vai var paaugstināt līdzšinējo EUR 100 000 minimālo robežvērtību, kas nodrošinātu atvieglojumus un birokrātijas samazināšanos attiecībā uz MVU un jaunajiem uzņēmumiem;

51.   uzsver, ka dalībvalstu valsts atbalsts ir nozīmīgs finanšu instruments ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un ka tādēļ tas ir jāiekļauj dalībvalstu pamatprincipu kopumā un jāapstiprina kā daļa no daudzgadu valstu programmas;

52.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzlabot reģionālā valsts atbalsta pārredzamību paplašinātajā Eiropas Savienībā, kā arī atbalsta to, ka visu ES piemērojamo reģionāla atbalsta shēmu pilni teksti ir viegli pieejami visām ieinteresētajām personām;

53.   prasa valsts atbalsta pamatnoteikumus, kas ir saistīti ar struktūrfondiem, iekļaut Padomes regulā, ar ko paredz vispārējus noteikumus attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu;

54.   pauž pateicību Komisijai, ka tā ir ņēmusi vērā Parlamenta apsvērumus apspriešanās laikā, kā rezultātā varēja izstrādāt šajā rezolūcijā reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektu;

55.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

(1) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp. (2) 2 Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0083. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0277.