Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 94 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību frontālās sadursmes gadījumā un Noteikumiem Nr. 95 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību sānu sadursmes gadījumā (KOM(2004)0672 – 7590/2005 ‐ C6–0209/2005 ‐ 2004/0243(AVC))

P6_TA(2005)0273 A6-0218/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0672 - 7590/2005)(1),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Padomes 1997. gada 27. novembra Lēmuma 97/836/EK 3. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu(2) (C6-0209/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 1. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A6-0218/2005),

1.   piekrīt Padomes lēmuma priekšlikumam;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai (KOM(2005)0241)

P6_TA(2005)0274 B6-0392/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (KOM(2005)0241),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvu 2003/11/EK, ar ko divdesmit ceturto reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (pentabromdifenilēteris, oktabromdifenilēteris)(1),

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(2)

–   ņemot vērā EK līguma 95. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā tās Reglamenta 81. pantu,

A.   tā kā viens no Direktīvas 2002/95/EK(3) mērķiem ir dot ieguldījumu cilvēka veselības aizsardzībā, kā arī nevajadzīgu elektrisku un elektronisku iekārtu videi draudzīgā pārstrādē un iznīcināšanā; tā kā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu sākot no 2006. gada 1. jūlija ierobežo dažu bīstamu vielu izmantošanu jaunās elektriskās un elektroniskās iekārtās, ja vien tās nav direktīvas pielikumā minētie izņēmumi;

B.   tā kā 2005. gada 19. aprīlī komiteja, ko izveidoja saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 7. pantu, nepieņēma labvēlīgu atzinumu par Komisijas lēmuma priekšlikumu nolūkā grozīt pielikumu Direktīvai 2002/95/EK un tādējādi svītrot atsevišķu sarakstā iekļauto priekšmetu prioritāru novērtēšanu, kā arī sarakstam pievienot divus jaunus izņēmumus (deka-BDE pielietojums polimēros un svins bronzu saturošos gultņu ieliktņos un buksēs); tā kā 2005. gada 8. jūnijā Parlaments saņēma Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, lai grozītu pielikumu Direktīvai 2002/95/EK tādā pašā veidā;

C.   tā kā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 5. punktu nosaka Parlamenta tiesības pieņemt rezolūciju, lai informētu Padomi, ka Komisijas priekšlikums pārsniedz šajā pamatinstrumentā paredzētās īstenošanas pilnvaras;

D.   tā kā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punktu paredz, ka grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem ar komiteju procedūras palīdzību; tā kā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu paredz iespēju izņemt bīstamas vielas no aizliegto vielu saraksta gadījumā, ja nav īstenojama to aizstāšana ar drošāku alternatīvu(4); tā kā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu nosaka vienīgo kritēriju, kuru var ņemt vērā nolūkā pievienot izņēmumus pielikumā minētajam sarakstam, izmantojot komiteju procedūru;

E.   tā kā ierosinātā lēmuma 2. apsvērumā apgalvo, ka no aizliegto vielu saraksta jāizņem atsevišķi materiāli un detaļas, kas satur bīstamas vielas, jo "šo bīstamo vielu neizmantošana vai aizstāšana minētajos materiālos un detaļās vēl aizvien nav iespējama"; tā kā vairāki pētījumi ir parādījuši, ka, tieši pretēji, daudzos, ja ne visos, polimēru pielietojumos elektriskās un elektroniskās iekārtās Direktīvas 2002/95/EK 4. panta 1. punktā ietverto deka-BDE ir iespējams aizstāt ar drošāku alternatīvu;

F.   tā kā 3. apsvērumā apgalvo, ka "deka-BDE riska novērtējumā (...) ir atzīts, ka pašreiz nav nepieciešams veikt pasākumus (...), lai mazinātu risku, kam pakļauti patērētāji, deka-BDE var nepiemērot Direktīvas 2002/95/EK 4. panta 1. punkta prasības"; tā kā attiecībā uz ES vispārējiem likumdošanas pasākumiem būtu jāņem vērā zinātniskā riska novērtējuma visi aspekti, kā arī attiecīgās zinātniskās komitejas atzinums; tā kā Direktīvas 2002/95/EK 4. panta 1. punktā minētās vielas riska apsvēršana kā tāda tomēr nav iekļauta Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un tāpēc nevar būt pamatojums minētā pielikuma grozīšanai, izmantojot komiteju procedūru; tā kā šādai pārskatīšanai būtu vajadzīgs tiesību akta priekšlikums saskaņā ar EK līguma 251. pantu;

G.   tā kā, neskarot riska apsvēršanas nepieņemamību komiteju procedūrā, ierosinātajā priekšlikumā nav ņemti vērā 2004. gada maijā veiktā vides riska papildu novērtējuma rezultāti, kas uzrādīja deka-BDE ievērojamo noturību, kā arī sniedza informāciju par šīs vielas plašu izplatību augstākas kārtas plēsīgu zvēru vidū un Arktikas reģionos, tās neirotoksisko ietekmi un to, ka zīdītāji to uzņēma laboratorijā veiktās izpētes laikā, kā arī vēl toksiskāku un uzkrājošāku vielu, tādu kā difenilēteri ar mazāku broma saturu, iespējamu veidošanos; tā kā visu komerciāli pieejamu difenilēteru ar mazāku broma saturu pārdošanas veicināšana un izmantošana ir aizliegta sākot no 2004. gada 15. augusta Direktīvu 2003/11/EK;

H.   tā kā ierosinātais lēmums ir pretrunā ar viedokli, ko2005. gada 18. martā izteikusi pašas Komisijas Zinātniskā Komiteja veselības un vides apdraudējuma jautājumos, kura, pamatojoties uz minēto riska novērtējumu, stingri iesaka vēl vairāk samazināt risku;

I.   tā kā ierosinātais lēmums ir pretrunā ar Direktīvas 2002/95/EK vienu no mērķiem, kā arī ar pārējo likumdevēju Direktīvas 2003/11/EK 6. apsvērumā izteikto skaidro vēlmi, kurā Parlaments un Padome pieprasa nekavējoties veikt turpmākus riska samazināšanas pasākumus attiecībā uz deka-BDE, ja vien turpmākā riska novērtējumā netiek atzīts, ka deka-BDE nerada pamatu bažām; tā kā, tieši pretēji, riska papildu novērtējums vēl aizvien rada pamatu bažām,

1.   uzskata, ka Komisija nav rīkojusies saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tādējādi ir pārkāpusi minētajā direktīvā noteiktās īstenošanas pilnvaras;

2.   aicina Padomi neatbalstīt minēto priekšlikumu, ja vien Komisija to negroza, svītrojot tekstu par deka-BDE;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 42, 15.2.2003., 45. lpp. (2) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (3) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp. (4) Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka "elektrisko un elektronisko iekārtu materiālu un detaļu atbrīvošanai no 4. panta 1. punkta prasībām, ja to likvidēšana vai aizvietošana, izmantojot plānojuma izmaiņas vai tādus materiālus un tādas detaļas, kurām nevajag nevienu no minētajā pantā minētajiem materiāliem vai vielām, tehniski vai zinātniski nav realizējama, vai ja aizvietošanas radītā negatīva ietekme attiecībā uz vidi, veselību un / vai patērētāju drošību var atsvērt tās radītos ieguvumus attiecībā uz vidi, veselību un / vai patērētāju drošību;"

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par datorizpildāmo izgudrojumu patentspēju (11979/1/2004 – C6-0058/2005 – 2002/0047(COD))

P6_TA(2005)0275 A6-0207/2005

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11979/1/2004 – C6-0058/2005),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2002)0092) (2),

–   ņemot vērā EK līguma 251.panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 61. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0207/2005),

1.   noraida kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam paziņot par likumdošanas procedūras izbeigšanu un nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 230. lpp. (2) OV C 151 E, 25.6.2002., 129. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (KOM(2004)0634 ‐ C6–0130/2004 ‐ 2004/0231(COD))

P6_TA(2005)0276 A6-0169/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0634)(1),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0130/2004),

–   ņemot vērā ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0169/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(2),

tā kā:

(1)  Kopienas Sestā Vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), pieprasa atbalstīt iespēju pilsoņiem piekļūt informācijai par vides tendenču stāvokli attiecībā uz sabiedrības, ekonomikas un veselības nodrošināšanas tendencēm, kā arī vispārēju informētību par vidi uzlabošanu.

(2)  ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija), ko 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Eiropas Kopiena, atzīst, ka lielāka sabiedrības piekļuve informācijai par vidi un šādas informācijas izplatīšana veicina vides jautājumu labāku izpratni, uzskatu brīvu apmaiņu, sabiedrības efektīvāku līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un, visbeidzot, labāku apkārtējo vidi.

(3)  Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri (turpmāk tekstā "PRTR") ir rentabls līdzeklis, lai veicinātu vides rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojošām vielām un piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas un atkritumiem, un izmantotu tendenču noteikšanā, uzrādītu progresu piesārņojuma samazināšanā, uzraudzītu atsevišķu starptautisko nolīgumu ievērošanu, noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar Kopienas un valsts vides politikām un programmām.

(4)  Integrēts un saskaņots PRTR nodrošina iedzīvotajiem, rūpniecībai, zinātniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citiem lēmumu pieņēmējiem stabilu datubāzi salīdzinājumiem un turpmākiem lēmumiem vides jautājumos.

(5)  Eiropas Kopiena 2003. gada 21. maijā parakstīja ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā "PRTR protokols"). Kopienas tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar šo protokolu, ņemot vērā protokola noslēgšanu no Kopienas puses.

(6)  Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (turpmāk tekstā "EPER") tika ieviests ar Lēmumu 2000/479/EK (4). PRTR protokols balstās uz tiem pašiem principiem, kā EPER, bet arī ārpus tiem, ietverot pārskatus par vairākām piesārņojošām vielām, vairākām darbībām, emisijām zemē, emisijām no izkliedētiem avotiem un pārnesēm ārpus teritorijas.

(7)  Eiropas PRTR noteiktos mērķus un uzdevumus var sasniegt tikai tad, ja dati ir ticami un salīdzināmi. Līdz ar to ir nepieciešama piemērota datu apkopošanas un pārsūtīšanas sistēmas saskaņošana, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību. Saskaņā ar PRTR protokolu Eiropas PRTR būtu maksimāli jāatvieglo sabiedrības piekļuve caur Internet tīklu. Emisijas un pārneses būtu viegli jāidentificē dažādos apstrādātos un neapstrādātos veidos, lai pietiekamā laikā būtu pieejama maksimāla informācija.

(8)  Lai tālāk nodrošinātu pilsoņiem pieejamās informācijas atbalstu par vides tendencēm, kā arī kopumā palielinātu izpratni par vidi, Eiropas PRTR būtu jāietver saites uz citām līdzīgām dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju datu bāzēm.

(9)  Saskaņā ar PRTR protokolu, Eiropas PRTR būtu jāietver arī informācija par īpašām atkritumu apglabāšanas darbībām, par kurām jāziņo, kā par emisijām zemē; par tādām reģenerācijas darbībām kā kanalizācijas nosēdumu un mēslojuma izkliedēšanu šajā kategorijā neziņo.

(10)  Lai sasniegtu Eiropas PRTR mērķi nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju un ļaut pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, datu apkopošanai un pārskatu sniegšanai ir nepieciešams paredzēt samērīgus, bet stingrus termiņus; tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem pārskatiem Komisijai.

(11)  Ziņojumi par emisijām no apsaimniekošanas objektiem, lai arī ne vienmēr sistemātiski, pilnīgi un salīdzināmi, ir labi noteikta kārtība daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā ir jāuzlabo ziņojumi par emisijām no piesārņojuma avotiem, lai ļautu lēmumu pieņēmējiem šīs emisijas labāk ietvert kontekstā un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai.

(12)  Dalībvalstu paziņotajiem datiem ir jābūt augstas kvalitātes, jo īpaši attiecībā uz to pilnību, konsekvenci un ticamību. Ir ļoti svarīgi saskaņot gan apsaimniekotāju, gan dalībvalstu turpmākos pasākumus, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Tādēļ Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāks darbu pie kvalitātes nodrošināšanas.

(13)  Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju sabiedrībai ir jāsniedz piekļuve Eiropas PRTR iekļautajai informācijai, nenorādot pamatojumu, galvenokārt nodrošinot, ka Eiropas PRTR paredz tiešu elektronisko piekļuvi caur Internetu.

(14)  Pieekļuvei informācijai, ko nodrošina Eiropas PRTR, būtu jābūt neierobežotai, un izņēmumi šim noteikumam ir iespējami tikai tur, kur to skaidri atļauj pašreizējie Kopienas tiesību akti.

(15)  Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju turpmākā Eiropas PRTR izstrādē jānodrošina sabiedrības līdzdalība ar iespējām laikus un efektīvi iesniegt piezīmes, informāciju, analīzi vai ar lēmumu pieņemšanas procesu saistītus atzinumus. Pieteicējiem jābūt iespējai apstrīdēt administratīvā procesā vai tiesas procesā valsts iestāžu aktus vai nolaidīgu rīcību uz pieprasījuma pamata.

(16)  Lai palielinātu PRTR lietderību un ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas, izstrādājot Eiropas PRTR īstenošanu atbalstošus ieteikumus, veicinot sabiedrības izpratni un nodrošinot atbilstošu un savlaicīgu tehnisko palīdzību.

(17)  Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5) izmantošanu.

(18)  Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, palielināt sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi, izveidojot integrētu, saskaņotu Kopienas mēroga elektronisko datubāzi, un tā kā nepieciešamība salīdzināt datus visās dalībvalstīs pieprasa augsta līmeņa saskaņošanu un tādējādi to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minēta mērķa sasniegšanai.

(19)  Lai vienkāršotu un pilnveidotu prasības par ziņošanu, būtu jāgroza Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (6) un Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (7).

(20)  Viens no Eiropas PRTR mērķiem ir informēt sabiedrību par nozīmīgām piesārņojošo vielu emisijām, kas radušās jo īpaši Direktīvā 96/61/EK minēto darbību rezultātā. Tas nozīmē, ka sabiedrības informēšanu par emisijām no iepriekš minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām iekārtām nosaka šī regula.

(21)  Lai samazinātu ziņojumu dubultošanos, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra sistēmas tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, var saskaņā ar PRTR protokolu integrēt ar esošajiem informācijas avotiem, piemēram, ziņošanas mehānismiem, ko nosaka licences vai darbības atļaujas. Saskaņā ar PRTR protokolu šīs regulas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest detalizētāku vai sabiedrībai pieejamāku piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, nekā to nosaka protokols.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (Eiropas PRTR) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā "protokols"), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.

2. pants

Definīcijas

3. pants

Eiropas PRTR saturs

4. pants

Projekts un struktūra

1.  Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apstrādātā, gan neapstrādātā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

2.  Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, pakāpeniski līdz pat vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.

3.  Eiropas PRTR ietver saites uz:

5. pants

Apsaimniekotāja sniegtie ziņojumi

1.  Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, apsaimniekotāji paziņo katru gadu savai kompetentajai valsts iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācija ir balstīta uz turpmak minētajiem mērījumiem, aprēķiniem vai novērtējumu:

Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, apsaimniekotāji iesniedz savai kompetentajai valsts iestādei nepieciešamo informāciju, kurā saskaņā ar III pielikumu, norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās valsts iestādes rīcībā.

Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, jāziņo par to analītisko un /vai aprēķināšanas metodi.

Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, jāiekļauj informācija par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.

2.  Informācijā, kas minēta 1. punktā, jāietver informācija par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.

Sniedzot šo informāciju, apsaimniekotājiem, ja vien tas ir iespējams, jāsniedz visa informācija, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.

3.  Katra apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs attiecīgā laika intervālā apkopo datus, kas nepieciešami, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.

4.  Gatavojot ziņojumu, attiecīgais apsaimniekotājs izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietver datu uzraudzību, emisiju faktorus, masas līdzsvarotības vienādošanu, netiešu uzraudzību vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstoši 9. panta 1. punkta noteikumiem un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, kad vien tās ir pieejamas.

5.  Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs saglabā dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem tika iegūta ziņojumā sniegtā informācija, piecu gadu laika posmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

6. pants

Emisijas zemē

Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai "zemes attīrīšana" vai "dziļa ievade", kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II.A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikai tā apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs, kurā šie atkritumi radušies.

7. pants

Dalībvalstu sniegtie pārskati

1.  Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram apsaimniekotāji iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4. un 5. punktā, to kompetentajai valsts iestādei.

2.  Dalībvalstis sniedz Komisijai visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, elektroniskā veidā saskaņā ar III pielikuma formātu un šādu grafiku:

Pirmais pārskata gads ir 2007. gads.

8. pants

Emisijas no piesārņojuma avotiem

1.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstošu telpisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

3.  Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.

9. pants

Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums

1.  Katra tā apsaimniekošanas objekta, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, apsaimniekotājs nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.

2.  Kompetentās valsts iestādes novērtē apsaimniekošanas objektu apsaimniekotāju iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.

3.  Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

4.  Komisija var pieņemt vadlīnijas attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīm vadlīnijām ir jāatbilst starptautiski atzītai metodoloģijai, ja vien tā ir pieejama, un citiem Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Piekļuve informācijai

1.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai bez maksas, izplatot to internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.

2.  Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR sabiedrībai pieejamās vietās.

11. pants

Konfidencialitāte

Vienmēr, kad dalībvalsts informāciju saglabā konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(10) 4. pantu, dalībvalsts savā pārskatā norāda saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu katram gadam atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu, kam pieprasīta konfidencialitāte, kāda veida informācija nav izpausta un kāda iemesla dēļ tā netiek izpausta.

12. pants

Sabiedrības līdzdalība

1.  Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ieskaitot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.

Sabiedrībai ir iespēja iesniegt piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus, kas ir būtiski attiecīgā laika posmā.

2.  Komisija ņem attiecīgi vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.

13. pants

Tiesas pieejamība

Tiesas pieejamību attiecībā uz sabiedrības piekļuvi vides informācijai piešķir saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un Kopienas institūcijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (11) 6., 7. un 8. pantu.

14. pants

Vadlīnijas

1.  Komisija izstrādā vadlīnijas, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

2.  Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu īpaši attiecas uz šādu informāciju par:

15. pants

Izpratnes veidošana

Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.

16. pants

Papildu informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm

1.  Dalībvalstis vienā pārskatā, kas balstīts uz informāciju par pēdējiem trīs pārskata gadiem, kas jānodod ik pēc trim gadiem kopā ar datiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu, informē Komisiju par praksi un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz:

2.  Lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu pārskatu sniegšanu, Komisija iesniedz aptaujas anketas projektu, ko apstiprina saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Komisijas atkārtots pārskats un grozījumu priekšlikumi

Komisija pārbauda dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 7. pantu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē pārskatu ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz informāciju no pēdējiem trim pieejamajiem pārskata gadiem sešus mēnešus pēc šīs informācijas publicēšanas internetā.

Šo pārskatu kopā ar Eiropas PRTR darbības novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Pielikumu grozījumi

19. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja (turpmāk tekstā "komiteja").

2.  Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzēto periodu nosaka uz trim mēnešiem.

20. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un preventīviem. Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un ziņo tai uzreiz par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

21. pants

Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi

1.  Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.

2.  Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

(1) Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).

(2) Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata perioda rezultātus.

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS (14)

Piezīmes:

(1) Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.

(2) Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un mediju nav jāsniedz pārskats.

(3) Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa

(4) Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.

(5) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(6) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(7) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(8) Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.

(9) Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.

(10) Izteikts kā I-TEQ.

(11) Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.

(12) Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.

(13) Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.

(14) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).

(15) Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.

(16) Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.

(17) Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).

III PIELIKUMS

IZMEŠU UN PĀRNESES DATU PĀRSKATU FORMĀTS, KO DALĪBVALSTIS IESNIEDZ KOMISIJAI

(1) Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(1) OV vēl nav publicēts. (2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Nostāja. (3) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (4) Komisijas Lēmums 2000/479/EK (2000. gada 17. jūlijs) par Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.). (5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (6) OV L 377, 31.12.1991., 20.lpp; Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.) (7) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (8) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003. (9) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003. (10) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). (12) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp. (13) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003. (14) * Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492 ‐ 2004/0163(AVC))

P6_TA(2005)0277 A6-0177/2005

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (KOM(2004)0492–2004/0163(AVC)),

–   ņemot vērā EK līguma 161. pantu,

–   ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju attiecībā uz trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas starpposma ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6–0177/2005),

1.   uzskata, ka priekšlikums regulai kopumā atbilst tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijai, un tāpēc nepauž turpmāku tiešu atbalstu Komisijas ierosinājumiem, bet tomēr aicina Komisiju un Padomi, it īpaši atsaucoties uz debatēm Padomē, ņemt vērā turpmāk izklāstītos specifiskos ieteikumus;

2.  Izsaka nožēlu, ka Eiropadomei nav izdevies panākt vienošanos par finanšu plānu, un izsaka bažas, ka šis apstāklis, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt kohēzijas politiku; uzskata, ka nenoteiktība attiecībā uz struktūrpolitikas jomu finansēšanu varētu vēl vairāk mazināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienības projektam;

3.  Mudina Eiropadomi, cik drīz vien iespējams, bet jebkurā gadījumā ‐ līdz 2005. gada beigām, pieņemt lēmumu, lai nodrošinātu, ka ES reģioniem un dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika sagatavot jaunās darbības programmas;

4.   pieprasa jaunajā plānošanas periodā ikreiz, kad tiek pieminēta ekonomikas un sociālā kohēzija, papildus atsaukties arī uz teritoriālās kohēzijas jēdzienu, kā arī īpašu uzmanību veltīt šī jaunā jēdziena attīstībai;

5.   noraida jebkādus būtiskus grozījumus attiecībā uz Komisijas priekšlikuma vispārējo uzbūvi un it īpaši jebkādus mēģinājumus atkārtoti nacionalizēt visu Savienības reģionālo politiku vai daļu no tās (1. sadaļa);

6.  Prasa, lai reģioni, kurus ir skārusi statistiskā ietekme, finansēšanas perioda sākumā saņemtu 85% no līdzekļiem, kas ir paredzēti reģioniem, kuri pilnībā tiek atbalstīti saistībā ar konverģences mērķi, un lai šos līdzekļus līdz 2013. gadam samazinātu līdz 60%;

7.   noraida jebkādus mēģinājumus samazināt stingra Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa nozīmīgumu un atzinīgi novērtē tā koncentrēšanos uz pieejamību, pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, kā arī informācijas sabiedrību; aicina visas šīs prioritātes cieši koordinēt ar Kopienas programmām un politikas jomām, it īpaši ar Lisabonas stratēģiju;

8.   aicina dabiskā efekta reģionu atbilstības paplašināšanu attiecināt arī uz Konverģences mērķa darbībām, attiecīgi nepalielinot Kopienas finansējumu šiem reģioniem (6. panta 2. punkts);

9.   uzsver nozīmi, kāda ir jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības trīs pamatvirzienu struktūrai, kas ietver starptautisko, pārrobežu un reģionālo sadarbību; tāpēc aicina iekļaut reģionālo sadarbību kā šī mērķa neatkarīgu sastāvdaļu līdzīgi pašreizējai INTERREG IIIc programmai;

10.   uzskata, ka jāsaglabā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa vispārējais budžets, un uzsver mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" nozīmīgumu un attiecībā uz resursu piešķiršanu prasa nepārprotamu prioritāšu maiņu, atbalstot pārrobežu sadarbību (18.a) pants);

11.   iebilst pret 150 km robežas patvaļīgu uzspiešanu to piejūras reģionu noteikšanā, kuri atbilst pārrobežu sadarbības programmām, un turklāt aicina īstenot īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajās programmās var piedalīties reģioni, kas atrodas ES perifērijā; jebkurā gadījumā uzskata, ka jāatsakās no šī attāluma kritērija piemērošanas, ja attiecīgie NUTS III līmeņa reģioni robežojas ar vienu un to pašu jūru;

12.   noraida sākotnējā priekšlikumā paredzētā partnerattiecību principa jebkādu vājināšanu, it īpaši saistībā ar attiecīgo programmu stratēģisko plānošanu un uzraudzību; it īpaši aicina saglabāt atbilstīgo institūciju sarakstu (10. panta 1. punkta c) apakšpunkts);

13.   aicina dalībvalstis pastiprināt saiknes ar reģionāliem, vietējiem un pilsētu partneriem, lai optimāli izmantotu to specifiskās zināšanas gan programmu sagatavošanā, gan to īstenošanā; turklāt šajā kontekstā atbalsta varas maksimālu decentralizāciju, lai izvairītos no pārmērīga administratīva darba (10. pants);

14.   aicina paplašināt dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un it īpaši to, ka pieejamības iespējas invalīdiem ir nosacījums fondu līdzekļu saņemšanai un ka to uzrauga fondu palīdzības īstenošanas dažādās stadijās (14. pants);

15.   aicina fondu novērtējumā iekļaut arī norādes par attīstību, kas panākta dzimumu līdztiesības veicināšanā un sociālajā iekļaušanā, kā arī cīņā pret visāda veida diskrimināciju;

16.   {0><}0{>aicina dalībvalstis un Komisiju apliecināt, ka visos fondu īstenošanas posmos tiks veicināta vides aizsardzība un uzlabošana;<0}

17.   aicina enerģiski noraidīt visus mēģinājumus koriģēt ierosināto finanšu shēmu, tostarp gan līdzekļu kopapjomu, gan to sadalījumu starp dažādiem mērķiem un to komponentēm, kā arī, neskatoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka Komisijas ierosinātais līdzekļu sadalījums starp dažādajiem mērķiem atspoguļo interešu līdzsvaru (15.-22. pants);

18.   uzskata, ka, ņemot vērā daudzu ES reģionu nopietno vajadzību pēc struktūrfondu līdzekļiem jaunajā plānošanas periodā, visi kohēzijas politikai piešķirtie līdzekļi jāizmanto šim nolūkam; tāpēc aicina paredzēt iespēju atkārtoti izmantot sakarā ar "N+2" noteikumiem neizlietotos 1.b izdevumu apakškategorijas līdzekļus tiem reģioniem, kuri tos var izlietot, pamatojoties uz efektivitātes un taisnīguma principu;

19.   aicina atrast politisku risinājumu, kas paredzētu īpašu kompensāciju tiem reģioniem vai dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem to atšķirību dēļ, kas radušās saistībā ar Komisijas priekšlikumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu;

20.   uzskata, ka Komisijas priekšlikums piešķirt EUR 335,1 miljardus, kas izteikti 2004. gada cenās, pārskatītās kohēzijas politikas trīs prioritāšu atbalstam ir minimālā nepieciešamā summa, lai reforma būtu veiksmīga un uzskata, ka, tiklīdz būs pieņemts nākamais finanšu plāns, Komisija vai nu apstiprinās regulas priekšlikumā noteiktos skaitļus, vai arī iesniegs apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei koriģētos skaitļus, tādējādi nodrošinot atbilstību noteiktajiem izdevumu griestiem;

21.   atgādina, ka fondi ir pakļauti Finanšu regulas noteikumiem, un uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpiemēro pārredzamības un pareizas finanšu vadības noteikumi;

22.   aicina īstenot skaidras un saprotamas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā uz kohēziju, kuras jāpieņem saskaņā ar EK līguma 161. pantā noteikto procedūru; turklāt aicina īstenot termiņa vidusposma pārskatīšanu saskaņā ar to pašu procedūru, ja vien nav stājies spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai, kura III-223. pants jāpiemēro, lai atļautu Eiropas Parlamenta līdzdalību likumdošanas koplēmuma procedūrā (23.–24. pants);

23.   aicina 23. panta 3. punktā iekļaut lēmumus par transEiropas transporta tīklu (TEN-T) (Lēmums 884/2004/EK(2) un Lēmums 1692/96/EK(3));

24.   aicina priekšlikumā regulai paredzēt ciešāku saikni ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (23. pants); šajā kontekstā aicina dalībvalstis savos valsts stratēģiskajos pamatprinicipu kopumos norādīt, kā tās plāno ar Kopienas vai pašu līdzekļu palīdzību finansēt vides vajadzības, it īpaši atbalstu Natura 2000 tīklam, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu, kā arī Kioto mērķu sasniegšanu (25. pants);

25.   atkārtoti pieprasa nodrošināt līdzsvarotu un taisnīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu tiem apgabaliem, kuri cieš no skarbiem un pastāvīgiem dabas, klimatiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā salas, kalnu un pierobežas apgabali, kā arī mazapdzīvoti apgabali, it īpaši izteikti mazapdzīvotie Savienības ziemeļu apgabali (12. apsvērums); aicina arī minēt šos apgabalus saistībā ar tām tematiskajām un teritoriālajām prioritātēm, kurās jāprecizē valsts stratēģiskā pamatprincipu kopuma stratēģijas iedaļā (25. pants);

26.   aicina nodrošināt adekvātu finansiālu atbalstu jaunajām dalībvalstīm Maltai un Kiprai, pamatojoties uz to salas un attālas valsts stāvokli, kā arī uz vienlīdzīgas attieksmes principu, lai tās var risināt specifiskas problēmas, ar kurām tām jāsaskaras kā salām ES perifērijā;

27.   stingri atbalsta Komisijas ierosināto īpašo pasākumu EUR 1 1000 miljona apmērā attiecībā uz visattālākajiem reģioniem, kā arī iespēju finansēt darbības atbalstu, kā tas paredzēts 11. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495)); aicina pilnībā īstenot praksē EK līguma 299. panta 2. punktā noteikto prasību visattālākos reģionus, tostarp tos reģionus, kuru IKP jau ir lielāks par 75% no Kopienas vidējā līmeņa, uzskatīt par īpašu gadījumu saistībā ar to pieeju struktūrfondiem;

28.   aicina saglabāt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu, ko sagatavo ciešā sadarbībā ar 10. pantā minētajiem partneriem un par ko Komisijai arī turpmāk jāpieņem lēmums, apspriežoties partnerattiecību līmenī (26. pants);

29.   aicina paredzēt iespēju pārskatīt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu (26. pants);

30.   aicina vienkāršot stratēģisko uzraudzību tā, lai dalībvalstis un Komisija sniedz pārskatu reizi divos gados (27. un 28. pants); aicina šajā kontekstā reizi divos gados organizēt debates stratēģiskā forumā, kurā iesaistītos Eiropas Parlaments, Komisija, Reģionu komiteja, kā arī dalībvalstis (29. pants);

31.   aicina saistībā ar pieeju "tikai viens fonds vienai programmai" maksimālo līmeni, līdz kuram vai nu no ESF, vai ERAF drīkst finansēt tos pasākumus, kuri saņem finansējumu no citiem fondiem, palielināt no 5% uz 10% (33. pants); tomēr ierosina, ka Komisija zināmos apstākļos var atļaut vienai un tai pašai vadošajai iestādei vadīt vairāk kā vienu finansēšanas pasākumu, turpinot piemērot 10% ierobežojumu;

32.   aicina attiecībā uz tām programmām, kuras saistītās ar Konverģences mērķi, kā arī Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi un kuras finansē no struktūrfondiem, saglabāt prasību sniegt informāciju par pieeju, ko izmanto attiecībā uz pilsētu jautājumu, tostarp izvēlēto pilsētu apgabalu sarakstu un starpdeleģēšanas procedūras, nolūkā uzsvērt pilsētu dimensiju un it īpaši pilsētu ilgtspējīgu attīstību; aicina šādas procedūras skatīt reģionālo un vietējo partnerattiecību kontekstā; uzskata, ka finansējuma apjomam jābūt vismaz vienādam ar to, uz kuru saskaņā ar šo regulu var pretendēt pilsētu apgabali (36. pants);

33.   aicina saistībā ar visiem trim fondiem ņemt vērā mazo un ļoti mazo uzņēmumu, it īpaši amatniecības uzņēmumu, prioritātes, ņemot vērā to nozīmi kohēzijas un reģionālajā attīstībā, kā arī to ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, un atbalstīt Feiras Eiropadomes 2000. gadā pieņemtās Eiropas mazo uzņēmumu hartas principu un darbības pamatvirzienu īstenošanu;

34.   {0><}0{>uzskata, ka dalībvalstīm jāprecizē pasākumi saistībā ar savu stratēģisko pamatnoteikumu kopumu un darbības programmu vides stratēģisko novērtējumu, kā arī savlaicīgi jānodrošina galveno infrastruktūras projektu vides ietekmes novērtējums;<0} {0><}0{>aicina Komisiju nodrošināt, ka galvenie infrastruktūras projekti nav pretrunā ar vides aizsardzību un uzlabošanu <0} {0><}0{>(38.–40. pants);<0} {0><}0{>aicina apturēt tādu uzsākto projektu finansēšanu, kuri neievēro ES tiesību aktus vides jomā;<0}

35.   aicina īstenot saskaņotu pieeju un struktūrfondu procedūru saglabāšanu pašreizējo kaimiņattiecību programmu pārveidošanā par programmām, kas saistītas ar jaunajiem sadarbības instrumentiem Savienības ārējām robežām (ENPI un IPA);

36.   aicina saglabāt priekšlikumu attiecībā uz Kopienas kvalitātes un izpildes rādītāju rezervi kā atlīdzības mehānismu par panākto attīstību, tostarp saistībā ar Kohēzijas fondu; tomēr, lai nodrošinātu minētā mehānisma atbilstību šim mērķim, aicina piemērot taisnīgus, pārredzamus un kopīgi pieņemtus kritērijus (48. pants);

37.   aicina stratēģiskajās pamatnostādnēs un novērtēšanas procesā, kas tajās paredzēts, noteikt skaidri formulētas prasības, kā arī atzīt pieejamības iespēju invalīdiem principu un praksi;

38.   aicina dalībvalstis, kuras to vēlas, noteikt valsts rezervi neparedzētiem gadījumiem, kā arī iesaka ieviest lielāku elastību attiecībā uz tās īstenošanas līdzekļiem (49. pants);

39.   noraida spiedienu saistībā ar ierosināto līdzfinansējuma likmju maiņu (51. pants), bet aicina divkāršot atļauto pieaugumu līdz 10 procenta punktiem attiecībā uz tiem reģioniem, kuri cieš vairāk kā no viena šajā priekšlikumā noteiktā nelabvēlīgā ģeogrāfiskā vai dabas faktora; aicina izveidot 10 procentu palielinājumu pilsētu teritorijām (52. pants);

40.   stingri atbalsta visus stimulus, kas paredzēti privātā kapitāla mobilizācijai, kā arī sabiedrisko un privāto partnerattiecību veicināšanai jaunajā programmēšanas periodā (50. panta d) apakšpunkts un 54. pants); uzskata, ka Kopienas līdzfinansējuma likmju kā īpatsvara tikai no deklarētajiem valsts izdevumiem aprēķināšana ir šīs regulas svarīgs vienkāršošanas priekšlikums un nodrošina papildināmības principa efektīvāku piemērošanu, neņemot vērā, vai dalībvalsts publiskā sektora līdzfinansējuma izdevumu likmi varētu daļēji aizstāt ar privāto kapitālu programmas ietvaros; tajā pašā laikā aicina saglabāt elastību, ko nodrošina līdzfinansējuma likmes aprēķināšana katrai prioritātei, nevis katram pasākumam (51. un 76. pants); tomēr uzsver, ka līdzfinansējuma likmes aprēķināšanai nevajadzētu būt tādai, kas ierobežo NVO un citu bezpeļņas organizāciju dalību struktūrfondu darbībās;

41.   īpaši vērš uzmanību uz to, ka visas ES politikas jomas ir vajadzīgas, lai veicinātu ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi, un ka šim mērķim kalpo arī starptautiskās tirdzniecības politika un to nevar uzskatīt par izņēmumu; prasa tirdzniecības politiku veidot tā, lai izvairītos no krīzēm reģionos, un īpašu uzmanību vērš uz to, ka uzņēmumu vai ražošanas vienību pārvietošana nopietni apdraud reģionālo attīstību;

42.   uzskata Komisijas priekšlikumu piemērot finansiālas korekcijas attiecībā uz uzņēmumiem, kas pārvieto savu darbību, par nepieciešamu pasākumu, lai nepakļautu riskam ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšanos attiecīgajos reģionos; ierosina izveidot uzraudzības sistēmu, lai aprēķinātu jebkuras pārvietošanas saimnieciskās un sociālās izmaksas un attiecīgi noteiktu atbilstīgu sodu; tajā pašā laikā aicina pieņemt visus vajadzīgos juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas saņem Kopienas finansējumu, nepārvieto savu darbību uz ilgu, iepriekš noteiktu periodu;

43.   aicina noteikt, ka līdzfinansējumu pārtrauc tādām darbībām, kuru rezultātā samazinās darba vietu skaits vai tiek slēgtas iekārtas to atrašanās vietā;

44.   aicina iekļaut atsauci uz vajadzību pēc augsta līmeņa iemaņām un kvalifikācijas projektu vadīšanā kā būtiski svarīga nosacījuma tam, lai projektus iesniedz norādītajā laikā un atbilstīgi paredzētajiem līdzekļiem (57. pants);

45.   aicina plānošanā (31.–37. pants), novērtēšanā (45. pants), kā arī vadībā, uzraudzībā un kontrolē (57.–73. pants) atbilstīgi programmu apjomam efektīvi piemērot proporcionalitātes principu; turklāt uzskata, ka šajos apgabalos vienkāršošanas princips jāpiemēro visām tām programmām, kuras ir visu dalībvalstu interesēs;

46.   norāda, ka Komisija un dalībvalstis par struktūrfondiem atbild kopīgi; aicina dalībvalstis sniegt ikgadējas ticamības deklarācijas par to, ka ES nodokļu maksātāju nauda ir izlietota pareizi, likumīgi un pārredzami; aicina, lai visas šīs deklarācijas paraksta attiecīgās dalībvalsts finanšu ministrs; Komisijai skaidri jādefinē, ko tā saprot ar jēdzienu "pārkāpums", kas ir iemesls dalībvalstu ziņojumiem;

47.   aicina saglabāt ierosinātos robežlielumus attiecībā uz proporcionālas kontroles pasākumiem (33% līdzfinansējums un izmaksas EUR 250 miljonu apjomā), zemāk par kuriem Komisija neveic sistemātisku kontroli; tomēr aicina ņemt vērā dažādajiem fondiem raksturīgās īpašās iezīmes (73. pants);

48.   noraida jebkuras izmaiņas ierosinātajos pirmsfinansējuma apjomos (81. pants);

49.   noraida jebkādu turpmāku "N+2" noteikuma mīkstināšanu attiecībā uz struktūrfondiem, izņemot jau ierosināto elastīgumu attiecībā uz galvenajiem projektiem, jo šī noteikuma pozitīvā ietekme bija redzama saistībā ar līdzekļu efektīvas izmantošanas uzlabošanu pašreizējā plānošanas periodā (93. pants); tomēr aicina pieļaut lielāku elastību attiecībā uz Kohēzijas fondu;

50.   aicina paredzēt lielāku elastību, lai paplašinātu ierosināto divu mēnešu termiņu, kas dalībvalstīm noteikts Komisijas finansiālo korekciju apstrīdēšanai; aicina šo termiņu noteikt atkarībā no atbilstīgās problēmas nopietnības (100. pants);

51.  Lūdz Komisiju, sadarbojoties ar kohēzijas valstīm, atrast risinājumu jautājumam par tiesībām uz neatmaksājamu PVN, nodrošinot pašvaldībām vienkāršu piekļuvi līdzekļiem;

52.   noraida jebkuru mēģinājumu izdevumus, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, tādus kā mājokļu celtniecības izdevumi, iekļaut izdevumos, kurus izmanto Kopienas līdzfinansējuma aprēķināšanā; tomēr uzskata, ka izdevumi, kas saistīti ar sociālo mājokļu atjaunošanu nolūkā taupīt enerģiju un aizsargāt vidi, jāiekļauj atbilstīgajos izdevumos;

53.   noraida griestu samazināšanu attiecībā uz valsts atbalstu konverģences reģioniem, tostarp tiem reģioniem, kuri pakļauti statistiskajam efektam; tāpēc aicina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi valsts atbalsta jomā pret visiem tiem reģioniem, uz kuriem attiecas Konverģences mērķis, kā arī attiecināt uz šiem reģioniem EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu; turklāt aicina paredzēt pakāpeniskas pārejas posmu attiecībā uz atbalsta griestu noteikšanu dabiskā efekta reģioniem; uzsver vajadzību valsts atbalsta piešķiršanā reģioniem, uz kuriem neattiecas Konverģences mērķis, saglabāt teritoriālo diferencēšanu, it īpaši saistībā ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem;

54.   uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmāku apspriešanos ar Padomi saskaņā ar Reglamenta 75. panta 3. punktu;

55.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp. (2) OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp. (3) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi (KOM(2004)0494 - 2004/0166(AVC))

P6_TA(2005)0278 A6-0178/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (KOM(2004)0494 - 2004/0166(AVC))(1),

–   ņemot vērā EK līguma 161. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās ES politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam(3), jo īpaši Reģionālās attīstības komitejas atzinumu, kā arī Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par finanšu plānu laikposmam no 2006. līdz 2013. gadam (KOM(2004)0487),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492-2004/0163(AVC))(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas pagaidu ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0178/2005),

1.   aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā šādus ieteikumus:

2.   uzdod priekšsēdētājam saskaņā ar Reglamenta 75. panta 3. punktu prasīt turpināt apspriešanos ar Padomi un vajadzības gadījumā saskaņā ar Reglamenta 56. pantu sākt samierināšanas procedūru ar Padomi, kas noteikta 1975. gada kopīgajā deklarācijā;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224. (4) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495 ‐ C6–0089/2004 ‐ 2004/0167(COD))

P6_TA(2005)0279 A6-0184/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0495)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,162. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0089/2004),

–   ņemot vērā EK līguma 160. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0184/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, nolūkā, pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 162. panta 1. punktu un 299. panta 2. punkta 2. apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Līguma 160. pants nodrošina, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir paredzēts, lai palīdzētu izlīdzināt Kopienas reģionu galvenās atšķirības. Tāpēc ERAF palīdz mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu, tostarp lauku un pilsētu teritoriju, tādu teritoriju, kuras nelabvēlīgi iespaido rūpnieciskais pārejas posms un reģionu, ko nelabvēlīgi ietekmē nopietni un nepārejoši dabas vai demogrāfijas faktori, mazapdzīvotu teritoriju, pierobežas un kalnu teritoriju, kā arī salu atpalicību.

(2)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005(5) [kas nosaka vispārējos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, kā arī Kohēzijas fonda noteikumus] mērķiem, visiem struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem ir definēti kopēji noteikumi. Īpaši noteikumi paredzēti attiecībā uz pasākumiem, kurus var finansēt ERAF.

(3)  ERAF būtu jāsniedz palīdzība, ievērojot vispārējo kohēzijas politikas stratēģiju, kas nodrošina lielāku palīdzības koncentrēšanu uz Kopienas prioritātēm un būtu jācenšas novērst reģionālo atšķirību pamatcēloņus, jo īpaši mazāk attīstīto reģionu iekšienē.

(4)  Dalībvalstīm un Komisijai ir jānodrošina to, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, fizisko spēju, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ dažādās ERAF un citu struktūrfondu īstenošanas stadijās, jo īpaši nodrošinot tiem piekļuvi.

(5)  Regula (EK) Nr. .../2005 nodrošina, ka noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem tiks noteikti valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuriem ir jānosaka īpaši nosacījumi. Tāpēc ir jānosaka izņēmumi attiecībā ERAF.

(6)  Efektīva ERAF atbalstītās darbības īstenošana balstās uz labu pārvaldi un uz visu saistīto teritoriālo, sociālekonomisko un vides partneru, un jo īpaši starpreģionu, reģionālo un pašvaldību iestāžu sadarbību un iesaistīšanos visos programmas izstrādes posmos: sagatavošanā, īstenošanā, izpildes kontrolē un novērtēšanā. Nepieciešamības gadījumā tiks pastiprināta sadarbība starp reģionālām un pašvaldību iestādēm kopēju mērķu sasniegšanai.

(7)  Regulas (EK) Nr. .../2005 43. un 44. pantā paredzētās tehniskās palīdzības nodrošināšanai ERAF var finansēt darbības saistībā ar sagatavošanu, uzraudzību, administratīvo un tehnisko atbalstu, novērtējumu, revīziju un kontroli, kas nepieciešama sabiedriskajiem administratīvajiem pakalpojumiem un citiem iesaistītajiem teritoriālajiem dalībniekiem, tostarp nevalstiskajām organizācijām (NVO), ievēlēto pārstāvju asociācijām un sociāli profesionālajām un vides organizācijām.

(8)  Balstoties uz pilsētas pašvaldības teritorijas iniciatīvas un nelabvēlīgām blakus esošām pilsētu teritorijām paredzētā otrā atbalsta mērķa pieredzi un pozitīvajiem aspektiem, ko paredz Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs(6)) 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas nosaka vispārējos struktūrfondu nosacījumus, ir jāpastiprina pilsētas dimensija, tostarp arī ieguldījuma līmenis ilgtspējīgā pilsētas attīstībā, pilnīgi ieviešot šīs jomas pasākumus ERAF līdzfinansētajās darbības programmās. Šajā sakarā ir liela nozīme vietējās attīstības un nodarbinātības iniciatīvām un to inovatīvajam potenciālam.

(9)  Īpaši uzmanība ir jāpievērš papildinājuma un atbilstības nodrošināšanai starp ERAF un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķirto atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005 un Eiropas Zivsaimniecības fonda piešķirto atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005. Tāpēc ERAF līdzfinansētajām programmām ir jāatbalsta lauku ekonomikas diversifikācija, kultūra lauku rajonos, tūrisma attīstība, no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju diversifikācija, kas atpaliek no tradicionālajām darbībām, pastāvīgu darba vietu radīšana, un jāpalīdz šo reģionu ekonomiskās un sociālās pievilcības palielināšanā.

(10)  Ir jānodrošina, ka ERAF atbalstītā darbība mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labā ņem vērā un atbalsta Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartas īstenošanu, kas ir pieņemta Eiropadomē Santamarija de Feirā.

(11)  Ir vēlama to atbalsta līdzekļu un jomu attīstība, kuri ir pieejami saskaņā ar Konverģences mērķiem, ieviešot jaunu palīdzības mehānismu MVU un izmantojot jaunu pieeju reģionālajā attīstībā, sniedzot MVU iespēju piekļūt par brīvu tādas izpētes rezultātiem, ko pilnībā finansē no valsts līdzekļiem.

(12)  Turklāt ERAF pasākumus vairāk jāsaskaņo ar septīto pamatprogrammu(7).

(13)  Īpaša uzmanība ir jāpievērš visattālākajiem reģioniem, proti, uz izņēmuma pamata paplašinot ERAF piemērošanas jomu līdz darbības palīdzības finansēšanai, kas ir saistīta ar papildu izmaksu kompensēšanu, ko rada to īpašā strukturāli ekonomiskā un sociālā situācija, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, izolētība, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību un piekļuvi iekšējam tirgum, saskaņā ar Līguma 299. panta 2. punktu.

(14)  ERAF būtu jārisina lielo tirgu pieejamības un attāluma problēmas, pretstatot rajonus ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta Protokolā Nr. 6. ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām sastopas salas, kalnu apgabali, pierobežu reģioni un mazapdzīvotas vietas, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstības gaitu, lai atbalstītu šo reģionu neatkarīgu un ilgtspējīgu attīstību.

(15)  Saistībā ar Eiropas komunikāciju tīkliem (TEN), ERAF vēl vairāk būtu jāuzlabo saikne ar jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši, lai stiprinātu ar tām ekonomiskās attiecības.

(16)  Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu un starptautiskā sadarbība ar Kopienai kaimiņos esošajām valstīm, ņemot vērā to, ka efektīvi var atbalstīt to dalībvalstu reģionu attīstību, kas robežojas ar trešajām valstīm. Tādēļ izņēmuma kārtā var apstiprināt palīdzības finansējumu no ERAF tiem projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie ir paredzēti Kopienas reģionu attīstībai.

(17)  Ir jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar darbības programmu, vadību, uzraudzību, programmas izveidi un kontroli saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi un jāizveido saskanīga un papildinoša saistība ar citām Kopienas politikām, tostarp ar "plašāka mēroga kaimiņattiecību" politiku.

(18)  Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu un starptautiskā sadarbība ar Kopienai kaimiņos esošajām valstīm, ņemot vērā to, ka efektīvi var atbalstīt to dalībvalstu reģionu attīstību, kas robežojas ar trešajām valstīm. Ir jānodrošina arī to, lai iesaistīto ES pierobežas rajonu pašreizējās iespējas un tiesības nebūtu mazākas par iepriekšējām, kā arī mazākas par to reģionu iespējām un tiesībām, kuri atrodas pie ES iekšējām robežām. Tādēļ izņēmuma kārtā var apstiprināt palīdzības finansējumu no ERAF tiem projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie ir paredzēti pārrobežu sadarbībai ar Kopienas reģioniem. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu līdzsvaru finanšu resursu sadalījumam starp "Eiropas teritoriālās sadarbības" transnacionālajām un pārrobežu sastāvdaļām. Pārrobežu sastāvdaļai jāpievērš īpaša uzmanība, jo Savienības robežas ir būtiski paplašinājušās un daudzi no atpalikušajiem reģioniem ir pierobežas reģioni.

(19)  Ir jāatceļ 1999. gada 12. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1783/1999 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu(8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, tā palīdzības piemērošanas jomas attiecībā uz mērķiem "konverģence", "reģionālā konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija" un "Eiropas teritoriālā sadarbība", kā izklāstīts 3. pantā Regulā (EK) Nr. .../2005 [ar ko nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] un palīdzībai paredzēto attaisnoto izdevumu veidus

Tā nosaka īpašus noteikumus pilsētas un lauku teritorijām, no zivsaimniecības atkarīgām teritorijām, visattālākajiem reģioniem, salu un pierobežu reģioniem, un teritorijām ar nopietniem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas un demogrāfiskajiem faktoriem, kā arī kalnu reģioniem.

Tajā izklāstīti arī īpaši noteikumi saistībā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi, jo īpaši programmas izveides, īstenošanas, vadības, uzraudzības un kontroles ziņā.

2. pants

Mērķis

ERAF piedalās palīdzības finansēšanā, kas cenšas pastiprināt ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā, pievēršoties un risinot atšķirību pamatcēloņus reģionu iekšienē un starp tiem, un atbalstot strukturālo attīstību un reģionālo ekonomiku pielāgošanu, tai skaitā panīkušu rūpniecības reģionu pārveidi.

3. pants

Palīdzības piemērošanas joma

1.  ERAF palīdz ierobežotam tematisko prioritāšu skaitam. Katras prioritātes finansēto darbību veids un apmērs atspoguļo "konverģences", "reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" un "Eiropas teritoriālās sadarbības" atšķirīgo mērķu ievirzi saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

2.  ERAF sniedz ieguldījumu, finansējot:

4. pants

Līdzsvarota un ilgtspējīga reģionālā attīstība

Reģionālā attīstība nozīmē ilgtspējīgu dzīves un darba apstākļu saglabāšanu, attīstīšanu un, ja nepieciešams, pārveidošanu reģionos.

5. pants

Konverģence

Saskaņā ar "konverģences" mērķi ERAF virza savu palīdzību ilgtspējīgas integrētas reģionālās un vietējās, pilsētas un lauku ekonomikas un sociālās jomas attīstības atbalstam, sakopojot un stiprinot iekšējo kapacitāti ar to programmu palīdzību, kas ir paredzētas reģionālo, vietējo un lauku ekonomikas, un sociālo struktūru modernizācijai un dažādošanai, kā arī pastāvīgu darba vietu radīšanai, galvenokārt, šādās nozarēs:

1)  1) ar teritoriju saistītās inovācijas, lai palielinātu reģionu un vietējo iestāžu, sociālo un ekonomisko dalībnieku spējas un modernizētu valdības iestādes, attīstības organizācijas un finanšu institūcijas;

2)   pētniecības un tehnoloģijas attīstība (P&TA), inovācija un uzņēmējdarbība, tai skaitā reģionālās pētniecības un tehnoloģijas attīstības kapacitātes stiprināšana, un to integrācija Eiropas Pētniecības telpā, lai samazinātu reģionu atšķirības tehnoloģiskajā attīstībā.

Atbalsts P&TA MVU un tehnoloģiju nodeva, jo īpaši MVU un universitāšu, NVO, pētniecības un tehnoloģiju centru saikņu uzlabošana, uzņēmējdarbības tīklu, privātu un valsts partnerattiecību un grupu attīstība, uzņēmējdarbības un tehnoloģijas pakalpojumu nodrošināšanas atbalsts MVU grupām un mikrouzņēmumiem, uzņēmējdarbības un MVU un mikrouzņēmumu inovāciju fonda sekmēšana ar jaunu finanšu līdzekļu palīdzību.

Atbalsts klasiskajam reģionālās ekonomiskās attīstības instrumentu klāstam, piemēram, atbalsts noteiktu uzņēmumu dibināšanai un korporatīvajiem ieguldījumiem, kā arī ekonomiskās infrastruktūras izveidei un attīstībai.

Īpaši centieni jāvelta speciālo zināšanu, lēmumu pieņemšanas spēju un MVU organizāciju, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu pārstāvniecības uzlabošanai; MVU par velti var piedāvāt tādas izpētes rezultātus, kuru pilnībā finansē no valsts līdzekļiem ar EK budžeta vai dalībvalstu izpētes institūtu palīdzību, ja šie rezultāti vēl nav patentēti un tiek tieši pārvērsti novatoriskā rūpnieciskā produktā. Lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, neradot vajadzību iegūt jaunas speciālās zināšanas, kā vispārīgam instrumentam, ir jābūt pieejamam reģionālo vai valsts "zināšanu atestātam";

3)   informācijas sabiedrības, tai skaitā vietējā satura, pakalpojumu un lietotņu attīstība, tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu piekļuves uzlabošana un attīstība, palīdzība un pakalpojumi MVU, lai pieņemtu un efektīvi izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) vai izmantotu jaunas idejas;

4)   vietējās nodarbinātības un attīstības iniciatīvas: palīdzība organizācijām, kuras sniedz vietējos pakalpojumus jaunu darba vietu radīšanai, izņemot Eiropas Sociālā fonda finansētos pasākumus;

5)   vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, tostarp atbalsts jaunu uzņēmumu izveidei, īpaši pasākumi sievietēm uzņēmējām, lai atvieglotu jaunu ideju izmantošanu, atbalsts universitātēm un pastāvošajiem uzņēmumiem jaunu uzņēmumu izveidē, to infrastruktūru un pakalpojumu atbalstīšana, kas veicina ģimenes un profesionālās dzīves līdzsvarošanu;

6)   apkārtējās vides, tai skaitā investīcijas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, ūdens apsaimniekošanu un kvalitāti, tostarp ūdensapgādes drošību, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(9), īstenošana, komunālo notekūdeņu attīrīšanu un gaisa kvalitāti, integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, piesārņotu atkritumu izgāztuvju likvidēšana un piesārņotu vietu un zemju attīrīšanu, bioloģiskās dažādības un dabas aizsardzības veicināšana, infrastruktūru attīstības veicināšana NATURA 2000 īstenošanai, palīdzība MVU, lai sekmētu ilgtspējīgas ražošanas shēmas, ieviešot rentablas apkārtējās vides apsaimniekošanas sistēmas un, pieņemot un izmantojot piesārņojuma novēršanas tehnoloģijas;

7)   pārveidošana, tostarp piesārņotu atkritumu izgāztuvju izpēte, militāriem nolūkiem izmantotu teritoriju rehabilitācija un piemērošana civilai izmantošanai, kazarmu ēku un teritoriju dabiskā stāvokļa atjaunošana vai apmežošana, attīrīšana no kaujas munīcijas, pārbūve un modernizācija to ekonomiskās, sociālās un kultūras aktivitātes atjaunošanai, tostarp arī attiecīgajās blakus teritorijās, un jo īpaši atbalsts MVU šajā sakarā;

8)   risku novēršana, tai skaitā plānu attīstība un īstenošana dabisko un tehnoloģisko risku novēršanai un uzveikšanai;

9)   tūrismam un kultūrai, kā arī dabas un kultūras vērtību veicināšanai kā ilgtspējīga tūrisma attīstības potenciālam; fiziskā un kultūras mantojuma aizsardzībai un veicināšanai, ekonomikas attīstības atbalsta labā, palīdzība tūrisma pakalpojumu nodrošināšanas uzlabojumā ar jauniem, pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību un pārejas atvieglošana uz jaunu ilgtspējīgāku tūrisma veidu;

10)   krīzes skartas pilsētas, mazas pilsētas un nomaļas pilsētas teritorijas: visaptveroši ilgtspējīgas attīstības plāni krīzes skartām pilsētām, vidējām un mazām pilsētām, kurām ir centra nozīme, kā arī nomaļām pilsētas teritorijām, pilsētas/iekšzemes saiknes atjaunošana saistībā ar vispārīgas ekonomiskas intereses pakalpojumiem;

11)   transporta investīcijas, tai skaitā TEN, lielākie Eiropas tehnoloģiju un loģistikas projekti, ceļu būve un atjaunošana ārpus TEN-T galvenās darbības jomas, ņemot vērā to, ka jāizveido saikne ar salu un lauku reģioniem, tādiem reģioniem, kuriem ir tikai sauszemes robežas un citiem attāliem reģioniem, kā arī starp minētajiem reģioniem un Kopienas centrālajiem reģioniem, un integrētas pilsētas stratēģijas tīram, ilgtspējīgam pilsētas transportam, kas veicinātu lielāku piekļuvi pasažieru un preču pakalpojumiem, kā arī to kvalitāti, jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, līdzsvarotāka modālā sadalījuma sasniegšanu un starpmodālu sistēmu veicināšanu un apkārtējās vides ietekmju un ceļu nelaimes gadījumu samazināšanu, tostarp fona trokšņa un respiratorā putekļu piesārņojuma mazināšanu un biodegvielas ieviešanu;

12)  12) enerģija, tai skaitā TEN, kas sekmē piegādes drošības un kvalitātes uzlabošanu, darba vietu nodrošināšanu, papildinot iekšējo tirgu un ieviešot vides pasākumus, enerģijas efektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas attīstība;

13)  13) izglītības investīcijas arodizglītībā un mūžizglītībā, sevišķi jaunatnei un sievietēm, kas dažādos reģionos sekmē dzīves kvalitāti un pievilcību, ražošanas sistēmu atjaunošanu un atbalstu prasmju izkopšanai, kā arī mūžizglītības veicināšanu, līdz pat jaunu tehnoloģiju ieviešanai;

14)   veselība, tai skaitā investīcijas, lai attīstītu un uzlabotu veselības nodrošināšanu, slimību profilaksi un vieglāku medicīniskās aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas sekmētu reģionālo attīstību un dzīves kvalitāti reģionos;

15)   tieša palīdzība investīcijām MVU, kas sekmē darba vietu izveidi un nodrošināšanu;

16)  16) sabiedrības drošība teritoriāli ekonomisko pasākumu ieviešanas veicināšanai, veicot ieguldījumus tehnoloģijās un informatīvās kampaņās, lai novērstu noziedzības iefiltrēšanos ekonomikā un sekmētu likumības kultūru;

17)  MVU, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu organizāciju un starpniecības kameru uzbūves, institucionālo spēju un pārstāvības veicināšana;

18)   tiešs atbalsts investīcijām, sevišķi pievēršot uzmanību augstas kvalitātes tīrajām tehnoloģijām, lai pārstrukturētu smago rūpniecību reģionos, kur pāreja uz tirgus ekonomiku ir notikusi tikai nesen.

6. pants

Reģionālā konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija

Saskaņā ar "reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" mērķi ERAF ir jāņem vērā Septītās pamatprogrammas mērķi un jāvirza sava palīdzība reģionālās ekonomikas un ilgtspējīguma attīstības stratēģijas ziņā šādām jomām, tomēr saglabājot elastīgu pieeju reģionos, kur tā tiek ieviesta pakāpeniski:

1)   inovācijai un zināšanu ekonomikai ar reģionālo inovāciju stratēģiju, kas sekmē efektīvas reģionālās inovācijas sistēmas tehnoloģiskās atpalicības mazināšanai, ņemot vērā vietējās vajadzības, izveidei un īstenošanai, un jo īpaši:

2)  Apkārtējās vides un riska novēršanu un jo īpaši:

3)   piekļuvi transportam un vispārējās ekonomiskās intereses telekomunikāciju pakalpojumiem ārpus galvenajiem lauku centriem un jo īpaši:

7. pants

Eiropas teritoriālā sadarbība

Saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi ERAF sniedz palīdzību:

1)   pārrobežu ekonomikas, sociālo un vides darbību attīstībai ar kopējo ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģiju palīdzību un, pirmkārt:

Turklāt ERAF var atbalstīt pārrobežu darba tirgu integrācijas veicināšanu, vietējās nodarbinātības iniciatīvas, vienādas iespējas, apmācību un sociālo integrāciju un cilvēkresursu un P&TA iespēju koplietošanu;

2)   starptautiskas sadarbības iedibināšanai un attīstībai, tai skaitā divpusēju vai daudzpusēju sadarbību starp jūras reģioniem atbilstīgi "plašāka mēroga kaimiņattiecību rīcības plānam", finansējot tīklus un darbības, kas jo īpaši sekmē šādas integrētu teritoriālu attīstību prioritātes:

d)   zinātnisku un tehnoloģisku tādu tīklu izveide, kas ir saistīti ar starptautisko zonu līdzsvarotas attīstības jautājumiem un tehnoloģiju atšķirību izlīdzināšanu, tostarp tīklu izveidi starp universitātēm, tādējādi sekmējot to efektīvu integrāciju Eiropas pētniecības telpā, un saišu iedibināšana zinātniskās informācijas piekļuvei un tehnoloģiju nodošanai starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības centriem un starptautiskajiem pētniecības un tehnoloģijas attīstības izcilas sagatavotības centriem, starptautisku konsorciju izveide pētniecības un tehnoloģijas attīstības resursu koplietošanai, tehnoloģijas nodošanas iestāžu saskaņošana un kopēju tādu finanšu tehnoloģijas instrumentu izstrādāšana, kuri ir paredzēti pētniecības un tehnoloģijas attīstības atbalstam MVU;

3)   starpreģionu sadarbības attīstība un reģionālās politikas efektivitātes pastiprināšana, sekmējot tīklošanu un pieredzes apmaiņu un projektu izstrādi starp reģionālajām un pašvaldību iestādēm, pievēršoties 6. panta 1. un 2. punktos un 9., 10., 11. un 12. pantā minētajiem tematiem, tostarp sadarbību Kopienas mēroga tīkla programmās un darbības, kas saistītas ar pētniecību, datu apkopošanu un Kopienas attīstības virzienu analīzi un novērošanu.

Tīklošanas projektus koordinē vienotā ES mēroga zonā.

Veic termiņa vidusposma novērtējumu tādiem pašreizējiem tīkliem kā ESPON, URBACT un INTERACT.

8. pants

Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem

Šādi izdevumi nav attaisnojami iemaksu saņemšanai no ERAF:

a)  PVN;

II NODAĻA

ĪPAŠU TERITORIĀLU PASĀKUMU NOTEIKUMI

9. pants

Pilsētas vide

1.  Ja pasākums paredz ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kā ir minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā un 36. panta 4. punkta b) apakšpunktā, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un risinātu daudzās ekonomikas, vides un sociālās problēmas pilsētu teritorijās un lai novērstu arhitektūras šķēršļus, ERAF ir jāatbalsta līdzdalības un integrācijas stratēģiju izstrāde.

Tas paredz pilsētas vides uzlabošanu, veicot industriālo platību atjaunošanu un vēsturiskā un kultūras mantojuma aizsardzību un attīstību, kultūras pakalpojumu attīstību, veicot piemērotus pasākumus, kas veicinātu inovāciju un uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbību, vietējo nodarbinātību, vides aizsardzību un vietējā dzīves veida attīstību, kā arī pakalpojumu izveidošanu iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā mainīgo demogrāfisko struktūru un pastāvīgo mobilitāti.

2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. .../2005 33. panta 2. punkta, ERAF pasākumu finansējumu saskaņā ar "reģionālo konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" mērķi, kas iekļaujas Regulas (EK) Nr. .../2005 [par Eiropas Sociālo fondu] piemērošanas jomā, paaugstina līdz 20 % no attiecīgās prioritātes.

10. pants

Lauku teritorijas un no zivsaimniecības atkarīgās teritorijas

Dalībvalstis un reģionālās un pašvaldību iestādes nodrošina papildinātību un konsekvenci starp Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonda (ELAF) (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005) līdzfinansētajiem pasākumiem un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005) līdzfinansētajiem pasākumiem, no vienas puses, un ERAF līdzfinansētajām programmām, no otras puses.

Dalībvalstīm un reģionālajām un pašvaldību iestādēm Padomes Regulas (EK) Nr. .../2005 36. pantā paredzētajās pasākumu programmās atbilstīgi minētās regulas 25. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem koordinācijas pasākumiem ir jānodrošina papildināmība un saskaņotība starp ELAF un EZF līdzfinansētajām darbībām, no vienas puses, un ERAF līdzfinansētajām darbībām no otras puses. Tādēļ dalībvalstu, reģionu un attiecīgo partneru pasākumu programmai saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu sagatavošanas laikā ir jānosaka skaidrs robežkritērijs ERAF atbalstītajām darbībām ar šo pantu, no vienas puses, bet ELAF - ar Regulas (EK) Nr. .../2005 49. panta 1. punkta a), b) un i) apakšpunktu attiecībā uz lauku teritorijām, bet EZF – ar Regulas (EK) Nr. .../2005 (…) pantu attiecībā uz teritorijām, kas atkarīgas no zivsaimniecības. Turklāt ir jāparedz in itinere un ex post pārbaudes, lai uzraudzītu papildināmības un saskaņotības īstenošanu.

11. pants

Teritorijas ar dabiskiem traucējumiem

ERAF līdzfinansētajām reģionālajām programmām teritorijām ar dabiskiem traucējumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 52. panta 1. punktu b), ir jāpievērš īpaša uzmanība šo teritoriju īpašajām grūtībām.

Neierobežojot 3. un 5. panta noteikumus, ERAF jo īpaši piedalās to investīciju finansēšanā, kas ir paredzētas pieejamības uzlabošanai visos līmeņos, ne tikai ar kultūras mantojumu saistīto ekonomisko darbību veicināšanai un attīstībai, bet visu veidu ilgtspējīgu ekonomisko darbību, tostarp ar jauninājumiem un tām jaunajām tehnoloģijām saistītu darbību veicināšanai un attīstībai, kas ir īpaši piemērotas attiecīgā reģiona iezīmēm, ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas sekmēšanai, tūrisma nozares veicināšanai un iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanai.

12. pants

Visattālākie reģioni

III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR "EIROPAS TERITORIĀLĀS SADARBĪBAS" MĒRĶI

1. iedaļa

Darbības programmas

13. pants

Saturs

Uz visiem reģioniem (NUTS III), kuri atrodas pie iekšējām un ārējām sauszemes robežām, kā arī pie noteiktām blakus esošām jūras robežām, attiecas pārrobežu sadarbība. Turklāt tā attiecas arī uz NUTS III līmeņa Kopienas reģioniem pie jūras robežām, kurus saskaņā ar vispārēja principa elastīgu interpretāciju šķir 150 kilometri, atbilstīgi pārrobežu sadarbības kritērijiem.

Visas darbības programmas saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi satur šādu informāciju:

2. iedaļa

Atbilstības kritēriji

14. pants

Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. .../2005 55. panta noteikumus, Komisija var ierosināt noteikumus par dažu izdevumu kategoriju atbilstību kritērijiem, aizvietojot valsts tiesību normas pēc dalībvalsts pieprasījuma, katrā attiecīgajā gadījumā nosakot termiņu šādu noteikumu izstrādāšanai, pirms attiecīgo projektu īstenošanas uzsākšanas. Šie Kopienas noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem ir pieņemti Komisijas regulā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 104. panta 3. punkta nosacījumiem.

3. iedaļa

Vadība, uzraudzība un kontrole

15. pants

Iestāžu noteikšana

Dalībvalstīm, kas piedalās darbības programmā, nosaka vienu vadošo iestādi, vienu sertifikācijas iestādi un vienu revīzijas iestādi, kas atrodas vadošās iestādes dalībvalstī. Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas izdarītos maksājumus un parasti maksā galvenajam saņēmējam.

1.  Dalībvalstis izveido kopīgu tehnisko sekretariātu, kas funkcionāli atrodas vadošajā iestādē. Tas palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai, veicot to noteiktos pienākumus.

Darbības programmas revīzijas iestādei, īstenojot tās pienākumus, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. .../2005 61. pantā, palīdz revidentu grupa. Šo grupu izveido dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā. Tajā ir katras dalībvalsts, kas piedalās darbības programmā, revīzijas iestādes pārstāvis. Visas revidentu grupas ievēl ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no lēmuma, kas apstiprina darbības programmu. Šī darbība izveido īpašus noteikumus. Grupu vada darbības programmas revīzijas iestāde.

2.  Kā minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 70. pantā, revidentu grupa apstiprina pasākumu programmas revīzijas iestādes gala ziņojumu.

Kā minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 64. pantā, ikvienai dalībvalstij, kas piedalās pasākumu programmā, ievēl uzraudzības komisijas locekļus un cenšas nodrošināt attiecīgo reģionālo un pašvaldību iestāžu atbilstošu pārstāvību.

4.  Dalībvalstis veic šos uzdevumus ar Komisiju saskaņotā laika posmā, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos darbības programmas izveidē un īstenošanā.

5.  Pārvaldības iestādes dalībvalstu uzraudzībā regulāri un atbilstīgā veidā publicē pārskatu par darbībām, kuras saņem atbalstu no Kopienas, un par pieejamām apropriācijām, sniedzot sadalījumu pēc atbilstības kritērijiem.

16.   pants

Vadošās iestādes funkcijas

Vadošā iestāde veic tos pienākumus, kas ir paredzēti Regulas (EK) Nr. .../2005 59. pantā, izņemot tos, kas attiecas uz darbību sistemātiskumu un izdevumiem saistībā ar valsts un Kopienas noteikumiem. Šai sakarā tās atbildības jomas ir ierobežotas līdz kvalificēta revidenta pārbaudei; šis revidents apstiprina ikviena pasākuma dalībnieka izdevumus.

17. pants

Kontroles sistēma

Lai apstiprinātu izdevumus, kas ir paredzēti 22. pantā, ikviena dalībvalsts nosaka revīzijas sistēmu, kas ļauj pārliecināties par līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādi, tādu darbību vai darbības daļu, kas ir īstenotas tās teritorijā, deklarēto izdevumu ticamību un šādu izdevumu un saistītu darbību vai šo darbību daļu atbilstību Kopienas un valsts tiesību aktiem. Ja līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādes pārbaudi var īstenot tikai attiecībā uz visu darbību, tad šāda veida pārbaude ir jāveic galvenā saņēmēja vai vadošās iestādes revidentam.

Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai kvalificēti revidenti pārbauda izdevumus divu mēnešu laikā.

18. pants

Finanšu vadība

ERAF iemaksu pārskaita uz vienu norēķinu kontu bez valsts subkontiem.

2.  Neierobežojot dalībvalstu atbildību attiecībā uz pārkāpumu konstatēšanu un novēršanu, un nepamatoti samaksātu apmēru atgūšanu, sertifikācijas iestāde atgūst no galvenā saņēmēja jebkādu summu, kas ir iemaksāta kļūdaini. Saņēmēji saskaņā ar savstarpējo līgumu kompensē galvenajam saņēmējam kļūdaini iemaksāto summu.

2.  Ja galvenais saņēmējs negūst saņēmēja nodrošinājuma maksājumu, dalībvalstis, kuru teritorijā saistītais saņēmējs atrodas, atlīdzina sertifikācijas iestādes saņēmējam kļūdaini samaksāto summu.

19. pants

Eiropas pārrobežu sadarbības grupa

Dalībvalstis, kas piedalās pasākumu programmā saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi, var izmantot Regulas (EK) Nr. .../2005 iedibinātos juridiskos dokumentus par sadarbību, lai to padarītu atbildīgu par darbības programmas vadību, piešķirot tai vadošās iestādes un kopīgā tehniskā sekretariāta pilnvaras. Šai sakarā ikviena dalībvalsts turpina uzņemties finansiālo atbildību.

4.iedaļa

Darbības

20. pants

Darbību izvēle

Darbības, kas izvēlētas tām darbības programmām, kuras vērstas uz pārrobežu ekonomikas un sociālo darbību attīstību, kā minēts 7. panta 1. punktā, un darbības programmām, kas vērstas starptautiskās sadarbības iedibināšanai un attīstībai, kā tas minēts 7. panta 2. punktā, iekļauj saņēmējus no vismaz divām valstīm, kas katrā darbībā sadarbosies vismaz divos no šiem veidiem: kopējā attīstībā, kopējā īstenošanā, kopējā komplektēšanā un kopējā finansēšanā.

1.  Tomēr darbības, kas ir izvēlētas darbības programmām, kas vērstas uz starptautiskas sadarbības iedibināšanu un attīstību, var īstenot vienā dalībvalstī, nodrošinot, ka tie tiks atklāti kā vienības, kas pieder vismaz divām dalībvalstīm.

Darbības, kas ir izvēlētas darbības programmām, kuras ietver starpreģionu sadarbības un sadarbības tīklus un pieredzes apmaiņu, kā minēts 7. panta 3. punktā, iekļauj vismaz trīs saņēmējus no vismaz trijiem vismaz divu dalībvalstu reģioniem, kas katrā darbībā sadarbosies šādos veidos: kopējā attīstībā, kopējā īstenošanā, kopējā komplektēšanā un kopējā finansēšanā.

3.  Turklāt par tiem uzdevumu izpildi, kas ir minēti Regulas (EK) Nr. .../2005 64. pantā, atbild Uzraudzības komiteja.

1.  pants

Galveno partneru atbildības jomas

Galveno saņēmēju nosaka ikvienai darbībai. Galvenais saņēmējs uzņemas šāda veida atbildību:

a)   galvenais saņēmējs nosaka attiecību veidu ar tiem saņēmējiem, kas piedalās šī līguma darbībā, cita starpā noteikumi, kas nodrošina drošu darbībai paredzēto fondu finanšu vadību, tai skaitā noteikumi nepamatoti samaksāto summu atgūšanai;

22.   pants

Izdevumu apstiprināšana

Neatkarīgie un kvalificētie revidenti, kā minēts 15. panta 2. punktā, pārbauda ikviena saņēmēja, kas piedalās darbībā, izdevumu likumību un pamatotību. Ikviens saņēmējs, kas piedalās darbībā, atbild par ikvienu viņa deklarētajos izdevumos konstatētu pārkāpumu.

23. pants

Īpaši darbību izvietojuma nosacījumi

Saistībā ar pārrobežu sadarbību atbilstoši pamatotos gadījumos attiecīgās darbību programmas budžeta finansējums līdz vairāk nekā 20 % var tikt piešķirts darbībām NUTS III līmeņa teritorijām, kas ir blakus teritorijām, kas ir minētas Regulas (EK) Nr. .../2005 7. panta 1. punktā.

2.  Saistībā ar starptautisko sadarbību atbilstoši pamatotos gadījumos saistītas darbību programmas budžeta finansējums līdz vairāk nekā 20 % var tikt piešķirts darbībām, kas iekļauj ārpus šīs teritorijas atrodošos partnerus.

3.  Saistībā ar pārrobežu un starptautisko sadarbību ERAF var segt ārpus Eiropas Kopienas valstu teritorijām notiekošos īstenošanas darbību vai darbību daļu izdevumus (ne vairāk par 10 % no ERAF iemaksas pasākumu programmā), ja tas dod ieguldījumu Kopienas reģionos.

3.  Dalībvalstis nodrošina šo izdevumu likumību un pamatotību.

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Pārejas noteikumi

Šīs Regula neietekmē ne to pasākumu ilgstošu īstenošanu, ne arī pārveidi, ne arī tai skaitā pilnīgu vai daļēju to pasākumu atcelšanu, kurus ir apstiprinājusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999, kas tika piemērota pirms šīs Regulas stāšanās spēkā.

Pieteikumi, kas ir veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1783/1999, paliek spēkā.

25. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1783/1999 atceļ no (…).

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999 jāveido ar atsauci uz šo regulu.

26. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pārskata šo regulu līdz 2013. gada 31. decembrim.

27. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

(1) Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī. (2) OV C […], […], […]. lpp. (3) OV C […], […], […]. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Nostāja. (5) OV L […], […], […]. lpp. (6) OV L 161, 26.6.1999.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.). (7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam). (KOM(2005) 0119 galīgā versija). (8) OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp. (9) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.). (10) OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz Eiropas pārrobežu sadarbības grupas (GECT) izveidi (KOM(2004)0496 ‐ C6-0091/2004 ‐ 2004/0168(COD))

P6_TA(2005)0280 A6-0206/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0496)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,159. panta un 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0091/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0206/2005);

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (EGTC) izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, īpaši tā 159.panta 3. daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas paziņojumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas paziņojumu(3),

pamatojoties uz šī līguma 251.pantā paredzēto procedūru (4)

nolemjot par sekojošo:

(1)  Līguma 159.panta 3.daļa paredz, ka, ārpus šī panta pirmajā daļā paredzētajiem pamatiem, var tikt pieņemti specifiski pasākumi, lai īstenotu līgumā paredzēto ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi. Visas Kopienas teritorijas harmoniskai attīstībai un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas pastiprināšanai nepieciešama teritoriālās sadarbības stiprināšana. Šajā sakarā ir nepieciešams pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu apstākļus, kādos būtu īstenojami teritoriālās sadarbības pasākumi.

(2)  Ņemot vērā nopietnās grūtības, ar kādām bija saskārušās dalībvalstis, īpaši to reģioni un vietējās pārvaldības realizējot un vadot pārobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības pasākumus, lai mazinātu šādas grūtības, dažādu valstu tiesību un procedūru ietvaros kopienas līmenī ir nepieciešams pieņemt piemērotus pasākumus.

(3)  Īpaši ņemot vērā Kopienas pēc tās paplašināšanās sauszemes un jūras robežu skaita palielināšanos, ir jāatvieglo Kopienas pārobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības pastiprināšanās.

(4)  Jau esošie instrumenti kā ekonomisko interešu Eiropas grupa, ir nepietiekami piemēroti, lai kopienas INTERREG iniciatīvas strukturālo fondu programmu ietvaros organizētu strukturēto sadarbību laika posmam 2000.- 2006.

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. …/2005, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus, paplašina līdzekļu skaitu par labu Eiropas teritoriālajai sadarbībai trijās jomās ‐ pārrobežu, starpreģionu un starptautiskajā jomā.

(6)  Tāpat ir nepieciešams atvieglot un veicināt teritoriālās sadarbības pasākumu realizāciju bez Kopienas līdzfinansējuma.

(7)  Lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē teritoriālo sadarbību, Kopienas līmenī ir nepieciešams izveidot sadarbības instrumentu, kas Kopienas teritorijā ļautu izveidot sadarbības grupas, kuras pārstāvētu juridisku iestāžu amatpersonas, tā sauktās "Eiropas teritoriālās sadarbības grupas" (EGTC). EGTC izmantošana ir fakultatīvs līdzeklis.

(8)  Nolīgumus par pierobežas, starpreģionu un pārvalstisku sadarbību, kuri noslēgti starp dalībvalstīm un/vai reģionu un vietējām pašvaldībām, var piemērot arī turpmāk.

(9)  Ir nepieciešams, lai EGTC būtu apveltīts ar rīcībspēju darboties šo valstu, īpaši to reģionālo un vietējo pārvaldību vārdā un to interesēs.

(10)  EGTC piešķirtie pienākumi un kompetences šīm valstīm jānosaka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas konvencijā, turpmāk tekstā "konvencijā".

(11)  Locekļi izveido EGTC kā atsevišķu juridisku vienību un tā var uzticēt savu izdevumu veikšanu vienam no locekļiem.

(12)  EGTC jādarbojas vai nu ieviešot pārrobežu sadarbības programmas ar Kopienas līdzfinansējumu, īpaši finansētas strukturālo fondu ietvaros saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī starpvalstu un starpreģionu sadarbības programmas, vai arī īstenojot teritoriālās sadarbības pasākumus vienīgi pēc dalībvalstu un/vai to reģionu un vietējo pārvaldību iniciatīvas un bez Kopienas līdzfinansējuma.

(13)  Tā kā Komisijai ir jānodrošina sinerģija starp šo regulu un Eiropas Padomes papildprotokola projektu Nr. 3, Eiropas Pamatu konvencijai par pārrobežu sadarbību starp teritoriālām kopienām vai iestādēm saistībā ar Eiropas reģionālo sadarbības grupu izveidi.

(14)  Ir jāprecizē, ka dalībvalstu, kā arī to reģionu un vietējo pārvaldību finansiālā atbildība neskar ne EGTC izveidi, ne kopējo fondu pārvaldi, ne arī valstu fondus.

(15)  Ir jāprecizē, ka reģionu un vietējo pārvaldību pilnvaras, it īpaši policijas un reglamentējošās pilnvaras, kuras tās pilda kā valsts varas struktūras, nevar būt konvencijas mērķis.

(16)  Nepieciešams, lai EGTC izveidotu savus statūtus, savu struktūru un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī noteikumus budžeta jomā un savas finansiālās atbildības izpildē.

(17)  Ņemot vērā to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības juridiskos nosacījumus, kādus noteic šī regula, dalībvalstis atsevišķi nevar efektīvi izstrādāt, tos labāk noteikt Kopienas līmenī. Tādejādi, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paredzēts Līguma 5.pantā. Saskaņā ar augstāk minētajā pantā iekļauto proporcionalitātes principu, šī regula nepārkāpj to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanā, EGTC izmantošanai esot kā fakultatīvam pasākumam, ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālo kārtību.

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO REGULU.

1.  pants

EGTC raksturs

1.  Kopienas teritorijā var tikt nodibināta sadarbības grupa Eiropas teritoriālās sadarbības grupas formā, turpmāk tekstā "EGTC", pēc šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un modalitātēm.

2.  EGTC ir juridiska persona.

3.   EGTC mērķis ir atvieglot un vecināt teritoriālo (pārrobežu, starptautisku un starpreģionu) sadarbību starp reģionu un vietējām pārvaldībām ES, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Šī paša mērķa sasniegšanai tās uzdevums var arī būt starpvalstu un starpreģionu sadarbības atvieglošana un veicināšana.

4.  Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir tiesības pārraudzīt, kā EGTC pārvalda valsts naudas līdzekļus ‐ gan dalībvalstu, gan Kopienas.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, par veikto pārbaužu rezultātiem informē citas dalībvalstis, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas konvencija, turpmāk tekstā "konvencija".

5.  Ja pierobežas apgabali ir cietuši no ilglaicīga pilsoņu kara vai militāriem konfliktiem, viens no EGTC uzdevumiem var būt arī izlīguma veicināšana un palīdzība miera programmu īstenošanā.

2.pants

Sastāvs

1.  EGTC ar sastāvēt no dalībvalstu un/vai vietējām valsts organizācijām, un/vai citām organizācijām, kuru darbība pamatojas uz bezpeļņas principu un kurās piedalās reģionu/vietējās iestādes un dalībvalstis, turpmāk tekstā " locekļi ".

2.  Par EGTC sastāvu lemj pēc tās locekļu iniciatīvas.

3.   Locekļi izveido EGTC kā atsevišķu juridisku vienību un tā var uzticēt savu uzdevumu veikšanu vienam no locekļiem.

3.pants

Uzdevumi un kompetence

1.  EGTC pilda uzdevumus, kurus saskaņā ar šo regulu tai uzticējuši tās locekļi. Tās kompetences ir definētas konvencijā, kuru saskaņā ar 4.pantu pieņem tās locekļi.

2.  EGTC darbojas tai uzticēto uzdevumu robežās; uzdevumu izpildi var deleģēt kādam no tās locekļiem.

3.  EGTC var realizēties vai nu ieviešot teritoriālās sadarbības programmas ar Kopienas līdzfinansējumu, īpaši finansētas strukturālo fondu ietvaros, vai arī īstenojot jebkura cita veida teritoriālus sadarbības pasākumus ar Kopienas līdzfinansējumu vai bez tā.

Pēc EGTC izveides dalībvalstu un locekļu finansiālā atbildība neskar ne kopienas fondus, ne arī valstu fondus.

4.  Uz tām dalībvalstīm, kas nav EGTC dalībnieces neattiecas nekādas finansiālas saistības, pa tad, ja to reģionālās, vietējās vai valsts iestādes ir EGTC dalībnieces. Tomēr, tas neierobežo dalībvalsts finansiālo atbildību saistībā ar Kopienas finansējumu, ko pārvalda EGTC.

5.  Konvencija neattiecas uz valsts varas deleģēšanu, it īpaši policijas un reglamentējošām pilnvarām.

4. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas konvencija

1.  Uz EGTC attiecas tās locekļu izstrādātās konvencijas darbības joma.

2.  Konvencija jo īpaši precizē EGTC darbības principus, kompetences un uzdevumus, darbības ilgumu un tās atlaišanas nosacījumus.

3.  Konvencija attiecas vienīgi uz teritoriālo sadarbības jomu, kuru noteikuši tās locekļi.

4.  Konvencija nosaka uz tās interpretāciju un piemērošanu attiecināmās tiesības. Piemērojamās tiesības ir to konvencijā iesaistīto dalībvalstu tiesības, kurās ir EGTC mītne.

5.  Uz EGTC attiecas tiesību akti, kas reglamentē asociāciju darbību dalībvalstī, ko noteikuši EGTC locekļi.

6.  Nosacījumi, pēc kuriem teritoriālās sadarbības ietvaros tiek īstenota EGTC piešķirtās valsts dienestu koncesijas vai pilnvaras, ir definēti konvencijā, pamatojoties uz attiecīgo valstu piemērojamām tiesībām.

7.  Par konvenciju paziņo dalībvalstīm, kuras piedalās EGTC, Komisijai un Reģionu komitejai. Komisija iekļauj konvenciju publiskā reģistrā, kurā atrodamas visas EGTC konvencijas.

5.pants

Statūti

1.  EGTC, pamatojoties uz konvenciju, pieņem savus statūtus.

2.  EGTC statūti satur noteiktus priekšrakstus, īpaši attiecībā uz :

3.  Ja loceklis EGTC uzdevumus piemēro saskaņā ar 2. panta 3. punktu, statūtu saturs var būt iekļauts konvencijā.

6.pants

Budžets

1.  EGTC sagatavo paredzamo ikgadējo budžetu, kuru pieņem tās locekļi. Tā sagatavo ikgadējo ziņojumu par aktivitātēm, ko apliecina no tās locekļiem neatkarīgi eksperti.

2.  Locekļi ir finansiāli proporcionāli atbildīgi par to finansu iemaksām budžetā līdz EGTC parādu dzēšanai.

7.pants

Publikācija

Pēc tam, kad EGTC ir ieguvusi juridiskas personas statusu saskaņā ar tās locekļu noteiktās dalībvalsts tiesību aktiem, EGTC dibināšanas statūti ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šajā publikācijā publicējams EGTC nosaukums, tās mērķis, tās locekļu saraksts un mītnes adrese.

8.pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā stājas spēkā sākot ar 2007.gada 1.janvāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

Prezidents Prezidents

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV. (3) OV. (4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu (KOM(2004)0493 ‐ C6–0090/2004 ‐ 2004/0165(COD))

P6_TA(2005)0281 A6-0216/2005

(Koplēmuma pieņemšanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0493)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 148. pantu, saskaņā ar kuru Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0090/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0216/2005),

1.  Apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  Aicina Komisiju vēlreiz iesniegt jautājumu Parlamentam, ja tā plāno būtiski grozīt priekšlikumu vai aizvietot to ar citu tekstu;

3.  Uzdod savam priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Sociālo fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 148. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionālo lietu komitejas atzinumu(3),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(4),

tā kā

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus](5), nosaka arī struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbības struktūru un īpaši izklāsta mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz sadarbību, programmu veidošanu, izvērtēšanu un administrēšanu. Tāpēc jānosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) misija saistībā ar uzdevumiem, kas aprakstīti Līguma 146. pantā par dalībvalstu un Kopienas darbu virzībā uz koordinētas nodarbinātības stratēģijas attīstību, kā noteikts Līguma 125. pantā. Skaidrības labad Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu(6) būtu jānomaina.

(2)  Jāizklāsta īpašie noteikumi, kas attiecas uz tāda pasākuma veidu, kuru var finansēt ESF saskaņā ar Regulu (EK) Nr.  …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus], saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(7).

(3)  Ir svarīgi ievērot fondu vispārējo struktūru un jānodrošina sadale dažādiem mērķiem, kā to paredz Regula (EK) Nr.  .../2005 [par vispārējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu].

(4)  ESF jāatbalsta dalībvalstu politika, kas cieši saskan ar pamatnostādnēm un ieteikumiem, kas izdarīti saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un vienotiem Kopienas mērķiem attiecībā uz sociālo integrāciju, ne-diskrimināciju, vienlīdzības sekmēšanu starp sievietēm un vīriešiem, izglītību un apmācību, saskaņā ar mūžizglītības koncepciju, tostarp tālākizglītības iespējām darbavietā, kā arī īpašu uzmanību veltot sākotnējai apmācībai, lai labāk veicinātu mērķu īstenošanu, par kuriem vienojās Eiropadomes sanāksmēs Lisabonā un Gēteborgā un kas noteikti EK līguma 2. pantā un 299. panta 2. punktā, lai izveidotu apstākļus, kas ļautu sasniegt augstāku ražīguma un konkurences līmeni, izraisītu lielāku sociālo vienotību un radītu labākas darbavietas.

(5)  Šai pieejai ir arvien lielāka nozīme, ņemot vērā izaicinājumus, kas rodas ES paplašināšanās rezultātā, un ekonomikas globalizācijas fenomenu.

(6)  Šajā sakarā jāatzīst Eiropas sociālais modelis. Taču šāda atzīšana palielina vajadzību pēc reformām paredzētajam modelim, lai turpinātos atbalsta sniegšana, īpaši cilvēkiem ārkārtas situācijās.

(7)  Eiropas Kopienas iniciatīvas programmā EQUAL tika gūtas jaunas atziņas, it īpaši attiecībā uz vietēja, reģionāla, valstiska un visas Eiropas mēroga pasākumu kombinēšanu NVO un to projektu vadību, mērķa grupu līdzdalību, lēmumiem politiskos jautājumos un to turpmāku īstenošanu, inovāciju politikas izstrādes un vēlmi eksperimentēt praktisko nozīmi, kā arī attīstības prognozēšanu, transnacionalitāti, piekļuvi no darbaspēka tirgus izstumtajām grupām un iekšējā tirgus sociālo izpausmju pētījumiem.

(8)  Lai labāk paredzētu un pārvaldītu pārmaiņas, ESF atbalsts ir īpaši jākoncentrē uz darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju adaptācijas spējas paaugstināšanu globalizācijas ietekmēšanas un uzņēmējdarbības pārstrukturizēšanas nolūkos, darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, sperot proaktīvus soļus, piemēram, darbā iekārtošanas un personalizētas konsultācijas karjeras jautājumos, kas piemērotas indivīda kvalifikācijai, lai novērstu darbaspēka dīkstāvi ilgtermiņa bezdarba stāvokļa dēļ, piekļuves sekmēšanu nodarbinātībai un dalībai darba tirgū ar pilnīgas nodarbinātības mērķi, diskriminētu personu sociālās integrācijas pastiprināšanu un viņu piekļuvi nodarbinātībai, diskriminācijas, nabadzības un sociālās nošķirtības apkarošanu uz Līguma 13. pantā izklāstīto pamatojumu, un partnerattiecībām.

(9)  ESF jāizmanto arī problēmu risināšanā, kas saistītas ar demogrāfiskajām izmaiņām ES aktīvajā iedzīvotāju skaitā. Īpaša uzmanība jāpievērš problēmu risināšanā, jo īpaši apgūstot profesionālo sagatavotību mūža garumā.

(10)  Bez šīm prioritātēm vismazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs saskaņā ar konverģences mērķi un lai paātrinātu ekonomikas attīstību, nodarbinātības iespējas sievietēm un vīriešiem, un kvalitāti un darba ražīgumu, kā arī ekonomiski neaktīvu personu mudināšanu atgriezties darba tirgū, ir vajadzīgs paplašināt un uzlabot ieguldījumu cilvēka kapitālā un uzlabot institucionālo, administratīvo un tiesisko spēju un jo īpaši sagatavot un īstenot reformas un ieviest likumdošanas aktu kopumu.

(11)  Pasākumi saistībā ar reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību un/vai konverģences mērķi ņem vērā Līguma 299. panta 2. punktu.

(12)  Novatorisku darbību veicināšana ir būtiska dimensija, kas jāintegrē ESF darbības sfērā attiecībā gan uz konverģences, gan reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķi. Jānodrošina, ka novatoriskas idejas un pasākumi tiek veicināti un izmēģināti saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas Eiropas vadlīnijām un ieteikumiem un Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā. Šādām darbībām, ESF ieguldījumu griesti jāpaaugstina līdz 85 %.

(13)  Starpvalstu sadarbības atbalstīšana kā fundamentāla dimensija tiek integrēta ESF darbības sfērā. Starpvalstu, pārrobežu un starpreģionu sadarbības koordinējošos pasākumus ESF jāfinansē 100 % apmērā.

14)  Jānodrošina vienotība ESF darbā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas politiku un jākoncentrē ESF atbalsts nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu ieviešanā uz Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā un uz dalībvalstu rīcības plāniem attiecībā uz sociālo integrāciju. ESF var arī atbalstīt darbības, kas notiek ārpus valstu nodarbinātības plāna, ja tās ir vajadzīgas reģionālo un vietējo īpatnību dēļ, un ja tādējādi labāk var sasniegt Lisabonas nodarbinātības mērķus, sociālo integrāciju un sociālo kohēziju. ESF arī jācenšas sasniegt sinerģiju, izmantojot atbalstu no citiem fondiem, veicinot ilgtspējīgu vietējo, reģionālo un valstu attīstību. ESF atbalsts ir arī atslēga sociālās integrācijas, izglītības un apmācības mērķu sasniegšanā.

(15)  Prasmīga un konstruktīva ESF atbalstīto darbību ieviešana balstās uz labu pārvaldību un partnerattiecībām starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem partneriem, īpaši starp sabiedriskajiem partneriem un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, kas iesaistīti reģionālā un vietējā līmenī.

(16)  Papildus normatīvo aktu vienkāršošanai ir īpaša vajadzība pārskatīt procedūras, lai tās varētu vienkāršot, saīsināt un padarīt mazāk birokrātiskas ar nolūku uzlabot efektivitāti un kvalitāti fondu izmantošanā un nodrošināt, lai pašreizējo darbību grafiki tiktu stingrāk ievēroti.

(17)  Var veikt sagatavošanas darbus, lai vietēja mēroga grupas, tai skaitā NVO, varētu vienkāršā un ātrā veidā gūt fonda atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar sociālās nošķirtības apkarošanu, un tādējādi attīstīt savas iespējas šajā jomā.

(18)  Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, lai prioritāšu īstenošana, ko finansē ESF saskaņā ar konverģences, reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķiem sekmētu vienlīdzības veicināšanu un nevienlīdzības novēršanu starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp diskriminētu personu grupām un sabiedrības vairākumu; dzimumu un minoritāšu konformistiska pieeja jāsavieno ar specifisku darbību uzlabot pieeju nodarbinātībai un lai palielinātu sieviešu ilgtspējīgu darbību un personu ar īpašām vajadzībām, migrantu un etnisko minoritāšu pārstāvju, it īpaši romu attīstību nodarbinātībā.

(19)  ESF saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem jāatbalsta arī tehniskā palīdzība, īpaši koncentrējot uzmanību uz savstarpējas izglītošanas veicināšanu pieredzes un labas prakses apmaiņas ceļā, kā arī, izgaismojot ESF devumu Kopienas mērķu un prioritāšu politikā saistībā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju, kā arī sociālās nošķirtības un diskriminācijas apkarošanu.

(20)  Regula (EK) Nr…./2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā un Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] nodrošina, ka izmaksu tiesiskā bāze jāveido nacionālā līmenī ar īpašiem izņēmumiem, kas jāmin īpašos noteikumos. Tādējādi jānosaka izņēmumi, kas attiecas uz ESF,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) uzdevumus un kompetenci saistībā ar tā atbalstu konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā un Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 3. pantā, un atļauto izdevumu veidus palīdzības sniegšanai.

2. pants

Misija

1.  ESF stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo saliedētību, uzlabojot nodarbinātību un darba iespējas, veicinot augstu nodarbinātības līmeni un nodrošinot vairāk un labākas darba vietas. ESF to veic, atbalstot dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība, nodarbinātības iespēju un darba kvalitātes un produktivitātes visos aspektos uzlabošana, sociālās integrācijas palielināšana, sociālās atstumtības novēršana, tostarp uzlabojot mazturīgo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātībai, un ne-diskriminācijas veicināšana saskaņā ar Līguma 13. pantā izklāstītajiem noteikumiem, un vīriešu un sieviešu vienlīdzība, un valstu, reģionālās un vietējās nodarbinātības atšķirību mazināšana.

ESF īpaši atbalsta pasākumus, kas cieši saskan ar Savienības pamatnostādnēm un ieteikumiem Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros un ievēro dalībvalstu sociālās integrācijas rīcības plānos minētās saistības.

2.  Veicot uzdevumus, kas minēti 1. punktā, ESF atbalsta Kopienas prioritātes attiecībā uz vajadzību pastiprināt sociālo kohēziju, stiprināt ražīgumu un konkurenci un veicināt ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Īpaši ESF veicinās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju piedalīšanos darba tirgū un tiks ņemti vērā Kopienas mērķi sociālās nošķirtības apkarošanā, it īpaši attiecībā uz tādām mazturīgo iedzīvotāju grupām kā personas ar spēju traucējumiem, izglītība un apmācība, vīriešu un sieviešu vienlīdzība un ne-diskriminācija.

ESF nodrošina, ka EQUAL programmas izstrādātie mērķi tiek ņemti vērā, it īpaši: iniciatīvu apvienošana vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī; NVO tiek sniegta pieeja un NVO īsteno projektu vadību; mērķgrupu piedalīšanās; politisko jautājumu identificēšana un tālākā iestrāde; politikas virzienu attīstīšanas praktiskā nozīme; novatorisms un eksperimenti; jautājumu risināšana, sākot no zemākajiem līmeņiem uz augstākajiem; pārrobežu pieeja; kritisku grupu nodrošināšana ar piekļuvi darba tirgum un sociālo problēmu risināšana iekšējā tirgū.

3. pants

Atbalsta kompetence

1.  Konverģences, reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķu struktūrā ESF atbalsta rīcību un novatoriskus pasākumus dalībvalstīs un starpvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar sekojošām prioritātēm:

a)   darbaspēka un uzņēmumu pielāgošanās palielināšana, īpaši veicinot:

b)   darba meklētāju un neaktīvu personu piekļuves nodarbinātībai un ilgtspējīgas integrācijas darbaspēka tirgū uzlabošana, it īpaši ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba profilakse un nodarbinātības tirgus pārrobežu integrācija, bezdarba profilakse un atkārtotas nonākšanas bezdarbnieku rindās (bezdarba recidīva) novēršana, darbaspējīgā vecuma paaugstināšana un sieviešu, personu ar īpašām vajadzībām, legālo migrantu, neaktīvu personu darbaspējīgā vecumā virs 40 gadiem, ilgstoši bezdarbnieka statusā esošu personu un etnisko minoritāšu pārstāvju, pirmām kārtām, romu, dalības paaugstināšana darbaspēka tirgū, it īpaši ar:

c)   pastiprinot trūcīgu cilvēku sociālo integrāciju un ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū un cīnoties pret sociālo nošķirtību un visa veida diskrimināciju darba tirgū un kopienās kopumā, piemēram, veicinot:

d)   tādu reformu ieviešanu, kas veicina pilnīgu nodarbinātību, uzlabo kvalitatīvu darbu un integrāciju, sevišķi veicinot biznesa uzsākšanu, un turpmāku partnerattiecību attīstīšanu un ieinteresēto pušu līgumpartneru tīkla veidošanu transnacionālā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, piemēram, attiecībā uz sociālajiem partneriem un nevalstiskām organizācijām, it īpaši tām, kas darbojas tādās jomās kā sociālā integrācija un vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, vietējām nodarbinātības iniciatīvām un teritoriālas nodarbinātības līgumiem, lai palielinātu nodarbinātību, kā arī uzlabotu kvalifikācijas iespējas un rezultātus;

e)   cilvēku kapitāla veicināšanu, sevišķi izstrādājot un ieviešot reformas izglītības un apmācības sistēmās.

2.  Saskaņā ar konverģences mērķi un kohēzijas valstīs ESF atbalstīs arī darbības, ievērojot šādas prioritātes:

a)   investīciju paplašināšana cilvēkiem, sevišķi veicinot:

b)   stiprinot valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu, kā arī sociālo partneru, pilsoniskas sabiedrības un nevalstisko organizāciju institucionālo kapacitāti un paaugstinot to efektivitāti un modernizāciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai aptvertu reformas un veiktu labu pārvaldību, īpaši ekonomikas, nodarbinātības un tiesību sfērā, piemēram, veicinot:

3.  Ieviešot 1. un 2. pantā minētos mērķus un prioritātes, ESF veicinās novatorisku pasākumu attīstību un virzību kā vienu no prioritātēm, kā arī dalībvalstu sadarbību valstu un reģionālā līmenī, sevišķi ar informācijas, pieredzes, rezultātu un labas prakses apmaiņu, kā arī, attīstot papildus metodes un koordināciju vai vienotu darbību.

4.  Ar ESF palīdzību atbalsta dalībvalstu īstenotos iedzīvotāju informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret diskrimināciju un veicināt izturēšanās un iespēju vienlīdzību attiecībā uz sievietēm un vīriešiem darba vietā un sabiedrībā.

5.  Ieviešot sociālās integrācijas prioritāti, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā, ESF finansējums jāvirza uz pasākumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.  …/2005 [par Eiropas Reģionālo Attīstības fondu](9), un tas var būt lielākais 10 % apjomā no attiecīgo prioritāšu finansējuma.

4. pants

Saskaņotība un koncentrēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ESF atbalstītie pasākumi paredzēti sistemātiskas un atbilstošas Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai, saskan ar tās mērķiem, un ar Kopienas mērķiem sociālās integrācijas, izglītības, kā arī vīriešu un sieviešu vienlīdzības jomā. Sevišķi tām jānodrošina, lai attiecīgo stratēģisko darbību kopums un darbību programmas veicinātu katras dalībvalsts nodarbinātības un sociālās integrācijas stratēģijas mērķu, prioritāšu un uzdevumu izpildi. Dalībvalstīm jāatbalsta nodarbinātības ieteikumi, kā noteikts Līguma 128. panta 4. punktā, tāpat jāatbalsta attiecīgie Kopienas mērķi sociālās integrācijas jomā, un, izskaužot sociālu nošķirtību. ESF var atbalstīt arī darbības, kas pārsniedz valsts nodarbinātības plānu, ja tās ir vajadzīgas reģionālo un vietējo īpatnību dēļ un ja rezultātā labāk var sasniegt Lisabonas nodarbinātības mērķus, sociālo integrāciju un sociālo saliedētību.

2.  Darbības programmās resursi jānovirza uz vissvarīgākajām vajadzībām, un tie jākoncentrē uz tiem politiskajiem reģioniem, kur ESF atbalsts var sniegt visievērojamāko efektivitāti no programmas mērķu sasniegšanas viedokļa. Lai palielinātu ESF atbalsta efektivitāti, darbības programmām jāuzņemas īpaša atbildība par reģioniem un vietām, kur ir vislielākās problēmas, it īpaši par mazāk labvēlīgām pilsētu zonām, lauku zonām, salām, kalnu reģioniem, attāliem reģioniem, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu vai ar sliktu demogrāfisko situāciju, kā arī īpaši uzņēmumu pārvietošanas rezultātā cietušie rajoni.

3.  Saistošie dalībvalstu gada pārskata elementi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 19. pantā, ir integrēti attiecīgajos nacionālajos nodarbinātības un sociālās integrācijas darbības plānos.

4.  Noteiktais to mērķu un rādītāju daudzums, kas izvēlēti nacionālās stratēģijas ieviešanai, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr.  …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 18. pantu ir tāds, kas atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai un ir kontekstā ar Kopienas saskaņotajiem mērķiem sociālās integrācijas, nediskriminēšanas, izglītības un apmācību, kā arī dzimumu vienlīdzības jomā. Darbības programmu uzraudzības rādītāji jāsaskaņo ar visiem mērķiem.

5.  Vērtējumi, kas tiks veikti saistībā ar ESF darbu, sniegs novērtējumu arī par ESF ieguldījumu ESF atbalstītajiem pasākumiem Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanā un Kopienas mērķu realizācijā saistībā ar sociālo integrāciju, nediskriminēšanu, sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, izglītību un apmācību attiecīgajās dalībvalstīs.

5. pants

Laba pārvaldība un partnerattiecības

1.  ESF veicina labu pārvaldību un partnerattiecības. Tā atbalsts tiek veidots un īstenots atbilstošā teritoriālā līmenī, īpašu uzmanību veltot reģionālajam un vietējam līmenim.

2.  Dalībvalstis un attiecīgās katras darbības programmas vadības iestāde nodrošina sabiedrisko partneru līdzdalību un atbilstīgu pieeju, kā arī atbilstīgo apspriešanos un nevalstisko dalībnieku līdzdalību, īpaši sociālās integrēšanās jomā, diskriminācijas izskaušanā, kā arī sieviešu un vīriešu vienlīdzībā, attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kurš var vienlaikus būt gan valsts, gan reģionālais līmenis, ESF atbalstīto programmu veidošanā, ieviešanā, uzraudzībā un vērtēšanā.

3.  Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai iedzīvotājus un iesaistītos dalībniekus informētu par darbības programmām un tām darbībām, kuras var finansēt no ESF.

4.  Operacionālo programmu pārvaldes organizācijas veicina sociālo partneru atbilstošu dalību un pieejamību finansētajiem pasākumiem saskaņā ar šīs Regulas 3. pantu.

Vismaz 2% no ESF resursiem tiek piešķirti darbspējas izveidei, apmācībai un sadarbības tīkla pasākumiem, kas stiprina sociālo dialogu, un darbībām, ko kopēji uzsākuši sociālie partneri, jo īpaši, attiecībā uz NVO un Kopienas lomas stiprināšanu strādājošo un uzņēmumu adaptācijā, kas minēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tādu NVO raksturīgos kompetences palielināšanas pasākumos, kas darbojas sociālās integrācijas un ne-diskriminācijas jomā.

5.  Katras darbības programmas vadošā iestāde veicina vienkāršu un ātru, sabalansētu nevalstisko organizāciju iesaistīšanos un to pieejamību fonda darbībām, īpaši tādās jomās kā sociālā integrācija, it sevišķi attiecībā uz tādām mazturīgo iedzīvotāju grupām kā personas ar spēju traucējumiem, nediskriminēšana un vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem.

Konverģences mērķa ietvaros vismaz 1 % ESF finansējuma tiek piešķirts kapacitātes palielināšanai, apmācībai un NVO tīkla izveidei, īpaši attiecībā uz sociālās integrācijas uzlabošanu un cīņu pret diskrimināciju saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

6.  Ja atbildība par realizāciju tiek deleģēta, programmā paredzēto atbalstu var nodrošināt ar globālajām subsīdijām.

7.  Saskaņā ar novatorisko pasākumu programmu prioritātēm atbilstīgi 3. panta 3. punktam var izveidot fondu, lai atbalstītu zināmu daļu no programmai piešķirtā finansējuma un kas paredzēts mazākiem projektiem, kuros darbojas vietējie dalībnieki. Finansējumu piešķir vispārējas dotācijas veidā. "Mazi projekti" nepārsniedz EUR  300 000.

Vadošā iestāde nodrošina, lai sociālās integrācijas un ne-diskriminācijas jomu pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām būtu vismaz līdzvērtīga piekļuve finansējumam kā programmas EQUAL ietvaros.

6. pants

Dzimumu vienlīdzība un vienādas iespējas

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu to ietekmes uz katru dzimumu analīze, lai resursu iedalījums atspoguļotu vīriešu un sieviešu konkrētās vajadzības un lai it īpaši, nosakot mērķus ar precīziem to īstenošanas termiņiem, kā arī izmantojot statistikas datus un kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus sadalījumā pēc dzimuma, lai plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā tiktu veicināta dzimumu vienlīdzību, tai skaitā nosakot konkrētus mērķus un uzdevumus ar skaidru grafiku un kvalitatīvu un kvantitatīvu dzimumu rādītāju pielietojumu.

Dalībvalstis un vadības iestādes nodrošina, ka darbības programmu visos posmos valsts un pašvaldību budžetu sastāda saskaņā ar dzimumu vienlīdzības principu.

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina sabalansētu sieviešu un vīriešu iesaistīšanos darbības programmu menedžmentā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

7. pants

Ne-diskriminācija

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu apraksts par to, kā tiks veicināta un sasniegta invalīdu un viegli ievainojamo grupu un ne-diskriminācijas principu sociālā integrācija programmu veidošanā, ieviešanā, uzraudzībā, un izvērtēšanas periodos, lietojot specifiskos rādītājus.

8. pants

Novatorisms

Katras darbības programmā dalībvalstīm un vadošajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība novatorisko darbību veicināšanai un virzīšanai, un ir jāpiešķir prioritāte it īpaši tām darbībām, kuras sekmē ciešāku sadarbību starp dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādiem ekonomiskās un sociālās jomas dalībniekiem. Vadošā iestāde pēc apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. …/2005 [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 47. pantā minēto Uzraudzības komiteju, izvēlas, kuras tēmas saņems finansējumu novatorismam saskaņā ar Eiropas nodarbinātības vadlīnijām, un nosaka atbilstošu īstenošanas kārtību. Novatoriskajiem pasākumiem jāsastāda vismaz 1 % no darbības programmas. ES līdzfinansējuma daļa šajos pasākumos jāpalielina vismaz līdz 85%.

9. pants

Starpnacionālā sadarbība

1.  Dalībvalstis un vadošās iestādes var izveidot īpašo prioritāšu asi darbības programmām vai speciālām darbības programmām, izstrādājot starpnacionālās un starpreģionālās sadarbības pasākumu programmas. Šādos pasākumos ESF daļa jāpalielina līdz 85%, un starpnacionālās un starpreģionālas sadarbības koordinācijas pasākumus ESF jāfinansē 100 % apmērā.

2.  Lai uzlabotu Kopienas līdzekļu izlietojumu, atbalstot izglītību un apmācību mūža garumā Dalībvalstis nodrošina saskaņotību un atbilstību starp fonda darbību un citām Kopienas atbalstītajām darbībām starpnacionālajās programmās, īpaši izglītības un apmācību jomā ar attiecīgiem saskaņošanas mehānismiem.

10. pants

Novatoriskie pasākumi un tehniskā palīdzība

Vismaz 1 % ESF finansējuma tiek piešķirts Komisijai novatorisko pasākumu un uz darba tirgu, nodarbinātību un arodizglītību orientētu pilotprojektu, kā arī sociālā dialoga ietvaros īstenoto pasākumu finansēšanai par labu to uzņēmumu personālam, kuru mērķis ir profesionālo zināšanu nodošana tām sfērām, kurās iesaistās ESF.

Bez tam Komisija īpaši atbalsta forumu attīstību un reģionālo nodarbinātības līgumu izveidošanu, gatavojoties programmas plānošanai, pieredzes apmaiņu, pasākumus uzmanības pievēršanai, seminārus, sakaru tīklus un pārbaudītu metožu izpētes un izplatīšanas salīdzinošos novērtējumus, kā arī savstarpējas izglītošanās veicināšanu, lai šādā veidā stiprinātu ESF politisko dimensiju un ieguldījumu Kopienas mērķos attiecībā uz nodarbinātību un, īpaši attiecībā uz jauniem un vecākiem cilvēkiem - sociālo integrāciju, ne-diskrimināciju un darba savienošanu ar ģimenes dzīvi.

11. pants

Progresa un izpildes ziņojumi

12. pants

Tiesības

1.  ESF nodrošina atbalstu sabiedriskiem budžetiem, kas netiek finansēti individuālu vai globālu dotāciju veidā, atgūstamu dotāciju veidā, aizdevumu vai mikrokredītu veidā vai kas nav preču vai pakalpojumu pirkšana saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas piemērojami publiskajiem piedāvājumiem.

2.  Šādas izmaksas nav atgūstamas ar ESF atbalstu:

a)   atgūstamais PVN;

b)   parāda procenti;

c)   infrastruktūras, amortizējamas kustamās mantas, nekustamā īpašuma un zemes pirkumi.

3.  Tomēr šī panta 2. daļa, tiesiskie noteikumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2005 [par Eiropas Reģionālo attīstības fondu] 6. pantā, tiks piemēroti ESF kopīgi finansētajiem pasākumiem, kas ir saskaņā ar šīs Regulas [2.] pantu.

4.  Neskatoties uz valsts tiesību normām, izdevumos, kas deklarēti darbības programmās, ko kopīgi finansē ESF, var iekļaut:

13. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē ne pastāvīgu realizāciju, ne grozījumus, ieskaitot pilnīgu vai daļēju atcelšanu pasākumiem, ko pieņēmusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1784/1999, kas ir bijusi spēkā pirms 2007. gada 1. janvāra, .

Pieteikumi, kas veikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1784/1999, paliek spēkā.

14. pants

Anulēšana

Regulu (EK) No 1784/1999 atceļ no 2007.gada 1.janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1784/1999 jāveido ar atsauci uz šo Regulu.

15. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Saskaņā ar Līguma 251. pantā aprakstīto kārtību Eiropas Parlamentam un Padomei jāpārskata šī regula vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

16. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV L […], […], […]. lpp. (3) OV C 164, 5.07.2005., 48. lpp. (4) Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja. (5) OV L […], […], […]. lpp. (6) OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp. (7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (8) OV L 303, 2.12.2000, 16. lpp. (9) OV L

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu (KOM(2004)0497 ‐ C6–0212/2004 ‐ 2004/0169(CNS))

P6_TA(2005)0282 A6-0217/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0497)(1),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0212/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0217/2005),

1.   aspstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju atbilstoši pārveidot savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   precizē, ka priekšlikumā regulai minētām apropriācijām, līdz brīdim, kad tiek noslēgta vienošanās par finanšu plāniem 2007. gadam un turpmākajiem gadiem, ir norādošs raksturs;

4.   pieprasa, lai Komisija, brīdī, kad būs pieņemtas nākamie finanšu plāni, apstiprinātu priekšlikumā regulai norādītās summas vai, pretējā gadījumā, nodotu labotās summas apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei, tādējādi nodrošinot grāmatvedību ar maksimālajiem limitiem;

5.   aicina Padomi darīt zināmu Parlamentam, ja tā plāno novirzīties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

6.   pieprasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā plāno būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

7.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 4. apsvērums 4)  Saskaņā ar Līguma 33. panta 2. punktu jāievēro to zvejas aktivitāšu īpašās iezīmes, kas saistītas ar zivsaimniecības sektora sociālo struktūru un dažādo, ar zveju saistīto, zonu strukturālajām un dabiskajām atšķirībām; 4)  Saskaņā ar Līguma 33. panta 2. punktu jāievēro to zvejas aktivitāšu īpašās iezīmes, kas saistītas ar zivsaimniecības sektora sociālo struktūru un dažādo, ar zveju saistīto, zonu strukturālajām, dabiskajām un ģeogrāfiskajām atšķirībām; Grozījums Nr. 3 9. apsvērums 9)  Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst Kopienas tiesību aktiem; 9)  Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst tādiem Kopienas tiesību aktiem kā Finanšu regulā un tās īstenošanas pasākumiem; Grozījums Nr. 4 10. apsvērums 10)  Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem Atbalstss sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā; 10)  Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un nediskriminācijas, tostarp sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem Atbalstss sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā; Grozījums Nr.5 13. apsvērums 13) saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 274. pantu, ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzraudzītu, ka tiek nodrošināta veiksmīga finanšu vadība un ka šajā nolūkā pašreizējā regulā ir precizēti nosacījumi, kas ļauj Komisijai veikt savu pienākumu izpildīt Eiropas kopienu vispārējo budžetu; 13) saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 274. pantu, ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzraudzītu, ka tiek nodrošināta veiksmīga finanšu vadība, šajā nolūkā pašreizējā regulā ir precizēti nosacījumi, kas ļauj Komisijai Eiropas Parlamenta kā budžeta pārziņas instances uzraudzībā veikt savu pienākumu izpildīt Eiropas kopienu vispārējo budžetu; Grozījums Nr. 6 24. apsvērums 24)  Vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku; 24)  Pastāv vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku ar mērķi dažādot saimniecisko darbību un nodrošināt ilgtspējīgu nodarbinātību; Grozījums Nr. 7 29. apsvērums 29)  Lai Kopienas floti pielāgotu pieejamajiem un izmantojamajiem resursiem, tā ir jāsamazina; 29)  Jāveic nepārtraukti centieni, lai Kopienas floti pielāgotu pieejamajiem un izmantojamajiem resursiem, kad tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu līdzsvaru attiecībā uz resursiem un nodrošinātu flotes dzīvotspēju; Grozījums Nr. 8 29.a apsvērums (jauns) 29.a)  Šajā nolūkā ir svarīgi, lai flotes segments un valsts izveidotu Kopienas zvejas kuģu patiesu saskaņotu reģistru visām dalībvalstīm ar norādi par jaudu un enerģiju. šâdam reìistram ir jâbût precîzam, pârredzamam un uzticamam, un visâm dalîbvalstîm ir jâpieòem vienâdi kritçriji savu kuģu jaudas un jaudas mērīšanai Komisijas uzraudzībā; Grozījums Nr. 9 29.b apsvērums (jauns) 29.b)  Kopienas zvejas kuģu pārvietošanai uz trešām valstīm bez jaudas samazināšanas Kopienas ūdeņos ir arī jāveicina ilgtspējīgas zivsaimniecības stiprināšana ārpus Kopienas ūdeņiem; Grozījums Nr. 10 30. apsvērums 30)  Lai īstenotu zvejas flotes pārstrukturizāciju, būs nepieciešami pavadoši sociālekonomiski pasākumi; 30)  Lai īstenotu zvejas flotes pielāgošanu resursiem, kas reģistrēti iesaistīto flotu mērķa zonās, būs nepieciešami pavadoši sociālekonomiski pasākumi; Grozījums Nr. 11 33. apsvērums 33)  Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tai pat laikā nodrošinot, ka šie sektori saglabā saimniecisko dzīvotspēju; šim nolūkam ir jānosaka ierobežots Atbalstss prioritāšu mērķu skaits un jākoncentrējas uz strukturālo atbalstu mikro un mazajiem uzņēmumiem; 33)  Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tai pat laikā nodrošinot, ka šie sektori saglabā saimniecisko dzīvotspēju; Grozījums Nr. 12 35. apsvērums 35)  Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina Atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem un pieredzes apmaiņai tehniskās Atbalstss veidā; 35)  Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina Atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem, eksperimentālām zvejas kampaņām un pieredzes apmaiņai tehniskās Atbalstss veidā; Grozījums Nr. 13 37. apsvērums 37)  Struktūrfondu darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no uzlabota un rūpīgāka novērtējuma. Šajā sakarībā ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu novērtējuma ticamību; 37)  Struktūrfondu darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no uzlabota un rūpīgāka novērtējuma un pārredzamības. Šajā sakarībā ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu novērtējuma ticamību un sabiedrisko pieejamību; Grozījums Nr. 14 53. apsvērums 53)  Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1263/1999 un 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrAtbalstu zivsaimniecības nozarē un akvakultūras nozarē un to produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kā arī citus noteikumus, ir jāatceļ. Tomēr, lai panāktu, ka Atbalsts, darbība un projekti, kas apstiprināti līdz 2006. gada 31. decembrim, tiek pienācīgi izpildīti, ir jāpiemēro atceltie noteikumi. 53)  Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1263/1999 un 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrAtbalstu zivsaimniecības nozarē un akvakultūras nozarē un to produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kā arī citus noteikumus, ir jāatceļ. Tomēr, lai panāktu, ka Atbalsts, darbība un projekti, kas iesniegti līdz 2006. gada 31. decembrim, tiek pienācīgi izpildīti un apmaksāti līdz 2008. gada 31. decembrim, ir jāpiemēro atceltie noteikumi. Grozījums Nr. 15 1. pants Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk tekstā "Fonds") un nosaka Kopienas Atbalstss sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora un piekrastes zvejas zonu attīstībai. Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fondu (turpmāk tekstā "Fonds") un nosaka Kopienas Atbalstss sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora, akvakultūras un piekrastes zvejas zonu saimnieciskai, sociālai un vides attīstībai. Grozījums Nr. 16 3. panta e) daļa e) "akvakultūra" apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums; e) "akvakultūra", tostarp "valikultūra" (zivkopība Itālijas lagūnās) un vēžveidīgo audzēšana, apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; tā jāatbalsta tikai tādā mērā, ciktāl tā nav kaitīga videi; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums; Grozījums Nr. 17 3. panta f) daļa f) "mikro un mazi uzņēmumi" apzīmē mikro un mazus uzņēmumus, kā Komisijas 2003. gada 6. maija atzinumā 2003/361/EK definēti mikro, mazi un vidēji uzņēmumi; svītrots Grozījums Nr. 18 4. panta b) daļa b) veicināt ilgtspējīgu Kopienas flotes jaudas un resursu līdzsvaru; b) veicināt zvejas flotes atjaunošanu un modernizēšanu, ja tiks nodrošināts ilgtspējīgs Kopienas flotes resursu un centienu zvejniecības jomā un saimnieciskās dzīvotspējas līdzsvars, lai nodrošinātu Kopienas tirgus augstāko iespējamo piedāvājuma līmeni; Grozījums Nr. 19 4. panta b a) daļa (jauna) b a) veicināt akvakultūras produkcijas ilgtspējīgu attīstību; Grozījums Nr. 20 4. panta d) daļa d) sekmēt vides un dabas resursu aizsardzību; d) sekmēt vides un dzīvās dabas resursu aizsardzību un uzlabošanu, ja tas ir saistīts ar zivsaimniecības sektoru un akvakultūru; Grozījums Nr. 21 4. panta f a) daļa (jauna) f a) veicināt labvēlīgāku apiešanos ar visattālākajiem reģioniem, ņemot vērā Līguma 299. pantu. Grozījums Nr. 22 5. pants Eiropas Zivsaimniecības fonds (turpmāk tekstā Fonds vai EZF) nodrošina atbalstu zivsaimniecības sektoram. Pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar šo Regulu, sekmē vispārējo mērķu, kas noteikti Līguma 33. pantā un mērķu, kas noteikti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), sasniegšanu. Šie pasākumi pavada un papildina, pēc vajadzības, citus Kopienas instrumentus un politikas. Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fonds (turpmāk tekstā Fonds vai EZAF) nodrošina atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras sektoram. Pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar šo Regulu, sekmē vispārējo mērķu, kas noteikti Līguma 33. pantā un mērķu, kas noteikti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), sasniegšanu. Šie pasākumi pavada un papildina, pēc vajadzības, citus Kopienas instrumentus un politikas. Grozījums Nr. 23 6. panta 4. punkts 4.  Fonda finansētas darbības tieši vai netieši neveicina zvejas intensitātes paaugstināšanos. 4.  Fonda finansētas darbības tieši vai netieši neveicina zvejas intensitātes paaugstināšanos zonās, kurās pastāv nepārprotama pārāk lielas zvejas bīstamība. Fonda resursus arī neizmanto, lai veicinātu zvejas intensitātes paaugstināšanos attiecībā uz sugām, par kurām noteiktas kvotas vai izstrādāti citi noteikumi, vai kuru krājumi neuzrāda bioloģiski drošus parametrus. Tomēr ir atļauts finansēt zivsaimniecības pasākumus, kas saistīti ar pilnībā neizmantotām sugām. Grozījums Nr. 24 11. panta 2. apakšpunkts Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veicinātas tās darbības, kas pastiprina sievietes lomu zivsaimniecības sektorā. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veicinātas darbības, tostarp centieni starpvalstu līmenī, kas pastiprina sievietes lomu zivsaimniecības sektorā. Grozījums Nr. 25 13. pants Komisija veido norādošus sadalījumus dalībvalstīm par saistību asignējumiem, kas pieejami programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tai pat laikā atdalot to daļu, kas jāiemaksā Konverģences mērķim, izmantojot sekojošus mērķu kritērijus: dalībvalsts zivsaimniecības sektora lielums, zvejas intensitātei nepieciešamais pielāgošanas līmenis, zivsaimniecības sektora nodarbinātības līmenis un pieejamo pasākumu nepārtrauktība. Komisija veido norādošus sadalījumus dalībvalstīm par saistību asignējumiem, kas pieejami programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tai pat laikā atdalot to daļu, kas jāiemaksā Konverģences mērķim, izmantojot sekojošus mērķu kritērijus: dalībvalsts zivsaimniecības sektora lielums, zvejas intensitātei nepieciešamais pielāgošanas līmenis, zivsaimniecības sektora nodarbinātības līmenis un pieejamo pasākumu nepārtrauktība, kā arī zvejniecības rūpniecības ietekme uz saimniecisko un sociālo struktūru. Grozījums Nr. 26 15. panta 1. punkts 1.  Trīs mēnešus pēc stratēģisko vadlīniju pieņemšanas un pirms rīcības programmas iesniegšanas, katra dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu, kas aptver zivsaimniecības sektoru. 1.  Sešus mēnešus pēc stratēģisko vadlīniju pieņemšanas un pirms rīcības programmas iesniegšanas, katra dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu, kas aptver zivsaimniecības un akvakultūras sektoru. Grozījums Nr. 27 15. panta 4. punkta a) daļa a) zvejas intensitātes un jaudas samazināšana un resursu un beigu termiņu noteikšana to mērķu sasniegšanai, kuri tendēti uz attiecīgo zivsaimniecību un floti; a) zvejas intensitātes un jaudas samazināšana un resursu un beigu termiņu pieņemšana to mērķu sasniegšanai, kuri tendēti uz attiecīgo zivsaimniecību un floti; Grozījums Nr. 28 15. panta 4. punkta b) daļa b) akvakultūras sektora, pārstrādes un tirdzniecības rūpniecības attīstība; b) akvakultūras sektora, pārstrādes un tirdzniecības rūpniecības ilgtspējīga attīstība; Grozījums Nr. 29 15. panta 4. punkta d) daļa d) zivsaimniecības produktu piedāvājuma stratēģija un zvejas aktivitāšu attīstība ārpus Kopienas ūdeņiem; d) zivsaimniecības produktu piedāvājuma stratēģija un zvejas aktivitāšu attīstība ārpus Kopienas ūdeņiem, veltot pienācīgu uzmanību zivju krājumu statusam; Grozījums Nr. 30 15. panta 4. punkta e a) daļa (jauna) e a) vides un akvatisko bioloģisko resursu aizsardzība. Grozījums Nr. 31 15. panta 4.a punkts (jauns) 4.a Valsts stratēģiskos plānus publisko pēc tam, kad Komisija tos apstiprinājusi. Grozījums Nr. 32 18. panta 2. punkta 2. apakšpunkta d a) daļa (jauna) d a) rīcības plāns krāpšanas un pārkāpumu novēršanai. Grozījums Nr. 33 20. panta 4. punkts 4.  Komisija apstiprina katru rīcības programmu vēlākais piecus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to ir oficiāli iesniegusi, ja rīcības programma ir sastādīta saskaņā ar 18. pantu. 4.  Komisija apstiprina katru rīcības programmu vēlākais piecus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to ir oficiāli iesniegusi, ja rīcības programma ir sastādīta saskaņā ar 18. pantu. To dara zināmu sabiedrībai. Grozījums Nr. 34 23. panta a) daļas 5. ievilkums - valsts plāni par iziešanu no flotes ar maksimālo ilgumu divi gadi kā daļa no saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. un 16. pantā, par Kopienas zvejas flotes jaudas pielāgošanu. - valsts plāni par iziešanu no flotes ar maksimālo programmēšanas perioda ilgumu kā daļa no saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. un 16. pantā, par Kopienas zvejas flotes jaudas pielāgošanu. Grozījums Nr. 35 23. panta a) daļas 5. a ievilkums (jauns) - aizsargājamo zonu ieviešana, tostarp īslaicīga vai telpiska pārtraukšana, ierobežota darbība dažos apvidos vai zonās, kurās nav atļauts īslaicīgi vai pastāvīgi zvejot. Grozījums Nr. 36 24. panta 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts valsts stratēģiskajā plānā nosaka savu politiku zvejas intensitātes pielāgošanai. Tā saskaņo prioritātes ar to darbību finansēšanu, kas minētas 23.a panta pirmajā ievilkumā. 1.  Katra dalībvalsts valsts stratēģiskajā plānā nosaka savu politiku zvejas intensitātes pielāgošanai. Tā saskaņo prioritātes ar to darbību finansēšanu, kas minētas 23. pantā. Grozījums Nr. 37 24. panta 2. apakšpunkts 2.  Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā ievilkumā, ir iekļauti pasākumi zvejas aktivitāšu ilgstošai pārtraukšanai saskaņā ar 25. panta noteikumiem. 2.  Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā ievilkumā, var iekļaut pasākumus zvejas aktivitāšu ilgstošai pārtraukšanai saskaņā ar 25. panta noteikumiem. Grozījums Nr. 38 24. panta 6. punkta 1. apakšpunkts 6.  Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānu, kas minēti 23.a pantā, ilgums nepārsniedz divus gadus. 6.  Dalībvalstis iesniedz valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānus, kas minēti 23.a pantā jebkurā laikā EZAF iesniegšanas laikā, kas nepārsniedz piecu gadu programmēšanas periodu. Grozījums Nr. 39 24. panta 6. punkta 2. apakšpunkts Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā, otrajā un ceturtajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem valsts plānus divos mēnešos pēc Padomes vai Komisijas lēmuma datuma. Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā, otrajā un ceturtajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem valsts plānus sešos mēnešos pēc Padomes vai Komisijas lēmuma datuma. Grozījums Nr. 40 24. panta 6. punkta 3. apakšpunkts Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta trešajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem ietekmēto kuģu un zvejnieku pārstrukturizācijas plānus divos mēnešos pēc Komisijas paziņojuma. Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta trešajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem ietekmēto kuģu un zvejnieku pārstrukturizācijas plānus sešos mēnešos pēc Komisijas paziņojuma. Grozījums Nr. 41 25. panta 1. punkta 1. apakšpunkts 1.  Fonds nodrošina Atbalstu kuģu zvejas aktivitāšu ilgstošas pārtraukšanas daļējai finansēšanai, ja tā ir daļa no zvejas intensitātes pielāgošanas plāna, kas minēts 23.a pantā. Kuģu zvejas aktivitāšu galīgu pārtraukšanu var sasniegt tikai, sagriežot kuģi metāllūžņos vai norīkojot to bezpeļņas darbībās. 1.  Fonds nodrošina Atbalstu kuģu zvejas aktivitāšu ilgstošas pārtraukšanas daļējai finansēšanai, ja tā ir daļa no zvejas intensitātes pielāgošanas plāna, kas minēts 23.a pantā vai ievērojot lēmumu brīvprātīgi pārtraukt zvejas aktivitāti, kura izraisa zvejas jaudas samazināšanu. Kuģu zvejas aktivitāšu galīgu pārtraukšanu var sasniegt tikai, sagriežot kuģi metāllūžņos vai norīkojot to veikt aktivitātes, kas nav saistītas ar zveju, izveidojot kopējus uzņēmumus vai veicot eksportu, kas nav saistīts ar zvejniecību. Pēdējā gadījumā dalības proporcija, kas parādīta II pielikuma 1. grupas tabulā, tiek samazināta par 50%. Grozījums Nr. 42 25. panta 2. punkta 2. apakšpunkts Tāpat dalībvalstis drīkst noteikt valsts Atbalsts līmeni, ņemot vērā vislabāko izmaksu/rentabilitātes koeficientu, pamatojoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem mērķu kritērijiem: Tāpat dalībvalstis drīkst noteikt valsts Atbalsts līmeni, ņemot vērā vislabāko izmaksu/rentabilitātes koeficientu, pamatojoties uz sekojošiem mērķu kritērijiem: a) zvejas kuģa cena, kas atzīmēta valsts tirgū vai tā apdrošināšanas vērtība; b) kuģa apgrozījums; c) kuģa vecums un tonnāža vai motora jauda, izteikti attiecīgi GT vai kW; c) kuģa vecums un tonnāža vai motora jauda, izteikti attiecīgi GT vai kW; Grozījums Nr. 43 26. panta 1. punkta 1. apakšpunkts 1.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt atbalsta pasākumus zvejniekiem un kuģu īpašniekiem zvejas darbības pagaidu izbeigšanas gadījumā vismaz vienu gadu, un šis periods var tikt pagarināts par gadu, 23.a panta pirmā, otrā un ceturtā ievilkuma minēto zvejas intensitātes pielāgošanas plānu nozīmē. 1.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt atbalsta pasākumus zvejniekiem un kuģu īpašniekiem zvejas darbības pagaidu izbeigšanas gadījumā vismaz trīs mēnešus un maksimāli trīs gadus jebkura programmēšanas perioda laikā, 23.a panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā ievilkuma minēto zvejas intensitātes pielāgošanas plānu nozīmē. Grozījums Nr. 44 26. panta 1. punkta 2. apakšpunkts Šie darbības izbeigšanas pasākumi ir pavadoši zvejas intensitātes pielāgošanas plānam, divos gados nodrošinot ilgstošu jaudas samazināšanu, kas ir vienlīdzīga vismaz zvejas intensitātes samazināšanai, kura rodas no darbības pagaidu izbeigšanas. svītrots Grozījums Nr. 45 26. panta 4. a punkts (jauns) 4.a Dalībvalstis var ieviest vienreizēju kompensāciju kuģu īpašniekiem un zvejniekiem tādu jūras resursu aizsardzības plānu kontekstā kā Natura 2000, ja tā rezultātā samazinās zvejas jauda. Grozījumi Nr. 46 un Nr. 47 27. panta 1. punkta a) daļa a) kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punktā; a) kas veic pielāgojumus, kuri uzlabo drošību uz klāja, darba ņēmēju labklājību un darba apstākļus uz kuģiem kopumā, tostarp motora aizvietošanu; Atbalsts tiek piešķirts tikai motoru nomaiņai, ja tas jādara drošības apsvērumu dēļ, degvielas ekonomijas dēļ vai lai nodrošinātu lielāku draudzību videi un ar nosacījumu, ka nenotiek zvejas jaudas palielināšanās; Grozījumi Nr. 48, Nr. 55 un Nr. 57 27. panta 1. punkta a b) daļa (jauna) a b) kas padara iespējamo selektīvāku un videi draudzīgāku metožu izmantošanu, lai izvairītos no nevajadzīgām piezvejām, uzlabotu uz kuģa uzglabātu nozveju kvalitāti un drošību, kā arī darba un drošības apstākļus. Grozījums Nr. 49 27. panta 1. punkta b) daļa b) kas vajadzīgas, lai būtu iespējams paturēt uz klāja to nozveju, kuras atlaišana vairs nav sankcionēta; b) kas vajadzīgas, lai būtu iespējams paturēt uz klāja to nozveju, kuras atlaišana vairs nav sankcionēta, un lai būtu arī iespējams paturēt uz klāja apstrādātos bortnozvejas blakusproduktus; Grozījums Nr. 50 27. panta 1. punkta b a) daļa (jauna) b a) kuģiem, kam vajadzīga motora nomaiņa drošības apsvērumu dēļ vai lai samazinātu vides ietekmi; Grozījums Nr. 52 27. panta 1. punkta c a) daļa (jauna) c a) flotes atjaunošanai, kuras mērķis ir aizstāt kuģus, kuru kopējais garums ir mazāks nekā 12 metri. Ir arī tiesības aizstāt kuģus, kuri ir vairāk nekā 20 gadus veci un droši nedarbojas; Grozījums Nr. 54 27. panta 1. punkta d a) daļa (jauna) d a) lai samazinātu enerģijas patēriņu. Grozījums Nr. 56 27. panta 1. punkta d b) daļa (jauna) d c) vairāk ņemt vērā zvejas ietekmi uz vidi, īpaši samazinot attiecīgā kuģa piesārņotājvielu izplūdi. Grozījums Nr. 58 27. panta 2. punkts 2.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu zvejas rīku selektivitāti, ja attiecīgo kuģi ietekmē atjaunošanas plāns, kas minēts 23.a panta pirmajā ievilkumā, ja kuģis maina zvejas metodes, ja kuģis pamet attiecīgo zivsaimniecību, lai dotos uz citu zivsaimniecību, kur zivju resursi pieļauj zveju, un ja investīcijas attiecas tikai uz pirmo zvejas rīka nomaiņu. 2.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu zvejas rīku selektivitāti, ja attiecīgais kuģis maina zvejas metodes, ja kuģis pamet attiecīgo zivsaimniecību, lai dotos uz citu zivsaimniecību, kur zivju resursi pieļauj zveju, un ja investīcijas attiecas tikai uz pirmo zvejas rīka nomaiņu. Grozījums Nr. 59 27. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Fonds izstrādā noteikumu visu kategoriju zvejas kuģu modernizēšanai, tostarp to motoru modernizēšanai drošības apsvērumu dēļ, un ar nosacījumu, ka jaunā motora jauda nepārsniedz vecā motora jaudu. Grozījums Nr. 60 27. a pants 1.  Šajā pantā "piekrastes sīkzveja" nozīmē zveju, ko veic zvejas kuģi, kuru vispārējais garums ir mazāks par 12 metriem, un kuri neizmanto velkamu zvejas rīku, kā minēts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz Kopienas zvejas flotes reģistru I pielikuma 2. tabulā. 1.  Šajā pantā "piekrastes sīkzveja" nozīmē zveju, ko veic zvejas kuģi, kuru vispārējais garums ir mazāks par 12 metriem, un kuri neizmanto velkamu zvejas rīku, kā minēts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz Kopienas zvejas flotes reģistru I pielikuma 3. tabulā. 2.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 27. pantu par labu piekrastes sīkzvejai, privātās finansiālās līdzdalības likme, kas norādīta II pielikuma tabulas 2. grupā, jāsamazina par 20%. 2. 2.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 26. pantu par labu piekrastes sīkzvejai, privātās finansiālās līdzdalības likme, kas norādīta II pielikuma tabulas 2. grupā, jāsamazina par 20%. 3.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, jāpiemēro likmes, kas norādītas II pielikuma 3 grupā. 3. 3.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 27. pantu, piemēro likmes, kas norādītas II pielikuma 3 grupā. 4.  Fonds drīkst palīdzēt izmaksāt prēmijas piekrastes sīkzvejā iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, lai: 4.  Fonds drīkst palīdzēt izmaksāt prēmijas piekrastes sīkzvejā iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, lai: - uzlabotu noteiktu zvejas zonu pārvaldību un pieejamības nosacījumu kontroli; - uzlabotu noteiktu zvejas zonu pārvaldību un pieejamības nosacījumu kontroli; - veicinātu zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšanu; - veicinātu zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšanu; - veicinātu brīvprātīgos pasākumus zvejas intensitātes samazināšanā, lai saglabātu resursus; - mudinātu brīvprātīgos pasākumus zvejas intensitātes samazināšanā, lai saglabātu resursus; - lietotu tehnoloģiskus jauninājumus (selektīvākas zvejas metodes, ko neaptver saistītās reglamentējošās prasības), kas nepalielina zvejas intensitāti; - mudinātu tehnoloģisku jauninājumu lietojumu (selektīvākas zvejas metodes, kas nav jāpiemēro saistībā ar reglamentējošām prasībām), kas nepalielina zvejas intensitāti; Valsts atbalstu piešķir flotes atjaunošanai, kuras mērķis ir cita starpā izmantot selektīvākas metodes un kuģu uzraudzības sistēmas, un uzlabot drošību uz kuģa, darba un veselības apstākļus ar nosacījumu, ka šīs palīdzības rezultātā nepaaugstinās zvejas intensitāte; – ieviestu bioloģiski degradējamu zvejas aprīkojumu īpaši aizsargātās jūras zonās ar nosacījumiem par telemedicīnisko atbalstu; - nodrošinātu piekrastes sīkzvejas zvejas flotes atjaunošanu gadījumos, kad ir parādīts, ka flotes iebraukšana/izbraukšana tiek pārvaldīta tādā veidā, ka jauda nepārsniedz mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. Jāpiemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā. Piemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā. Grozījums Nr. 61 27.a panta 4.a punkts (jauns) 4.a Ir jāpastāv tiesībām nomainīt kuģi un motoru drošības, vides aizsardzības un degvielas ekonomijas apsvērumu dēļ, ja tas nav saistīts ar jaudas palielināšanos. Grozījums Nr. 62 27.b pants (jauns) 27.b pants Valsts atbalsts flotes atjaunošanai un modernizēšanai visattālākajos reģionos Valsts atbalstu var sniegt flotes atjaunošanai un modernizēšanai visattālākajos reģionos. Dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastāvīgu flotes uzraudzības un modernizēšanas shēmu, parādot, ka flotes iebraukšana/izbraukšana tiek pārvaldīta veidā, ka jauda nepārsniedz mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 639/2004. Piemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā. Grozījums Nr. 63 28. panta 1. punkta ievaddaļa 1.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt dalībvalstu ierosinātos sociālekonomiskos pasākumus zvejniekiem, kurus ietekmē notikumi zivsaimniecības sektorā, tai skaitā: 1.  Fonds palīdz finansēt dalībvalstu ierosinātos sociālekonomiskos pasākumus zvejniekiem, kurus ietekmē notikumi zivsaimniecības sektorā, tai skaitā: Grozījums Nr. 64 28. panta 1. punkta a) daļa a) aktivitāšu diversifikācija, lai vairotu darba vietas zvejas sektorā aktīvi iesaistītajiem cilvēkiem; a) aktivitāšu diversifikācija, lai vairotu darba vietas, tostarp darba vietas ar zveju saistītā tūrisma jomā, zvejas sektorā aktīvi iesaistītajiem cilvēkiem; Grozījums Nr. 65 28. panta 1. punkta b a) daļa (jauna) b a) apmācību kursus par drošību jūrā, apmācību darba vietā un apmaiņas kursus un mācības ikvienam, kas strādā zivrūpniecībā dalībvalstīs, Grozījums Nr. 66 28. panta 1. punkta c a) apakšpunkts (jauns) c a) pagaidu aizliegumu samazināšanas ietekme uz zveju; Grozījums Nr. 67 28. panta 1. punkta c b) apakšpunkts (jauns) c b) darba zaudējums uz kuģa, uz kuru attiecas pastāvīgas ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi. Grozījums Nr. 68 28. panta 2. punkts 2.  Fonds drīkst arī palīdzēt finansēt apmācības pasākumus un apmācību maksājumus jauniem zvejniekiem, kuri pirmo reizi vēlas kļūt par zvejas kuģu īpašniekiem. 2.  Fonds drīkst arī palīdzēt finansēt: a) individuālas prēmijas zvejniekiem līdz 35 gadu vecumam, kuri var pierādīt, ka viņi ir strādājuši par zvejniekiem vismaz piecus gadus vai viņiem ir pielīdzināma arodapmācība, un kuri pirmo reizi kļūst par lietotu zvejas kuģu īpašniekiem vai līdzīpašniekiem. b) apmācības pasākumus un apmācību motivāciju jauniem zvejniekiem, kuri pirmo reizi vēlas kļūt par zvejas kuģu īpašniekiem. Grozījums Nr. 69 28. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Fonds var piešķirt atbalstu vienreizēju prēmiju veidā to kuģu komandām, kuras ietekmējusi pastāvīga atbrīvošana no darbības. Grozījums Nr. 70 28. a pants (jauns) 28.a pants Atbalsts zvejas flotes atjaunošanai un modernizēšanai, kas nerada jaudas palielināšanos. Lai pieteiktos uz atbalstu flotes atjaunošanai un modernizēšanai, dalībvalstīm ir jāizpilda visi valsts un Kopienas noteikto prasību līmeņi flotei un jāpakļaujas notiekošajai Komisijas uzraudzībai. Dalībvalstis parāda, ka flotes iebraukšana un izbraukšana tiek pārvaldīta tādā veidā, ka jauda nepārsniedz valsts un Kopienas noteiktos gada mērķus un ka tiek saglabāta tāda iebraukšanas un izbraukšanas proporcija, ka nenotiek nekāda jaudas palielināšanās. Tiek nodibināts Kopienas zvejas kuģu reģistrs, kas ir saskaņots visās dalībvalstīs ar norādēm par jaudu un enerģiju, ko mēra, izmantojot identiskus kritērijus, un kam var viegli gūt piekļuvi uzraudzības nolūkos, ko veic Komisija. Grozījums Nr. 71 28.b pants (jauns) 28.b pants Atbalsts eksperimentālo kampaņu vadīšanai Fonds drīkst līdzfinansēt dalībvalstu ierosinātos pasākumus attiecībā uz eksperimentālo kampaņu jūrā vadīšanu, kā mērķis ir precīzi noteikt jaunas zvejas vietas un sugas. Grozījums Nr. 72 28.c pants (jauns) 28.c pants Atbalsts kopīgu uzņēmumu ar trešām valstīm izveidē Fonds palīdz valsts pasākumu finansēšanā galīgai kuģu pārvešanai uz trešo valsti, radot kopīgu uzņēmumu saskaņā ar attiecīgās valsts atbildīgu iestâþu vienoðanos un ar noteikumu, ka tiek ievçroti ðâdi nosacîjumi: a) trešā valsts, uz kuru pārved kuģi, nav kandidātvalsts; b) pārvešana ir saistīta ar zvejas intensitātes pazemināšanos attiecībā uz tiem resursiem, ko iepriekš izmantojis pārvestais kuģis; c) trešā valsts nav izdevīguma valsts karogs vai tāda valsts, kas pacieš IUU (pretlikumīgu, nelegālu, nenoregulētu) zvejniecību un tāpēc ir valsts, kas rūpīgi pārvalda un saglabā savus resursus un piedāvā patiesu zvejas iespēju garantiju. Galīgas pârveðanas gadîjumâ uz treðo valsti kuìis ir nekavçjoties jâreìistrç tâs treðâs valsts reìistrâ, un tam pastâvîgi jâaizliedz atgriezties Kopienas ûdeòos. Grozījums Nr. 73 29. panta 2. punkts 2.  Šādas investīcijas var aptvert ražošanas iekārtu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un produktu kvalitāti, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas Atbalsts netiek piešķirts. 2.  Šādas investīcijas var aptvert visas ražošanas ķēdes daļas, tostarp jaunu iekārtu konstruēšanu, un pastāvošo ražošanas iekārtu un divvāku gliemju bagaru paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai palielinātu to sugu razžību, kurām ir labas tirgus izredzes un uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību, akvakultūras darbinieku darba un drošības apstākļus un produktu kvalitāti no produkta piegādes laika tirgū un turpmāk un lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas Atbalsts netiek piešķirts. Grozījums Nr. 74 29. panta 4. punkts 4.  Fonds neatbalsta investīcijas, kas paredzētas to produktu ražošanas palielināšanai, kuriem nav standarta tirgus noiets vai kuriem var būt pretējs efekts uz zvejas resursu saglabāšanas politiku. 4.  Fonds vienīgi sniedz Atbalstu investīcijām, kas piedāvā pietiekamas garantijas ar tehnisko un finanšu dzīvotspēju, un kas nerada pârmçrîgu raþoðanas jaudu vai kurâm nav apgrieztais efekts uz resursu tirdzniecîbas politiku. šî politika attiecas arî uz rûpnieciski nozvejotâm sugâm, kuras pârstrâdâ zivju barîbâ. Grozījums Nr. 75 29. panta 5. punkts 5.  Atbalsts netiek piešķirts projektiem, kā paredzēts II pielikumā par Direktīvu 85/337/EEK, attiecībā uz kuru nav nodrošināta informācija, kas par šo direktīvu izklāstīta IV pielikumā. 5.  Atbalstu drīkst tikai piešķirt projektiem, kā paredzēts II pielikumā par Direktīvu 85/337/EEK, kad attiecībā uz to nav nodrošināta informācija, kas par šo direktīvu izklāstīta IV pielikumā Grozījums Nr. 76 30. panta 1. punkta a) daļa a) diversifikācija, kas domāta jaunām sugām un to sugu ražošanai, kurām ir labas tirgus perspektīvas; a) diversifikācija, kas domāta jaunām sugām, jaunām audzēšanas metodēm un to sugu ražošanai, kurām ir labas tirgus perspektīvas un ilgtspējīgas ekoloģiskās ražošanas priekšnoteikumi attiecībā uz enerģijas un zivju proteīna prasībām; Grozījums Nr. 77 30. panta 1. punkta a a) daļa (jauna) a a) nodrošinot Kopienas tirgus piedāvājumu un palīdzot uzlabot zivju tirdzniecības līdzsvaru šajā tirgū; Grozījums Nr. 78 30. panta 1. punkta b) daļa b) tādu audzēšanas metožu īstenošana, kas ievērojami samazina vides ietekmi salīdzinājumā ar parasto zivsaimniecības sektora praksi; b) tādu audzēšanas metožu īstenošana, kas ievērojami samazina vides ietekmi; Grozījums Nr. 79 30. panta 1. punkta b a) daļa (jauna) b a) nolīgumi, lai uzlabotu darba vidi; Grozījums Nr. 80 30. panta 1. punkta d) daļa d) kopēju interešu pasākumi saistībā ar akvakultūru, kā paredzēts šīs sadaļas III nodaļā, un profesionālā apmācība; svītrots Grozījums Nr. 81 30. panta 1. punkta f a) daļa (jauna) f a) jaunu tirdzniecības noietu veicināšana un precīza noteikšana. Grozījums Nr. 82 30. panta 2. punkts 2.  Investīciju atbalsts tiek saglabāts mikro un mazajiem uzņēmumiem. svītrots Grozījums Nr. 84 31. panta 2. punkta c a) daļa (jauna) c a) akvakultūras ražošanas potenciāla atjauošana dabas un rūpniecības katastrofu bojājumu gadījumos. Grozījums Nr. 85 31. panta 3. punkts 3.  Lai saņemtu subsīdijas saskaņā ar šo pantu, projektu sponsoriem jāuzņemas saistības veicināt atbilstību akva - vides prasībām vismaz piecus gadus, un tas nozīmē, ne tikai piemērojot standarta labo akvakultūras praksi. Ieguvums no šīm saistībām jāparāda ex ante ietekmes novērtējumā, ko veic dalībvalsts iecelta institūcija. 3.  Lai saņemtu subsīdijas saskaņā ar šo pantu, projektu sponsoriem jāuzņemas saistības veicināt atbilstību akva - vides prasībām vismaz piecus gadus, un tas nozīmē, ne tikai piemērojot standarta labo akvakultūras praksi. Grozījums Nr. 86 31. panta 3.a punkts (jauns) 3.a Iekšzemes zvejai (zvejas darbības, ko komerciālajos nolūkos īsteno kuģi, kas darbojas vienīgi dalībvalstu iekšējos teritoriālajos ūdeņos) ir tiesības uz dotācijām un rekonstrukcijas atbalstam tāpat kā kuģu aizvietošanas un modernizācijas izmantošanu šī veida zvejai. Turklāt ir jābūt iespējai pielietot fondu, lai tas palīdz īstenot zušu sugas atjaunošanas pasākumus. Grozījums Nr. 87 31. panta 4. punkta ievaddaļa 4.  Valsts atbalsta maksimālo gada summu, kas piešķirta kā kompensācija akva - vides uzņēmumiem, dalībvalsts katru gadu nosaka savā rīcības programmā, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem: 4.  Dalībvalstis aprēķina kompensāciju, pamatojoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem kritērijiem: Grozījums Nr. 88 31. panta 4.a punkts (jauns) 4.a Ārkārtēju kompensāciju var piešķirt: - saskaņā ar šī panta 2. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz tās zonas maksimālo daudzumu uz hektāru, ko aizņem uzņēmums, uz kuru attiecas akvavides prasības; - saskaņā ar šī panta 2. punkta c) apakšpunktu, maksimums, divu gadu laikā no dienas, kad uzņēmums pāriet uz ekoloģisku ražošanu; Grozījums Nr. 89 32. panta a) daļas ievaddaļa a) piešķirt kompensāciju vēžveidīgo zvejniekiem par audzēto molusku ievākšanas pagaidu pārtraukšanu. Maksimālais ilgums, uz kādu var tikt piešķirta kompensācija, ir seši mēneši visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kompensāciju drīkst piešķirt, ja toksīnu ražojošu planktonu vairošanās vai tādu planktonu, kas satur biotoksīnus, klātbūtnes dēļ tiek saindēti moluski un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos tiek apturēta molusku ievākšana: a) piešķirt kompensāciju vēžveidīgo zvejniekiem par ražošanas zaudējumiem, kas radušies no audzēto molusku ievākšanas pagaidu pārtraukšanas. Maksimālais ilgums, uz kādu var tikt piešķirta kompensācija, ir seši mēneši visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kompensāciju drīkst piešķirt, ja toksīnu ražojošu planktonu vairošanās vai tādu planktonu, kas satur biotoksīnus, klātbūtnes dēļ tiek saindēti moluski un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos tiek apturēta molusku ievākšana: Grozījums Nr. 90 32. panta a) daļas 1. ievilkums - vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas vai; - maksimums, trīs mēnešus pēc kārtas vai; Grozījums Nr. 91 32. panta a) daļas 2. ievilkums – ja ievākšanas pārtraukšanas rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā 35% no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma; aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados. – ja ievākšanas pārtraukšanas rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā 30% no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma; aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados. Grozījums Nr. 92 33. panta 1. punkts 1.  Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam. Šis atbalsts pienākas tikai mikro un mazajiem uzņēmumiem. 1.  Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam. Grozījums Nr. 93 33. panta 2. punkts 2.  Šādas investīcijas var aptvert uzņēmumu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un produktu kvalitāti, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas atbalsts netiek piešķirts. 2.  Šādas investīcijas var aptvert uzņēmumu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, lai, inter alia, uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un pārtikas drošību, produktu kvalitātes izsekojamību un novatorismu, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas atbalsts netiek piešķirts. Grozījums Nr. 94 34. panta 1. punkts 1.  Fonds atbalsta investīcijas pārstrādes un tirdzniecības jomā, lai būvētu, paplašinātu, aprīkotu un modernizētu uzņēmumus. 1.  Fonds atbalsta investīcijas pārstrādes un tirdzniecības jomā, lai būvētu, paplašinātu, aprīkotu un modernizētu uzņēmumus. Investīcijas piedāvā pietiekamas garantijas tehniskai un finanšu dzīvotspējai. Grozījums Nr. 95 34. panta 2. punkta ievaddaļa 2.  Investīcijas saskaņā ar 1 punktu ir paredzētas, lai saglabātu vai palielinātu nodarbinātību zivsaimniecības sektorā un sasniegtu vienu vai vairākus sekojošus mērķus: 2.  Investīcijas saskaņā ar 1 punktu ir paredzētas ilgtspējīgai attīstībai zivsaimniecības un akvakultūras sektorā vai lai sasniegtu vienu vai vairākus sekojošus mērķus: Grozījums Nr. 96 34. panta 2. punkta b a) daļa (jauna) b a) augstas kvalitâtes preèu raþoðana augstâkâ mçrâ specializçtiem tirgiem; Grozījums Nr. 97 34. panta 2. punkta d) daļa d) mazizmantotu sugu, blakusproduktu un atkritumu izmantošanas uzlabošana; d) blakusproduktu un atkritumu izmantošanas uzlabošana; Grozījums Nr. 98 34. panta 2. punkta e) daļa e) jaunu tehnoloģiju piemērošana vai elektroniskās tirdzniecības attīstība; e) jaunu tehnoloģiju, novatorisku produktu iepazīstināšanas veidu piemērošana vai elektroniskās tirdzniecības attīstība; Grozījums Nr. 99 34. panta 2. punkta f) daļa f) to produktu tirdzniecība, kuri galvenokārt rodas no vietējās flotes izkrāvumiem. f) to produktu tirdzniecība, kuri ir novatoriski vai kuriem labāk ir lielāka pievienotā vērtība, kas rodas no vietējās flotes izkrāvumiem vai no akvakultūras. Grozījums Nr. 100 34. panta 2. punkta f a) daļa (jauna) f a) jaunu pārstrâdâtu zivju un akvakultûras produktu diversifikâcijas un izkopðanas veicinâðana. Grozījums Nr. 101 34. panta 2. punkta f b) daļa (jauna) f b) jaunu produktu tirdzniecība, kas stimulē rūpniecības diversifikāciju. Grozījums Nr. 102 36. panta ievaddaļa Fonds atbalsta kopīgās rīcības, kuru mērķis ir: Fonds jo īpaši atbalsta kopīgās rīcības, kuru mērķis ir: Grozījums Nr. 103 36. panta b) daļa b) iesaistīt kolektīvās investīcijas vairošanās vietu attīstīšanā, atkritumu pārstrādāšanā vai produkcijas, pārstrādes vai tirdzniecības iekārtu iepirkšanā, vai b) iesaistīt kolektīvās investīcijas vairošanās vietu attīstīšanā, ražošanas apstākļu vai darba apstākļu uzlabošanā, pasākumos, kas veicina vides aizsardzību vai produkcijas, pārstrādes vai tirdzniecības iekārtu iepirkšanā, vai Grozījums Nr. 104 36. panta d a) daļa (jauna) d a) kompensēt specifiskus investīciju trūkumus, kas novietoti Natura 2000 zonās, Grozījums Nr. 105 36. panta d b) daļa (jauna) d b) finansu izpētes kampaņas (zinātniskas, eksperimentālas un uzraugošas), sociālekonomiskie pētījumi par atjaunošanas pasākumu un zinātniska padoma ietekmi uz sektoru. Grozījums Nr. 106 36. panta d c) daļa (jauna) d c) likvidē jūras dibenā pazaudētos vai pamestos zvejas rīkus, lai samazinātu spoku zveju. Grozījums Nr. 107 36. panta dd) apakšpunkts (jauns) d d) vada novērtēšanas pētījumu par krājumu atjaunošanas plānu sociālekonomisko ietekmi. Grozījums Nr. 108 36. panta d e) daļa (jauna) d e) nodrošina atbilstošu atbalstu ekoloģisko datu vākšanai un apstrādei, Grozījums Nr. 109 36. panta d f) daļa (jauna) d f) īstenot produktu izsekojamības noteikumus ar tehnisku pasākumu, apmācību un konsultatīvo shēmu palīdzību izpildītājiem sektorā. Grozījums Nr. 110 36. panta d g) daļa (jauna) d g) veicina eksperimentālo un izpētes zveju, Grozījums Nr. 111 36. panta d h) daļa (jauna) d h) nodrošina atbalstu zvejnieku grupām un profesionālām organizācijām, kas ir gatavas dalīties atbildībā par KZP (līdzpārvaldība) piemērošanu, Grozījums Nr. 112 37. panta 1. punkts 1.  Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens faunu, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana. 1.  Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens resursus, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu, izņemot krājumu atjaunošanu iekšzemes ūdeņos ar nolūku atkārtoti ieviest vai atbalstīt visai migrējošas zivis. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana un atjaunošana, un tās var iekļaut rīcības saskaņā ar Natura 2000 programmām, kurās ir zivsaimniecības sastāvdaļas, un to zonu rehabilitācija, kas noplicinātas akvakultūras aktivitāšu rezultātā. Grozījums Nr. 113 37. panta 2. punkts 2.  Šīm rīcībām jāattiecas uz statisku vai pārvietojamu iekārtu, kuras paredzētas ūdens faunas aizsardzībai un attīstībai vai iekšzemes ūdensceļu, cita starpā, nārstošanas vietu un migrējošo sugu migrācijas ceļu atjaunošanai, uzstādīšanu. 2.  Šīs darbības attiecas uz statisku vai pārvietojamu iekārtu, kuras paredzētas ūdens faunas aizsardzībai un attīstībai vai iekšzemes ūdensceļu, cita starpā, nārstošanas vietu un migrējošo sugu migrācijas ceļu atjaunošanai, uzstādīšanai, kā arī to zonu atjaunošanai, kas noplicinātas akvakultūras aktivitāšu rezultātā. Grozījums Nr. 114 38. panta 2.punkta a a) apkšpunkts (jauns) a a) atkritumu un piesārņojuma pārstrādes uzlabošana. Grozījums Nr. 115 39. panta 3. punkts ieveddaļa 3.  Investīcijas attiecas uz: 3.  Investīcijas kā prioritāte attiecas uz: Grozījums Nr. 116 39. panta 3. punkta a) apakšpunkts a) nacionālu un transnonacionālu reklāmas kampaņu vadīšana; a) nacionālu un starpvalstu reklāmas kampaņu vadīšana, tirdziņu, izrāžu, izstāžu un īpašnieku partneru tikšanos organizēšana un piedalīšanās tajās; Grozījums Nr. 117 39. panta 3. punkta d) apakšpunkts d) produktu, kas iegūti, lietojot metodes ar zemu vides ietekmi, atbalstīšana; d) produktu, kas iegūti, lietojot metodes ar zemu vides ietekmi, sertificēšana un atbalstīšana; Grozījums Nr. 118 39. panta 3. punkta f) apakšpunkts f) kvalitātes sertificēšana; f) kvalitātes apstiprinājums, kontrole un sertificēšana; Grozījums Nr. 119 39. panta 3. punkta g) apakšpunkts g) marķēšana, cita starpā tādu produktu marķēšana, kas iegūti, lietojot videi draudzīgas zvejas metodes; g) marķēšana un izsekojamība, tostarp tādu produktu marķēšana, kas iegūti, lietojot videi draudzīgas zvejas metodes; Grozījums Nr. 120 39. panta 3. punkta i) apakšpunkts i) tirgus apskatu īstenošana. i) tirgus apskatu un izpētes īstenošana. Grozījums Nr. 121 39. panta 3. punkta i a) apakšpunkts (jauns) i a) nozares tēla uzlabošana; Grozījums Nr. 122 39. panta 3. punkta i b) daļa (jauns) i b) īpašu kampaņu veicināšana, kas veicina to, ka ražošana gūst no oficiālās kvalitātes zīmes. Grozījums Nr. 123 39. panta 3.a punkts (jauns) 3.a Dalībvalstis var veicināt atzītu ražotājorganizāciju darbību veidošanu un atvieglošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3759/92 noteikumiem. Grozījums Nr. 124 40. panta 1. punkts 1.  Fonds drīkst atbalstīt izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir iegūt un izplatīt jaunas tehniskas zināšanas un kurus sadarbībā ar zinātnisku vai tehnisku iestādi veic saimnieciskais operators, atzīta tirdzniecības asociācija vai jebkura cita kompetenta iestāde, kuru šim nolūkam iecēlusi rīkotājiestāde. 1.  Fonds drīkst atbalstīt izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir apmācība, izpēte un iegūt un izplatīt jaunas tehniskas zināšanas un eksperimentāli zinātniskas izpētes kampaņas jūrā jaunu zvejas un sugu vietu precīzai noteikšanai, ko veic sadarbībā ar zinātnisku vai tehnisku iestādi veic saimnieciskais operators, atzīta tirdzniecības asociācija vai jebkura cita kompetenta iestāde, kuru šim nolūkam iecēlusi rīkotājiestāde. Grozījums Nr. 125 40. panta 2. punkta a) apakšpunkts a) pie pēc iespējas patiesiem ražošanas sektora apstākļiem jāpārbauda jauna tipa tehnoloģijas tehniskā vai finansiālā dzīvotspēja ar mērķi iegūt un izplatīt tehniskās vai finansiālās zināšanas par pārbaudīto tehnoloģiju; a) pēc iespējas patiesos ražošanas sektora apstākļos jāpārbauda jauna tipa tehnoloģiju tehniskā vai finansiālā dzīvotspēja, tostarp to, kuru mērķis ir uzlabot zvejas rīku selektivitāti vai citādi samazināt zvejas ietekmi uz vidi vai enerģijas patēriņu no zvejas aktivitātēm ar mērķi iegūt un izplatīt tehniskās vai finansiālās zināšanas par pārbaudītām tehnoloģijām; Grozījums Nr. 127 40. panta 2. punkta b a) apakšpunkts (jauns) b a) jāiekļauj programmas piezvejas un citu ietekmju uz apkārtējo vidi samazināšanai. Grozījums Nr. 126 40. panta 2. a punkts (jauns) 2. a Eksperimentālie zvejas projekti ir piemēroti palīdzībai kā izmēģinājuma projekti ar nosacījumu, ka tos pakļauj mērķim aizsargāt zivsaimniecības resursus un nodrošināt selektīvākās tehnikas piemērošanu. Grozījums Nr. 128 41. panta 1. apakšpunkts Fonds drīkst atbalstīt zvejas kuģu pārveidošanu tikai apmācības vai izpētes nolūkos saistībā ar zivsaimniecības nozari. To drīkst darīt valsts vai daļējas valsts iestādes un kuģim jāpeld zem dalībvalsts karoga. Fonds drīkst atbalstīt zvejas kuģu konstruēšanu vai pārveidošanu tikai apmācības vai izpētes nolūkos saistībā ar zivsaimniecības nozari. To drīkst darīt valsts vai daļējas valsts iestādes vai citas apmācības vai izpētes iestādes, organizācijas, kas var būt privātas, taču tām jābūt bezpeļņas, kuras par tādām noteikusi pārvaldības varasiestāde, un kuģim jāiet zem dalībvalsts karoga. Grozījums Nr. 129 41. panta 2. apakšpunkts Fonds drīkst atbalstīt rīcību attiecībā uz kuģa pastāvīgu norīkošanu bezpeļņas darbībās ārpus profesionālās zvejas. Fonds drīkst atbalstīt rīcību attiecībā uz kuģa pastāvīgu norīkošanu darbībās ārpus profesionālās zvejas. Grozījums Nr. 130 41.a pants (jauns) 41.a pants Palīgpasākumi vienlīdzīgu iespēju atbalstam 1.  Fonds var finansēt palīgpasākumus, lai veicinātu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm un diskriminācijas apkarošanu uzņēmējdarbības aktivitātēs. 2.  Lai gūtu labumu no šā atbalsta, projekta sponsori iepazīstina ar plānu līdztiesīgu iespēju uzsvērumam uzņēmuma aktivitāšu pārvaldībā, un uzņemas pieņemt un saglabāt to vismaz piecus gadus (šo atbalstu finansē atbilstoši II pielikuma 3. grupai) Grozījums Nr. 131 41.b pants (jauns) 41.b pants Finanšu apstrāde Fonds saskaņā ar sadaļā noteiktajām maksimālajām robežām, var veicināt, lai finanšu apstrādes mehānismi pieņemtu zvejas jaudu Eiropas Savienības nelabvēlīgākajā situācijā esošajos reģionos. Grozījums Nr. 132 IV nodaļas virsraksts PRORITĀTES STŪRAKMENS 4: PIEKRASTES ZVEJAS RAJONU ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA PRORITĀTES STŪRAKMENS NR. 4: ZVEJAS UN AKVAKULTŪRAS RAJONU ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA Grozījums Nr. 133 42. panta 1. punkts 1.  Papildus citiem Kopienas instrumentiem kā daļu no vispārējās stratēģijas, kas mēģina atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, it īpaši ņemot vērā to sociālekonomiskās sekas, Fonds nodrošina palīdzību to piekrastes zvejas rajonu dzīves kvalitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzlabojumam, kuras ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību. 1.  Papildus citiem Kopienas instrumentiem kā daļu no vispārējās stratēģijas, kas mēģina atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, it īpaši ņemot vērā to sociālekonomiskās sekas, Fonds nodrošina palīdzību to piekrastes zvejas rajonu – it īpaši perifērisko piekrastes rajonu – dzīves kvalitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzlabojumam, kuras ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību. Grozījums Nr. 135 42. panta 3. punkts 2. apakšpunkts Zivsaimniecības piekrastes zona parasti ir mazāka nekā NUTS III, ar jūras vai ezera krastu, vai ar upes estuāru, kurš saistīts ar zivsaimniecību. Zonai jābūt pieņemamai no ģeogrāfiskā, okeanogrāfiskā, saimnieciskā un sociālā viedokļa. Zivsaimniecības un akvakultūras zona parasti tiek uzskatīta par zonu ar jūras vai ezera krastu, vai ar upes estuāru, kurš saistīts ar zivsaimniecību vai akvakultūru. Zonai jābūt pieņemamai no ģeogrāfiskā, okeanogrāfiskā, saimnieciskā un sociālā viedokļa. Grozījums Nr. 136 42. panta 3. punkts 3. apakšpunkts Zonā jābūt zemam iedzīvotāju blīvumam, ievērojamam nodarbinātības līmenim zivsaimniecības sektorā, zvejai jābūt panīkuma stāvoklī, un nevienā municipalitātē nedrīkst būt vairāk par 100 000 iedzīvotājiem. svītrots Grozījums Nr. 137 43. panta 1. punkta ievaddaļa 1.  Atbalsts ilgtspējīgai piekrastes zvejas rajonu attīstībai drīkst tikt piešķirts: 1.  Atbalsts ilgtspējīgai piekrastes un akvakultūras zvejas rajonu attīstībai drīkst tikt piešķirts: Grozījums Nr. 138 43. panta 1. punkta a) apakšpunkts a) saimniecisko darbību pārstrukturizācijai un virzienmaiņai, it īpaši veicinot lauku tūrisma attīstību, ja šīs rīcības neizraisa zvejas intensitātes paaugstināšanos; a) saimniecisko darbību pārstrukturizācijai un virzienmaiņai, it īpaši veicinot zvejas tūrisma attīstību, ja šīs rīcības neizraisa zvejas intensitātes paaugstināšanos; Grozījums Nr. 139 43. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) aktivitāšu dažādošanai, sekmējot daudzfunkciju nodarbinātību zivsaimniecības sektorā aktīvi nodarbinātām personām, radot papildus darbus vai aizvietotājdarbus ārpus zivsaimniecības sektora; b) aktivitāšu dažādošanai, sekmējot daudzfunkciju nodarbinātību zivsaimniecības vai akvakultūras sektorā aktīvi nodarbinātām personām, radot papildus darbus vai aizvietotājdarbus ārpus zivsaimniecības sektora; Grozījums Nr. 141 43. panta 1. punkta d) apakšpunkts d) slēgto zivsaimniecību ēku saglabāšanai un tūristu aktivitāšu sekmēšanai; d) mazo zivsaimniecību ēku saglabāšanai un zvejas tūrisma aktivitāšu sekmēšanai; Grozījums Nr. 142 43. panta 2. punkts 2.  Fonds drīkst sekundāri finansēt līdz 15 % no iekļautajiem stūrakmeņiem pasākumus, kas domāti, lai uzlabotu un sekmētu profesionālās iemaņas, strādnieku pielāgošanās spējas un nodrošinātību ar darbu, jo īpaši sievietēm, ja šie pasākumi ir ilgtspējīgas piekrastes zonu attīstības stratēģijas neatņemama daļa un ir tieši saistīti ar pirmajā punktā aprakstītajiem pasākumiem. 2.  Fonds drīkst subsidiāri finansēt līdz 20 % no iekļautajiem stūrakmeņiem pasākumus, kas domāti, lai uzlabotu un sekmētu profesionālās iemaņas, strādnieku pielāgošanās spējas un nodrošinātību ar darbu, jo īpaši sievietēm, ja šie pasākumi ir ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras zonu attīstības stratēģijas neatņemama daļa un ir tieši saistīti ar pirmajā punktā aprakstītajiem pasākumiem. Grozījums Nr. 143 43. panta 3. punkts 3.  Atbalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar 1. punktu, neattiecas uz zvejas kuģu atjaunošanu un modernizēšanu. svītrots Grozījums Nr. 144 43. panta 4. punkts 4.  Atbalsta saņēmējiem, kā paredzēts pirmā punkta punktos (a) un (b) un šī panta 2 punktā, jābūt personām, kuras vai nu strādā zivsaimniecības sektorā, vai strādā darbā, kas ir atkarīgs no šī sektora. 4.  Atbalsta saņēmējiem, kā paredzēts pirmā punkta a) un b) apakšpunktā un šī panta 2 punktā, jābūt personām, kuras vai nu strādā zivsaimniecības vai akvakultūras nozarē, vai strādā darbā, kas ir atkarīgs no šīm nozarēm. Grozījums Nr. 145 43. panta 5. punkts 5.  Ja šajā pantā minētais pasākums ir piemērots saņemt arī citu Kopienas atbalsta instrumentu palīdzību, dalībvalstij, sastādot programmu, ir skaidri jānorāda, vai šo pasākumu atbalsta Fonds, vai cits Kopienas atbalsta instruments. 5.  Ja šajā pantā minētais pasākums ir piemērots saņemt arī citu Kopienas atbalsta instrumentu palīdzību, dalībvalstij, sastādot programmu, ir skaidri jānorāda, vai šo pasākumu atbalsta Fonds, vai cits Kopienas atbalsta instruments, kā arī jāņem vērā vajadzība pēc sinerģijas ar citiem fondiem, piemēram, ERAF, lai sasniegtu mērķus, ko nosaka "Zaļais dokuments" par jūras stratēģiju. Grozījums Nr. 146 43. panta 5.a punkts (jauns) 5.a Finanšu atbalstam jāattiecas uz investīcijām zvejas kuģos, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti, un investīcijām, lai palielinātu selektivitāti. Grozījums Nr. 147 44. panta virsraksts Dalība ilgtspējīgā piekrastes zvejas rajonu attīstībā Dalība ilgtspējīgā piekrastes un akvakultūras zvejas rajonu attīstībā Grozījums Nr. 148 44. panta 1. punkts 1.  Rīcības, kas atbalsta piekrastes zvejas rajonu ilgtspējīgu attīstību, dotajā teritorijā jāīsteno vietējai valsts vai privāto partneru grupai, kas izveidota šim nolūkam, turpmāk tekstā "piekrastes rīcības grupa" (PRG). Katra PRG, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, tiek izvēlēta, caurskatāmi sekojot sabiedrības ierosinājumiem. 1.  Rīcības, kas atbalsta piekrastes zvejas un akvakultūras rajonu ilgtspējīgu attīstību, dotajā teritorijā jāīsteno vietējām valsts vai pusvalstiskām iestādēm vai vietējai valsts vai privāto partneru grupai, kas izveidota šim nolūkam, turpmāk tekstā "piekrastes rīcības grupa" (PRG). Katra PRG, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, tiek izvēlēta, caurskatāmi sekojot sabiedrības ierosinājumiem. Grozījums Nr. 149 44. panta 2. punkts 2.  Privātais sektors ir atbildīgs vismaz par divām projekta trešdaļām par darbību, kas veikta pēc PRG iniciatīvas. svītrots Grozījums Nr. 150 45. panta 1. punkta 2. apakšpunkta g a) ievilkums (jauna) g a) sociāli ekonomiskie pētījumi attiecībā uz krājumu atjaunošanas pasākumiem un kas ir tieši saistīti ar programmas īstenošanu. Grozījums Nr. 151 54. panta 4. punkta a) apakšpunkts a)  PVN a) atmaksājamais PVN; Grozījums Nr. 152 56. panta 1. punkta i a) apakšpunkts (jauns) i a) efektīvas piedziņas procedūras. Grozījums Nr. 153 58. panta 1. punkta j a) apakšpunkts (jauns) j a) nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances. Grozījums Nr. 154 59. panta 6. punkts 6. nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances, ja iespējams. svītrots Grozījums Nr. 155 65. panta 4. a punkts (jauns) 4. a Ikgadējos ziņojumus un gala ziņojumus padara publiski pieejamus. Grozījums Nr. 156 74. pants Starpposma maksājumi un bilances maksājumi tiek aprēķināti, piemērojot kopfinansēšanas likmi katrai prioritātei valsts izdevumos, kuri sertificēti saskaņā ar šo prioritāti, pamatojoties uz izdevumu bilanci, ko sertificējusi institūcija, kas ir atbildīga par sertificēšanu. Starpposma maksājumus un bilances maksājumus aprēķina, piemērojot kopfinansēšanas likmi katram pasākumam valsts izdevumos, kuri sertificēti saskaņā ar šo prioritāti, pamatojoties uz izdevumu bilanci, ko sertificējusi institūcija, kas ir atbildīga par sertificēšanu; citādi atmaksāšana balstās uz faktiski notikušajiem izdevumiem, ko sertificējusi sertificēšanas iestāde. Grozījums Nr. 157 95. panta 5. punkts 5.  Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1. punktu, kompetents dienests vai iestāde uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ir jāziņo un jāatskaitās. 5.  Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1. punktu, rīkotājiestāde nekavējoties uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ziņo un atskaitās, kā noteikts Kopienas tiesību aktos. Grozījums Nr. 158 II pielikuma 3. grupa Pasākumi piekrastes zveju zonu ilgtspējīgai attīstībai (43. pants); investīcijas zvejas kuģu klājiem (27. pants); investīcijas akvakultūrā (30. pants); investīcijas zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirgdarbībā (34. pants); jaunu tirgu veicināšana un attīstība (39. pants). Pasākumi piekrastes zveju zonu ilgtspējīgai attīstībai (43. pants); investīcijas zvejas kuģu klājiem (27. pants); investīcijas akvakultūrā (30. pants); investīcijas zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirgdarbībā (34. pants); jaunu tirgu veicināšana un attīstība (39. pants); kopīga rīcība (36. pants); konstruēšana (33. pants); zveju ostu pakalpojumi (38. pants); zvejas kuģu pārveidošana un norīkošana citur (41. pants). Grozījums Nr. 159 II pielikuma 3. grupa, ievaddaļa Zvejas intensitātes pielāgošanas sistēmas plānos, saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu, pirmais ievilkums: Zvejas intensitātes pielāgošanas sistēmas plānos, saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu: Grozījums Nr. 160 2. pielikuma 3. grupa, 3. a ievilkums (jauns) - dzimumu līdztiesība (41. a pants) Grozījums Nr. 161 II pielikuma 3. grupa, pēdējā daļa Pasākumi piekrastes sīkzvejai saskaņā ar 27. a panta 3. un 4. punktu. Pasākumi piekrastes sīkzvejai saskaņā ar 27. a pantu.