Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2005. gada 6. jūlijs - Strasbūra
ANO/EEK noteikumi: Transportlīdzekļu apstiprināšana attiecībā uz pasažieru aizsardzību sānu sadursmes gadījumā ***
 Bīstamas vielas elektriskās un elektroniskās iekārtas
 Datorizpildāmo izgudrojumu patentspēja ***II
 Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs ***I
 ERAB, ESF un Kohēzijas fonds ***
 Kohēzijas fonds
 Eiropas Reģionālās attīstības fonds ***I
 Eiropas pārrobežu sadarbības grupas (GECT) izveide ***I
 Eiropas Sociālais Fonds ***I
 Eiropas Zivsaimniecības fonds *
 Vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jautājumos ***I
 Likumi, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām ("Roma II") ***I
 ANO/EEK Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem *
 Saskaņošanas procedūra (2006. gada budžets)
 Sieviešu loma Turcijā
 ES un Irāka - iesaistīšanās pamats
 Vispasaules aicinājums nabadzības atstāšana pagatnē

ANO/EEK noteikumi: Transportlīdzekļu apstiprināšana attiecībā uz pasažieru aizsardzību sānu sadursmes gadījumā ***
PDF 191kWORD 35k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 94 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību frontālās sadursmes gadījumā un Noteikumiem Nr. 95 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību sānu sadursmes gadījumā (KOM(2004)0672 – 7590/2005 ‐ C6–0209/2005 ‐ 2004/0243(AVC))
P6_TA(2005)0273A6-0218/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (KOM(2004)0672 - 7590/2005)(1),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Padomes 1997. gada 27. novembra Lēmuma 97/836/EK 3. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu(2) (C6-0209/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 1. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A6-0218/2005),

1.   piekrīt Padomes lēmuma priekšlikumam;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.


Bīstamas vielas elektriskās un elektroniskās iekārtas
PDF 204kWORD 42k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai (KOM(2005)0241)
P6_TA(2005)0274B6-0392/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (KOM(2005)0241),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvu 2003/11/EK, ar ko divdesmit ceturto reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (pentabromdifenilēteris, oktabromdifenilēteris)(1),

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(2)

–   ņemot vērā EK līguma 95. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā tās Reglamenta 81. pantu,

A.   tā kā viens no Direktīvas 2002/95/EK(3) mērķiem ir dot ieguldījumu cilvēka veselības aizsardzībā, kā arī nevajadzīgu elektrisku un elektronisku iekārtu videi draudzīgā pārstrādē un iznīcināšanā; tā kā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu sākot no 2006. gada 1. jūlija ierobežo dažu bīstamu vielu izmantošanu jaunās elektriskās un elektroniskās iekārtās, ja vien tās nav direktīvas pielikumā minētie izņēmumi;

B.   tā kā 2005. gada 19. aprīlī komiteja, ko izveidoja saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 7. pantu, nepieņēma labvēlīgu atzinumu par Komisijas lēmuma priekšlikumu nolūkā grozīt pielikumu Direktīvai 2002/95/EK un tādējādi svītrot atsevišķu sarakstā iekļauto priekšmetu prioritāru novērtēšanu, kā arī sarakstam pievienot divus jaunus izņēmumus (deka-BDE pielietojums polimēros un svins bronzu saturošos gultņu ieliktņos un buksēs); tā kā 2005. gada 8. jūnijā Parlaments saņēma Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, lai grozītu pielikumu Direktīvai 2002/95/EK tādā pašā veidā;

C.   tā kā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 5. punktu nosaka Parlamenta tiesības pieņemt rezolūciju, lai informētu Padomi, ka Komisijas priekšlikums pārsniedz šajā pamatinstrumentā paredzētās īstenošanas pilnvaras;

D.   tā kā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punktu paredz, ka grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem ar komiteju procedūras palīdzību; tā kā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu paredz iespēju izņemt bīstamas vielas no aizliegto vielu saraksta gadījumā, ja nav īstenojama to aizstāšana ar drošāku alternatīvu(4); tā kā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu nosaka vienīgo kritēriju, kuru var ņemt vērā nolūkā pievienot izņēmumus pielikumā minētajam sarakstam, izmantojot komiteju procedūru;

E.   tā kā ierosinātā lēmuma 2. apsvērumā apgalvo, ka no aizliegto vielu saraksta jāizņem atsevišķi materiāli un detaļas, kas satur bīstamas vielas, jo "šo bīstamo vielu neizmantošana vai aizstāšana minētajos materiālos un detaļās vēl aizvien nav iespējama"; tā kā vairāki pētījumi ir parādījuši, ka, tieši pretēji, daudzos, ja ne visos, polimēru pielietojumos elektriskās un elektroniskās iekārtās Direktīvas 2002/95/EK 4. panta 1. punktā ietverto deka-BDE ir iespējams aizstāt ar drošāku alternatīvu;

F.   tā kā 3. apsvērumā apgalvo, ka "deka-BDE riska novērtējumā (...) ir atzīts, ka pašreiz nav nepieciešams veikt pasākumus (...), lai mazinātu risku, kam pakļauti patērētāji, deka-BDE var nepiemērot Direktīvas 2002/95/EK 4. panta 1. punkta prasības"; tā kā attiecībā uz ES vispārējiem likumdošanas pasākumiem būtu jāņem vērā zinātniskā riska novērtējuma visi aspekti, kā arī attiecīgās zinātniskās komitejas atzinums; tā kā Direktīvas 2002/95/EK 4. panta 1. punktā minētās vielas riska apsvēršana kā tāda tomēr nav iekļauta Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un tāpēc nevar būt pamatojums minētā pielikuma grozīšanai, izmantojot komiteju procedūru; tā kā šādai pārskatīšanai būtu vajadzīgs tiesību akta priekšlikums saskaņā ar EK līguma 251. pantu;

G.   tā kā, neskarot riska apsvēršanas nepieņemamību komiteju procedūrā, ierosinātajā priekšlikumā nav ņemti vērā 2004. gada maijā veiktā vides riska papildu novērtējuma rezultāti, kas uzrādīja deka-BDE ievērojamo noturību, kā arī sniedza informāciju par šīs vielas plašu izplatību augstākas kārtas plēsīgu zvēru vidū un Arktikas reģionos, tās neirotoksisko ietekmi un to, ka zīdītāji to uzņēma laboratorijā veiktās izpētes laikā, kā arī vēl toksiskāku un uzkrājošāku vielu, tādu kā difenilēteri ar mazāku broma saturu, iespējamu veidošanos; tā kā visu komerciāli pieejamu difenilēteru ar mazāku broma saturu pārdošanas veicināšana un izmantošana ir aizliegta sākot no 2004. gada 15. augusta Direktīvu 2003/11/EK;

H.   tā kā ierosinātais lēmums ir pretrunā ar viedokli, ko2005. gada 18. martā izteikusi pašas Komisijas Zinātniskā Komiteja veselības un vides apdraudējuma jautājumos, kura, pamatojoties uz minēto riska novērtējumu, stingri iesaka vēl vairāk samazināt risku;

I.   tā kā ierosinātais lēmums ir pretrunā ar Direktīvas 2002/95/EK vienu no mērķiem, kā arī ar pārējo likumdevēju Direktīvas 2003/11/EK 6. apsvērumā izteikto skaidro vēlmi, kurā Parlaments un Padome pieprasa nekavējoties veikt turpmākus riska samazināšanas pasākumus attiecībā uz deka-BDE, ja vien turpmākā riska novērtējumā netiek atzīts, ka deka-BDE nerada pamatu bažām; tā kā, tieši pretēji, riska papildu novērtējums vēl aizvien rada pamatu bažām,

1.   uzskata, ka Komisija nav rīkojusies saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tādējādi ir pārkāpusi minētajā direktīvā noteiktās īstenošanas pilnvaras;

2.   aicina Padomi neatbalstīt minēto priekšlikumu, ja vien Komisija to negroza, svītrojot tekstu par deka-BDE;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 42, 15.2.2003., 45. lpp.
(2) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(3) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.
(4) Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka "elektrisko un elektronisko iekārtu materiālu un detaļu atbrīvošanai no 4. panta 1. punkta prasībām, ja to likvidēšana vai aizvietošana, izmantojot plānojuma izmaiņas vai tādus materiālus un tādas detaļas, kurām nevajag nevienu no minētajā pantā minētajiem materiāliem vai vielām, tehniski vai zinātniski nav realizējama, vai ja aizvietošanas radītā negatīva ietekme attiecībā uz vidi, veselību un / vai patērētāju drošību var atsvērt tās radītos ieguvumus attiecībā uz vidi, veselību un / vai patērētāju drošību;"


Datorizpildāmo izgudrojumu patentspēja ***II
PDF 186kWORD 36k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par datorizpildāmo izgudrojumu patentspēju (11979/1/2004 – C6-0058/2005 – 2002/0047(COD))
P6_TA(2005)0275A6-0207/2005

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11979/1/2004 – C6-0058/2005),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2002)0092) (2),

–   ņemot vērā EK līguma 251.panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 61. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0207/2005),

1.   noraida kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam paziņot par likumdošanas procedūras izbeigšanu un nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 230. lpp.
(2) OV C 151 E, 25.6.2002., 129. lpp.


Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs ***I
PDF 744kWORD 493k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (KOM(2004)0634 ‐ C6–0130/2004 ‐ 2004/0231(COD))
P6_TA(2005)0276A6-0169/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0634)(1),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0130/2004),

–   ņemot vērā ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0169/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

P6_TC1-COD(2004)0231


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(2),

tā kā:

(1)  Kopienas Sestā Vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), pieprasa atbalstīt iespēju pilsoņiem piekļūt informācijai par vides tendenču stāvokli attiecībā uz sabiedrības, ekonomikas un veselības nodrošināšanas tendencēm, kā arī vispārēju informētību par vidi uzlabošanu.

(2)  ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija), ko 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Eiropas Kopiena, atzīst, ka lielāka sabiedrības piekļuve informācijai par vidi un šādas informācijas izplatīšana veicina vides jautājumu labāku izpratni, uzskatu brīvu apmaiņu, sabiedrības efektīvāku līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un, visbeidzot, labāku apkārtējo vidi.

(3)  Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri (turpmāk tekstā "PRTR") ir rentabls līdzeklis, lai veicinātu vides rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojošām vielām un piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas un atkritumiem, un izmantotu tendenču noteikšanā, uzrādītu progresu piesārņojuma samazināšanā, uzraudzītu atsevišķu starptautisko nolīgumu ievērošanu, noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar Kopienas un valsts vides politikām un programmām.

(4)  Integrēts un saskaņots PRTR nodrošina iedzīvotajiem, rūpniecībai, zinātniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citiem lēmumu pieņēmējiem stabilu datubāzi salīdzinājumiem un turpmākiem lēmumiem vides jautājumos.

(5)  Eiropas Kopiena 2003. gada 21. maijā parakstīja ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā "PRTR protokols"). Kopienas tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar šo protokolu, ņemot vērā protokola noslēgšanu no Kopienas puses.

(6)  Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (turpmāk tekstā "EPER") tika ieviests ar Lēmumu 2000/479/EK (4). PRTR protokols balstās uz tiem pašiem principiem, kā EPER, bet arī ārpus tiem, ietverot pārskatus par vairākām piesārņojošām vielām, vairākām darbībām, emisijām zemē, emisijām no izkliedētiem avotiem un pārnesēm ārpus teritorijas.

(7)  Eiropas PRTR noteiktos mērķus un uzdevumus var sasniegt tikai tad, ja dati ir ticami un salīdzināmi. Līdz ar to ir nepieciešama piemērota datu apkopošanas un pārsūtīšanas sistēmas saskaņošana, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību. Saskaņā ar PRTR protokolu Eiropas PRTR būtu maksimāli jāatvieglo sabiedrības piekļuve caur Internet tīklu. Emisijas un pārneses būtu viegli jāidentificē dažādos apstrādātos un neapstrādātos veidos, lai pietiekamā laikā būtu pieejama maksimāla informācija.

(8)  Lai tālāk nodrošinātu pilsoņiem pieejamās informācijas atbalstu par vides tendencēm, kā arī kopumā palielinātu izpratni par vidi, Eiropas PRTR būtu jāietver saites uz citām līdzīgām dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju datu bāzēm.

(9)  Saskaņā ar PRTR protokolu, Eiropas PRTR būtu jāietver arī informācija par īpašām atkritumu apglabāšanas darbībām, par kurām jāziņo, kā par emisijām zemē; par tādām reģenerācijas darbībām kā kanalizācijas nosēdumu un mēslojuma izkliedēšanu šajā kategorijā neziņo.

(10)  Lai sasniegtu Eiropas PRTR mērķi nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju un ļaut pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, datu apkopošanai un pārskatu sniegšanai ir nepieciešams paredzēt samērīgus, bet stingrus termiņus; tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem pārskatiem Komisijai.

(11)  Ziņojumi par emisijām no apsaimniekošanas objektiem, lai arī ne vienmēr sistemātiski, pilnīgi un salīdzināmi, ir labi noteikta kārtība daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā ir jāuzlabo ziņojumi par emisijām no piesārņojuma avotiem, lai ļautu lēmumu pieņēmējiem šīs emisijas labāk ietvert kontekstā un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai.

(12)  Dalībvalstu paziņotajiem datiem ir jābūt augstas kvalitātes, jo īpaši attiecībā uz to pilnību, konsekvenci un ticamību. Ir ļoti svarīgi saskaņot gan apsaimniekotāju, gan dalībvalstu turpmākos pasākumus, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Tādēļ Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāks darbu pie kvalitātes nodrošināšanas.

(13)  Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju sabiedrībai ir jāsniedz piekļuve Eiropas PRTR iekļautajai informācijai, nenorādot pamatojumu, galvenokārt nodrošinot, ka Eiropas PRTR paredz tiešu elektronisko piekļuvi caur Internetu.

(14)  Pieekļuvei informācijai, ko nodrošina Eiropas PRTR, būtu jābūt neierobežotai, un izņēmumi šim noteikumam ir iespējami tikai tur, kur to skaidri atļauj pašreizējie Kopienas tiesību akti.

(15)  Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju turpmākā Eiropas PRTR izstrādē jānodrošina sabiedrības līdzdalība ar iespējām laikus un efektīvi iesniegt piezīmes, informāciju, analīzi vai ar lēmumu pieņemšanas procesu saistītus atzinumus. Pieteicējiem jābūt iespējai apstrīdēt administratīvā procesā vai tiesas procesā valsts iestāžu aktus vai nolaidīgu rīcību uz pieprasījuma pamata.

(16)  Lai palielinātu PRTR lietderību un ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas, izstrādājot Eiropas PRTR īstenošanu atbalstošus ieteikumus, veicinot sabiedrības izpratni un nodrošinot atbilstošu un savlaicīgu tehnisko palīdzību.

(17)  Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5) izmantošanu.

(18)  Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, palielināt sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi, izveidojot integrētu, saskaņotu Kopienas mēroga elektronisko datubāzi, un tā kā nepieciešamība salīdzināt datus visās dalībvalstīs pieprasa augsta līmeņa saskaņošanu un tādējādi to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minēta mērķa sasniegšanai.

(19)  Lai vienkāršotu un pilnveidotu prasības par ziņošanu, būtu jāgroza Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (6) un Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (7).

(20)  Viens no Eiropas PRTR mērķiem ir informēt sabiedrību par nozīmīgām piesārņojošo vielu emisijām, kas radušās jo īpaši Direktīvā 96/61/EK minēto darbību rezultātā. Tas nozīmē, ka sabiedrības informēšanu par emisijām no iepriekš minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām iekārtām nosaka šī regula.

(21)  Lai samazinātu ziņojumu dubultošanos, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra sistēmas tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, var saskaņā ar PRTR protokolu integrēt ar esošajiem informācijas avotiem, piemēram, ziņošanas mehānismiem, ko nosaka licences vai darbības atļaujas. Saskaņā ar PRTR protokolu šīs regulas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest detalizētāku vai sabiedrībai pieejamāku piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, nekā to nosaka protokols.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (Eiropas PRTR) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā "protokols"), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkā piemēro šādas definīcijas:

   1) "Sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi to apvienības, organizācijas vai grupas;
   2) "Kompetentā valsts iestāde" nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu organizāciju vai organizācijas, ko iecēlušas dalībvalstis;
   3) "Iekārta" nozīmē stacionāru tehnisko vienību, kurā veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītajās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;
   4) "Apsaimniekošanas objekts" nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona;
   5) "Teritorija" nozīmē apsaimniekošanas objekta ģeogrāfisko atrašanās vietu;
   6) "Apsaimniekotājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vada vai kontrolē apsaimniekošanas objektu vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, persona, kam piešķirta noteicoša ekonomiska ietekme pār apsaimniekošanas objekta darbību;
   7) "Pārskata gads" nozīmē kalendāro gadu, par kuru jāapkopo dati par piesārņojošo vielu izmešiem un pārnesēm ārpus teritorijas;
   8) "Viela" nozīmē jebkuru ķīmisko vielu un tās sastāvdaļas, izņemot radioaktīvas vielas;
   9) "Piesārņojošā viela" nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un ievadīšanu vidē;
   10) "Emisijas" nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, ierasta vai neierasta, tai skaitā izliešanu, izstarošanu, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas;
   11) "Pārnese ārpus teritorijas" nozīmē kustību ārpus atkritumu apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēts atkritumu apglabāšanai vai reģenerācijai, un ārpus notekūdeņu piesārņojošo vielu apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēts notekūdeņu attīrīšanai;
   12) "Piesārņojuma avoti" nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūst zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota;
   13) "Atkritumi" nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā minēts Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem(8) 1. panta a) apakšpunktā;
   14) "Bīstamie atkritumi" nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā minēts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā;
   15) "Notekūdeņi" nozīmē komunālos, iekšzemes vai rūpnieciskos notekūdeņus, kā minēts 2. pantā Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (9), un jebkurus citus izmantotus ūdeņus, kas to sastāvā esošo vielu vai priekšmetu dēļ ir pakļauti regulēšanai ar Kopienas tiesību aktiem;
   16) "Apglabāšana" nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II.A pielikumā;
   17) "Reģenerācija" nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II.B pielikumā.

3. pants

Eiropas PRTR saturs

Eiropas PRTR ietver informāciju:

   a) par piesārņojošo vielu emisijām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un par ko jāziņo to apsaimniekošanas objektu apsaimniekotājiem, kuri veic I pielikumā minētās darbības,
   b) par atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par piesārņojošām vielām, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par kurām jāsniedz pārskats to apsaimniekošanas objektu apsaimniekotājiem, kuri veic I pielikumā uzskaitītās darbības,
   c) attiecīgos gadījumos par piesārņojošo vielu emisijām no 8.1. pantā minētajiem piesārņojuma avotiem.

4. pants

Projekts un struktūra

1.  Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apstrādātā, gan neapstrādātā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

   a) apsaimniekošanas objektu un attiecīgos gadījumos tā mātessabiedrību, un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, tostarp attiecīgos gadījumos upes baseinu;
   b) darbību,
   c) atgadījumu dalībvalsts vai Kopienas līmenī;
   d) attiecīgos gadījumos - piesārņojošo vielu vai atkritumiem,
   e) ikvienu vidi, kurā piesārņojošā viela ir ievadīta,
   f) attiecīgos gadījumos - atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un to galamērķa vietu,
   g) notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas;
   h) piesārņojuma avotiem;
   i) īpašnieku vai apsaimniekotāju.

2.  Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, pakāpeniski līdz pat vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.

3.  Eiropas PRTR ietver saites uz:

   a) dalībvalstu valsts PRTR,
   b) citām saistītām pastāvošām, sabiedrībai pieejamām datubāzēm par tematiem, kas saistīti ar PRTR, ieskaitot protokola citu pušu valsts PRTR, un, ja iespējams, citu valstu PRTR,
   c) apsaimniekošanas objektu tīmekļa vietnes, ja tās pastāv, un apsaimniekošanas objekts brīvprātīgi ievieto saites uz tām.

5. pants

Apsaimniekotāja sniegtie ziņojumi

1.  Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, apsaimniekotāji paziņo katru gadu savai kompetentajai valsts iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācija ir balstīta uz turpmak minētajiem mērījumiem, aprēķiniem vai novērtējumu:

   a) jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, kurām pārsniegts II pielikumā minētais attiecīgais slieksnis;
   b) pārneses ārpus teritorijas bīstamiem atkritumiem, kas pārsniedz 2 tonnas gadā, vai sadzīves atkritumiem, kas pārsniedz 2000 tonnas gadā, jebkurai reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, izņemot 6. panta 1. punktā minētās "zemes attīrīšanas" un "dziļas ievades" apglabāšanas darbības, attiecīgi norādot ar "R' (reģenerācija) vai "D' (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai, un bīstamo atkritumu pārrobežu pārvedumiem – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja vārds (nosaukums) un adrese, kā arī faktiskā reģenerācija vai apglabāšanas vieta;
   c) pārneses ārpus teritorijas jebkurām II pielikumā minētām piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā noteikto slieksni.

Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, apsaimniekotāji iesniedz savai kompetentajai valsts iestādei nepieciešamo informāciju, kurā saskaņā ar III pielikumu, norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās valsts iestādes rīcībā.

Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, jāziņo par to analītisko un /vai aprēķināšanas metodi.

Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, jāiekļauj informācija par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.

2.  Informācijā, kas minēta 1. punktā, jāietver informācija par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.

Sniedzot šo informāciju, apsaimniekotājiem, ja vien tas ir iespējams, jāsniedz visa informācija, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.

3.  Katra apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs attiecīgā laika intervālā apkopo datus, kas nepieciešami, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.

4.  Gatavojot ziņojumu, attiecīgais apsaimniekotājs izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietver datu uzraudzību, emisiju faktorus, masas līdzsvarotības vienādošanu, netiešu uzraudzību vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstoši 9. panta 1. punkta noteikumiem un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, kad vien tās ir pieejamas.

5.  Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs saglabā dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem tika iegūta ziņojumā sniegtā informācija, piecu gadu laika posmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

6. pants

Emisijas zemē

Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai "zemes attīrīšana" vai "dziļa ievade", kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II.A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikaiapsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs, kurā šie atkritumi radušies.

7. pants

Dalībvalstu sniegtie pārskati

1.  Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram apsaimniekotāji iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4. un 5. punktā, to kompetentajai valsts iestādei.

2.  Dalībvalstis sniedz Komisijai visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, elektroniskā veidā saskaņā ar III pielikuma formātu un šādu grafiku:

   a) par pirmo pārskata gadu 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām,
   b) par visiem nākamajiem pārskata gadiem 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Pirmais pārskata gads ir 2007. gads.

Komisija ar Eiropas Vides aģentūras atbalstu ievada dalībvalstu sniegto informāciju Eiropas PRTR saskaņā ar šādu grafiku:

   a) par pirmo pārskata gadu 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām,
   b) par visiem nākamajiem pārskata gadiem 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

8. pants

Emisijas no piesārņojuma avotiem

1.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstošu telpisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

3.  Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.

9. pants

Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums

1.  Katra tā apsaimniekošanas objekta, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, apsaimniekotājs nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.

2.  Kompetentās valsts iestādes novērtē apsaimniekošanas objektu apsaimniekotāju iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.

3.  Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

4.  Komisija var pieņemt vadlīnijas attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīm vadlīnijām ir jāatbilst starptautiski atzītai metodoloģijai, ja vien tā ir pieejama, un citiem Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Piekļuve informācijai

1.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai bez maksas, izplatot to internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.

2.  Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR sabiedrībai pieejamās vietās.

11. pants

Konfidencialitāte

Vienmēr, kad dalībvalsts informāciju saglabā konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(10) 4. pantu, dalībvalsts savā pārskatā norāda saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu katram gadam atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu, kam pieprasīta konfidencialitāte, kāda veida informācija nav izpausta un kāda iemesla dēļ tā netiek izpausta.

12. pants

Sabiedrības līdzdalība

1.  Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ieskaitot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.

Sabiedrībai ir iespēja iesniegt piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus, kas ir būtiski attiecīgā laika posmā.

2.  Komisija ņem attiecīgi vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.

13. pants

Tiesas pieejamība

Tiesas pieejamību attiecībā uz sabiedrības piekļuvi vides informācijai piešķir saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un Kopienas institūcijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (11) 6., 7. un 8. pantu.

14. pants

Vadlīnijas

1.  Komisija izstrādā vadlīnijas, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

2.  Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu īpaši attiecas uz šādu informāciju par:

   a) ziņojuma sniegšanas kārtību;
   b) iesniedzamajiem datiem;
   c) kvalitātes nodrošināšanu un pārbaudi;
   d) norādījumu par neizpausto datu veidu un konfidenciālu datu gadījumā iemeslus, kādēļ tie netiek izpausti;
   e) atsauci uz starptautiski atzītu izmešu noteikšanas un analītiskajām metodēm, paraugu noņemšanas metodoloģijām;
   f) norādi par mātessabiedrībām;
   g) darbību kodēšanu saskaņā ar šīs regulas I pielikumu un Direktīvu 96/61/EK.

15. pants

Izpratnes veidošana

Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.

16. pants

Papildu informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm

1.  Dalībvalstis vienā pārskatā, kas balstīts uz informāciju par pēdējiem trīs pārskata gadiem, kas jānodod ik pēc trim gadiem kopā ar datiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu, informē Komisiju par praksi un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz:

   a) prasībām saskaņā ar 5. pantu;
   b) kvalitātes nodrošinājumu saskaņā ar 9. pantu;
   c) piekļuvi informācijai saskaņā ar 10. panta 2. punktu;
   d) izpratnes paaugstināšanas darbībām saskaņā ar 15. pantu;
   e) datu konfidencialitāti saskaņā ar 11. pantu;
   f) sodiem, kas paredzēti saskaņā ar 20. pantu un to piemērošanas pieredzi.

2.  Lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu pārskatu sniegšanu, Komisija iesniedz aptaujas anketas projektu, ko apstiprina saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Komisijas atkārtots pārskats un grozījumu priekšlikumi

Komisija pārbauda dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 7. pantu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē pārskatu ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz informāciju no pēdējiem trim pieejamajiem pārskata gadiem sešus mēnešus pēc šīs informācijas publicēšanas internetā.

Šo pārskatu kopā ar Eiropas PRTR darbības novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Pielikumu grozījumi

Visus grozījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu:

   a) šīs regulas II un III pielikumu tehniskajam progresam vai
   b) šīs regulas II un III pielikumu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem,
  

veic saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

19. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja (turpmāk tekstā "komiteja").

2.  Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzēto periodu nosaka uz trim mēnešiem.

20. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un preventīviem. Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un ziņo tai uzreiz par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

21. pants

Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi

1.  Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.

2.  Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

1.

Enerģētika

a)

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

*(1)

b)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

*

c)

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Siltuma padeve - 50 megavati (MW)

d)

Koksa krāsnis

*

e)

Ogļu velmētavas

Jauda - 1 tonna stundā

f)

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

*

2.

Metālu ieguve un apstrāde

a)

Metālu rūdu (tostarp sulfīdu rūdu) apdedzināšanas vai saķepšanas iekārtas

*

b)

Iekārtas neapstrādāta čuguna un tērauda ieguvei (pirmējā vai otrējā kausēšana), ietverot nepārtrauktu metālliešanu

Jauda - 2,5 tonnas stundā

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

c)

Iekārtas melno metālu apstrādei:

i) Velmēšanas iekārtas ar jaudu

Jauda - 20 tonnas neapstrādāta tērauda stundā

ii) Kalves ar veseriem

Enerģijas patēriņš - 50 kilodžouli (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumenerģija pārsniedz 20 MW

iii) Kausēta metāla aizsargpārklājuma pielietošana

Neapstrādāta tērauda padevi - 2 tonnas stundā

d)

Melno metālu lietuves

Ražošanas jaudu - 20 tonnas dienā

e)

Iekārtas:

i) Krāsaino neapstrādātu metālu ieguvei no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus

*

ii) Krāsaino metālu kausēšanai, ietverot krāsaino metālu sakausēšanu, kā arī ietverot pārstrādes produktu kausēšanu (attīrīšanu, metālliešanu, utt.).

Kausēšanas jaudu - 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem citiem metāliem

f)

Metālu un plastikātu virsmas apstrādes iekārtas, izmantojot elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus

Apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

3.

Ieguves nozare

a)

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

*

b)

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un karjeru izstrāde

Virsmas, kurā var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri

c)

Iekārtas, lai ražotu:

i) cementa klinkers rotējošos cepļos

Ražošanas jauda - 500 tonnas dienā

ii) kaļķus rotējošos cepļos

Ražošanas jauda, kas pārsniedz 50 tonnas dienā

iii) cementa klinkers vai kaļķi citās krāsnīs

Ražošanas jauda - 50 tonnas dienā

d)

Azbesta ieguves un azbestu saturošu produktu ražošanas iekārtas

*

e)

Stikla, tostarp stiklšķiedru ražošanas iekārtas

Kausēšanas jauda - 20 tonnas dienā

f)

Minerālvielu kausēšanas, tostarp minerālšķiedru ražošanas iekārtas

Kausēšanas jauda - 20 tonnas dienā

g)

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas vai porcelāna ražošanai

Ražošanas jauda - 75 tonnas dienā; cepļa jauda - 4 m3; cepļa piepildījuma blīvums - 300 kg/m3

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

4.

Ķīmiskā rūpniecība

a)

Ķīmiskās iekārtas pamatorganisko ķimikāliju ražošanai rūpnieciskā mērogā:

i) vienkāršie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie);

ii) skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karboksilskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi;

iii) sērogļūdeņraži;

iv) slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, slāpekļa savienojumi, nitrosavienojumi vai nitrātu savienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti;

v) fosforu saturoši ogļūdeņraži;

vi) halogēna ogļūdeņraži;

vii) metālorganiskie savienojumi;

viii) galvenie plastikas materiāli (polimēri, sintētiskās un celulozes šķiedras);

ix) sintētiskās gumijas;

x) krāsvielas un pigmenti;

xi) virsmas aktīvie aģenti un vielas.

*

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

b)

Ķīmiskās iekārtas pamatneorganisko ķimikāliju ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i) gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

ii) skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe;

iii) sārmi, tādi kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

iv) sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

v) nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds.

*

c)

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša minerālmēslojuma (vienkārša vai kompleksa) ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

d)

Ķīmiskās iekārtas galveno augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

e)

Iekārtas galveno farmaceitisko produktu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

*

f)

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

5.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

a)

Bīstamo atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas iekārtas

Uzņem 10 tonnas dienā

b)

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembris Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (12) ietvarā

Jauda - 3 tonnas stundā

c)

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda - 50 tonnas dienā

d)

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves un izgāztuves, kuras ir noteikti slēgtas pirms 16.7.2001. vai kurām kompetento valsts iestāžu pieprasītā apkopšanas fāze saskaņā ar 1991. gada 26. aprīlis Padomes Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (13) 13. pantu ir iztecējusi).

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnas

e)

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda - 10 tonnas dienā

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

f)

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas rūpnīcas

Jauda - 100 000 kopskaita ekvivalents

g)

Neatkarīgi vadītas notekūdeņu attīrīšanas rūpnīcas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šī pielikuma darbībām

Jauda - 10 000 m3 dienā

6.

Papīra un koksnes ieguve un apstrāde

a)

Apsaimniekošanas objekti celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedras saturošas izejvielas

*

b)

Apsaimniekošanas objekti papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (tādu kā skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ražošanas jauda - 20 tonnas dienā

c)

Apsaimniekošanas objekti koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķimikālijām

Ražošanas jauda - 50 m3 dienā

7.

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

a)

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i) 40 000 vietas mājputniem

ii) 2 000 vietas nobarojamām cūkām (virs 30 kg)

iii) 750 vietas sivēnmātēm

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

b)

Intensīva akvakultūra

Zivju vai vēžveidīgo ražotspēja - 1000 tonnas gadā

8.

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

a)

Lopkautuves

Kautķermeņu ražošanas jauda - 50 tonnas dienā

b)

Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

i) dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

Gala produkcijas ražošanas jauda – 75 tonnas dienā

ii) Augu izcelsmes izejvielām

Gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnas dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)

c)

Piena apstrāde un pārstrāde

Iegūtā piena daudzums dienā ir 200 tonnas ( pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

9.

Citas darbības

a)

Materiālu priekšapstrāde (tādas darbības kā mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu – 10 tonnas dienā

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

b)

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu – 12 tonnas gatavās produkcijas dienā

c)

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, it īpaši ārējai apstrādei, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai.

Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnas gadā

d)

Iekārtas ogļu (cietais ogleklis) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

*

e)

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metrus gariem kuģiem

(1) Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).

(2) Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata perioda rezultātus.

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS (14)

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela (1)

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

1

74-82-8

Metāns (CH4)

100 000

-(2)

-

2

630-08-0

Oglekļa monoksīds (CO)

500 000

-

-

3

124-38-9

Oglekļa dioksīds (CO2)

100 miljoni

-

-

4

Fluorogļūdeņraži (HFCs) (3)

100

-

-

5

10024-97-2

Slāpekļa oksīds (N2O)

10 000

-

-

6

7664-41-7

Amonjaks (NH3)

10 000

-

-

7

Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu (NMVOC)

100 000

-

-

8

Slāpekļa oksīdi (NOx) kā NO2

100 000

-

-

9

Perfluoroglekļi (PFCs) (4)

100

-

-

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

10

2551-62-4

Sēra heksafluorīds (SF6)

50

-

-

11

Sēra oksīdi (SOx) kā SO2

150 000

-

-

12

Kopējais slāpeklis

-

50 000

50 000

13

Kopējais fosfors

-

5 000

5 000

14

Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs) (5)

1

-

-

15

Hlorfluoroglekļi (CFCs) (6)

1

-

-

16

Haloni (7)

1

-

-

17

Arsēns un savienojumi (kā As) (8)

20

5

5

18

Kadmijs un savienojumi (kā Cd) (8)

10

5

5

19

Hroms un savienojumi (kā Cr) (8)

100

50

50

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

20

Varš un savienojumi (kā Cu) (8)

100

50

50

21

Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg) (8)

10

1

1

22

Niķelis un savienojumi (kā Ni) (8)

50

20

20

23

Svins un savienojumi (kā as Pb) (8)

200

20

20

24

Cinks un savienojumi (kā as Zn) (8)

200

100

100

25

15972-60-8

Alahlors

-

1

1

26

309-00-2

Aldrins

1

1

1

27

1912-24-9

Atrazīns

-

1

1

28

57-74-9

Hlordāns

1

1

1

29

143-50-0

Hlordekons

1

1

1

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

30

470-90-6

Hlorfenvinfoss

-

1

1

31

85535-84-8

Hloralkāni, C10-C13

-

1

1

32

2921-88-2

Hlorpirifoss

-

1

1

33

50-29-3

DDT

1

1

1

34

107-06-2

1,2-dihloretāns (EDC)

1 000

10

10

35

75-09-2

Dihlormetāns (DCM)

1 000

10

10

36

60-57-1

Dildrins

1

1

1

37

330-54-1

Diurons

-

1

1

38

115-29-7

Endosulpfāns

-

1

1

39

72-20-8

Endrīns

1

1

1

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

40

Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX) (9)

-

1 000

1 000

41

76-44-8

Heptahlors

1

1

1

42

118-74-1

Heksahlorbenzols (HCB)

10

1

1

43

87-68-3

Heksahlorbutadiēns (HCBD)

-

1

1

44

608-73-1

1, 2, 3, 4, 5, 6

–heksahlorcikloheksāns(HCH)

10

1

1

45

58-89-9

Lindāns

1

1

1

46

2385-85-5

Mirekss

1

1

1

47

PCDD +PCDF (dioksīni+furāni) (kā Teq) (10)

0,0001

0,0001

0,0001

48

608-93-5

Pentahlorbenzols

1

1

1

49

87-86-5

Pentahlorfenols (PCP)

10

1

1

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

50

1336-36-3

Polihlorēti bifenili (PCB)

0.1

0.1

0.1

51

122-34-9

Simazīns

-

1

1

52

127-18-4

Tetrahloretilēns (PER)

2 000

10

-

53

56-23-5

Tetrahlormetāns (TCM)

100

1

-

54

12002-48-1

Trihlorbenzoli (TCB) (visi izomēri)

10

1

-

55

71-55-6

1,1,1-trihloretāns

100

-

-

56

79-34-5

1,1,2,2-tetrahloretāns

50

-

-

57

79-01-6

Trihloretilēns

2 000

10

-

58

67-66-3

Trihlormetāns

500

10

-

59

8001-35-2

Toksafēns

1

1

1

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

60

75-01-4

Vinila hlorīds

1 000

10

10

61

120-12-7

Antracēns

50

1

1

62

71-43-2

Benzols

1 000

200

(kā BTEX)(11)

200

(kā BTEX)(11)

63

Bromētie difinelēteri (PBDE) (12)

-

1

1

64

Nonilfenols un nonilfenola etoksilāti (NP/NPE)

-

1

1

65

100-41-4

Etila benzols

-

200

(kā BTEX)(11)

200

(kā BTEX)(11)

66

75-21-8

Etilēna oksīds

1 000

10

10

67

34123-59-6

Izoprotu Izoproturons

-

1

1

68

91-20-3

Naftalēns

100

10

10

69

Alvorganiskie savienojumi(kā kopējais Sn)

-

50

50

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

70

117-81-7

Di-(2-ethyl hexyl) phthalate (DEHP)

10

1

1

71

108-95-2

Fenoli (kā kopējais C) (13)

-

20

20

72

Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAH)(14)

50

5

5

73

108-88-3

Toluols

-

200

(kā BTEX)(11)

200

(kā BTEX)(11)

74

Tributilalvas savienojumi (15)

-

1

1

75

Trifeniltīna savienojumi (16)

-

1

1

76

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)

-

50 000

-

77

1582-09-8

Trifluralīns

-

1

1

78

1330-20-7

Ksiloli (17)

-

200

(kā BTEX)(11)

200

(kā BTEX)(11)

79

Hlorīdi (kā kopējais Cl)

-

2 miljoni

2 miljoni

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

80

Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)

10 000

-

-

81

1332-21-4

Azbests

1

1

1

82

Cianīdi (kā kopējais CN)

-

50

50

83

Fluorīdi (kā kopējais F)

-

2 000

2 000

84

Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)

5 000

-

-

85

74-90-8

Ūdeņraž Ūdeņraža cianīds (HCN)

200

-

-

86

Cietās daļiņas (PM10)

50 000

-

-

87

1806-26-4

Oktilfenoli un oktilfenolu etoksilāti

-

1

-

88

206-44-0

Fluorantēns

-

1

-

89

465-73-6

Izodrīns

-

1

-

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela (1)

Gaisā (1.a sleja)

Ūdenī (1.b sleja)

Zemē (1.c sleja)

90

36355-1-8

Heksabrombifenils

0,1

0,1

0,1

91

191-24-2

Benzo(g,h,i)perilēns

1

Piezīmes:

(1) Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.

(2) Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un mediju nav jāsniedz pārskats.

(3) Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa

(4) Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.

(5) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(6) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(7) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I. pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(8) Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.

(9) Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.

(10) Izteikts kā I-TEQ.

(11) Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.

(12) Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.

(13) Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.

(14) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).

(15) Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.

(16) Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.

(17) Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).

III PIELIKUMS

IZMEŠU UN PĀRNESES DATU PĀRSKATU FORMĀTS, KO DALĪBVALSTIS IESNIEDZ KOMISIJAI

Pārskata gads

Apsaimniekošanas objekta identifikācija

Mātessabiedrības nosaukums

Apsaimniekošanas objekta nosaukums

Apsaimniekošanas objekta identifikācijas numurs

Adrese/iela

Pilsēta/ciems

Pasta indekss

Valsts

Teritorijas koordinātes

Upes baseina rajons (1)

NACE-kods (4 cipari)

Galvenā ekonomiskā darbība

Ražošanas apjoms (nav obligāti)

Apsaimniekošanas objektu skaits (nav obligāti)

Ekspluatācijas stundu skaits gadā (nav obligāti)

Darbinieku skaits (nav obligāti)

Teksta laukums teksta informācijai vai mājas lapas adresei, ko iesniedz apsaimniekošanas objekts vai mātessabiedrība (nav obligāti)

Visas apsaimniekošanas objekta I pielikuma darbības (saskaņā ar I pielikumā sniegto kodēšanas sistēmu un IPPC kodu, kur iespējams)

1. darbība (galvenā I pielikuma darbība)

2. darbība

N darbība

Dati par izmešiem gaisā no apsaimniekošanas objekta katrai piesārņojošai vielai, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši gaisā

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmatotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: Kopējais

kg/gadā

A - Nejaušs

kg/gadā

Dati par emisiju ūdenī no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši ūdenī

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmatotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: Kopējais

kg/gadā

A - Nejaušs

kg/gadā

Dati par emisiju zemē no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši zemē

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmatotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: Kopējais

kg/gadā

A - Nejaušs

kg/gadā

Pārnese ārpus teritorijas katrai tādas piesārņojošai vielai, ko attīra ūdens attīrīšanas iekārtās daudzumos, kuri pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Piesārņojošā viela1

Piesārņojošā viela2

Piesārņojošā vielaN

M: izmērīts, izmantota analītiskā metode;

C: aprēķināts, izmantota aprēķina metode;

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

kg/gadā

Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)

Valsts robežās:

Reģenerācijai (R)

Apglabāšanai (D)

tonnas/gadā

tonnas/gadā

Uz citām valstīm:

Reģenerācijai (R)

Reģeneretāja nosaukums

Reģeneretāja adrese

Faktiskās reģenerācijas vietas adrese, kas saņem pasūtījumu.

tonnas/gadā

Uz citām valstīm:

Apglabāšanai (D)

Apglabāšanas uzņēmuma nosaukums

Apglabāšanas uzņēmuma adrese

Faktiskās apglabāšanas vietas adrese, kas saņem pārsūtījumu.

tonnas/gadā

Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)

Reģenerācijai (R)

tonnas/gadā

Apglabāšanai (D)

tonnas/gadā

Kompetentā valsts iestāde, kurai iesniedzami sabiedrības pieprasījumi:

Nosaukums

Adrese/iela

Pilsēta/ciems

Tālruņa Nr.

Faksa Nr.

E-pasta adrese

(1) Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Nostāja.
(3) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(4) Komisijas Lēmums 2000/479/EK (2000. gada 17. jūlijs) par Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.).
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) OV L 377, 31.12.1991., 20.lpp; Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.)
(7) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(8) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(9) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(10) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(12) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.
(13) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(14)* Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.


ERAB, ESF un Kohēzijas fonds ***
PDF 234kWORD 83k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)04922004/0163(AVC))
P6_TA(2005)0277A6-0177/2005

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (KOM(2004)04922004/0163(AVC)),

–   ņemot vērā EK līguma 161. pantu,

–   ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju attiecībā uz trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas starpposma ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6–0177/2005),

1.   uzskata, ka priekšlikums regulai kopumā atbilst tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijai, un tāpēc nepauž turpmāku tiešu atbalstu Komisijas ierosinājumiem, bet tomēr aicina Komisiju un Padomi, it īpaši atsaucoties uz debatēm Padomē, ņemt vērā turpmāk izklāstītos specifiskos ieteikumus;

2.  Izsaka nožēlu, ka Eiropadomei nav izdevies panākt vienošanos par finanšu plānu, un izsaka bažas, ka šis apstāklis, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt kohēzijas politiku; uzskata, ka nenoteiktība attiecībā uz struktūrpolitikas jomu finansēšanu varētu vēl vairāk mazināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienības projektam;

3.  Mudina Eiropadomi, cik drīz vien iespējams, bet jebkurā gadījumā ‐ līdz 2005. gada beigām, pieņemt lēmumu, lai nodrošinātu, ka ES reģioniem un dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika sagatavot jaunās darbības programmas;

4.   pieprasa jaunajā plānošanas periodā ikreiz, kad tiek pieminēta ekonomikas un sociālā kohēzija, papildus atsaukties arī uz teritoriālās kohēzijas jēdzienu, kā arī īpašu uzmanību veltīt šī jaunā jēdziena attīstībai;

5.   noraida jebkādus būtiskus grozījumus attiecībā uz Komisijas priekšlikuma vispārējo uzbūvi un it īpaši jebkādus mēģinājumus atkārtoti nacionalizēt visu Savienības reģionālo politiku vai daļu no tās (1. sadaļa);

6.  Prasa, lai reģioni, kurus ir skārusi statistiskā ietekme, finansēšanas perioda sākumā saņemtu 85% no līdzekļiem, kas ir paredzēti reģioniem, kuri pilnībā tiek atbalstīti saistībā ar konverģences mērķi, un lai šos līdzekļus līdz 2013. gadam samazinātu līdz 60%;

7.   noraida jebkādus mēģinājumus samazināt stingra Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa nozīmīgumu un atzinīgi novērtē tā koncentrēšanos uz pieejamību, pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, kā arī informācijas sabiedrību; aicina visas šīs prioritātes cieši koordinēt ar Kopienas programmām un politikas jomām, it īpaši ar Lisabonas stratēģiju;

8.   aicina dabiskā efekta reģionu atbilstības paplašināšanu attiecināt arī uz Konverģences mērķa darbībām, attiecīgi nepalielinot Kopienas finansējumu šiem reģioniem (6. panta 2. punkts);

9.   uzsver nozīmi, kāda ir jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības trīs pamatvirzienu struktūrai, kas ietver starptautisko, pārrobežu un reģionālo sadarbību; tāpēc aicina iekļaut reģionālo sadarbību kā šī mērķa neatkarīgu sastāvdaļu līdzīgi pašreizējai INTERREG IIIc programmai;

10.   uzskata, ka jāsaglabā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa vispārējais budžets, un uzsver mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" nozīmīgumu un attiecībā uz resursu piešķiršanu prasa nepārprotamu prioritāšu maiņu, atbalstot pārrobežu sadarbību (18.a) pants);

11.   iebilst pret 150 km robežas patvaļīgu uzspiešanu to piejūras reģionu noteikšanā, kuri atbilst pārrobežu sadarbības programmām, un turklāt aicina īstenot īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajās programmās var piedalīties reģioni, kas atrodas ES perifērijā; jebkurā gadījumā uzskata, ka jāatsakās no šī attāluma kritērija piemērošanas, ja attiecīgie NUTS III līmeņa reģioni robežojas ar vienu un to pašu jūru;

12.   noraida sākotnējā priekšlikumā paredzētā partnerattiecību principa jebkādu vājināšanu, it īpaši saistībā ar attiecīgo programmu stratēģisko plānošanu un uzraudzību; it īpaši aicina saglabāt atbilstīgo institūciju sarakstu (10. panta 1. punkta c) apakšpunkts);

13.   aicina dalībvalstis pastiprināt saiknes ar reģionāliem, vietējiem un pilsētu partneriem, lai optimāli izmantotu to specifiskās zināšanas gan programmu sagatavošanā, gan to īstenošanā; turklāt šajā kontekstā atbalsta varas maksimālu decentralizāciju, lai izvairītos no pārmērīga administratīva darba (10. pants);

14.   aicina paplašināt dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un it īpaši to, ka pieejamības iespējas invalīdiem ir nosacījums fondu līdzekļu saņemšanai un ka to uzrauga fondu palīdzības īstenošanas dažādās stadijās (14. pants);

15.   aicina fondu novērtējumā iekļaut arī norādes par attīstību, kas panākta dzimumu līdztiesības veicināšanā un sociālajā iekļaušanā, kā arī cīņā pret visāda veida diskrimināciju;

16.   {0><}0{>aicina dalībvalstis un Komisiju apliecināt, ka visos fondu īstenošanas posmos tiks veicināta vides aizsardzība un uzlabošana;<0}

17.   aicina enerģiski noraidīt visus mēģinājumus koriģēt ierosināto finanšu shēmu, tostarp gan līdzekļu kopapjomu, gan to sadalījumu starp dažādiem mērķiem un to komponentēm, kā arī, neskatoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka Komisijas ierosinātais līdzekļu sadalījums starp dažādajiem mērķiem atspoguļo interešu līdzsvaru (15.-22. pants);

18.   uzskata, ka, ņemot vērā daudzu ES reģionu nopietno vajadzību pēc struktūrfondu līdzekļiem jaunajā plānošanas periodā, visi kohēzijas politikai piešķirtie līdzekļi jāizmanto šim nolūkam; tāpēc aicina paredzēt iespēju atkārtoti izmantot sakarā ar "N+2" noteikumiem neizlietotos 1.b izdevumu apakškategorijas līdzekļus tiem reģioniem, kuri tos var izlietot, pamatojoties uz efektivitātes un taisnīguma principu;

19.   aicina atrast politisku risinājumu, kas paredzētu īpašu kompensāciju tiem reģioniem vai dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem to atšķirību dēļ, kas radušās saistībā ar Komisijas priekšlikumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu;

20.   uzskata, ka Komisijas priekšlikums piešķirt EUR 335,1 miljardus, kas izteikti 2004. gada cenās, pārskatītās kohēzijas politikas trīs prioritāšu atbalstam ir minimālā nepieciešamā summa, lai reforma būtu veiksmīga un uzskata, ka, tiklīdz būs pieņemts nākamais finanšu plāns, Komisija vai nu apstiprinās regulas priekšlikumā noteiktos skaitļus, vai arī iesniegs apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei koriģētos skaitļus, tādējādi nodrošinot atbilstību noteiktajiem izdevumu griestiem;

21.   atgādina, ka fondi ir pakļauti Finanšu regulas noteikumiem, un uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpiemēro pārredzamības un pareizas finanšu vadības noteikumi;

22.   aicina īstenot skaidras un saprotamas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā uz kohēziju, kuras jāpieņem saskaņā ar EK līguma 161. pantā noteikto procedūru; turklāt aicina īstenot termiņa vidusposma pārskatīšanu saskaņā ar to pašu procedūru, ja vien nav stājies spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai, kura III-223. pants jāpiemēro, lai atļautu Eiropas Parlamenta līdzdalību likumdošanas koplēmuma procedūrā (23.–24. pants);

23.   aicina 23. panta 3. punktā iekļaut lēmumus par transEiropas transporta tīklu (TEN-T) (Lēmums 884/2004/EK(2) un Lēmums 1692/96/EK(3));

24.   aicina priekšlikumā regulai paredzēt ciešāku saikni ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (23. pants); šajā kontekstā aicina dalībvalstis savos valsts stratēģiskajos pamatprinicipu kopumos norādīt, kā tās plāno ar Kopienas vai pašu līdzekļu palīdzību finansēt vides vajadzības, it īpaši atbalstu Natura 2000 tīklam, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu, kā arī Kioto mērķu sasniegšanu (25. pants);

25.   atkārtoti pieprasa nodrošināt līdzsvarotu un taisnīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu tiem apgabaliem, kuri cieš no skarbiem un pastāvīgiem dabas, klimatiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā salas, kalnu un pierobežas apgabali, kā arī mazapdzīvoti apgabali, it īpaši izteikti mazapdzīvotie Savienības ziemeļu apgabali (12. apsvērums); aicina arī minēt šos apgabalus saistībā ar tām tematiskajām un teritoriālajām prioritātēm, kurās jāprecizē valsts stratēģiskā pamatprincipu kopuma stratēģijas iedaļā (25. pants);

26.   aicina nodrošināt adekvātu finansiālu atbalstu jaunajām dalībvalstīm Maltai un Kiprai, pamatojoties uz to salas un attālas valsts stāvokli, kā arī uz vienlīdzīgas attieksmes principu, lai tās var risināt specifiskas problēmas, ar kurām tām jāsaskaras kā salām ES perifērijā;

27.   stingri atbalsta Komisijas ierosināto īpašo pasākumu EUR 1 1000 miljona apmērā attiecībā uz visattālākajiem reģioniem, kā arī iespēju finansēt darbības atbalstu, kā tas paredzēts 11. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495)); aicina pilnībā īstenot praksē EK līguma 299. panta 2. punktā noteikto prasību visattālākos reģionus, tostarp tos reģionus, kuru IKP jau ir lielāks par 75% no Kopienas vidējā līmeņa, uzskatīt par īpašu gadījumu saistībā ar to pieeju struktūrfondiem;

28.   aicina saglabāt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu, ko sagatavo ciešā sadarbībā ar 10. pantā minētajiem partneriem un par ko Komisijai arī turpmāk jāpieņem lēmums, apspriežoties partnerattiecību līmenī (26. pants);

29.   aicina paredzēt iespēju pārskatīt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu (26. pants);

30.   aicina vienkāršot stratēģisko uzraudzību tā, lai dalībvalstis un Komisija sniedz pārskatu reizi divos gados (27. un 28. pants); aicina šajā kontekstā reizi divos gados organizēt debates stratēģiskā forumā, kurā iesaistītos Eiropas Parlaments, Komisija, Reģionu komiteja, kā arī dalībvalstis (29. pants);

31.   aicina saistībā ar pieeju "tikai viens fonds vienai programmai" maksimālo līmeni, līdz kuram vai nu no ESF, vai ERAF drīkst finansēt tos pasākumus, kuri saņem finansējumu no citiem fondiem, palielināt no 5% uz 10% (33. pants); tomēr ierosina, ka Komisija zināmos apstākļos var atļaut vienai un tai pašai vadošajai iestādei vadīt vairāk kā vienu finansēšanas pasākumu, turpinot piemērot 10% ierobežojumu;

32.   aicina attiecībā uz tām programmām, kuras saistītās ar Konverģences mērķi, kā arī Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi un kuras finansē no struktūrfondiem, saglabāt prasību sniegt informāciju par pieeju, ko izmanto attiecībā uz pilsētu jautājumu, tostarp izvēlēto pilsētu apgabalu sarakstu un starpdeleģēšanas procedūras, nolūkā uzsvērt pilsētu dimensiju un it īpaši pilsētu ilgtspējīgu attīstību; aicina šādas procedūras skatīt reģionālo un vietējo partnerattiecību kontekstā; uzskata, ka finansējuma apjomam jābūt vismaz vienādam ar to, uz kuru saskaņā ar šo regulu var pretendēt pilsētu apgabali (36. pants);

33.   aicina saistībā ar visiem trim fondiem ņemt vērā mazo un ļoti mazo uzņēmumu, it īpaši amatniecības uzņēmumu, prioritātes, ņemot vērā to nozīmi kohēzijas un reģionālajā attīstībā, kā arī to ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, un atbalstīt Feiras Eiropadomes 2000. gadā pieņemtās Eiropas mazo uzņēmumu hartas principu un darbības pamatvirzienu īstenošanu;

34.   {0><}0{>uzskata, ka dalībvalstīm jāprecizē pasākumi saistībā ar savu stratēģisko pamatnoteikumu kopumu un darbības programmu vides stratēģisko novērtējumu, kā arī savlaicīgi jānodrošina galveno infrastruktūras projektu vides ietekmes novērtējums;<0} {0><}0{>aicina Komisiju nodrošināt, ka galvenie infrastruktūras projekti nav pretrunā ar vides aizsardzību un uzlabošanu <0} {0><}0{>(38.–40. pants);<0} {0><}0{>aicina apturēt tādu uzsākto projektu finansēšanu, kuri neievēro ES tiesību aktus vides jomā;<0}

35.   aicina īstenot saskaņotu pieeju un struktūrfondu procedūru saglabāšanu pašreizējo kaimiņattiecību programmu pārveidošanā par programmām, kas saistītas ar jaunajiem sadarbības instrumentiem Savienības ārējām robežām (ENPI un IPA);

36.   aicina saglabāt priekšlikumu attiecībā uz Kopienas kvalitātes un izpildes rādītāju rezervi kā atlīdzības mehānismu par panākto attīstību, tostarp saistībā ar Kohēzijas fondu; tomēr, lai nodrošinātu minētā mehānisma atbilstību šim mērķim, aicina piemērot taisnīgus, pārredzamus un kopīgi pieņemtus kritērijus (48. pants);

37.   aicina stratēģiskajās pamatnostādnēs un novērtēšanas procesā, kas tajās paredzēts, noteikt skaidri formulētas prasības, kā arī atzīt pieejamības iespēju invalīdiem principu un praksi;

38.   aicina dalībvalstis, kuras to vēlas, noteikt valsts rezervi neparedzētiem gadījumiem, kā arī iesaka ieviest lielāku elastību attiecībā uz tās īstenošanas līdzekļiem (49. pants);

39.   noraida spiedienu saistībā ar ierosināto līdzfinansējuma likmju maiņu (51. pants), bet aicina divkāršot atļauto pieaugumu līdz 10 procenta punktiem attiecībā uz tiem reģioniem, kuri cieš vairāk kā no viena šajā priekšlikumā noteiktā nelabvēlīgā ģeogrāfiskā vai dabas faktora; aicina izveidot 10 procentu palielinājumu pilsētu teritorijām (52. pants);

40.   stingri atbalsta visus stimulus, kas paredzēti privātā kapitāla mobilizācijai, kā arī sabiedrisko un privāto partnerattiecību veicināšanai jaunajā programmēšanas periodā (50. panta d) apakšpunkts un 54. pants); uzskata, ka Kopienas līdzfinansējuma likmju kā īpatsvara tikai no deklarētajiem valsts izdevumiem aprēķināšana ir šīs regulas svarīgs vienkāršošanas priekšlikums un nodrošina papildināmības principa efektīvāku piemērošanu, neņemot vērā, vai dalībvalsts publiskā sektora līdzfinansējuma izdevumu likmi varētu daļēji aizstāt ar privāto kapitālu programmas ietvaros; tajā pašā laikā aicina saglabāt elastību, ko nodrošina līdzfinansējuma likmes aprēķināšana katrai prioritātei, nevis katram pasākumam (51. un 76. pants); tomēr uzsver, ka līdzfinansējuma likmes aprēķināšanai nevajadzētu būt tādai, kas ierobežo NVO un citu bezpeļņas organizāciju dalību struktūrfondu darbībās;

41.   īpaši vērš uzmanību uz to, ka visas ES politikas jomas ir vajadzīgas, lai veicinātu ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi, un ka šim mērķim kalpo arī starptautiskās tirdzniecības politika un to nevar uzskatīt par izņēmumu; prasa tirdzniecības politiku veidot tā, lai izvairītos no krīzēm reģionos, un īpašu uzmanību vērš uz to, ka uzņēmumu vai ražošanas vienību pārvietošana nopietni apdraud reģionālo attīstību;

42.   uzskata Komisijas priekšlikumu piemērot finansiālas korekcijas attiecībā uz uzņēmumiem, kas pārvieto savu darbību, par nepieciešamu pasākumu, lai nepakļautu riskam ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšanos attiecīgajos reģionos; ierosina izveidot uzraudzības sistēmu, lai aprēķinātu jebkuras pārvietošanas saimnieciskās un sociālās izmaksas un attiecīgi noteiktu atbilstīgu sodu; tajā pašā laikā aicina pieņemt visus vajadzīgos juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas saņem Kopienas finansējumu, nepārvieto savu darbību uz ilgu, iepriekš noteiktu periodu;

43.   aicina noteikt, ka līdzfinansējumu pārtrauc tādām darbībām, kuru rezultātā samazinās darba vietu skaits vai tiek slēgtas iekārtas to atrašanās vietā;

44.   aicina iekļaut atsauci uz vajadzību pēc augsta līmeņa iemaņām un kvalifikācijas projektu vadīšanā kā būtiski svarīga nosacījuma tam, lai projektus iesniedz norādītajā laikā un atbilstīgi paredzētajiem līdzekļiem (57. pants);

45.   aicina plānošanā (31.–37. pants), novērtēšanā (45. pants), kā arī vadībā, uzraudzībā un kontrolē (57.–73. pants) atbilstīgi programmu apjomam efektīvi piemērot proporcionalitātes principu; turklāt uzskata, ka šajos apgabalos vienkāršošanas princips jāpiemēro visām tām programmām, kuras ir visu dalībvalstu interesēs;

46.   norāda, ka Komisija un dalībvalstis par struktūrfondiem atbild kopīgi; aicina dalībvalstis sniegt ikgadējas ticamības deklarācijas par to, ka ES nodokļu maksātāju nauda ir izlietota pareizi, likumīgi un pārredzami; aicina, lai visas šīs deklarācijas paraksta attiecīgās dalībvalsts finanšu ministrs; Komisijai skaidri jādefinē, ko tā saprot ar jēdzienu "pārkāpums", kas ir iemesls dalībvalstu ziņojumiem;

47.   aicina saglabāt ierosinātos robežlielumus attiecībā uz proporcionālas kontroles pasākumiem (33% līdzfinansējums un izmaksas EUR 250 miljonu apjomā), zemāk par kuriem Komisija neveic sistemātisku kontroli; tomēr aicina ņemt vērā dažādajiem fondiem raksturīgās īpašās iezīmes (73. pants);

48.   noraida jebkuras izmaiņas ierosinātajos pirmsfinansējuma apjomos (81. pants);

49.   noraida jebkādu turpmāku "N+2" noteikuma mīkstināšanu attiecībā uz struktūrfondiem, izņemot jau ierosināto elastīgumu attiecībā uz galvenajiem projektiem, jo šī noteikuma pozitīvā ietekme bija redzama saistībā ar līdzekļu efektīvas izmantošanas uzlabošanu pašreizējā plānošanas periodā (93. pants); tomēr aicina pieļaut lielāku elastību attiecībā uz Kohēzijas fondu;

50.   aicina paredzēt lielāku elastību, lai paplašinātu ierosināto divu mēnešu termiņu, kas dalībvalstīm noteikts Komisijas finansiālo korekciju apstrīdēšanai; aicina šo termiņu noteikt atkarībā no atbilstīgās problēmas nopietnības (100. pants);

51.  Lūdz Komisiju, sadarbojoties ar kohēzijas valstīm, atrast risinājumu jautājumam par tiesībām uz neatmaksājamu PVN, nodrošinot pašvaldībām vienkāršu piekļuvi līdzekļiem;

52.   noraida jebkuru mēģinājumu izdevumus, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, tādus kā mājokļu celtniecības izdevumi, iekļaut izdevumos, kurus izmanto Kopienas līdzfinansējuma aprēķināšanā; tomēr uzskata, ka izdevumi, kas saistīti ar sociālo mājokļu atjaunošanu nolūkā taupīt enerģiju un aizsargāt vidi, jāiekļauj atbilstīgajos izdevumos;

53.   noraida griestu samazināšanu attiecībā uz valsts atbalstu konverģences reģioniem, tostarp tiem reģioniem, kuri pakļauti statistiskajam efektam; tāpēc aicina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi valsts atbalsta jomā pret visiem tiem reģioniem, uz kuriem attiecas Konverģences mērķis, kā arī attiecināt uz šiem reģioniem EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu; turklāt aicina paredzēt pakāpeniskas pārejas posmu attiecībā uz atbalsta griestu noteikšanu dabiskā efekta reģioniem; uzsver vajadzību valsts atbalsta piešķiršanā reģioniem, uz kuriem neattiecas Konverģences mērķis, saglabāt teritoriālo diferencēšanu, it īpaši saistībā ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem;

54.   uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmāku apspriešanos ar Padomi saskaņā ar Reglamenta 75. panta 3. punktu;

55.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp.
(2) OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.


Kohēzijas fonds
PDF 282kWORD 54k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi (KOM(2004)0494 - 2004/0166(AVC))
P6_TA(2005)0278A6-0178/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (KOM(2004)0494 - 2004/0166(AVC))(1),

–   ņemot vērā EK līguma 161. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās ES politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam(3), jo īpaši Reģionālās attīstības komitejas atzinumu, kā arī Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par finanšu plānu laikposmam no 2006. līdz 2013. gadam (KOM(2004)0487),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492-2004/0163(AVC))(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas pagaidu ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0178/2005),

1.   aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā šādus ieteikumus:

   i) uzskata, ka ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai ir jābūt galvenajam pamatelementam, definējot Eiropas integrāciju; uzskata, ka Kohēzijas fondam arī turpmāk jākalpo Savienības mērķim veicināt dalībvalstu kohēziju un solidaritāti;
   ii) prasa, lai jaunajā laikposmā, atsaucoties uz ekonomisko un sociālo kohēziju, vienmēr minētu arī teritoriālās kohēzijas principu un lai šā jaunā principa attīstībai veltītu īpašu uzmanību;
   iii) uzskata, ka jāmeklē politisks risinājums tām Savienības teritorijām, kas paplašināšanās procesa dēļ būs atstumtas;
   iv) atbalsta Kohēzijas fonda mērķus un galvenos Komisijas piedāvātos līdzekļus šo mērķu sasniegšanai;
   v) aicina atbalstīt Kohēzijas fonda finanšu piešķīruma palielinājumu no EUR 18 miljardi (laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam) līdz EUR 62,99 miljardi un šo līdzekļu līdzsvarotu sadali starp vides un transporta infrastruktūru nozarēm, elastīgi iesaistot fondu;
   vi) precizē, ka priekšlikumā regulai par Kohēzijas fondu (KOM(2004)0494) norādītās apropriācijas attiecas tikai uz laikposmu, kas sākas ar 2007. finanšu gadu, un ka tās ir orientējošas, kamēr tiek noslēgta vienošanās par finanšu plānu 2007. un turpmākajiem gadiem;
   vii) uzskata, ka pēc turpmāko finanšu plānu pieņemšanas Komisijai atbilstīgi situācijai jāapstiprina regulas priekšlikumā norādītās summas vai vajadzības gadījumā koriģētie apjomi jāiesniedz Eiropas Parlamentam vai Padomei apstiprināšanai, nodrošinot arī to atbilstību maksimāli pieļaujamajām summām;
   viii) uzsver plānošanas stratēģisko dimensiju un prioritāro raksturu kohēzijas politikas ietekmes nozīmīguma palielināšanā;
   ix) uzsver un atgādina Eiropas Parlamenta kā budžeta lēmējiestādes lomu šajā jomā;
   x) prasa Padomei un Komisijai (saskaņā ar Finanšu regulas 3. pantu) finanšu dokumentos iekļaut Komisijas piedāvāto saistību apropriāciju ikgadējo sadalījumu;
   xi) prasa Kohēzijas fonda budžeta izklāstu uzlabot un padarīt skaidrāku, nošķirot budžeta pozīcijas katrai no trim Komisijas regulas priekšlikuma 2. pantā paredzētajām budžeta iedaļām;
   xii) atgādina, ka Kohēzijas fonds ir pakļauts Finanšu regulas noteikumiem, un tādējādi uzsver nepieciešamību tos ievērot;
   xiii) prasa Komisijai regulas priekšlikuma 2. panta 1. punkta beigās pievienot šādus vārdus:"
kas grozīts ar Lēmumu (EK) Nr. 884/2004/EK;"
   xiv) uzskata, ka papildus Eiropas transporta tīkliem Kohēzijas fonda līdzekļus varēs saņemt arī projekti, kas paredz uzlabot reģionālos tīklus, to drošību un darbības spēju;
   xv) aicina dažādās transporta nozarēs, uz kurām attiecas finansējums no Kohēzijas fonda, iekļaut piekrastes kuģniecību, jūras maršrutus un starpsavienojumus ar attālākajiem reģioniem un mazākām salām;
   xvi) prasa Komisijai regulas priekšlikuma 2. panta 3. apakšpunktu izteikt šādi:"
jomās, kurās iespējama ilgtspējīga attīstība un kuras liek skaidru uzsvaru uz vides aspektu, piemēram, enerģētisko efektivitāti un atjaunojamiem enerģijas avotiem, un transporta jomā ārpus Eiropas transporta tīkliem ‐ atzaros, kas atbilst automaģistrālēm vai valsts nozīmes autoceļiem un savieno Eiropas transporta tīklus, kā arī dzelzceļos (tostarp ritošajos sastāvos), upju un jūru transportā, jaukta veida transportsistēmās un to savstarpējā saskaņošanā, sauszemes un gaisa satiksmes intensitātes pārvaldībā, tīrā pilsētu transportā un sabiedriskajā transportā (tostarp ritošajos sastāvos un ceļu infrastruktūrā automašīnu un autobusu transportam)."
   xvii) aicina regulas priekšlikuma 2. pantā iekļaut skaidru norādi par atbalstu invalīdiem un prasa, lai projekti, ko finansē no Kohēzijas fonda, nodrošina arī iespēju likvidēt jebkāda veida šķēršļus un kavēkļus;
   xviii) xviii) uzskata, ka galīgajam finanšu nolīgumam jānodrošina to, lai ES varētu veikt mūsu laika politiskos uzdevumus, jo īpaši īstenot kohēzijas politikas reformu; šim nolūkam 0,41% no ES nacionālā kopprodukta (NKP) ir atbilstīgs līmenis;
   xix) uzskata, ka par visas vai daļas no finanšu atbalsta no fonda apturēšanas gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums, kas paredzēts EK līguma 104. panta 8. punktā, ir jāpieņem īpašs Padomes lēmums un apturēšana nevar notikt automātiski, kā paredzēts regulas priekšlikumā;
   xx) aicina nodrošināt, ka projekti, ko finansē no Kohēzijas fonda, ir saskaņoti ar tiem, kurus finansē atbilstīgi Komisijas programmām, jo īpaši programmai Natura 2000;
   xxi) atzinīgi vērtē atbalsta palielināšanu energoefektivitātei un atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo tiem ir liels izmantošanas potenciāls attiecīgajās valstīs un to sniegtās priekšrocības, tostarp gaisa kvalitātes uzlabošanās, jaunu darba vietu radīšana un lielāks sociālais taisnīgums, ir saistītas ar Eiropas kopīgām interesēm;
   xxii) uzskata, ka noteikumi par lielajiem projektiem, ko nosaka pamatregulas priekšlikuma (KOM(2004)0492) 38.–40. pants, ir noteikti jāiekļauj regulas priekšlikumā par Kohēzijas fondu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību;
   xxiii) xxiii) aicina iekļaut regulas priekšlikumā arī finansējumu tehniskajai palīdzībai (pētījumiem, novērtējumiem, ekspertīzēm, statistikai utt.), ko nosaka pamatregulas priekšlikuma 43. pants;
   xxiv) uzsver nepieciešamību ieviest ar stingras kontroles mehānismu papildinātu ar elastīguma klauzulu, lai netiktu segti izdevumi zemes pirkšanai, kuri pārsniedz 10% no šīs regulas priekšlikuma 3. panta 3. punktā paredzētā darījuma kopīgajiem pieļaujamajiem izdevumiem, lai ļautu attiecīgo projektu īstenot arī tad, ja šī summa nav atbilstoša un var radīt problēmas projekta īstenošanā; tomēr uzskata, ka pieļaujamība jāattiecina uz izdevumiem, kas rodas saistībā ar sociālo mājokļu atjaunošanu, lai panāktu enerģijas taupīšanu, nodrošinātu vides aizsardzību un sasniegtu sociālās kohēzijas mērķi;
   xxv) prasa apturēt finansējumu projektiem, kas izstrādāti, neievērojot ES tiesību aktus vides jomā;
   xxvi) pieprasa Komisijai plānošanas stadijā sastādīt orientējošu prioritāšu sarakstu, lai varētu novērtēt projektu rezultātus, jo īpaši pēc kvalitātes, Kopienas finansējuma efektivitātes un projektu ieguldījuma visu no Kohēzijas fonda finansēto jomu ilgtspējīgā attīstībā;
   xxvii) xxvii) aicina Komisiju izstrādāt "prēmiju sistēmas" mehānisma principu, lai godalgotu veiksmīgāko dalībvalstu panākumus, jo īpaši, lai labāk novērtētu finansētos projektus, labāk analizētu rentabilitāti, kā arī ieviestu jauninājumus un dotu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā;
   xxviii) xxviii) uzskata, ka būtu lietderīgi palielināt valsts, reģionālo un vietējo iestāžu ieguldījumu Kohēzijas fonda īstenošanā ‐ specifiskas darbības "vislabākās prakses" sistēmas atbalstam un piemērošanai;
   xxix) atbalsta noteikuma par neizmantoto apropriāciju automātiskās atcelšanas (N+2 noteikums) piemērošanu Kohēzijas fondam; tomēr prasa to elastīgi piemērot jaunā plānošanas perioda pirmajos trīs gados;
   xxx) aicina Komisiju, nosakot jaunos fonda līdzekļu sadales kritērijus, ievērot īpašos apstākļus nomaļajās dalībvalstīs un salu dalībvalstīs, kurām ir tiesības saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, ņemot vērā, ka tās cieš no nelabvēlīgiem dabas un demogrāfiskajiem apstākļiem, kas rada grūtības un atšķirības attīstības līmenī;

2.   uzdod priekšsēdētājam saskaņā ar Reglamenta 75. panta 3. punktu prasīt turpināt apspriešanos ar Padomi un vajadzības gadījumā saskaņā ar Reglamenta 56. pantu sākt samierināšanas procedūru ar Padomi, kas noteikta 1975. gada kopīgajā deklarācijā;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224.
(4) OV vēl nav publicēts.


Eiropas Reģionālās attīstības fonds ***I
PDF 531kWORD 209k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (KOM(2004)0495 ‐ C6–0089/2004 ‐ 2004/0167(COD))
P6_TA(2005)0279A6-0184/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0495)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,162. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0089/2004),

–   ņemot vērā EK līguma 160. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0184/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, nolūkā, pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu

P6_TC1-COD(2004)0167


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 162. panta 1. punktu un 299. panta 2. punkta 2. apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Līguma 160. pants nodrošina, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir paredzēts, lai palīdzētu izlīdzināt Kopienas reģionu galvenās atšķirības. Tāpēc ERAF palīdz mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu, tostarp lauku un pilsētu teritoriju, tādu teritoriju, kuras nelabvēlīgi iespaido rūpnieciskais pārejas posms un reģionu, ko nelabvēlīgi ietekmē nopietni un nepārejoši dabas vai demogrāfijas faktori, mazapdzīvotu teritoriju, pierobežas un kalnu teritoriju, kā arī salu atpalicību.

(2)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005(5) [kas nosaka vispārējos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, kā arī Kohēzijas fonda noteikumus] mērķiem, visiem struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem ir definēti kopēji noteikumi. Īpaši noteikumi paredzēti attiecībā uz pasākumiem, kurus var finansēt ERAF.

(3)  ERAF būtu jāsniedz palīdzība, ievērojot vispārējo kohēzijas politikas stratēģiju, kas nodrošina lielāku palīdzības koncentrēšanu uz Kopienas prioritātēm un būtu jācenšas novērst reģionālo atšķirību pamatcēloņus, jo īpaši mazāk attīstīto reģionu iekšienē.

(4)  Dalībvalstīm un Komisijai ir jānodrošina to, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, fizisko spēju, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ dažādās ERAF un citu struktūrfondu īstenošanas stadijās, jo īpaši nodrošinot tiem piekļuvi.

(5)  Regula (EK) Nr. .../2005 nodrošina, ka noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem tiks noteikti valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuriem ir jānosaka īpaši nosacījumi. Tāpēc ir jānosaka izņēmumi attiecībā ERAF.

(6)  Efektīva ERAF atbalstītās darbības īstenošana balstās uz labu pārvaldi un uz visu saistīto teritoriālo, sociālekonomisko un vides partneru, un jo īpaši starpreģionu, reģionālo un pašvaldību iestāžu sadarbību un iesaistīšanos visos programmas izstrādes posmos: sagatavošanā, īstenošanā, izpildes kontrolē un novērtēšanā. Nepieciešamības gadījumā tiks pastiprināta sadarbība starp reģionālām un pašvaldību iestādēm kopēju mērķu sasniegšanai.

(7)  Regulas (EK) Nr. .../2005 43. un 44. pantā paredzētās tehniskās palīdzības nodrošināšanai ERAF var finansēt darbības saistībā ar sagatavošanu, uzraudzību, administratīvo un tehnisko atbalstu, novērtējumu, revīziju un kontroli, kas nepieciešama sabiedriskajiem administratīvajiem pakalpojumiem un citiem iesaistītajiem teritoriālajiem dalībniekiem, tostarp nevalstiskajām organizācijām (NVO), ievēlēto pārstāvju asociācijām un sociāli profesionālajām un vides organizācijām.

(8)  Balstoties uz pilsētas pašvaldības teritorijas iniciatīvas un nelabvēlīgām blakus esošām pilsētu teritorijām paredzētā otrā atbalsta mērķa pieredzi un pozitīvajiem aspektiem, ko paredz Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs(6)) 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas nosaka vispārējos struktūrfondu nosacījumus, ir jāpastiprina pilsētas dimensija, tostarp arī ieguldījuma līmenis ilgtspējīgā pilsētas attīstībā, pilnīgi ieviešot šīs jomas pasākumus ERAF līdzfinansētajās darbības programmās. Šajā sakarā ir liela nozīme vietējās attīstības un nodarbinātības iniciatīvām un to inovatīvajam potenciālam.

(9)  Īpaši uzmanība ir jāpievērš papildinājuma un atbilstības nodrošināšanai starp ERAF un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķirto atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005 un Eiropas Zivsaimniecības fonda piešķirto atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005. Tāpēc ERAF līdzfinansētajām programmām ir jāatbalsta lauku ekonomikas diversifikācija, kultūra lauku rajonos, tūrisma attīstība, no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju diversifikācija, kas atpaliek no tradicionālajām darbībām, pastāvīgu darba vietu radīšana, un jāpalīdz šo reģionu ekonomiskās un sociālās pievilcības palielināšanā.

(10)  Ir jānodrošina, ka ERAF atbalstītā darbība mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labā ņem vērā un atbalsta Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartas īstenošanu, kas ir pieņemta Eiropadomē Santamarija de Feirā.

(11)  Ir vēlama to atbalsta līdzekļu un jomu attīstība, kuri ir pieejami saskaņā ar Konverģences mērķiem, ieviešot jaunu palīdzības mehānismu MVU un izmantojot jaunu pieeju reģionālajā attīstībā, sniedzot MVU iespēju piekļūt par brīvu tādas izpētes rezultātiem, ko pilnībā finansē no valsts līdzekļiem.

(12)  Turklāt ERAF pasākumus vairāk jāsaskaņo ar septīto pamatprogrammu(7).

(13)  Īpaša uzmanība ir jāpievērš visattālākajiem reģioniem, proti, uz izņēmuma pamata paplašinot ERAF piemērošanas jomu līdz darbības palīdzības finansēšanai, kas ir saistīta ar papildu izmaksu kompensēšanu, ko rada to īpašā strukturāli ekonomiskā un sociālā situācija, ko vēl vairāk apgrūtina tādi faktori kā attālums, izolētība, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem, kas, cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību un piekļuvi iekšējam tirgum, saskaņā ar Līguma 299. panta 2. punktu.

(14)  ERAF būtu jārisina lielo tirgu pieejamības un attāluma problēmas, pretstatot rajonus ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta Protokolā Nr. 6. ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām sastopas salas, kalnu apgabali, pierobežu reģioni un mazapdzīvotas vietas, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstības gaitu, lai atbalstītu šo reģionu neatkarīgu un ilgtspējīgu attīstību.

(15)  Saistībā ar Eiropas komunikāciju tīkliem (TEN), ERAF vēl vairāk būtu jāuzlabo saikne ar jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši, lai stiprinātu ar tām ekonomiskās attiecības.

(16)  Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu un starptautiskā sadarbība ar Kopienai kaimiņos esošajām valstīm, ņemot vērā to, ka efektīvi var atbalstīt to dalībvalstu reģionu attīstību, kas robežojas ar trešajām valstīm. Tādēļ izņēmuma kārtā var apstiprināt palīdzības finansējumu no ERAF tiem projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie ir paredzēti Kopienas reģionu attīstībai.

(17)  Ir jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar darbības programmu, vadību, uzraudzību, programmas izveidi un kontroli saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi un jāizveido saskanīga un papildinoša saistība ar citām Kopienas politikām, tostarp ar "plašāka mēroga kaimiņattiecību" politiku.

(18)  Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu un starptautiskā sadarbība ar Kopienai kaimiņos esošajām valstīm, ņemot vērā to, ka efektīvi var atbalstīt to dalībvalstu reģionu attīstību, kas robežojas ar trešajām valstīm. Ir jānodrošina arī to, lai iesaistīto ES pierobežas rajonu pašreizējās iespējas un tiesības nebūtu mazākas par iepriekšējām, kā arī mazākas par to reģionu iespējām un tiesībām, kuri atrodas pie ES iekšējām robežām. Tādēļ izņēmuma kārtā var apstiprināt palīdzības finansējumu no ERAF tiem projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie ir paredzēti pārrobežu sadarbībai ar Kopienas reģioniem. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu līdzsvaru finanšu resursu sadalījumam starp "Eiropas teritoriālās sadarbības" transnacionālajām un pārrobežu sastāvdaļām. Pārrobežu sastāvdaļai jāpievērš īpaša uzmanība, jo Savienības robežas ir būtiski paplašinājušās un daudzi no atpalikušajiem reģioniem ir pierobežas reģioni.

(19)  Ir jāatceļ 1999. gada 12. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1783/1999 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu(8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, tā palīdzības piemērošanas jomas attiecībā uz mērķiem "konverģence", "reģionālā konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija" un "Eiropas teritoriālā sadarbība", kā izklāstīts 3. pantā Regulā (EK) Nr. .../2005 [ar ko nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] un palīdzībai paredzēto attaisnoto izdevumu veidus

Tā nosaka īpašus noteikumus pilsētas un lauku teritorijām, no zivsaimniecības atkarīgām teritorijām, visattālākajiem reģioniem, salu un pierobežu reģioniem, un teritorijām ar nopietniem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas un demogrāfiskajiem faktoriem, kā arī kalnu reģioniem.

Tajā izklāstīti arī īpaši noteikumi saistībā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi, jo īpaši programmas izveides, īstenošanas, vadības, uzraudzības un kontroles ziņā.

2. pants

Mērķis

ERAF piedalās palīdzības finansēšanā, kas cenšas pastiprināt ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā, pievēršoties un risinot atšķirību pamatcēloņus reģionu iekšienē un starp tiem, un atbalstot strukturālo attīstību un reģionālo ekonomiku pielāgošanu, tai skaitā panīkušu rūpniecības reģionu pārveidi.

Tā īstenošanai ERAF ir jāliek uzsvars uz Kopienas prioritātēm, kuras sīkāk jānosaka reģionāliem un vietējiem partneriem saskaņā ar darbības programmām un dalībvalstu noteikumiem, jo īpaši:

   a) nepieciešamību stiprināt konkurētspēju, izmantojot inovatīvu pieeju reģionālai un vietējai attīstībai, kuras mērķis ir izveidot pastāvīgas darba vietas, veicināt sociālo integrāciju un vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī uzlabot vides un sociālos apstākļus, īstenojot Kopienas tiesību aktus vides un sociālajā jomā;
   b) nepieciešamību novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras invalīdi attiecībā uz preču un pakalpojumu, kā arī apbūvētu rajonu pieejamību, nodrošinot to, ka pieejamība ir visu projektu nosacījums atbalsta saņemšanai no fondiem.

3. pants

Palīdzības piemērošanas joma

1.  ERAF palīdz ierobežotam tematisko prioritāšu skaitam. Katras prioritātes finansēto darbību veids un apmērs atspoguļo "konverģences", "reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" un "Eiropas teritoriālās sadarbības" atšķirīgo mērķu ievirzi saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

2.  ERAF sniedz ieguldījumu, finansējot:

   a) ienesīgus ieguldījumus, kas galvenokārt paredzēti tiem MVU, kuri veicina darba vietu izveidi un nodrošināšanu;
   b) infrastruktūru;
   c) citus attīstības un nodarbinātības pasākumus, kas ietver pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem, finanšu līdzekļu izveidi un attīstību, piemēram, riska kapitālu, aizdevumu un garantiju fondus, un vietējās attīstības fondus, procentu subsīdijas, vietējos pakalpojumus, kopējas vietējās iniciatīvas, vienota informācijas tīkla izveidi un sadarbību, un sinerģisku pieredzes apmaiņu starp reģioniem, pilsētām un saistītiem sociāliem, ekonomiskiem un apkārtējās vides apstākļiem;
   d) MVU izaugsmes un nodarbinātības procesus (tādas uzņēmējdarbības jomas kā uzņēmumu dibināšana un to pārņemšana, uzņēmumu attīstība, prasmju importēšana un attīstīšana);
   e) tehniskā palīdzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 43. un 44. pantu.

4. pants

Līdzsvarota un ilgtspējīga reģionālā attīstība

Reģionālā attīstība nozīmē ilgtspējīgu dzīves un darba apstākļu saglabāšanu, attīstīšanu un, ja nepieciešams, pārveidošanu reģionos.

5. pants

Konverģence

Saskaņā ar "konverģences" mērķi ERAF virza savu palīdzību ilgtspējīgas integrētas reģionālās un vietējās, pilsētas un lauku ekonomikas un sociālās jomas attīstības atbalstam, sakopojot un stiprinot iekšējo kapacitāti ar to programmu palīdzību, kas ir paredzētas reģionālo, vietējo un lauku ekonomikas, un sociālo struktūru modernizācijai un dažādošanai, kā arī pastāvīgu darba vietu radīšanai, galvenokārt, šādās nozarēs:

1)  1) ar teritoriju saistītās inovācijas, lai palielinātu reģionu un vietējo iestāžu, sociālo un ekonomisko dalībnieku spējas un modernizētu valdības iestādes, attīstības organizācijas un finanšu institūcijas;

2)   pētniecības un tehnoloģijas attīstība (P&TA), inovācija un uzņēmējdarbība, tai skaitā reģionālās pētniecības un tehnoloģijas attīstības kapacitātes stiprināšana, un to integrācija Eiropas Pētniecības telpā, lai samazinātu reģionu atšķirības tehnoloģiskajā attīstībā.

Atbalsts P&TA MVU un tehnoloģiju nodeva, jo īpaši MVU un universitāšu, NVO, pētniecības un tehnoloģiju centru saikņu uzlabošana, uzņēmējdarbības tīklu, privātu un valsts partnerattiecību un grupu attīstība, uzņēmējdarbības un tehnoloģijas pakalpojumu nodrošināšanas atbalsts MVU grupām un mikrouzņēmumiem, uzņēmējdarbības un MVU un mikrouzņēmumu inovāciju fonda sekmēšana ar jaunu finanšu līdzekļu palīdzību.

Atbalsts klasiskajam reģionālās ekonomiskās attīstības instrumentu klāstam, piemēram, atbalsts noteiktu uzņēmumu dibināšanai un korporatīvajiem ieguldījumiem, kā arī ekonomiskās infrastruktūras izveidei un attīstībai.

Īpaši centieni jāvelta speciālo zināšanu, lēmumu pieņemšanas spēju un MVU organizāciju, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu pārstāvniecības uzlabošanai; MVU par velti var piedāvāt tādas izpētes rezultātus, kuru pilnībā finansē no valsts līdzekļiem ar EK budžeta vai dalībvalstu izpētes institūtu palīdzību, ja šie rezultāti vēl nav patentēti un tiek tieši pārvērsti novatoriskā rūpnieciskā produktā. Lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, neradot vajadzību iegūt jaunas speciālās zināšanas, kā vispārīgam instrumentam, ir jābūt pieejamam reģionālo vai valsts "zināšanu atestātam";

3)   informācijas sabiedrības, tai skaitā vietējā satura, pakalpojumu un lietotņu attīstība, tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu piekļuves uzlabošana un attīstība, palīdzība un pakalpojumi MVU, lai pieņemtu un efektīvi izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) vai izmantotu jaunas idejas;

4)   vietējās nodarbinātības un attīstības iniciatīvas: palīdzība organizācijām, kuras sniedz vietējos pakalpojumus jaunu darba vietu radīšanai, izņemot Eiropas Sociālā fonda finansētos pasākumus;

5)   vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, tostarp atbalsts jaunu uzņēmumu izveidei, īpaši pasākumi sievietēm uzņēmējām, lai atvieglotu jaunu ideju izmantošanu, atbalsts universitātēm un pastāvošajiem uzņēmumiem jaunu uzņēmumu izveidē, to infrastruktūru un pakalpojumu atbalstīšana, kas veicina ģimenes un profesionālās dzīves līdzsvarošanu;

6)   apkārtējās vides, tai skaitā investīcijas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, ūdens apsaimniekošanu un kvalitāti, tostarp ūdensapgādes drošību, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(9), īstenošana, komunālo notekūdeņu attīrīšanu un gaisa kvalitāti, integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, piesārņotu atkritumu izgāztuvju likvidēšana un piesārņotu vietu un zemju attīrīšanu, bioloģiskās dažādības un dabas aizsardzības veicināšana, infrastruktūru attīstības veicināšana NATURA 2000 īstenošanai, palīdzība MVU, lai sekmētu ilgtspējīgas ražošanas shēmas, ieviešot rentablas apkārtējās vides apsaimniekošanas sistēmas un, pieņemot un izmantojot piesārņojuma novēršanas tehnoloģijas;

7)   pārveidošana, tostarp piesārņotu atkritumu izgāztuvju izpēte, militāriem nolūkiem izmantotu teritoriju rehabilitācija un piemērošana civilai izmantošanai, kazarmu ēku un teritoriju dabiskā stāvokļa atjaunošana vai apmežošana, attīrīšana no kaujas munīcijas, pārbūve un modernizācija to ekonomiskās, sociālās un kultūras aktivitātes atjaunošanai, tostarp arī attiecīgajās blakus teritorijās, un jo īpaši atbalsts MVU šajā sakarā;

8)   risku novēršana, tai skaitā plānu attīstība un īstenošana dabisko un tehnoloģisko risku novēršanai un uzveikšanai;

9)   tūrismam un kultūrai, kā arī dabas un kultūras vērtību veicināšanai kā ilgtspējīga tūrisma attīstības potenciālam; fiziskā un kultūras mantojuma aizsardzībai un veicināšanai, ekonomikas attīstības atbalsta labā, palīdzība tūrisma pakalpojumu nodrošināšanas uzlabojumā ar jauniem, pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību un pārejas atvieglošana uz jaunu ilgtspējīgāku tūrisma veidu;

10)   krīzes skartas pilsētas, mazas pilsētas un nomaļas pilsētas teritorijas: visaptveroši ilgtspējīgas attīstības plāni krīzes skartām pilsētām, vidējām un mazām pilsētām, kurām ir centra nozīme, kā arī nomaļām pilsētas teritorijām, pilsētas/iekšzemes saiknes atjaunošana saistībā ar vispārīgas ekonomiskas intereses pakalpojumiem;

11)   transporta investīcijas, tai skaitā TEN, lielākie Eiropas tehnoloģiju un loģistikas projekti, ceļu būve un atjaunošana ārpus TEN-T galvenās darbības jomas, ņemot vērā to, ka jāizveido saikne ar salu un lauku reģioniem, tādiem reģioniem, kuriem ir tikai sauszemes robežas un citiem attāliem reģioniem, kā arī starp minētajiem reģioniem un Kopienas centrālajiem reģioniem, un integrētas pilsētas stratēģijas tīram, ilgtspējīgam pilsētas transportam, kas veicinātu lielāku piekļuvi pasažieru un preču pakalpojumiem, kā arī to kvalitāti, jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, līdzsvarotāka modālā sadalījuma sasniegšanu un starpmodālu sistēmu veicināšanu un apkārtējās vides ietekmju un ceļu nelaimes gadījumu samazināšanu, tostarp fona trokšņa un respiratorā putekļu piesārņojuma mazināšanu un biodegvielas ieviešanu;

12)  12) enerģija, tai skaitā TEN, kas sekmē piegādes drošības un kvalitātes uzlabošanu, darba vietu nodrošināšanu, papildinot iekšējo tirgu un ieviešot vides pasākumus, enerģijas efektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas attīstība;

13)  13) izglītības investīcijas arodizglītībā un mūžizglītībā, sevišķi jaunatnei un sievietēm, kas dažādos reģionos sekmē dzīves kvalitāti un pievilcību, ražošanas sistēmu atjaunošanu un atbalstu prasmju izkopšanai, kā arī mūžizglītības veicināšanu, līdz pat jaunu tehnoloģiju ieviešanai;

14)   veselība, tai skaitā investīcijas, lai attīstītu un uzlabotu veselības nodrošināšanu, slimību profilaksi un vieglāku medicīniskās aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas sekmētu reģionālo attīstību un dzīves kvalitāti reģionos;

15)   tieša palīdzība investīcijām MVU, kas sekmē darba vietu izveidi un nodrošināšanu;

16)  16) sabiedrības drošība teritoriāli ekonomisko pasākumu ieviešanas veicināšanai, veicot ieguldījumus tehnoloģijās un informatīvās kampaņās, lai novērstu noziedzības iefiltrēšanos ekonomikā un sekmētu likumības kultūru;

17)  MVU, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu organizāciju un starpniecības kameru uzbūves, institucionālo spēju un pārstāvības veicināšana;

18)   tiešs atbalsts investīcijām, sevišķi pievēršot uzmanību augstas kvalitātes tīrajām tehnoloģijām, lai pārstrukturētu smago rūpniecību reģionos, kur pāreja uz tirgus ekonomiku ir notikusi tikai nesen.

6. pants

Reģionālā konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija

Saskaņā ar "reģionālās konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" mērķi ERAF ir jāņem vērā Septītās pamatprogrammas mērķi un jāvirza sava palīdzība reģionālās ekonomikas un ilgtspējīguma attīstības stratēģijas ziņā šādām jomām, tomēr saglabājot elastīgu pieeju reģionos, kur tā tiek ieviesta pakāpeniski:

1)   inovācijai un zināšanu ekonomikai ar reģionālo inovāciju stratēģiju, kas sekmē efektīvas reģionālās inovācijas sistēmas tehnoloģiskās atpalicības mazināšanai, ņemot vērā vietējās vajadzības, izveidei un īstenošanai, un jo īpaši:

   a) sekmē reģionālās pētniecības un tehnoloģijas attīstības un inovāciju iespējas, kas ir tieši saistītas ar reģionālās ekonomikas attīstības mērķiem un apkaro bezdarbu, it sevišķi nabadzību, atbalstot īpašus rūpniecības vai tehnoloģiju kompetences centrus, sekmējot rūpnieciskās pētniecības un tehnoloģijas attīstību un MVU darbību , kā arī tehnoloģiju nodošanu, un attīsta tehnoloģiju prognozējamību un starptautiskās politikas vērtēšanu inovācijas veicināšanai, kā arī atbalsta starpuzņēmumu sadarbību, kopējo pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un inovācijas politiku;
   b) sekmē MVU inovāciju un modernizāciju, sevišķi atbalstot tiešās investīcijas, veicinot augstskolu un uzņēmumu sadarbības tīklu darbību, atbalstot MVU uzņēmējdarbības tīklu un grupu darbību, uzlabojot piekļuvi finansējumam un kredītiem, kā arī veicinot MVU piekļuvi moderniem uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, atbalstot inovatīvu un tīro tehnoloģiju ieviešanu MVU un īstenojot īpašus pasākumus un rīcības plānus, lai veicinātu inovāciju ļoti mazos uzņēmumos;
   c) izveidojot ciešāku saikni starp zināšanām un nodarbinātību, lai dotu iespēju jaunajiem studentiem izmantot apmācības, kas pielāgotas reālām darba iespējām rūpniecībā;
   d) infrastruktūras nodrošināšana līmenī, kas atbilst vietējai un nodarbinātības attīstībai;
   e) sekmē uzņēmējdarbību, veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā, tostarp inovatīvu rīcību sociālas ekonomikas un vietējās attīstības veicināšanā, kā arī rosina augstākās mācību iestādes, tehniskās, arodapmācības iestādes un stažēšanās iestādes, universitātes un pašreizējos uzņēmumus veidot jaunus uzņēmumus;
   f) veicina valsts un privātā sektora partnerattiecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā;
   g) izveido jaunus finanšu līdzekļus, kas, izmantojot investīciju kapitālu un uzņēmumu inkubācijas iespējas, sekmē MVU pētījumu un tehnoloģiju attīstības potenciālu un uzņēmējdarbības un jaunu uzņēmumu, it sevišķi uz intensīvām zināšanām balstītu MVU, izveidi;
   h) plānu un pasākumu izstrāde, lai veicinātu mazo un mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu radīšanu, pārņemšanu, attīstību un modernizāciju;
   i) tiešs atbalsts ieguldījumiem MVU, kas palīdz radīt un saglabāt darba vietas.

2)  Apkārtējās vides un riska novēršanu un jo īpaši:

  a) sekmē investīcijas:
   piesārņotu pamestu rūpniecisku platību un pamestu vietu un zemju atveseļošanai;
   pilsētas zaļo zonu attīstībai un ieguldījumiem lauku teritoriju ilgtspējīgai attīstībai un diversifikācijai;
   infrastruktūras attīstībai saistībā ar bioloģisko daudzveidību un Natura 2000;
   cieto un šķidro atkritumu apsaimniekošanai;
   tūrisma attīstībai, tostarp dabas un kultūras resursu aizsardzībai un uzlabošanai, kā arī augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstībai, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību;
   b) pārveide, tostarp piesārņotu atkritumu izgāztuvju izpēte, militāriem nolūkiem izmantotu teritoriju rehabilitācija un piemērošana civilai lietošanai, dabiskā stāvokļa atjaunošana vai apmežošana, attīrīšana no ķīmiskiem aģentiem, kazarmu un to teritoriju rekonstrukcija un modernizācija to ekonomiskās, sociālās un kultūras aktivitātes atjaunošanai, tostarp arī attiecīgās blakus teritorijās, un jo īpaši palīdzība MVU šajā sakarā;
   c) sekmē enerģijas efektivitāti un atjaunojamās enerģijas ražošanu, efektīvu enerģijas saimniecības sistēmu attīstību un CO2 un citu kaitīgu emisiju samazināšanu;
   d) d) sekmē videi draudzīgu sabiedrisko transportu;
   e) e) izstrādā plānus un pasākumus, lai novērstu un uzveiktu dabiskos un tehnoloģiskos riskus un mazinātu uzņēmējdarbības un mājsaimniecību ietekmi uz vidi.

3)   piekļuvi transportam un vispārējās ekonomiskās intereses telekomunikāciju pakalpojumiem ārpus galvenajiem lauku centriem un jo īpaši:

   a) nostiprina sekundāros tīklus, uzlabojot sakarus ar prioritāriem TEN transporta tīkliem, reģionālajiem dzelzceļu satiksmes mezgliem, lidostām un ostām vai daudzmodālām platformām, nodrošina radiālās saites ar galvenajām dzelzceļa līnijām un veicina reģionālo un vietējo iekšzemes ūdensceļu kabotāžu, jūras satiksmi ar nelielām salām un transversālu gaisa satiksmi starp pirmās un otrās klases lidostām;
   b) sekmē MVU piekļuvi IST, kā arī to efektīvu izmantošanu, izveidojot infrastruktūru visattālākajos reģionos, atbalsta piekļuvi tīkliem, sekmē sabiedriskās tīmekļa vietnes piekļuves punktu un aprīkojuma iedibināšanu un pakalpojumu un lietotņu izveidi, tostarp jo īpaši rīcības plānu izstrādi ļoti maziem uzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem.

7. pants

Eiropas teritoriālā sadarbība

Saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi ERAF sniedz palīdzību:

1)   pārrobežu ekonomikas, sociālo un vides darbību attīstībai ar kopējo ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģiju palīdzību un, pirmkārt:

   a) veicinot uzņēmējdarbību un jo īpaši MVU attīstību, tūrismu, kultūru, sporta aktivitātes un pārrobežu tirdzniecību;
   b) veicinot vides aizsardzību un vienotu apsaimniekošanu, risku novēršanu saistībā ar dabas katastrofu pārvaldību;
   c) c) veicinot ilgtspējīgu lauku rajonu attīstību;
   d) d) samazinot izolētību, uzlabojot piekļuvi transportam, informāciju par sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kā arī pārrobežu ūdens, atkritumu un energosistēmām;
   e) e) attīstot infrastruktūru sadarbību, kapacitāti un kopēju izmantošanu, jo īpaši veselības, kultūras, sporta un izglītības nozarēs;
   f) apkarojot noziedzību un apsargājot robežas;
   g) aizsargājot dabas un/vai materiālā kultūras mantojumu kopā ar ekonomikas attīstību, pilsētu un lauku atjaunošanu vai tūrismu, attīstot decentralizētu INTERREG pārvaldības modeli.

Turklāt ERAF var atbalstīt pārrobežu darba tirgu integrācijas veicināšanu, vietējās nodarbinātības iniciatīvas, vienādas iespējas, apmācību un sociālo integrāciju un cilvēkresursu un P&TA iespēju koplietošanu;

2)   starptautiskas sadarbības iedibināšanai un attīstībai, tai skaitā divpusēju vai daudzpusēju sadarbību starp jūras reģioniem atbilstīgi "plašāka mēroga kaimiņattiecību rīcības plānam", finansējot tīklus un darbības, kas jo īpaši sekmē šādas integrētu teritoriālu attīstību prioritātes:

   a) ūdenssaimniecību ar skaidru starptautisku dimensiju, tai skaitā upju baseinu, piekrastes zonu, jūras resursu un ūdens pakalpojumu un pārmitro zemju aizsardzību un vadību;
   b) pieejamības uzlabošana, tai skaitā investīcijas pārrobežu Eiropas tīklu nozarēm, uzlabota vietējā un reģionālā piekļuve nacionālajiem un starptautiskajiem tīkliem un platformām, nacionālo un reģionālo sistēmu sadarbības spēja un jūras transporta maģistrāļu izveidošana un attīstība, un modernu loģistikas, sakaru un informācijas tehnoloģiju sekmēšana;
   c) riska novēršana un klimata pārmaiņas, tai skaitā jūras drošības un aizsardzības sekmēšana pret applūšanu, sausumu, jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojumu, aizsardzība pret eroziju ne tikai piekrastē, aizsardzība pret hidroloģiskiem nelaimes gadījumiem, zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem, lavīnām, taifūniem, mežu ugunsgrēkiem un pārtuksnešošanos, kā arī bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un ilgtspējīga enerģijas ražošana. Programmas var iekļaut infrastruktūras attīstību un aprīkojuma nodrošināšanu, izveidojot un īstenojot starptautiskus palīdzības plānus, kopējas riska plānošanas sistēmas un kopēju dabisku un tehnoloģisku risku izpētes, novēršanas, uzraudzības un kontroles rīku izveidi;

d)   zinātnisku un tehnoloģisku tādu tīklu izveide, kas ir saistīti ar starptautisko zonu līdzsvarotas attīstības jautājumiem un tehnoloģiju atšķirību izlīdzināšanu, tostarp tīklu izveidi starp universitātēm, tādējādi sekmējot to efektīvu integrāciju Eiropas pētniecības telpā, un saišu iedibināšana zinātniskās informācijas piekļuvei un tehnoloģiju nodošanai starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības centriem un starptautiskajiem pētniecības un tehnoloģijas attīstības izcilas sagatavotības centriem, starptautisku konsorciju izveide pētniecības un tehnoloģijas attīstības resursu koplietošanai, tehnoloģijas nodošanas iestāžu saskaņošana un kopēju tādu finanšu tehnoloģijas instrumentu izstrādāšana, kuri ir paredzēti pētniecības un tehnoloģijas attīstības atbalstam MVU;

   e) sadarbība uzņēmējdarbības un MVU attīstības jomā, tostarp tūrisma, kultūras izglītības un veselības aprūpes jomā, un sadarbība atbalsta sniegšanā pastāvīgām kopienām;
   f) dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzība, reģionu dabas vides aizsardzība un uzlabošana, dabas resursu saglabāšana un attīstība un apbūvētas vides un kultūras mantojuma aizsardzība un uzlabošana, ilgtspējīgas attīstības efektīvu, integrētu, ilgtermiņa stratēģiju izstrāde, kā arī dabas resursu un kultūras mantojuma kopainas apzināšana un plāna izstrāde to veiksmīgai integrēšanai pārrobežu stratēģijās;
   g) sadarbība jūrniecības jautājumos, tostarp tādās jomās kā ostu tīkla attīstība, kuģniecības pakalpojumi, savstarpējās ostu saimnieciskās saiknes un saiknes starp ostām un tām piegulošo iekšzemi;
   h) pilsētu un lauku teritoriju plānošanas jautājumi, uzsverot pārrobežu dimensiju, kā noteikts Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvā.

3)   starpreģionu sadarbības attīstība un reģionālās politikas efektivitātes pastiprināšana, sekmējot tīklošanu un pieredzes apmaiņu un projektu izstrādi starp reģionālajām un pašvaldību iestādēm, pievēršoties 6. panta 1. un 2. punktos un 9., 10., 11. un 12. pantā minētajiem tematiem, tostarp sadarbību Kopienas mēroga tīkla programmās un darbības, kas saistītas ar pētniecību, datu apkopošanu un Kopienas attīstības virzienu analīzi un novērošanu.

Tīklošanas projektus koordinē vienotā ES mēroga zonā.

Veic termiņa vidusposma novērtējumu tādiem pašreizējiem tīkliem kā ESPON, URBACT un INTERACT.

8. pants

Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem

Šādi izdevumi nav attaisnojami iemaksu saņemšanai no ERAF:

a)  PVN;

   b) aizdevuma procenti;
   c) zemes iegāde par summu, kas pārsniedz 10% no attiecīgās darbības visiem attaisnotajiem izdevumiem;
   d) mājokļi, izņemot izdevumus, kas saistīti ar sociālo mājokļu atjaunošanu, nolūkā taupīt enerģiju un aizsargāt vidi atbilstīgi ilgtspējīgai pilsētu attīstībai;
   e) atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana.

II NODAĻA

ĪPAŠU TERITORIĀLU PASĀKUMU NOTEIKUMI

9. pants

Pilsētas vide

1.  Ja pasākums paredz ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kā ir minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā un 36. panta 4. punkta b) apakšpunktā, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un risinātu daudzās ekonomikas, vides un sociālās problēmas pilsētu teritorijās un lai novērstu arhitektūras šķēršļus, ERAF ir jāatbalsta līdzdalības un integrācijas stratēģiju izstrāde.

Tas paredz pilsētas vides uzlabošanu, veicot industriālo platību atjaunošanu un vēsturiskā un kultūras mantojuma aizsardzību un attīstību, kultūras pakalpojumu attīstību, veicot piemērotus pasākumus, kas veicinātu inovāciju un uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbību, vietējo nodarbinātību, vides aizsardzību un vietējā dzīves veida attīstību, kā arī pakalpojumu izveidošanu iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā mainīgo demogrāfisko struktūru un pastāvīgo mobilitāti.

2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. .../2005 33. panta 2. punkta, ERAF pasākumu finansējumu saskaņā ar "reģionālo konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās integrācijas" mērķi, kas iekļaujas Regulas (EK) Nr. .../2005 [par Eiropas Sociālo fondu] piemērošanas jomā, paaugstina līdz 20 % no attiecīgās prioritātes.

10. pants

Lauku teritorijas un no zivsaimniecības atkarīgās teritorijas

Dalībvalstis un reģionālās un pašvaldību iestādes nodrošina papildinātību un konsekvenci starp Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonda (ELAF) (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005) līdzfinansētajiem pasākumiem un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2005) līdzfinansētajiem pasākumiem, no vienas puses, un ERAF līdzfinansētajām programmām, no otras puses.

ERAF iejaukšanās lauku teritorijās un no zivsaimniecības atkarīgajās teritorijās, nepārkāpjot ilgtspējības principu, ir jākoncentrē uz pasākumiem, lai risinātu šo teritoriju ekonomikas, vides un sociālās problēmas un nepieciešamību izstrādāt diversifikācijas pasākumus, tostarp:

   1) infrastruktūru pieejamības uzlabošana;
   2) telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstības paātrināšana lauku rajonos;
   3) jaunu ekonomisko darbību attīstība ar lauksaimniecību un zivsaimniecību nesaistītās nozarēs, tostarp mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu dibināšana, pārņemšana un attīstība;
   4) saišu pastiprināšana starp lauku un pilsētas teritorijām;
   5) ilgtspējīga tūrisma un lauku jaukumu attīstība;
   6) kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras dzīves attīstība;
   7) biodegvielas ražošana un/vai enerģijas izmantošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem;
   8) ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā;
   9) uzņēmējdarbības veicināšana un pasākumi vietējās nodarbinātības sekmēšanā.

Dalībvalstīm un reģionālajām un pašvaldību iestādēm Padomes Regulas (EK) Nr. .../2005 36. pantā paredzētajās pasākumu programmās atbilstīgi minētās regulas 25. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem koordinācijas pasākumiem ir jānodrošina papildināmība un saskaņotība starp ELAF un EZF līdzfinansētajām darbībām, no vienas puses, un ERAF līdzfinansētajām darbībām no otras puses. Tādēļ dalībvalstu, reģionu un attiecīgo partneru pasākumu programmai saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu sagatavošanas laikā ir jānosaka skaidrs robežkritērijs ERAF atbalstītajām darbībām ar šo pantu, no vienas puses, bet ELAF - ar Regulas (EK) Nr. .../2005 49. panta 1. punkta a), b) un i) apakšpunktu attiecībā uz lauku teritorijām, bet EZF – ar Regulas (EK) Nr. .../2005 (…) pantu attiecībā uz teritorijām, kas atkarīgas no zivsaimniecības. Turklāt ir jāparedz in itinere un ex post pārbaudes, lai uzraudzītu papildināmības un saskaņotības īstenošanu.

11. pants

Teritorijas ar dabiskiem traucējumiem

ERAF līdzfinansētajām reģionālajām programmām teritorijām ar dabiskiem traucējumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 52. panta 1. punktu b), ir jāpievērš īpaša uzmanība šo teritoriju īpašajām grūtībām.

Neierobežojot 3. un 5. panta noteikumus, ERAF jo īpaši piedalās to investīciju finansēšanā, kas ir paredzētas pieejamības uzlabošanai visos līmeņos, ne tikai ar kultūras mantojumu saistīto ekonomisko darbību veicināšanai un attīstībai, bet visu veidu ilgtspējīgu ekonomisko darbību, tostarp ar jauninājumiem un tām jaunajām tehnoloģijām saistītu darbību veicināšanai un attīstībai, kas ir īpaši piemērotas attiecīgā reģiona iezīmēm, ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas sekmēšanai, tūrisma nozares veicināšanai un iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanai.

12. pants

Visattālākie reģioni

Saskaņā ar papildu sadalījumu Regulas (EK) Nr. .../2005 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un atkāpjoties no šīs Regulas 3. panta 2. punkta, un saskaņā ar Līguma 299. panta 2. punktu, ERAF palīdz finansēt darbības mērķi visattālākajos reģionos, lai novērstu papildu izmaksas, kas rodas teritorijās, kuras noteiktas 5. pantā, un šādās papildu jomās, izņemot ražojumus, uz ko attiecas uz Līguma I pielikums, vienotā tirgus ieviešanas traucējumus dēļ:

   a) preču transporta pakalpojumu atbalsts un palīdzība transporta pakalpojumiem;
   b) atbalsts, kas ir saistīts ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu izmēru un ražošanas rīku apkopi, cilvēku resursu neesamību vietējā darba tirgū un profesionālo apmācību;
   c) atbalsts tehnoloģisko jauninājumu trūkumu novēršanai un risināšanai, kā arī pētniecība un attīstība.

III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR "EIROPAS TERITORIĀLĀS SADARBĪBAS" MĒRĶI

1. iedaļa

Darbības programmas

13. pants

Saturs

Uz visiem reģioniem (NUTS III), kuri atrodas pie iekšējām un ārējām sauszemes robežām, kā arī pie noteiktām blakus esošām jūras robežām, attiecas pārrobežu sadarbība. Turklāt tā attiecas arī uz NUTS III līmeņa Kopienas reģioniem pie jūras robežām, kurus saskaņā ar vispārēja principa elastīgu interpretāciju šķir 150 kilometri, atbilstīgi pārrobežu sadarbības kritērijiem.

Visas darbības programmas saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi satur šādu informāciju:

1) sadarbības teritorijas pozitīvo un negatīvo aspektu un ilgtspējīgu attīstības mērķu analīze, kā arī pieņemtā stratēģija turpmākajai rīcībai, ņemot vērā ilgtspējības kritērijus, t.i., ietekmi uz dabu, mantojumu (ieskaitot vēsturiskās intereses objektus) un ekonomisku un demogrāfisku nelīdzsvarotību;

   2) izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes un darbības programmas prioritātes, kā arī gaidāmā ietekme, kas veidojas no iepriekšējas vērtēšanas, kas minēta Regulas (EK) Nr. .../2005 46. pantā;
   3) informācija par prioritātēm ar to īpašajiem mērķiem. Ir jānosaka šo mērķu daudzums, izmantojot ierobežotu īstenošanas, rezultātu un ieguldījuma rādītāju skaitu. Īstenojot prioritātes, ar rādītāju palīdzību jāvērtē mērķu virzība un efektivitāte un tie jāattiecina uz sociālekonomisko, strukturālo un vides situāciju;
   4) tā stratēģiskā vides ietekmes novērtējuma rezultāti, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (2001. gada 27 jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu(10);
   5) ietekmes uz nodarbinātību novērtējums attiecīgajos reģionos un to kaimiņos esošajās teritorijās, apskatot arī darba veidus, sezonālo ietekmi un prasmes;
   6) palīdzības jomu sadalījums pēc kategorijas saskaņā ar detalizētiem Regulas (EK) Nr. .../2005 īstenošanas noteikumiem;
   7) sīkas ziņas par kopējo atbilstību un kritērijiem;
   8) atsevišķs finanšu plāns, kas nav sadalīts pa dalībvalstīm un kas veido divas tabulas:
  a) tabula katram gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 50. un 53. pantu; kopējais ERAF finansējuma sadalījums. Kopējai ERAF ikgada nodrošinātajai iemaksai ir jābūt savienojamai ar attiecīgo finanšu plānu;
   b) tabula, kas konkretizē visa programmas veidošanas laika posma un visu prioritāšu kopējo finansējuma sadalījuma apmēru no Kopienas un saskaņotu nacionālo publisko naudas līdzekļu apmēru, kā arī ERAF iemaksas likmi;
   9) darbības programmas īstenošanas nosacījumi:
  a) dalībvalstis nosaka visas vienības, kas minētas 15. pantā;
   b) vienotu atlases kritēriju, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas, kā arī uzraudzības komitejas sastāva apraksts;
   c) definīcija finanšu plūsmu darbībai, kas ir paredzētas pārvietošanai un cirkulācijai, lai nodrošinātu to pārredzamību;
   d) noteiktie nosacījumi, lai nodrošinātu darbības programmas publicitāti;
   e) tās elektronisko datu apmaiņas kārtības apraksts, par kuru ir vienojušās Komisija un dalībvalstis, lai tiktu ievērotas Regulā (EK) Nr. .../2005 noteiktās samaksas, uzraudzības un izvērtēšanas prasības;
   f) to pasākumu apraksts, kas jāparedz visās dalībvalstīs, kopīgi iesniedzot darbības programmu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 10. pantu, lai iesaistītu reģionālās un pašvaldību iestādes programmas sagatavošanas posmā un turpmākajos posmos;
   10) galveno projektu Regulas (EK) Nr. .../2005 38. panta nozīmē indikatīvs saraksts, ko ir paredzēts iesniegt programmas veidošanas laikā;
   11) partneru ieteikumi attiecībā uz darbības programmu.
   11) Dalībvalstis nodrošina, ka reģionālās iestādes piedalās pārrobežu un starptautiskās sadarbības pasākumu plānošanā un īstenošanas uzraudzībā.

2. iedaļa

Atbilstības kritēriji

14. pants

Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. .../2005 55. panta noteikumus, Komisija var ierosināt noteikumus par dažu izdevumu kategoriju atbilstību kritērijiem, aizvietojot valsts tiesību normas pēc dalībvalsts pieprasījuma, katrā attiecīgajā gadījumā nosakot termiņu šādu noteikumu izstrādāšanai, pirms attiecīgo projektu īstenošanas uzsākšanas. Šie Kopienas noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem ir pieņemti Komisijas regulā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2005 104. panta 3. punkta nosacījumiem.

3. iedaļa

Vadība, uzraudzība un kontrole

15. pants

Iestāžu noteikšana

Dalībvalstīm, kas piedalās darbības programmā, nosaka vienu vadošo iestādi, vienu sertifikācijas iestādi un vienu revīzijas iestādi, kas atrodas vadošās iestādes dalībvalstī. Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas izdarītos maksājumus un parasti maksā galvenajam saņēmējam.

1.  Dalībvalstis izveido kopīgu tehnisko sekretariātu, kas funkcionāli atrodas vadošajā iestādē. Tas palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai, veicot to noteiktos pienākumus.

Darbības programmas revīzijas iestādei, īstenojot tās pienākumus, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. .../2005 61. pantā, palīdz revidentu grupa. Šo grupu izveido dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā. Tajā ir katras dalībvalsts, kas piedalās darbības programmā, revīzijas iestādes pārstāvis. Visas revidentu grupas ievēl ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no lēmuma, kas apstiprina darbības programmu. Šī darbība izveido īpašus noteikumus. Grupu vada darbības programmas revīzijas iestāde.

2.  Kā minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 70. pantā, revidentu grupa apstiprina pasākumu programmas revīzijas iestādes gala ziņojumu.

Kā minēts Regulas (EK) Nr. .../2005 64. pantā, ikvienai dalībvalstij, kas piedalās pasākumu programmā, ievēl uzraudzības komisijas locekļus un cenšas nodrošināt attiecīgo reģionālo un pašvaldību iestāžu atbilstošu pārstāvību.

4.  Dalībvalstis veic šos uzdevumus ar Komisiju saskaņotā laika posmā, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos darbības programmas izveidē un īstenošanā.

5.  Pārvaldības iestādes dalībvalstu uzraudzībā regulāri un atbilstīgā veidā publicē pārskatu par darbībām, kuras saņem atbalstu no Kopienas, un par pieejamām apropriācijām, sniedzot sadalījumu pēc atbilstības kritērijiem.

16.   pants

Vadošās iestādes funkcijas

Vadošā iestāde veic tos pienākumus, kas ir paredzēti Regulas (EK) Nr. .../2005 59. pantā, izņemot tos, kas attiecas uz darbību sistemātiskumu un izdevumiem saistībā ar valsts un Kopienas noteikumiem. Šai sakarā tās atbildības jomas ir ierobežotas līdz kvalificēta revidenta pārbaudei; šis revidents apstiprina ikviena pasākuma dalībnieka izdevumus.

17. pants

Kontroles sistēma

Lai apstiprinātu izdevumus, kas ir paredzēti 22. pantā, ikviena dalībvalsts nosaka revīzijas sistēmu, kas ļauj pārliecināties par līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādi, tādu darbību vai darbības daļu, kas ir īstenotas tās teritorijā, deklarēto izdevumu ticamību un šādu izdevumu un saistītu darbību vai šo darbību daļu atbilstību Kopienas un valsts tiesību aktiem. Ja līdzfinansēto izstrādājumu un pakalpojumu piegādes pārbaudi var īstenot tikai attiecībā uz visu darbību, tad šāda veida pārbaude ir jāveic galvenā saņēmēja vai vadošās iestādes revidentam.

Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai kvalificēti revidenti pārbauda izdevumus divu mēnešu laikā.

18. pants

Finanšu vadība

ERAF iemaksu pārskaita uz vienu norēķinu kontu bez valsts subkontiem.

2.  Neierobežojot dalībvalstu atbildību attiecībā uz pārkāpumu konstatēšanu un novēršanu, un nepamatoti samaksātu apmēru atgūšanu, sertifikācijas iestāde atgūst no galvenā saņēmēja jebkādu summu, kas ir iemaksāta kļūdaini. Saņēmēji saskaņā ar savstarpējo līgumu kompensē galvenajam saņēmējam kļūdaini iemaksāto summu.

2.  Ja galvenais saņēmējs negūst saņēmēja nodrošinājuma maksājumu, dalībvalstis, kuru teritorijā saistītais saņēmējs atrodas, atlīdzina sertifikācijas iestādes saņēmējam kļūdaini samaksāto summu.

19. pants

Eiropas pārrobežu sadarbības grupa

Dalībvalstis, kas piedalās pasākumu programmā saskaņā ar "Eiropas teritoriālās sadarbības" mērķi, var izmantot Regulas (EK) Nr. .../2005 iedibinātos juridiskos dokumentus par sadarbību, lai to padarītu atbildīgu par darbības programmas vadību, piešķirot tai vadošās iestādes un kopīgā tehniskā sekretariāta pilnvaras. Šai sakarā ikviena dalībvalsts turpina uzņemties finansiālo atbildību.

4.iedaļa

Darbības

20. pants

Darbību izvēle

Darbības, kas izvēlētas tām darbības programmām, kuras vērstas uz pārrobežu ekonomikas un sociālo darbību attīstību, kā minēts 7. panta 1. punktā, un darbības programmām, kas vērstas starptautiskās sadarbības iedibināšanai un attīstībai, kā tas minēts 7. panta 2. punktā, iekļauj saņēmējus no vismaz divām valstīm, kas katrā darbībā sadarbosies vismaz divos no šiem veidiem: kopējā attīstībā, kopējā īstenošanā, kopējā komplektēšanā un kopējā finansēšanā.

1.  Tomēr darbības, kas ir izvēlētas darbības programmām, kas vērstas uz starptautiskas sadarbības iedibināšanu un attīstību, var īstenot vienā dalībvalstī, nodrošinot, ka tie tiks atklāti kā vienības, kas pieder vismaz divām dalībvalstīm.

Darbības, kas ir izvēlētas darbības programmām, kuras ietver starpreģionu sadarbības un sadarbības tīklus un pieredzes apmaiņu, kā minēts 7. panta 3. punktā, iekļauj vismaz trīs saņēmējus no vismaz trijiem vismaz divu dalībvalstu reģioniem, kas katrā darbībā sadarbosies šādos veidos: kopējā attīstībā, kopējā īstenošanā, kopējā komplektēšanā un kopējā finansēšanā.

3.  Turklāt par tiem uzdevumu izpildi, kas ir minēti Regulas (EK) Nr. .../2005 64. pantā, atbild Uzraudzības komiteja.

1.  pants

Galveno partneru atbildības jomas

Galveno saņēmēju nosaka ikvienai darbībai. Galvenais saņēmējs uzņemas šāda veida atbildību:

a)   galvenais saņēmējs nosaka attiecību veidu ar tiem saņēmējiem, kas piedalās šī līguma darbībā, cita starpā noteikumi, kas nodrošina drošu darbībai paredzēto fondu finanšu vadību, tai skaitā noteikumi nepamatoti samaksāto summu atgūšanai;

   b) galvenais saņēmējs atbild par visas darbības īstenošanu;
   c) galvenais saņēmējs nodrošina, lai saņēmēju, kas piedalās darbībā, uzrādītie izdevumi tiktu izlietoti darbības īstenošanai un atbilstu darbībām, par kurām vienojas starp tiem saņēmējiem, kas piedalās darbībā;
   d) galvenais saņēmējs pārbauda, lai revidenti pārbaudītu to saņēmēju, kas piedalās darbībā, uzrādītos izdevumus, kā ir minēts 15. panta 2. punktā;
   e) galvenais saņēmējs atbild par ERAF iemaksu pārsūtīšanu saņēmējiem, kas piedalās darbībā.
   2. Vadošā iestāde vienojoties ar galveno saņēmēju nosaka katras darbības īstenošanas noteikumus.

22.   pants

Izdevumu apstiprināšana

Neatkarīgie un kvalificētie revidenti, kā minēts 15. panta 2. punktā, pārbauda ikviena saņēmēja, kas piedalās darbībā, izdevumu likumību un pamatotību. Ikviens saņēmējs, kas piedalās darbībā, atbild par ikvienu viņa deklarētajos izdevumos konstatētu pārkāpumu.

23. pants

Īpaši darbību izvietojuma nosacījumi

Saistībā ar pārrobežu sadarbību atbilstoši pamatotos gadījumos attiecīgās darbību programmas budžeta finansējums līdz vairāk nekā 20 % var tikt piešķirts darbībām NUTS III līmeņa teritorijām, kas ir blakus teritorijām, kas ir minētas Regulas (EK) Nr. .../2005 7. panta 1. punktā.

2.  Saistībā ar starptautisko sadarbību atbilstoši pamatotos gadījumos saistītas darbību programmas budžeta finansējums līdz vairāk nekā 20 % var tikt piešķirts darbībām, kas iekļauj ārpus šīs teritorijas atrodošos partnerus.

3.  Saistībā ar pārrobežu un starptautisko sadarbību ERAF var segt ārpus Eiropas Kopienas valstu teritorijām notiekošos īstenošanas darbību vai darbību daļu izdevumus (ne vairāk par 10 % no ERAF iemaksas pasākumu programmā), ja tas dod ieguldījumu Kopienas reģionos.

3.  Dalībvalstis nodrošina šo izdevumu likumību un pamatotību.

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Pārejas noteikumi

Šīs Regula neietekmē ne to pasākumu ilgstošu īstenošanu, ne arī pārveidi, ne arī tai skaitā pilnīgu vai daļēju to pasākumu atcelšanu, kurus ir apstiprinājusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999, kas tika piemērota pirms šīs Regulas stāšanās spēkā.

Pieteikumi, kas ir veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1783/1999, paliek spēkā.

25. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1783/1999 atceļ no (…).

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999 jāveido ar atsauci uz šo regulu.

26. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pārskata šo regulu līdz 2013. gada 31. decembrim.

27. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

(1) Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.
(2) OV C […], […], […]. lpp.
(3) OV C […], […], […]. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Nostāja.
(5) OV L […], […], […]. lpp.
(6) OV L 161, 26.6.1999.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).
(7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam). (KOM(2005) 0119 galīgā versija).
(8) OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp.
(9) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
(10) OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.


Eiropas pārrobežu sadarbības grupas (GECT) izveide ***I
PDF 410kWORD 83k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz Eiropas pārrobežu sadarbības grupas (GECT) izveidi (KOM(2004)0496 ‐ C6-0091/2004 ‐ 2004/0168(COD))
P6_TA(2005)0280A6-0206/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0496)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,159. panta un 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0091/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0206/2005);

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (EGTC) izveidi

P6_TC1-COD(2004)0168


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, īpaši tā 159.panta 3. daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas paziņojumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas paziņojumu(3),

pamatojoties uz šī līguma 251.pantā paredzēto procedūru (4)

nolemjot par sekojošo:

(1)  Līguma 159.panta 3.daļa paredz, ka, ārpus šī panta pirmajā daļā paredzētajiem pamatiem, var tikt pieņemti specifiski pasākumi, lai īstenotu līgumā paredzēto ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi. Visas Kopienas teritorijas harmoniskai attīstībai un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas pastiprināšanai nepieciešama teritoriālās sadarbības stiprināšana. Šajā sakarā ir nepieciešams pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu apstākļus, kādos būtu īstenojami teritoriālās sadarbības pasākumi.

(2)  Ņemot vērā nopietnās grūtības, ar kādām bija saskārušās dalībvalstis, īpaši to reģioni un vietējās pārvaldības realizējot un vadot pārobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības pasākumus, lai mazinātu šādas grūtības, dažādu valstu tiesību un procedūru ietvaros kopienas līmenī ir nepieciešams pieņemt piemērotus pasākumus.

(3)  Īpaši ņemot vērā Kopienas pēc tās paplašināšanās sauszemes un jūras robežu skaita palielināšanos, ir jāatvieglo Kopienas pārobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības pastiprināšanās.

(4)  Jau esošie instrumenti kā ekonomisko interešu Eiropas grupa, ir nepietiekami piemēroti, lai kopienas INTERREG iniciatīvas strukturālo fondu programmu ietvaros organizētu strukturēto sadarbību laika posmam 2000.- 2006.

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. …/2005, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus, paplašina līdzekļu skaitu par labu Eiropas teritoriālajai sadarbībai trijās jomās ‐ pārrobežu, starpreģionu un starptautiskajā jomā.

(6)  Tāpat ir nepieciešams atvieglot un veicināt teritoriālās sadarbības pasākumu realizāciju bez Kopienas līdzfinansējuma.

(7)  Lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē teritoriālo sadarbību, Kopienas līmenī ir nepieciešams izveidot sadarbības instrumentu, kas Kopienas teritorijā ļautu izveidot sadarbības grupas, kuras pārstāvētu juridisku iestāžu amatpersonas, tā sauktās "Eiropas teritoriālās sadarbības grupas" (EGTC). EGTC izmantošana ir fakultatīvs līdzeklis.

(8)  Nolīgumus par pierobežas, starpreģionu un pārvalstisku sadarbību, kuri noslēgti starp dalībvalstīm un/vai reģionu un vietējām pašvaldībām, var piemērot arī turpmāk.

(9)  Ir nepieciešams, lai EGTC būtu apveltīts ar rīcībspēju darboties šo valstu, īpaši to reģionālo un vietējo pārvaldību vārdā un to interesēs.

(10)  EGTC piešķirtie pienākumi un kompetences šīm valstīm jānosaka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas konvencijā, turpmāk tekstā "konvencijā".

(11)  Locekļi izveido EGTC kā atsevišķu juridisku vienību un tā var uzticēt savu izdevumu veikšanu vienam no locekļiem.

(12)  EGTC jādarbojas vai nu ieviešot pārrobežu sadarbības programmas ar Kopienas līdzfinansējumu, īpaši finansētas strukturālo fondu ietvaros saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī starpvalstu un starpreģionu sadarbības programmas, vai arī īstenojot teritoriālās sadarbības pasākumus vienīgi pēc dalībvalstu un/vai to reģionu un vietējo pārvaldību iniciatīvas un bez Kopienas līdzfinansējuma.

(13)  Tā kā Komisijai ir jānodrošina sinerģija starp šo regulu un Eiropas Padomes papildprotokola projektu Nr. 3, Eiropas Pamatu konvencijai par pārrobežu sadarbību starp teritoriālām kopienām vai iestādēm saistībā ar Eiropas reģionālo sadarbības grupu izveidi.

(14)  Ir jāprecizē, ka dalībvalstu, kā arī to reģionu un vietējo pārvaldību finansiālā atbildība neskar ne EGTC izveidi, ne kopējo fondu pārvaldi, ne arī valstu fondus.

(15)  Ir jāprecizē, ka reģionu un vietējo pārvaldību pilnvaras, it īpaši policijas un reglamentējošās pilnvaras, kuras tās pilda kā valsts varas struktūras, nevar būt konvencijas mērķis.

(16)  Nepieciešams, lai EGTC izveidotu savus statūtus, savu struktūru un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī noteikumus budžeta jomā un savas finansiālās atbildības izpildē.

(17)  Ņemot vērā to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības juridiskos nosacījumus, kādus noteic šī regula, dalībvalstis atsevišķi nevar efektīvi izstrādāt, tos labāk noteikt Kopienas līmenī. Tādejādi, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paredzēts Līguma 5.pantā. Saskaņā ar augstāk minētajā pantā iekļauto proporcionalitātes principu, šī regula nepārkāpj to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanā, EGTC izmantošanai esot kā fakultatīvam pasākumam, ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālo kārtību.

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO REGULU.

1.  pants

EGTC raksturs

1.  Kopienas teritorijā var tikt nodibināta sadarbības grupa Eiropas teritoriālās sadarbības grupas formā, turpmāk tekstā "EGTC", pēc šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un modalitātēm.

2.  EGTC ir juridiska persona.

3.   EGTC mērķis ir atvieglot un vecināt teritoriālo (pārrobežu, starptautisku un starpreģionu) sadarbību starp reģionu un vietējām pārvaldībām ES, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Šī paša mērķa sasniegšanai tās uzdevums var arī būt starpvalstu un starpreģionu sadarbības atvieglošana un veicināšana.

4.  Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir tiesības pārraudzīt, kā EGTC pārvalda valsts naudas līdzekļus ‐ gan dalībvalstu, gan Kopienas.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami, par veikto pārbaužu rezultātiem informē citas dalībvalstis, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas konvencija, turpmāk tekstā "konvencija".

5.  Ja pierobežas apgabali ir cietuši no ilglaicīga pilsoņu kara vai militāriem konfliktiem, viens no EGTC uzdevumiem var būt arī izlīguma veicināšana un palīdzība miera programmu īstenošanā.

2.pants

Sastāvs

1.  EGTC ar sastāvēt no dalībvalstu un/vai vietējām valsts organizācijām, un/vai citām organizācijām, kuru darbība pamatojas uz bezpeļņas principu un kurās piedalās reģionu/vietējās iestādes un dalībvalstis, turpmāk tekstā " locekļi ".

2.  Par EGTC sastāvu lemj pēc tās locekļu iniciatīvas.

3.   Locekļi izveido EGTC kā atsevišķu juridisku vienību un tā var uzticēt savu uzdevumu veikšanu vienam no locekļiem.

3.pants

Uzdevumi un kompetence

1.  EGTC pilda uzdevumus, kurus saskaņā ar šo regulu tai uzticējuši tās locekļi. Tās kompetences ir definētas konvencijā, kuru saskaņā ar 4.pantu pieņem tās locekļi.

2.  EGTC darbojas tai uzticēto uzdevumu robežās; uzdevumu izpildi var deleģēt kādam no tās locekļiem.

3.  EGTC var realizēties vai nu ieviešot teritoriālās sadarbības programmas ar Kopienas līdzfinansējumu, īpaši finansētas strukturālo fondu ietvaros, vai arī īstenojot jebkura cita veida teritoriālus sadarbības pasākumus ar Kopienas līdzfinansējumu vai bez tā.

Pēc EGTC izveides dalībvalstu un locekļu finansiālā atbildība neskar ne kopienas fondus, ne arī valstu fondus.

4.  Uz tām dalībvalstīm, kas nav EGTC dalībnieces neattiecas nekādas finansiālas saistības, pa tad, ja to reģionālās, vietējās vai valsts iestādes ir EGTC dalībnieces. Tomēr, tas neierobežo dalībvalsts finansiālo atbildību saistībā ar Kopienas finansējumu, ko pārvalda EGTC.

5.  Konvencija neattiecas uz valsts varas deleģēšanu, it īpaši policijas un reglamentējošām pilnvarām.

4. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas konvencija

1.  Uz EGTC attiecas tās locekļu izstrādātās konvencijas darbības joma.

2.  Konvencija jo īpaši precizē EGTC darbības principus, kompetences un uzdevumus, darbības ilgumu un tās atlaišanas nosacījumus.

3.  Konvencija attiecas vienīgi uz teritoriālo sadarbības jomu, kuru noteikuši tās locekļi.

4.  Konvencija nosaka uz tās interpretāciju un piemērošanu attiecināmās tiesības. Piemērojamās tiesības ir to konvencijā iesaistīto dalībvalstu tiesības, kurās ir EGTC mītne.

5.  Uz EGTC attiecas tiesību akti, kas reglamentē asociāciju darbību dalībvalstī, ko noteikuši EGTC locekļi.

6.  Nosacījumi, pēc kuriem teritoriālās sadarbības ietvaros tiek īstenota EGTC piešķirtās valsts dienestu koncesijas vai pilnvaras, ir definēti konvencijā, pamatojoties uz attiecīgo valstu piemērojamām tiesībām.

7.  Par konvenciju paziņo dalībvalstīm, kuras piedalās EGTC, Komisijai un Reģionu komitejai. Komisija iekļauj konvenciju publiskā reģistrā, kurā atrodamas visas EGTC konvencijas.

5.pants

Statūti

1.  EGTC, pamatojoties uz konvenciju, pieņem savus statūtus.

2.  EGTC statūti satur noteiktus priekšrakstus, īpaši attiecībā uz :

   a) tās locekļu sarakstu;
   b) EGTC mērķiem un uzdevumiem;
   c) tās nosaukumu un mītnes adresi;
   d) tās sastāvdaļām, kurās ietverta tās locekļu pārstāvju asambleja, tās izpildu komiteja, to kompetencēm, to funkcionēšanu, locekļu pārstāvju skaitu šajās sastāvdaļās un sekretariātā. Statūtos var paredzēt papildu sastāvdaļas;
   e) EGTC lēmumu pieņemšanas procedūrām;
   f) darba valodas vai valodu izvēli;
   g) modalitātēm attiecībā par tās funkcionēšanu, īpaši personāla vadību, tā pieņemšanas darbā modalitātēm, līgumu ar personālu raksturu, kas garantētu sadarbības pasākumu stabilitāti;
   h) modalitātēm attiecībā uz locekļu finansu iemaksām, kā arī piemērojamiem budžeta un grāmatvedības noteikumiem;
   i) neatkarīga organisma izraudzīšanos finansu kontrolei un ārējam auditam;
   j) tās atlaišanas kārtību.

3.  Ja loceklis EGTC uzdevumus piemēro saskaņā ar 2. panta 3. punktu, statūtu saturs var būt iekļauts konvencijā.

6.pants

Budžets

1.  EGTC sagatavo paredzamo ikgadējo budžetu, kuru pieņem tās locekļi. Tā sagatavo ikgadējo ziņojumu par aktivitātēm, ko apliecina no tās locekļiem neatkarīgi eksperti.

2.  Locekļi ir finansiāli proporcionāli atbildīgi par to finansu iemaksām budžetā līdz EGTC parādu dzēšanai.

7.pants

Publikācija

Pēc tam, kad EGTC ir ieguvusi juridiskas personas statusu saskaņā ar tās locekļu noteiktās dalībvalsts tiesību aktiem, EGTC dibināšanas statūti ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šajā publikācijā publicējams EGTC nosaukums, tās mērķis, tās locekļu saraksts un mītnes adrese.

8.pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā stājas spēkā sākot ar 2007.gada 1.janvāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

Prezidents Prezidents

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV.
(3) OV.
(4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja.


Eiropas Sociālais Fonds ***I
PDF 479kWORD 164k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu (KOM(2004)0493 ‐ C6–0090/2004 ‐ 2004/0165(COD))
P6_TA(2005)0281A6-0216/2005

(Koplēmuma pieņemšanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0493)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 148. pantu, saskaņā ar kuru Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0090/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0216/2005),

1.  Apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  Aicina Komisiju vēlreiz iesniegt jautājumu Parlamentam, ja tā plāno būtiski grozīt priekšlikumu vai aizvietot to ar citu tekstu;

3.  Uzdod savam priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par Eiropas Sociālo fondu

P6_TC1-COD(2004)0165


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 148. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionālo lietu komitejas atzinumu(3),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(4),

tā kā

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus](5), nosaka arī struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbības struktūru un īpaši izklāsta mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz sadarbību, programmu veidošanu, izvērtēšanu un administrēšanu. Tāpēc jānosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) misija saistībā ar uzdevumiem, kas aprakstīti Līguma 146. pantā par dalībvalstu un Kopienas darbu virzībā uz koordinētas nodarbinātības stratēģijas attīstību, kā noteikts Līguma 125. pantā. Skaidrības labad Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu(6) būtu jānomaina.

(2)  Jāizklāsta īpašie noteikumi, kas attiecas uz tāda pasākuma veidu, kuru var finansēt ESF saskaņā ar Regulu (EK) Nr.  …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus], saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(7).

(3)  Ir svarīgi ievērot fondu vispārējo struktūru un jānodrošina sadale dažādiem mērķiem, kā to paredz Regula (EK) Nr.  .../2005 [par vispārējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu].

(4)  ESF jāatbalsta dalībvalstu politika, kas cieši saskan ar pamatnostādnēm un ieteikumiem, kas izdarīti saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un vienotiem Kopienas mērķiem attiecībā uz sociālo integrāciju, ne-diskrimināciju, vienlīdzības sekmēšanu starp sievietēm un vīriešiem, izglītību un apmācību, saskaņā ar mūžizglītības koncepciju, tostarp tālākizglītības iespējām darbavietā, kā arī īpašu uzmanību veltot sākotnējai apmācībai, lai labāk veicinātu mērķu īstenošanu, par kuriem vienojās Eiropadomes sanāksmēs Lisabonā un Gēteborgā un kas noteikti EK līguma 2. pantā un 299. panta 2. punktā, lai izveidotu apstākļus, kas ļautu sasniegt augstāku ražīguma un konkurences līmeni, izraisītu lielāku sociālo vienotību un radītu labākas darbavietas.

(5)  Šai pieejai ir arvien lielāka nozīme, ņemot vērā izaicinājumus, kas rodas ES paplašināšanās rezultātā, un ekonomikas globalizācijas fenomenu.

(6)  Šajā sakarā jāatzīst Eiropas sociālais modelis. Taču šāda atzīšana palielina vajadzību pēc reformām paredzētajam modelim, lai turpinātos atbalsta sniegšana, īpaši cilvēkiem ārkārtas situācijās.

(7)  Eiropas Kopienas iniciatīvas programmā EQUAL tika gūtas jaunas atziņas, it īpaši attiecībā uz vietēja, reģionāla, valstiska un visas Eiropas mēroga pasākumu kombinēšanu NVO un to projektu vadību, mērķa grupu līdzdalību, lēmumiem politiskos jautājumos un to turpmāku īstenošanu, inovāciju politikas izstrādes un vēlmi eksperimentēt praktisko nozīmi, kā arī attīstības prognozēšanu, transnacionalitāti, piekļuvi no darbaspēka tirgus izstumtajām grupām un iekšējā tirgus sociālo izpausmju pētījumiem.

(8)  Lai labāk paredzētu un pārvaldītu pārmaiņas, ESF atbalsts ir īpaši jākoncentrē uz darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju adaptācijas spējas paaugstināšanu globalizācijas ietekmēšanas un uzņēmējdarbības pārstrukturizēšanas nolūkos, darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, sperot proaktīvus soļus, piemēram, darbā iekārtošanas un personalizētas konsultācijas karjeras jautājumos, kas piemērotas indivīda kvalifikācijai, lai novērstu darbaspēka dīkstāvi ilgtermiņa bezdarba stāvokļa dēļ, piekļuves sekmēšanu nodarbinātībai un dalībai darba tirgū ar pilnīgas nodarbinātības mērķi, diskriminētu personu sociālās integrācijas pastiprināšanu un viņu piekļuvi nodarbinātībai, diskriminācijas, nabadzības un sociālās nošķirtības apkarošanu uz Līguma 13. pantā izklāstīto pamatojumu, un partnerattiecībām.

(9)  ESF jāizmanto arī problēmu risināšanā, kas saistītas ar demogrāfiskajām izmaiņām ES aktīvajā iedzīvotāju skaitā. Īpaša uzmanība jāpievērš problēmu risināšanā, jo īpaši apgūstot profesionālo sagatavotību mūža garumā.

(10)  Bez šīm prioritātēm vismazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs saskaņā ar konverģences mērķi un lai paātrinātu ekonomikas attīstību, nodarbinātības iespējas sievietēm un vīriešiem, un kvalitāti un darba ražīgumu, kā arī ekonomiski neaktīvu personu mudināšanu atgriezties darba tirgū, ir vajadzīgs paplašināt un uzlabot ieguldījumu cilvēka kapitālā un uzlabot institucionālo, administratīvo un tiesisko spēju un jo īpaši sagatavot un īstenot reformas un ieviest likumdošanas aktu kopumu.

(11)  Pasākumi saistībā ar reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību un/vai konverģences mērķi ņem vērā Līguma 299. panta 2. punktu.

(12)  Novatorisku darbību veicināšana ir būtiska dimensija, kas jāintegrē ESF darbības sfērā attiecībā gan uz konverģences, gan reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķi. Jānodrošina, ka novatoriskas idejas un pasākumi tiek veicināti un izmēģināti saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas Eiropas vadlīnijām un ieteikumiem un Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā. Šādām darbībām, ESF ieguldījumu griesti jāpaaugstina līdz 85 %.

(13)  Starpvalstu sadarbības atbalstīšana kā fundamentāla dimensija tiek integrēta ESF darbības sfērā. Starpvalstu, pārrobežu un starpreģionu sadarbības koordinējošos pasākumus ESF jāfinansē 100 % apmērā.

14)  Jānodrošina vienotība ESF darbā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas politiku un jākoncentrē ESF atbalsts nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu ieviešanā uz Kopienas mērķiem sociālās integrācijas jomā un uz dalībvalstu rīcības plāniem attiecībā uz sociālo integrāciju. ESF var arī atbalstīt darbības, kas notiek ārpus valstu nodarbinātības plāna, ja tās ir vajadzīgas reģionālo un vietējo īpatnību dēļ, un ja tādējādi labāk var sasniegt Lisabonas nodarbinātības mērķus, sociālo integrāciju un sociālo kohēziju. ESF arī jācenšas sasniegt sinerģiju, izmantojot atbalstu no citiem fondiem, veicinot ilgtspējīgu vietējo, reģionālo un valstu attīstību. ESF atbalsts ir arī atslēga sociālās integrācijas, izglītības un apmācības mērķu sasniegšanā.

(15)  Prasmīga un konstruktīva ESF atbalstīto darbību ieviešana balstās uz labu pārvaldību un partnerattiecībām starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem partneriem, īpaši starp sabiedriskajiem partneriem un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, kas iesaistīti reģionālā un vietējā līmenī.

(16)  Papildus normatīvo aktu vienkāršošanai ir īpaša vajadzība pārskatīt procedūras, lai tās varētu vienkāršot, saīsināt un padarīt mazāk birokrātiskas ar nolūku uzlabot efektivitāti un kvalitāti fondu izmantošanā un nodrošināt, lai pašreizējo darbību grafiki tiktu stingrāk ievēroti.

(17)  Var veikt sagatavošanas darbus, lai vietēja mēroga grupas, tai skaitā NVO, varētu vienkāršā un ātrā veidā gūt fonda atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar sociālās nošķirtības apkarošanu, un tādējādi attīstīt savas iespējas šajā jomā.

(18)  Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, lai prioritāšu īstenošana, ko finansē ESF saskaņā ar konverģences, reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķiem sekmētu vienlīdzības veicināšanu un nevienlīdzības novēršanu starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp diskriminētu personu grupām un sabiedrības vairākumu; dzimumu un minoritāšu konformistiska pieeja jāsavieno ar specifisku darbību uzlabot pieeju nodarbinātībai un lai palielinātu sieviešu ilgtspējīgu darbību un personu ar īpašām vajadzībām, migrantu un etnisko minoritāšu pārstāvju, it īpaši romu attīstību nodarbinātībā.

(19)  ESF saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem jāatbalsta arī tehniskā palīdzība, īpaši koncentrējot uzmanību uz savstarpējas izglītošanas veicināšanu pieredzes un labas prakses apmaiņas ceļā, kā arī, izgaismojot ESF devumu Kopienas mērķu un prioritāšu politikā saistībā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju, kā arī sociālās nošķirtības un diskriminācijas apkarošanu.

(20)  Regula (EK) Nr…./2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā un Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] nodrošina, ka izmaksu tiesiskā bāze jāveido nacionālā līmenī ar īpašiem izņēmumiem, kas jāmin īpašos noteikumos. Tādējādi jānosaka izņēmumi, kas attiecas uz ESF,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) uzdevumus un kompetenci saistībā ar tā atbalstu konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā un Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 3. pantā, un atļauto izdevumu veidus palīdzības sniegšanai.

2. pants

Misija

1.  ESF stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo saliedētību, uzlabojot nodarbinātību un darba iespējas, veicinot augstu nodarbinātības līmeni un nodrošinot vairāk un labākas darba vietas. ESF to veic, atbalstot dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība, nodarbinātības iespēju un darba kvalitātes un produktivitātes visos aspektos uzlabošana, sociālās integrācijas palielināšana, sociālās atstumtības novēršana, tostarp uzlabojot mazturīgo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātībai, un ne-diskriminācijas veicināšana saskaņā ar Līguma 13. pantā izklāstītajiem noteikumiem, un vīriešu un sieviešu vienlīdzība, un valstu, reģionālās un vietējās nodarbinātības atšķirību mazināšana.

ESF īpaši atbalsta pasākumus, kas cieši saskan ar Savienības pamatnostādnēm un ieteikumiem Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros un ievēro dalībvalstu sociālās integrācijas rīcības plānos minētās saistības.

2.  Veicot uzdevumus, kas minēti 1. punktā, ESF atbalsta Kopienas prioritātes attiecībā uz vajadzību pastiprināt sociālo kohēziju, stiprināt ražīgumu un konkurenci un veicināt ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Īpaši ESF veicinās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju piedalīšanos darba tirgū un tiks ņemti vērā Kopienas mērķi sociālās nošķirtības apkarošanā, it īpaši attiecībā uz tādām mazturīgo iedzīvotāju grupām kā personas ar spēju traucējumiem, izglītība un apmācība, vīriešu un sieviešu vienlīdzība un ne-diskriminācija.

ESF nodrošina, ka EQUAL programmas izstrādātie mērķi tiek ņemti vērā, it īpaši: iniciatīvu apvienošana vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī; NVO tiek sniegta pieeja un NVO īsteno projektu vadību; mērķgrupu piedalīšanās; politisko jautājumu identificēšana un tālākā iestrāde; politikas virzienu attīstīšanas praktiskā nozīme; novatorisms un eksperimenti; jautājumu risināšana, sākot no zemākajiem līmeņiem uz augstākajiem; pārrobežu pieeja; kritisku grupu nodrošināšana ar piekļuvi darba tirgum un sociālo problēmu risināšana iekšējā tirgū.

3. pants

Atbalsta kompetence

1.  Konverģences, reģionālās konkurences un nodarbinātības mērķu struktūrā ESF atbalsta rīcību un novatoriskus pasākumus dalībvalstīs un starpvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar sekojošām prioritātēm:

a)   darbaspēka un uzņēmumu pielāgošanās palielināšana, īpaši veicinot:

   i) mūžizglītība un palielinātas uzņēmumu investīcijas cilvēkiem, īpaši MVU un strādniekiem, veicinot atbildības uzņemšanos un uzņēmumu dibināšanu, attīstot un ieviešot mūžizglītības sistēmas un stratēģijas, kas nodrošinātu uzlabotu piekļuvi apmācībai uzņēmumā visam mazāk kvalificētam darbaspēkam un vecākiem darbiniekiem, kvalifikācijas un kompetences pārredzamību ieskaitot ārzemēs iegūtu zināšanu atzīšanu, paplašinātu ICT un pārvaldības prasmes, kā arī uzņēmējdarbības un novatorisma veicināšanu.
   ii) ekonomisko izmaiņu paredzēšanu un pozitīvu menedžmentu, sevišķi ar palielinātu ieguldījumu rūpniecībā, jo īpaši ko veic MVU, novatorisku un produktīvāku darba organizācijas metožu ieviešanu un paplašināšanu, darba vietas uzlabošanu, ieskaitot veselību un drošību darbā, sniedzot īpašu atbalstu MVU un mikrouzņēmumiem un to pārstāvošajām organizācijām valsts, reģionālā un vietējā līmenī spēkā esošo likumu īstenošanā un veicinot atbilstošu līdzsvaru starp drošību un elastīgumu, nākotnes profesionālo un prasmju prasību identificēšanu, pietiekamas iespējas strādāt nepilnu darba laiku, īpašu nodarbinātības, arodizglītības un apmācību dienestu attīstību, kā arī atlaisto darbinieku iekārtošanu darbā un atbalsta pakalpojumus, lai uzlabotu darba ņēmēju aizsardzību pret uzņēmuma vai nozares restrukturēšanu, kā arī profesionālās izglītības veicināšanu MVU, sevišķi attiecībā uz mācību praksēm, un pasākumu īstenošanu, lai pilnveidotu nepieciešamās darba prasmes un veicinātu pārorientāciju, konsultatīvo un profesionālo apmācību nodarbinātības tirgū;

b)   darba meklētāju un neaktīvu personu piekļuves nodarbinātībai un ilgtspējīgas integrācijas darbaspēka tirgū uzlabošana, it īpaši ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba profilakse un nodarbinātības tirgus pārrobežu integrācija, bezdarba profilakse un atkārtotas nonākšanas bezdarbnieku rindās (bezdarba recidīva) novēršana, darbaspējīgā vecuma paaugstināšana un sieviešu, personu ar īpašām vajadzībām, legālo migrantu, neaktīvu personu darbaspējīgā vecumā virs 40 gadiem, ilgstoši bezdarbnieka statusā esošu personu un etnisko minoritāšu pārstāvju, pirmām kārtām, romu, dalības paaugstināšana darbaspēka tirgū, it īpaši ar:

   i) darbaspēka tirgus iestāžu, it īpaši nodarbinātības aģentūru un tāda veida iniciatīvu, kas atbalsta Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pilnīgas nodarbinātības stratēģiju, modernizācijas un nostiprināšanas veicināšana;
   ii) aktīvu un profilakses pasākumu īstenošana savlaicīgai pieprasījuma noskaidrošanai un personiskās karjeras atbalstam konsultācijām un tālākizglītībai pēc individuāliem rīcības plāniem, darbavietas meklējumos, atlaisto darbinieku iekārtošanu darbā un mobilitātē, kā arī pasākumus pašnodarbinātības un uzņēmumu dibināšanas veicināšanai, premēšanu un darba apstākļu uzlabošana, lai piesaistītu cilvēkus darba vietā ilgāku laiku, konkrētus pasākumus, lai veicinātu jaunatnes pieeju darba tirgum, jo īpaši radot profesionālas stažēšanās un uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus, sociālās ekonomijas un vidēja darba tirgus modeļa pielietojums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību, bērnu aprūpe un atbalsts pārvadāšanā kā līdzekļi, lai veicinātu neaktīvos cilvēkus un bezdarbniekus strādāt;
   iii) konformismu un īpašus pasākumus, lai uzlabotu nodarbinātības pieejamību, kā arī palielinātu pietiekamu sieviešu dalību un progresu nodarbinātībā, novērstu uz dzimumu balstītu tiešu un netiešu diskrimināciju darba tirgū, meklējot cēloņus samaksu atšķirībās atkarībā no dzimuma, kā arī saskaņotu darba un privāto dzīvi, iekļaujot atvieglotu pieeju bērnu aprūpei un apgādājamo aprūpei; īpaša uzmanība arī jāpievērš tām sievietēm, kuras vēlas atkal iesaistīties darba tirgū pēc dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī tām no darba atlaistajām sievietēm, kurām pietrūkst dažu gadu, lai viņām būtu tiesības saņemt pensiju;
   iv) specifisku pasākumu veicināšana labākai profesionālās un privātās dzīves savienojamībai, tai skaitā nodrošinot bērnu un kopjamu personu aprūpes dienestu labāku pieejamību;
   v) speciālus pasākumus, kas stiprinātu iebraucēju sociālo integrāciju un palielinātu to dalību nodarbinātībā, iekļaujot valodu apmācību, kā arī ārzemēs nepieciešamo zināšanu apstiprināšanu;
   vi) īpašus pasākumus saskaņā ar EK līguma 299. panta 2. punktu, lai kompensētu ierobežojumus, kas sevišķi raksturīgi attālākajiem reģioniem;
   vii) atbilstīgos gadījumos – garīgās veselības aprūpi ekonomiski neaktīvām personām;

c)   pastiprinot trūcīgu cilvēku sociālo integrāciju un ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū un cīnoties pret sociālo nošķirtību un visa veida diskrimināciju darba tirgū un kopienās kopumā, piemēram, veicinot:

   i) veidus, kā integrēt darbā mazturīgus cilvēkus, iebraucējus, etnisko minoritāšu pārstāvjus – jo īpaši romus – cilvēkus, kuri dzīvo nelabvēlīgās dzīves vietās vai to daļās, cilvēkus bez izglītības, agri skolu pametušos, invalīdus, trūcīgos un ilglaicīgi nenodarbinātos, un vieglāku nodarbinātības atgūšanu cilvēkiem, kas pieredzējuši sociālu nošķirtību ieskaitot tos, kuriem ir pāri 50 un vientuļos vecākus, agri skolu pametušos, minoritātes, patvēruma meklētājus un invalīdus, ieviešot nodarbinātības pasākumus kā arī pasākumus, kas vērsti uz sociālo integrāciju un integrāciju sabiedrībā, kuros ietilpst sociālās ekonomijas jautājumi un kas ir sabalansēti ar attiecīgām sociālā atbalsta, mikrorajona un aprūpes pakalpojumu veicināšanas darbībām;
   ii) īpašu pasākumu veicināšanu migrantu sociālai integrācijai un paaugstinot to dalību nodarbinātībā, t.i., ar atbalsta dienestu palīdzību, valodu apmācību un ārvalstīs iegūto prasmju apstiprināšanu;
   iii) daudzveidību darbavietās un cīņu pret diskrimināciju ar profesionālās apmācības palīdzību, atbalstot pieeju, līdzdalību un progresu darba tirgū, paaugstinot zināšanu līmeni un vietējo organizāciju un uzņēmumu, kā arī veicinot vietējo attīstības iniciatīvu, piemēram, pilsētu sociālos projektus, izglītību visa mūža garumā un līdzdalību pilsonībā;
   iv) personām ar īpašām vajadzībām piemērotu darbavietu izveides un darba devēju gatavības veicināšanu šādu personu nodarbināšanai;
   v) īpašus pasākumus, lai veidotu uzņēmēju izpratni par prasībām saistībā ar pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu saskaņā ar 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju(8), un informēt darba devējus un tiem palīdzēt, lai darba vidi padarītu pieejamu invalīdiem, kā arī darba devējiem sniegt apmācību par vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu, pieņemot darbā cilvēkus, par invalīdu problēmām un ne-diskrimināciju;
   vi) diskriminētu personu grupu, kā piemēram, personu ar īpašām vajadzībām vai aprūpējamu personu kopēju, darba gaitu atsākšanas atvieglošanas pasākumus;
   vii) līdzcilvēku atbildību, vadības kvalitāti un demokrātiju – lai atsevišķas personas, brīvprātīgie un sabiedrības grupas apgūtu iemaņas paaugstināt savu līdzdalību sabiedrības dzīvē un iesaistītu nodarbinātībā vai citās darbaspēka tirgū pastāvošajās iespējās atsevišķas personas ar īpašām vajadzībām;

d)   tādu reformu ieviešanu, kas veicina pilnīgu nodarbinātību, uzlabo kvalitatīvu darbu un integrāciju, sevišķi veicinot biznesa uzsākšanu, un turpmāku partnerattiecību attīstīšanu un ieinteresēto pušu līgumpartneru tīkla veidošanu transnacionālā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, piemēram, attiecībā uz sociālajiem partneriem un nevalstiskām organizācijām, it īpaši tām, kas darbojas tādās jomās kā sociālā integrācija un vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, vietējām nodarbinātības iniciatīvām un teritoriālas nodarbinātības līgumiem, lai palielinātu nodarbinātību, kā arī uzlabotu kvalifikācijas iespējas un rezultātus;

e)   cilvēku kapitāla veicināšanu, sevišķi izstrādājot un ieviešot reformas izglītības un apmācības sistēmās.

2.  Saskaņā ar konverģences mērķi un kohēzijas valstīs ESF atbalstīs arī darbības, ievērojot šādas prioritātes:

a)   investīciju paplašināšana cilvēkiem, sevišķi veicinot:

   i) izglītības un apmācību sistēmu reformu ieviešanu, kas domātas, lai sagatavotu cilvēkus strādāt neatkarīgi un veicinātu atbildības uzņemšanos un uzņēmējdarbības uzsākšanu, atbalstot to atbilstību uz zināšanām balstītas sabiedrības vajadzībām un nepieciešamībai pēc izglītības mūža garumā, uzlabojot darba tirgus saistību ar sākotnējo izglītību un apmācību un pastāvīgi modernizējot un papildinot prasmes un zināšanas mācību un citam personālam;
   ii) palielinātu piedalīšanos izglītībā un apmācībā mūža garumā, iekļaujot darbību, kas panāktu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas un atšķiršanas būtisku samazināšanos un piekļuvi sākotnējai profesionālai izglītībai un visu līmeņu izglītībai;
   iii) cilvēkresursu iespēju attīstību, iesaistot pētījumos un novatorismā, sevišķi pēcizglītības studiju un apmācību palīdzību, un attiecīgiem sadarbības atbalsta pasākumiem starp universitātēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem, kas izpaužas kā publiskā un privātā sektora partnerattiecības vai cita veida sadarbība starp dažādiem ekonomiskās un sociālās jomas dalībniekiem;
   iv) darba vides pielāgošanu, ņemot vērā darba un personiskās dzīves saskaņošanu;

b)   stiprinot valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu, kā arī sociālo partneru, pilsoniskas sabiedrības un nevalstisko organizāciju institucionālo kapacitāti un paaugstinot to efektivitāti un modernizāciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai aptvertu reformas un veiktu labu pārvaldību, īpaši ekonomikas, nodarbinātības un tiesību sfērā, piemēram, veicinot:

   i) labu programmu un rīcības plānu veidošanu, uzraudzību un izvērtēšanas apmācības statistikas un ekspertīzes veidā, atbalstot sadarbību starp departamentiem un attiecīgām sabiedriskām un privātām organizācijām;
   ii) kompetences palielināšanu programmu un rīcības plānu ieviešanā, ieskaitot tiesību aktu ieviešanu, īpaši personāla un vadības pastāvīgai apmācībai, un īpašu atbalstu būtiskākajiem pakalpojumiem, inspekcijām un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, ieskaitot sociālos partnerus un attiecīgas nevalstiskās organizācijas, kā arī galvenās profesionālās apvienības.

3.  Ieviešot 1. un 2. pantā minētos mērķus un prioritātes, ESF veicinās novatorisku pasākumu attīstību un virzību kā vienu no prioritātēm, kā arī dalībvalstu sadarbību valstu un reģionālā līmenī, sevišķi ar informācijas, pieredzes, rezultātu un labas prakses apmaiņu, kā arī, attīstot papildus metodes un koordināciju vai vienotu darbību.

4.  Ar ESF palīdzību atbalsta dalībvalstu īstenotos iedzīvotāju informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret diskrimināciju un veicināt izturēšanās un iespēju vienlīdzību attiecībā uz sievietēm un vīriešiem darba vietā un sabiedrībā.

5.  Ieviešot sociālās integrācijas prioritāti, kā minēts 1punkta c) apakšpunkta i) daļā, ESF finansējums jāvirza uz pasākumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.  …/2005 [par Eiropas Reģionālo Attīstības fondu](9), un tas var būt lielākais 10 % apjomā no attiecīgo prioritāšu finansējuma.

4. pants

Saskaņotība un koncentrēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ESF atbalstītie pasākumi paredzēti sistemātiskas un atbilstošas Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai, saskan ar tās mērķiem, un ar Kopienas mērķiem sociālās integrācijas, izglītības, kā arī vīriešu un sieviešu vienlīdzības jomā. Sevišķi tām jānodrošina, lai attiecīgo stratēģisko darbību kopums un darbību programmas veicinātu katras dalībvalsts nodarbinātības un sociālās integrācijas stratēģijas mērķu, prioritāšu un uzdevumu izpildi. Dalībvalstīm jāatbalsta nodarbinātības ieteikumi, kā noteikts Līguma 128. panta 4. punktā, tāpat jāatbalsta attiecīgie Kopienas mērķi sociālās integrācijas jomā, un, izskaužot sociālu nošķirtību. ESF var atbalstīt arī darbības, kas pārsniedz valsts nodarbinātības plānu, ja tās ir vajadzīgas reģionālo un vietējo īpatnību dēļ un ja rezultātā labāk var sasniegt Lisabonas nodarbinātības mērķus, sociālo integrāciju un sociālo saliedētību.

2.  Darbības programmās resursi jānovirza uz vissvarīgākajām vajadzībām, un tie jākoncentrē uz tiem politiskajiem reģioniem, kur ESF atbalsts var sniegt visievērojamāko efektivitāti no programmas mērķu sasniegšanas viedokļa. Lai palielinātu ESF atbalsta efektivitāti, darbības programmām jāuzņemas īpaša atbildība par reģioniem un vietām, kur ir vislielākās problēmas, it īpaši par mazāk labvēlīgām pilsētu zonām, lauku zonām, salām, kalnu reģioniem, attāliem reģioniem, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu vai ar sliktu demogrāfisko situāciju, kā arī īpaši uzņēmumu pārvietošanas rezultātā cietušie rajoni.

3.  Saistošie dalībvalstu gada pārskata elementi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 19. pantā, ir integrēti attiecīgajos nacionālajos nodarbinātības un sociālās integrācijas darbības plānos.

4.  Noteiktais to mērķu un rādītāju daudzums, kas izvēlēti nacionālās stratēģijas ieviešanai, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr.  …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 18. pantu ir tāds, kas atbilst Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanai un ir kontekstā ar Kopienas saskaņotajiem mērķiem sociālās integrācijas, nediskriminēšanas, izglītības un apmācību, kā arī dzimumu vienlīdzības jomā. Darbības programmu uzraudzības rādītāji jāsaskaņo ar visiem mērķiem.

5.  Vērtējumi, kas tiks veikti saistībā ar ESF darbu, sniegs novērtējumu arī par ESF ieguldījumu ESF atbalstītajiem pasākumiem Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanā un Kopienas mērķu realizācijā saistībā ar sociālo integrāciju, nediskriminēšanu, sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, izglītību un apmācību attiecīgajās dalībvalstīs.

5. pants

Laba pārvaldība un partnerattiecības

1.  ESF veicina labu pārvaldību un partnerattiecības. Tā atbalsts tiek veidots un īstenots atbilstošā teritoriālā līmenī, īpašu uzmanību veltot reģionālajam un vietējam līmenim.

2.  Dalībvalstis un attiecīgās katras darbības programmas vadības iestāde nodrošina sabiedrisko partneru līdzdalību un atbilstīgu pieeju, kā arī atbilstīgo apspriešanos un nevalstisko dalībnieku līdzdalību, īpaši sociālās integrēšanās jomā, diskriminācijas izskaušanā, kā arī sieviešu un vīriešu vienlīdzībā, attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kurš var vienlaikus būt gan valsts, gan reģionālais līmenis, ESF atbalstīto programmu veidošanā, ieviešanā, uzraudzībā un vērtēšanā.

3.  Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai iedzīvotājus un iesaistītos dalībniekus informētu par darbības programmām un tām darbībām, kuras var finansēt no ESF.

4.  Operacionālo programmu pārvaldes organizācijas veicina sociālo partneru atbilstošu dalību un pieejamību finansētajiem pasākumiem saskaņā ar šīs Regulas 3. pantu.

Vismaz 2% no ESF resursiem tiek piešķirti darbspējas izveidei, apmācībai un sadarbības tīkla pasākumiem, kas stiprina sociālo dialogu, un darbībām, ko kopēji uzsākuši sociālie partneri, jo īpaši, attiecībā uz NVO un Kopienas lomas stiprināšanu strādājošo un uzņēmumu adaptācijā, kas minēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tādu NVO raksturīgos kompetences palielināšanas pasākumos, kas darbojas sociālās integrācijas un ne-diskriminācijas jomā.

5.  Katras darbības programmas vadošā iestāde veicina vienkāršu un ātru, sabalansētu nevalstisko organizāciju iesaistīšanos un to pieejamību fonda darbībām, īpaši tādās jomās kā sociālā integrācija, it sevišķi attiecībā uz tādām mazturīgo iedzīvotāju grupām kā personas ar spēju traucējumiem, nediskriminēšana un vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem.

Konverģences mērķa ietvaros vismaz 1 % ESF finansējuma tiek piešķirts kapacitātes palielināšanai, apmācībai un NVO tīkla izveidei, īpaši attiecībā uz sociālās integrācijas uzlabošanu un cīņu pret diskrimināciju saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

6.  Ja atbildība par realizāciju tiek deleģēta, programmā paredzēto atbalstu var nodrošināt ar globālajām subsīdijām.

7.  Saskaņā ar novatorisko pasākumu programmu prioritātēm atbilstīgi 3. panta 3. punktam var izveidot fondu, lai atbalstītu zināmu daļu no programmai piešķirtā finansējuma un kas paredzēts mazākiem projektiem, kuros darbojas vietējie dalībnieki. Finansējumu piešķir vispārējas dotācijas veidā. "Mazi projekti" nepārsniedz EUR  300 000.

Vadošā iestāde nodrošina, lai sociālās integrācijas un ne-diskriminācijas jomu pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām būtu vismaz līdzvērtīga piekļuve finansējumam kā programmas EQUAL ietvaros.

6. pants

Dzimumu vienlīdzība un vienādas iespējas

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu to ietekmes uz katru dzimumu analīze, lai resursu iedalījums atspoguļotu vīriešu un sieviešu konkrētās vajadzības un lai it īpaši, nosakot mērķus ar precīziem to īstenošanas termiņiem, kā arī izmantojot statistikas datus un kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus sadalījumā pēc dzimuma, lai plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā tiktu veicināta dzimumu vienlīdzību, tai skaitā nosakot konkrētus mērķus un uzdevumus ar skaidru grafiku un kvalitatīvu un kvantitatīvu dzimumu rādītāju pielietojumu.

Dalībvalstis un vadības iestādes nodrošina, ka darbības programmu visos posmos valsts un pašvaldību budžetu sastāda saskaņā ar dzimumu vienlīdzības principu.

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina sabalansētu sieviešu un vīriešu iesaistīšanos darbības programmu menedžmentā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

7. pants

Ne-diskriminācija

Dalībvalstis un vadošās organizācijas nodrošina, lai pasākumu programmās ietilptu apraksts par to, kā tiks veicināta un sasniegta invalīdu un viegli ievainojamo grupu un ne-diskriminācijas principu sociālā integrācija programmu veidošanā, ieviešanā, uzraudzībā, un izvērtēšanas periodos, lietojot specifiskos rādītājus.

8. pants

Novatorisms

Katras darbības programmā dalībvalstīm un vadošajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība novatorisko darbību veicināšanai un virzīšanai, un ir jāpiešķir prioritāte it īpaši tām darbībām, kuras sekmē ciešāku sadarbību starp dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādiem ekonomiskās un sociālās jomas dalībniekiem. Vadošā iestāde pēc apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. …/2005 [nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 47. pantā minēto Uzraudzības komiteju, izvēlas, kuras tēmas saņems finansējumu novatorismam saskaņā ar Eiropas nodarbinātības vadlīnijām, un nosaka atbilstošu īstenošanas kārtību. Novatoriskajiem pasākumiem jāsastāda vismaz 1 % no darbības programmas. ES līdzfinansējuma daļa šajos pasākumos jāpalielina vismaz līdz 85%.

9. pants

Starpnacionālā sadarbība

1.  Dalībvalstis un vadošās iestādes var izveidot īpašo prioritāšu asi darbības programmām vai speciālām darbības programmām, izstrādājot starpnacionālās un starpreģionālās sadarbības pasākumu programmas. Šādos pasākumos ESF daļa jāpalielina līdz 85%, un starpnacionālās un starpreģionālas sadarbības koordinācijas pasākumus ESF jāfinansē 100 % apmērā.

2.  Lai uzlabotu Kopienas līdzekļu izlietojumu, atbalstot izglītību un apmācību mūža garumā Dalībvalstis nodrošina saskaņotību un atbilstību starp fonda darbību un citām Kopienas atbalstītajām darbībām starpnacionālajās programmās, īpaši izglītības un apmācību jomā ar attiecīgiem saskaņošanas mehānismiem.

10. pants

Novatoriskie pasākumi un tehniskā palīdzība

Vismaz 1 % ESF finansējuma tiek piešķirts Komisijai novatorisko pasākumu un uz darba tirgu, nodarbinātību un arodizglītību orientētu pilotprojektu, kā arī sociālā dialoga ietvaros īstenoto pasākumu finansēšanai par labu to uzņēmumu personālam, kuru mērķis ir profesionālo zināšanu nodošana tām sfērām, kurās iesaistās ESF.

Bez tam Komisija īpaši atbalsta forumu attīstību un reģionālo nodarbinātības līgumu izveidošanu, gatavojoties programmas plānošanai, pieredzes apmaiņu, pasākumus uzmanības pievēršanai, seminārus, sakaru tīklus un pārbaudītu metožu izpētes un izplatīšanas salīdzinošos novērtējumus, kā arī savstarpējas izglītošanās veicināšanu, lai šādā veidā stiprinātu ESF politisko dimensiju un ieguldījumu Kopienas mērķos attiecībā uz nodarbinātību un, īpaši attiecībā uz jauniem un vecākiem cilvēkiem - sociālo integrāciju, ne-diskrimināciju un darba savienošanu ar ģimenes dzīvi.

11. pants

Progresa un izpildes ziņojumi

Ziņojumos, kas jāiesniedz reizi divos gados, un gala izpildes ziņojumos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. …/2005 [kas nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus] 66. pantā, jāiekļauj kopsavilkums un novērtējums par šādu pasākumu īstenošanu:

   a) dzimumu vienlīdzības virzību, kā arī jebkurus īpašus pasākumus, saistītus ar dzimumu jautājumu;
   b) visu diskriminēto grupu iesaistīšana, ieskaitot pasākumus, kas nodrošina sociālu integrāciju, piekļuvi un invalīdu nodarbinātību;
   c) pasākumi, kas stiprina legālo iebraucēju sociālo integrāciju un uzlabo viņu pieeju nodarbinātībai;
   d) darbības, kas stiprina minoritāšu, mazaizsargāto personu – etnisko minoritāšu pārstāvju, invalīdu, mazaizsargāto personu ciematos un to daļās, personu, kas nav saņēmušas izglītību, nabadzīgo cilvēku un ilgstoši bez darba esošu personu, sociālo integrāciju un nodarbinātību;
   e) pasākumi, lai stiprinātu citu mazaizsargātu grupu sociālo integrāciju un uzlabotu viņu pieeju nodarbinātībai;
   f) pasākumi, lai uzlabotu darba ņēmēju arodizglītību;
   g) novatoriskos pasākumus, ieskaitot izvēlēto novatorisko tēmu pamatojumu, iepazīstināšanu ar to rezultātiem un to izplatīšanu;
   h) pasākumi publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšanai;
   i) pasākumu, kas veicina sociālās jomas dalībnieku iesaistīšanos un viņu integrēšanos vietējos, reģionālos un starpnacionālos sadarbības tīklos;
   j) starpnacionālās, pārrobežu un starpreģionālās sadarbības pasākumus;
   k) pasākumus pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanai;
   l) ESF finansējuma saskaņošana ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar nacionālās nodarbinātības plāniem, Eiropas nodarbinātības stratēģiju un Lisabonas stratēģiju;
   m) tādu pasākumu veikšana, kuri vērsti uz sociālās atstumtības izskaušanu, un neaktivitātes līmeņa novērtēšana.

12. pants

Tiesības

1.  ESF nodrošina atbalstu sabiedriskiem budžetiem, kas netiek finansēti individuālu vai globālu dotāciju veidā, atgūstamu dotāciju veidā, aizdevumu vai mikrokredītu veidā vai kas nav preču vai pakalpojumu pirkšana saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas piemērojami publiskajiem piedāvājumiem.

2.  Šādas izmaksas nav atgūstamas ar ESF atbalstu:

a)   atgūstamais PVN;

b)   parāda procenti;

c)   infrastruktūras, amortizējamas kustamās mantas, nekustamā īpašuma un zemes pirkumi.

3.  Tomēr šī panta 2. daļa, tiesiskie noteikumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2005 [par Eiropas Reģionālo attīstības fondu] 6. pantā, tiks piemēroti ESF kopīgi finansētajiem pasākumiem, kas ir saskaņā ar šīs Regulas [2.] pantu.

4.  Neskatoties uz valsts tiesību normām, izdevumos, kas deklarēti darbības programmās, ko kopīgi finansē ESF, var iekļaut:

   a) pabalstus vai algas, ko izmaksā trešā puse, lai veicinātu dalībnieku piedalīšanos darbībās un ir apliecinātas saņēmējam, ar nosacījumu, ka šādi maksājumi veido nacionālo sabiedrisko kopfinansējumu darbībām saskaņā ar spēkā esošo valsts likumdošanu.
   b) netiešās ekspluatācijas izmaksas uz vienotas likmes bāzes, līdz 20 % no tiešajām deklarētajām ekspluatācijas izmaksām, saskaņā ar darbības veidu, īstenošanu un atrašanās vietu.

13. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē ne pastāvīgu realizāciju, ne grozījumus, ieskaitot pilnīgu vai daļēju atcelšanu pasākumiem, ko pieņēmusi Padome vai Komisija, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1784/1999, kas ir bijusi spēkā pirms 2007. gada 1. janvāra, .

Pieteikumi, kas veikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1784/1999, paliek spēkā.

14. pants

Anulēšana

Regulu (EK) No 1784/1999 atceļ no 2007.gada 1.janvāra.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1784/1999 jāveido ar atsauci uz šo Regulu.

15. pants

Pārskatīšanas noteikumi

Saskaņā ar Līguma 251. pantā aprakstīto kārtību Eiropas Parlamentam un Padomei jāpārskata šī regula vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

16. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV L […], […], […]. lpp.
(3) OV C 164, 5.07.2005., 48. lpp.
(4) Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja.
(5) OV L […], […], […]. lpp.
(6) OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.
(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(8) OV L 303, 2.12.2000, 16. lpp.
(9) OV L


Eiropas Zivsaimniecības fonds *
PDF 556kWORD 310k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu (KOM(2004)0497 ‐ C6–0212/2004 ‐ 2004/0169(CNS))
P6_TA(2005)0282A6-0217/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0497)(1),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0212/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0217/2005),

1.   aspstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju atbilstoši pārveidot savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   precizē, ka priekšlikumā regulai minētām apropriācijām, līdz brīdim, kad tiek noslēgta vienošanās par finanšu plāniem 2007. gadam un turpmākajiem gadiem, ir norādošs raksturs;

4.   pieprasa, lai Komisija, brīdī, kad būs pieņemtas nākamie finanšu plāni, apstiprinātu priekšlikumā regulai norādītās summas vai, pretējā gadījumā, nodotu labotās summas apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei, tādējādi nodrošinot grāmatvedību ar maksimālajiem limitiem;

5.   aicina Padomi darīt zināmu Parlamentam, ja tā plāno novirzīties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

6.   pieprasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā plāno būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

7.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
4. apsvērums
4)  Saskaņā ar Līguma 33. panta 2. punktu jāievēro to zvejas aktivitāšu īpašās iezīmes, kas saistītas ar zivsaimniecības sektora sociālo struktūru un dažādo, ar zveju saistīto, zonu strukturālajām un dabiskajām atšķirībām;
4)  Saskaņā ar Līguma 33. panta 2. punktu jāievēro to zvejas aktivitāšu īpašās iezīmes, kas saistītas ar zivsaimniecības sektora sociālo struktūru un dažādo, ar zveju saistīto, zonu strukturālajām, dabiskajām un ģeogrāfiskajām atšķirībām;
Grozījums Nr. 3
9. apsvērums
9)  Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst Kopienas tiesību aktiem;
9)  Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst tādiem Kopienas tiesību aktiem kā Finanšu regulā un tās īstenošanas pasākumiem;
Grozījums Nr. 4
10. apsvērums
10)  Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem Atbalstss sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;
10)  Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un nediskriminācijas, tostarp sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem Atbalstss sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;
Grozījums Nr.5
13. apsvērums
13) saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 274. pantu, ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzraudzītu, ka tiek nodrošināta veiksmīga finanšu vadība un ka šajā nolūkā pašreizējā regulā ir precizēti nosacījumi, kas ļauj Komisijai veikt savu pienākumu izpildīt Eiropas kopienu vispārējo budžetu;
13) saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 274. pantu, ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzraudzītu, ka tiek nodrošināta veiksmīga finanšu vadība, šajā nolūkā pašreizējā regulā ir precizēti nosacījumi, kas ļauj Komisijai Eiropas Parlamenta kā budžeta pārziņas instances uzraudzībā veikt savu pienākumu izpildīt Eiropas kopienu vispārējo budžetu;
Grozījums Nr. 6
24. apsvērums
24)  Vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku;
24)  Pastāv vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku ar mērķi dažādot saimniecisko darbību un nodrošināt ilgtspējīgu nodarbinātību;
Grozījums Nr. 7
29. apsvērums
29)  Lai Kopienas floti pielāgotu pieejamajiem un izmantojamajiem resursiem, tā ir jāsamazina;
29)  Jāveic nepārtraukti centieni, lai Kopienas floti pielāgotu pieejamajiem un izmantojamajiem resursiem, kad tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu līdzsvaru attiecībā uz resursiem un nodrošinātu flotes dzīvotspēju;
Grozījums Nr. 8
29.a apsvērums (jauns)
29.a)  Šajā nolūkā ir svarīgi, lai flotes segments un valsts izveidotu Kopienas zvejas kuģu patiesu saskaņotu reģistru visām dalībvalstīm ar norādi par jaudu un enerģiju. šâdam reìistram ir jâbût precîzam, pârredzamam un uzticamam, un visâm dalîbvalstîm ir jâpieòem vienâdi kritçriji savu kuģu jaudas un jaudas mērīšanai Komisijas uzraudzībā;
Grozījums Nr. 9
29.b apsvērums (jauns)
29.b)  Kopienas zvejas kuģu pārvietošanai uz trešām valstīm bez jaudas samazināšanas Kopienas ūdeņos ir arī jāveicina ilgtspējīgas zivsaimniecības stiprināšana ārpus Kopienas ūdeņiem;
Grozījums Nr. 10
30. apsvērums
30)  Lai īstenotu zvejas flotes pārstrukturizāciju, būs nepieciešami pavadoši sociālekonomiski pasākumi;
30)  Lai īstenotu zvejas flotes pielāgošanu resursiem, kas reģistrēti iesaistīto flotu mērķa zonās, būs nepieciešami pavadoši sociālekonomiski pasākumi;
Grozījums Nr. 11
33. apsvērums
33)  Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tai pat laikā nodrošinot, ka šie sektori saglabā saimniecisko dzīvotspēju; šim nolūkam ir jānosaka ierobežots Atbalstss prioritāšu mērķu skaits un jākoncentrējas uz strukturālo atbalstu mikro un mazajiem uzņēmumiem;
33)  Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tai pat laikā nodrošinot, ka šie sektori saglabā saimniecisko dzīvotspēju;
Grozījums Nr. 12
35. apsvērums
35)  Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina Atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem un pieredzes apmaiņai tehniskās Atbalstss veidā;
35)  Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina Atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem, eksperimentālām zvejas kampaņām un pieredzes apmaiņai tehniskās Atbalstss veidā;
Grozījums Nr. 13
37. apsvērums
37)  Struktūrfondu darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no uzlabota un rūpīgāka novērtējuma. Šajā sakarībā ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu novērtējuma ticamību;
37)  Struktūrfondu darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no uzlabota un rūpīgāka novērtējuma un pārredzamības. Šajā sakarībā ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu novērtējuma ticamību un sabiedrisko pieejamību;
Grozījums Nr. 14
53. apsvērums
53)  Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1263/1999 un 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrAtbalstu zivsaimniecības nozarē un akvakultūras nozarē un to produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kā arī citus noteikumus, ir jāatceļ. Tomēr, lai panāktu, ka Atbalsts, darbība un projekti, kas apstiprināti līdz 2006. gada 31. decembrim, tiek pienācīgi izpildīti, ir jāpiemēro atceltie noteikumi.
53)  Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1263/1999 un 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrAtbalstu zivsaimniecības nozarē un akvakultūras nozarē un to produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kā arī citus noteikumus, ir jāatceļ. Tomēr, lai panāktu, ka Atbalsts, darbība un projekti, kas iesniegti līdz 2006. gada 31. decembrim, tiek pienācīgi izpildīti un apmaksāti līdz 2008. gada 31. decembrim, ir jāpiemēro atceltie noteikumi.
Grozījums Nr. 15
1. pants
Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk tekstā "Fonds") un nosaka Kopienas Atbalstss sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora un piekrastes zvejas zonu attīstībai.
Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fondu (turpmāk tekstā "Fonds") un nosaka Kopienas Atbalstss sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora, akvakultūras un piekrastes zvejas zonu saimnieciskai, sociālai un vides attīstībai.
Grozījums Nr. 16
3. panta e) daļa
e) "akvakultūra" apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums;
e) "akvakultūra", tostarp "valikultūra" (zivkopība Itālijas lagūnās) un vēžveidīgo audzēšana, apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; tā jāatbalsta tikai tādā mērā, ciktāl tā nav kaitīga videi; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums;
Grozījums Nr. 17
3. panta f) daļa
f) "mikro un mazi uzņēmumi" apzīmē mikro un mazus uzņēmumus, kā Komisijas 2003. gada 6. maija atzinumā 2003/361/EK definēti mikro, mazi un vidēji uzņēmumi;
svītrots
Grozījums Nr. 18
4. panta b) daļa
b) veicināt ilgtspējīgu Kopienas flotes jaudas un resursu līdzsvaru;
b) veicināt zvejas flotes atjaunošanu un modernizēšanu, ja tiks nodrošināts ilgtspējīgs Kopienas flotes resursu un centienu zvejniecības jomā un saimnieciskās dzīvotspējas līdzsvars, lai nodrošinātu Kopienas tirgus augstāko iespējamo piedāvājuma līmeni;
Grozījums Nr. 19
4. panta b a) daļa (jauna)
b a) veicināt akvakultūras produkcijas ilgtspējīgu attīstību;
Grozījums Nr. 20
4. panta d) daļa
d) sekmēt vides un dabas resursu aizsardzību;
d) sekmēt vides un dzīvās dabas resursu aizsardzību un uzlabošanu, ja tas ir saistīts ar zivsaimniecības sektoru un akvakultūru;
Grozījums Nr. 21
4. panta f a) daļa (jauna)
f a) veicināt labvēlīgāku apiešanos ar visattālākajiem reģioniem, ņemot vērā Līguma 299. pantu.
Grozījums Nr. 22
5. pants
Eiropas Zivsaimniecības fonds (turpmāk tekstā Fonds vai EZF) nodrošina atbalstu zivsaimniecības sektoram. Pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar šo Regulu, sekmē vispārējo mērķu, kas noteikti Līguma 33. pantā un mērķu, kas noteikti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), sasniegšanu. Šie pasākumi pavada un papildina, pēc vajadzības, citus Kopienas instrumentus un politikas.
Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fonds (turpmāk tekstā Fonds vai EZAF) nodrošina atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras sektoram. Pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar šo Regulu, sekmē vispārējo mērķu, kas noteikti Līguma 33. pantā un mērķu, kas noteikti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), sasniegšanu. Šie pasākumi pavada un papildina, pēc vajadzības, citus Kopienas instrumentus un politikas.
Grozījums Nr. 23
6. panta 4. punkts
4.  Fonda finansētas darbības tieši vai netieši neveicina zvejas intensitātes paaugstināšanos.
4.  Fonda finansētas darbības tieši vai netieši neveicina zvejas intensitātes paaugstināšanos zonās, kurās pastāv nepārprotama pārāk lielas zvejas bīstamība. Fonda resursus arī neizmanto, lai veicinātu zvejas intensitātes paaugstināšanos attiecībā uz sugām, par kurām noteiktas kvotas vai izstrādāti citi noteikumi, vai kuru krājumi neuzrāda bioloģiski drošus parametrus. Tomēr ir atļauts finansēt zivsaimniecības pasākumus, kas saistīti ar pilnībā neizmantotām sugām.
Grozījums Nr. 24
11. panta 2. apakšpunkts
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veicinātas tās darbības, kas pastiprina sievietes lomu zivsaimniecības sektorā.
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veicinātas darbības, tostarp centieni starpvalstu līmenī, kas pastiprina sievietes lomu zivsaimniecības sektorā.
Grozījums Nr. 25
13. pants
Komisija veido norādošus sadalījumus dalībvalstīm par saistību asignējumiem, kas pieejami programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tai pat laikā atdalot to daļu, kas jāiemaksā Konverģences mērķim, izmantojot sekojošus mērķu kritērijus: dalībvalsts zivsaimniecības sektora lielums, zvejas intensitātei nepieciešamais pielāgošanas līmenis, zivsaimniecības sektora nodarbinātības līmenis un pieejamo pasākumu nepārtrauktība.
Komisija veido norādošus sadalījumus dalībvalstīm par saistību asignējumiem, kas pieejami programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tai pat laikā atdalot to daļu, kas jāiemaksā Konverģences mērķim, izmantojot sekojošus mērķu kritērijus: dalībvalsts zivsaimniecības sektora lielums, zvejas intensitātei nepieciešamais pielāgošanas līmenis, zivsaimniecības sektora nodarbinātības līmenis un pieejamo pasākumu nepārtrauktība, kā arī zvejniecības rūpniecības ietekme uz saimniecisko un sociālo struktūru.
Grozījums Nr. 26
15. panta 1. punkts
1.  Trīs mēnešus pēc stratēģisko vadlīniju pieņemšanas un pirms rīcības programmas iesniegšanas, katra dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu, kas aptver zivsaimniecības sektoru.
1.  Sešus mēnešus pēc stratēģisko vadlīniju pieņemšanas un pirms rīcības programmas iesniegšanas, katra dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu, kas aptver zivsaimniecības un akvakultūras sektoru.
Grozījums Nr. 27
15. panta 4. punkta a) daļa
a) zvejas intensitātes un jaudas samazināšana un resursu un beigu termiņu noteikšana to mērķu sasniegšanai, kuri tendēti uz attiecīgo zivsaimniecību un floti;
a) zvejas intensitātes un jaudas samazināšana un resursu un beigu termiņu pieņemšana to mērķu sasniegšanai, kuri tendēti uz attiecīgo zivsaimniecību un floti;
Grozījums Nr. 28
15. panta 4. punkta b) daļa
b) akvakultūras sektora, pārstrādes un tirdzniecības rūpniecības attīstība;
b) akvakultūras sektora, pārstrādes un tirdzniecības rūpniecības ilgtspējīga attīstība;
Grozījums Nr. 29
15. panta 4. punkta d) daļa
d) zivsaimniecības produktu piedāvājuma stratēģija un zvejas aktivitāšu attīstība ārpus Kopienas ūdeņiem;
d) zivsaimniecības produktu piedāvājuma stratēģija un zvejas aktivitāšu attīstība ārpus Kopienas ūdeņiem, veltot pienācīgu uzmanību zivju krājumu statusam;
Grozījums Nr. 30
15. panta 4. punkta e a) daļa (jauna)
e a) vides un akvatisko bioloģisko resursu aizsardzība.
Grozījums Nr. 31
15. panta 4.a punkts (jauns)
4.a Valsts stratēģiskos plānus publisko pēc tam, kad Komisija tos apstiprinājusi.
Grozījums Nr. 32
18. panta 2. punkta 2. apakšpunkta d a) daļa (jauna)
d a) rīcības plāns krāpšanas un pārkāpumu novēršanai.
Grozījums Nr. 33
20. panta 4. punkts
4.  Komisija apstiprina katru rīcības programmu vēlākais piecus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to ir oficiāli iesniegusi, ja rīcības programma ir sastādīta saskaņā ar 18. pantu.
4.  Komisija apstiprina katru rīcības programmu vēlākais piecus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to ir oficiāli iesniegusi, ja rīcības programma ir sastādīta saskaņā ar 18. pantu. To dara zināmu sabiedrībai.
Grozījums Nr. 34
23. panta a) daļas 5. ievilkums
- valsts plāni par iziešanu no flotes ar maksimālo ilgumu divi gadi kā daļa no saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. un 16. pantā, par Kopienas zvejas flotes jaudas pielāgošanu.
- valsts plāni par iziešanu no flotes ar maksimālo programmēšanas perioda ilgumu kā daļa no saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. un 16. pantā, par Kopienas zvejas flotes jaudas pielāgošanu.
Grozījums Nr. 35
23. panta a) daļas 5. a ievilkums (jauns)
- aizsargājamo zonu ieviešana, tostarp īslaicīga vai telpiska pārtraukšana, ierobežota darbība dažos apvidos vai zonās, kurās nav atļauts īslaicīgi vai pastāvīgi zvejot.
Grozījums Nr. 36
24. panta 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts valsts stratēģiskajā plānā nosaka savu politiku zvejas intensitātes pielāgošanai. Tā saskaņo prioritātes ar to darbību finansēšanu, kas minētas 23.a panta pirmajā ievilkumā.
1.  Katra dalībvalsts valsts stratēģiskajā plānā nosaka savu politiku zvejas intensitātes pielāgošanai. Tā saskaņo prioritātes ar to darbību finansēšanu, kas minētas 23. pantā.
Grozījums Nr. 37
24. panta 2. apakšpunkts
2.  Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā ievilkumā, ir iekļauti pasākumi zvejas aktivitāšu ilgstošai pārtraukšanai saskaņā ar 25. panta noteikumiem.
2.  Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā ievilkumā, var iekļaut pasākumus zvejas aktivitāšu ilgstošai pārtraukšanai saskaņā ar 25. panta noteikumiem.
Grozījums Nr. 38
24. panta 6. punkta 1. apakšpunkts
6.  Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānu, kas minēti 23.a pantā, ilgums nepārsniedz divus gadus.
6.  Dalībvalstis iesniedz valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānus, kas minēti 23.a pantā jebkurā laikā EZAF iesniegšanas laikā, kas nepārsniedz piecu gadu programmēšanas periodu.
Grozījums Nr. 39
24. panta 6. punkta 2. apakšpunkts
Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā, otrajā un ceturtajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem valsts plānus divos mēnešos pēc Padomes vai Komisijas lēmuma datuma.
Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā, otrajā un ceturtajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem valsts plānus sešos mēnešos pēc Padomes vai Komisijas lēmuma datuma.
Grozījums Nr. 40
24. panta 6. punkta 3. apakšpunkts
Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta trešajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem ietekmēto kuģu un zvejnieku pārstrukturizācijas plānus divos mēnešos pēc Komisijas paziņojuma.
Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta trešajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem ietekmēto kuģu un zvejnieku pārstrukturizācijas plānus sešos mēnešos pēc Komisijas paziņojuma.
Grozījums Nr. 41
25. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1.  Fonds nodrošina Atbalstu kuģu zvejas aktivitāšu ilgstošas pārtraukšanas daļējai finansēšanai, ja tā ir daļa no zvejas intensitātes pielāgošanas plāna, kas minēts 23.a pantā. Kuģu zvejas aktivitāšu galīgu pārtraukšanu var sasniegt tikai, sagriežot kuģi metāllūžņos vai norīkojot to bezpeļņas darbībās.
1.  Fonds nodrošina Atbalstu kuģu zvejas aktivitāšu ilgstošas pārtraukšanas daļējai finansēšanai, ja tā ir daļa no zvejas intensitātes pielāgošanas plāna, kas minēts 23.a pantā vai ievērojot lēmumu brīvprātīgi pārtraukt zvejas aktivitāti, kura izraisa zvejas jaudas samazināšanu. Kuģu zvejas aktivitāšu galīgu pārtraukšanu var sasniegt tikai, sagriežot kuģi metāllūžņos vai norīkojot to veikt aktivitātes, kas nav saistītas ar zveju, izveidojot kopējus uzņēmumus vai veicot eksportu, kas nav saistīts ar zvejniecību. Pēdējā gadījumā dalības proporcija, kas parādīta II pielikuma 1. grupas tabulā, tiek samazināta par 50%.
Grozījums Nr. 42
25. panta 2. punkta 2. apakšpunkts
Tāpat dalībvalstis drīkst noteikt valsts Atbalsts līmeni, ņemot vērā vislabāko izmaksu/rentabilitātes koeficientu, pamatojoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem mērķu kritērijiem:
Tāpat dalībvalstis drīkst noteikt valsts Atbalsts līmeni, ņemot vērā vislabāko izmaksu/rentabilitātes koeficientu, pamatojoties uz sekojošiem mērķu kritērijiem:
a) zvejas kuģa cena, kas atzīmēta valsts tirgū vai tā apdrošināšanas vērtība;
b) kuģa apgrozījums;
c) kuģa vecums un tonnāža vai motora jauda, izteikti attiecīgi GT vai kW;
c) kuģa vecums un tonnāža vai motora jauda, izteikti attiecīgi GT vai kW;
Grozījums Nr. 43
26. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt atbalsta pasākumus zvejniekiem un kuģu īpašniekiem zvejas darbības pagaidu izbeigšanas gadījumā vismaz vienu gadu, un šis periods var tikt pagarināts par gadu, 23.a panta pirmā, otrā un ceturtā ievilkuma minēto zvejas intensitātes pielāgošanas plānu nozīmē.
1.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt atbalsta pasākumus zvejniekiem un kuģu īpašniekiem zvejas darbības pagaidu izbeigšanas gadījumā vismaz trīs mēnešus un maksimāli trīs gadus jebkura programmēšanas perioda laikā, 23.a panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā ievilkuma minēto zvejas intensitātes pielāgošanas plānu nozīmē.
Grozījums Nr. 44
26. panta 1. punkta 2. apakšpunkts
Šie darbības izbeigšanas pasākumi ir pavadoši zvejas intensitātes pielāgošanas plānam, divos gados nodrošinot ilgstošu jaudas samazināšanu, kas ir vienlīdzīga vismaz zvejas intensitātes samazināšanai, kura rodas no darbības pagaidu izbeigšanas.
svītrots
Grozījums Nr. 45
26. panta 4. a punkts (jauns)
4.a Dalībvalstis var ieviest vienreizēju kompensāciju kuģu īpašniekiem un zvejniekiem tādu jūras resursu aizsardzības plānu kontekstā kā Natura 2000, ja tā rezultātā samazinās zvejas jauda.
Grozījumi Nr. 46 un Nr. 47
27. panta 1. punkta a) daļa
a) kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punktā;
a) kas veic pielāgojumus, kuri uzlabo drošību uz klāja, darba ņēmēju labklājību un darba apstākļus uz kuģiem kopumā, tostarp motora aizvietošanu;
Atbalsts tiek piešķirts tikai motoru nomaiņai, ja tas jādara drošības apsvērumu dēļ, degvielas ekonomijas dēļ vai lai nodrošinātu lielāku draudzību videi un ar nosacījumu, ka nenotiek zvejas jaudas palielināšanās;
Grozījumi Nr. 48, Nr. 55 un Nr. 57
27. panta 1. punkta a b) daļa (jauna)
a b) kas padara iespējamo selektīvāku un videi draudzīgāku metožu izmantošanu, lai izvairītos no nevajadzīgām piezvejām, uzlabotu uz kuģa uzglabātu nozveju kvalitāti un drošību, kā arī darba un drošības apstākļus.
Grozījums Nr. 49
27. panta 1. punkta b) daļa
b) kas vajadzīgas, lai būtu iespējams paturēt uz klāja to nozveju, kuras atlaišana vairs nav sankcionēta;
b) kas vajadzīgas, lai būtu iespējams paturēt uz klāja to nozveju, kuras atlaišana vairs nav sankcionēta, un lai būtu arī iespējams paturēt uz klāja apstrādātos bortnozvejas blakusproduktus;
Grozījums Nr. 50
27. panta 1. punkta b a) daļa (jauna)
b a) kuģiem, kam vajadzīga motora nomaiņa drošības apsvērumu dēļ vai lai samazinātu vides ietekmi;
Grozījums Nr. 52
27. panta 1. punkta c a) daļa (jauna)
c a) flotes atjaunošanai, kuras mērķis ir aizstāt kuģus, kuru kopējais garums ir mazāks nekā 12 metri. Ir arī tiesības aizstāt kuģus, kuri ir vairāk nekā 20 gadus veci un droši nedarbojas;
Grozījums Nr. 54
27. panta 1. punkta d a) daļa (jauna)
d a) lai samazinātu enerģijas patēriņu.
Grozījums Nr. 56
27. panta 1. punkta d b) daļa (jauna)
d c) vairāk ņemt vērā zvejas ietekmi uz vidi, īpaši samazinot attiecīgā kuģa piesārņotājvielu izplūdi.
Grozījums Nr. 58
27. panta 2. punkts
2.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu zvejas rīku selektivitāti, ja attiecīgo kuģi ietekmē atjaunošanas plāns, kas minēts 23.a panta pirmajā ievilkumā, ja kuģis maina zvejas metodes, ja kuģis pamet attiecīgo zivsaimniecību, lai dotos uz citu zivsaimniecību, kur zivju resursi pieļauj zveju, un ja investīcijas attiecas tikai uz pirmo zvejas rīka nomaiņu.
2.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu zvejas rīku selektivitāti, ja attiecīgais kuģis maina zvejas metodes, ja kuģis pamet attiecīgo zivsaimniecību, lai dotos uz citu zivsaimniecību, kur zivju resursi pieļauj zveju, un ja investīcijas attiecas tikai uz pirmo zvejas rīka nomaiņu.
Grozījums Nr. 59
27. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Fonds izstrādā noteikumu visu kategoriju zvejas kuģu modernizēšanai, tostarp to motoru modernizēšanai drošības apsvērumu dēļ, un ar nosacījumu, ka jaunā motora jauda nepārsniedz vecā motora jaudu.
Grozījums Nr. 60
27. a pants
1.  Šajā pantā "piekrastes sīkzveja" nozīmē zveju, ko veic zvejas kuģi, kuru vispārējais garums ir mazāks par 12 metriem, un kuri neizmanto velkamu zvejas rīku, kā minēts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz Kopienas zvejas flotes reģistru I pielikuma 2. tabulā.
1.  Šajā pantā "piekrastes sīkzveja" nozīmē zveju, ko veic zvejas kuģi, kuru vispārējais garums ir mazāks par 12 metriem, un kuri neizmanto velkamu zvejas rīku, kā minēts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz Kopienas zvejas flotes reģistru I pielikuma 3. tabulā.
2.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 27. pantu par labu piekrastes sīkzvejai, privātās finansiālās līdzdalības likme, kas norādīta II pielikuma tabulas 2. grupā, jāsamazina par 20%.
2. 2.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 26. pantu par labu piekrastes sīkzvejai, privātās finansiālās līdzdalības likme, kas norādīta II pielikuma tabulas 2. grupā, jāsamazina par 20%.
3.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, jāpiemēro likmes, kas norādītas II pielikuma 3 grupā.
3. 3.  Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 27. pantu, piemēro likmes, kas norādītas II pielikuma 3 grupā.
4.  Fonds drīkst palīdzēt izmaksāt prēmijas piekrastes sīkzvejā iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, lai:
4.  Fonds drīkst palīdzēt izmaksāt prēmijas piekrastes sīkzvejā iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, lai:
- uzlabotu noteiktu zvejas zonu pārvaldību un pieejamības nosacījumu kontroli;
- uzlabotu noteiktu zvejas zonu pārvaldību un pieejamības nosacījumu kontroli;
- veicinātu zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšanu;
- veicinātu zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšanu;
- veicinātu brīvprātīgos pasākumus zvejas intensitātes samazināšanā, lai saglabātu resursus;
- mudinātu brīvprātīgos pasākumus zvejas intensitātes samazināšanā, lai saglabātu resursus;
- lietotu tehnoloģiskus jauninājumus (selektīvākas zvejas metodes, ko neaptver saistītās reglamentējošās prasības), kas nepalielina zvejas intensitāti;
- mudinātu tehnoloģisku jauninājumu lietojumu (selektīvākas zvejas metodes, kas nav jāpiemēro saistībā ar reglamentējošām prasībām), kas nepalielina zvejas intensitāti;
Valsts atbalstu piešķir flotes atjaunošanai, kuras mērķis ir cita starpā izmantot selektīvākas metodes un kuģu uzraudzības sistēmas, un uzlabot drošību uz kuģa, darba un veselības apstākļus ar nosacījumu, ka šīs palīdzības rezultātā nepaaugstinās zvejas intensitāte;
– ieviestu bioloģiski degradējamu zvejas aprīkojumu īpaši aizsargātās jūras zonās ar nosacījumiem par telemedicīnisko atbalstu;
- nodrošinātu piekrastes sīkzvejas zvejas flotes atjaunošanu gadījumos, kad ir parādīts, ka flotes iebraukšana/izbraukšana tiek pārvaldīta tādā veidā, ka jauda nepārsniedz mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.
Jāpiemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā.
Piemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā.
Grozījums Nr. 61
27.a panta 4.a punkts (jauns)
4.a Ir jāpastāv tiesībām nomainīt kuģi un motoru drošības, vides aizsardzības un degvielas ekonomijas apsvērumu dēļ, ja tas nav saistīts ar jaudas palielināšanos.
Grozījums Nr. 62
27.b pants (jauns)
27.b pants
Valsts atbalsts flotes atjaunošanai un modernizēšanai visattālākajos reģionos
Valsts atbalstu var sniegt flotes atjaunošanai un modernizēšanai visattālākajos reģionos.
Dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastāvīgu flotes uzraudzības un modernizēšanas shēmu, parādot, ka flotes iebraukšana/izbraukšana tiek pārvaldīta veidā, ka jauda nepārsniedz mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 639/2004. Piemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā.
Grozījums Nr. 63
28. panta 1. punkta ievaddaļa
1.  Fonds drīkst palīdzēt finansēt dalībvalstu ierosinātos sociālekonomiskos pasākumus zvejniekiem, kurus ietekmē notikumi zivsaimniecības sektorā, tai skaitā:
1.  Fonds palīdz finansēt dalībvalstu ierosinātos sociālekonomiskos pasākumus zvejniekiem, kurus ietekmē notikumi zivsaimniecības sektorā, tai skaitā:
Grozījums Nr. 64
28. panta 1. punkta a) daļa
a) aktivitāšu diversifikācija, lai vairotu darba vietas zvejas sektorā aktīvi iesaistītajiem cilvēkiem;
a) aktivitāšu diversifikācija, lai vairotu darba vietas, tostarp darba vietas ar zveju saistītā tūrisma jomā, zvejas sektorā aktīvi iesaistītajiem cilvēkiem;
Grozījums Nr. 65
28. panta 1. punkta b a) daļa (jauna)
b a) apmācību kursus par drošību jūrā, apmācību darba vietā un apmaiņas kursus un mācības ikvienam, kas strādā zivrūpniecībā dalībvalstīs,
Grozījums Nr. 66
28. panta 1. punkta c a) apakšpunkts (jauns)
c a) pagaidu aizliegumu samazināšanas ietekme uz zveju;
Grozījums Nr. 67
28. panta 1. punkta c b) apakšpunkts (jauns)
c b) darba zaudējums uz kuģa, uz kuru attiecas pastāvīgas ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi.
Grozījums Nr. 68
28. panta 2. punkts
2.  Fonds drīkst arī palīdzēt finansēt apmācības pasākumus un apmācību maksājumus jauniem zvejniekiem, kuri pirmo reizi vēlas kļūt par zvejas kuģu īpašniekiem.
2.  Fonds drīkst arī palīdzēt finansēt:
a) individuālas prēmijas zvejniekiem līdz 35 gadu vecumam, kuri var pierādīt, ka viņi ir strādājuši par zvejniekiem vismaz piecus gadus vai viņiem ir pielīdzināma arodapmācība, un kuri pirmo reizi kļūst par lietotu zvejas kuģu īpašniekiem vai līdzīpašniekiem.
b) apmācības pasākumus un apmācību motivāciju jauniem zvejniekiem, kuri pirmo reizi vēlas kļūt par zvejas kuģu īpašniekiem.
Grozījums Nr. 69
28. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Fonds var piešķirt atbalstu vienreizēju prēmiju veidā to kuģu komandām, kuras ietekmējusi pastāvīga atbrīvošana no darbības.
Grozījums Nr. 70
28. a pants (jauns)
28.a pants
Atbalsts zvejas flotes atjaunošanai un modernizēšanai, kas nerada jaudas palielināšanos.
Lai pieteiktos uz atbalstu flotes atjaunošanai un modernizēšanai, dalībvalstīm ir jāizpilda visi valsts un Kopienas noteikto prasību līmeņi flotei un jāpakļaujas notiekošajai Komisijas uzraudzībai. Dalībvalstis parāda, ka flotes iebraukšana un izbraukšana tiek pārvaldīta tādā veidā, ka jauda nepārsniedz valsts un Kopienas noteiktos gada mērķus un ka tiek saglabāta tāda iebraukšanas un izbraukšanas proporcija, ka nenotiek nekāda jaudas palielināšanās. Tiek nodibināts Kopienas zvejas kuģu reģistrs, kas ir saskaņots visās dalībvalstīs ar norādēm par jaudu un enerģiju, ko mēra, izmantojot identiskus kritērijus, un kam var viegli gūt piekļuvi uzraudzības nolūkos, ko veic Komisija.
Grozījums Nr. 71
28.b pants (jauns)
28.b pants
Atbalsts eksperimentālo kampaņu vadīšanai
Fonds drīkst līdzfinansēt dalībvalstu ierosinātos pasākumus attiecībā uz eksperimentālo kampaņu jūrā vadīšanu, kā mērķis ir precīzi noteikt jaunas zvejas vietas un sugas.
Grozījums Nr. 72
28.c pants (jauns)
28.c pants
Atbalsts kopīgu uzņēmumu ar trešām valstīm izveidē
Fonds palīdz valsts pasākumu finansēšanā galīgai kuģu pārvešanai uz trešo valsti, radot kopīgu uzņēmumu saskaņā ar attiecīgās valsts atbildīgu iestâþu vienoðanos un ar noteikumu, ka tiek ievçroti ðâdi nosacîjumi:
a) trešā valsts, uz kuru pārved kuģi, nav kandidātvalsts;
b) pārvešana ir saistīta ar zvejas intensitātes pazemināšanos attiecībā uz tiem resursiem, ko iepriekš izmantojis pārvestais kuģis;
c) trešā valsts nav izdevīguma valsts karogs vai tāda valsts, kas pacieš IUU (pretlikumīgu, nelegālu, nenoregulētu) zvejniecību un tāpēc ir valsts, kas rūpīgi pārvalda un saglabā savus resursus un piedāvā patiesu zvejas iespēju garantiju.
Galīgas pârveðanas gadîjumâ uz treðo valsti kuìis ir nekavçjoties jâreìistrç tâs treðâs valsts reìistrâ, un tam pastâvîgi jâaizliedz atgriezties Kopienas ûdeòos.
Grozījums Nr. 73
29. panta 2. punkts
2.  Šādas investīcijas var aptvert ražošanas iekārtu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un produktu kvalitāti, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas Atbalsts netiek piešķirts.
2.  Šādas investīcijas var aptvert visas ražošanas ķēdes daļas, tostarp jaunu iekārtu konstruēšanu, un pastāvošo ražošanas iekārtu un divvāku gliemju bagaru paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai palielinātu to sugu razžību, kurām ir labas tirgus izredzes un uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību, akvakultūras darbinieku darba un drošības apstākļus un produktu kvalitāti no produkta piegādes laika tirgū un turpmāk un lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas Atbalsts netiek piešķirts.
Grozījums Nr. 74
29. panta 4. punkts
4.  Fonds neatbalsta investīcijas, kas paredzētas to produktu ražošanas palielināšanai, kuriem nav standarta tirgus noiets vai kuriem var būt pretējs efekts uz zvejas resursu saglabāšanas politiku.
4.  Fonds vienīgi sniedz Atbalstu investīcijām, kas piedāvā pietiekamas garantijas ar tehnisko un finanšu dzīvotspēju, un kas nerada pârmçrîgu raþoðanas jaudu vai kurâm nav apgrieztais efekts uz resursu tirdzniecîbas politiku. šî politika attiecas arî uz rûpnieciski nozvejotâm sugâm, kuras pârstrâdâ zivju barîbâ.
Grozījums Nr. 75
29. panta 5. punkts
5.  Atbalsts netiek piešķirts projektiem, kā paredzēts II pielikumā par Direktīvu 85/337/EEK, attiecībā uz kuru nav nodrošināta informācija, kas par šo direktīvu izklāstīta IV pielikumā.
5.  Atbalstu drīkst tikai piešķirt projektiem, kā paredzēts II pielikumā par Direktīvu 85/337/EEK, kad attiecībā uz to nav nodrošināta informācija, kas par šo direktīvu izklāstīta IV pielikumā
Grozījums Nr. 76
30. panta 1. punkta a) daļa
a) diversifikācija, kas domāta jaunām sugām un to sugu ražošanai, kurām ir labas tirgus perspektīvas;
a) diversifikācija, kas domāta jaunām sugām, jaunām audzēšanas metodēm un to sugu ražošanai, kurām ir labas tirgus perspektīvas un ilgtspējīgas ekoloģiskās ražošanas priekšnoteikumi attiecībā uz enerģijas un zivju proteīna prasībām;
Grozījums Nr. 77
30. panta 1. punkta a a) daļa (jauna)
a a) nodrošinot Kopienas tirgus piedāvājumu un palīdzot uzlabot zivju tirdzniecības līdzsvaru šajā tirgū;
Grozījums Nr. 78
30. panta 1. punkta b) daļa
b) tādu audzēšanas metožu īstenošana, kas ievērojami samazina vides ietekmi salīdzinājumā ar parasto zivsaimniecības sektora praksi;
b) tādu audzēšanas metožu īstenošana, kas ievērojami samazina vides ietekmi;
Grozījums Nr. 79
30. panta 1. punkta b a) daļa (jauna)
b a) nolīgumi, lai uzlabotu darba vidi;
Grozījums Nr. 80
30. panta 1. punkta d) daļa
d) kopēju interešu pasākumi saistībā ar akvakultūru, kā paredzēts šīs sadaļas III nodaļā, un profesionālā apmācība;
svītrots
Grozījums Nr. 81
30. panta 1. punkta f a) daļa (jauna)
f a) jaunu tirdzniecības noietu veicināšana un precīza noteikšana.
Grozījums Nr. 82
30. panta 2. punkts
2.  Investīciju atbalsts tiek saglabāts mikro un mazajiem uzņēmumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 84
31. panta 2. punkta c a) daļa (jauna)
c a) akvakultūras ražošanas potenciāla atjauošana dabas un rūpniecības katastrofu bojājumu gadījumos.
Grozījums Nr. 85
31. panta 3. punkts
3.  Lai saņemtu subsīdijas saskaņā ar šo pantu, projektu sponsoriem jāuzņemas saistības veicināt atbilstību akva - vides prasībām vismaz piecus gadus, un tas nozīmē, ne tikai piemērojot standarta labo akvakultūras praksi. Ieguvums no šīm saistībām jāparāda ex ante ietekmes novērtējumā, ko veic dalībvalsts iecelta institūcija.
3.  Lai saņemtu subsīdijas saskaņā ar šo pantu, projektu sponsoriem jāuzņemas saistības veicināt atbilstību akva - vides prasībām vismaz piecus gadus, un tas nozīmē, ne tikai piemērojot standarta labo akvakultūras praksi.
Grozījums Nr. 86
31. panta 3.a punkts (jauns)
3.a Iekšzemes zvejai (zvejas darbības, ko komerciālajos nolūkos īsteno kuģi, kas darbojas vienīgi dalībvalstu iekšējos teritoriālajos ūdeņos) ir tiesības uz dotācijām un rekonstrukcijas atbalstam tāpat kā kuģu aizvietošanas un modernizācijas izmantošanu šī veida zvejai. Turklāt ir jābūt iespējai pielietot fondu, lai tas palīdz īstenot zušu sugas atjaunošanas pasākumus.
Grozījums Nr. 87
31. panta 4. punkta ievaddaļa
4.  Valsts atbalsta maksimālo gada summu, kas piešķirta kā kompensācija akva - vides uzņēmumiem, dalībvalsts katru gadu nosaka savā rīcības programmā, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:
4.  Dalībvalstis aprēķina kompensāciju, pamatojoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 88
31. panta 4.a punkts (jauns)
4.a Ārkārtēju kompensāciju var piešķirt:
- saskaņā ar šī panta 2. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz tās zonas maksimālo daudzumu uz hektāru, ko aizņem uzņēmums, uz kuru attiecas akvavides prasības;
- saskaņā ar šī panta 2. punkta c) apakšpunktu, maksimums, divu gadu laikā no dienas, kad uzņēmums pāriet uz ekoloģisku ražošanu;
Grozījums Nr. 89
32. panta a) daļas ievaddaļa
a) piešķirt kompensāciju vēžveidīgo zvejniekiem par audzēto molusku ievākšanas pagaidu pārtraukšanu. Maksimālais ilgums, uz kādu var tikt piešķirta kompensācija, ir seši mēneši visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kompensāciju drīkst piešķirt, ja toksīnu ražojošu planktonu vairošanās vai tādu planktonu, kas satur biotoksīnus, klātbūtnes dēļ tiek saindēti moluski un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos tiek apturēta molusku ievākšana:
a) piešķirt kompensāciju vēžveidīgo zvejniekiem par ražošanas zaudējumiem, kas radušies no audzēto molusku ievākšanas pagaidu pārtraukšanas. Maksimālais ilgums, uz kādu var tikt piešķirta kompensācija, ir seši mēneši visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kompensāciju drīkst piešķirt, ja toksīnu ražojošu planktonu vairošanās vai tādu planktonu, kas satur biotoksīnus, klātbūtnes dēļ tiek saindēti moluski un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos tiek apturēta molusku ievākšana:
Grozījums Nr. 90
32. panta a) daļas 1. ievilkums
- vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas vai;
- maksimums, trīs mēnešus pēc kārtas vai;
Grozījums Nr. 91
32. panta a) daļas 2. ievilkums
– ja ievākšanas pārtraukšanas rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā 35% no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma; aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados.
– ja ievākšanas pārtraukšanas rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā 30% no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma; aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados.
Grozījums Nr. 92
33. panta 1. punkts
1.  Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam. Šis atbalsts pienākas tikai mikro un mazajiem uzņēmumiem.
1.  Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam.
Grozījums Nr. 93
33. panta 2. punkts
2.  Šādas investīcijas var aptvert uzņēmumu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un produktu kvalitāti, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas atbalsts netiek piešķirts.
2.  Šādas investīcijas var aptvert uzņēmumu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, lai, inter alia, uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un pārtikas drošību, produktu kvalitātes izsekojamību un novatorismu, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas atbalsts netiek piešķirts.
Grozījums Nr. 94
34. panta 1. punkts
1.  Fonds atbalsta investīcijas pārstrādes un tirdzniecības jomā, lai būvētu, paplašinātu, aprīkotu un modernizētu uzņēmumus.
1.  Fonds atbalsta investīcijas pārstrādes un tirdzniecības jomā, lai būvētu, paplašinātu, aprīkotu un modernizētu uzņēmumus. Investīcijas piedāvā pietiekamas garantijas tehniskai un finanšu dzīvotspējai.
Grozījums Nr. 95
34. panta 2. punkta ievaddaļa
2.  Investīcijas saskaņā ar 1 punktu ir paredzētas, lai saglabātu vai palielinātu nodarbinātību zivsaimniecības sektorā un sasniegtu vienu vai vairākus sekojošus mērķus:
2.  Investīcijas saskaņā ar 1 punktu ir paredzētas ilgtspējīgai attīstībai zivsaimniecības un akvakultūras sektorā vai lai sasniegtu vienu vai vairākus sekojošus mērķus:
Grozījums Nr. 96
34. panta 2. punkta b a) daļa (jauna)
b a) augstas kvalitâtes preèu raþoðana augstâkâ mçrâ specializçtiem tirgiem;
Grozījums Nr. 97
34. panta 2. punkta d) daļa
d) mazizmantotu sugu, blakusproduktu un atkritumu izmantošanas uzlabošana;
d) blakusproduktu un atkritumu izmantošanas uzlabošana;
Grozījums Nr. 98
34. panta 2. punkta e) daļa
e) jaunu tehnoloģiju piemērošana vai elektroniskās tirdzniecības attīstība;
e) jaunu tehnoloģiju, novatorisku produktu iepazīstināšanas veidu piemērošana vai elektroniskās tirdzniecības attīstība;
Grozījums Nr. 99
34. panta 2. punkta f) daļa
f) to produktu tirdzniecība, kuri galvenokārt rodas no vietējās flotes izkrāvumiem.
f) to produktu tirdzniecība, kuri ir novatoriski vai kuriem labāk ir lielāka pievienotā vērtība, kas rodas no vietējās flotes izkrāvumiem vai no akvakultūras.
Grozījums Nr. 100
34. panta 2. punkta f a) daļa (jauna)
f a) jaunu pārstrâdâtu zivju un akvakultûras produktu diversifikâcijas un izkopðanas veicinâðana.
Grozījums Nr. 101
34. panta 2. punkta f b) daļa (jauna)
f b) jaunu produktu tirdzniecība, kas stimulē rūpniecības diversifikāciju.
Grozījums Nr. 102
36. panta ievaddaļa
Fonds atbalsta kopīgās rīcības, kuru mērķis ir:
Fonds jo īpaši atbalsta kopīgās rīcības, kuru mērķis ir:
Grozījums Nr. 103
36. panta b) daļa
b) iesaistīt kolektīvās investīcijas vairošanās vietu attīstīšanā, atkritumu pārstrādāšanā vai produkcijas, pārstrādes vai tirdzniecības iekārtu iepirkšanā, vai
b) iesaistīt kolektīvās investīcijas vairošanās vietu attīstīšanā, ražošanas apstākļu vai darba apstākļu uzlabošanā, pasākumos, kas veicina vides aizsardzību vai produkcijas, pārstrādes vai tirdzniecības iekārtu iepirkšanā, vai
Grozījums Nr. 104
36. panta d a) daļa (jauna)
d a) kompensēt specifiskus investīciju trūkumus, kas novietoti Natura 2000 zonās,
Grozījums Nr. 105
36. panta d b) daļa (jauna)
d b) finansu izpētes kampaņas (zinātniskas, eksperimentālas un uzraugošas), sociālekonomiskie pētījumi par atjaunošanas pasākumu un zinātniska padoma ietekmi uz sektoru.
Grozījums Nr. 106
36. panta d c) daļa (jauna)
d c) likvidē jūras dibenā pazaudētos vai pamestos zvejas rīkus, lai samazinātu spoku zveju.
Grozījums Nr. 107
36. panta dd) apakšpunkts (jauns)
d d) vada novērtēšanas pētījumu par krājumu atjaunošanas plānu sociālekonomisko ietekmi.
Grozījums Nr. 108
36. panta d e) daļa (jauna)
d e) nodrošina atbilstošu atbalstu ekoloģisko datu vākšanai un apstrādei,
Grozījums Nr. 109
36. panta d f) daļa (jauna)
d f) īstenot produktu izsekojamības noteikumus ar tehnisku pasākumu, apmācību un konsultatīvo shēmu palīdzību izpildītājiem sektorā.
Grozījums Nr. 110
36. panta d g) daļa (jauna)
d g) veicina eksperimentālo un izpētes zveju,
Grozījums Nr. 111
36. panta d h) daļa (jauna)
d h) nodrošina atbalstu zvejnieku grupām un profesionālām organizācijām, kas ir gatavas dalīties atbildībā par KZP (līdzpārvaldība) piemērošanu,
Grozījums Nr. 112
37. panta 1. punkts
1.  Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens faunu, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana.
1.  Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens resursus, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu, izņemot krājumu atjaunošanu iekšzemes ūdeņos ar nolūku atkārtoti ieviest vai atbalstīt visai migrējošas zivis. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana un atjaunošana, un tās var iekļaut rīcības saskaņā ar Natura 2000 programmām, kurās ir zivsaimniecības sastāvdaļas, un to zonu rehabilitācija, kas noplicinātas akvakultūras aktivitāšu rezultātā.
Grozījums Nr. 113
37. panta 2. punkts
2.  Šīm rīcībām jāattiecas uz statisku vai pārvietojamu iekārtu, kuras paredzētas ūdens faunas aizsardzībai un attīstībai vai iekšzemes ūdensceļu, cita starpā, nārstošanas vietu un migrējošo sugu migrācijas ceļu atjaunošanai, uzstādīšanu.
2.  Šīs darbības attiecas uz statisku vai pārvietojamu iekārtu, kuras paredzētas ūdens faunas aizsardzībai un attīstībai vai iekšzemes ūdensceļu, cita starpā, nārstošanas vietu un migrējošo sugu migrācijas ceļu atjaunošanai, uzstādīšanai, kā arī to zonu atjaunošanai, kas noplicinātas akvakultūras aktivitāšu rezultātā.
Grozījums Nr. 114
38. panta 2.punkta a a) apkšpunkts (jauns)
a a) atkritumu un piesārņojuma pārstrādes uzlabošana.
Grozījums Nr. 115
39. panta 3. punkts ieveddaļa
3.  Investīcijas attiecas uz:
3.  Investīcijas kā prioritāte attiecas uz:
Grozījums Nr. 116
39. panta 3. punkta a) apakšpunkts
a) nacionālu un transnonacionālu reklāmas kampaņu vadīšana;
a) nacionālu un starpvalstu reklāmas kampaņu vadīšana, tirdziņu, izrāžu, izstāžu un īpašnieku partneru tikšanos organizēšana un piedalīšanās tajās;
Grozījums Nr. 117
39. panta 3. punkta d) apakšpunkts
d) produktu, kas iegūti, lietojot metodes ar zemu vides ietekmi, atbalstīšana;
d) produktu, kas iegūti, lietojot metodes ar zemu vides ietekmi, sertificēšana un atbalstīšana;
Grozījums Nr. 118
39. panta 3. punkta f) apakšpunkts
f) kvalitātes sertificēšana;
f) kvalitātes apstiprinājums, kontrole un sertificēšana;
Grozījums Nr. 119
39. panta 3. punkta g) apakšpunkts
g) marķēšana, cita starpā tādu produktu marķēšana, kas iegūti, lietojot videi draudzīgas zvejas metodes;
g) marķēšana un izsekojamība, tostarp tādu produktu marķēšana, kas iegūti, lietojot videi draudzīgas zvejas metodes;
Grozījums Nr. 120
39. panta 3. punkta i) apakšpunkts
i) tirgus apskatu īstenošana.
i) tirgus apskatu un izpētes īstenošana.
Grozījums Nr. 121
39. panta 3. punkta i a) apakšpunkts (jauns)
i a) nozares tēla uzlabošana;
Grozījums Nr. 122
39. panta 3. punkta i b) daļa (jauns)
i b) īpašu kampaņu veicināšana, kas veicina to, ka ražošana gūst no oficiālās kvalitātes zīmes.
Grozījums Nr. 123
39. panta 3.a punkts (jauns)
3.a Dalībvalstis var veicināt atzītu ražotājorganizāciju darbību veidošanu un atvieglošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3759/92 noteikumiem.
Grozījums Nr. 124
40. panta 1. punkts
1.  Fonds drīkst atbalstīt izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir iegūt un izplatīt jaunas tehniskas zināšanas un kurus sadarbībā ar zinātnisku vai tehnisku iestādi veic saimnieciskais operators, atzīta tirdzniecības asociācija vai jebkura cita kompetenta iestāde, kuru šim nolūkam iecēlusi rīkotājiestāde.
1.  Fonds drīkst atbalstīt izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir apmācība, izpēte un iegūt un izplatīt jaunas tehniskas zināšanas un eksperimentāli zinātniskas izpētes kampaņas jūrā jaunu zvejas un sugu vietu precīzai noteikšanai, ko veic sadarbībā ar zinātnisku vai tehnisku iestādi veic saimnieciskais operators, atzīta tirdzniecības asociācija vai jebkura cita kompetenta iestāde, kuru šim nolūkam iecēlusi rīkotājiestāde.
Grozījums Nr. 125
40. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) pie pēc iespējas patiesiem ražošanas sektora apstākļiem jāpārbauda jauna tipa tehnoloģijas tehniskā vai finansiālā dzīvotspēja ar mērķi iegūt un izplatīt tehniskās vai finansiālās zināšanas par pārbaudīto tehnoloģiju;
a) pēc iespējas patiesos ražošanas sektora apstākļos jāpārbauda jauna tipa tehnoloģiju tehniskā vai finansiālā dzīvotspēja, tostarp to, kuru mērķis ir uzlabot zvejas rīku selektivitāti vai citādi samazināt zvejas ietekmi uz vidi vai enerģijas patēriņu no zvejas aktivitātēm ar mērķi iegūt un izplatīt tehniskās vai finansiālās zināšanas par pārbaudītām tehnoloģijām;
Grozījums Nr. 127
40. panta 2. punkta b a) apakšpunkts (jauns)
b a) jāiekļauj programmas piezvejas un citu ietekmju uz apkārtējo vidi samazināšanai.
Grozījums Nr. 126
40. panta 2. a punkts (jauns)
2. a Eksperimentālie zvejas projekti ir piemēroti palīdzībai kā izmēģinājuma projekti ar nosacījumu, ka tos pakļauj mērķim aizsargāt zivsaimniecības resursus un nodrošināt selektīvākās tehnikas piemērošanu.
Grozījums Nr. 128
41. panta 1. apakšpunkts
Fonds drīkst atbalstīt zvejas kuģu pārveidošanu tikai apmācības vai izpētes nolūkos saistībā ar zivsaimniecības nozari. To drīkst darīt valsts vai daļējas valsts iestādes un kuģim jāpeld zem dalībvalsts karoga.
Fonds drīkst atbalstīt zvejas kuģu konstruēšanu vai pārveidošanu tikai apmācības vai izpētes nolūkos saistībā ar zivsaimniecības nozari. To drīkst darīt valsts vai daļējas valsts iestādes vai citas apmācības vai izpētes iestādes, organizācijas, kas var būt privātas, taču tām jābūt bezpeļņas, kuras par tādām noteikusi pārvaldības varasiestāde, un kuģim jāiet zem dalībvalsts karoga.
Grozījums Nr. 129
41. panta 2. apakšpunkts
Fonds drīkst atbalstīt rīcību attiecībā uz kuģa pastāvīgu norīkošanu bezpeļņas darbībās ārpus profesionālās zvejas.
Fonds drīkst atbalstīt rīcību attiecībā uz kuģa pastāvīgu norīkošanu darbībās ārpus profesionālās zvejas.
Grozījums Nr. 130
41.a pants (jauns)
41.a pants
Palīgpasākumi vienlīdzīgu iespēju atbalstam
1.  Fonds var finansēt palīgpasākumus, lai veicinātu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm un diskriminācijas apkarošanu uzņēmējdarbības aktivitātēs.
2.  Lai gūtu labumu no šā atbalsta, projekta sponsori iepazīstina ar plānu līdztiesīgu iespēju uzsvērumam uzņēmuma aktivitāšu pārvaldībā, un uzņemas pieņemt un saglabāt to vismaz piecus gadus (šo atbalstu finansē atbilstoši II pielikuma 3. grupai)
Grozījums Nr. 131
41.b pants (jauns)
41.b pants
Finanšu apstrāde
Fonds saskaņā ar sadaļā noteiktajām maksimālajām robežām, var veicināt, lai finanšu apstrādes mehānismi pieņemtu zvejas jaudu Eiropas Savienības nelabvēlīgākajā situācijā esošajos reģionos.
Grozījums Nr. 132
IV nodaļas virsraksts
PRORITĀTES STŪRAKMENS 4: PIEKRASTES ZVEJAS RAJONU ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
PRORITĀTES STŪRAKMENS NR. 4: ZVEJAS UN AKVAKULTŪRAS RAJONU ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
Grozījums Nr. 133
42. panta 1. punkts
1.  Papildus citiem Kopienas instrumentiem kā daļu no vispārējās stratēģijas, kas mēģina atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, it īpaši ņemot vērā to sociālekonomiskās sekas, Fonds nodrošina palīdzību to piekrastes zvejas rajonu dzīves kvalitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzlabojumam, kuras ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību.
1.  Papildus citiem Kopienas instrumentiem kā daļu no vispārējās stratēģijas, kas mēģina atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, it īpaši ņemot vērā to sociālekonomiskās sekas, Fonds nodrošina palīdzību to piekrastes zvejas rajonu – it īpaši perifērisko piekrastes rajonu – dzīves kvalitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzlabojumam, kuras ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību.
Grozījums Nr. 135
42. panta 3. punkts 2. apakšpunkts
Zivsaimniecības piekrastes zona parasti ir mazāka nekā NUTS III, ar jūras vai ezera krastu, vai ar upes estuāru, kurš saistīts ar zivsaimniecību. Zonai jābūt pieņemamai no ģeogrāfiskā, okeanogrāfiskā, saimnieciskā un sociālā viedokļa.
Zivsaimniecības un akvakultūras zona parasti tiek uzskatīta par zonu ar jūras vai ezera krastu, vai ar upes estuāru, kurš saistīts ar zivsaimniecību vai akvakultūru. Zonai jābūt pieņemamai no ģeogrāfiskā, okeanogrāfiskā, saimnieciskā un sociālā viedokļa.
Grozījums Nr. 136
42. panta 3. punkts 3. apakšpunkts
Zonā jābūt zemam iedzīvotāju blīvumam, ievērojamam nodarbinātības līmenim zivsaimniecības sektorā, zvejai jābūt panīkuma stāvoklī, un nevienā municipalitātē nedrīkst būt vairāk par 100 000 iedzīvotājiem.
svītrots
Grozījums Nr. 137
43. panta 1. punkta ievaddaļa
1.  Atbalsts ilgtspējīgai piekrastes zvejas rajonu attīstībai drīkst tikt piešķirts:
1.  Atbalsts ilgtspējīgai piekrastes un akvakultūras zvejas rajonu attīstībai drīkst tikt piešķirts:
Grozījums Nr. 138
43. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) saimniecisko darbību pārstrukturizācijai un virzienmaiņai, it īpaši veicinot lauku tūrisma attīstību, ja šīs rīcības neizraisa zvejas intensitātes paaugstināšanos;
a) saimniecisko darbību pārstrukturizācijai un virzienmaiņai, it īpaši veicinot zvejas tūrisma attīstību, ja šīs rīcības neizraisa zvejas intensitātes paaugstināšanos;
Grozījums Nr. 139
43. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) aktivitāšu dažādošanai, sekmējot daudzfunkciju nodarbinātību zivsaimniecības sektorā aktīvi nodarbinātām personām, radot papildus darbus vai aizvietotājdarbus ārpus zivsaimniecības sektora;
b) aktivitāšu dažādošanai, sekmējot daudzfunkciju nodarbinātību zivsaimniecības vai akvakultūras sektorā aktīvi nodarbinātām personām, radot papildus darbus vai aizvietotājdarbus ārpus zivsaimniecības sektora;
Grozījums Nr. 141
43. panta 1. punkta d) apakšpunkts
d) slēgto zivsaimniecību ēku saglabāšanai un tūristu aktivitāšu sekmēšanai;
d) mazo zivsaimniecību ēku saglabāšanai un zvejas tūrisma aktivitāšu sekmēšanai;
Grozījums Nr. 142
43. panta 2. punkts
2.  Fonds drīkst sekundāri finansēt līdz 15 % no iekļautajiem stūrakmeņiem pasākumus, kas domāti, lai uzlabotu un sekmētu profesionālās iemaņas, strādnieku pielāgošanās spējas un nodrošinātību ar darbu, jo īpaši sievietēm, ja šie pasākumi ir ilgtspējīgas piekrastes zonu attīstības stratēģijas neatņemama daļa un ir tieši saistīti ar pirmajā punktā aprakstītajiem pasākumiem.
2.  Fonds drīkst subsidiāri finansēt līdz 20 % no iekļautajiem stūrakmeņiem pasākumus, kas domāti, lai uzlabotu un sekmētu profesionālās iemaņas, strādnieku pielāgošanās spējas un nodrošinātību ar darbu, jo īpaši sievietēm, ja šie pasākumi ir ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras zonu attīstības stratēģijas neatņemama daļa un ir tieši saistīti ar pirmajā punktā aprakstītajiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 143
43. panta 3. punkts
3.  Atbalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar 1. punktu, neattiecas uz zvejas kuģu atjaunošanu un modernizēšanu.
svītrots
Grozījums Nr. 144
43. panta 4. punkts
4.  Atbalsta saņēmējiem, kā paredzēts pirmā punkta punktos (a) un (b) un šī panta 2 punktā, jābūt personām, kuras vai nu strādā zivsaimniecības sektorā, vai strādā darbā, kas ir atkarīgs no šī sektora.
4.  Atbalsta saņēmējiem, kā paredzēts pirmā punkta a) un b) apakšpunktā un šī panta 2 punktā, jābūt personām, kuras vai nu strādā zivsaimniecības vai akvakultūras nozarē, vai strādā darbā, kas ir atkarīgs no šīm nozarēm.
Grozījums Nr. 145
43. panta 5. punkts
5.  Ja šajā pantā minētais pasākums ir piemērots saņemt arī citu Kopienas atbalsta instrumentu palīdzību, dalībvalstij, sastādot programmu, ir skaidri jānorāda, vai šo pasākumu atbalsta Fonds, vai cits Kopienas atbalsta instruments.
5.  Ja šajā pantā minētais pasākums ir piemērots saņemt arī citu Kopienas atbalsta instrumentu palīdzību, dalībvalstij, sastādot programmu, ir skaidri jānorāda, vai šo pasākumu atbalsta Fonds, vai cits Kopienas atbalsta instruments, kā arī jāņem vērā vajadzība pēc sinerģijas ar citiem fondiem, piemēram, ERAF, lai sasniegtu mērķus, ko nosaka "Zaļais dokuments" par jūras stratēģiju.
Grozījums Nr. 146
43. panta 5.a punkts (jauns)
5.a Finanšu atbalstam jāattiecas uz investīcijām zvejas kuģos, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti, un investīcijām, lai palielinātu selektivitāti.
Grozījums Nr. 147
44. panta virsraksts
Dalība ilgtspējīgā piekrastes zvejas rajonu attīstībā
Dalība ilgtspējīgā piekrastes un akvakultūras zvejas rajonu attīstībā
Grozījums Nr. 148
44. panta 1. punkts
1.  Rīcības, kas atbalsta piekrastes zvejas rajonu ilgtspējīgu attīstību, dotajā teritorijā jāīsteno vietējai valsts vai privāto partneru grupai, kas izveidota šim nolūkam, turpmāk tekstā "piekrastes rīcības grupa" (PRG). Katra PRG, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, tiek izvēlēta, caurskatāmi sekojot sabiedrības ierosinājumiem.
1.  Rīcības, kas atbalsta piekrastes zvejas un akvakultūras rajonu ilgtspējīgu attīstību, dotajā teritorijā jāīsteno vietējām valsts vai pusvalstiskām iestādēm vai vietējai valsts vai privāto partneru grupai, kas izveidota šim nolūkam, turpmāk tekstā "piekrastes rīcības grupa" (PRG). Katra PRG, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, tiek izvēlēta, caurskatāmi sekojot sabiedrības ierosinājumiem.
Grozījums Nr. 149
44. panta 2. punkts
2.  Privātais sektors ir atbildīgs vismaz par divām projekta trešdaļām par darbību, kas veikta pēc PRG iniciatīvas.
svītrots
Grozījums Nr. 150
45. panta 1. punkta 2. apakšpunkta g a) ievilkums (jauna)
g a) sociāli ekonomiskie pētījumi attiecībā uz krājumu atjaunošanas pasākumiem un kas ir tieši saistīti ar programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 151
54. panta 4. punkta a) apakšpunkts
a)  PVN
a) atmaksājamais PVN;
Grozījums Nr. 152
56. panta 1. punkta i a) apakšpunkts (jauns)
i a) efektīvas piedziņas procedūras.
Grozījums Nr. 153
58. panta 1. punkta j a) apakšpunkts (jauns)
j a) nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances.
Grozījums Nr. 154
59. panta 6. punkts
6. nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances, ja iespējams.
svītrots
Grozījums Nr. 155
65. panta 4. a punkts (jauns)
4. a Ikgadējos ziņojumus un gala ziņojumus padara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 156
74. pants
Starpposma maksājumi un bilances maksājumi tiek aprēķināti, piemērojot kopfinansēšanas likmi katrai prioritātei valsts izdevumos, kuri sertificēti saskaņā ar šo prioritāti, pamatojoties uz izdevumu bilanci, ko sertificējusi institūcija, kas ir atbildīga par sertificēšanu.
Starpposma maksājumus un bilances maksājumus aprēķina, piemērojot kopfinansēšanas likmi katram pasākumam valsts izdevumos, kuri sertificēti saskaņā ar šo prioritāti, pamatojoties uz izdevumu bilanci, ko sertificējusi institūcija, kas ir atbildīga par sertificēšanu; citādi atmaksāšana balstās uz faktiski notikušajiem izdevumiem, ko sertificējusi sertificēšanas iestāde.
Grozījums Nr. 157
95. panta 5. punkts
5.  Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1. punktu, kompetents dienests vai iestāde uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ir jāziņo un jāatskaitās.
5.  Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1. punktu, rīkotājiestāde nekavējoties uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ziņo un atskaitās, kā noteikts Kopienas tiesību aktos.
Grozījums Nr. 158
II pielikuma 3. grupa
Pasākumi piekrastes zveju zonu ilgtspējīgai attīstībai (43. pants); investīcijas zvejas kuģu klājiem (27. pants); investīcijas akvakultūrā (30. pants); investīcijas zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirgdarbībā (34. pants); jaunu tirgu veicināšana un attīstība (39. pants).
Pasākumi piekrastes zveju zonu ilgtspējīgai attīstībai (43. pants); investīcijas zvejas kuģu klājiem (27. pants); investīcijas akvakultūrā (30. pants); investīcijas zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirgdarbībā (34. pants); jaunu tirgu veicināšana un attīstība (39. pants); kopīga rīcība (36. pants); konstruēšana (33. pants); zveju ostu pakalpojumi (38. pants); zvejas kuģu pārveidošana un norīkošana citur (41. pants).
Grozījums Nr. 159
II pielikuma 3. grupa, ievaddaļa
Zvejas intensitātes pielāgošanas sistēmas plānos, saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu, pirmais ievilkums:
Zvejas intensitātes pielāgošanas sistēmas plānos, saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu:
Grozījums Nr. 160
2. pielikuma 3. grupa, 3. a ievilkums (jauns)
- dzimumu līdztiesība (41. a pants)
Grozījums Nr. 161
II pielikuma 3. grupa, pēdējā daļa
Pasākumi piekrastes sīkzvejai saskaņā ar 27. a panta 3. un 4. punktu.
Pasākumi piekrastes sīkzvejai saskaņā ar 27. a pantu.

(1) OV vēl nav publicēts.


Vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jautājumos ***I
PDF 578kWORD 328k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un darba jautājumos (KOM(2004)0279 – C6–0037/2004 ‐ 2004/0084(COD))
P6_TA(2005)0283A6-0176/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0279)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Komisijas iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0037/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0176/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāšana)

P6_TC1-COD(2004)0084


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 141. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

1)   ir veikti būtiski grozījumi Padomes Direktīvā 76/207/EEK (1976. gada 9. februāris) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem(5) un Padomes Direktīvā 86/378/EEK (1986. gada 24. jūlijs) par vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā arodnodrošinājuma sistēmā(6). Arī Padomes Direktīvā 75/117/EEK (1975. gada 10. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm(7), un Padomes Direktīvā 97/80/EK (1997. gada 15. decembris) par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu(8), ir ietverti noteikumi, kuru mērķis ir vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa īstenošana. Tā kā nepieciešams veikt tālākus grozījumus šajās direktīvās, tās ir pārstrādātas gan skaidrības labad, gan arī tādēļ, lai vienā tekstā apvienotu galvenos noteikumus, kuri pastāv šajā jomā, kā arī konkrētus jauninājumus, kuri izriet no Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras.

(2)  Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas saskaņā ar Līguma 2. pantu un 3. panta 2. punktu un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru ir jāsekmē visās Kopienas darbībās. Šie Līguma noteikumi izvirza vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm par Kopienas "uzdevumu" un "mērķi", un paredz pozitīvas saistības sekmēt to visās Kopienas darbībās. Vienlīdzīga attieksme attiecas arī uz tām personām, kas veikušas dzimuma maiņas operācijas.

(3)  Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(9), ir svarīga, lai, ņemot vēra datus, tiktu īstenots vienlīdzīgas attieksmes princips.

(4)  Līguma 141. panta 3. punkts tagad paredz īpašu juridisko pamatu Kopienas pasākumu pieņemšanai, lai nodrošinātu vienādu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu nodarbinātības un profesiju jautājumos, tostarp vienāda atalgojuma par tādu pašu darbu un līdzvērtīgu darbu principa piemērošanu.

(5)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pants aizliedz arī jebkāda veida diskrimināciju dzimuma dēļ un nostiprina tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp darbu, darba atalgojumu un atbilstošu bērna kopšanas atvaļinājumu kā katra vecāka individuālas tiesības.

(6)  Lai nodrošinātu konsekvenci, jānosaka vienota tiešas un netiešas diskriminācijas definīcija.

(7)   Uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās, ir pretrunā ar principu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un šajā direktīvā tā jāuzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. Šīs diskriminācijas formas novērojamas ne tikai darba vietā, bet arī saistībā ar darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā. Tādēļ šādas diskriminācijas formas ir jāaizliedz un tiesām par tām būtu jāpiespriež preventīvi un samērīgi sodi.

(8)  Šajā sakarā būtu nepieciešams iedrošināt darba devējus un par profesionālo izglītību atbildīgās personas veikt pasākumus, lai apkarotu jebkāda veida diskrimināciju dzimuma dēļ, tostarp mazākumtautību sieviešu diskrimināciju, kas ir īpaši neaizsargāta grupa, un jo īpaši ieviest valsts normatīvajiem aktiem un praksei atbilstošus preventīvus pasākumus pret uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos darba vietā un saistībā ar darba iespējām un profesionālo izglītību, un paaugstināšanu amatā.

(9)  Vienāda atalgojuma par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu princips, kas stingri noteikts Līguma 141. pantā un ko tālāk attīstījusi pastāvošā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra, ir svarīgs tā principa aspekts, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī būtiska un neatņemama acquis communautaire sastāvdaļa attiecībā uz diskrimināciju dzimuma dēļ. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt tālākus noteikumus tā īstenošana.

(10)  Saskaņā ar pastāvošo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, lai novērtētu, vai darbinieki veic vienu un to pašu darbu vai vienādi vērtīgu darbu, ir jānosaka, ņemot vērā virkni faktoru, tostarp darba raksturu, apmācību un darba apstākļus, vai var uzskatīt, ka šie darbinieki atrodas salīdzināmā situācijā.

(11)   Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi, ka vienlīdzīga atalgojuma princips noteiktos apstākļos attiecas ne tikai uz situāciju, kad vīrieši un sievietes strādā pie viena darba devēja.

(12)  Dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāapkaro vēl arvien pastāvošās atalgojuma atšķirības atkarībā no dzimuma un dzimumu segregācija, kas vērojama darba tirgū, izmantojot elastīgus noteikumus par darba laiku, lai ļautu gan vīriešiem, gan sievietēm labāk saskaņot ģimenes un profesionālo dzīvi; tas ietver atbilstošus noteikumus attiecībā uz bērnu kopšanas atvaļinājumu, ko var pieprasīt jebkurš no vecākiem, kā arī pieejamas iespējas izmantot bērnu aprūpes iestādes un apgādājamu personu aprūpes iestādes.

(13)  Būtu jāpieņem īpaši pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu sociālā arodnodrošinājuma sistēmās un precīzāk noteiktu tā darbības jomu.

(14)  Tiesa spriedumā, kas pieņemts Lietā C-262/88: Barber v. Guardian Royal Exchange Assurance Group(10), noteica, ka visu veidu nodarbinātības pensijas ir atalgojuma sastāvdaļa Līguma 141. panta nozīmē.

(15)  Lai gan atalgojuma jēdziens Līguma 141. panta nozīmē neietver sociālās nodrošināšanas maksājumus, šobrīd ir skaidri noteikts, ka ierēdņu pensiju sistēma ietilpst vienāda atalgojuma principa darbības jomā, ja maksājumi, kas jāveic saskaņā ar sistēmu, tiek maksāti darbiniekam viņa darba attiecību dēļ, neatkarīgi no fakta, ka šī sistēma ir daļa no vispārējās tiesību aktos noteiktās sistēmas. Saskaņā ar Tiesas spriedumiem lietā C-7/93: Bestuur van het Samaksemeen Burgerlijk Pensioenfonds v G. A. Beune(11) un lietā C-351/00: Pirkko Niemi(12) šis nosacījums būs izpildīts, ja pensiju sistēma attiecas uz īpašu darbinieku kategoriju un tās maksājumi ir tieši saistīti ar nostrādāto laiku un aprēķināti, ņemot vērā ierēdņa galīgo algu. Tādēļ precizitātes nolūkos būtu lietderīgi izstrādāt īpašu noteikumu.

(16)  Tiesa ir  apstiprinājusi, ka uz  vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēju iemaksām noteiktā pabalstu pensiju sistēmā attiecas Līguma  141. pants, bet  jebkura  nevienlīdzība  darba devēju iemaksās  noteiktās pabalstu pensiju sistēmās, kura rodas, piemērojot aktuāros faktorus atkarībā no dzimuma, nav vērtējama pēc šā paša noteikuma.

(17)  Tādu noteiktu pabalstu pensiju sistēmu gadījumā, kuras uztur no kapitāla uzkrājuma, atsevišķi komponenti, tādi kā daļas no periodiskās pensijas pārvēršanas kapitāla summā, tiesību uz pensiju pārcelšana, reversīvā pensija, kas izmaksājama apgādājamajam apmaiņā pret apdrošinātā daļēju atteikšanos no pensijas, vai samazināta pensija gadījumā, ja darbinieks izvēlas doties pensijā pirms noteiktā laika, var būt nelīdzvērtīgi gadījumos, kad summu nevienlīdzība rodas no aktuāro faktoru piemērošanas atkarībā no dzimuma.

(18)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek apkopoti, publicēti un regulāri atjaunināti precīzi dati par dzimuma lomu aktuāro faktoru noteikšanā.

(19)  Visā informācijā, ko dalībvalstis sniedz Komisijai saskaņā ar 33. pantu, būtu jāiekļauj precīzi dati par dzimuma lomu aktuāro faktoru noteikšanā, kuri būtu jāapkopo, jāpublicē un regulāri jāatjaunina.

(20)  Ir vispāratzīts, ka  pabalstus, kuri  maksājami saistībā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu,  nav jāuzskata  par atalgojumu, ciktāl tie attiecas uz nodarbinātības laiku līdz 1990. gada 17. maijam, izņemot gadījumus, kad darba ņēmēji vai viņu pārstāvji ir ierosinājuši tiesas prāvu vai  iesnieguši  līdzvērtīgu prasību saskaņā ar attiecīgiem dalībvalsts tiesību aktiem  līdz minētajai dienai. Tādēļ attiecīgi jāierobežo vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana. 

(21)  Tiesa ir konsekventi aizstāvējusi uzskatu, ka protokols Nr. 17 attiecībā uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 141. pantu (1992) neietekmē tiesības pievienoties sociālā ardnodrošinājuma sistēmai un ka termiņš, kas noteikts Tiesas spriedumā Lietā C–262/88 Barber / Guardian Royal Exchange Assurance Group, neattiecas uz tiesībām pievienoties sociālā ardnodrošinājuma sistēmai; Tiesa ir arī nolēmusi, ka dalībvalstu noteikumi saistībā ar termiņu, kurā ir iespējams vērsties tiesā saskaņā ar dalībvalsts likumiem, ir piemērojami attiecībā uz darbiniekiem, kuri aizstāv savas tiesības pievienoties sociālā ardnodrošinājuma sistēmai, ar nosacījumu, ka tie nav mazāk labvēlīgi šādai rīcībai kā līdzīgām iekšzemes rakstura darbībām un ka tie nepadara neiespējamu Kopienas tiesību aktos noteikto tiesību īstenošanu praksē; Tiesa ir arī norādījusi uz to, ka fakts, ka darbinieks var ar atpakaļejošu spēku pieprasīt pievienošanos sociālā ardnodrošinājuma sistēmai, nedod darbiniekam tiesības izvairīties no maksājumu veikšanas par attiecīgo dalības periodu.

(22)  Vienlīdzīgu darba iespēju un ar tām saistītās profesionālās izglītības nodrošināšana ir nozīmīga vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa piemērošanā nodarbinātības un profesionālajā jomā. Tādēļ izņēmumam attiecībā uz šo principu jāattiecas tikai uz tām profesionālajām darbībām, kurās  konkrēta  dzimuma personu nodarbināšanu nosaka profesionālo darbību raksturs  vai situācija, kurā tās veic, ar noteikumu, ka izvirzītais mērķis ir likumīgs  un atbilst proporcionalitātes principam.

(23)  Šī direktīva neierobežo biedrošanās brīvību, tostarp tiesības kopā ar citiem dibināt arodbiedrības un iesaistīties arodbiedrībās, lai aizsargātu savas intereses. Pasākumi Līguma 141. panta 4. punkta izpratnē drīkst ietvert līdzdalību tādās organizācijās vai arodbiedrībās vai to darbības turpināšanu, kuru galvenais mērķis ir vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem principa veicināšana praksē.

(24)  Diskriminācijas aizliegums nedrīkstētu skart dalībvalstu tiesības saglabāt vai pieņemt pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu neizdevīgo stāvokli, kurā atrodas viena dzimuma personu grupas. Šādi pasākumi pieļauj viena dzimuma personu organizācijas, ja to galvenais mērķis ir atbalstīt šo personu īpašās vajadzības un veicināt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem.

(25)  Atbilstoši Kopienas dibināšanas līguma 141. panta 4. punktam, lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz darba apstākļiem, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas dod īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētajam dzimumam, tā pārstāvjiem atvieglinot iesaistīšanos darbā vai arī novēršot vai kompensējot viņu profesionālās izaugsmes trūkumus. Ņemot vērā pašreizējo situāciju un paturot prātā Amsterdamas līguma Deklarāciju Nr. 28, dalībvalstīm pirmām kārtām jācenšas uzlabot sieviešu situāciju darba dzīvē.

(26)  No Tiesas prakses ir skaidrs,  ka nelabvēlīga attieksme pret sievieti saistībā ar grūtniecību vai maternitāti ir tieša  diskriminācija dzimuma dēļ. Tādēļ šāda attieksme ir skaidri jāiekļauj šajā direktīvā.

(27)  Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu ir likumīgi aizsargāt sievietes bioloģisko stāvokli grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī ieviest maternitātes aizsardzības pasākumus, lai sasniegtu pastāvīgu dzimumu līdztiesību. Tādēļ šī direktīva neierobežo Padomes Direktīvu 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu darba drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (13), un Padomes Direktīvu 96/34/EK (1996. gada 3. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu (14).

(28)  Skaidrības labad ir jāizstrādā arī noteikumi, lai aizsargātu sieviešu nodarbinātības tiesības bērna kopšanas atvaļinājuma laikā un it īpaši tiesības atgriezties tajā pašā vai līdzvērtīgā amatā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri šī atvaļinājuma dēļ nav mazāk labvēlīgi, kā arī gūt labumu no visiem darba apstākļu uzlabojumiem, uz ko viņām būtu bijušas tiesības prombūtnes laikā.

(29)  Padomes un nodarbinātības un sociālās politikas ministru, kuri tikās Padomes sanāksmē, 2000. gada 29. jūnija rezolūcijā par sieviešu un vīriešu proporcionālu līdzdalību ģimenes un darba dzīvē(15) dalībvalstis tika rosinātas apsvērt savu attiecīgo tiesību sistēmu darbības jomas izpēti, lai strādājošiem vīriešiem piešķirtu individuālas un citam nenododamas tiesības uz tēva atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu, kura laikā tiek saglabātas viņu ar darbu saistītās tiesības. Šajā sakarā ir būtiski uzsvērt, ka dalībvalstu ziņā ir noteikt to, vai piešķirt vai nepiešķirt šādas tiesības, kā arī paredzēt visus noteikumus, izņemot tos, kas saistīti ar atlaišanu no darba un atgriešanos darbā, kuri ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas.

(30)  Līdzīgi nosacījumi attiecas uz individuālām un nenododamām tiesībām uz adopcijas atvaļinājumu, ko dalībvalstis piešķir sievietēm un vīriešiem un kura laikā viņiem saglabājas ar darbu saistītās tiesības. Šajā sakarā ir būtiski uzsvērt, ka dalībvalstu ziņā ir noteikt to, vai piešķirt vai nepiešķirt šādas tiesības, kā arī paredzēt visus noteikumus, izņemot tos, kas saistīti ar atlaišanu no darba un atgriešanos darbā, kuri ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas.

(31)  Lai efektīvi īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstīm jāievieš atbilstošas procedūras.

(32)  Atbilstošu tiesas un administratīvo procedūru nodrošināšana šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildei ir būtiska, lai efektīvi īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu.

(33)  Noteikumu par pierādīšanas pienākumu pieņemšanai ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu, ka principu par vienlīdzīgu attieksmi var efektīvi īstenot. Tiesa ir norādījusi, ka tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka pierādīšanas pienākums iespējamas diskriminācijas gadījumā attiecas uz atbildētāju, izņemot tos tiesvedības gadījumus, kuros tiesai vai citai kompetentai valsts iestādei ir jāizmeklē apstākļi. Tomēr ir nepieciešams precizēt, ka faktu izvērtēšana, pēc kuras iespējams pieņemt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija, paliek atbilstošas valsts struktūras ziņā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi. Turklāt dalībvalstu ziņā ir jebkurā piemērotā tiesvedības posmā ieviest prasītājam labvēlīgākus noteikumus par pierādījumiem.

(34)  Lai turpmāk uzlabotu  aizsardzību,  kas tiek piedāvāta šajā direktīvā,  arī apvienībām, organizācijām un citām juridiskajām personām būtu jābūt tiesīgām iesaistīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis, vai nu  pārstāvot prasības iesniedzēju, vai viņu atbalstot, neierobežojot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību.

(35)  Ņemot vērā to, ka tiesības uz efektīvu juridisko aizsardzību pieder pie pamattiesībām, jānodrošina, lai darbinieki turpinātu saņemt šādu aizsardzību pat pēc tam, kad ir izbeigušās attiecības, kas bijušas par pamatu uzrādītajam vienlīdzīgās attieksmes principa pārkāpumam. Darba ņēmējam, kurš aizstāv vai sniedz liecību kādas citas personas vārdā, ko aizsargā šī direktīva, jāpiešķir tāda pati aizsardzība.

(36)  Tiesa ir nepārprotami noteikusi, ka, lai vienlīdzīgas attieksmes princips būtu efektīvs, par jebkuru pārkāpumu piešķirtajai kompensācijai, ja šādu kompensāciju paredz dalībvalsts tiesību akti, jāatbilst nodarītajam kaitējumam. Tādēļ ir atbilstoši neierobežot šādu kompensāciju ar iepriekš noteiktu maksimālo summu, izņemot gadījumus, kad darba devējs var pierādīt, ka vienīgais pretendentam diskriminācijas rezultātā nodarītais kaitējums šīs direktīvas izpratnē ir atteikšanās ņemt vērā viņa darba pieteikumu.

(37)  Lai pastiprinātu vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu,  dalībvalstīm būtu jāveicina dialogs starp sociālajiem partneriem, un - atbilstīgi attiecīgās valsts praksei - nevalstiskajām organizācijām.

(38)  Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas gadījumā, ja netiek pildīti pienākumi saskaņā ar šo direktīvu.

(39)  Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt ierosinātās rīcības mērķus, un tādēļ tos vieglāk var sasniegt  Kopienas  līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus. 

(40)  Lai labāk izprastu dažādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesionālajos jautājumos, būtu jāapkopo salīdzināmi ar dzimumu saistīti dati un statistika, kā arī jāveic to analīze un jādara tie pieejami attiecīgajos līmeņos.

(41)  Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesionālajos jautājumos nevar aprobežoties ar tiesību aktos ietvertiem pasākumiem. Eiropas Savienības un dalībvalstu uzdevums būtu pastiprināti veicināt sapratni par atalgojuma diskrimināciju un sabiedriskās attieksmes maiņu, iesaistot pēc iespējas visas puses kā sabiedriskajā, tā arī privātajā līmenī. Te nozīmīgu lomu var spēlēt sociālo partneru dialogs.

(42)  Pienākums pārņemt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums pārņemt noteikumus, kas nav būtiski mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(43)  Šī direktīva nedrīkst ierobežot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos un 1. pielikuma B daļā minēto direktīvu piemērošanai.

(44)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanu (16) 34. punktu dalībvalstīm iesaka izstrādāt gan pašu vajadzībām, gan Kopienas interesēs tabulas, kas pēc iespējas atspoguļo korelāciju starp direktīvām un to pārņemšanas pasākumiem, kā arī tās publicēt.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

VISPARĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt tāda principa piemērošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.

Tālab tajā ietverti noteikumi, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz:

   a) darba iespējām, tostarp paaugstināšanu amatā, un profesionālo izglītību;
   b) darba nosacījumiem, tostarp atalgojumu;
   c) sociālā arodnodrošinājuma sistēmām.

Tajā arī ietverti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda īstenošana ir efektīvāka, izveidojot atbilstošas procedūras.

2. pants

Definīcijas

 1.  Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

   a)  tieša diskriminācija: ja attieksme dzimuma dēļ pret vienu personu ir mazāk labvēlīga, nekā attieksme pret kādu citu ir, ir bijusi vai būtu bijusi līdzīgā situācijā;
   b)  netieša diskriminācija: ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda viena dzimuma personas īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar otra dzimuma personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar likumīgu mērķi un ja vien līdzekli šā mērķa sasniegšanai ir atbilstīgi un nepieciešami
   c)  uzmākšanās: ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana; 
   d)  seksuāla uzmākšanās: ja notiek jebkāda veida nevēlama vārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi;
   e) atalgojums: parasta pamatalga jeb minimālā alga, kā arī jebkāda cita atlīdzība naudā vai graudā, ko darba ņēmējs tieši vai netieši saņem par darbu no darba devēja;
   f) Sociālā arodnodrošinājuma sistēmas: tādas sistēmas, kas nav noteiktas Direktīvā 79/7/EEK(17), kuras nolūks ir nodrošināt uzņēmuma vai uzņēmumu grupas, tautsaimniecības nozares vai profesijas vai profesiju grupas darba ņēmējiem - darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām - pabalstus, lai papildinātu ar likumu noteiktajā sociālā nodrošinājuma sistēmā paredzētos pabalstus vai tos aizstātu neatkarīgi no tā, vai dalība šādā sistēmā ir obligāta vai pēc izvēles;
   g) paaugstināšana amatā: ieņemamā amata vai pienākumu paaugstināšana, kas attiecas arī uz nosacījumiem, ar kuriem paaugstinājumu izsludina vai piešķir.

2.  Šajā direktīvā diskriminācija ietver: 

   a)  uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos, kā arī mazāk labvēlīgu attieksmi, pamatojoties uz personas atteikšanos no šādas rīcības vai pakļaušanos tai;
   b)   norādījumu  diskriminēt personas dzimuma dēļ;
   c) jebkāda mazāk labvēlīga attieksme pret grūtnieci vai sievieti, kas izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, Direktīvas 92/85/EKK nozīmē;
   d) mazāk labvēlīgu attieksmi pret personām, kas veikušas dzimuma maiņu.

3. pants

Darbības joma

1.  Šī direktīva neierobežo noteikumus, kas attiecas uz sieviešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz grūtniecību un maternitāti.

2.   Šī direktīva neierobežo noteikumus, kuri paredzēti Direktīvā 96/34/EK un Direktīvā 92/85/EEK.

4. pants

Pozitīva rīcība

Lai pilnībā nodrošinātu vīriešu un sieviešu vienlīdzību darba dzīvē, dalībvalstis patur spēkā un ievieš jaunus pasākumus atbilstoši Līguma 141. panta 4. punktam, piemēram, pasākumus, ar kuriem veicina bērnu un aprūpējamo personu aprūpes par pieņemamu samaksu un jo īpaši pasākumus attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību, paaugstināšanu amatā un darba apstākļiem nodrošināšanai.

 II SADAĻA 

ĪPAŠI NOTEIKUMI

 1. nodaļa 

 Vienlīdzīga atalgojuma princips 

5. pants

Diskriminācijas aizliegums

Par vienādu darbu vai par vienādi vērtīgu darbu likvidē jebkādu tiešu vai netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz visiem atlīdzības aspektiem un nosacījumiem.

Ja atalgojuma noteikšanai izmanto profesiju klasifikācijas sistēmu, tās pamatā ir tie paši kritēriji  vīriešiem un sievietēm, un  tā ir veidota  tā, lai nepieļautu nekādu diskrimināciju dzimuma dēļ.

 2. nodaļa 

 Vienlīdzīgas attieksmes princips sociālā arodnodrošinājuma sistēmās 

6. pants

Diskriminācijas aizliegums

Neskarot 5. pantu, nedrīkst būt ne tieša, ne netieša  diskriminācija dzimuma dēļ   sociālā arodnodrošinājuma sistēmās, jo īpaši attiecībā uz:

   a) šādu  sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības apjomu un piekļuves nosacījumiem;
   b) pienākumu veikt iemaksas un iemaksu aprēķināšanu;
   c) pabalstu aprēķināšanu, ietverot papildus pabalstus, kas maksājami attiecībā uz laulāto vai apgādājamiem, un nosacījumiem, kas reglamentē termiņus, kuros ir tiesības uz pabalstiem, un to saglabāšanu.

7. pants

Šo nodaļu piemēro nodarbinātām personām, tostarp pašnodarbinātām personām, personām, kuras pārtraukušas darbu slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma, nelaimes gadījuma vai piespiedu bezdarba dēļ, un darba meklētājiem, kā arī tiem darba ņēmējiem, kas ir pensionējušies vai ir kļuvuši darbnespējīgi, un uz viņu pilntiesīgiem piederīgiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

8. pants

Darbības joma

 1.  Šī  nodaļa   attiecas uz:

  a) arodnodrošinājuma sistēmām, kas nodrošina aizsardzību pret šādiem riskiem:
   i)  slimība,
   ii)  invaliditāte,
   iii)  vecums, tostarp priekšlaicīga pensionēšanās,
   iv)  nelaimes gadījumi darbā un arodslimības,
   v)  bezdarbs;
   b) arodnodrošinājuma sistēmām, kas paredz citus sociālos pabalstus naudā vai graudā un jo īpaši apgādnieka zaudējuma pabalstus un ģimenes pabalstus, ja šie pabalsti veido atlīdzību, ko darba devējs maksā darbiniekam, pamatojoties uz viņa nodarbinātību.

2.  Šī nodaļa attiecas arī uz pensijas sistēmām, kas paredzētas tādai specifiskai darba ņēmēju kategorijai kā ierēdņi, ja saskaņā ar šo sistēmu pabalsti tiek maksāti atkarībā no darba attiecībām ar darba devēju.

9. pants

Izņēmumi no darbības jomas

1.  Šo  nodaļu  nepiemēro:

   a) individuāliem pašnodarbināto personu līgumiem;
   b) sistēmām, kas paredzētas pašnodarbinātām personām un ko veido tikai viens dalībnieks;
   c) nodarbinātu  darbinieku apdrošināšanas līgumiem, kuros darba devējs nav līgumslēdzēja puse;
  d) izvēles nosacījumiem sociālā arodnodrošinājuma sistēmās, ko dalībniekiem piedāvā individuāli, lai viņiem garantētu:
   i)  papildu pabalstus, vai
   ii) iespēju izvēlēties dienu, kurā stājas spēkā parastie pabalsti pašnodarbinātām personām, vai izvēli starp vairākiem pabalstiem;
   e) sociālā arodnodrošinājuma sistēmām, ciktāl pabalstus finansē no iemaksām, ko brīvprātīgi maksā darba ņēmēji.

2.  Šī nodaļa  neietekmē darba devēja tiesības piešķirt pensijas pielikumu personām, kas jau ir sasniegušas pensionēšanās vecumu atbilstīgi sociālā ardnodrošinājuma sistēmai, bet kas vēl nav sasniegušas tādu pensijas vecumu, lai saņemtu ar likumu noteikto pensiju; šāda pielikuma mērķis ir līdz brīdim, kad attiecīgās personas sasniedz ar likumu noteikto pensionēšanās vecumu, vienādot vai tuvināt kopējo šīm personām maksājamo pabalstu summu attiecībā pret to summu, kuru tajos pašos apstākļos maksā pretējā dzimuma personām, kas jau ir sasniegušas ar likumu noteikto pensionēšanās vecumu.

10. pants

Piemēri diskriminācijai dzimuma dēļ

1.  Vienlīdzīgas attieksmes principam pretrunā ir tādi noteikumi, kuri tieši vai netieši pamatojas uz dzimumu un ar kuriem:

   a) nosaka to personu loku, kas var piedalīties sociālā arodnodrošinājuma sistēmā;
   b) nosaka to, vai piedalīšanās kādā sociālā arodnodrošinājuma sistēmā ir obligāta vai pēc izvēles;
   c) paredz dažādus noteikumus attiecībā uz vecumu, kādā pievienojas sistēmai, vai minimālo nodarbinātības laiku, vai to dalības laiku sistēmā, kas vajadzīgs, lai iegūtu tās sniegtos pabalstus;
   d) paredzēt dažādus noteikumus, izņemot tos, kas paredzēti h) un j) apakšpunktā, par iemaksu segšanu, kad darba ņēmējs izstājas no sistēmas, neizpildot nosacījumus, kas garantē atliktas tiesības uz ilgtermiņa pabalstu;
   e) paredz atšķirīgus nosacījumus, lai piešķirtu pabalstus vai ierobežotu šādus pabalstus viena vai otra dzimuma darba ņēmējiem;
   f) nosaka atšķirīgus pensionēšanās vecumus;
   g) aptur tiesību saglabāšanu vai iegūšanu maternitātes atvaļinājumā vai atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ, kas piešķirts ar likumu vai līgumu un par ko maksā darba devējs;
   h) nosaka atšķirīgus pabalsta līmeņus, izņemot tiktāl, ciktāl tas var būt vajadzīgs, lai ņemtu vērā aktuāro aprēķinu faktorus, kuri noteiktu iemaksu sistēmās atšķiras saistībā ar dzimumu; noteiktu iemaksu fondēto pabalstu sistēmās daži elementi var atšķirties, ja summu nevienlīdzība veidojas, piemērojot aktuāros faktorus, kas atšķiras atkarībā no dzimuma laikā, kad ievieš sistēmas finansēšanu;
   i) nosaka atšķirīgus darba ņēmēju iemaksu līmeņus;
  j)  nosaka atšķirīgus darba devēju iemaksu līmeņus, izņemot:
   i)  noteiktu iemaksu sistēmās, ja to mērķis ir vienādot vai tuvināt galīgo pabalstu summu abiem dzimumiem,
   ii)  noteiktu fondēto pabalstu sistēmās, ja darba devēja iemaksas ir paredzētas, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu pietiekamību noteikto pabalstu izmaksu segšanai;
   k)  paredzēt dažādas normas vai tikai noteikta dzimuma darbiniekiem piemērojamas normas, izņemot tās, kas noteiktas h) un j) apakšpunktā, attiecībā uz to tiesību garantēšanu vai saglabāšanu, kuras saistītas ar atliktajiem pabalstiem, kad darba ņēmējs izstājas no sistēmas.

2.  Ja par šīs nodaļas piemērošanas jomā ietilpstošu pabalstu piešķiršanu lemj sistēmas pārvaldības iestādes, tad  tās ievēro  vienlīdzīgas attieksmes principu.

11.  pants

Pašnodarbinātās personas, pārskatīšanas klauzula

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka sociālā arodnodrošinājuma sistēmās, kuras paredzētas pašnodarbinātām personām un ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, pārskata vēlākais 1993. gada 1. janvārī, vai attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras pievienojās pēc šī datuma, tajā datumā, kad attiecīgās dalībvalsts teritorijā sāka piemērot Direktīvu 86/378/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/97/EK.

2.  Šī nodaļa neietekmē tiesības un pienākumus, kas attiecas uz pašnodarbinātu personu dalības laikposmu sociālā arodnodrošinājuma sistēmā pirms minētās sistēmas pārskatīšanas, joprojām attiecināt tās sistēmas noteikumus, kura bija spēkā attiecīgajā laikposmā.

 12.   pants

Pašnodarbinātās personas, atlikšanas klauzula

Sociālā arodnodrošinājuma  sistēmās, kas paredzētas pašnodarbinātām personām, dalībvalsts var atlikt vienlīdzīgas attieksmes principa obligāto piemērošanu, ciktāl tas attiecas uz:

  a) pensionēšanās vecuma noteikšanu, lai piešķirtu vecuma vai izdienas pensijas, un iespējamās sekas attiecībā uz citiem pabalstiem:
   i)  vai nu līdz dienai, kad šādu vienlīdzību panāk ar likumu noteiktajās sistēmās,
   ii)  vai vēlākais līdz laikam, kad šādu vienlīdzību nosaka ar direktīvu;
   b) apgādnieka zaudējuma pensijām - līdz laikam, kad ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā nosaka vienlīdzīgas attieksmes principu ar likumu noteiktajās sociālā nodrošinājuma sistēmās;
   c) direktīvas 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanu attiecībā uz aktuāro aprēķinu faktoriem, līdz 1999. gada 1. janvārim vai attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras pievienojās pēc šī datuma, līdz tam datumam, kad attiecīgās dalībvalsts teritorijā sāka piemērot Direktīvu 86/378/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/97/EK.

13.  pants

Atpakaļejošs spēks

1.  Visi pasākumi, kas īsteno šo  nodaļu attiecībā uz darbiniekiem,  attiecas  uz visiem pabalstiem  atbilstoši sociālā arodnodrošinājuma sistēmai  par nodarbinātības laikposmiem pēc 1990. gada 17. maija, un tos piemēro ar atpakaļejošu spēku līdz minētajam datumam, neskarot darbiniekus un tos, kuri saskaņā ar tiem ceļ prasību, ja pirms minētā datuma ir ierosināta lietas izskatīšana vai celta līdzvērtīga prasība saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Tādā gadījumā īstenošanas  pasākumus piemēro  ar atpakaļejošu spēku līdz 1976. gada 8. aprīlim, un  tie attiecas  uz visiem pabalstiem par nodarbinātības laikposmiem pēc minētā datuma. Tajās dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojās pēc 1976. gada 8. aprīļa un pirms 1990. gada 17. maija, minēto datumu aizstāj ar datumu, kurā attiecīgajās dalībvalstīs sāk piemērot Līguma 141. pantu.

2.  Otrais teikums 1. punktā neietekmē tiesības piemērot darbiniekiem vai tiem, kas aizstāv viņu tiesības, kuri ierosina tiesvedību vai cēla līdzvērtīgu prasību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem līdz 1990. gada 17. maijam, tos dalībvalstu noteikumus, kas attiecas uz termiņiem lietu ierosināšanai saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, ja minētie noteikumi šā veida lietās nav neizdevīgāki kā līdzīgās lietās, kas ir dalībvalsts kompetencē, un ja ar tiem nepadara neiespējamu Kopienas tiesību īstenošanu praksē.

3.  Dalībvalstīs, kas pievienojās pēc 1990. gada 17. maija un kas 1994. gada 1. janvārī bija līgumslēdzējas puses Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu,  1. punkta pirmajā teikumā  minēto 1990. gada 17. maiju aizstāj ar 1994. gada 1. janvāri.

4.  Attiecībā uz pārējām dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 1990. gada 17. maija, 1. un 2. punktā minēto 1990. gada 17. maiju aizstāj ar datumu, kurā attiecīgajās dalībvalstīs sāka piemērot Līguma 141. pantu.

 14.  pants

Elastīgs pensionēšanās vecums

Ja vīrieši un sievietes ar vienādiem nosacījumiem var pretendēt uz elastīgo pensijas vecumu, tad to neuzskata par pretrunā esošu šai nodaļai.

 3. nodaļa 

 Vienlīdzīgas attieksmes princips pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem 

 15.   pants

Diskriminācijas aizliegums

1.  Aizliegta tieša vai netieša diskriminācija dzimuma dēļ sabiedriskajos vai privātajos sektoros, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz:

   a) darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanas iespējām, tostarp atlases kritērijiem, kvalifikācijas novērtēšanu, darbā pieņemšanas nosacījumiem un iecelšanu jebkura līmeņa amatā, neatkarīgi no darbības nozares un visos profesionālās hierarhijas līmeņos, ietverot paaugstināšanu amatā;
   b) pieejamību visu veidu un visu līmeņu profesionālajai orientācijai, profesionālajai izglītībai, kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanās iespējām, tostarp praktiskā darba pieredzei;
   c) nodarbinātības un darba nosacījumiem, tostarp atlaišanu no darba, kā arī atalgojumu, kā paredzēts šajā direktīvā un Līguma 141. pantā;
   d) dalību un iesaistīšanos kādā darba ņēmēju vai darba devēju organizācijā vai jebkādā organizācijā, kuras biedri ir nodarbināti konkrētā profesijā, tostarp šādu organizāciju sniegtās priekšrocības.

2.  Attiecībā uz darba iespējām, tostarp ar tām saistīto apmācību, dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir ar dzimuma piederību saistīta īpašība, nerada diskrimināciju, ja attiecīgo profesionālo darbību rakstura dēļ vai kontekstā, kādā tās tiek veiktas, šāda īpašība veido patiesu un noteicošu profesionālo prasību, ar noteikumu, ka  tās  mērķis ir likumīgs un prasība ir samērīga.

16. pants 

Maternitātes atvaļinājums

1.  Mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti saistībā ar maternitātes vai dzemdību atvaļinājumu ir diskriminācija šīs direktīvas nozīmē.

2.  Sievietei maternitātes atvaļinājumā ir tiesības pēc minētā atvaļinājuma beigām atgriezties savā darbā vai līdzvērtīgā amatā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas nav viņai mazāk labvēlīgi, un gūt labumu no visiem darba apstākļu uzlabojumiem, uz kuriem viņai būtu bijušas tiesības prombūtnes laikā.

 17. pants

Tēva atvaļinājums saistībā ar bērna dzimšanu un adopcijas atvaļinājums

 Šī direktīva neierobežo dalībvalstu tiesības atzīt noteiktas tiesības uz tēva atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un/vai adopcijas atvaļinājumu. Tās dalībvalstis, kas atzīst šādas tiesības, veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu strādājošos vīriešus un sievietes no atlaišanas no darba minēto tiesību izmantošanas dēļ, un nodrošina, lai pēc šāda atvaļinājuma beigām viņiem būtu tiesības atgriezties savā darbā vai līdzvērtīgos amatos ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri nav viņiem mazāk labvēlīgi, un gūt labumu no visiem darba apstākļu uzlabojumiem, uz ko viņiem būtu bijušas tiesības prombūtnes laikā.

 III SADAĻA 

 HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI 

 1. nodaļa 

Aizsardzības līdzekļi un izpilde

 1. sadaļa 

 Aizsardzības līdzekļi 

 18. pants

Tiesību aizsardzība

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai visām personām, kas uzskata sevi par cietušām tāpēc, ka viņām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc to attiecību izbeigšanās, kurās ir notikusi iespējamā diskriminācija, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, tostarp samierināšanas, starpniecības un šķīrējtiesas procedūras, gadījumos, kad dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām, lai panāktu šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildi.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, lai apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kam saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, prasības iesniedzēja vārdā vai atbalstot to, ar viņa piekrišanu varētu iesaistīties jebkurā tiesas un/vai administratīvā procedūrā šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildei.

3.  Šā panta 1. un  2.  punkts neietekmē tos valsts tiesību aktus, kas attiecas uz termiņiem prasības celšanai attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu.

19. pants

Kompensācija vai tiesību atjaunošana

Dalībvalstis ievieš savā iekšējā tiesību sistēmā nepieciešamos pasākumus gadījumiem, ja netiek pildīti šīs direktīvas noteiktie pienākumi, lai nodrošinātu tādus patiesus un efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, kā kompensācija vai tiesību atjaunošana, attiecībā uz cietušās personas zaudējumiem vai tiesību aizskārumu, kas radies no diskriminācijas dzimuma dēļ, tā, lai šie līdzekļi būtu preventīvi un samērīgi attiecībā pret nodarīto kaitējumu. Šādiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar būt a priori noteikts maksimālais ierobežojums, izņemot gadījumus, kad darba devējs var pierādīt, ka vienīgais pretendentam diskriminācijas rezultātā nodarītais kaitējums šīs direktīvas izpratnē ir atteikšanās ņemt vērā viņa darba pieteikumu.

 2. sadaļa 

 Pierādīšanas pienākums 

20. pants

Pierādīšanas pienākums

1.  Dalībvalstis saskaņā ar to tiesību sistēmām veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad personas, kuras uzskata, ka noticis to tiesību aizskārums, nepiemērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, tiesā vai citā kompetentā iestādē paziņo faktus, pēc kuriem var pieņemt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija, atbildētājam ir uzdevums pierādīt, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts.

2.   1. punkts  nekavē dalībvalstis ieviest noteikumus par pierādījumiem, kas ir labvēlīgāki prasītājiem.

3.  Dalībvalstīm nav jāpiemēro 1. punkts procesiem, kuros lietas apstākļu izmeklēšana ir tiesas vai citas kompetentas iestādes uzdevums.

21. pants

Piemērošana

1.   20. pantu   arī  piemēro:

   a) situācijās, uz kurām attiecas Līguma 141. pants, kā arī, Direktīvas 92/85/EEK un 96/34/EK, ciktāl tas attiecas uz diskrimināciju dzimuma dēļ;
   b) visām civillietām vai administratīvajām lietām attiecībā uz sabiedrisko vai privāto sektoru, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredz kompensācijas līdzekļus, ievērojot a) apakšpunktā minētos pasākumus, izņemot ārpustiesas procedūras, kas ir brīvprātīga rakstura vai ir paredzētas valsts tiesību aktos.

2.  Šo nodaļu  nepiemēro kriminālprocesiem, ja vien dalībvalstis neparedz citādāk.

 2. nodaļa 

 Vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestādes – sociālais dialogs 

 22. pants

Vienlīdzības veicināšanas iestādes

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus un izraugās iestādi vai iestādes, lai veicinātu, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminācijas dzimuma dēļ. Šādas iestādes var būt daļa no aģentūrām, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizstāvību vai indivīda tiesību aizsardzību.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai minēto iestāžu kompetencē būtu:

   a) neierobežojot upuru un apvienību, organizāciju vai citu 18. panta 2.  punktā minēto juridisko personu tiesības, neatkarīgas palīdzības sniegšana diskriminācijas upuriem, iesniedzot sūdzības par diskrimināciju;
   b) neatkarīgu izmeklēšanu veikšana par diskrimināciju;
   c) neatkarīgu ziņojumu publicēšana un ieteikumu sagatavošana par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šādu diskrimināciju;
   d) datu un pieredzes apmaiņa ar attiecīgajām Eiropas iestādēm, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

 23.   pants

Sociālais dialogs

1.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts tradīcijām un praksi veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem, kas sekmētu vienlīdzīgu attieksmi, tostarp uzraugot pieņemto praksi darbavietās, profesionālo izglītību, darba iespējas un paaugstināšanu amatā, kā arī uzraugot darba koplīgumus un ētikas kodeksus un veicot pieredzes un veiksmīgu piemēru izpēti un apmaiņu, pamatojoties uz saderīgu dzimuma īpašo datu attīstību un izpēti.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts tradīcijām un praksi nodrošina, ka sociālie partneri, neierobežojot savu autonomiju, sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzību, veicina elastīgus darba nosacījumus ar mērķi atvieglot darba un privātās dzīves saskaņošanu, un attiecīgajā līmenī noslēdz līgumus, kuros nosaka diskriminācijas novēršanas noteikumus 1. pantā minētajās jomās, uz kurām attiecas kolektīvās vienošanās. Šajos līgumos tiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās obligātās prasības un attiecīgie valsts īstenošanas pasākumi.

3.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, darba koplīgumiem vai praksi nodrošina, ka darba devēji metodiski un sistemātiski sekmē vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem profesionālajā izglītībā un saistībā ar darba iespējām, paaugstināšanu amatā un darba apstākļiem. Dalībvalstis rīko arī darba devējiem un sabiedrībai kopumā paredzētas informatīvas kampaņas par jautājumiem, kas ir saistīti ar vienlīdzīgām iespējām nodarbinātības un profesionālos jautājumos.

4.  Šajā nolūkā darba devējiem pieprasa regulāri sniegt darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem attiecīgu informāciju par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm uzņēmumā.

Šādā informācijā iekļauj ziņojumu par pienākumu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem un pārskatu par sieviešu un vīriešu darba pienākumiem, to atalgojumu un atalgojuma atšķirībām, un iespējamajiem pasākumiem stāvokļa uzlabošanai, sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem.

 24.   pants

Dialogs ar nevalstiskajām organizācijām

Dalībvalstis veicina dialogu ar atbilstīgām nevalstiskām organizācijām, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu.

 IV SADAĻA 

 ĪSTENOŠANA 

 25. pants

Atbilstība

Dalībvalstis  veic  visus  vajadzīgos pasākumus, lai nodrošināt, ka:

   a) atceļ normatīvos un administratīvos aktus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam;
   b) pasludina par spēkā neesošiem vai groza tās normas individuālos līgumos vai darba koplīgumos par pilnas slodzes vai nepilnas slodzes darbu, algu tabulās, vienošanās par algām, amatu aprakstos, uzņēmumu darbinieku nolikumos, uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos vai noteikumos attiecībā uz neatkarīgām profesijām un darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, individuālos darba līgumos vai jebkurās citās vienošanās, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam;
   c) sociālā ardnodrošinājuma sistēmas un sociālās drošības sistēmas, kurās ietverti šādi noteikumi, nedrīkst apstiprināt vai pagarināt administratīvā kārtībā.

 26. pants

Aizsardzība pret vajāšanu

Dalībvalstis savā tiesību sistēmā ievieš tādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasargātu darbiniekus, to skaitā darbinieku pārstāvjus, kas paredzēti ar valsts tiesību aktos un/vai praksē, no atlaišanas vai citas negatīvas attieksmes no darba devēja puses, kas ir reakcija uz sūdzību uzņēmumā vai uz jebkuru tiesvedību, kuras mērķis ir panākt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu.

27. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Sankcijām, kas var ietvert kompensācijas maksājumu upurim, jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 35. pantā noteiktajam datumam  par šādiem noteikumiem paziņo Komisijai un tūlīt ziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

 28. pants

Diskriminācijas novēršana

Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi nodrošina, ka darba devēji veic efektīvus pasākumus, lai novērstu visa veida diskrimināciju dzimuma dēļ, jo īpaši uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos darba vietā attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību, paaugstināšanu amatā un darba apstākļiem.

29.  pants

Minimālās prasības

1.  Dalībvalstis drīkst ieviest vai paturēt spēkā noteikumus, kuri ir labvēlīgāki vienlīdzīgas attieksmes principa aizsardzībai, nekā šajā direktīvā noteiktie noteikumi.

2.  Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nav pietiekams pamats, lai pazeminātu darba ņēmēju aizsardzības līmeni tajās jomās, kur to piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības reaģēt uz situācijas izmaiņām ar tādu normatīvu un administratīvu aktu pieņemšanu, kas atšķiras no tiem, kuri ir spēkā šīs direktīvas izziņošanas brīdī, ar noteikumu, ka tiek ievēroti šīs direktīvas noteikumi.

30. pants

Direktīva 96/34/EK un tās pārskatīšana

1.  Šī direktīva neietekmē Direktīvas 96/34/EK noteikumus.

2.  Kopā ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm ir jāpārbauda, vai Direktīva 96/34/EK ir pietiekama un efektīva. Pārbaudē galveno uzmanību pievērš to sieviešu un vīriešu situācijas uzlabošanai, kuriem ir grūtības apvienot ģimenes dzīvi ar darba pienākumiem.

31. pants 

Dzimumu vienlīdzības nodrošināšana

Dalībvalstis, izstrādājot un īstenojot normatīvos un administratīvos aktus, plānus un pasākumus darbības jomās, kas minētas  šajā direktīvā ,aktīvi ņem vērā vīriešu un sieviešu vienlīdzības mērķi.

 32.  pants

Informācijas izplatīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, kopā ar jau spēkā esošajiem noteikumiem dara zināmus visām iesaistītajām personām, izmantojot visus piemērotos līdzekļus, piemēram, darba vietā un saistībā ar darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā.

 V SADAĻA 

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

 33.  pants

Ziņojumi

1.  Līdz ... (18) dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu nepieciešamo informāciju, lai varētu sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.

2.  Neskarot  1.  punktu, dalībvalstis reizi četros gados dara Komisijai zināmus jebkurus pasākumus , kas pieņemti saskaņā ar Līguma 141. panta 4. punktu, kā arī ziņojumus par minētajiem pasākumiem un to īstenošanu. Pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija reizi četros gados pieņem un publicē ziņojumu, kurā nosaka jebkuru pasākumu salīdzināmo novērtējumu, ņemot vērā Deklarāciju Nr. 28, kas pievienota Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam.

3.  Dalībvalstis novērtē 15. panta 2. punktā noteiktos nodarbinātības pasākumus, lai, ņemot vērā sociālo attīstību, pieņemtu lēmumu, vai ir attaisnojami saglabāt minētos izņēmumus. Tās paziņo Komisijai par šī novērtējuma rezultātiem reizi četros gados. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija reizi četros gados sastāda ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

34. pants

Pārskatīšana

Līdz ... (19)* Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un, ja vajadzīgs, ierosina attiecīgus grozījumus.

35. pants

Īstenošana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ... (20) vai vēlākais līdz šim datumam nodrošina, ka darba devēji un darbinieki pieņem attiecīgus noteikumus, noslēdzot vienošanos. Dalībvalstis pieņem nepieciešamos pasākumus, lai varētu garantēt Direktīvā paredzētos rezultātus. Tās paziņo Komisijai šos noteikumus.

Gadījumos, kad dalībvalstis šos noteikumus pieņem, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno noteikumu oficiālajai publikācijai. Tās arī iekļauj teikumu, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos noteikumos uzskata par norādēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā jāformulē šāds teikums.

Pienākums pārņemt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums pārņemt noteikumus, kas nav būtiski mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

Dalībvalstis paziņo Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, kopā ar tabulu, kas norāda to, kā šīs direktīvas noteikumi atbilst valstu pieņemtajiem noteikumiem.

36. pants

Atcelšana

1.  Direktīvas 75/117/EEK, 76/207/EEK, 86/378/EEK un 97/80/EK, kurās grozījumi izdarīti ar 1. pielikuma A daļā minētajām direktīvām, tiek atceltas ar dienu, kas norādīta šīs direktīvas 35. pantā, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar termiņiem 1. pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

2.  Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu 2. pielikumā.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1.PIELIKUMS

A daļa

Atceltās direktīvas ar secīgiem grozījumiem

(minētas 36. panta 1. punktā)

Padomes Direktīva 75/117/EEK

OV L 45, 19.2.1975.

Padomes Direktīva 76/207/EEK

OV L 39, 14.2.1976.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/73/EK

OV L 269, 5.10.2002.

Padomes Direktīva 86/378/EEK

OV L 225, 12.8.1986.

Direktīva 96/97/EK

OV L 46, 17.2.1997.

Padomes Direktīva 97/80/EK

OV L 14, 20.1.1998.

Direktīva 98/52/EK

OV L 205, 22.7.1998.

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 36. panta 1. punktā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

Piemērošanas datums

Direktīva 75/117/EEK

19.2.1976.

Direktīva 76/207/EEK

14.8.1978.

Direktīva 86/378/EEK

1.1.1993.

Direktīva 96/97/EK

1.7.1997.

1990. gada 17. maijs, attiecībā uz algotiem darbiniekiem, izņemot tos darbiniekus, kuri pirms šī datuma ir uzsākuši tiesvedību vai iesnieguši līdzvērtīgu prasību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai tiem, kas šādu darbinieku vārdā iesniedz sūdzību.

Direktīvas 86/378/EEK 8. pants, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/97/EK – vēlākais 1993. gada 1. janvārī.

Direktīvas 86/378/EEK 6. panta 1. punkta i) daļas pirmais ievilkums, kas ievietots ar Direktīvu 96/97/EK – vēlākais 1999. gada 1. janvārī.

Direktīva 97/80/EK

1.1.2001.

Attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti – 2001. gada 22. jūlijs.

Direktīva 98/52/EK

22.7.2001.

Direktīva 2002/73/EK

5.10.2005.

2.PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 75/117/EEK

Direktīva 76/207/EEK

Direktīva 86/378/EEK

Direktīva 97/80/EK

Šī direktīva

-

1. panta 1. punkts

1. pants

1. pants

1. pants

-

1. panta 2. punkts

-

-

-

-

2 panta 2. punkta pirmais ievilkums

-

-

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

-

2. panta 2. punkta otrais ievilkums

-

2. panta 2. punkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

-

2. panta 2. punkta trešais un ceturtais ievilkums

-

-

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts un d) apakšpunkts

-

-

-

-

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

-

-

2. panta 1. punkts

-

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts

-

2. panta 3. un 4. punkts

-

-

2. panta 2. punkts

-

-

3. pants

-

3. panta 1. punkts

-

2. panta 7. punkta pirmais apakšpunkts

5. panta 2. punkts

-

3. panta 2. punkts

-

2. panta 7. punkta ceturtā apakšpunkta pirmais teikums

-

-

1. pants

-

-

-

5. pants

-

-

5. panta 1. punkts

-

6. pants

-

-

4. pants

-

8. panta 1. punkts

-

-

-

-

8. panta 2. punkts

2. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts

-

-

2. panta 3. punkts

-

9. panta 2. punkts

-

-

6. pants

-

10. pants

-

-

8. pants

-

11. pants

-

-

9. pants

-

12. pants

-

-

-

-

13. pants

-

-

9.a pants

-

14. pants

-

2. panta 1. punkts un 3. panta

1. punkts

-

2. panta 1. punkts

15. panta 1. punkts

-

2. panta 6. punkts

-

-

15. panta 2. punkts

-

9. panta 2. punkts

-

-

-

2. panta 8. punkts

-

-

-

2. panta 7. punkta trešais apakšpunkts

-

-

16. panta 1. punkts

-

2. panta 7. punkta otrais apakšpunkts

-

-

16 panta 2. punkts

-

2. panta 7. punkta ceturtā apakšpunkta otrais un trešais teikums

-

-

17. pants

2. pants

6. panta 1. punkts

10. pants

-

18. panta 1. punkts

-

6. panta 3. punkts

-

-

18. panta 2. punkts

-

6. panta 4. punkts

-

-

18. panta 3. punkts

-

6. panta 2. punkts

-

-

19. pants

-

-

-

4. pants

20. pants

-

-

-

3. pants

21. pants

-

8.a pants

-

-

22. pants

-

8.b pants

-

-

23. pants

-

8.c pants

-

-

24. pants

3. un 6. pants

3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

-

-

25. panta a) apakšpunkts

4. pants

3. panta 2. punkta b) apakšpunkts

7. panta a) apakšpunkts

-

25. panta b) apakšpunkts

-

-

7. panta b) apakšpunkts

-

25. panta c) apakšpunkts

5. pants

7. pants

11. pants

-

26. pants

6. pants

-

-

-

-

-

8.d pants

-

-

27. pants

2. panta 5. punkts

28. pants

-

8.e panta 1. punkts

-

-

-

-

8.e panta 2. punkts

-

6. pants

29. pants

-

1. panta 1.a punkts

-

-

31. pants

7. pants

8. pants

-

5. pants

32. pants

9. pants

10. pants

12. panta 2. punkts

7. panta ceturtā daļa

33. pants

-

-

-

-

34. pants

8. pants

9. panta

1. punkta pirmā

daļa un 9. panta 2. un 3. punkts

12. panta 1. punkts

7. panta pirmā, otrā un trešā

daļa

35. pants

-

9. panta 1. punkta otrā

daļa

-

-

-

-

-

-

-

36. pants

-

-

-

-

37. pants

-

-

-

-

38. pants

-

-

Pielikums

-

-

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV C , ., lpp. .
(3) OV C , ., lpp. .
(4) OV C , ., lpp. .
(5) OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).
(6) OV L 225, 12.8.1986., 40. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/97/EK (OV L 46, 17.2.1997., 20. lpp.).
(7) OV L 45, 19.2.1975., 19. lpp.
(8) OV L 14, 20.1.1998., 6. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/52/EK (OV L 205, 22.7.1998., 66. lpp.).
(9) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
(10) 1990 ECR I-1889.
(11) [1994] ECR I-4471.
(12) [2002] ECR I-7007.
(13) OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.
(14) OV L 145, 19.6.1996., 4. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/75/EK (OV L 10, 16.1.1998., 24. lpp.).
(15) OV C 218, 31.7.2000., 5. lpp.
(16) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(17) Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.).
(18)* Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(19)** Piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(20)* Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.


Likumi, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām ("Roma II") ***I
PDF 472kWORD 137k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām ("Roma II") (KOM(2003)0427‐C5-0338/2003‐2003/0168(COD))
P6_TA(2005)0284A6-0211/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei KOM(2003)0427)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 61. panta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C5-0338/2003),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0211/2005),

1.  Apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;

2.  Prasa Komisijai vēlreiz vērsties Parlamentā, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu grozīt pēc būtības vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  Uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 par likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām ("Roma II")

P6_TC1-COD(2003)0168


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību(3),

tā kā

(1)  Savienība kā savu mērķi ir noteikusi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas saglabāšanu un attīstību. Tālab Kopienai jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās ar pārrobežu ietekmi, ciktāl tas vajadzīgs iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, to skaitā pasākumi, lai veicinātu dalībvalstīs piemērojamo kolīzijas normu saderību;

(2)  Lai efektīvi īstenotu Amsterdamas Līguma attiecīgos noteikumus, 1998. gada 3. decembrī Tieslietu un iekšlietu padome pieņēma rīcības plānu, kurā bija noteikts, ka juridiska instrumenta sagatavošana par likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, ir viens no pasākumiem, kuri jāveic divu gadu laikā pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā(4);

(3)  Tamperes Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī(5) kā prioritāru jautājumu Eiropas tiesībaizsardzības telpas izveidei apstiprināja principu par tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu. Savstarpējās atzīšanas programmas projektā(6) ir noteikts, ka pasākumi, kas attiecas uz kolīzijas normu saskaņošanu ir papildu pasākumi, kuri veicina minētā principa īstenošanu;

(4)  Lai uzlabotu tiesas procesu iznākuma paredzamību, tiesisko noteiktību un spriedumu brīvu apriti, iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgs, lai attiecībā uz dalībvalstīs spēkā esošajām kolīzijas normām būtu noteikts viens un tas pats valsts likums neatkarīgi no tiesas, kurā ir iesniegta prasība;

(5)   Šīs regulas darbības joma un noteikumi ir jānosaka tā, lai tā atbilstu Padomes 2000. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un par spriedumu civilajās un komerciālajās lietās atzīšanu un realizēšanu(7) un Regulu (EK) Nr. ../… par likumu, kas piemērojams līgumsaistībām ("Roma I"(8));

(6)  Cenšanās panākt Kopienas tiesību konsekvenci nozīmē, ka šī regula nedrīkst skart noteikumus, kas attiecas uz vai ietekmē piemērojamo likumu un kas ir sekundārajos tiesību aktos, izņemot šo regulu, piemēram, kolīzijas normas īpašos jautājumos, Kopienas izcelsmes imperatīvās normas un iekšējā tirgus tiesiskos pamatprincipus. Rezultātā šai regulai jāveicina iekšējā tirgus pienācīga darbība, jo īpaši preču un pakalpojumu brīva aprite;

(7)  Tikai vienotas normas, kas piemērojamas neatkarīgi no likuma, kurš noteikts ar šādām normām, var novērst konkurences izkropļojumus starp konkurentiem Kopienā;

(8)  Ir jābūt kolīziju normām, kas ir tik vienveidīgas, cik iespējams, visās dalībvalstīs, lai samazinātu likuma nenoteiktību. Tomēr prasībai pēc juridiskas noteiktības ir vienmēr jābūt pakļautai primārajai vajadzībai taisnīgi izlemt katru individuālo lietu, un tādēļ tiesām ir vajadzīga zināma rīcības brīvība. Bez tam, ir jārespektē pušu nolūki gadījumos, kad tās ir izdarījušas skaidri izteiktu izvēli attiecībā uz likumiem, kas piemērojami tiesību aizskārumu gadījumos, vai gadījumos, kad tiesa var pamatoti norādīt izdarīt šādu izvēli;

(9)   Regulai jāuzlabo tiesas lēmumu paredzamība un jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp aizskārēja interesēm un aizskartā interesēm. Tai arī jāapmierina pušu pamatotās prasības, lai tiesai konkrētā strīda gadījumā būtu iespējams piemērot tiesību aktus, kas apmierina starptautiskās tirdzniecības un darījumu vajadzības valstu Kopienā bez iekšējām robežām;

(10)  Kolīziju normas, kas izklāstītas šajā regulā, aptver arī saistības, kas pamatotas uz absolūtās atbildības sistēmām, un saistošo faktoru saskaņotie noteikumi attiecas arī uz jautājumu par spēju uzņemties atbildību tiesību aizskārumu gadījumos;

(11)   Attiecībā uz produkta drošumatbildību kolīzijas normai jāatbilst mērķiem par modernā augsto tehnoloģiju sabiedrībā esošo risku taisnīgu sadalījumu, patērētāju veselības aizsardzību, inovācijas sekmēšanu, neizkropļotas konkurences nodrošināšanu un tirdzniecības veicināšanu. Saistība ar aizskartā pastāvīgās dzīvesvietas likumu apvienojumā ar paredzamības klauzulu ir sabalansēts risinājums attiecībā uz šiem mērķiem;

(12)  Šī regula nekavē dalībvalstis piemērot to konstitucionālos noteikumus attiecībā uz preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Par valsti, kurā visbūtiskākais kaitējuma elements vai elementi ir vai var rasties, uzskata to valsti, uz kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, vai, ja nav nosakāms, to valsti, kurā īsteno redaktorisko uzraudzību, un jāpiemēro attiecīgās valsts likums. Valsti, uz kuru publikācija vai raidījums galvenokārt ir vērsts, nosaka, ņemot vērā publikācijas vai raidījuma valodu, vai arī realizācijas vai auditorijas proporcionālo daļu no kopējā realizācijas apjoma vai auditorijas lieluma attiecīgā valstī, vai arī šo apstākļu apvienojumu. Līdzīgi apsvērumi jāpiemēro publikācijām internetā vai citos elektroniskajos sakaru tīklos;

(13)  Sakaru vidē, kuras robežas arvien vairāk paplašinās līdz kontinentālam līmenim, dažādu tiesību aktu formas, kas saistītas ar personību un vēsturiski iedibinātām preses tradīcijām Eiropas Savienībā norāda, ka arī šajā jomā jātiecas pēc vienmērīgām prasībām un strīdu atrisināšanas noteikumiem. Pati preses brīvības būtība, kas izpelnījusies aizsardzību, un tās loma sabiedrībā tomēr norāda, ka procesā prioritāte jāpiešķir medijiem, kas darbojas atbilstoši tiesībām, kas saistītas ar personību, un ir sagatavojušies autonomi un uz vienprātības pamata dibināt sev par obligātu noteicamu Eiropas Mediju Kodeksu un/vai Eiropas Mediju Padomi, kas var sniegt konsolidējošas lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes arī attiecīgajām tiesām. Komisija ir aicināta atbalstīt šo procesu;

(14)  Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem būtu jāsaglabā vispārēji atzītais lex loci protectionis princips. Šajā regulā izteiciens "intelektuālā īpašuma tiesības" jāsaprot kā autortiesības un blakustiesības, sui generis tiesības uz datubāžu aizsardzību un rūpnieciskās īpašumtiesības;

(15)  Īpaši noteikumi būtu jāizstrādā saistībām, kas rodas netaisnas iedzīvošanās vai neuzdotas lietvedības gadījumos;

(16)  Lai saglabātu gribas brīvību, pusēm būtu jāļauj izvēlēties ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamo likumu. Jāaizsargā vājākās puses, nosakot konkrētus nosacījumus par izvēli;

(17)  Ārkārtas apstākļos apsvērumi par sabiedrības interesēm attaisno to, ka dalībvalstu tiesas var piemērot izņēmumus, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību un imperatīvajām normām;

(18)  Cenšanās panākt samērīgu līdzsvaru starp pusēm nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr tas ir piemēroti, jāņem vērā drošības un rīcības noteikumi, kas ir spēkā valstī, kurā izdarīts kaitējums, pat tad, ja ārpuslīgumiskās saistības reglamentē cits likums. Tas nedrīkst attiekties uz tiesiskiem pārkāpumiem attiecībā uz personas neaizskaramību vai godīgu konkurenci;

(19)  Likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, kas radušās streiku vai gatavošanās tiem rezultātā, ir jābūt tās valsts tiesību aktiem, kurā tie tiek veikti vai gatavoti;

(20)  Lai nodrošinātu, ka puses un tiesa atbilstoši izskata piemērojamos likumus, pusēm ir pienākums informēt tiesu par dokumentu izcelsmes procedūru, un likuma vai likumu, ko tās ievēro, aizsardzība ir piemērojama visās vai katrā prasības daļā;

(21)  Dalībvalstu noslēgto starptautisko saistību ievērošana nozīmē, ka šī regula nedrīkst ietekmēt konvencijas attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis. Lai atvieglotu spēkā esošo normu lasāmību, Komisija publicē sarakstu ar attiecīgajām konvencijām "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju;

(22)  Ņemot vērā to, ka ierosinātās darbības mērķi, proti, tiesas lēmumu labāku paredzamību, kā dēļ ar saistošu un tieši piemērojamu Kopienas juridisku instrumentu jānosaka patiesi vienotas normas, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt un tāpēc darbības ietekmes dēļ visā Kopienā to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu regula, kas palielina tiesisko noteiktību, neprasot saskaņot attiecīgās valsts tiesību pamatnormas, nepārsniedz to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

23)   [Saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 3. pantu, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis ir izteikušas apņemšanos piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā; / saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 1. un 2. pantu, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā, un līdz ar to šī regula minētajām dalībvalstīm nav saistoša;]

(24)  Saskaņā ar Protokola par Dānijas nostāju 1. un 2. pantu, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētā dalībvalsts nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā, un līdz ar to šī regula minētajai dalībvalstij nav saistoša,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Darbības joma

1. pants

Materiāltiesiskā darbības joma

1.  Šo regulu piemēro ārpuslīgumiskām saistībām civillietās un komerclietās situācijās, kad ir likumu kolīzija. Tikai šajā regulā netaisnu iedzīvošanos un citu lietu administrēšanu bez pilnvarojuma uzskata par ārpuslīgumisko saistību pārkāpumiem.

Šo nepiemēro ieņēmumu, muitas vai ar administratīviem jautājumiem saistītās lietās vai saistībā ar valsts pārvaldes atbildību attiecībā uz darbību vai nolaidību, kas radusies pienākumu izpildes laikā.

2.  Šīs regulas darbības jomā neietilpst:

   a) ārpuslīgumiskās saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām, kuras uzskata par līdzvērtīgām, tostarp uzturēšanas pienākumiem;
   b) ārpuslīgumiskās saistības, kas izriet vai šķietami izriet no laulāto mantiskajām attiecībām, likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām, kas piemērojamas šādām attiecībām, kam ir salīdzināma ietekme uz laulību un mantošanas;
   c) saistības, kas izriet no vekseļiem, čekiem un parādzīmēm un citiem apgrozāmiem instrumentiem, ciktāl saistības saskaņā ar šādiem citiem apgrozāmiem instrumentiem izriet no to apgrozāmā rakstura;
   d) ārpuslīgumiskās saistības, kas rodas vai iespējami rodas no amatpersonu un biedru personiskās juridiskās atbildības par uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas saistībām, kā arī to uzņēmumu revidentu vai tā locekļu personiskās juridiskās atbildības, kas ir atbildīgi par grāmatvedības dokumentu likumā noteiktās revīzijas veikšanu;
   e) brīvprātīgi radītās ārpuslīgumiskās saistības starp tresta nodibinātājiem, pārvaldītājiem un labuma guvējiem;
   f) ārpuslīgumiskās saistības, kas izriet no kodolpostījumiem;
   g) pierādījumi un procedūras neierobežojot 18. un 19. pantu;
   h) saistības par valsts pārvaldes darbībām, tostarp sabiedriski ievēlētu amatpersonu saistības.

3.  Šī regula neskar to Eiropas Kopienu institūciju tiesību aktu piemērošanu vai pieņemšanu, kuri:

   a) īpašos jautājumos reglamentē kolīzijas normas saistībā ar ārpuslīgumiskām saistībām; vai
   b) paredz normas, kuras piemēro neatkarīgi no valsts likuma, kas saskaņā ar šo regulu reglamentē attiecīgo ārpuslīgumisko saistību; vai
   c) kavē tiesas atrašanās vietas valsts likuma vai šajā regulā noteiktā likuma normas vai normu piemērošanu; vai
   d) nosaka noteikumus, kas domāti, lai dotu ieguldījumu iekšējā tirgus pienācīgā darbībā par ciktāl tos nevar piemērot savienojumā ar privāto starptautisko tiesību normu noteikumiem.

4.  Šajā regulā "dalībvalsts" nozīmē jebkuru dalībvalsti, izņemot [Apvienoto Karalisti, Īriju vai] Dāniju.

2. pants

Vispārējā piemērošana

Jebkuru šajā regulā noteikto likumu piemēro neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav dalībvalsts likums.

II nodaļa

Vienotas normas

1. iedaļa

Normas, kas piemērojamas ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no tiesību aizskāruma

3. pants

Izvēles brīvība

1.  Puses ar vienošanos, kas noslēgta pēc strīda rašanās vai, ja ir iepriekšējas ciešas darījumu attiecības starp līdzvērtīgiem darījumu partneriem ar līgumu, par ko noslēgta brīva vienošanās pirms strīda izcelšanās, var vienoties pakļaut ārpuslīgumisko saistību likumam pēc viņu izvēles. Izvēlei ir jābūt skaidri izteiktai vai pietiekami skaidri paustai pēc lietas apstākļiem. Tā nedrīkst ietekmēt trešo pušu tiesības un saistības un neierobežo obligāto likumu piemērošanu 14. panta nozīmē.

2.  Likums, ko puses izvēlas pašas, neatņem aizsardzību darbiniekam, kurš ir puse darba līgumā, ko viņam piešķirtu imperatīvās normas

   a) valstī, kurā viņš parasti strādā, lai izpildītu savu līgumu; vai
   b) gadījumā, ja darbinieks nestrādā nevienā no valstīm, tiek piemērots tās valsts likums, kurā atrodas uzņēmums, kurā viņš tika pieņemts darbā; vai
   c) tiek piemērots tās valsts likums, ar kuru visciešāk ir saistīts līgums.

3.  Ja citi konkrētās situācijas elementi kaitējuma nodarīšanas laikā bija vienā vai vairākās no Eiropas Kopienas valstīm, pušu izvēle attiecībā uz piemērojamo likumu nedrīkst skart Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

4. pants

Vispārējā norma

1.  Ja nav līguma 3. panta nozīmē un ja šai regulā nav paredzēts citādi, ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamais likums, kas radies tiesību aizskārumu rezultātā, ir tās valsts likums, kurā kaitējums ir noticis vai varētu notikt, neatkarīgi no valsts, kurā notiek kaitējumu izraisošais notikums, un neatkarīgi no valsts vai valstīm, kurā rodas attiecīgā gadījuma netiešās sekas.

2.  Gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā nodarīti miesas bojājumi, taču joprojām direktīvas par apdrošināšanu izpratnē, tiesas, kurā iesniegta prasība, un atbildīgā autovadītāja apdrošinātāja rīcību attiecībā uz kaitējumu veida noteikšanu un prasības summas aprēķināšanu reglamentē tiesību akti, kas ir spēkā cietušās personas pastāvīgās uzturēšanās valstī, ja vien tie ir objektīvi attiecībā uz cietušo.

Attiecībā uz atbildību, piemērojamie likumi ir negadījuma vietā spēkā esošie tiesību akti.

3.  Neatkarīgi no 1. punkta un izņēmumu gadījumiem, ja no visiem lietas apstākļiem ir skaidrs, ka ārpuslīgumiskā saistība acīmredzami ir ciešāk saistīta ar citu valsti, piemēro attiecīgās citas valsts likumu.

Vērā ņemamie faktori, kas nepārprotami saista ārpuslīgumiskās saistības ar citu valsti:

   a) attiecībā uz zaudējumu sadali un rīcībspēju fakts, ka par kaitējumu atbildīgā persona (-s) un persona (-s), kurai (-ām) kaitējums ir nodarīts, pastāvīgi dzīvo vienā valstī vai tas, ka par kaitējumu atbildīgās personas (-u) un personas (-u), kurai kaitējums nodarīts, pastāvīgās dzīvesvietas valsts atbilstošie likumi ir identiski;
   b) iepriekšēja juridiska vai faktiska saistība starp pusēm, piemēram, līgumi, kas ir cieši saistīti ar konkrētajām ārpuslīgumiskām saistībām;
   c) vajadzība pēc rezultāta noteiktības, paredzamības un saskaņas;
   d) likumīgu izredžu aizsardzība;
   e) citu valstu tiesību pamatprincipu piemērošana, un šo tiesību piemērošanas sekas.

4.  Lai atrisinātu jautājumu par piemērojamo likumu, iesaistītā tiesa nepieciešamības gadījumā iesniedz katru specifisku jautājumu atsevišķai izskatīšanai.

2. nodaļa

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz specifiskiem tiesību aizskārumiem un ārpuslīgumiskām saistībām

5. pants

Privātās dzīves un indivīda tiesību pārkāpums

1.  Attiecībā uz likumu, kas piemērojams ārpuslīgumiskai saistībai, kura izriet no privātās dzīves vai indivīda tiesību pārkāpuma, piemēro tās valsts likumu, kurā ir vai varētu rasties visbūtiskākais zaudējuma vai kaitējuma elements.

Ja tiesību pārkāpumu ir izraisījis publikācijas teksts vai raidījums, par valsti, kurā visbūtiskākais kaitējuma elements vai elementi ir vai var rasties, uzskata to valsti, uz kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, vai, ja nav nosakāms, to valsti, kurā īsteno redaktorisko uzraudzību, un jāpiemēro attiecīgās valsts likums. Valsti, uz kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, nosaka, ņemot vērā publikācijas vai raidījuma valodu vai realizācijas vai auditorijas lielumu dotā valstī vai arī šo apstākļu savienojumu.

Šo noteikumu piemēro "mutatis mutandis" publikācijām internetā un citos elektroniskajos sakaru tīklos.

2.  Likums, kas piemērojams tiesībām uz atbildi vai līdzvērtīgiem pasākumiem un citiem aizsargpasākumiem vai aizliegumiem pret izdevēju vai raidorganizāciju saistībā ar publikācijas vai raidījuma saturu, ir tās valsts likums, kur ir raidorganizācijas vai izdevēja pastāvīgā dzīvesvieta.

3.  Šī panta 2. punktu piemēro arī privātās dzīves neaizskaramības vai indivīda tiesību pārkāpumiem, kas radušies personas datu apstrādes rezultātā.

6. pants

Streiks un lokauts

Likumam, kas piemērojams attiecībā uz ārpuslīgumisku saistību, radušos no ekonomiska streika - plānota vai veikta, ir tās valsts likums, kurā darbībai ir jānorisinās vai tā ir norisinājusies.

7. pants

Ceļu satiksmes negadījumi

1.  Līdz laikam, kad Kopiena pieņems precīzus tiesību aktus par likumiem, kas piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem, dalībvalstis piemēro vispārējos noteikumus, kas izklāstīti šajā regulā saskaņā ar 15. pantu vai 1971. gada 4. maija Hāgas Konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu.

2.  Ja ievainojums radies ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, iesaistītajai tiesai jāpiemēro likumi par nodarīto bojājumu apjomu, kas ir spēkā cietušā pastāvīgajā dzīves vietā, ja vien tas nerada netaisnību.

8. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums

1.  Likums, kas piemērojams ārpuslīgumiskai saistībai, kura izriet no intelektuālā īpašuma tiesības pārkāpuma, ir tās valsts likums, kurā tiek meklēta aizsardzība.

2.  Ja tā ir ārpuslīgumiska saistība, kas izriet no Kopienas rūpnieciskā īpašuma vienotas tiesības pārkāpuma, piemēro attiecīgo Kopienas instrumentu. Attiecībā uz visiem jautājumiem, ko attiecīgais instruments nereglamentē, piemērojamais likums ir tās dalībvalsts likums, kurā pārkāpums ir veikts.

9. pants

Netaisna iedzīvošanās

1.  Ja ārpuslīgumiskas saistības, kas radušās no netaisnas iedzīvošanās, attiecas uz jau iepriekš pastāvošām attiecībām starp pusēm - tāda, kā līgums, kas cieši saistīts ar ārpuslīgumiskām saistībām - to regulē ar likumu, kas regulē konkrētās attiecības.

2.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt pamatojoties uz 1. punktu, un pusēm ir pastāvīgās dzīvesvietas vienā un tajā pašā valstī, rodoties notikumam, kas izraisa netaisnu iedzīvošanos - piemērojamais likums ir šīs valsts likums.

3.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt, pamatojoties uz 1. un 2. punktu, piemērojamais likums ir tās valsts likums, kur būtībā radās notikumi, kas izraisīja netaisno iedzīvošanos, neatkarīgi no valsts, kurā notika iedzīvošanās.

4.  Kad no visiem lietas apstākļiem ir skaidrs, ka ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās no netaisnas iedzīvošanās, ir nepārprotami daudz ciešāk saistītas ar citu valsti nekā norādīts 1., 2. vai 3. punktā - piemēro šīs citas valsts likumu.

10. pants

"Negotiorum gestio"

1.  Ja ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās no paveiktajām darbībām bez atbilstoša pilnvarojuma saistībā ar citas personas lietām, attiecas uz jau iepriekš pastāvošām attiecībām starp pusēm - tāda, kā līgums, kas cieši saistīts ar šīm ārpuslīgumiskām saistībām - to regulē ar likumu, kas regulē konkrētās attiecības.

2.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt, pamatojoties uz 1. punktu, un pusēm ir pastāvīgās dzīvesvietas vienā un tajā pašā valstī, rodoties notikumam, kas izraisa zaudējumus vai kaitējumus - piemērojamais likums ir šīs valsts likums.

3.  Kad piemērojamo likumu nevar noteikt, pamatojoties uz 1. un 2. punktu, piemērojamais likums ir tās valsts likums, kur norisinājās darbība.

4.  Kad no visiem lietas apstākļiem ir skaidrs, ka ārpuslīgumiskās saistības, kas radušās no darbībām kas veiktas bez atbilstoša pilnvarojuma saistībā ar citas personas lietām, ir acīmredzami daudz ciešāk saistītas ar citu valsti nekā norādīts 1., 2. vai 3. punktā – piemēro šīs citas valsts likumu.

3. iedaļa

Kopīgas normas, kas piemērojamas ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no tiesību aizskāruma un no darbības, kas nav tiesību aizskārums

11. pants

Ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamo likumu darbības joma

Ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamie likumi saskaņā ar šīs regulas 3. līdz 10. pantu jo īpaši reglamentē:

   a) atbildības pamatu un jomu, tostarp to personu noteikšanu, kuru darbības ir ar paaugstinātu atbildību;
   b) atbrīvojuma iemeslus, kā arī jebkādu atbildības ierobežošanu un dalīšanu;
   c) tādu zaudējumu esamība, veids un novērtējums vai to atlīdzināšana;
   d) pasākumus, ko tiesa saskaņā ar tās procesuālo likumu piešķirto pilnvaru robežās var veikt, lai nodrošinātu kaitējuma novēršanu vai izbeigšanu, vai arī atlīdzināšanu;
   e) kaitējuma novērtējumu, ciktāl tiesību normas to reglamentē;
   f) atlīdzības tiesību pāriešanu;
   g) personas, kas ir tiesīgas saņemt atlīdzību par tām personīgi nodarīto kaitējumu;
   h) atbildību par citas personas darbību;
   i) veidus, kā saistības var dzēst, un noteikumus par noilgumu un termiņiem, tostarp par noilguma perioda sākumu, kā arī perioda pārtraukšanu un apturēšanu.

Ja šajā regulā vai spēkā esošā izvēlētajā piemērojamā likuma līgumā nav paredzēts citādi, iesaistītā tiesa piemēro savas valsts likumus attiecībā uz nodarīto zaudējumu apjomu, ja lietas apstākļi to nepilnvaro piemērot citas valsts likumus.

12. pants

Strīdi par piemērojamo likumu

Ikviens prāvnieks, kurš izvirza prasību vai pretprasību valsts tiesā vai tribunālā, kas atbilst šīs regulas darbības jomai, informē tiesu vai tribunālu un citas puses, sniedzot vienkāršu paziņojumu, kas iekļauts paziņojumā par prasību vai citā līdzvērtīgā ar to likumu vai likumiem saistītā dokumentā, ko prāvnieks uzskata par piemērojamu visām vai atsevišķām savas prasības daļām.

13. pants

Citu valstu tiesību aktu satura noteikšana

1.  Iesaistītā tiesa izsaka savu priekšlikumu citu valstu tiesību satura noteikšanai. Šajā nolūkā var tikt pieprasīta sadarbība starp pusēm.

2.  Ja ir neiespējami noteikt citu valstu tiesību aktu saturu un puses vienojas, piemēro iesaistītās tiesas likumu.

14. pants

Imperatīvās normas

1.  Šīs regulas noteikumi neierobežo tās valsts tiesību normu piemērošanu, kurā atrodas tiesa, gadījumā, kad tās ir imperatīvas, neatkarīgi no ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamā likuma.

2.  Ja saskaņā ar šo regulu ir piemērojams kādas noteiktas valsts likums, var atzīt citas valsts, ar kuru situācija ir cieši saistīta, imperatīvās tiesību normas, ja un ciktāl saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām šādas normas ir jāpiemēro neatkarīgi no ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamajā likuma. Apsverot jautājumu par attiecīgo imperatīvo normu atzīšanu, ņem vērā to raksturu un mērķi, kā arī to piemērošanas vai nepiemērošanas sekas.

15. pants

Drošības un rīcības noteikumi

Neatkarīgi no piemērojamā likuma, nosakot atbildību, ņem vērā, pats par sevi saprotams un ciktāl tas ir pieņemami, drošības un rīcības noteikumus, kas bija spēkā kaitējumu izraisošā notikuma vietā un laikā.

16. pants

Tieša prasība pret aizskārēja apdrošinātāju

Aizskarto personu tiesības iesniegt tiešu prasību pret aizskārēja apdrošinātāju reglamentē ārpuslīgumiskai saistībai piemērojamais likums, izņemot, ja aizskartais izvēlas pamatot savas prasības ar apdrošināšanas līgumam piemērojamo likumu, ja vien šādu iespēju kāds no likumiem nosaka.

17. pants

Subrogācija un jaukta atbildība

1.  Gadījumā, ja saskaņā ar ārpuslīgumisku saistību personai ("kreditoram") ir tiesības attiecībā pret citu personu ("parādnieku") un trešajai personai ir pienākums apmierināt kreditoru, vai tā ir apmierinājusi kreditoru attiecīgās saistības izpildē, likums, kas piemērojams trešās personas pienākumam apmierināt kreditoru, nosaka, vai attiecīgā trešā persona ir tiesīga izmantot pret parādnieku tās tiesības, kuras kreditoram bija attiecībā pret parādnieku saskaņā ar viņu attiecības reglamentējošo likumu, pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā.

2.  Tas pats attiecas uz gadījumu, kad vairākām personām ir viens un tas pats pienākums un viena no tām kreditoru ir apmierinājusi.

18. pants

Formālā spēkā esamība

Vienpusēja tiesiska darbība, kas attiecas uz ārpuslīgumisku saistību, formāli ir spēkā, ja tā atbilst attiecīgo ārpuslīgumisko saistību reglamentējošā likuma formālajām prasībām vai tās valsts likuma formālajām prasībām, kurā attiecīgā darbība ir notikusi.

19. pants

Pierādīšanas pienākums

1.  Ārpuslīgumisku saistību reglamentējošo likumu saskaņā ar šo regulu piemēro, ciktāl attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām tas ietver normas, kuras rada tiesību prezumpciju vai nosaka pierādīšanas pienākumu.

2.  Tiesiskas darbības var pierādīt ar jebkuru no pierādīšanas veidiem, kas ir atzīts ar tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, vai ar kādu no 18. pantā norādītajiem likumiem, saskaņā ar kuriem šāda darbība formāli ir spēkā, ar noteikumu, ka šāds pierādīšanas paņēmiens var tikt izmantots tiesā.

3.  Neievērojot 12. un 13. pantu un šī panta 1. un 2. punktu, šīs regulas noteikumi neattiecas uz pierādījumiem un procedūru.

III nodaļa

Citi noteikumi

20. pants

Pielīdzināšana kādas valsts teritorijai

Šajā regulā kādas valsts teritorijai pielīdzina:

   a) iekārtas un citu aprīkojumu dabas resursu izpētei un izmantošanai jūras gultnes tajā daļā, uz vai zem tās daļas, kas atrodas ārpus valsts teritoriālajiem ūdeņiem, ja attiecīgajai valstij saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir suverēnas tiesības tur pētīt un izmantot dabas resursus;
   b) kuģi, kurš atrodas tāljūrā un kurš ir reģistrēts attiecīgajā valstī vai uz kura ir kuģa sertifikāts vai pielīdzināms dokuments, kas izdots attiecīgajā valstī vai tās vārdā, vai arī kurš pieder attiecīgās valsts valstspiederīgajam, ja tas nav reģistrēts attiecīgajā valstī vai uz tā nav kuģa sertifikāta vai pielīdzināma dokumenta;
   c) gaisa kuģi, kas atrodas gaisa telpā un kas ir reģistrēts attiecīgajā valstī vai tās vārdā, vai arī iekļauts tās valstiskās piederības reģistrā, vai kas pieder attiecīgās valsts valstspiederīgajam, ja tas nav reģistrēts vai iekļauts valstiskās piederības reģistrā.

21. pants

Pielīdzināšana pastāvīgajai dzīvesvietai

1.  Par sabiedrības, firmas vai citas juridiskas personas pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās galveno darbības vietu. Tomēr, ja kaitējumu izraisošais notikums noticis vai kaitējums radies meitasuzņēmuma, filiāles darbības laikā vai jebkurā citā darbības vietā, par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās darbības vietu.

2.  Ja kaitējumu izraisošais notikums noticis vai kaitējums radies fiziskas personas uzņēmējdarbības laikā, par fiziskās personas faktisko pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās darbības vietu. Ja attiecīgā darbība notiek piederības valstī vai dažādās valstīs, šīs fiziskās personas oficiāli reģistrētā adrese ir tā pastāvīgā rezidence.

3.  Šīs regulas 5. panta 2. punkta vajadzībām par raidorganizācijas pastāvīgo dzīvesvietu uzskata tās darbības vietu saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/552/EEK(9).

22. pants

Atgriezeniskās norādes nepiemērojamība

Šajā regulā norādīto attiecīgās valsts likumu piemērošana nozīmē attiecīgajā valstī spēkā esošo to tiesību normu piemērošanu, kas nav starptautisko privāttiesību normas.

23. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām

1.  Gadījumā, kad kādā valstī ir vairākas teritoriālās vienības, no kurām katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām, nolūkā noteikt saskaņā ar šo regulu piemērojamo likumu katra teritoriālā vienība ir pielīdzināma valstij.

2.  Valstij, kurā dažādām teritoriālajām vienībām ir savas tiesību normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām, nav pienākuma piemērot šo regulu kolīzijām tikai starp attiecīgo vienību likumiem.

24. pants

Tiesas atrašanās vietas valsts sabiedriskā kārtība

1.  Šajā regulā norādītā kāda likuma piemērošanu var atteikt tikai tad, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību.

2.  Ja šāda piemērošana pārkāpj pamattiesības un brīvību, kā tas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, nacionālajos konstitucionālajos noteikumos un starptautiskajā cilvēktiesību likumā, jebkuras valsts likumu noteikumu piemērošanu, ko nosaka šī regula, var noraidīt un/vai piemērot foruma likumus.

3.  Turklāt, šajā regulā noteikto noteikumu piemērošana, kā rezultātā tiek piedzīta nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, kā, piemēram, papildatlīdzība par zaudējumiem kā brīdinājums vai zaudējumu atlīdzināšana kā sods, var tikt uzskatīta par pretēju foruma sabiedriskajai kārtībai.

4.  Gadījumos, kad saskaņā ar šo regulu, norādītie noteikumi ir tāpat piemērojami dalībvalstī, sabiedriskās politikas izņēmumus var piemērot tikai pēc kādas puses pieprasījuma.

25. pants

Saistība ar starptautiskām konvencijām

1.  Šī regula neskar to starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses dalībvalstis ir šīs regulas pieņemšanas laikā un kurās saistībā ar īpašiem jautājumiem ir noteiktas kolīzijas normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām

2.  Šīs regulas noteikumi ir nozīmīgāki par starptautiskajām konvencijām, kas noslēgtas starp divām vai vairākām dalībvalstīm, ja šīs konvencijas ir uzskaitītas 1. pielikumā.

3.  Ja visi citi konkrētās situācijas elementi kaitējuma nodarīšanas laikā ir vienā vai vairākās dalībvalstīs, šīs regulas noteikumi ir prioritāri salīdzinājumā ar 1971. gada 4. maija Hāgas Konvenciju par likumiem attiecībā uz satiksmes negadījumiem.

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

26. pants

25. pantā minēto konvenciju saraksts

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā ... informē Komisiju par 25. pantā minēto konvenciju sarakstu. Pēc minētā datuma dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu konvenciju jebkuru denonsēšanu.

2.  Komisija publicē 1. punktā minēto konvenciju sarakstu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" sešu mēnešu laikā pēc pilnīgā saraksta saņemšanas.

27. pants

Apskats

Ne vēlāk kā ...(10) , Komisija saskaņā ar 1. un 2. punktu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomiskajai un sociālajai komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un, ja nepieciešams, iesniedz turpmākus priekšlikumus tās pieņemšanai:

1)   sagatavojot šo ziņojumu, Komisija pievērš īpašu uzmanību veidam, kādā citu valstu tiesību akti tiek aplūkoti dažādās jurisdikcijās, un kā tiek aplūkots zaudējumu atlīdzināšanas jautājums konkrētās jurisdikcijās, tai skaitā papildatlīdzības par zaudējumiem kā brīdinājuma vai zaudējumu atlīdzināšanas kā soda iespēja.

2)   tā arī izvērtē, vai jāierosina Kopienas tiesību akti, kas apskata likumus, kas piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem. Ziņojums ietver analītisku pētījumu par apjomu, kādā dalībvalstu tiesas piemēro praksē citu valstu tiesības; tai skaitā ieteikumus, kas attiecas uz kopējas pieejas vēlamību citu valstu tiesību piemērošanā.

3)   sakaru vidē, kuras robežas arvien vairāk paplašinās līdz kontinentālam līmenim, dažādu tiesību aktu formas, kas saistītas ar personību un vēsturiski iedibinātām preses tradīcijām Eiropas Savienībā norāda, kā arī šajā jomā jātiecas pēc vienmērīgām prasībām un strīdu atrisināšanas noteikumiem. Pati preses brīvības būtība, kas izpelnījusies aizsardzību, un tās loma sabiedrībā tomēr norāda, ka procesā prioritāte jāpiešķir medijiem, kas darbojas atbilstoši tiesībām, kas saistītas ar personību, un ir sagatavojušies autonomi un uz vienprātības pamata dibināt sev par obligātu noteicamu Eiropas Mediju Kodeksu un/vai Eiropas Mediju Padomi, kas var sniegt konsolidējošas lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes arī attiecīgajām tiesām. Komisija ir aicināta apsvert, ciktal iespējams atbalstīt šādu procesu, kā arī ziņojumā ietvert priekšlikumus, kada veidā jāveic talejoši pasākumi.

28. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana laikā

Šī regula stājas spēkā ....

Tās attiecas uz ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no darbībām, kuras notikušas pēc tās stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV C 241, 28.9.2004., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija nostāja.
(4) Padomes un Komisijas rīcības plāns par to, kā vislabāk īstenot Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.).
(5) Prezidentūras 1999. gada 16. oktobra secinājumu 28.–39. punkts.
(6) OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp.
(7) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 10. lpp.).
(8) OV L
(9) Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).
(10)* Trīs gadus pēc šīs regulas pieņemšanas datuma.


ANO/EEK Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem *
PDF 187kWORD 31k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam Eiropas Kopienas vārdā noslēgt ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (KOM(2004)0635 ‐ C6–0062/2005 ‐ 2004/0232(CNS))
P6_TA(2005)0285A6-0170/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2004)0635)(1),

–   ņemot vērā ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

–   ņemot vērā EK līguma 175.  panta 1. punktu, 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu un 300. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6–0062/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6–0170/2005),

1.   apstiprina šī protokola noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV vēl nav publicēts.


Saskaņošanas procedūra (2006. gada budžets)
PDF 236kWORD 52k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pilnvarām 2006. gada budžeta saskaņošanas procedūrai pirms Padomes pirmā lasījuma (2005/2080(BUD))
P6_TA(2005)0286A6-0223/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maijā noslēgto Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (1),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. aprīļa Rezolūciju par 2006. gada budžetu: Komisijas politikas gada stratēģijas ziņojums (APS)(2),

–   ņemot vērā 2006. gada provizorisko budžeta projektu (PBP),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6–0223/2005),

1.   ir pilnībā apņēmies izpildīt tā rezolūcijā par politikas gada stratēģiju minētos 2006. gada pamatmērķus; vienlaicīgi uzsver uzdevumu veiksmīgi izpildīt saistības, kuras Eiropas Savienība uzņēmusies kārtējā finanšu plānā un 2004. gada novembra budžeta saskaņošanas sanāksmē;

2.   atgādina, ka maksimālā summa, ko 2006. gadā var finansēt ar elastības fondu, neskaitot iespējamu turpmāku līdzekļu piesaisti 2005. gadā, ir EUR 320 miljoni;

3.   uzsver, ka 2006. gada budžetā ir svarīgi ievērot reāli izpildāmu maksājumu līmeni; uzskata, ka ļoti pieticīgais Komisijas budžeta priekšlikums, aptverot 1,02 % no nacionālā kopienākuma (NKI), kas ir par EUR 1,19 miljardiem mazāk salīdzinājumā ar 1,03 % no 2005. gada PBP ierosinātā NKI, jāsamēro ar patiesajām vajadzībām un izpildes iespējām; norāda, ka Komisijas priekšlikums ir daudz zemāks par 1,08 % augstāko robežu kārtējā finanšu plānā;

4.   atzīmē Komisijas paziņojumu 2005. gada 5. aprīļa trialogā, ka, lai šādas summas iekļautu Padomes budžeta projektā, nepieciešama Padomes un Parlamenta vienošanās par līdzekļu pārvietošanu no 1.a apakškategorijas uz 1.b apakškategoriju; vēlas to izpildīt, saskaņā ar 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā minētajām procedūrām formāli pārskatot apakškategoriju finanšu augstāko robežu;

5.   uzskata, ka PBP paredzētie līdzekļi attiecībā uz lauksaimniecības tirgu intervences maksājumiem un tiešo atbalstu, kā arī izdevumiem saistībā ar lauku attīstību veido absolūto minimumu; atgādina, ka jebkāds līdzekļu samazinājums var radīt nopietnas sekas attiecīgajā nozarē, un jo mazāk tas attaisnojams tāpēc, ka 2004. gada decembrī pielāgotajā finanšu plānā pieejama būtiska rezerve;

6.   ņem vērā zivsaimniecības nolīgumiem paredzēto līdzekļu ierosināto apjomu; norāda, ka jāuzsāk sarunas par nolīgumu atjaunošanu ar Angolu, Gabonu, Gvineju Bisavu, Kapoverdi, Kiribati, Mauritāniju, Santomē un Senegālu, un šim mērķim rezervē paredzēti EUR 124 miljoni; apšauba līdzekļu daudzumu EUR 8 miljonu apmērā, kas paredzēts iespējamu jaunu nolīgumu noslēgšanai ar Alžīriju, Horvātiju, Keniju, Lībiju un Maroku; atgādina, ka laikā no 1995. gada līdz 1999. gadam Marokai ik gadus tika piešķirti EUR 125 miljoni; cer no Komisijas saņemt papildu informāciju par rezerves līdzekļu apjomu;

7.   uzskata, ka maksājumu apropriācijas strukturālajiem pasākumiem jāpiešķir, pamatojoties uz patiesām vajadzībām, un uzsver, ka Komisija izstrādājusi PBP, ņemot vērā pēdējās pieejamās prognozes; uzskata, ka vispārējs maksājumu apropriāciju izpildes novērtējums, ko jūlija beigās veiks Komisija, palīdzēs pārskatīt maksājumu vajadzības un nodrošināt, ka faktiskajām vajadzībām 2006. gadā būs piešķirts vajadzīgais līdzekļu daudzums;

8.   norāda, ka 10 jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā – sākums ilgam kohēzijas procesam – nozīmē jaunus uzdevumus Kohēzijas politikā; uzsver, ka Kohēzijas politikā vairāk jākoncentrējas uz reģioniem, lai nākotnē izvairītos no jebkādām iespējamām jauno dalībvalstu un mazāk attīstīto ES-15 reģionu domstarpībām;

9.   uzstāj, ka joprojām jāatbalsta PEACE programma Ziemeļīrijā, tomēr, tā kā 2.b apakškategorijā pieejami EUR 62 miljoni, neuzskata par vajadzīgu samazināt citus prioritāros pasākumus; atzīmē, ka Parlamenta un Padomes vienošanās par šīm divām apakškategorijām neradītu izmaiņas budžeta kategorijā kopumā un var sniegt risinājumu; tādējādi noraida Komisijas pieeju samazināt inovatīvo pasākumu atbalstu vēl par EUR 12 miljoniem, kas netika nolemts 2004. gada 25. novembra saskaņošanas sanāksmes kopējā paziņojumā;

10.   uzskata Komisijas PBP par nepietiekamu apstiprināto politisko mērķu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz Lisabonas stratēģiju un, ņemot vērā to, cik svarīgi ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli, aicina Padomi iesaistīties ar Eiropas Parlamentu nopietnā un konstruktīvā dialogā par to, kā izpildīt šīs politiskās saistības; ierosina šajā sakarā papildus piemērot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 33. punkta noteikumus;

11.   atgādina, ka cilvēkresursi ir Eiropas Savienības nozīmīgākā vērtība, un, īpaši ņemot vērā neseno referendumu rezultātus, ir pārliecināts, ka svarīgāk nekā jebkad ir rast atbalstu jaunu cilvēku vidū; pilnībā atbalsta Eiropadomes pieņemto Jaunatnes aktu kā vienu no Lisabonas stratēģijas īstenošanas instrumentiem; ir pārliecināts, ka 1999. gada 6. maijā noslēgtā Iestāžu nolīguma 33. panta noteikumi ir attiecināmi uz šo gadījumu, un tādējādi vēlas sadarboties ar Padomi, lai palielinātu koplēmuma procedūrā piešķirto finansējumu Socrates un Youth programmām; norāda, ka tas jau ticis darīts iepriekšējā finanšu plānošanas perioda beigās;

12.   pievērš uzmanību tam, ka ir svarīgas ārējās palīdzības programmas, kuras nevarēja paredzēt pašreizējā finanšu plāna pieņemšanas laikā, tādas kā palīdzības programma Afganistānai, Irākai un nesen iesniegtais priekšlikums par atjaunošanas programmas izveidi cunami seku likvidēšanai; izsaka bažas par nepieciešamību atbalstīt jaunu stratēģisku partnerattiecību izveidi un sagaida, ka Padome atzīs pašreizējās grūtības un apņemsies apstiprināt jaunās prioritātes, neapdraudot tradicionālās politikas; norāda uz satraucošu līdzekļu samazinājumu dažām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām un uzskata par nepieciešamu atkārtoti līdzsvarot budžetā paredzētās summas un jaunus līdzekļus; uzsver Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas nozīmi, budžetā iekļaujot atbalstu demokrātiskām pārmaiņām kaimiņvalstīs; jo īpaši izsaka nožēlu par līdzekļu samazinājumu Eiropas Iniciatīvai demokrātijai un cilvēktiesībām, kas ir vienīgā ārējā programma, kuru var piemērot bez uzņēmējvalsts piekrišanas; papildus uzsver nepieciešamību pastiprināt ES lomu starptautiskā līmenī attiecībā uz KĀDP un EDAP jomu un vēlas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas izpētīt vajadzības kopīgajās KĀDP sanāksmēs ar Apvienotās Karalistes prezidentūras pārstāvjiem;

13.   uzsver, ka Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un 2006. gada budžetā paredzēs līdzekļus šo mērķu īstenošanai, tostarp iekļaujot atbilstīgas pozīcijas sociālās infrastruktūras, veselības un izglītības pamatpakalpojumu un "ātras uzvaras pasākumu" atbalstam; izsaka nožēlu, ka, ievērojot pašreizējos budžeta ierobežojumus, budžetā nav iespējams paredzēt līdzekļus nopietnam šo mērķu atbalstam vai iespējamiem atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz cukura nozares reformu;

14.   atkārtoti pievērš uzmanību tam, ka jāsedz pamatotas administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu veiksmīgu jauno dalībvalstu personāla pieņemšanu darbā un visu paplašinātās Eiropas Savienības iestāžu veiksmīgu darbību, ieskaitot darbības programmu efektīvu īstenošanu; vienlaicīgi uzsver vajadzību izmantot finanšu līdzekļus un cilvēkresursus efektīvi un racionāli un noteikt iespējamos iekrājumus, lai nodrošinātu lietderīgu naudas izlietojumu un ievērotu stingru budžeta politiku; atkārtoti prasa, lai Padome decentralizēto aģentūru budžetam un savam budžetam piemēro vienlīdz stingrus budžeta politikas principus;

15.   ņemot vērā jaunāko Komisijas priekšlikumu par grozījumiem Finanšu regulā, aicina Padomi kopā ar Eiropas Parlamentu apspriest veidus, kā veicināt piekļuvi Kopienas programmām un kā vienkāršot atbilstīgās administratīvās un kontroles procedūras; šajā sakarā ierosina organizēt regulāras apspriedes, lai izstrādātu kopīgu pieeju;

16.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0126.


Sieviešu loma Turcijā
PDF 258kWORD 82k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē (2004/2215(INI))
P6_TA(2005)0287A6-0175/2005

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un 2004. gada 6. oktobra ieteikumu par Turcijas virzību uz pievienošanos (KOM(2004)0656) un tā 2004. gada 15. decembra rezolūciju(1) par šo ziņojumu,

—  ņemot vērā Eiropadomes 2004. gada 17. decembra lēmumu sākt sarunas ar Turciju par pievienošanos Eiropas Savienībai,

—  ņemot vērā Kopienas tiesību kopumu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā,

—  ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0175/2005),

A.   tā kā Turcija gatavojas uzsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai 2005. gada 3. oktobrī saskaņā ar Eiropadomes 2004. gada decembra lēmumiem;

B.   tā kā Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)(2) veido daļu no starptautiskajām tiesībām, un tai ir augstāks juridisks spēks nekā Turcijas likumiem, kā to atzīst Turcijas Konstitūcijas 90. pants; un tā kā Turcija kopš 1985. gada ir CEDAW dalībvalsts un kopš 2002. gada arī Konvencijas fakultatīvā protokola dalībvalsts;

C.   tā kā Kopienas tiesību kopuma pieņemšana ir obligāta visām kandidātvalstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai;

D.   tā kā sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība ir daļa no Kopienas tiesību kopuma;

E.   tā kā nesenās tiesiskās reformas Turcijā sieviešu tiesību jomā prasa ilgu laiku Kopienas tiesību kopuma ieviešanā, kaut arī joprojām galvenā problēma ir šo reformu un izmaiņu īstenošana un praktisku rezultātu sasniegšana;

F.   tā kā jaunais Krimināllikums stājās spēkā 2005. gada 1. jūnijā un tā kā pašreiz ir nepieciešams šo likumdošanas attīstības piemēru īstenot praksē;

G.   tā kā iepriekšminētajā kārtējā ziņojumā attiecībā uz sieviešu situāciju norādītas šādas galvenās jomas, kas rada satraukumu: vardarbība pret sievietēm, jo īpaši vardarbība ģimenē un cieņas aizskārumi, augsts analfabētisma līmenis, zema sieviešu pārstāvniecība parlamentā un vietējās varas iestādēs, nepietiekama sieviešu līdzdalība un valdošā diskriminācija darba tirgū;

H.   tā kā zemais ekonomikas un sociālās attīstības līmenis dažos pilsētu un lauku rajonos kopumā un Turcijas mazāk attīstītajos rajonos, kā arī migrācija un ar to saistītās problēmas kā nabadzība un nesaskaņas starp pilsētu rajoniem, saasina sieviešu problēmas šajos rajonos un pasliktina viņu stāvokli, ko nelabvēlīgi ietekmē arī valdošās patriarhālās sociālās struktūras;

I.  – tā kā dažos Turcijas reģionos jaundzimušo reģistrācija nenotiek nekavējoties, un tā kā, praktizējot vēlāku reģistrāciju, jaunu sieviešu vecumu var noteikt patvaļīgi un nepilngadīgas meitenes uzdot par pilngadīgām, tādējādi atzīstot par likumīgām "de facto" piespiedu laulības;

J.   tā kā 2003. un 2004. gadā Turcijas valdības iestādēm un cilvēktiesību organizācijām ziņoja par simtiem spīdzināšanas gadījumu, un tā kā 2003. gadā ES dalībvalstis no Turcijas pilsoņiem (to vidū bija daudz sieviešu), saņēma vairāk nekā 2000 patvēruma pieteikumus;

K.   tā kā trūkst integrētas stratēģijas kurdu sieviešu ekonomisko, sociālo un kultūras vajadzību attīstībai, viņas cieš no ieilgušām problēmām (analfabētisma, vājas veselības, nabadzības, atstumtības, u.c.);

L.   tā kā pastāvošo negatīvas sieviešu diskriminācijas situāciju dažkārt vislabāk var mazināt ar pozitīvas diskriminācijas pagaidu pasākumiem, ko, citu starpā, pieļauj CEDAW, un pastāv izteikta nepieciešamība veidot modeļus attiecībā uz sieviešu lomu ar pārvaldi un lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, tostarp visaugstākajā līmenī;

M.   tā kā Turcijas valdība vēl nav pabeigusi sarunas ar Komisiju attiecībā uz līdzdalību Daphne II(3) programmā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, un šķiet, ka Turcija nevēlas veikt nekādus valsts finansiālos ieguldījumus;

N.   tā kā pēc ANO Bērnu fonda (UNICEF) aplēsēm katru gadu ap 600 000 līdz 800 000 meiteņu, kuras ir sasniegušas obligāto vecumu skolas gaitu uzsākšanai, no skolas apmeklēšanas attur viņu ģimenes, vai arī nepietiekamās infrastruktūras dēļ viņām liegta iespēja apmeklēt esošās lauku skolas;

O.   tā kā būtiski trūkst precīzu datu par sieviešu situāciju Turcijā, jo īpaši attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, un esošie dati neaptver visas ar sieviešu tiesībām saistītās problēmas;

P.   tā kā ir vērojama pastāvīga sieviešu līdzdalības samazināšanās Turcijas darba tirgū;

Q.   tā kā sieviešu politiskā līdzdalība Turcijas lēmējiestādēs ir mulsinoši zema, sievietēm veidojot tikai 4,4% no Parlamenta deputātu skaita un tikai 1% no vietējo asambleju pārstāvju skaita, un ir zema sieviešu skaitliskā līdzdalība ar lēmumu pieņemšanu saistītajos ekonomiskajos un politiskajos centros;

R.   tā kā sieviešu ekonomiskā neatkarība ir izšķiroša, lai viņas spētu aizstāvēt savas tiesības;

S.   tā kā Turcijā esošās 14 patversmes sievietēm, kuras kļuvušas par vardarbības upuriem, neatbilst iedzīvotāju prasībām valstī ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju, un pat spēkā esošajos likumos paredzētās niecīgās iespējas, t.i. patversme visās 250 pašvaldībās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem, nav pienācīgi īstenotas;

T.   tā kā 2005. gada 6. martā policija Stambulā vardarbīgi pārtrauca Starptautiskās Sieviešu dienas demonstrāciju un arestēja sievietes, kas piedalījās demonstrācijā;

1.   uzsver, ka cilvēktiesību ievērošana, tostarp sieviešu tiesības, ir sine qua non dalībai Eiropas Savienībā un aicina Komisiju izvirzīt sieviešu tiesību jautājumu par galveno dienaskārtībā sarunās ar Turciju;

2.   uzsver, ka Turcijas valdībai rūpīgi jāuztur un, kur nepieciešams, jāizveido visas valsts laulību un dzimšanas tiesiskas reģistrācijas sistēma, lai nodrošinātu visu sieviešu un vīriešu pilnīgas tiesības uz pilsonību un iespēju pilnvērtīgi izmantot savas cilvēktiesības, kā, piemēram, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei;

3.   aicina Komisiju pievienošanās sarunās ar Turciju uzstāt, lai jaundzimušo reģistrācija notiktu nekavējoties, tādējādi novēršot ikvienu pretlikumīgas rīcības gadījumu, jo īpaši vēršanos Turcijas Ģimenes lietu tiesā ar iesniegumu nolūkā palielināt meiteņu vecumu tā, lai šīs meitenes varētu oficiāli uzdot par pilngadīgām un tādējādi izvairīties no kriminālvajāšanas piespiedu laulību gadījumos;

4.   augstu vērtē Turcijas valdību un parlamentu par nesenajām likumdošanas reformām, tostarp tādās jomās kā Konstitūcija, Civilkodekss, Kriminālkodekss un Darba kodekss, kas skar sieviešu situāciju; pauž bažas par nepietiekamu attīstību attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu sieviešu tiesību jomā un līdz ar to sagaida konkrētus, dzimumu jautājumam veltītus pasākumus, programmas un projektus šo tiesību aktu īstenošanai, kā arī ilgstošu tiesību aktu ieviešanas pārraudzību, piemēram, regulāri veicot dzimumu līdztiesības novērtēšanu;

5.   augstu vērtē Turcijas valdību par nesenajām tiesiskajām izmaiņām kā rezultātā par goda aizstāvēšanas dēļ izdarītām slepkavībām piemēro mūža ieslodzījumu un ļauj sodīt šo noziegumu līdzzinātājus; augstu vērtē, ka izvarošana laulībā ir atzīta par noziegumu, aicina dalībvalstu valdības sekot šim piemēram;

6.   uzsver nepieciešamību jaunos tiesību aktus īstenot pilnībā un efektīvi un aicina Turcijas valdību nodrošināt, lai par sieviešu stāvokli atbildīgajam ģenerāldirektorātam būtu skaidri noteiktas pilnvaras, pietiekams finansējums un personāls;

7.   aicina Turcijas valdību turpināt un atbilstoši īstenot nepieciešamās reformas attiecībā uz minoritāšu aizsardzību un cieņu valstī, jo īpaši kurdu kopienās Turcijas dienvidaustrumos, kur situācija attiecībā uz sieviešu tiesībām joprojām rada satraukumu (analfabētisms, sociālā atstumtība un darba iespēju liegšana, nabadzība u.c.); aicina Turcijas valdību sadarboties ar šo reģionu pašvaldību vadītājiem, lai izstrādātu un veicinātu mērķorientētas programmas par vienlīdzīgām iespējām un sieviešu tiesībām;

8.   uzsver, ka valdībai ar ģenerāldirektorāta palīdzību un sadarbībā ar sieviešu nevalstiskajām organizācijām jānodrošina holistiska pieeja ar kvalitatīviem un kvantitatīviem mērķiem sieviešu tiesību ievērošanā, kas pilnībā ciena un atzīst sieviešu cilvēktiesības kā indivīdu tiesības, neskatoties uz tradīcijās noteiktajām sievas un mātes lomām, atzīstot pilnīgu politisko līdzdalību, un uzsver, ka valdībai jāīsteno dzimumu līdztiesība atbilstīgi Konstitūcijas 10. pantam, lai izglītotu par sieviešu jautājumiem un lai aizsargātu sieviešu tiesības, kā arī jāizveido atsevišķs dzimumu līdztiesības budžets nacionālā un vietējā līmenī un regulāri jāierosina un jāizstrādā projekti sieviešu tiesību jomā;

9.   apstiprina pilsoniskās sabiedrības pozitīvo lomu neseno likumdošanas reformu īstenošanā un atzīst, ka šo demokrātisko pārmaiņu īstenošanai nepieciešama visu politisko grupu, pilsoniskās sabiedrības, reliģisko apvienību un plašsaziņas līdzekļu informēšana un mobilizācija;

10.   aicina Komisiju, kā arī Turcijas valdību, atzīt sieviešu tiesību organizācijas kā valdības partneres un atbalstīt tās, piešķirot pietiekamu finansējumu un nodrošinot to neatkarību atbilstoši Eiropas Savienības praksei;

11.   aicina Turcijas valdību turpināt jēgpilnu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, sadarboties, kad vien iespējams, un konsolidēt šo sadarbību ar oficiālu un pastāvīgu struktūru un iestāžu palīdzību, kā arī iesaistīt nevalstiskās organizācijas sarunās par pievienošanos ES;

12.   uzsver strukturētas sadarbības nozīmību starp sociālajiem partneriem un starp Turcijas un Eiropas Savienības nevalstiskajām organizācijām, piemēram, īstenojot apmaiņas programmas un "dvīņojot" šādas organizācijas;

13.   paziņo, ka ES finanšu plānos 2007.- 2013. gadam jāparedz pietiekams finansējums Turcijas nevalstiskajām organizācijām saskaņā ar Eiropas iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām;

14.   aicina Komisiju, ņemot vērā tās pievienošanās stratēģijas trešo pīlāru, un sadarbībā ar Turcijas valdību ierosināt un atbalstīt debašu uzsākšanu Turcijas sabiedrībā par sieviešu tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot debatēm par vardarbību, analfabētismu un tiesībām uz izglītību, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos rajonos;

15.   nosoda pārmērīgo policijas struktūru spēka pielietošanu demonstrāciju laikā un atzinīgi vērtē neseno valdības solījumu atbalstīt 2004. gada 17. augusta Iekšlietu ministrijas apkārtrakstu par iespējama neatbilstīga drošības dienestu spēka pielietošanas novēršanu un sodīšanu; mudina valdību vairot informētību par sieviešu tiesībām un nodrošināt apmācību, kā aicināts šajā rezolūcijā;

16.   konstatē, ka sieviešu tiesību aizsardzība praksē joprojām nav pietiekama, īpaši attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, un mudina valdību pievērst lielāku uzmanību tiesību aktu īstenošanai, cita starpā, nekavējoties izveidojot patversmes, atbalstot pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un nodrošinot atbilstošu finansējumu no valsts un pašvaldību budžeta valsts un nevalstisko organizāciju patversmēm, kā arī obligātas apmācības par dzimumu līdztiesības un vardarbības jautājumiem valsts pārvaldes darbiniekiem, policijas, tiesu varas, veselības aprūpes un izglītības darbiniekiem;

17.   aicina Turcijas valdību grozīt Pašvaldību likumu Nr. 5215 par patversmēm, lai vairāku patversmju izveidošanu noteiktu par obligātu visās pašvaldībās ar vairāk kā 50 000 iedzīvotājiem, nodrošināt, ka visas patversmes tiek būvētas un uzturētas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, un veicināt un atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas uztur šādas patversmes un līdzīgas iestādes;

18.   atzīst, ka Turcija jau ir uzsākusi tiesību aktu īstenošanu, un atzinīgi vērtē jau īstenotos individuālos projektus, kā arī atzīst Komisijas pozitīvo lomu šajos projektos;

19.   aicina Turcijas valdību izveidot papildu mazbērnu novietnes, lai sekmētu sieviešu nodarbinātību;

20.   kā pirmo soli atzinīgi vērtē neseno valdības paziņojumu, ka līdz 2005. gada beigām atvērs apmēram 5 papildu patversmes;

21.   mudina Turcijas valdību nopietni pievērsties jautājumam par līdzdalību Daphne II programmā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu;

22.   nosoda poligāmiju, piespiedu laulības, tradīcijās pamatotus noziegumus, goda aizskārumu un vardarbību pret sievietēm kopumā, tostarp seksuālu uzmākšanos darbavietā, un prasa Turcijas valdībai rīkoties saskaņoti gan kā vienotam veselumam, gan kā atsevišķiem kabineta locekļiem un parlamenta deputātiem, lai meklētu veidus šo noziegumu novēršanai un izbeigšanai, paredzēt vienlīdz nopietnus sodus parastu noziegumu un goda aizskāruma gadījumos un organizēt kampaņas, lai vairotu sabiedrības informētību par šiem jautājumiem, kā arī finansiāli atbalstīt nevalstisko organizāciju rīkotās kampaņas par šiem jautājumiem;

23.   mudina valdību veikt pasākumus, lai nodrošinātu vardarbības upuru un liecinieku drošību to tiesas procesu laikā, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm;

24.   atzinīgi vērtē, ka piespiedu nevainības pārbaudes un dzimumorgānu apskates ir atzītas par kriminālnoziegumu, norāda uz tiesas nolēmuma pieprasītiem izņēmumiem, tomēr uzsver, ka pat gadījumos, kad ir šāds tiesas nolēmums, viennozīmīgi ir nepieciešama sievietes piekrišana;

25.   aicina valdību nodrošināt sievietēm, kuras ir kļuvušas vai kurām pastāv risks kļūt par vardarbības upuriem, pienācīgu, viegli pieejamu veselības aprūpi un tiesisko palīdzību, kā arī izveidot tālruņa palīdzības līniju sievietēm, lai viņas varētu ziņot par vardarbību un lūgt palīdzību;

26.   augstu vērtē Turcijas valdību par nesenajām tiesiskajām izmaiņām, kā rezultātā par goda aizskāruma dēļ izdarītām slepkavībām piemēro mūža ieslodzījumu un ļauj sodīt šo slepkavību līdzzinātājus; atzinīgi vērtē, ka izvarošana laulībā ir atzīta par noziegumu, un pieprasa Turcijas valdībai nodrošināt likumā paredzēto sodu efektīvu piemērošanu; aicina dalībvalstis izskaust savās valstīs noziegumus goda aizskāruma dēļ;

27.   lūdz Komisiju atbalstīt neatkarīgu, visaptverošu izplatības pētījumu izstrādi, kas, citu starpā, nodrošinātu ticamus datus, jo īpaši attiecībā uz analfabētisma līmeni sieviešu vidū, sieviešu nodarbinātības problēmām un vardarbības gadījumiem pret sievietēm, jo īpaši par vardarbību ģimenē un slepkavībām goda aizskāruma dēļ, lai palīdzētu attiecīgajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus;

28.   mudina Turciju kā CEDAW un tās Fakultatīvā protokola dalībvalsti ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Papildprotokolu Nr.12(4), kas attiecas uz diskriminācijas novēršanu;

29.   ierosina politiskajām partijām pārskatīt to politisko struktūru un īstenot atbilstīgas stratēģijas, tostarp tādus veicinošus pasākumus kā kvotu noteikšana, lai panāktu līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību vēlētās sapulcēs;

30.   mudina Turcijas politiskās partijas paplašināt sieviešu lomu partijas hierarhijā ārpus sieviešu kompetences jomām, ļaujot viņām ieņemt vadošus amatus partijas organizatoriskajā struktūrā un palielinot informētību par sieviešu līdzdalības nozīmi politikā, kā arī meklēt, apmācīt un atbalstīt sieviešu dzimuma kandidātes politiskajai darbībai, un uzskata, ka šādu politiku var stiprināt sadarbībā ar citām Eiropas politiskajām partijām, veicinot būtisku un abpusēju pieredzes un viedokļu apmaiņu;

31.   atzinīgi vērtē ierosinājumu Turcijas parlamentā izveidot Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ar visām likumdošanas pilnvarām, mudina iespējami īsā laikā pieņemt nepieciešamos tiesību aktus, kā arī aicina šo komiteju regulāri uzturēt sakarus ar Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju;

32.   aicina Turcijas parlamentu nodrošināt arī sieviešu parlamentāriešu pārstāvību ES un Turcijas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācijā;

33.   atkārtoti aicina Turcijas varas iestādes pastiprināt centienus, lai nodrošinātu sieviešu tiesības uz izglītību, un to sieviešu informētību par savām tiesībām, kurām brīvu pieeju izglītībai kavē ar ģimeni, sociālo vai kultūras vidi saistītās grūtības; ierosina Turcijas valdībai garantēt tiesības uz pamatskolas un vidusskolas izglītību, palielināt finansiālo atbalstu vecākiem, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos rajonos, lai mudinātu vecākus izglītot savus bērnus, galveno uzmanību pievēršot meitu izglītošanai, ņemot vērā augsto analfabētisma līmeni sieviešu vidū;

34.   aicina Turcijas valdību veikt nepieciešamos pasākumus, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos rajonos, lai izskaustu analfabētismu, organizējot informatīvas un izglītojošas kampaņas par izglītības nozīmi un tās iespējamo devumu ekonomikai un sabiedrībai, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu izglītošanai;

35.   uzskata, ka integrētas dzimumu līdztiesības izglītības veicināšana, un obligāta to skolnieču/studenšu izglītošana, kuru ģimenes pārsvarā dzīvo attālākos rajonos, palīdzēs uzlabot sociālos standartus un veicinās sabiedrības dialogu par dzimumu līdztiesības jautājumiem, līdz ar to mudina izglītības procesu orientēt uz dzimumu līdztiesību, piemēram, pārskatot izglītības materiālus saskaņā ar CEDAW 5. pantu, kā arī aicina valdību nodrošināt, lai meitenēm un zēniem mācītu par sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem;

36.   aicina Komisiju un Turcijas valdību laist klajā plašsaziņas līdzekļos (televīzijā un radio) kampaņas, kas pievērš uzmanību sieviešu tiesību ievērošanas nozīmīgumam un pozitīvajai ietekmei sabiedrībā un darbavietā;

37.   uzsver, ka Turcijai pilnībā jāievēro Kopienas tiesību aktu kopums attiecībā uz vienādu atalgojumu, iespēju vienlīdzību un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba vietās un darba tirgū, un ka Turcijai jāuzlabo darba tirgus un mūžizglītības pieejamība sievietēm, veicot pasākumus, lai izskaustu diskrimināciju un nodrošinātu iespēju apvienot darbu ar ģimenes dzīvi;

38.   aicina Turcijas valdību sniegt informāciju par situāciju attiecībā uz tādu sieviešu tiesību aizsardzību, kuras darbojas ģimenes uzņēmumā, lauksaimniecībā vai strādā nelegālu darbu;

39.   aicina Turcijas valdību sekmēt apmaiņu starp skolām, asociācijām un citām iestādēm, kur satiktos abu dzimumu jaunieši no Eiropas un Turcijas;

40.   aicina Komisiju un Turcijas valdību turpināt izstrādāt un atbalstīt sieviešu darba un nodarbinātības projektus, tostarp nevalstisko organizāciju izstrādātos projektus, un aicina Turcijas valdību īstenot valsts rīcības plānus attiecībā uz sieviešu nodarbinātību atbilstīgi pašreizējai dalībvalstu praksei;

41.   aicina Eiropas Savienības un Turcijas arodbiedrības un sociālos partnerus sadarboties, lai palielinātu sieviešu nodarbinātību Turcijā un iesaistīšanos dažādos darba tirgus sektoros, veicot izpildfunkcijas;

42.   mudina rūpīgi uzraudzīt sieviešu situāciju Turcijā, katru gadu ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas starpniecību ziņot par šo situāciju, kā arī uzdod Komisijai darīt to pašu;

43.   aicina Komisiju 2005. gada decembrī tās pirmajā ziņojumā Eiropadomei par reformu gaitu, kas noteiks arī sarunu virzību, sistemātiski un visaptveroši raksturot līdz šim panākto attīstību likumdošanas izmaiņā un ieviešanā attiecībā uz sieviešu tiesību aizsardzību;

44.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram un Turcijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0096.
(2) http://www.un.org/womenwatch/daw/cedaw/
(3) OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.
(4) http://www1.umn.edu/humanrts/euro/z31prot12.html


ES un Irāka - iesaistīšanās pamats
PDF 310kWORD 91k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienību un Irāku ‐ iesaistīšanās pamats (2004/2168(INI))
P6_TA(2005)0288A6-0198/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienību un Irāku ‐ "Iesaistīšanās pamats" KOM(2004)0417,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un Komisijas 2004. gada 9. jūnija kopīgo vēstuli par Irāku ‐ "ES vidēji ilga laika stratēģija" D(2004)10111,

–   ņemot vērā Komisijas dokumentu "Komisija par Irāku ‐ Palīdzības programma 2005. gadam", PE/2005/401,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 21. februāra piezīmi par Eiropas Savienības integrēto tiesiskuma misiju Irākā, 6405/3/05 ‐ REV 3,

–   ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma Eiropadomes sanāksmēs Briselē 2003. gada 17. februārī un Solonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā, kā arī Grieķijas prezidentūras paziņojumu Atēnās 2003. gada 16. aprīlī,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2005. gada 25. aprīļa secinājumus,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1483 (2003. g.), 1500 (2003. g.), 1511 (2003. g.) un 1546 (2004.g.),

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas: 2002. gada 16. maija rezolūciju par stāvokli Irākā vienpadsmit gadus pēc Persijas līča kara(1), 2003. gada 30 janvāra(2) un 2004. gada 16. septembra(3) rezolūcijas par stāvokli Irākā(4), 2003. gada 24. septembra ieteikumu Padomei par stāvokli Irākā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. decembra Lēmumu 2004/155/EK par elastības fonda mobilizēšanu Irākas rehabilitācijai un atjaunošanai saskaņā ar 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma(5) 24. punktu;

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6–0198/2005),

A.   tā kā karadarbības sākšanās Irākā neveiksmīgi aizvietoja politisku risinājumu, kura mērķis būtu veicināt politiskās pārmaiņas un demokratizāciju šajā valstī;

B.   tā kā konflikta rezultātā starptautiskā sabiedrība sašķēlās divās pretējās nometnēs,

C.   tā kā karš Irākā, tā dažādie aspekti un sekas, vēl joprojām turpina būt sabiedriskā viedokļa, kā arī Eiropas un ASV valdību jūtīgs jautājums,

D.   tā kā skaidrāki noteikumi par spēka pielietošanu starptautiskajās attiecībās, cīņu pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanu starptautiskajai sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi jautājumi,

E.   tā kā Parlaments ir vienots savā vēlmē rast ātru un visaptverošu risinājumu tām daudzajām problēmām, ar ko Irāka vēl joprojām saskaras,

F.   tā kā ilgo diktatūras gadu un cilvēku apspiešanas, starptautisko sankciju un kara rezultātā Irākā ir sagrautas visas sociālās un politiskās struktūras, radot valstī anarhijas un nedrošības stāvokli,

G.   tā kā paaugstināta nedrošība, terora akti, civilpersonu nolaupīšana un cilvēktiesību pārkāpumi pēdējo mēnešu laikā ir kļuvuši par pastāvīgu parādību un nopietni ietekmē vienkāršo irākiešu ikdienas dzīvi,

H.   tā kā ES nenosūtīja vēlēšanu novērotājus uz 2005. gada janvāra vēlēšanām klātbūtnē vērot notikumus šai valstī, lai gan tā sniedza ievērojamu palīdzību un finansiālu atbalstu vēlēšanu sagatavošanai;

I.   tā kā atjaunošanu nevar uztvert tikai kā vienkāršu ar infrastruktūras atjaunošanu saistītu mehānisku procesu, bet drīzāk gan kā visaptverošas politiskās stratēģijas rezultātu, kas, pamatojoties uz tiesiskuma, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu, nes sev līdzi pārmaiņas gan ekonomikā, gan sociālajā un kultūras vidē;

J.   tā kā, domājot par atjaunošanas stratēģiju, ir jāņem vērā ārējie un starptautiskie faktori, iekšējie faktori un nevalstisko struktūru ieguldījums;

K.   tā kā Irākas sabiedrību un sociālo dzīvi pilnīgi izjauca Sadama Huseina diktatūra, cilvēktiesību pārkāpumi, Irākas iedzīvotāju apspiešana un karadarbība, tad, kopīgi ar Irākas varasiestādēm nosakot svarīgākos uzdevumus un ar ANO un starptautiskās sabiedrības palīdzību, tās ir steidzami jāpārveido visās jomās;

L.  L ņemot vērā irākiešu masveida piedalīšanos valsts pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās, demokrātiskas valdības izveidi Irākā, prezidenta vēlēšanas un darba sākšanu pie jaunās konstitūcijas izstrādāšanas,

M.   tā kā ES Palīdzības programmā 2005. gadam kopumā ir paredzēts finansējums EUR 200 miljonu apjomā un ir noteiktas Irākas pagaidu valdības izstrādātajā valsts attīstības stratēģijā (2005.–2007. gadam) minētās vajadzības;

N.   tā kā Eiropas Savienībai ir cieši jāsadarbojas ar ANO, kam ir noteicošā loma šīs valsts atjaunošanā, kā arī ar citām starptautiskajām organizācijām;

O.   tā kā ES piedalījās Irākai veltītās starptautiskās konferences, kas notika 2005. gada 22. jūnijā Briselē, vadīšanā;

1.   pauž pārliecību, ka jābeidz kavēties pie pagātnes notikumiem un jāraugās nākotnē; ļoti skumst par tiem tūkstošiem civilpersonu un ārvalstu karavīriem, kuri, kā aprēķini rāda, ir gājuši bojā no iebrukuma sākuma, un par nepārtraukti pieaugošo ik mēnesi nogalināto cilvēku skaitu; izsaka nopietnas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos Irākā kopš 2003. gada 1. maijā tika pasludināta karadarbības beigšanās; pauž cerību, ka Irākas kara rezultātā gūtā mācība palīdzēs turpmāk pasaulē īstenot daudzpusīgāku, demokrātiskāku un uz rezultātiem orientētāku konfliktu pārvaldību;

2.   atgādina 2003. gada jūnija Eiropadomes sanāksmes secinājumus; atgādina ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1483(2003) un 1546(2004); atgādina ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1546(2004), kurā tiek pausta starptautiskās sabiedrības gatavība sadarboties un kura kalpo par pamatu efektīvai starptautiskai palīdzībai politiskajām pārmaiņām Irākā, tās politiskās autoritātes un suverenitātes atdzīvināšanai, kā arī Irākas iedzīvotāju samierināšanai ANO vadībā, ievērojot skaidri noteiktu grafiku;

3.   uzskata, ka Sadama Huseina režīma gāšana kalpos Irākas tautai par ceļvedi pretī mierīgai, drošai un demokrātiskai nākotnei, ko tai desmitiem gadu garumā liedza šī režīma piekoptā represīvā politika; uzsver, ka drošība un stabilitāte Irākā un šajā reģionā ir starptautiskās sabiedrības visneatliekamākais uzdevums, jo tas ir būtisks priekšnoteikums moža un brīvprātīga pilsoniskā gara atjaunošanai Irākas pilsoņos; izsaka bažas par pašreizējo nedrošo situāciju, ko rada gan arvien pieaugošais terora aktu skaits, gan uzbrukumi ārvalstu karaspēka daļām; uzskata, ka starptautiskās sabiedrības morālais un politiskais pienākums ir spert atbildes soļus;

4.   uzsver, ka ar mērķi novērst valstī pastāvošo un ieilgušo nedrošības stāvokli un īstenot saistības attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1546 atbalstīto politisko procesu, saskaņā ar 2005. gada 22. jūnijā Briselē notikušās Irākai veltītās starptautiskās konferences dalībnieku viedokli ārkārtīgi svarīgi ir rast politisku risinājumu, lai panāktu vienprātību valsts mērogā;

5.   šajā sakarā atgādina, cik svarīgi ir cīnīties ar visatļautību un veicināt nacionālo samierināšanos, kā arī par nepieciešamību tiesāt visus, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī; nosoda ieslodzīto tiesību un atbilstīgo Ženēvas konvenciju pārkāpumus Abu Ghraib cietumā;

6.   ir ļoti norūpējies par ziņām saistībā ar cilvēku nolaupīšanu un daudzu irākiešu un ārvalstu pilsoņu piespiedu pazušanu Irākā; prasa veikt pilnīgu izmeklēšanu par šo cilvēku pazušanu, tostarp par bijušo politisko bēgli Francijā Abdul Jafar Al-Kubaysi, un pieprasa viņus nekavējoties atbrīvot;

Pārejas posma nacionālās asamblejas vēlēšanas 2005. gada janvārī

7.   vēlreiz izsaka pārliecību, ka Pārejas posma nacionālās asamblejas vēlēšanas bija nepieciešamas, kā pirmais solis ceļā uz mierīgu politiskās iekārtas maiņu valstī un ka tās ļāva vēlētājiem apzināties savu noteicošo lomu, lemjot par valsts politisko nākotni, lai gan vēlēšanas pašas par sevi vēl nenozīmē automātisku demokrātijas iestāšanos; demokrātija nozīmē ņemt vērā šo cilvēku gribu ar viņu ievēlētas pārstāvnieciskās valdības palīdzību;

8.   izsaka gandarījumu par to, ka, neskatoties uz grūtībām, ko radīja nedrošības atmosfēra un vardarbība daudzās valsts daļās, pirmās vēlēšanas notika paredzētajā dienā, un balsošanā piedalījušos pilsoņu skaits bija liels sasniegums, kas skaidri liecināja par Irākas iedzīvotāju apņēmību veidot savu neatkarīgo nākotni ar demokrātisku līdzekļu palīdzību; uzsver drošības būtisko nozīmi demokrātiska procesa izveidē; norāda, ka liela daļa sunnītu minoritātes pilsoņu nepiedalījās vēlēšanās un ka citu minoritāšu pārstāvjiem, piemēram, asīriešiem un turkmēņiem, traucēja piedalīties vēlēšanās; aicina Irākas varasiestādes garantēt šo minoritāšu līdzdalību gaidāmajās vēlēšanās; aicina jaunajā konstitūcijā atzīt arī asīriešu etniskās, nacionālās, reliģiskās un īpašuma tiesības, kā arī viņu tiesības būt par jaunās Irākas neatņemamu sastāvdaļu;

9.   atzīst oficiāli paziņotos vēlēšanu rezultātus un atgādina, ka tie vēl neliecina par uzdevuma izpildi; aicina Irākas parlamentu un jauno valdību pieņemt atklātu un konstruktīvu pieeju, kas būtu vērsta uz visu Irākas sabiedrības slāņu saliedēšanu kopīga valsts politiskā projekta īstenošanai ar mērķi pārvarēt to, ko varētu uzskatīt par institucionālās struktūras sadalīšanos pēc etniskās piederības; izsaka gandarījumu par parlamenta uzaicinājumu jaunajā valdība darboties ministriem, kas pārstāv sunnītu kopienu, un par viņu apstiprināšanu amatos; izsaka gandarījumu par to, ka 31 % no Pagaidu Nacionālajā asamblejā ievēlētajiem deputātiem ir sievietes; atzīmē, ka jaunais Irākas parlaments ir ievēlējis prezidentu, un ļoti cer, ka turpmāk parlaments būs spējīgs regulāri tikties; uzskata, ka jaunā parlamenta un valdības galvenais uzdevums ir stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, it īpaši gatavojot jauno konstitūciju;

10.   atzinīgi vērtē Irākas pagaidu valdības izveidi un premjerministra pūles nodrošināt pilnīgi visu sunnītu ministru iesaistīšanu;

11.   aicina kaimiņvalstis atturēties no iejaukšanās Irākas iekšējās lietās un cienīt tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī Irākas iedzīvotāju vēlmi saviem spēkiem izveidot valsts konstitucionālo un politisko sistēmu;

12.   uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi politiskajām pārmaiņām un jāpalīdz Irākas varasiestādēm sagatavoties turpmākajam referendumam par konstitūciju un 2005. gada 15. decembrī plānotajām vispārējām vēlēšanām; aicina Eiropas Savienību uzņemties nopietnas saistības attiecībā uz šiem notikumiem, vienojoties ar Irākas varasiestādēm un nosūtot pilntiesīgas ES velēšanu novērošanas misijas sastāvā pamatotu skaitu ES novērotāju, kas klātbūtnē vērotu notiekošo, un šo misiju papildinātu Eiropas Parlamenta novērotāju delegācija, bet ievadītu nopietna finansiāla palīdzība vēlēšanu organizēšanai;

13.   atgādina, ka Eiropas Savienībai ir pienākums atbalstīt un veicināt demokrātisku organizāciju darbību Irākas pilsoniskajā sabiedrībā, jo tas ir nozīmīgs veids kā veicināt jaunas demokrātiskas Irākas attīstību; aicina Komisiju sniegt atbalstu turpmākajām programmām, kas ļautu demokrātiskām organizācijām Irākas pilsoniskajā sabiedrībā atbalstīt tiesiskumu un Irākas iedzīvotāju cilvēku pamattiesības;

Drošības atjaunošana un ceļš uz atjaunotni

14.   uzsver, ka apmierinoša un uzticama sociāli politiskā klimata veidošana ir atkarīga no šādu priekšnosacījumu īstenošanas:

   a) tiek ievērotas starptautisko tiesību normas un attiecīgie starptautisko cilvēktiesību pakti, lai izbeigtu cilvēktiesību pārkāpumus;
   b) sniegts atbalsts Irākas varasiestādēm un notiek sadarbība ar tām, pamatojoties uz ANO mandātu;
   c) tiek pārliecināti Irākas iedzīvotāji iesaistīties savas suverenas, vienotas un neatkarīgas valsts izveidē;
   d) nosodīts visa veida terorisms un vardarbība, kas vērsta gan pret Irākas civiliedzīvotājiem, gan pret Irākā izvietoto daudznacionālo karaspēku;
   e) atbalstīta Eiropas Savienības aktīvā sadarbība ar Irākas varasiestādēm cīņā pret terorismu;

15.   atzīmē, ka Irākā, kur vairāk nekā divdesmit gadus ir norisinājies gandrīz nepārtraukts karš un soda pasākumi, tās iedzīvotāju nodrošināšana ar tādiem pamatpakalpojumiem kā primārā veselības aprūpe un izglītība, tīra dzeramā ūdens apgāde un piemēroti sanitārie apstākļi, ir nozīmīgs solis ceļā uz stabilitāti; mudina Eiropas Savienību izmantot lielu daļu savu zināšanu un līdzekļu , sadarbojoties ar Irākas varasiestādēm un starptautisko donoru sabiedrību, lai apstiprinātu, ka šo pamatpakalpojumu nodrošināšana ir galvenais uzdevums;

16.   aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis izmantot iespēju veicināt jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju par Irāku, lai izvērtētu situāciju, stiprinātu stabilizācijas procesu un:

   a) noteiktu garantijas, ka ANO uzņemsies plašākas saistības un vadošo lomu;
   b) veiktu izpēti un pieņemtu lēmumus par Irākā izvietotā ārvalstu karaspēka aizstāšanu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem, it īpaši tāpēc, ka visas politiskās partijas, kas piedalījās vēlēšanās, aicināja izvest ārvalstu karaspēku un dažas no valstīm, kas piedalījās šajā karā, ir jau izvedušas savas karaspēka vienības vai arī pieņēmušas lēmumu to darīt, pamatojoties uz to, ka jebkuru lēmumu par ārvalstu karaspēka izvešanu ir jāīsteno, palielinot šī procesa apjomu un ievērojot precīzi noteiktu grafiku;
   c) sniegtu apsvērumus par to, lai Irākas bruņoto spēku un policijas spēku apmācībā līdzdarbotos valstis, kas nepiedalījās šajā karā,

17.   atzīmē, ka galvenais pārstrukturēšanas uzdevums institucionālajā un sociālajā jomā joprojām ir tiesiskuma nodrošināšana, izveidojot un stiprinot efektīvi strādājošas demokrātiskās institūcijas, mazinot dažādu sociālo komponentu savstarpējo spriedzi, visos projektos iestrādājot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai, stiprinot pilsonisko sabiedrību, sniedzot atbalstu nevalstiskajām organizācijām un nodrošinot plašsaziņas līdzekļu brīvību un vispārējo cilvēktiesību, jo īpaši mazākumtautību tiesību, standartu ievērošanu;

18.   izsaka gandarījumu par Irākas lēmumu pievienoties Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtiem, bet vēlreiz aicina Irākas varas iestādes atcelt nāves sodu, nodrošināt ieslodzītajiem pienācīgus apstākļus apcietinājuma vietās un izveidot efektīvu tiesu iestāžu sistēmu, lai cīnītos pret likumpārkāpēju nesodāmību; atzīmē, ka šie pasākumi jāīsteno kopā ar saskaņotu ekonomikas, sociālo un kultūras politiku un tuvākā un vidējā termiņā tiem jāpievieno ārkārtas palīdzības plāns, jo liela daļa Irākas iedzīvotāju dzīvo lielā nabadzībā, tādēļ ir vajadzīgi starptautiski atbalsta pasākumi;

19.   uzskata, ka ir jāizveido ANO vadīta neatkarīga komisija, kuras sastāvā būtu ievērojami Irākas un citu valstu juristi un kura izstrādātu priekšlikumus saskaņotai programmai, lai nodrošinātu taisnīgumu Irākā attiecībā uz pagātnē izdarītiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, kā arī būtiskiem kriminālnoziegumiem; šajā sakarā atzīmē, ka iepriekšējā režīma vadītāji jāsauc pie atbildības, nodrošinot viņiem tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu saskaņā ar vispārējiem standartiem, ieskaitot nāves soda atcelšanu;

20.   uzsver, ka sievietes Irākas tiesību aktos un tiesu praksē vēl joprojām tiek dažādi diskriminētas; īpaši mudina Irākas varas iestādes aizliegt goda slepkavības un nodrošināt, ka par šiem noziegumiem tiesā un soda tāpat kā par citām slepkavībām; saistībā ar to aicina Irākas varas iestādes pārskatīt visus tiesību aktus, kas diskriminē sievietes, tai skaitā kriminālkodeksu un likumu par personas statusu, un novērst pretrunas ar ANO Konvenciju par visu veidu diskriminācijas pret sievietēm izskaušanu; uzskata, ka jāveic īpaši pasākumi, lai veicinātu sieviešu līdztiesību, nodrošinot vienādas ekonomiskās un sociālās tiesības, tostarp uz izglītību, nodarbinātību un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pārvietošanās brīvību un politisko līdzdalību;

21.   pieprasa ievērot un aizsargāt Irākas lielākās valsts iekšienē pārvietoto personu grupas "purva arābu" pamattiesības, pret kuriem Sadama Huseina režīma laikā attieksme bija īpaši brutāla un cietsirdīga; nopietni mudina meklēt ilgtermiņa risinājumu valsts iekšienē pārvietoto personu stāvoklim Irākas dienvidu daļā, tostarp nodrošināt tiesības "purva arābiem" atgriezties zemē, ko tie ir apstrādājuši, un pie ūdens, kurā tie zvejojuši vairāk nekā 5000 gadu; saistībā ar to atbalsta tādas cilvēktiesību politikas izveidošanu jaunajā Irākas valstī, kuras pamatā ir iepriekšējā režīma laikā nelikumīgi atsavinātā īpašuma atdošana;

22.   uzsver vajadzību aizsargāt tādas valsts arheoloģisko atradumu vietas kā seno Babilonas pilsētu, un aicina Padomi un Komisiju atbalstīt UNESCO, finansējot seno objektu restaurācijas projektus kā daļu no valsts atjaunošanas plāna;

23.   izsaka gandarījumu par KĀDP kopīgo rīcību attiecībā uz Eiropas Savienības integrēto tiesiskuma misiju Irākā un atbalsta turpmākas darbības, kuras finansētu no Kopienas budžeta un kuru īstenošanā iesaistītos dažādas ES iestādes;

24.   uzsver, ka saskaņā ar efektīvu daudzpusējo rīcību, iesaistot arī islama valstis un kaimiņvalstis, ir no jauna jāsekmē starpvalstu partnerattiecības, kopīgi veicot būtiskākos uzdevumus un sadalot pienākumus; šajā sakarā aicina izveidot ANO vadītus miera uzturēšanas spēkus;

25.   norāda uz vajadzību atjaunošanas procesā iesaistīt Irākas kaimiņvalstis; uzskata institūciju sadarbību par noderīgu veidu, kā apspriest un saskaņot kopējo interešu jautājumus, piemēram, par robežu drošību, terorismu, ieroču un narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību; turklāt uzskata, ka šādā veidā reģionā pakāpeniski var radīt augošu uzticību un sadarbību drošības jomā;

26.   atzinīgi vērtē un atbalsta to ekonomisko partneru no pašreizējām Eiropas Savienības valstīm rīcību, kas ir sekmīgi darbojušies kā ieguldītāji un pakalpojumu nodrošinātāji pirmskara Irākā;

ES un Eiropas Parlamenta kompetence un rīcība

27.   apskata ES īstenoto politiku attiecībā uz Irāku plašākā ES stratēģisko partnerattiecību ar Vidusjūras reģiona un Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm kontekstā un izsaka vēlmi, lai Eiropas Savienība vidējā termiņā izstrādātu visaptverošu reģionālo stratēģiju attiecībām ar Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm, kas neatrodas Vidusjūras reģionā;

28.   atzīmē, ka ES ir jāveicina reģionāla sadarbība, un aicina Irāku piedalīties ES stratēģiskajās partnerattiecībās ar Vidusjūras un Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm, kā arī uzsver, ka reģionālas ekonomiskās sadarbības pakāpeniska izveidošana būs svarīgs pirmais solis, lai samazinātu saspīlējumu un veicinātu pakāpenisku politiskās un drošības sadarbības attīstību;

29.   uzsver, ka Irākas kaimiņvalstīm var būt ļoti būtiska loma miera procesā, saglabājot šīs zemes vienotību un stiprinot demokrātijas attīstību; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis, ņemot vērā to ārējās attiecības, atbalstīt un iedrošināt Irākas kaimiņvalstis veiksmīgi īstenot šo lomu un sniegt tām atbalstu šajos centienos;

30.   norāda, ka ES palīdzības un atjaunošanas politikai ir jālabo pagātnē pieļautie trūkumi un jāveicina labāka Irākas sociālo procesu un situācijas izpratne ar pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju palīdzību; uzsver, ka Irākas jaunajām politiskajām institūcijām jāņem vērā Irākas iedzīvotāju griba un jāsaglabā valsts vienotība, veicinot ģeogrāfiski decentralizētas valdības, uz līdzdalības principiem pamatotas politiskās sistēmas un federālas valsts izveidi, ņemot vērā valsts dažādās institucionālās struktūras, nodrošinot visu sociālo un etnisko slāņu saskaņotu līdzdalību, kā arī sieviešu pārstāvību un reālu un aktīvu lomu politiskajā un valsts atjaunošanas procesā bez jebkādas diskriminācijas;

31.   atbalsta tādas sociālas tirgus ekonomikas izveidošanu, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīgās iespējas attīstīties; uzskata, ka ES atbalsts demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā ir ļoti svarīgs;

32.   atbalsta PTO pievienošanās sarunu uzsākšanu, kas ir svarīgs solis Irākas iekļaušanai atpakaļ starptautiskajā ekonomikā; tomēr uzskata par vajadzīgu izveidot Irākā atbilstošas un leģitīmas institūcijas, kuru pārstāvji būtu tiesīgi apspriest pievienošanās nosacījumus, un atbalsta pastāvīgu ES atbalstu, lai veicinātu Irākas piederību tādām starptautiskām organizācijām, konvencijām un nolīgumiem kā ANO Konference par tirdzniecību un attīstību, ANO Attīstības programma, ANO Vides programma, Starptautiskā darba organizācija, Kioto Protokols un Konvencija par bioloģisko daudzveidību;

33.   uzstāj uz to, ka būtiskākajiem ES ieguldījumiem Irākas atjaunošanā nevajadzētu traucēt atbalstu citām valstīm un reģioniem; uzsver, ka Komisijai regulāri un pārredzamā veidā ir jāsniedz pilnīga informācija par ES sniegtā atbalsta faktisko izlietojumu, tostarp par to līdzekļu izlietojumu, ko paredzēts izmantot netieši caur citām organizācijām, piemēram, Starptautisko Irākas atjaunošanas atbalsta fondu;

34.  izsaka izbrīnu par to, ka, neskatoties uz 2004. gada 16. septembra Rezolūciju par situāciju Irākā(6)rekonstrukcijai piešķirtos fondus daļēji pārvalda World Bank Trust,(Pasaules Bankas Uzticības fonds) nevis pilnībā ANO ; izsaka bažas par to, ka līdz šai dienai World Bank Trust ir apguvis tikai nelielu daļu no uzkrātajiem fondiem; uzstāj, lai ES 2006. gada budžets ņemtu vērā Irākas spēju izmantot fondus un, ņemot vērā masveida korupciju šajā valstī iesaka neatkarīgu šo fondu izmantošanas auditu;

35.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzstāj uz parāda atvieglošanu, un atbalsta saskaņoto stratēģiju, kuras rezultātā tika panākta Parīzes Kluba 2004. gada novembra vienošanās par Irākas parāda samazināšanu par 80% trīs posmos;

36.   atzīmē, ka, ņemot vērā Irākas lielumu un vēsturisko un ģeogrāfisko saikni, ES un Irākai ir kopējs preču un pakalpojumu tirgus, un atbalsta centienus pilnveidot ES un Irākas ekonomikas reglamentēto konverģenci un iesaistīšanos politiskā un ekonomiskā dialogā, kas atspoguļo to savstarpējo ieinteresētību pilntiesīgās partnerattiecībās;

37.   atbalsta pastāvīgu ES palīdzību Irākas administratīvo un ekonomisko institūciju darbības stiprināšanai, it īpaši institucionālās sistēmas pārstrukturēšanai, neatkarīgas centrālās bankas, stabilas valūtas, nodokļu un budžeta iestāžu veidošanai, netraucētai finanšu tirgu un privātā sektora attīstībai, sekmējot ekonomisko tirgus reformu un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaisti;

38.   atzīmē, ka Irāka ir Eiropas Kopienas Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) saņēmējvalsts, un atbalsta īpašu administratīvo sadarbību, lai varētu iespējami drīz, līdzko ir piemēroti apstākļi, efektīvi piemērot Irākai VPS tirdzniecības prioritātes;

39.   uzsver, ka viens no būtiskiem Irākas ekonomikas atjaunošanas un attīstības priekšnoteikumiem ir irākiešiem pašiem pilnībā pārvaldīt un kontrolēt valsts dabas resursus un izmantot naftas pārdošanā iegūtos līdzekļus tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tie no jauna tiek ieguldīti Irākā;

40.   uzsver, ka, ja Irāka sniegtu būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības energoapgādes nodrošināšanā un ES un Irāka varētu gūt abpusēju labumu no naftas un dabasgāzes ražošanas pieauguma Irākā, gan ES, gan Irāka varētu īstenot savu ieinteresētību ieguldījumu apjoma uzturēšanā un reglamentētā konverģencē enerģētikas nozarē;

41.   atzīmē, ka ir ļoti svarīgi Eiropas nodokļu maksātājiem sniegt skaidru informāciju par izlietoto līdzekļu apjomu un ES īstenotajiem projektiem Irākā; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt informācijas stratēģiju Eiropas plašsaziņas līdzekļiem un Komisijas Eiropas palīdzības sadarbības portālam, lai sniegtu atbilstošu informāciju par tās darbībām Irākas attīstības jomā un lai palielinātu pārredzamību;

42.   pieprasa, lai visi humānās palīdzības un atjaunošanas projekti būtu rūpīgi plānoti, pārredzami un saskaņoti, kā arī tiktu uzlabota koordinācija un sadarbība ar starptautiskiem palīdzības sniedzējiem, vienlaikus nodrošinot vajadzīgos drošības nosacījumus humānās palīdzības sniedzējiem;

43.   uzsver, ka atjaunošanas process jāveic neitrālā veidā, nododot atjaunošanas projektu vadību Irākas pagaidu un neatkarīgajām iestādēm;

44.   uzsver vajadzību īpašu uzmanību pievērst vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, proti, bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un invalīdiem, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus;

45.   lūdz donorvalstīm izstrādāt speciālas programmas medicīniskās aprūpes, sociālajā un finanšu atbalsta jomā, lai sabiedrībā integrētu sauszemes mīnu un pakešu bumbu ievainotos un viņu ģimenes, kā arī organizēt iedzīvotājiem, it īpaši bērniem un sievietēm, efektīvas informācijas kampaņas un apmācību par mīnu briesmām, kā arī veikt aktīvu atmīnēšanu un atturēties no kājnieku mīnu izmantošanas;

46.   uzskata, ka konstitūcijas izstrādes process ir ārkārtīgi nozīmīgs gan visai valstij, gan turpmākajai iestāžu izveidei; uzsver, ka ir ļoti būtiski Irākas jaunajā konstitūcijā paredzēt sieviešu tiesības, un šajā sakarā aicina Eiropas Savienību iespējami lielā mērā atbalstīt šo pieeju; piedāvā savas īpašās zināšanas un palīdzību Irākas konstitūcijas izstrādāšanā; ierosina atjaunot jaunās Irākas valsts parlamentāro dimensiju, veicinot Irākas parlamenta, Eiropas Parlamenta, kaimiņvalstu parlamentu un ASV Kongresa sadarbību paplašināta starptautiskā likumdošanas dialoga ietvaros;

47.   aicina nekavējoties izveidot Parlamenta ad hoc delegāciju attiecībām ar Irākas pagaidu parlamentu, ko vidējā laika posmā pārveidotu par pastāvīgu Parlamenta delegāciju attiecībām ar Irāku;

48.   aicina Komisiju sekot Padomes piemēram un nodrošināt pastāvīgu tās pārstāvju klātbūtni Irākā, izvērtējot vajadzīgos drošības pasākumus personālam;

o
o   o

49.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES dalībvalstu valdībām, Padomei, Komisijai, Irākas Pagaidu Nacionālajai asamblejai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, Barselonas procesā iesaistīto valstu valdībām, Irākas valdībai un Persijas jūras līča Sadarbības padomes valstu valdībām, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un Kongresam.

(1) OV C 180 E, 31.7.2003., 499. lpp.
(2) OV C 39 E, 13.2.2004., 67. lpp.
(3) OV C 140 E, 9.6.2005., 157. lpp.
(4) OV C 77 E, 26.3.2004., 226. lpp.
(5) OV L 54, 23.2.2004., 1. lpp. OV L 140 E; 9.6.2005; 157. lpp.
(6)


Vispasaules aicinājums nabadzības atstāšana pagatnē
PDF 279kWORD 59k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vispasaules aicinājumu: nabadzības atstāšana pagatnē
P6_TA(2005)0289RC-B6-0398/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā "Kvintets pret badu", kas izveidojās pasaules līmeņa sanāksmē cīņai pret nabadzību, kuras laikā formulēja 2005. gada janvārī Vispasaules sociālajā forumā Brazīlijas prezidenta Lulas ierosināto vispasaules aicinājumu cīņai pret nabadzību;

–   ņemot vērā 2004. gada 20. septembra Ņujorkas deklarāciju par cīņu pret badu un nabadzību, kuru parakstīja 111 valstu valdības, tostarp visas ES dalībvalstis,

–   ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un 2005. gada septembrī paredzēto ANO Augstākā līmeņa notikumu, kuras laikā notiks TAM īstenošanas pārskats,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumus KOM(2005)0132, KOM(2005)0133 un KOM(2005)0134 par progresa kāpināšanu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus,

–   ņemot vērā 2005. gada maijā notikušo Attīstības padomes sanāksmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo ārkārtīgā nabadzībā un tā kā Āfrikas Subsahāras reģionā vairāk nekā 300 miljoni cilvēku dzīvo absolūtā nabadzībā, un katru gadu miljoniem cilvēku mirst tāpēc, ka tiem nav pieejama medicīniskā aprūpe, tīrs ūdens, pienācīgs mājoklis un atbilstošs uzturs;

B.   tā kā 2005. gada otrā puse sniedz vēsturisku iespēju ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadību saistībā ar attīstības jautājumiem G8 augstākā līmeņa tikšanās laikā Glenīglsā, septembrī TAM konferencē Ņujorkā, kā arī decembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē Honkongā;

C.   tā kā TAM sasniegšanai un nabadzības apkarošanai pasaulē būs nepieciešama visu donoru līdzdalība, lai palielinātu palīdzības apjomu un kvalitāti, padarītu taisnīgāku tirdzniecību un dzēstu neatmaksājamus parādus, un tā kā divas trešdaļas jaunattīstības valstu tērē parādu atmaksai vairāk nekā pamatpakalpojumiem sociālajā jomā;

D.   tā kā liela palīdzības daļa vēl arvien ir "saistīta palīdzība", tas ir, bieži vien palīdzību sniedz ar nosacījumu, ka preces un pakalpojumus jāpērk no donorvalsts; tā kā ir aplēsts, ka "saistītā palīdzība" palielina iepirkuma izmaksas aptuveni par 5 miljardiem ASV dolāru;

E.   lai gan ES valsts palīdzība oficiālajā attīstības jomā (ODA) ir palielinājusies, lielu šī pieauguma daļu veido parādu dzēšana, un tas ir pretrunā ar Monterejas vienošanos, kura paredz HIPC (lielu parādu apgrūtinātas nabadzīgas valstis) iniciatīvu pilnībā finansēt no papildu līdzekļiem;

F.   tā kā neilgi pirms G8 augstākā līmeņa sanāksmes izteiktais Tonija Blēra paziņojums par parādu dzēšanu paredz dzēst 2 miljardus ASV dolāru gadā, to dzēsīs 18 no 165 jaunattīstības valstīm un tas attiecas vienīgi uz starptautiskajām finanšu institūcijām;

Vispārēji jautājumi

1.   atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes prezidentūras apņemšanos izvirzīt par prioritāti attīstību un nabadzības apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai, aicina Apvienoto Karalisti, lai tā G8 prezidentūras laikā jautājumu par nabadzību izvirza kā galveno gan starptautiskajā, gan ES darba kārtībā;

2.   pauž nopietnas bažas par to, ka Āfrikas Subsahāras reģions vēl arvien nav sasniedzis un nevirzās vismaz uz viena no astoņu TAM mērķu sasniegšanu līdz paredzētajam termiņam 2015. gadā;

3.   ņem vērā Tūkstošgades ekosistēmas novērtējuma ziņojuma secinājumus, kuros konstatēts, ka turpmāka pasaules ekosistēmas graušana būs šķērslis TAM sasniegšanai;

4.   tāpēc atzinīgi novērtē, ka ES ir izvirzījusi Āfrikas attīstību par prioritāti, kā arī to, ka arvien lielākas pūles tiks veltītas, lai palīdzētu Āfrikas valstīm sasniegt TAM;

5.   uzsver, ka Eiropas Savienībai attīstības politikā galvenā uzmanība jāpievērš sievietēm un meitenēm, ja tā vēlas sekmīgi virzīties uz priekšu TAM sasniegšanā;

6.   uzskata, ka patiesai cīņai pret nabadzību nepieciešama visaptveroša ilgtspējīgas attīstības politika, lai varētu kāpināt jaunattīstības valstu ražošanas spējas;

7.   ir pārliecināts, ka nabadzības apkarošana jābalsta atziņā, ka valstij vai reģionam ir tiesības demokrātiski noteikt savus politikas virzienus, prioritātes un stratēģiju, lai aizsargātu savu iedzīvotāju iztikas līdzekļus, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības;

8.   atzīmē, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā virzošā spēka nozīme ir ļoti liela, jo tās neatlaidīgi atgādina par problēmām, kas saistītas ar attīstību, mobilizē plašas tautas kustības un nodrošina tautas masu paustu pieprasījumu valstu vadītājiem atskaitīties par saistībām, kuras tie ir uzņēmušies; tāpēc atzinīgi vērtē visu pasauli aptverošo iniciatīvu "Vispasaules aicinājums cīņai pret nabadzību";

9.   uzsver, ka ir steidzīgi jāpalielina ieguldījumi jaunattīstības valstīs; tāpēc atzīmē, ka ļoti svarīgas ir diskusijas starptautiskā līmenī, kuru mērķis ir identificēt novatoriskus un papildu līdzekļus, lai finansētu valsts ieguldījumus un politikas virzienus, kas tieši paredzēti TAM un veido pamatu izaugsmei, kurā dominē privātais sektors;

10.  uzsver, ka palīdzība attīstībai ir tikai viens faktors, kas var veicināt TAM sasniegšanu, un ka ir vajadzīgi arī citi pasākumi, piemēram, nevainojamas, atbildīgas un caurskatāmas struktūras, cilvēktiesību un starptautisku saistību ievērošana, dzimumu līdztiesība, atbilstīgi tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi, zināšanu nodošana un drošība;

11.   prasa aktīvāk apkarot ieroču tirdzniecību ar Āfrikas valstīm un palielināt kontroli un ierobežojumus ieroču tirdzniecībai ar šīm valstīm;

12.  aicina ES izveidot efektīvu starptautisko koncernu kontroli Eiropas līmenī attiecībā uz to saistību ar bruņotu konfliktu finansēšanu, izejmateriālu izmantošanu un vietējās sabiedrības tiesību ievērošanu un atbalsta Āfrikas valsts varas iestāžu veiktos pasākumus šajā jomā;

Palīdzības līmeņi un kvalitāte

13.  atzinīgi novērtē Padomes atkārtotu apstiprinājumu gatavībai piešķirt vismaz 0,7 % no IKP palīdzībai līdz 2015. gadam un 0,56 % līdz 2010. gadam; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt to, ka dalībvalstis ievēro šos solījumus un izveidot uzraudzības mehānismu, kas ļautu pārskatāmi pārbaudīt dalībvalstu palīdzības līmeņus visās Attīstības padomes turpmākajās sanāksmēs;

14.  atzinīgi novērtē jauno dalībvalstu, kuras pievienojās ES pēc 2002. gada, aktīvo iesaistīšanos Kopienas donoru politikā un ar gandarījumu atzīmē šo valstu apņemšanos sasniegt valsts palīdzības attīstības attiecību pret ODA/NKI 0,17 % apmērā līdz 2010. gadam un 0.33 % apmērā līdz 2015. gadam;

15.  aicina lietderīgāk izmantot pašreizējo palīdzību, jo īpaši mainot prioritāšu secību, lai koncentrētos uz TAM, un uzlabojot ES piešķirto līdzekļu uzraudzību, lai novērstu korupciju un uzlabotu pārredzamību;

16.  aicina Komisiju veltīt lielākas pūles ES un dalībvalstu palīdzības koordinēšanai; šajā sakarībā prasa, lai ES koordinācijas un papildu stratēģijās tiktu iesaistīts arī privātais sektors, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji;

17.  atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm regulāri sagatavot ziņojumu par Savienības stāvokli attiecībā uz palīdzības efektivitāti;

18.  pauž bažas par to, ka tikai trīs dalībvalstis (Īrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) ir pilnībā atbrīvojušas no saistībām divpusējo palīdzību un ka dažas dalībvalstis vēl arvien izvirza prasības attiecībā uz gandrīz visu savu palīdzību; aicina visas ES dalībvalstis piedāvāt palīdzību attīstības valstīm bez saistībām un saskaņā ar ES doktrīnu, kurā palīdzības līgumus pēc iespējas piešķir vietējiem, reģionu un valstu līgumslēdzējiem;

19.  aicina ātri pieņemt un īstenot normatīvo priekšlikumu par ES palīdzības atbrīvošanu no saistībām;

20.   mudina ES pilnībā īstenot tās 2002. gadā pieņemto rīcības plānu, lai novērstu nelikumīgu un neregulētu zveju, par kuru netiek ziņots, un sniegt materiālu, finansiālu un tehnoloģisku palīdzību tām jaunattīstības piekrastes valstīm, kurām ir grūtības novērst nelikumīgu zveju to ūdeņos;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis tērēt vismaz 20 % no to sniegtās attīstības palīdzības veselībai un izglītībai; atzīmē, ka gan ES, gan dalībvalstis atrodas vēl tālu no šī mērķa; uzsver, ka bez nopietniem ieguldījumiem cilvēka attīstībā un veselības aprūpē nevarēs sasniegt TAM;

22.  uzsver nepieciešamību paātrināt un palielināt palīdzību vakcīnas programmām un programmām tādu slimību kā AIDS, tuberkuloze un malārija apkarošanai, kā arī novārtā atstāto slimību apkarošanai;

23.  vēlas, lai Eiropas Savienību tieši finansē konkrētu mērķu īstenošanu, tostarp bērnu vakcinēšanu un cīņu pret malāriju, sadarbojoties ar atbilstīgām organizācijām;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumus iekļauj TAM septembra darba kārtībā kā ļoti svarīgus un tos atzīst par ļoti nozīmīgiem HIV/AIDS apkarošanā;

Tirdzniecība un saskaņotība

25.  aicina ražotājvalstis un īpaši ES nežēlot pūles, lai iegūtu attīstībai labvēlīgus Dohas Attīstības programmas rezultātus, kas nodrošinās palielinātu tirgus pieejamību gan rūpniecības, gan lauksaimniecības precēm, kā arī pakalpojumiem attīstības valstīm, izveidos grafiku, lai novērstu traucējošu lauksaimniecības eksporta atbalstu un nodrošinās efektīvu īpašo un diferencēto pieeju attīstības valstīm;

26.  uzsver godīgas tirdzniecības nozīmi nabadzības izskaušanā; atzinīgi novērtē Komisijas jūnijā izteiktos solījumus Eiropas Parlamentam palielināt piešķirto tehnisko un finansiālo atbalstu godīgas tirdzniecības procedūrām un apņemšanos palielināt saskaņotību starp visiem ES politikas virzieniem, jo īpaši attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības jomā;

27.  aicina nodrošināt pienācīgu ar tirdzniecību saistītu tehnisko palīdzību, tostarp stiprināt spēju palielināt ar tirdzniecību saistītās attīstības iespējas, atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ievērot starptautiskos standartus sociālajā, darba, vides un veselības jomā;

28.  uzsver politikas virzienu saskaņotības lielo nozīmi palīdzības efektivitātes un kvalitātes palielināšanā; aicina ES vadīt pasaules centienus, palielinot tādu savu un dalībvalstu politikas virzienu kā tirdzniecība, lauksaimniecība un migrācija saskaņotību ar attīstības saistībām;

29.  aicina ES dalībvalstis padarīt publisku savu eksporta kredītu aģentūru darbu, lai to varētu pārredzami un demokrātiski pārbaudīt;

Parādu dzēšana

30.  izsaka gandarījumu par G8 apņemšanos dzēst lielu parādu apgrūtinātos nabadzīgo valstu parādus neatmaksāto saistību apmērā SVF, Pasaules bankai un Āfrikas Attīstības fondam; taču uzsver, ka šī parādu dzēšana neattiecas uz vairākām valstīm, kam ir lieli parādi un zemi ienākumi, un ka parāda dzēšana nav universāls līdzeklis nabadzības apkarošanā, jo vairākām nabadzīgām valstīm ir zems parāda līmenis un šāda atbrīvošana no parāda atmaksas var nodarīt morālu ļaunumu, jo tā ne vienmēr atrisina nabadzīgāko un trūcīgāko valstu problēmas;

31.  aicina ES dalībvalstis nodrošināt, ka visi dzēstie parādi ir papildus palīdzības saistībām; aicina Apvienoto Karalisti to īpaši uzsvērt G8 augstākā līmeņa sanāksmē Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir solījušas parādu dzēšanu uz lielākas palīdzības piešķiršanas rēķina;

32.  uzsver, ka parādi jādzēš, pirmkārt, vismazāk attīstītajām valstīm un tas jādara tikai ar nosacījumu, ka nauda, ko valdības iegūst no šādas parādu dzēšanas, ir jāizmanto, lai palīdzētu šo valstu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, G8 valstu vadītājiem vai valdību vadītājiem, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK valstu un vismazāk attīstīto valstu valdībām, Āfrikas savienībai, SVF, Pasaules Bankai, ESAO Attīstības palīdzības komitejai un to valstu valdībām, kas ir Parīzes kluba locekļi.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika