Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES līguma 6. un 7. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2., 3., 5. un 6. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1, 4, 19, 47 un 48. pantu,

–   ņemot vērā Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem 2., 3. un 11. pantu,

–   ņemot vērā 2005. gada 9. jūnijā Eiropas Komisijai un Padomei Martine Roure, Giovanni Claudio Fava un Wolfgang Kreissl-Dörfler (PSE) iesniegtos rakstiskos jautājumus E-2203/05 un E-2204/05 par "ārkārtas pārvietošanas" gadījumiem Eiropas Savienības teritorijā,

–   ņemot vērā ES un ASV transatlantijas dialogu, jo īpaši ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2005. gada 20. jūnijā un tajā pieņemtās ES un ASV deklarācijas par cīņu pret terorismu un par demokrātiju, brīvību un cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā ES un ASV Nolīguma par tiesu iestāžu sadarbību(1) un personu izdošanu(2) noteikumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā starptautiskais terorisms ir viens no lielākajiem draudiem ES sabiedrībai un tās vērtībām;

B.   tā kā "Washington Post" 2005. gada 2. novembrī ziņoja, ka CIP ir turējusi apcietinājumā un nopratinājusi par terorismu aizdomās turamas personas slepenos objektos Austrumeiropā saistībā ar globālu, slēptu transportēšanas, apcietināšanas un nopratināšanas sistēmu, zināmu kā "ārkārtas pārvietošana", ko izveidoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem un kas darbojas ārpus jebkurām tiesu iestādes veiktām kontrolēm vai izdošanas prasībām;

C.  C tā kā sadarbība izlūkošanas jomā joprojām ir dalībvalstu kompetence un to divpusējo un daudzpusējo attiecību jautājums;

D.   pauž bažas, ka saistībā ar cīņu pret starptautisko terorismu, kas uzsākta kopš 2001. gada 11. septembra, acīmredzami tiek pārkāptas Eiropas un starptautiskās pamattiesības;

E.   tā kā iespējams, ka šie un citi par terorismu aizdomās turētie atrodas apcietinājumā ASV vai ārvalstīs kā "neredzamie gūstekņi", kas nozīmē, ka viņi varētu būt nolaupīti un tiek turēti apcietinājumā bez tiesībām sarakstīties un sazināties, kā arī bez jebkādām juridiskām tiesībām vai piekļuves aizstāvībai, vai Sarkanā Krusta palīdzībai;

F.   tā kā šādi apcietinātie var būt pakļauti nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās veidiem vai spīdzināšanai;

G.   tā kā vairākās dalībvalstīs ir uzsākta tiesiska, parlamentāra un oficiāla izmeklēšana, lai pārbaudītu aizdomas par CIP darbību saistībā ar šo "neredzamo gūstekņu" nolaupīšanu, pārvadāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā;

H.   tā kā šādas izmeklēšanas, kā arī informācija presē un tādu NVO kā cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Human Rights Watch ziņojumi norādījuši kodus un pazīšanas zīmes lidmašīnām un lidostu objektiem, ko, iespējams, izmanto CIP, lai transportētu aizdomās turētos pret kuriem piemēro ārkārtas pārvietošanu, tostarp objektiem, tādiem kā Aviano Itālijā, Ramšteina Vācijā un Kogalničeni Rumānijā, kuras atrodas Eiropas Savienības un tās nākamo dalībvalstu teritorijā;

I.   tā kā jebkāds atbalsts vai palīdzība citas valsts aģentiem, lai slepeni apcietinātu un spīdzinātu, tostarp atbalsts vai palīdzība, lai pārvadātu ar lidmašīnu un izmantotu lidostas objektus, ir arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.un 5. panta pārkāpums;

J.   tā kā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. pantu Eiropas Padomes ģenerālsekretārs 2005. gada 21. novembrī ir uzsācis šo iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu, prasot to Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 45 valstu valdībām, kas ir pievienojušās Konvencijai, sniegt atbildes līdz 2006. gada 21. februārim;

K.   tā kā šī lieta skar tiesiskus, morālus un drošības jautājumus, cīnoties pret terorismu, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies apkarot un uzvarēt;

L.   tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (PACE) šīs izmeklēšanas vadīšanai ir izraudzījusies referentu Dick Marty;

M.   tā kā ir ārkārtīgi svarīgi veikt pilnīgu visu ASV iespējamo cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumu izmeklēšanu un Eiropas valdību līdzdalību noziegumā, kas tieši attiecas uz pamattiesību ievērošanu Eiropas Savienībā;

1.   atkārtoti apliecina Parlamenta apņemšanos cīnīties pret terorismu, bet uzsver, ka cīņā pret terorismu nevar uzvarēt, neievērojot tos pamatprincipus, ko teroristi vēlas iznīcināt, konkrēti, ka nekādā gadījumā nedrīkst neievērot pamattiesību aizsardzību;

2.   ir pārliecināts, ka cīņai pret terorismu jānotiek ar likumīgu līdzekļu palīdzību un ka šajā jaunajā kara viedā uzvaru jāgūst, ievērojot starptautisko tiesību normas, turklāt valdību un sabiedrības pieejai jābūt līdzvērtīgi atbildīgai;

3.   asi nosoda jebkādu spīdzināšanu, tostarp nežēlīgus, necilvēcīgus vai cieņu pazemojošus apiešanās veidus;

4.   atgādina, ka ES līguma 6. pantā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm izvirzīta prasība ievērot pamattiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālām tradīcijām, un ka starptautiskās saistības, kā arī šie kopīgie principi, aizliedz pielietot spīdzināšanu;

5.   atgādina, ka ES līguma 7. pants paredz Padomei, gadījumā, ja dalībvalsts būtiski un pastāvīgi pārkāpj pamattiesības vai pastāv šādu pārkāpumu iespējamība, paredzēta iespēja atcelt atsevišķas tiesības, tostarp balsstiesības Padomē, kā nesen atkārtoti paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franko Frattīni;

6.   pauž nopietnas bažas par iespējamiem pārkāpumiem CIP darbībā saistībā ar terorismā apsūdzēto nelikumīgu nolaupīšanu, pārvadāšanu, slepenu turēšanu apcietinājumā un spīdzināšanu, kā arī par iespējamām slepenām CIP apcietinājumu vietām Eiropas Savienības teritorijā un pievienošanās valstīs un kandidātvalstīs;

7.   uzsver, ka pilnīga pārredzamība un tiesību pamataktu savstarpēja ievērošana ir priekšnoteikums turpmākai ES un ASV attiecību stiprināšanai un sadarbībai cīņā pret terorismu;

8.   atzinīgi vērtē iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu, ko veic Eiropas Padome, un prasa visām dalībvalstīm nekavējoties sniegt jebkādu būtisku informāciju saistībā ar šo lietu;

9.   aicina Padomi un Komisiju pārbaudīt paziņojumus presē saistībā ar 2003. gada nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ASV sniedz piekļuvi "īpašiem" tranzīta objektiem;

10.   aicina attiecīgās valdības visiem spēkiem pārbaudīt paziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem, kas līdz šim ir veikti, un sniegt Komisijai un Eiropas Padomei visu nepieciešamo informāciju;

11.   uzskata, ka paralēli Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas referenta Dick Marty vadītajai izmeklēšanai un mācoties no tās, arī Parlamentam jāveic parlamentārā izmeklēšana, kas jāvada vismaz pagaidu komitejai, kura izveidota saskaņā ar Reglamenta 175. pantu, un jāpiesaista pamattiesību ekspertus, lai citu starpā pārbaudītu:

12.   apņemas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu uzsākt procedūru, ja izmeklēšanā apstiprināsies iespējamo pārkāpumu izdarīšana, ka kāda dalībvalsts apzināti vai neapzināti ir sniegusi palīdzību aģentiem, kuri, veicot šādas darbības, rīkojušies citu valdību vārdā;

13.   aicina Eiropadomi tā sanāksmē 2005. gada 16. un 17. decembrī izskatīt šos jautājumus un prasa, lai pašreizējā AK prezidentūra un nākamā Austrijas prezidentūra kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Žozefu Borelu nekavējoties nodibina vajadzīgos sakarus ar ASV Valsts sekretāri Condoleezza Rice, ASV Kongresu, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Padomi;

14.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu, kā arī pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un ASV Kongresa abām palātām.

(1) OV L 181, 19.7.2003., 27. lpp. (2) OV L 181, 19.7.2003., 34. lpp.