Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija Luksemburgas Lielhercogistes ierosinājumu nolūkā pieņemt Padomes lēmumu, ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus (5429/2005 ‐ C6-0037/2005 ‐ 2005/0803(CNS))

P6_TA(2005)0290 A6-0139/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Luksemburgas Lielhercogistes ierosinājumu (5429/2005)(1),

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. decembra akta 44. pantu, ar ko nosaka Civildienesta noteikumus, kas piemērojami Eiropola darbiniekiem (turpmāk – "Civildienesta noteikumi"),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu, saskaņā ar ko Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0037/2005),

–   ņemot vērā tā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – Demokrātiska Eiropola kontrole (KOM(2002)0095),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 30. maija ieteikumu Padomei par Eiropola turpmāko attīstību un tā automātisko iekļaušanu Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā(2),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 10. aprīļa ieteikumu Padomei par Eiropola turpmāko attīstību(3),

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0139/2005),

A.   tā kā Parlaments nav informēts vai ar to nav apspriedušies par vadības un organizatoriskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropolu vai tā pašreizējām aktivitātēm un turpmākām programmām saistībā ar ES un dalībvalstu vajadzībām; tā kā informācijas trūkuma dēļ Parlamentam nav iespējams novērtēt ierosinātā lēmuma atbilstību un piemērotību;

1.   noraida Luksemburgas Lielhercogistes iniciatīvu;

2.   prasa Luksemburgas Lielhercogistei atsaukt savu iniciatīvu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, un Luksemburgas Lielhercogistes valdībai.

(1) OV C 51, 1.3.2005, 15. lpp. (2) OV C187 E, 7.8.2003., 144. lpp. (3) OV C 64 E, 12.3.2004, 588. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides finanšu instrumentu (LIFE+) (KOM(2004)0621 ‐ C6–0127/2004 ‐ 2004/0218(COD))

P6_TA(2005)0291 A6-0131/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0621)(1),

-   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 175. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0127/2004),

-   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

-   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0131/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 7. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par vides finanšu instrumentu (LIFE+)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru (4),

tā kā:

(1)  Vide kā viena no dimensijām ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, ko Eiropadome pieņēma 2001. gadā Gēteborgā, ir Kopienas palīdzības prioritāte, un to finansēs, galvenokārt izmantojot kohēziju, lauksaimniecību un lauku attīstību, izpēti, inovācijas un konkurētspēju, pirmspievienošanās un attīstības, un ārējās palīdzības programmas.

(2)  Šīs Kopienas programmas tikpat kā neattiecas uz visām vides finansēšanas vajadzībām, turklāt jāatbalsta Kopienas vides politika un tiesību akti, un īpaši Sestās vides rīcības programmas prioritātes, kas tika nodibinātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK(5), tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

(3)  Šīs prioritātes ietver bioloģiskās daudzveidības mazināšanās apturēšanu līdz 2010. gadam un nepieciešamību saglabāt Kopienas interešu lokā esošās dabas teritorijas. Lai īstenotu centienus apzināt un noteikt Natura 2000 vietas, nepieciešama pārraudzība un pastāvīgs atbalsts, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo vietu pārvaldību, jo šīs vietas ietilpst iepriekš minēto mērķu realizācijas jomā. Natura 2000 tīklu regulē Padomes Direktīva 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva (6)) un Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva (7)), kuras 8. pantā paredzēta dalībvalstu un Eiropas Savienības līdzfinansējuma iespēja.

(4)  Dalībvalstis 2004. gada maijā Malahidā vienojās, ka jānosaka pasākumi, kas nodrošina atbilstīgu un garantētu Kopienas līdzfinansējumu Natura 2000 tīklam. Komisija ir novertējusi Natura 2000 tīkla ikgadējās pārvaldības izmaksas EUR 6 100 000 000 apmērā, kas neietver aizsargātās jūras teritorijas. Šī summa šķiet pārāk maza, lai segtu visas izmaksas, un līdz ar to tā jāuzskata par minimālo nepieciešamo summu.

(5)  Efektīvu vides politikas attīstību un ieviešanu saskaņā ar Sesto VRP var panākt, tikai atbalstot inovatīvas politikas pieejas apliecināšanu, apvienojot zināšanas, palielinot ieviešanas spēju, sekmējot labu pārvaldību, veicinot tīklu veidošanu un savstarpēju mācīšanos, īstenojot paraugprakses apmaiņu, uzlabojot informācijas izplatīšanu, izpratnes veidošanu un saziņu.

(6)  Galīgais ziņojums par Natura 2000 finansējumu, ko 2001. gadā par Biotopu direktīvas 8. pantu sagatavoja ekspertu darba grupa, iesaka, ka īsā laika posmā "būtiski jāpalielina LIFE-Nature finansējums un šī instrumenta vadība jāvienkāršo, un jāpadara vieglāk piemērojama, lai atbalstītu nepieciešamību pēc kapitālieguldījumiem daudzās Natura 2000 teritorijās".

(7)  Sestās vides rīcības programmas 6. pants nosaka prioritāti izveidot Natura 2000 tīklu un nodrošināt tehniskus un finansiālus līdzekļus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai tas sāktu darboties un būtu iespējams Biotopu un Savvaļas putnu direktīvā iekļautās sugas, kā arī Kopienas interešu lokā esošas teritorijas aizsargāt arī ārpus Natura 2000 aptvertās teritorijas.

(8)  Padome 2002. gada 11. jūlija secinājumos atzina, ka pēc iespējas ātrāk jāīsteno Biotopu direktīvas tīkla pārvaldības noteikumi un jārisina finansējuma jautājums, tostarp jautājums par pienācīgu bāzi Kopienas līdzfinansējumam, kā arī aicināja Komisiju izmantot savu paziņojumu par Natura 2000 finansēšanu, lai izveidotu dažādas iespējas atbilstīgam un efektīvam Kopienas finansiālajam pamatam, ko vajadzētu iekļaut Kopienas nākotnes finanšu perspektīvās, un atzīt, ka LIFE-Nature ir svarīga loma Natura 2000 tīkla izveidē un Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

(9)  Tādēļ atbalsts saskaņā ar šo regulu jākoncentrē uz vides politikas un tiesību aktu attīstību, ieviešanu, uzraudzību un novērtēšanu visu ES politikas virzienu ietvaros, kā arī uz to izplatīšanu un popularizēšanu visā ES. Atbalsts jāsniedz, izmantojot subsīdiju līgumus un valsts iepirkuma līgumus, kas paredzēti Finanšu regulā.

(10)  Atbalsts būtu jānodrošina ar subsīdiju līgumiem un valsts iepirkuma līgumiem, kuri ir paredzēti ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8)("Finanšu regula").

(11)  Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 11/2003, kurā aplūkota Vides finanšu instrumenta (LIFE) koncepcija, vadība un īstenošana, un Padomes 2004. gada 2. marta secinājumos, kuros Padome atzinīgi vērtē šo ziņojumu, norādīts, ka LIFE ir kļuvusi par nozīmīgu Kopienas vides politikas instrumentu un vēl aizvien ir vienīgais šīs politikas atbalsta instruments.

(12)  Jāsamazina programmu skaits un jāvienkāršo plānošana un pārvalde, izmantojot vienotu, racionalizētu programmu.

(13)  Taču jānodrošina arī vienmērīga pāreja un jāturpina uzraudzīt un pārbaudīt pēc to beigšanās darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām.

(14)  Taču jānodrošina arī vienmērīga pāreja un jāturpina uzraudzīt, pārbaudīt un kvalitatīvi izvērtēt darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām, pēc termiņa beigām.

(15)  Jānodrošina, lai atbalsts saskaņā ar šo programmu papildinātu citus Kopienas finansējumus un instrumentus.

(16)  Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgas (1997. gada decembrī) un Saloniku (2003. gada jūnijā) sanāksmes secinājumiem kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis stabilizācijas un asociācijas procesā jāuzskata par tiesīgām piedalīties Kopienas programmās, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos līgumos.

(17)  Regulā noteikta finanšu struktūra septiņiem gadiem, kas ir galvenais atskaites punkts budžeta iestādei nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (xxx) iestāžu nolīguma (priekšlikuma) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 36. punktā [KOM(2004)0498/galīgais].

(18)  Sestās vides rīcības programmu mērķus, par ko panākta vienošanās Kopienas līmenī, dalībvalstis nevar sasniegt, darbojoties atsevišķi, un tādēļ Kopienas palīdzība ir pamatota, ja tā nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Ar šo tiek izveidots vides finanšu instruments, še turpmāk saukts "LIFE+".

LIFE+ vispārējais mērķis ir sniegt ieguldījumu dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un jo īpaši Natura 2000 tīkla pārvaldībā, kā arī Kopienas vides politikas un vides tiesību aktu attīstībā un ieviešanā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

2. pants

Darbības joma, konkrēti mērķi un vispārīgi kritēriji

1.  Lai atbalstītu 1. pantā noteikto vides mērķu sasniegšanu, LIFE+ sastāvēs no trijiem komponentiem:

2.  Indikatīvs saraksts ar tematiem un darbībām, kas var pretendēt uz atbalstu, sniegts I pielikumā.

3.  LIFE+ finansētajiem projektiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

Projektus var uzskatīt par prioritāriem, ja tie ir balstīti uz daudznacionālu pieeju un pastāv uzskats, ka tādējādi ar tiem iespējams panākt labākus rezultātus, lai sasniegtu mērķus, un ka to īstenošana būs iespējamāka un tie būs ekonomiski izdevīgāki.

4.  Projektu finansēšanai piemērojamie kritēriji ir noteikti LIFE+ īstenošanā un pārvaldē, kas minēta I pielikumā .No programmas līdzekļiem piešķirto operatīvo vai darbības subsīdiju kritēriji ir minēti III pielikumā.

3. pants

Intervences veidi

1.  Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

2.  Kopienas subsīdijas var sniegt, izmantojot īpašas formas un nolīgumus, piemēram, partnerības pamatnolīgumus un dalību finanšu mehānismos un fondos. Tas var būt operatīvo vai darbības subsīdiju līdzfinansējums. Darbības subsīdijām maksimālā līdzfinansējuma likme tiks noteikta ikgadējās darba programmās. Uz operatīvajām subsīdijām iestādēm, kas īsteno Eiropas vispārējas nozīmes mērķus, Finanšu regulas samazināšanas noteikumi neattiecas.

3.  Kopienas dotācijas Natura 2000 vietu pārvaldei tiks piešķirtas kā līdzfinansējums. Līdzfinansējums to izmaksu segšanai, kas saistītas ar minēto vietu pārvaldi, būs vismaz 50 % apmērā, nepārsniedzot 75 %. Īpašos kritērijus tām vietām, kuras var pretendēt uz finansiālu ieguldījumu, kas ir lielāks par 50 %, noteiks daudzgadīgo programmu ietvaros.

4.  Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot valsts iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā Kopienas finansējums attieksies uz pakalpojumu un preču iegādi. Tas inter alia attieksies uz izdevumiem par projektu, politiku, programmu un tiesību aktu informāciju un komunikāciju, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un novērtēšanu.

5.  Komisija veicinās plašāku teritoriju aptverošus projektus, kas ļaus vairāku pašvaldību grupām piedalīties starpreģionālos vai pārrobežu projektos.

4. pants

Plānošana

1.  Komisijas sagatavotajām daudzgadu stratēģiskajām programmu atbalstam piešķirs finansējumu, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Šajās programmās jānosaka galvenie mērķi, īpaši uzsverot vajadzību nodrošināt pievienoto vērtību, darbības prioritārās jomas, darbības veidus un prognozējamos rezultātus Kopienas finansējumam attiecībā uz 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un būtu jāietver finanšu tāmes.

2.  Dalībvalstīm jābūt spējīgām izveidot un pielāgot Eiropas Savienības stratēģisko plānošanu savām vajadzībām un prioritātēm.

3.  Ikgadējo darba programmu pamatā jābūt vairākgadu stratēģiskajai programmai, un tā attiecīgajam gadam nosaka mērķus, darbības jomas, laika grafiku, paredzētos rezultātus, īstenošanas kārtību, finansējuma summas un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

4.  Vairākgadu programmas pieņem saskaņā ar Līguma 251. pantu.

5.  Gada programmas pieņem saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

6.  Ja nepieciešams, piemērošanas laikā vairākgadu un gada programmas var grozīt, ievērojot attiecīgo kārtību.

5. pants

Finanšu procedūras un izpildes pasākumi

1.  Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Komisija var nolemt uzticēt daļu no budžeta īstenošanas vadošajai iestādei, kas sastāv no valsts sabiedriskā sektora iestādēm vai iestādēm, ko regulē privāttiesības, bet kuras veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem atlases kritērijiem. Tomēr Komisija būs atbildīga par šīs īstenošanas pārraudzību, apstiprināšanu un izvērtēšanu, kas jāietver paziņojumā Eiropas Parlamentam.

3.  Komisija nodrošina, ka, īstenojot LIFE+ programmu, tiek radītas jaunas darba vietas, jo īpaši saskaņā ar Lisabonas perspektīvu.

6. pants

Saņēmēji

7. pants

Trešo valstu dalība

8. pants

Finanšu instrumentu komplementaritāte

Darbības, uz kurām attiecas šī regula, nedrīkst būt citu Kopienas finanšu instrumentu galvenajā darbības jomā vai saskaņā ar to atbilstības kritērijiem, vai arī saņemt no tiem palīdzību tajā pašā nolūkā. Šīs regulas subjekti, kas gūst labumu no tās, sniedz vadošajai iestādei, kā minēts 5. panta 2. punktā, un Komisijai informāciju par finansējumu, kas saņemts no EK budžeta, un par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem. Mērķis ir panākt sinerģiju un papildinātību ar citiem Kopienas instrumentiem.

Komisija nodrošina, ka tiek izveidots piemērots mehānisms, lai no plānošanas stadijas līdz īstenošanas stadijai nodrošinātu koordināciju starp darbības programmām un tādu fondu izlietojumu kā LIFE+ fondi, struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

9. pants

Ilgums un budžeta resursi

1.  Šo regulu ievieš no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Finansējums šā instrumenta ieviešanai ir noteikts EUR 2 190 000 000 apjomā, ko saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas novērtējumu palielina vismaz par 35% no Natura 2000 tīklam nepieciešamās summas, kā rezultātā kopējā summa ir EUR 9 540 000 000 laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (septiņiem gadiem), ņemot vērā, ka kopā ar pārējiem fondiem Natura 2000 vajadzībām paredzētajai kopsummai plānošanas periodā jābūt EUR 21 000 000 000 apjomā.

2.  Budžeta resursus, kas piešķirti šajā regulā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu plānu, apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

3.  Finansiālā atbalsta indikatīvais sadalījums starp trijām LIFE+ komponentēm ir izklāstīts I un III pielikumā.

10. pants

Uzraudzība

1.  Par visām darbībām, ko finansē LIFE+, saņēmējs iesniedz vadošajai iestādei, kā minēts 5. panta 2. punktā, tehnisko un progresa ziņojuma par darba gaitu. Trīs mēnešu laikā pēc darbības pabeigšanas iesniedz arī noslēguma ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

2.  Neierobežojot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta saziņā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 248. pantu, vai pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var pārbaudīt LIFE+ programmas finansētās darbības uz vietas, tostarp veicot pārbaudes izlases kārtā.

3.  Līgumi un nolīgumi, kā arī nolīgumi ar deleģētām iestādēm, kas minētas 5. panta 2. punktā, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli un Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā uz vietas.

4.  Piecu gadu laikā no pēdējā maksājuma attiecībā uz darbību finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošus dokumentus par darbības izdevumiem.

5.  Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nepieciešamības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātos finanšu palīdzības piešķiršanas nosacījumus un maksājumu grafiku.

6.  Komisija veic visus citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības ir veiktas pienācīgi un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā un Finanšu regulā.

11. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.  Kad tiek īstenotas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (9)un Padomes Regulu ( Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (10), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (11).

2.  Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē LIFE+, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

3.  Kopiena samazina, aptur vai atgūst finanšu palīdzības summas, kas piešķirtas darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šīs regulas noteikumiem vai atsevišķam lēmumam vai līgumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo atbalstu, vai ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas darbībā ir veiktas izmaiņas, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.  Ja nav ievēroti laika ierobežojumi vai ja darbības īstenošana attaisno tikai daļu asignētās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa iesniegt novērojumus noteiktā termiņā. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušās finansiālās palīdzības piešķiršanu un pieprasīt izmaksāto summu atmaksāšanu.

5.  Nepamatotie maksājumi jāatmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā noteiktajiem nosacījumiem.

12. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja – LIFE+ komiteja –, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un to reģionu pārstāvji, kam ir pilnvaras un atbildību attiecībā uz vides aizsardzību, un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. LIFE+ komponenta "Daba un bioloģiskā daudzveidība" nolūkā minētā komiteja ir tā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 20. pantu.

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 2. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Papildus vispārējiem noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. un 8. pantu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam priekšlikumus par pasākumiem, kas komitejai jāveic, un jo īpaši par pasākumiem saistībā ar ikgadējās LIFE+ programmas budžeta līdzekļu sadales un piešķiršanas plānošanu (attiecībā uz pašu LIFE+ regulu vai ikgadējām darba programmām).

4.  Priekšsēdētājs aicina pilsoniskās sabiedrības grupu ekspertus piedalīties komitejas sanāksmēs kā novērotājiem, lai apspriestos par LIFE+ programmas budžeta līdzekļu sadali un piešķiršanu (attiecībā uz pašu LIFE+ regulu vai ikgadējām darba programmām). Piemēro dokumentu pieejamības principus un nosacījumus, kas piemērojami Komisijai.

13. pants

Novērtēšana

Vairākgadu programmas regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi darbību izpildei katrā komponentē un lai novērtētu to ietekmi.

LIFE+ programmai veic vidēja termiņa un noslēguma novērtēšanu, lai novērtētu tās ieguldījumu Kopienas vides politikas attīstībā un apropriāciju lietderību.

Noslēguma vērtēšanu veic ne vēlāk kā vienu gadu pirms programmas noslēguma. Gan noslēguma novērtējumu, gan vidēja termiņa novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Vienkāršošana un konsolidācija

1.  Lai vienkāršotu un konsolidētu, šī regula atceļ un aizstāj šādus instrumentus: Regulu (EK) Nr. 1404/96 (12); Regulu (EK) Nr. 1655/2000 (13) un tās pagarinājumu; Lēmumu Nr. 1411/2001/EK (14), Lēmumu Nr. 466/2002/EK (15) un Regulu (EK) Nr. 2152/2003 (16).

2.  Darbības, kas sāktas pirms 2006. gada 31. decembra saskaņā ar iepriekšminētajiem instrumentiem, turpina pārvaldīt, līdz tās ir pabeigtas saskaņā ar šiem instrumentiem. Šajos instrumentos paredzētās komitejas aizstāj ar šīs regulas 12. pantā paredzēto komiteju. Ar šo regulu finansēs šajos instrumentos paredzēto obligāto pārraudzību un novērtēšanu pēc šo instrumentu beigšanās.

15. pants

Šīs regulas īstenošanas noteikumi

Komisija izveido īstenošanas noteikumus saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Indikatīvi temati un darbības, kas var pretendēt uz finansējumu

1.  Temati

Ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus, finansējumu sniedz, lai saglabātu dabu un bioloģisko daudzveidību, jo īpaši Natura 2000 vietu pārvaldībai Eiropas Savienībā, sekmētu to nevalstisko organizāciju darbu, kas galvenokārt darbojas vides aizsardzības jomā Eiropas mērogā, un atbalstītu Sestās VRP prioritāšu ieviešanu, tas ir,

–   klimata pārmaiņas: Eiropas klimata pārmaiņu programma (un tās turpmākie dokumenti);

–   dabas un bioloģiskā daudzveidība: Natura 2000 tīkls, piemēram, inovatīva pieeja vietu pārvaldībai un plānošanai, tostarp tādu tīkla izmantošanas tirgus pasākumu un veidu attīstība, kas ir savienojami ar vietu saglabāšanu; saglabāšanas procesa pārraudzība; finansējums sugu saglabāšanas rīcības plānu attīstībai un īstenošanai; bioloģiskās daudzveidības samazināšanas novēršana līdz 2010. gadam un mežu un vides mijiedarbības uzraudzība Kopienā, mežu ugunsgrēku novēršanas pasākumi, steidzami saglabāšanas pasākumi attiecībā uz vismazāk aizsargātajām sugām un biotopiem, kā arī sugu saglabāšanas pasākumi un mitrzemju (purvu un muklāju), piekrastes, jūras un saldūdens biotopu apsaimniekošana;

–   vide un veselība: tostarp Vides un veselības rīcības plāns, Ūdens pamatdirektīva, "Tīru gaisu Eiropā" (CAFÉ) un jūras, augsnes, pilsētu un pesticīdu tematiskās stratēģijas;

–   ilgtspējīga resursu izmantošana: resursu un atkritumu profilakse un otrreizējās pārstrādes tematiskā stratēģija, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa stratēgijas;

–   stratēģiska pieeja politikas attīstībai, īstenošanai un izpildei: ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko vides novērtējumu;

–   dabas mantojums; darbības UNESCO 1972. gada 16. novembra Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvencijas I daļas 2. panta izpratnē;

–  Komisijas vides politikas pasākumu ex-post vērtēšana.

2.  Darbības

3.  Īpaši kritēriji LIFE+ programmas "Īstenošana un pārvalde" projektu līdzfinansējumam

Finansiālu atbalstu piešķir kā projektu līdzfinansējumu.

Kopienas finansiālā atbalsta īpatsvars nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta pieļaujamām izmaksām. Kopienas finansiālā atbalsta īpatsvars papildu pasākumiem nedrīkst pārsniegt 100 % no šīm izmaksām.

Attiecīgā gadījumā priekšlikumi jāizvērtē arī no iespējamo darba vietu radīšanas viedokļa un apsverot, vai tas var veicināt tādu noderīgu tehnoloģiju vai produktu izplatīšanu un visplašāko iespējamo pielietošanu, kas palīdz saglabāt vidi.

II PIELIKUMS

Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas kritēriji

Komisija nodrošina LIFE+ programmā paredzēto Kopienas darbību izpildi.

Budžeta izpildes uzdevumus var deleģēt vadošajai iestādei saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Šīs kompetentās iestādes vai aģentūras (še turpmāk "valsts aģentūras") ieceļ Komisija saskaņā ar dalībvalstīm vai pašas dalībvalstis, ievērojot Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, kā arī 38. un 39. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(17).

Komisija analizē atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, lai finansējuma deleģēšana būtu saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību un palielinātu Kopienas rīcības pamanāmību. Turklāt Komisija lūdz 12. pantā minētās kompetentās komitejas atzinumu.

Komisija slēdz līgumu ar katru valsts aģentūru saskaņā ar (Finanšu regulas) īstenošanas noteikumu 41. pantu, izveidojot sīki izstrādātus noteikumus, kas inter alia attiecas uz uzdevumu definēšanu, ziņošanas noteikumiem, atbildības sadali un kontroles kārtību. Aģentūras ievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus un izvairās no finansējuma dublēšanās ar citiem Kopienas finansējuma avotiem, tām ir pienākums uzraudzīt projektus un atgūt līdzekļus, kurus saņēmējiem jāatmaksā.

Turklāt Komisija pārliecinās, ka visas dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu valsts aģentūras atbilstošu revīziju un finanšu pārraudzību, sniedzot Komisijai - pirms valsts aģentūra uzsāk darbību - nepieciešamos pierādījumus par to esamību, atbilstību un pienācīgu darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem.

Valsts aģentūras atbild par neatgūtajiem līdzekļiem pārkāpuma, nolaidības vai krāpšanas gadījumā, kas attiecas uz valsts aģentūru.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pāreju no darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējām programmām vides jomā, uz darbībām, ko īstenos saskaņā ar LIFE+ programmu.

III PIELIKUMS

Atbalsts nevalstiskajām organizācijām, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība

No LIFE+ programmas līdzekļiem piešķir līdzfinansējumu vai darbības atbalstu nevalstiskām organizācijām, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība un saglabāšana Eiropas mērogā.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV (3) OV (4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūlija Nostāja. (5) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (6) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.). (7) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (9) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. (10) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. (11) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. (12) Padomes Regula (EK) Nr. 1404/96 (1996. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1973/92, ar ko nodibina finanšu instrumentu videi (LIFE) (OV L 181, 20.7.1996., 1. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi ( LIFE) (OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp.). kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1411/2001/EK (2001. gada 27. jūnijs) par Kopienas sadarbības shēmu, lai veicinātu pilsētu noturīgu attīstību (OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 466/2002/EK (2002. gada 1. marts) par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība (OV L 75, 16.3.2002., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK. (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mēžu monitoringu un vides mijiedarbību Kopienā (Forest Focus) (OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.). (17) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (13049/2004 ‐ KOM(2004)0593 ‐ C6–0240/2004 ‐ 2004/0200(CNS))

P6_TA(2005)0292 A6-0201/2005

(Apspriežu procedūra)

Priekšlikumu groza šādi(1):

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1.  atsauce ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu daļu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a)apakšpunktu, saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu, Grozījums Nr. 2 3. atsauce ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ komitejai atbilstoši 53. panta 2. punktam (A6-0201/2005).

Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par pēdējās asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (13054/2004 ‐ KOM(2004)0593 ‐ C6-0241/2004 ‐ 2004/0199(CNS))

P6_TA(2005)0293 A6-0201/2005

(Apspriežu procedūra)

Priekšlikumu groza šādi(1):

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 3 1.  atsauce ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. pantu, 63. panta 3. punktu, 66. pantu un 95. pantu saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. pantu, 63. panta 3. punktu, 66. pantu un 95. pantu saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu, Grozījums Nr. 4 3.  atsauce ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ komitejai atbilstoši 53. panta 2. punktam (A6-0201/2005).

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par papildu informācijas par pasažieri (API) un pasažieru datu reģistra (PNR) datu apstrādi (KOM(2005)0200 ‐ C6–0184/2005 ‐ 2005/0095(CNS))

P6_TA(2005)0294 A6-0226/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0200)(1),

–   ņemot vērā Komisijas lēmuma projektu par aviopasažieru to personas datu pietiekamu aizsardzību, kas ietverti Pasažieru Datu reģistrā un kas nosūtīti Kanādas Robeždienestu aģentūrai, kā arī Kanādas Robeždienestu aģentūras saistības, kas ir pievienotas minētajam Komisijas lēmumam,

–   òemot vērā EK lîgumu un jo îpaði tā 95. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līgumu, un jo īpaši tā 300. panta 3. punkta 1.  daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0184/2005),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par piedāvāto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, kā arī 35. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0226/2005),

A.   tā kā no procedūras viedokļa:

1.  Neatbalsta nolīguma noslēgšanu;

2.  Aicina Padomi neslēgt nolīgumu, kamēr EK Tiesa lietā C-317/04 nav pieņēmusi spriedumu.

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kanādas valdībām un parlamentiem.

(1) Vēl nav publicēts OV.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politisko situāciju un plašsaziņas līdzekļu neatkarību Baltkrievijā

P6_TA(2005)0295 RC-B6-0411/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Baltkrievijā,

–   ņemot vērā, it īpaši Parlamenta 2005. gada 10. marta rezolūciju par Baltkrieviju (1),

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijas par situāciju Baltkrievijā, jo īpaši tās 2004. gada 28. aprīļa rezolūciju par preses vajāšanu Baltkrievijas Republikā,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas 2005. gada 14. aprīlī pieņemto rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Baltkrievijā,

–   ņemot vērā EDSO pārstāvja 2005. gada marta ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu brīvību Baltkrievijā,

–   jo īpaši ņemot vērā ES rīcības plānu demokrātijas veicināšanai Baltkrievijā, ko 2005. gada 23. februārī pieņēma Eiropas Parlamenta Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta Saharova balvu par domas brīvību, kas 2004. gada decembrī tika piešķirta Baltkrievijas Žurnālistu apvienībai,

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 12. maija paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politiku (KOM(2004) 0373),

–   ņemot vērā 2004. gada 2. jūlijā ES pieņemtās sankcijas, ko noteica attiecībā uz Baltkrievijas ierēdņiem pēc triju Baltkrievijas opozīcijas līderu un viena žurnālista pazušanas,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā situācija Baltkrievijā nav uzlabojusies, bet gan turpinājusi pasliktināties līdz tādam stāvoklim, kad rupji tiek pārkāptas cilvēktiesības, pārstāvju palātai tiek atņemtas tās likumdošanas tiesības un ekonomisko dzīvi nosaka prezidents; tā kā starp pārkāpumiem ir arī demokrātiskās opozīcijas locekļu arestēšana un citas pret tiem izmantotas apspiešanas metodes;

B.   tā kā ES ir vairākkārt nosodījusi ievērojamu opozīcijas līderu arestus, ko veikusi Lukašenko valdība, un tā kā netiek izmeklētas lietas par daudzām pazudušām personām;

C.   tā kā dažu pēdējo gadu laikā "tehnisku" iemeslu dēļ ir slēgtas vairākas politiskās partijas, 22 neatkarīgie laikraksti, vairāk nekā 50 demokrātiju atbalstošu dažādu līmeņu un dažādas politiskās orientācijas NVO un vairākas izglītības iestādes, kaut gan bija skaidrs, ka visos gadījumos šīs organizācijas sodītas par prezidenta un viņa politikas kritiku;

D.   tā kā 2005. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību komiteja kritizēja Baltkrieviju, jo nemitīgi tika saņemti ziņojumi par NVO, etnisko minoritāšu organizāciju, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu tirdzniecības vietu, opozīcijas politisko partiju, neatkarīgo arodbiedrību un reliģisko organizāciju darbības traucēšanu un slēgšanu, kā arī to personu vajāšanu, kas iesaistījušās demokrātisko pasākumos, tostarp neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu darbībā;

E.   tā kā valsts iestādes ir pārtraukušas jaunu laikrakstu reģistrāciju, un daudziem jau pastāvošajiem laikrakstiem uzlikti tik lieli naudas sodi, ka tie vairs nav spējīgi turpināt darbību;

F.   tā kā Baltkrievijā regulāri notiek politiski motivēti demokrātisko kustību aktīvistu un neatkarīgo žurnālistu aresti un tiesas prāvas pret tiem, kā arī ārzemju pilsoņu deportēšana; tā kā diviem laikraksta Pahonia žurnālistiem ‐ Pavał Mažejka un Mikoła Markievič, kā arī laikraksta Rabočy redaktoram Viktar Ivaškievič ir piespriests sešus līdz deviņus mēnešus garš cietumsods;

G.   tā kā 2005. gada 12. maijā Baltkrievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka Baltkrievijā dzīvojošo poļu savienības vadība ir nelikumīga, un kāda tipogrāfija, sekojot valdības norādījumam, atteicās iespiest poļu valodā iznākošos nedēļas izdevumus "Glos znad Niemna", kā arī valdības aizsegā tika iespiesti viltoti šīs avīzes metieni;

H.   tā kā 2002. gadā pazuda ORT žurnālists Dimitrij Zawadzki un Baltkrievijas iestādes, šķiet, novilcina izmeklēšanu; tā kā 2004. gada 20. oktobrī tika nogalināta laikraksta Solidarność žurnāliste Vieranika Čarkasava un vardarbības gadījumi pret žurnālistiem kļūst arvien izplatītāki;

I.   tā kā plašsaziņas līdzekļu iespiešana un izplatīšana ir kļuvusi par valsts monopolu, un atlikušajiem neatkarīgajiem izdevējiem tiek uzlikti lieli naudas sodi par neatkarīgu laikrakstu iespiešanu; tā kā šīs rīcības rezultātā daudzus neatkarīgos laikrakstus, ko iespiež ārzemēs, tostarp Krievijā, uz robežas bieži konfiscē Baltkrievijas iestādes;

J.   tā kā visas televīzijas un radio programmas, gan valsts, gan reģionālās atrodas vai nu valdības rokās vai valsts kontrolē;

K.   tā kā visas kabeļtelevīzijas raidsabiedrības tiek vajātas par to ārzemju kanālu translēšanu, ko nav apstiprinājusi Baltkrievijas valdība, un, pamatojoties uz to, Baltkrievijas kabeļtelevīzijas raidsabiedrībām ir aizliegts translēt visus Ukrainas kanālus, kā arī Polijas kanālu Polonia;

L.   tā kā visus interneta savienojumus nodrošina valdības izveidota sabiedrība, kas ir bloķējusi daudzus kontus un interneta mājas lapas;

M.   tā kā 2005. gada martā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvis ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu brīvību izteica nopietnas bažas par neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu draudīgo stāvokli Baltkrievijā, it īpaši par arvien sarūkošo no jauna reģistrēto neatkarīgo laikrakstu skaitu un pieaugošo spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem ar tiesu sistēmas, ārpustiesas un ekonomiskiem paņēmieniem,

1.   stingri nosoda Baltkrievijas režīma nekritiskos uzbrukumus plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistiem, opozīcijas pārstāvjiem, cilvēktiesību aktīvistiem un jebkurām personām, kuras mēģina brīvi izteikt kritiku par prezidentu un režīmu, ko apliecina patvaļīgie aresti, slikta izturēšanās pret ieslodzītajiem, cilvēku bezvēsts pazušana, vajāšana politisku motīvu dēļ un cita veida represijas, kuras ignorē demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus;

2.   aicina Padomi un Komisiju izveidot kompleksu daudzgadu atbalsta programmu neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem Baltkrievijā, kurā būtu ietverts atbalsts neatkarīgu radio un televīzijas kanālu apraidei no ārzemēm, kā arī atbalsts neatkarīgiem žurnālistiem un laikrakstiem;

3.   izsaka gandarījumu par projektu ar mērķi izveidot radio apraides tīklu no Polijas, Lietuva un Ukrainas, un aicina Komisiju atbalstīt tā īstenošanu;

4.   šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju visīsākajā laikā sniegt nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu neatkarīgu radio programmu apraides sākšanu uz Baltkrieviju no ārvalstīm;

5.   uzsver, ka radio tīklam jāspēj izmantot visus pārraides frekvenču joslu platumus, tostarp internetu, un tam jābūt pieejamam nepārtraukti;

6.   aicina Padomi un Komisiju sniegt palīdzību vajātajiem žurnālistiem un viņu ģimenēm;

7.   aicina Padomi un Komisiju izveidot stipendiju programmu un praksi neatkarīgajiem žurnālistiem, kā arī izveidot mācību programmas jaunajiem neatkarīgajiem žurnālistiem;

8.   aicina Komisiju apspriesties ar Parlamentu par šīs brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un Baltkrievijas iedzīvotāju informēšanai domātās programmas īstenošanu;

9.   ja Baltkrievijas iestādes neuzlabos situāciju attiecībā uz vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un ja situācijai vēl vairāk pasliktināsies, Komisijai, Padomei un Parlamentam ir jāsāk procedūra, lai paplašinātu sarakstu, kurā minētas personas, kam liegts saņemt vīzu, attiecībā uz tām Baltkrievijas iestādēm, kas ir iesaistītas plašsaziņas līdzekļu vajāšanā;

10.   nosoda valdības uzsākto rīcību pret Baltkrievijā dzīvojošo poļu savienību kā mēģinājumu iegrožot lielāko NVO, kas ir viena no nedaudzajām, ko vēl nekontrolē Baltkrievijas valdība; atgādina, ka minoritāšu tiesību ievērošanā ietilpst arī apvienību brīvība, kā arī organizācijas likumīgi ievēlēto struktūru atzīšana; izsaka nožēlu par valdības mēģinājumu pakļaut kontrolei "Glos znad Niemna";

11.   pauž īpašu sašutumu par nesen Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas (Narodnaya Hramada) priekšsēdētājam Mikola Statkevich, vienam no Jauniešu frontes vadītājiem Paval Sevyarynets, kā arī uzņēmējam un Augstākās Padomes 13. sasaukuma deputātam Andrey Klimov piespiestajiem ilgstošajiem piespiedu darba sodiem;

12.   aicina Baltkrievijas iestādes pārtraukt demokrātiski noskaņoto jauniešu izslēgšanu no universitātēm un augstskolām un paziņo par savu atbalstu studentiem, kurus izslēdza no augstskolām par demokrātijas vērtību veicināšanu, cilvēktiesību aizsardzību un kuri 2005. gada 25. maijā uzsāka bada streiku;

13.   izsaka gandarījumu par Viļņā trimdā dzīvojošo baltkrievu studentu svinīgo uzņemšanas ceremoniju Eiropas Humanitāro zinātņu universitātē un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropas Humanitāro zinātņu universitāti tās mācību un pētniecības programmu mērķu īstenošanā;

14.   aicina dalībvalstis atzīt Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes iesniegtos diplomus kā apliecinājumu augstai kompetencei un izcilām akadēmiskajām prasmēm, un aicina Eiropas universitātes sākt ciešāku sadarbību ar Eiropas Humanitāro zinātņu universitāti;

15.   vēlreiz uzsver, ka ES un Baltkrievijas attiecību turpmākā attīstība būs atkarīga no valstī sasniegtā progresa demokrātijas un reformu jomā un cik pieejami Baltkrievijas iedzīvotājiem būs brīvi un pārskatāmi plašsaziņas līdzekļi;

16.   aicina Padomi un Komisiju apspriest Baltkrievijas jautājumu ar Krievijas iestādēm, lai noteiktu kopēju rīcību ar mērķi šajā valstī īstenot konkrētas demokrātiskas pārmaiņas;

17.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī EDSO un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām.

(1) Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0080.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Srebreņicu

P6_TA(2005)0296 RC-B6-0395/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Bosniju un Hercegovinu un Rietumbalkāniem, jo īpaši 2005. gada 14. aprīlī pieņemto rezolūciju par Rietumbalkānu reģionālās integrācijas gaitu (1),

–   ņemot vērā 1999. gadā ES uzsākto Rietumbalkānu valstu Stabilizācijas un asociācijas procesu (SAP), lai veicinātu demokratizāciju, tiesiskumu, saskaņu un mieru šajā reģionā,

–   ņemot vērā 2003. gada 21. jūnija ES - Rietumbalkānu Augstā līmeņa sanāksmes Salonikos secinājumus, uzsverot to Rietumbalkānu valstu nākotni Eiropā, kas kļūs par neatņemamu ES daļu pēc noteikto kritēriju izpildīšanas,

–   ņemot vērā pēdējās Eiropadomes Briseles sanāksmes secinājumus 2005. gada 16.-17. jūnijā, vēlreiz apstiprinot tās saistības attiecībā uz Saloniku dienas kārtības pilnīgu īstenošanu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 1993. gada 25. maija rezolūciju Nr. 827, 1999. gada 10. jūnija rezolūciju Nr. 1244, 2004. gada 9. jūlija rezolūciju Nr. 1551 un 2004. gada 22. novembra rezolūciju Nr. 1575,

–   ņemot vērā Starptautiskās Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesas virsprokurora Carla del Ponte ziņojumu ANO Drošības padomei 2005. gada 13. jūnijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā 1995. gada 11. jūlijā Rietumbosnijas pilsēta Srebreņica, ko ANO Drošības padome saskaņā ar 1993. gada 16. aprīļa rezolūciju bija pasludinājusi par drošu zonu, nonāca ģenerāļa Ratko Mladic vadītā Bosnijas serbu karaspēka rokās un Republika Srpska prezidenta Radovan Karadzic pakļautībā;

B.   tā kā pēc Srebreņicas krišanas dažās slaktiņa dienās vairāk kā 8000 musulmaņu vīriešus un zēnus, kurus šajā zonā aizsargāja ANO Aizsardzības spēki (UNPROFOR), nogalināja ģenerāļa Mladic vadītais Bosnijas serbu karaspēks un paramilitārās vienības, tostarp Serbijas policijas vienības, kas Bosnijas teritorijā ienāca no Serbijas;

C.   tā kā šī traģēdija, ko par genocīdu atzina Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesa (ICTY), notika ANO pasludinātā droša patvēruma zonā, un tādējādi tā uzskatāma par simbolu starptautiskās sabiedrības nespējai iejaukties konfliktā un aizsargāt nevainīgus cilvēkus;

D.   ņemot vērā pret Srebreņicas musulmaņu civiliedzīvotājiem vērstos Bosnijas serbu karaspēka daudzos Ženēvas Konvencijas pārkāpumus, tostarp vairāku tūkstošu sieviešu, bērnu un vecu cilvēku deportācijas un daudzskaitlīgas sieviešu izvarošanas;

E.   tā kā, neskatoties uz līdz pat šodienai veiktajām meklētāju milzīgajām pūlēm atklāt un ekshumēt masu un individuālos apbedījumus un identificēt upurus, joprojām nav panākta Srebreņicas un tās apkaimē notikušo notikumu pilnīga rekonstrukcija;

F.   tā kā nav iespējams nodrošināt patiesu mieru bez tiesiskuma uzvaras, un pilnīga un neierobežota sadarbība ar Starptautisko Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesu ir pamatnoteikums turpmākai Rietumbalkānu valstu integrācijas procesa ES nodrošināšanai;

G.   tā kā Bosnijas serbu armijas ģenerālis Radislav Krstic ir pirmā persona, ko Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesa ir atzinusi par vainīgu Srebreņicas genocīda atbalstīšanā un līdzdalībā, bet divas visvairāk uzrādītās personas Ratko Mladic un Radovan Karadzic desmit gadus pēc traģiskajiem notikumiem joprojām ir brīvībā;

H.   tā kā arī lēmumu pieņemšanas mehānisma trūkumi ES un īsteni kopējas ārpolitikas un drošības politikas neesība negatīvi ietekmē šo notikumu izmeklēšanu;

I.   tā kā ES budžeta dotācijas attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm kopš 2002. gada ir pastāvīgi un ievērojami samazinātas; tā kā reģionam jāpiešķir pienācīgs finansējums, ņemot vērā pakāpenisko pāreju no materiālo vērtību atjaunošanas uz institucionālo struktūru veidošanu un pirmpievienošanās atbalstu, kā arī reģiona stratēģisko nozīmi ES;

J.   tā kā Bosnija un Hercegovina sarunas no Deitonas ir pārcēlusi uz Briseli, un ES nākotnes projektam ir liels iedzīvotāju atbalsts valstī;

1.   pilnībā nosoda Srebreņicas slaktiņu; piemin un godina zvēriski nogalinātos upurus; izsaka līdzjūtību un solidarizējas ar upuru ģimenēm, no kurām daudzas dzīvo, nesaņēmušas galīgu apstiprinājumu par tēvu, dēlu, vīru vai brāļu likteņiem; atzīst, ka šīs pastāvīgās sāpes vairo nespēja saukt nodarījumu vaininiekus pie atbildības;

2.   aicina Padomi un Komisiju pienācīgi atzīmēt Srebreņicas un Potokari genocīda desmito gadadienu, uzsverot, ka šim nepanesamajam kaunam Eiropā jākļūst par pēdējo slaktiņu, kas veikts etniskās ideoloģijas vārdā; paziņo, ka darīs visu iespējamo, lai vēlreiz nepieļautu šādu zvērīga barbarisma izpausmi Eiropā;

3.   izsaka vislielākās bažas par Radovan Karadzic un Ratko Mladic atrašanos brīvībā šajā reģionā un aicina Republika Srpska un Serbiju un Melnkalni veikt steidzamus pasākumus, lai noteiktu Karadzic un Mladic atrašanās vietu un nodotu viņus tiesai; uzskata neslēpto atbalstu Karadzic un Mladic atsevišķās reģiona daļās par apvainojumu upuru piemiņai un par galveno šķērsli mierizlīgumam;

4.   izsaka vislielāko atbalstu vērtīgajam un grūtajam Starptautiskās Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesas darbam un atkārtoti uzsver, ka pilnīga sadarbība ar Tiesu ir nosacījums tuvākai sadarbībai ar ES; visām šī reģiona valstīm ir jāpilda savas saistības attiecībā uz pilnīgu un pastāvīgu sadarbību ar Starptautisko Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesu; kara noziedznieku notveršana, izdošana un notiesāšana ir mazākais, ko var darīt kara upuru tūkstošu piemiņai Srebreņicā un citur pasaulē;

5.   uzsver miera un stabilitātes nodrošināšanas nozīmi Rietumbalkānos, kā arī to nozīmi, kāda ir pilnīgai Saloniku dienas kārtības īstenošanai, lai sasniegtu stabilizācijas un asociācijas procesa mērķus; uzsver, ka pilnīga un neierobežota sadarbība ar Starptautisko Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu krimināltiesu arvien ir nozīmīga prasība integrācijas procesa turpināšanai Eiropas Savienībā;

6.   atgādina, ka ANO miera uzturēšanas spēki nespēja aizsargāt iepriekš par drošām uzskatītās zonas; aicina ANO un attiecīgās starptautiskās iestādes īstenot praksē šajā neveiksmē gūto mācību un būt patiesi sagatavotiem miera uzturēšanas misijām nākotnē;

7.   ir patiesi satraukts un šokēts par Hāgas Starptautiskajā krimināltiesā nesen rādītajiem videomateriāliem, kas raidīti televīzijas kanālos visā pasaulē, attēlojot sešu civildrēbēs tērptu ieslodzīto aukstasinīgu noslepkavošanu, tādējādi sniedzot neapgāžamus patieso notikumu pierādījumus; uzsver, ka šajos materiālos nepārprotami parādīta bēdīgi slavenā "Skorpionu vienība" ‐ serbu paramilitārā grupa, kas ar nacionālās armijas un policijas atbalstu zvērīgi slepkavoja civiliedzīvotājus Srebreņicas apkaimē;

8.   atzinīgi vērtē Serbijas premjerministra Vojislav Kostunica reakciju pēc šo materiālu izplatīšanas, liekot apcietināt videomateriālos atpazītos "Skorpionu vienības" agrākos dalībniekus; atbalsta Serbijas prezidenta Boris Tadic un Serbijas un Melnkalnes prezidenta Svetozar Marovic lēmumu piedalīties Srebreņicas slaktiņa desmitās gadadienas atceres pasākumā Potokari memoriālā;

9.   pauž dziļu nožēlu, ka Serbijas parlaments nepieņēma rezolūcijas priekšlikumu, lai atzītu un oficiāli nosodītu Srebreņicas slaktiņu, tādējādi apliecinot gatavību izlīdzināt pagātnes notikumus, kā arī atbalstot mierizlīgumu un problēmu atrisināšanu mierīgā ceļā šajā reģionā;

10.   pauž patiesas bažas attiecībā uz joprojām lielā Serbijas daļā pastāvošo iedzīvotāju viedokli, kas neatzīst kara noziegumu faktu pret musulmaņu civiliedzīvotājiem; mudina Serbijas valdību veikt pasākumus, lai izskaidrotu tautai pagātnes notikumus un izbeigtu kara noziedznieku cildināšanu; atzīst neseno Srebreņicas videomateriālu raidīšanu Serbijas televīzijas kanālu vakara ziņās kā pirmo soli šajā virzienā, bet uzsver, ka jādara daudz vairāk, lai pārspētu iedzīvotāju vidū par patiesību uzskatītos vēstures izkropļojumus;

11.   atbalsta lorda Ashdown, ES Augstā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā, aicinājumu Bosnijas serbu ministriem precizēt karaspēka vienību skaitu un identificēt visas tās Bosnijas privātpersonas, kas redzētas videomateriālos;

12.   atzinīgi vērtē visu to cilvēku darbu un pašaizliedzību, kas šos gadus nav pārstājušas meklēt patiesību, un aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt viņus ar darba turpināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, citu starpā, sniedzot atbalstu, kas paātrinātu ļoti dārgo upuru identificēšanas procesu;

13.   izsaka nožēlu, ka joprojām nav atbilstoši nosacījumi, lai bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas varētu atgriezties reģionā;

14.   uzsver, ka visām Balkānu valstīm piedāvātajam Eiropas integrācijas plānam un Stabilizācijas un asociācijas procesam jākļūst par iekšzemes reformu un demokrātiskās konsolidācijas katalizatoru, kā arī jāpalīdz visām reģiona valstīm veidot kopīgu izpratni par traģiskajiem pagātnes notikumiem un radīt pamatu labākai nākotnei; uzsver, ka šī nākotne lielā mērā ir atkarīga no pašām reģiona valstīm;

15.   vēlreiz apstiprina Eiropas Savienības saistības palīdzēt Balkānu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm to sagatavošanā dalībai ES, un šajā saistībā aicina nodrošināt atbilstīgu mehānismu un finansējumu nākamā finanšu plānā, kas atbilstu Eiropas Savienības mērķiem un šī reģiona valstu tiesisko paļāvību;

16.   uzsver, ka Deitonas vienošanās ir bijis svarīgs instruments, lai atjaunotu mieru reģionā, bet apzinās, ka Deitonas sarunas vairs nav piemērots risinājums, ņemot vērā nākotnes integrāciju ES; līdz ar to mudina Padomi un visas iesaistītās puses atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir vienprātīga vienošanās pieņemšana; uzsver, ka visiem valsts tiesību subjektu un tautību pārstāvjiem jāizprot sava atbildība, lai panāktu jaunu konstitucionālo kārtību un radītu dzīvotspējīgu valsti visiem;

17.   izsaka nopietnas bažas par ekonomisko un sociālo situāciju; uzsver, ka šī ļoti svarīgā jautājuma risināšana ir reģiona stabilas attīstības pamats; aicina valdības un ES atzīt, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir reģiona iedzīvotāju galvenā prioritāte, un atbilstīgi rīkoties; uzsver reģionālās un pārrobežu sadarbības un Rietumbalkānu tautu un kaimiņattiecību saskaņas stiprināšanas nozīmi;

18.   uzsver saskaņas veicināšanas politikas nozīmi un uzsver reliģisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu un izglītības sistēmas lomu šajā sarežģītajā procesā, lai visu tautību civiliedzīvotāji varētu pārvarēt pagātnes spriedzi un uzsākt miermīlīgu un neliekuļotu līdzāspastāvēšanu, nodrošinot ilgstošu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi; šajā saistībā prasa apsvērt iespēju Bosnijā un Hercegovinā izveidot taisnīguma un samierināšanas komisiju;

19.   uzsver, ka Srebreņicas notikumos gūtajai mācībai un kariem bijušajā Dienvidslāvijā jākļūst par pamatu ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas stiprināšanai;

20.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai un parlamentam un tās tiesību subjektiem, kā arī Rietumbalkānu valstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0131.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES attiecībām ar Ķīnu un Taivānu un drošību Tālajos Austrumos

P6_TA(2005)0297 RC-B6-0295/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu(1),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā(2),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropa un Āzija ‐ stratēģiska sistēma ciešākām partnerattiecībām" (KOM(2001)0469 galīgā versija),

–   ņemot vērā tā 2000. gada 13. aprīļa rezolūciju par Taivānu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā nesenie Ķīnas draudi Taivānai un simtiem raķešu novietošana Ķīnas dienvidu provincēs, kas ir vērstas pret Taivānu, izraisa turpmāku Ķīnas un Taivānas attiecību pasliktināšanos;

B.   tā kā Japānas un Ķīnas attiecībās ir radies saspīlējums, kuru izraisīja ķīniešu protesti pret Japānas interesēm un aicinājumi boikotēt Japānas produktus;

C.   vēlreiz atgādinot, ka Taivāna pēdējos gados izteica gatavību finansiāli un tehniski atbalstīt PVO atbalstītās starptautiskās palīdzības un veselības pasākumus;

D.   tā kā piektā Āzijas – Eiropas (ASEM) augstākā līmeņa sanāksme Hanojā 2004. gada 7.-9. oktobrī un ASEM valstu ārlietu ministru septītā tikšanās Kioto 2005. gada 6.-7. maijā vieš cerības, ka ASEM process kļūs stiprāks visos līmeņos, tostarp arī Āzijas – Eiropas parlamentāro partnerattiecību līmenī, lai veicinātu mieru un stabilitāti Tālajos Austrumos;

E.   atzīmē, ka ņemot vērā plaukstošās ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības starp Eiropu un Tālajiem Austrumiem, ES kļūst aizvien svarīgāks miers un drošība šajā reģionā,

1.   izsaka nožēlu par saspīlējumu vairāku Tālo Austrumu valstu starpā un izsaka gatavību atbalstīt visus centienus panākt mieru un stabilitāti Tālajos Austrumos;

2.   uzsver, ka daudzpartiju demokrātijas pamatprincipi, tiesiskums un vispārējo cilvēktiesību aizsardzības principu ievērošana ir priekšnoteikums ilgstošam mieram un stabilitātei Tālajos Austrumos;

3.   aicina Ķīnu un Taivānu panākt savstarpēju uzticēšanos un cieņu, kā arī meklēt kopīgu pamatu un neievērot atšķirības, ieviest nepieciešamo politisko pamatu savstarpējo attiecību miermīlīgai un nepārtrauktai attīstībai, kā arī atsākt dialogu par šīm attiecībām, stiprināt ekonomisko apmaiņu un sadarbību, jo īpaši veicinot "trīs tiešās saites" pāri Taivānas jūras šaurumam (pasta pakalpojumus, transportu un tirdzniecību);

4.   atzīmē, ka jebkādu Ķīnas un Taivānas vienošanos var panākt tikai uz abpusēji pieņemama pamata; izsaka viedokli, ka minēto valstu savstarpējo attiecību nākotne būs atkarīga no abu pušu vēlmes parādīt elastīgu pieeju; atbalsta Taivānas sasniegumus, ieviešot pilntiesīgu demokrātisko sistēmu, sociālo plurālismu un ievērojot cilvēktiesību un tiesiskuma principus, kā arī uzskata, ka ir jārespektē un jāņem vērā 23 miljonu Taivānas iedzīvotāju griba un atbalsts, cerot, ka abas puses panāks miermīlīgu attiecību risinājumu;

5.   iebilst pret tiesību aktiem pret atšķelšanos, jo tie neatbilst starptautisko tiesību normām un ar tiem nevar panākt "miermīlīgu nacionālu atkal apvienošanos," kas ir to mērķis, un tādēļ šie tiesību akti pasliktina nestabilo drošības situāciju Tālajos Austrumos;

6.   stingri iesaka Padomei un Komisijai neatcelt ieroču embargo, līdz Ķīnā tiek panākta lielāka virzība cilvēktiesību jomā un attiecībās ar Taivānu, kā arī līdz tam laikam, kad ES Rīcības kodekss par ieroču tirdzniecību kļūst juridiski saistošs;

7.   aicina Ķīnu pakāpeniski īstenot vispārējos cilvēktiesību principus un jo īpaši nekavējoties ratificēt Starptautisko Paktu par pilsoņu un politiskām tiesībām;

8.   atzinīgi vērtē Ķīnas ‐ Tibetas dialoga ceturtā sarunu raunda pirmās sesijas atsākšanu, kas notika no 2005. gada 30. jūnija līdz 1. jūlijam Bernē (Šveicē), un aicina to turpināt;

9.   aicina labāk pārstāvēt Taivānu starptautiskās organizācijās un atkārto aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm atbalstīt Taivānas pieteikumu novērotājas statusam Pasaules Veselības organizācijā;

10.   izsaka nopietnas bažas sakarā ar to, ka Ziemeļkoreja 2005. gada 10. februārī paziņoja, ka tās rīcībā ir kodolieroči un ka tā uz nenoteiktu laiku aptur piedalīšanos sešpusējās sarunās par tās kodolprogrammu;

11.   mudina Ziemeļkoreju atkal pievienoties KNL, atsaukt savu lēmumu par nepiedalīšanos sešpusējās sarunās un atsākt sarunas, lai rastu mierīgu risinājumu krīzei Korejas pussalā;

12.   aicina Padomi un Komisiju finansiāli atbalstīt smagās degvielas piegādes, lai nodrošinātu Ziemeļkorejas primārās enerģijas vajadzības, ar noteikumu, ka ir pārbaudīta Jongbionas kodolreaktora apturēšana; atzinīgi vērtē ES dalību Korejas pussalas enerģētikas attīstības organizācijā (KEDO); izsaka nožēlu, ka Charles Kartman kandidatūra KEDO vadītāja amatam tika bloķēta; aicina Komisiju un Padomi veikt pasākumus, kas vajadzīgi saistībā ar pilnīgu ES dalību turpmākajās sešpusējās sarunās;

13.   aicina Japānas, Ķīnas un Korejas pussalas valdības izbeigt visas savstarpējās naidīgās darbības, veicināt tautu dialogu formālā un neformālā līmenī, lai panāktu vienotu vēstures izpratni un galīgu samierināšanu starp to valdībām un tautām, tādējādi radot stingru pamatu Tālo Austrumu mieram un stabilitātei;

14.   atzīmē Japānas saprotamo vēlmi pārskatīt savu konstitūciju, kuru izstrādāja pēc Otrā pasaules kara, un atzīmē simbolisko nozīmi saistību saglabāšanai attiecībā uz atturēšanos no agresīvām militārām darbībām;

15.   mudina visas Tālo Austrumu valstis iesaistīties divpusējos nolīgumos, lai atrisinātu šī reģiona neatrisinātos teritoriālos strīdus, it īpaši:

16.   aicina Tālo Austrumu valstis sešdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara panākt samierināšanos savā starpā un nodibināt savstarpējas sapratnes un sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu ilgstošu mieru un stabilitāti Tālajos Austrumos, kā arī paziņo par savu gatavību atbalstīt šādus centienus;

17.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Ģenerālsekretāram un šajā rezolūcijā minēto valstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0132. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0150. (3) OV C 40, 7.2.2001., 428. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pasauli bez mīnām

P6_TA(2005)0298 RC-B6-0414/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā un saskaņā ar iepriekšējām rezolūcijām par sauszemes mīnām, klastermunīciju un nesprāgušu munīciju,

–   ņemot vērā ES Pretmīnu pasākumu stratēģiju 2005.–2007. gadam,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta ad hoc delegācijas ziņojumu pirmajai pušu pārskatīšanas konferencei par Konvenciju par pretkājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Nairobi, Kenija 2004. gada 28. novembris – 3. decembris),

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   atkārtoti apstiprinot tā apņemšanos palīdzēt sasniegt no mīnām patiesi brīvu pasauli, kā teikts Parlamenta Attīstības un brīvas tirdzniecības komitejas 2005. gada 16. jūnija uzklausīšanā,

B.   atkārtoti apstiprinot tā apņemšanos izbeigt ciešanas un nepieļaut, ka cilvēki cieš no pretkājnieku mīnām, kas katru gadu nogalina un sakropļo tūkstošiem cilvēku, galvenokārt nevainīgus un neaizsargātus civilos iedzīvotājus un it īpaši bērnus, traucē ekonomikas attīstībai un atjaunošanai, kavē bēgļu un valsts iekšienē pārvietotu cilvēku atgriešanos mājās, vairumā gadījumu pārkāpj visbūtiskākās cilvēktiesības un ilgus gadus pēc uzstādīšanas izraisa citas nopietnas sekas;

C.   atceroties, ka pretkājnieku mīnas to sociālo, vides un humāno seku dēļ ir ļoti nopietns drauds cilvēku ilgtermiņa drošībai neatkarīgi no to uzstādīšanas vietas;

D.   tā kā līdz šai dienai 1997. gada Konvenciju par pretkājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un iznīcināšanu (jeb Mīnu aizlieguma līgumu) ir ratificējušas vai tai ir pievienojušās 144 valstis un parakstījušas vēl 8 valstis, bet izsaka bažas, ka 50 valstis joprojām nav šā līguma puses, no kurām dažas ir ES dalībvalstis, un it īpaši izsaka bažas par vienu dalībvalsti, kura nav ne parakstījusi, ne ratificējusi šo līgumu, ne tam pievienojusies;

E.   tā kā atbilstība konvencijai ir augsta, 69 puses ir beigušas krājumu iznīcināšanu, iznīcinot 38,3 miljonus mīnu, un vēl 13 valstis turpina iznīcināšanu; tā kā visas puses, kurām ir beidzies noteiktais krājumu iznīcināšanas termiņš, ir paziņojušas par veiksmīgu iznīcināšanas pabeigšanu;

F.   tā kā, neskatoties uz šo progresu, ir aprēķināts, ka joprojām tiek uzglabāti aptuveni 180–185 miljoni pretkājnieku mīnu un ka ar sauszemes mīnām joprojām ir piesārņotas 83 valstu teritorijas visā pasaulē, tostarp 54 konvencijas dalībvalstīs;

G.   tā kā katru gadu joprojām ir no 15 000 līdz 20 000 upuru, kuru lielākā daļa ir civiliedzīvotāji un daudzi no viņiem ir bērni, kas papildina daudzus simtus tūkstošus mīnu sprādzienos cietušos visā pasaulē, kuriem ir vajadzīga aprūpe un palīdzība visu atlikušo dzīvi, un tā kā vairumā valstu, kurās ir mīnu sprādzienos cietušie, pieejamā palīdzība joprojām ir pilnīgi neatbilstoša, lai sprādzienos cietušie atveseļotos un atkal iekļautos sabiedrībā;

H.   tā kā konvencija pieprasa pusēm nodrošināt visu pretkājnieku mīnu iznīcināšanu ne ilgāk kā 10 gados pēc tās stāšanās spēkā un pieprasa pusēm, kuras to spēj, palīdzēt šo mērķi sasniegt;

I.   tādējādi piešķir lielu nozīmi konvencijas pušu pirmajai pārskatīšanas konferencei, kas notika Nairobi no 2004. gada 29. novembra līdz 3. decembrim (Nairobi augstākā līmeņa sanāksme par pasauli bez mīnām), un rīcības plānam, ko puses pieņēma šajā sanāksmē;

J.   tā kā pašlaik lielākā daļa konfliktu ir iekšēji konflikti vai pilsoņu kari un sauszemes mīnas var izmantot gan valsts bruņotie spēki, gan bruņotos nevalstiskos dalībniekus (NSA's);

K.   atbalstot centienus un panākumus, pārliecinot NSA's aizliegt sauszemes mīnas, tomēr vēlreiz atgādina, ka tas nenozīmē atbalstu nevalstiskajiem dalībniekiem vai viņu darbību likumības atzīšanu;

L.   tā kā starptautiskajai kopienai ir morāls pienākums visām konfliktos iesaistītajām pusēm ‐ gan valstīm, gan bruņotajiem NSA's ‐ censties pārtraukt pretkājnieku mīnu izmantošanu, lai sasniegtu patiesi vispārēju šo nehumāno ieroču aizliegumu; tā kā starptautiskajai kopienai un it īpaši agrākajiem galvenajiem ražotājiem, eksportētājiem un izmantotājiem ir morāla atbildība palīdzēt un nodrošināt resursus pretmīnu rīcībai papildus tam, kas jau noteikts konvencijā;

M.   atzīstot, ka vismaz 56 valstīs tiek plaši izmantotas prettransportlīdzekļu mīnas, izraisot ilglaicīgas humānās problēmas tādās valstīs kā Afganistāna, Angola, Eritreja, Etiopija un Sudāna;

N.   atkārtoti apstiprinot, ka visu veidu pretmanipulācijas ierīces apdraud atmīnētājus un civilpersonas;

1.   pauž nopietnas bažas par kaitīgo un plaši izplatīto sauszemes mīnu un nesprāgušās munīcijas ietekmi uz civiliedzīvotājiem, it īpaši bērniem;

2.   aicina visas valstis, kas nav parakstījušas Konvenciju par pretkājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un iznīcināšanu, nekavējoties tai pievienoties un mudina visas valstis, kas ir parakstījušas šo konvenciju, bet nav to ratificējušas, nekavējoties to izdarīt;

3.   aicina visas valstis, kurās ir mīnas un kuras nav ratificējušas minēto konvenciju vai pievienojušās tai, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu mīnu skartajos reģionos dzīvojošo civiliedzīvotāju ciešanas, veicot atmīnēšanu un atbilstīgi palīdzot izdzīvojušajiem, un brīvprātīgi sniegt informāciju, lai globālos pretmīnu pasākumus padarītu efektīvākus (konvencijas 7. pantā minētie ziņojumi)

4.   aicina ASV vēlreiz pārdomāt 2004. gada februāra paziņojumu, ka tā nepievienosies konvencijai, ka tā saglabās tās 8,8 miljonus "gudro" (pašiznīcinošo) pretkājnieku mīnu lietošanai jebkur pasaulē un ka tā saglabās 1,2 miljonus "dumjo" (bez pašiznīcināšanās) pretkājnieku mīnu izmantošanai Korejā līdz 2010. gadam; turklāt aicina ASV neatsākt ražot, iepirkt vai izmantot nekādu munīciju, kas saskaņā ar konvenciju atbilst pretkājnieku mīnu definīcijai, tostarp tā saucamo zirnekļa sistēmu; aicina ASV nekavējoties pārtraukt piegādāt pretkājnieku mīnas ES dalībvalstīm un citām draudzīgām valstīm; aicina Ķīnu vēlreiz apsvērt sauszemes mīnu ražošanas pārtraukšanu un iznīcināt tās milzīgos krājumus (kuru aptuvenais daudzums pārsniedz 100 miljonus pretkājnieku mīnu), kuru lielākā daļa ir bez pašiznīcināšanās, pašdeaktivēšanās un noteikšanas mehānisma; aicina Krieviju pārtraukt izmantot pretkājnieku mīnas konfliktā Čečenijā un iznīcināt visus tās rīcībā esošos krājumus Gruzijā un Tadžikistānā;

5.   aicina trīs paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas konvenciju vai nav pievienojušās tai, izdarīt to bez turpmākas kavēšanās;

6.   aicina visas Konvencijas dalībvalstis pilnībā īstenot Nairobi pieņemto rīcības plānu, lai laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam īstenotu Konvencijā paredzētos humānās palīdzības un atbruņošanās mērķus un veiktu Nairobi rīcības plānā paredzētās darbības:

7.  aicina Komisiju attīstības programmās attiecībā uz trešām valstīm iestrādāt un censties nodrošināt atbilstību Konvencijai gadījumos, kad pretkājnieku mīnu atrašanās valstī kavē ekonomikas un sociālo attīstību; aicina ES dalībvalstis radīt īpašas iniciatīvas attiecībā uz valstīm, kur pretkājnieku mīnas tieši neietekmē ekonomikas un sociālo attīstību, lai tās pievienotos Konvencijai un nodrošinātu atbilstību tās principiem;

8.  aicina ES dalībvalstis, kas ir Otavas Konvencijas dalībvalstis, sekmēt iespējami plašāku jēdziena "pretkājnieku mīna" interpretāciju, lai ietvertu tajā arī visas pretkājnieku mīnas, ko var nejauši aktivēt cilvēks, neatkarīgi no to tehniskās kategorijas ("prettransportlīdzekļu mīna", "pretkājnieku sauszemes mīna" utt.);

9.  atkārtoti izsaka viedokli, ka "pasauli bez mīnām" var sasniegt tikai tad, ja aizliedz visu veidu mīnas un ne tikai noteiktu veidu sauszemes mīnas, un uzsver, ka tas ietver visu veidu prettransportlīdzekļu mīnas; aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību šā mērķa sasniegšanā;

10.  aicina ES apstiprināt Eiropas vadošo lomu pasaules mēroga atbruņošanas procesā, lai atkārtotu Otavas Konvencijas veiksmīgo pieredzi citās jomās, jo īpaši prettransportlīdzekļu mīnu, klastermunīcijas, kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomā;

11.  aicina visas iesaistītās puses, kuru teritorijā ir neatmīnētas mīnas, nodrošināt, ka atmīnēšana un palīdzība mīnu sprādzienu upuriem ir iekļauta valsts prioritātēs un attiecīgā gadījumā valsts, reģionu un nozaru attīstības plānos un programmās;

12.  aicina puses un Komisiju pastiprināt atbalstu tām Konvencijas dalībvalstīm, kurām šāds atbalsts ir vajadzīgs, lai jo īpaši uzlabotu un palielinātu mīnu sprādzienu upuriem un viņu ģimenēm sniegtās palīdzības apjomu, nodrošināt, ka tiek ievēroti pirmie atmīnēšanas termiņi 2009. gadā, un iznīcināt krājumus, kas var radīt īpašus draudus iznīcināmo mīnu veida vai skaita dēļ un krājumu atrašanās vietas un glabāšanas apstākļu dēļ, kā arī darīt šādu palīdzību pieejamu teritorijās, kuras kontrolē NSA;

13.  aicina visus bruņotos NSA parakstīt Ženēvas Aicinājuma "Aktu par apņemšanos stingri ievērot vispārēju pretkājnieku sauszemes mīnu aizliegumu un sadarboties pretmīnu pasākumu veikšanā" un prasa Padomei un Komisijai turpināt pārliecināt nevalstiskos dalībniekus iesaistīties šajā jomā;

14.  prasa palielināt resursus atmīnēšanai, ko veic kā humāno palīdzību, mīnu uzkrājumu iznīcināšanai, izglītošanai par mīnu radītajiem draudiem un mīnu sprādzienu upuru aprūpei, rehabilitācijai un sociālai un ekonomiskai reintegrācijai jomās, kas ir nevalstisko dalībnieku pārraudzībā;

15.  aicina visas valstis, kas to spēj, sniegt politisku un diplomātisku atbalstu darbam, ko veic specializētās NVO, kuras sadarbojas ar tādiem nevalstiskajiem dalībniekiem kā Ženēvas Aicinājums un Starptautiskā kustība sauszemes mīnu aizliegšanai valsts mēroga kampaņas;

16.  aicina iekšējo konfliktu skartās valstis sekmēt šādu NVO veikto darbu un jo īpaši aicina Kolumbijas valdību veicināt arī humānās palīdzības atmīnēšanas programmu iesaisti un ar tām saistītas darbības atbilstīgi vietējiem vai reģionāliem humānās palīdzības nolīgumiem civiliedzīvotāju aizsardzības nolūkā; uzskata, ka humānās palīdzības atmīnēšanas pasākumu pārbaudes procesa neveicināšana ir Konvencijas uz humāno palīdzību vērsto mērķu pārkāpums;

17.   atzinīgi vērtē ES apņemšanos laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam paredzēt EUR 140 miljonus jaunajai pretmīnu pasākumu stratēģijai; prasa ES nodrošināt, ka, pieņemot ikgadējos ar budžetu saistītos lēmumus, šos līdzekļus apstiprina un ka pēc 2007. gada ir pieejams pietiekams līdzekļu apjoms;

18.   aicina Konvencijas dalībvalstis nodrošināt pārredzamību Konvencijas īstenošanā, t.i., iesaistot valstu parlamentus un plašu sabiedrību;

19.   aicina Konvencijas dalībvalstis, jo īpaši tās, kas ir arī ES dalībvalstis, nodrošināt, ka atmīnēšanas pasākumiem paredzēto finansējumu daļēji piešķir valsts atmīnēšanas struktūras izveidei katrā valstī un ka atmīnēšanas pasākumus kā atbalstu turpina, līdz visas zināmās vai iespējamās mīnu teritorijas ir atmīnētas;

20.   turklāt iesaka, ka ES jāapsver finansiāla atbalsta sniegšana valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis, ārkārtas situācijās; atkārtoti atzīmē, ka šī atbalsta saņemšanas nosacījumam jābūt saņēmējvalsts politiskajai gribai sekmēt pievienošanos Konvencijai;

21.   aicina ES un tās dalībvalstis, izmantojot attiecīgus tiesību aktus, aizliegt finanšu institūcijām, kas ir to jurisdikcijā vai pārvaldībā, tieši vai netieši ieguldīt līdzekļus uzņēmumos, kuri iesaistīti pretkājnieku mīnu ražošanā, to krājumu veidošanā vai nodošanā citām personām, kā arī saistīti ar citām tādām pretrunīgām ieroču sistēmām kā klastermunīcijas apakškategorijas;

22.   aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt atbilstību tiesību aktiem, ar ko aizliedz veikt ieguldījumus uzņēmumos, kuri iesaistīti pretkājnieku mīnu ražošanā, izveidojot efektīvus kontroles un sankciju mehānismus; uzskata, ka tas nozīmē finanšu institūciju saistības ieviest pilnīgas pārredzamības politiku attiecībā uz uzņēmumiem, kuros tās iegulda finanšu līdzekļus;

23.   aicina tā priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretāram, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Starptautiskajai kustībai sauszemes mīnu aizliegšanai, ĀKK un ES Kopīgajai parlamentārajai asamblejai un Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas Federācijas un Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Nairobi augstākā līmeņa sanāksmes par pasauli bez mīnām priekšsēdētājam, un Konvencijas dalībvalstu pirmās pārskatīšanas konferences pilnvarotajam priekšsēdētājam, kā arī Āfrikas Savienībai un visas Āfrikas parlamentam.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Kopienas aizdevumu ietekmi uz jaunattīstības valstīm (2004/2213(INI))

P6_TA(2005)0299 A6-0183/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Kopienu darbību attiecībā uz aizņēmumiem un aizdevumiem 2003. gadā (SEK(2004)1073) un tam pievienoto Komisijas darba dokumentu (SEK(2004)1074),

–   ņemot vērā 2004. gada ziņojumu par EK attīstības politiku un ārējo palīdzību (KOM(2004)0536 un tā pavadošais Komisijas darba dokuments SEK(2004)1027),

–   ņemot vērā pētījumu "Eiropas Investīciju banka un ĀKK valstis - efektīva partnerība?", ko veicis Sadraudzības valstu sekretariāts,

–   ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) dokumentu "Ietekmes uz attīstības izvērtēšanas sistēmu attiecībā uz investīciju mehānismu projektiem",

–   ņemot vēra notiekošās sarunas par EIB ārējo aizdevumu sniegšanas mandāta pārskatīšanu,

–   ņemot vērā pētījumu Attīstības komitejas uzdoto ārējo pētījumu, "Eiropas Investīciju bankas aizdevuma operāciju ietekme uz attīstību saistībā ar Kotonū un Āzijas un Latīņamerikas valstu nolīgumiem"(1),

–   ņemot vērā savu 2000. gada 20. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem sakarā ar naftas un naftas vada projektu Čadā un Kamerūnā(2),

–   ņemot vērā savu 2002. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2000. gada ziņojumu(3),

–   ņemot vērā savu 2002. gada 21. novembra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2001. gada ziņojumu(4),

–   ņemot vērā savu 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas ziņojumu par tās darbību 2002. gadā(5),

–   ņemot vērā Attīstības komitejas rīkotās 2005. gada 18. janvāra viedokļu uzklausīšanas sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0183/2005),

A.  tā kā EIB ar aizdevumiem EUR 40 miljardu apmērā ir lielākais sabiedriskais aizdevumu sniedzējs;

B.  tā kā EIB darbojas vairāk nekā simts jaunattīstības valstīs Vidusjūras reģionā, Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs (AKK valstīs), Āzijā un Latīņamerikā (ĀLA) un īsteno nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu Vidusjūras reģionā un ĀKK valstīs, lai gan kārtība, kādā sniedz aizdevumus jaunattīstības valstīm, nav noteikta mūsdienīgā politiskā mandātā;

C.  apzinoties, ka EIB pēdējos gados ir darījusi daudz, lai īstenotu Parlamenta konstruktīvos ierosinājumus;

D.  tā kā EIB pašlaik pārskata savu politiku attiecībā uz publisku piekļuvi informācijai, ko darot, tai jārēķinās ar prasībām, kas izriet no Orhūsas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem piemērošanas ES iestādēs;

E.  tā kā EIB darbojas kā neatkarīga banka, kurai tomēr ir saistošas tās akciju turētāju – 25 ES dalībvalstu – saistības;

F.   tā kā EIB attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu ārpus ES savā jaunajā Ietekmes uz attīstību izvērtēšanas sistēmā sper soli pretim praktiskiem pasākumiem saistībā ar 2004. gada Vides paziņojumā pausto atbalstu "UNEP finanšu iestāžu ziņojumam par vidi un ilgtspējīgu attīstību" un "Ekvatora principiem" vismaz attiecībā uz Kotonū investīciju mehānisma projektiem;

G.  apzinoties īpašos riskus, kas ir saistīti ar aizdevumiem daudzās jaunattīstības valstīs un ar kuriem EIB ir jāspēj cīnīties;

H.  H apzinoties ES un pasaules valstu centienus, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), beidzot panākt būtisku pavērsienu attīstības politikā,

1.   izsaka pateicību EIB par tās lielo gatavību iesaistīties dialogā un sniegt informāciju;

2.   atzinīgi vērtē gan to, ka EIB atbalsta ES attīstības politikas mērķus, kas noteikti Kotonū nolīgumā un ir saistīti ar astoņiem TAM, gan to, ka savā jaunajā Ietekmes un attīstību izvērtēšanas sistēmā attiecībā uz investīciju fonda projektiem par pamatnoteikumu aizdevuma izsniegšanai uzskata atbalstāmo projektu piemērotību TAM sasniegšanai; tomēr aicina EIB attiecināt šos kritērijus uz visiem tās atbalstītajiem projektiem jaunattīstības valstīs;

3.   aicina EIB, izvērtējot tās projektu sekmīgumu, pieņemt pamatrādītājus, ko Komisija ir izstrādājusi attiecībā uz TAM, un iekļaut tos savā Ietekmes uz attīstību izvērtēšanas sistēmā; iesaka EIB izveidot neatkarīgu vērtēšanas vienību, kas būtu pakļauta tikai Direktoru padomei, un tādējādi darboties saskaņā ar starptautisku attīstības banku standartiem;

4.   aicina Komisiju labāk integrēt EIB un tās projektu plānošanu Komisijas un dalībvalstu plānošanas sistēmās saskaņā ar Barselonas saistībām par attīstības politikas pasākumu koordināciju un saskaņošanu;

5.   atzinīgi vērtē to, ka 2004. gada maijā EIB ir parakstījusi Vienošanās memorandu ar Komisiju un Pasaules Banku un aicina EIB intensificēt mērķu, kritēriju un metodikas saskaņošanu ar Eiropas Attīstības finanšu iestādēm (EAFI) un aktīvāk līdzdarboties Interact tīklā, lai nodrošinātu EIB finansējuma izmantojuma atbilstību Komisijas un dalībvalstu veiktajiem pasākumiem;

6.   atzinīgi vērtē EIB un 10 EAFI partneru veikumu SIA "Eiropas Finansējuma partneri" nodibināšanā un aicina EIB meklēt iespējas radīt jaunus Kopienas līdzfinansējuma projektus kopā ar citām attīstības finansēšanas iestādēm un jo īpaši apsvērt riska dalīšanas modeļus, kas ir saistīti ar pirmā zaudējuma viļņa uzņemšanos;

7.   iesaka Komisijai un EIB piedāvāt Padomei un Parlamentam jaunu, sabalansētu pieeju un organizāciju ES ārējās palīdzības plānošanai un īstenošanai saistībā ar turpmāko ES finanšu plānu un nākamo EIB ārlietu mandātu gatavošanu; šim priekšlikumam jāļauj optimāli izmantot sinerģiju starp Komisijas, EIB un divpusēju attīstības aģentūru cilvēku un finanšu resursiem, kā arī tam jābūt vērstam uz ES ārējās palīdzības efektivitātes, saskaņotības, caurredzamības un uzskatāmības pastiprināšanu, lai sasniegtu TAM;

8.   atzinīgi vērtē to, ka EIB jau projektu uzraudzības pēcizpildes posmā ir ņēmusi vērā NVO un sabiedrības nostāju, tomēr, lai palielinātu vietējās sabiedrības iesaistīšanos projektos un atbalstu tiem, aicina EIB veikt apspriešanos jau tad, kad tā veic pārbaudi pirms aizdevuma piešķiršanas atļaujas sniegšanas, un iesniegt dokumentus ar rezultātiem Komisijai un dalībvalstīm;

9.   atzinīgi vērtē ietekmes uz vidi novērtējuma un paziņojuma par ietekmi uz vidi iekļaušanu EIB projektu ciklā, tomēr jautājuma svarīguma dēļ iesaka ņemt vērā arī investīciju ietekmi uz sociālo un nodarbinātības politiku, lai tie būtu saskaņā ar TAM rādītājiem saistībā ar atļauju izsniegšanas analīzes dokumentu katalogu;

10.   aicina dalībvalstis kā EIB akciju īpašniekus nodrošināt to ar ĀLA reģionam nepieciešamo attīstības politikas mandātu, lai sasniegtu TAM, kā arī atteikties no līdzšinējās ārējās ekonomiskās palīdzības dominantes;

11.   aicina Padomi palielināt EIB darbības apjomu ĀLA reģionā un sagaida, ka EIB par prioritāti uzskatīs mazāk attīstītās šī reģiona valstis;

12.   iesaka EIB izvērst sava stratēģijas dokumenta "Rekonstrukcijas un atjaunošanas pēc dabas katastrofām projektu finansēšana" darbību reģionos ārpus ES un tās kandidātvalstīm, kā arī iesaka Padomei un Komisijai izstrādāt EIB neatliekamās palīdzības mandātu, kas tai ļautu, piemēram, ĀLA reģionā neatkarīgi no kritērijiem, kurus nosaka ārējā ekonomiskā palīdzība, efektīvi un reģionāli sniegt atbalstu atjaunošanai;

13.   aicina Padomi un Komisiju atvēlēt nepieciešamos līdzekļus, lai varētu izmantot EIB sagatavotos aizdevuma līdzekļus palīdzības sniegšanai atjaunošanas darbā pēc cunami postījumiem, ievērojot Starptautiskās Attīstības aģentūras kritērijus;

14.   aicina Komisiju kopā ar EIB uzsākt ar Starptautiskā Valūtas fondu kopējas sarunas, kuru mērķis ir ļaut finansēt projektus, kas ir saistīti ar vispārējas nozīmes sabiedriskā sektora pakalpojumiem jaunattīstības valstīs, finansēt tā, lai panāktu progresu valsts finansētu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā un tādējādi sagatavotu augsni privātām investīcijām;

15.   aicina EIB pastiprināti izmantot Kotonū nolīgumā paredzēto aizdevumu procentu subsīdiju instrumentu, lai dotu parādos nonākušām jaunattīstības valstīm iespēju saņemt investīcijas sabiedrisko vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā;

16.   aicina EIB aktualizēt mērķus kredītu politikā pa sektoriem attiecībā uz jaunattīstības valstīm it īpaši tādās jomās kā enerģētika, mežsaimniecība, transports, ūdens un atkritumu apsaimniekošana, kā arī ņemt vērā analīzi par privāto investoru aiziešanas cēloņiem;

17.   iesaka izveidot EIB budžeta līniju, kas paredzēta zināšanu tālāknodošanai un tehniskam atbalstam;

18.   gaida no EIB, lai tā, balstīdamās uz pozitīvo pirmo projektu pieredzi, ievērojami izvērstu savu darbību nelielu aizdevumu jomā un pie tam veicinātu sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā; aicina EIB, to darot, ievērot ieteikumus, ko, piedaloties Komisijai, izstrādājusi Konsultatīvā grupa palīdzības sniegšanai trūkumcietējiem;

19.   prasa EIB izsniegt vairāk aizdevumu vietējās valūtās un izpētīt, vai iespējams ar EIB darbību stabilizēt vietējās valūtas;

20.   aicina Komisiju vēl 2005. gadā veikt pētījumu par to, vai nav iespējams, izlaižot ASV Valsts kases vērtspapīriem līdzīgus "eirovērtspapīrus", iegūt vairāk līdzekļu izvērstākai EIB darbībai, kuras mērķis ir attīstības politika;

21.   lūdz EIB īsā laikā pasūtīt pētījumu par to, vai, nodrošinot sākuma finansējumu eiro un ar EIB kā akciju turētāju, ir iespējams izveidot reģionālos fondus Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, kas būtu līdzīgi Japānas valdības ierosinātajam Āzijas Attīstības fondam;

22.   sagaida no EIB, ka tā turpinās izstrādāt pamatnostādnes par kredītu izsniegšanu privātajam sektoram, kurām jābalstās uz cilvēktiesībām, vides un sociālo standartu saglabāšanu atbilstoši pastāvošajām starptautiskajām prasībām, tajās jāievēro Starptautiskās Darba organizācijas noteiktie darba standarti un vajadzības gadījumā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī sagaida, ka EIB kontrolēs pamatnostādņu ievērošanu;

23.   aicina EIB pielāgot savu "Ietekmes uz attīstības izvērtēšanas sistēmu attiecībā uz investīciju mehānismu projektiem" starptautiskiem attīstības vērtēšanas standartiem un veicināt Eiropas Parlamenta un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības atsauksmju iekļaušanu šajā izskatīšanas procesā;

24.   īpaši aicina EIB neatbalstīt projektus, kuri grauj dabiskos biotopus, sekmē dabas resursu nelegālu izmantošanu, ietver sevī ES aizliegtu vai aizliegšanai paredzētu vielu ražošanu, finansē aizsprostu būvi, kas neatbilst Pasaules aizsprostu komisijas (PAK) kritērijiem; aicina EIB ievērot Pasaules Bankas 2004. gada janvāra Ieguves rūpniecības pārskatā iekļautos ieteikumus;

25.   aicina EIB nodrošināt, ka tās aizdevumus Āzijas un Latīņamerikas valstīs un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs papildina pasākumi aizņēmumu vides ilgtspējīguma uzlabošanai, cita starpā ar:

26.   aicina Komisiju atbalstīt EIB aizdevumu palielināšanu ar vidi saistītiem projektiem ĀLA un ĀKK reģionos, piešķirot procentu subsīdijas 3 % apmērā, kā to veiksmīgi praktizē Vidusjūras valstu attīstības palīdzības (VVAP) ietvaros, un piešķirot procentu subsīdijas 5 % apmērā projektiem, kas saistīti ar jauniem atjaunojamās enerģijas avotiem ;

27.   pieprasa EIB veikt iedarbīgus pasākumus pret korupciju un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvērstas pretkorupcijas politikas ietvaros pildīt savu pienākumu, atbalstot tikai tos līgumus, kas noslēgti atklātu un caurskatāmu sarunu ceļā, kā arī prasot EIB klientiem jaunattīstības valstīs pierādīt, ka viņiem ir adekvāta iekšējās revīzijas sistēma, lai atklātu kukuļdošanu un korupciju, tāpat arī pieprasa EIB izmeklēt visus pārmetumus saistībā ar korupciju un tos tālāk nodot atbildīgajām iestādēm un veikt attiecīgas sankcijas pret vainīgajiem;

28.   aicina EIB turpināt veidot tās ģenerālinspekcijas nodaļu par neatkarīgu sūdzību iesniegšanas mehānismu, kurā attiecībā uz projektu apstiprināšanas kritērijiem varētu vērsties tieši, nevis ar Eiropas ombuda starpniecību, lai tas tādējādi būtu pieejams ne tikai ES pilsoņiem, bet arī cilvēkiem, kurus skar EIB atbalstītie projekti jaunattīstības valstīs;

29.   aicina EIB, izsniedzot aizdevumus jaunattīstības valstīm, izmantot mazāk stingru riska pārvaldības stratēģiju, pret kuru tā varētu nodrošināties, ļaujot peļņai no projektiem, kurus tā finansē no dalībvalstu atvēlētajiem, attīstībai paredzētajiem naudas līdzekļiem, ieplūst kādā no riska fondiem, lai spētu finansēt vairākus paaugstināta riska projektus; aicina EIB paaugstināta riska Kopienas finansējamiem projektiem izmantot secīgu daļu instrumentu

30.   aicina EIB pasākumus attiecībā uz atbalstāmo projektu caurskatāmību pielāgot Starptautiskās Finanšu korporācijas standartiem;

31.   aicina EIB optimāli atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, nodrošinot uz vietas tiešu klātbūtni, šim nolūkam turpmāk pilnībā izsmeļot tai atvēlētos investīciju mehānismu pārvaldībai paredzētos resursus, vai arī organizējot aizdevumu piešķiršanu šim klientu ar to iestāžu starpniecību, kuras darbojas kā mijieskaita iestādes un kurās darbojas ārēji eksperti, lai aizdevumu saņēmēji investīciju bankas riska kapitāla segmentā gūtu iespējami lielāku labumu no izdevīgajiem bankas maksājumu nosacījumiem, vienlaikus izstrādājot atsevišķu kredītlīniju, kas veicinātu vietējo privāto banku sektoru;

32.   iesaka uzsākt pastāvīgu dialogu starp Attīstības komiteju un EIB;

33.   aicina Komisiju katru gadu Parlamentam un Padomei ziņot par rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot EIB programmas attiecībā uz TAM izpildi;

34.   aicina Komisiju līdz 2005. gada septembrim iesniegt Parlamentam starpziņojumu par EIB ārējo aizdevumu mandāta pārskatīšanas gaitu;

35.   aicina Komisiju līdz 2005. gada beigām izstrādāt pētījumu par EIB attīstības mandātu un aizdevuma operāciju finanšu, politiskajām un tiesiskajām nostiprināšanas iespējām, izveidojot atsevišķu aizdevumu mehānismu kā atsevišķu EIB grupas vienību, pievēršot pienācīgu uzmanību EIB grupas "AAA" kredītreitinga saglabāšanai;

36.   aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Parlamenta prasības EIB;

37.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Investīciju bankai, ĀKK un ES Padomei, ANO un Pasaules Bankai.

(1) Projekts Nr. EP/ExPol/B/2004/09/06. (2) OV C 304 24.10.2000., 211. lpp. (3) OV C 284 E 21.11.2002., 111. lpp. (4) OV C 25 E 29.1.2004., 390. lpp. (5) OV C 104 E, 30.4.2004., 1019. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES Rīcības plānu saistībā ar tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē (FLEGT)

P6_TA(2005)0300 B6-0412/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, ar ko izveido Sesto Kopienas vides rīcības programmu(1),

–   ņemot vērā ES 2003. gada 21. maija Rīcības plānu par FLEGT (Komisijas 2003. gada paziņojums "Tiesību aktu izpilde, pārvaldība un tirdzniecība meža nozarē (FLEGT) ‐ ES Rīcības plāna priekšlikums (KOM(2003)0251)), kuru apstiprināja Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2003. gada 13. oktobra secinājumos par FLEGT (2),

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2004. gada 21.-22. decembra secinājumus,

–   ņemot vērā Vides padomes 2004. gada 28. jūnija secinājumus par bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu līdz 2010. gadam,

–   ņemot vērā Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas 2004. gada 19. janvāra atzinumu vēstules veidā par iepriekšminēto Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par brīvprātīgas FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (KOM(2004)0515),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2001. gada 6. decembra atzinumu(3) par kompetenci noslēgt Kartagenas protokolu par biodrošību,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā nelikumīga mežistrāde veicina mežu izciršanu, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ietekmē klimata pārmaiņas; veicina pilsoņu karu rašanos un apdraud starptautisko drošību korupcijas, organizētās noziedzības un cilvēktiesību pārkāpumu veidā;

B.   tā kā Eiropas Savienībai, kas ir viena no lielākajām kokmateriālu un koksnes izstrādājumu importētājām, ir īpaša atbildība starptautiskās sabiedrības un jaunattīstības valstu priekšā;

C.   tā kā lēts, nelikumīgs kokmateriālu un citu meža produktu imports, kā arī dažu nozares dalībnieku pamata sociālo un vides normu pārkāpumi destabilizē starptautiskos tirgus, samazina ražotājvalstu nodokļu ieņēmumus un apdraud darba vietas importētājvalstīs un eksportētājvalstīs;

D.   tā kā uz plaši izplatītu nelikumīgu praksi balstīta negodīga konkurence kaitē tiem Eiropas uzņēmumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri darbojas atbildīgi un ievēro esošās tiesību normas;

E.   tā kā ES ir apņēmusies cīnīties pret nelikumīgu mežistrādi un nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību saskaņā ar saistībām, kuras ES uzņēmās dažādos starptautiskos un reģionālos forumos, kuri bija veltīti cīņai pret nelikumīgu mežu resursu ekspluatāciju un tirdzniecību, kā arī darbinieku un institucionālās kapacitātes atbalstam saistībā ar tiesību aktu izpildi mežu nozarē minētajās jomās;

F.   tā kā viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas (EK līguma 174. pants); tā kā šo starptautiska līmeņa jautājumu vidū ir arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana;

G.   tā kā jaunattīstības valstu ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība un kampaņa pret nabadzību šajās valstīs ir Kopienas attīstības un sadarbības politikas mērķi (EK līguma 177. pants); tā kā Pasaules Bankas 2002. gada Meža stratēģijā minēts, ka meži sniedz iztiku 90% no 1,2 miljardiem cilvēku jaunattīstības valstīs, kuri dzīvo galējā nabadzībā;

H.   tā kā vides aizsardzības prasība ir jāiekļauj EK attīstības politikas plānošanā un īstenošanā (EK līguma 6. pants);

I.   tā kā FLEGT rīcības plānā paredzētas šādas prioritāras darbības: īstenot brīvprātīgu licencēšanas shēmu, kuru realizēs ar partnerattiecību nolīgumu palīdzību starp ES un kokmateriālu ražotājvalstīm; līdz 2004. gada vidum pārskatīt pamatojumu turpmāku tiesību aktu izstrādāšanai, lai kontrolētu nelikumīgi nocirsto kokmateriālu importu; atbalstīt rīcības plāna mērķus ar pastāvošiem juridiskiem līdzekļiem, piemēram, tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā; īstenot valsts pasūtījuma piešķiršanas politiku vides jomā; kā arī atbalstīt kokmateriālu ražotājvalstis un privātas iniciatīvas;

J.   tā kā 2003. gada 13.oktobra Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes secinājumos:

K.   tā kā Komisija 2004. gada jūlijā iepazīstināja ar priekšlikumu Padomes regulai par brīvprātīgas FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā, ko jārealizē ar divpusēju, reģionālu un starpreģionālu FLEGT partnerattiecību nolīgumu palīdzību, un tā kā tas atbilst FLEGT rīcības plānam, kurā citēts šāds minēto nolīgumu kopējs mērķis: " ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā saskaņā ar visaptverošo mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, par kuru ES un tās trešo valstu partneri vienojās Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību;"

L.   tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2004. gada 21. un 22. decembra secinājumos Komisijai izteica mudinājumu ierosināt turpmākus tiesību aktus, lai kontrolētu nelikumīgi nocirsto kokmateriālu importu,

1.   ir sarūgtināts par FLEGT rīcības plānā izklāstīto saistību ārkārtīgi lēno īstenošanas virzību;

2.   ir sarūgtināts, ka Komisija līdz šim nav izpildījusi apņemšanos veikt pētījumu par tiesību aktu izstrādes iespējām, kuru saskaņā ar tās rīcības plānu bija paredzēts iesniegt 2004. gada vidū un kuru pieprasīja Lauksaimniecības un Zivsaimniecības padomes;

3.   ir sarūgtināts, ka Komisija līdz šim nav izstrādājusi visaptverošus tiesību aktu projektus, ar kuriem aizliegtu visu nelikumīgu kokmateriālu un koksnes produktu importu neatkarīgi no to izcelsmes valsts, un veicinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu visā pasaulē, saskaņā ar Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļu prasību par 2004. gada jūniju;

4.   ir sarūgtināts, ka dalībvalstis nespēja sniegt Komisijai attiecīgu informāciju par saviem tiesību aktiem, kurus varētu piemērot nelikumīgas mežistrādes jomā, un ka nav izveidots sakaru tīkls informācijas apmaiņas veicināšanai;

5.   pauž nopietnas bažas, ka priekšlikums regulai par brīvprātīgas licencēšanas sistēmas izveidi un FLEGT partnerattiecību nolīgumu sarunas ar kokmateriālu ražotājvalstīm, kas ir viens no FLEGT rīcības plāna pamatelementiem, attīstās saskaņā ar EK līguma 133. panta tiesisko pamatu;

6.   tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties pildīt FLEGT rīcības plānā noteiktās saistības un to starptautiskās saistības bioloģiskās daudzveidības, nabadzības samazināšanas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un klimata pārmaiņu novēršanas jomā;

7.   aicina Komisiju un dalībvalstis panākt stingru un ātru virzību FLEGT rīcības plāna īstenošanā, tostarp:

8.   aicina Komisiju un Padomi mainīt juridisko pamatu regulas priekšlikumam par brīvprātīgas FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi un FLEGT partnerattiecību nolīgumu sarunām no EK līguma 133. panta uz 175. pantu un/vai 179. pantu;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumos iekļauj partnerattiecību principus, kas liktu ražotājvalstīm veikt noteikta termiņa rīcības programmas un pasākumus meža nozares pārvaldības trūkumu novēršanai, veicināt sociāli un ekoloģiski atbildīgu mežu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības izzušanas novēršanu, sociālo taisnīgumu un cīņu pret nabadzību;

10.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stiprāku, efektīvu un jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības un demokrātiski ievēlētu pārstāvju dalību FLEGT partnerattiecību nolīgumu sarunās un to īstenošanā, kā arī partnervalstu meža nozares tiesību aktu pārskatīšanā, lai atrastu to trūkumus un sociālās un vides netaisnības, kā arī, ja vajadzīgs, priekšlikumu izstrādāšanā izmaiņu radīšanai;

11.   uzsver, ka Parlamentam ir jābūt pilnībā iesaistītam un informētam par katrā sarunu posmā panākto virzību FLEGT partnerattiecību nolīgumu jomā;

12.   uzstāj, lai Komisija un dalībvalstis iekļauj tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē nākamajā valsts stratēģijas dokumentu izstrādes kārtā, it īpaši reģionos un valstīs ar ievērojamiem mežu resursiem, un lai nodrošina atbilstīgu finansējumu no ģeogrāfiskajām budžeta pozīcijām, lai palielinātu resursus un atbalstītu galveno reformu īstenošanu;

13.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (2) OV C 268, 7.11.2003, 1. lpp. (3) Atzinums 2/00 ECR [2001] I-9713.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par mijieskaitu un norēķiniem Eiropas Savienībā (2004/2185(INI))

P6_TA(2005)0301 A6-0180/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Mijieskaits un norēķini Eiropas Savienībā ‐ ceļš uz priekšu" (KOM(2004)0312),

–   ņemot vērā Giovannini grupas pirmo un otro ziņojumu par pārrobežu mijieskaita un norēķinu kārtību ES, ko publicēja attiecīgi 2001. gada novembrī un 2003. gada aprīlī,

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 15. janvāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu "Mijieskaits un norēķini Eiropas Savienībā ‐ galvenie politikas jautājumi un turpmākie uzdevumi"(1);

–   ņemot vērā Komisijas izveidoto Padomdevēju un uzraudzības ekspertu grupu attiecībā uz mijieskaitu un norēķiniem (CESAME), kuras pirmā sanāksme notika 2004. gada 16. jūlijā,

–   ņemot vērā 2004. gada 26. janvāri pieņemto četru secīgo Padomes prezidentūru ‐ Īrijas Republikas, Nīderlandes, Luksemburgas un Apvienotās Karalistes ‐ deklarāciju, kurā ir uzsvērta Lisabonas procesa nozīme un nepieciešamība uzlabot noteikumu kvalitāti un apsvērt alternatīvas tiesību aktu pieņemšanai,

-   ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas prezidenta novērojumus plenārsēdes debatēs 2004. gada 25. oktobrī;

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6–0180/2005),

A.   tā kā Eiropas Savienībā pašlaik tiek veidota vērtspapīru mijieskaita un norēķinu infrastruktūra un pārrobežu mijieskaita un norēķinu darbības nav pietiekami saskaņotas, un tā kā Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējuma izpēti, lai noteiktu neto salīdzinošos ieguvumus saistībā ar likumdošanas un nenormatīvām izmaksu samazināšanas iespējām (tostarp Giovannini šķēršļu likvidēšanas) pārrobežu darījumiem, ņemot vērā visu dalībnieku (emitentu, investoru un finanšu starpnieku) intereses, un tā kā šīs izpētes rezultātā var ierosināt vai arī neierosināt jaunus tiesību aktus;

B.   tā kā mijieskaita un norēķinu nozare darbojas veiksmīgi, novatoriski un reaģē uz patērētāju izdarīto spiedienu iekšzemes darījumu jomā, un tā kā tur, kur vērtspapīru norēķinu infrastruktūra ir sadrumstalota ļoti daudzās iekšzemes sistēmās pastāv būtisks iespēju loks pārrobežu vērtspapīru mijieskaita un norēķinu efektivitātes paaugstināšanai, un tā kā mijieskaita un norēķinu pakalpojumus vairāk izmanto lieli uzņēmumi, kas sarunās ar pakalpojumu sniedzējiem ir spējīgi aizstāvēt savas intereses; tā kā jāuzsver, ka ir svarīgi izveidot vispasaules sistēmu, kura sniegtu visiem lietotājiem (investoriem, emitentiem un finanšu starpniekiem) iespēju veikt drošus un efektīvus darījumus, tādējādi veicinot konkurenci;

C.   tā ka ES mijieskaita un norēķinu pakalpojumu tirgū pastāv konkurence, bet tās pakāpe ir atkarīga no konkrēta sniegtā pakalpojuma, un ir diezgan maz lielo pakalpojumu sniedzēju (piemēram, vairāki lielie līdzekļu pārvaldītāji veic mijieskaita un norēķinu tipa pakalpojumus iekšēji, savos grāmatvedības dokumentos pārskaitot vērtspapīrus no viena klienta otram); tā kā Komisijai ir jāizšķir starp pēcpārdošanas funkcijām, kuras konkurences apstākļos nodrošina šādas institūcijas:

D.   tā kā ES pārrobežu mijieskaita un norēķinu tirgus nepilnības daļēji rodas no šādiem diviem avotiem: lielākas izmaksas par darījumu, kas rodas no dalībvalstu atšķirībām juridiskajā jomā, tehniskajās prasībās, tirgus praksē un nodokļu procedūrās, un dažkārt arī no ierobežojošu tirgus pasākumu radītas augstākas starpības;

E.   tā kā iepriekš minētajos Giovannini ziņojumos ir noteikti 15 šķēršļi, ko rada šīs dalībvalstu atšķirības, un CESAME grupa strādā, lai saskaņotu privātā un valsts sektora iniciatīvas to novēršanai, un tā kā dažus juridiskus un ar piekļuvi saistītus šķēršļus var atcelt tikai ar tiesību aktu palīdzību,

F.   tā kā esošā vērtspapīru biržu koncentrācija un centrālo mijieskaita un norēķinu funkciju tendence apvienoties monopolos pierāda, ka vajadzīga lielāka pārredzamība pārrobežu mijieskaita un norēķinu tirgū,

1.   atbalsta iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā izvirzīto mērķi Eiropas Savienībā izveidot efektīvu, integrētu un drošu mijieskaita un vērtspapīru norēķinu tirgu;

2.   uzskata, ka efektīvu ES mijieskaita un norēķinu sistēmu radīšana būs sarežģīts process un uzskata, ka īstas Eiropas integrācijas un saskaņošanas nodrošināšanai būs nepieciešami kopīgi dažādu ieinteresēto pušu centieni un ka pašreiz notiekošajās sabiedriskajās diskusijās par politikas jautājumiem jāņem vērā principi, kuri ir Direktīvas 2004/39/EK(2) pamatā, kā arī ir jāpievērš uzmanība tam:

3.   uzskata, ka pamatā uz ES tiesību aktiem jāattiecina izmaksu-ieguvumu analīze un, ka tiesību akti ir jāizmanto gadījumos, kad pastāv skaidras tirgus nepilnības un tie nodrošina visefektīvāko un samērīgāko konkrētās problēmas risinājuma veidu;

4.   pārliecināti apgalvo, ka jauniem noteikumiem šajā jomā nevajadzētu atkārtot pastāvošus noteikumus īpašām vienībām; atzīmē, ka tas ir īpaši svarīgi, lai izvairītos no banku un investīciju pakalpojumu nozares divkāršas reglamentēšanas, dod priekšroku funkcionālai reglamentēšanas pieejai, ņemot vērā atšķirīgos risku profilus, dažādu vienību konkurences apstākļus un to centrālā vērtspapīru depozitārija lomu, kuru atzīst vairumā dalībvalstu;

5.   ir pārliecināts, ka no nevajadzīga noteikumu sloga vislabāk var izvairīties, pievēršot pietiekamu uzmanību analīzei, lai noteiktu tās jomas, kurās var būt nepieciešami noteikumi;

6.   neredz pierādījumus tam, ka mijieskaita un norēķinu pakalpojumu sniedzējus nepietiekami regulē dalībvalstu līmenī, kaut arī tas notiek atšķirīgos veidos Eiropas Savienības iekšienē, vai ka pienācīgi nekontrolē to izraisītus sistēmiskus riskus; atzīmē esošo kārtību, ko izmanto, lai vadītu darbības risku (sistēmu kļūmes) ‐ risku, kas ir visciešāk saistīts ar mijieskaitu un norēķiniem; pievērš uzmanību tam, ka vajadzīga aizsardzība pret sistēmisku risku, kas saistīts gan ar darbību, gan likviditāti, gan kreditēšanu; atzīmē, ka galveno mijieskaita un norēķinu funkciju dabiskā tieksme koncentrēties tāpēc, ka pastāv tīkla ārējie faktori, apjomradīti ietaupījumi un citi faktori, neizbēgami apvienos riskus, kas mūsdienās ir sadalīti starp daudzām norēķinu sistēmām;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu veikt ietekmes novērtējumu, kurā jāiekļauj gan likumdošanas, gan nenormatīvo pasākumu iespējamo izmaksu-ieguvumu sīka analīze, kā arī to attiecīgā darbības joma;

8.   uzskata, ka efektīvi jāpiemēro un jāuzlabo spēkā esošie tiesību akti, aicina Komisiju veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstīgie tiesību akti (piemēram, Direktīva 98/26/EK(3) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem) tiek pareizi īstenoti un precīzi piemēroti;

9.   izsaka bažas par Direktīvas 2004/39/EK otrā līmeņa piemērošanas aizkavēšanos un norāda, ka, atliekot piemērošanas datumu, nedrīkst nevērīgi attiekties pret Eiropas Parlamenta kompetencēm;

10.   izsaka nožēlu, ka Komisija neizskatīja pēcpārdošanas pakalpojumus vienlaicīgi ar investīciju pakalpojumiem; izsaka bažas par tādējādi radīto tiesību aktu trūkumu, it īpaši procedūru saskaņošanas, pasu izdošanas un pārraudzības jomā, saistībā ar Direktīvā 2004/39/EK noteikto brīvās piekļuves principu;

11.   uzskata, ka gadījumā, ja Komisija izvēlas izstrādāt tiesību aktus, balstoties uz ietekmes novērtējuma izpētes rezultātiem, tās priekšlikumā galvenā uzmanība jāpievērš šādām jomām:

12.   piekrīt Komisijai, ka mijieskaita un norēķinu pakalpojumu struktūra galvenokārt jānosaka tirgum; uzskata, ka nav vajadzīgs obligāts modelis, piemēram, pakalpojumu uzņēmums pieder lietotājiem un to pārvalda lietotāji, tas pieder akcionāriem, tas atrodas valsts īpašumā utt.;

Giovannini šķēršļi

13.   uzskata, ka labākais veids kā samazināt pārrobežu mijieskaita un norēķinu izdevumus ir novērst 15 "Giovannini šķēršļus", pēc iespējas izmantojot tirgus mehānismus; mudina visus tirgus dalībniekus, gan valsts, gan privātus divkāršot centienus, lai novērstu šos šķēršļus; atbalsta Komisijas centienus saskaņot šo projektu ar CESAME grupas palīdzību;

14.   uzskata, ka "Giovannini šķēršļu" likvidēšana joprojām ir prioritāte; uzskata, ka, regulēšanas galvenajam mērķim, ja tāds nepieciešams, it jābūt to juridisko un fiskālo šķēršļu novēršanai, kuri nav novēršami bez valsts iejaukšanās;

15.   uzskata, ka pretrunas dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz finanšu instrumentu pārskaitīšanu ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pārrobežu darījumu izmaksas ir augstākas par iekšzemes darījumu izmaksām; atbalsta pašreizējos centienus saskaņot šos tiesību aktus, bet apzinās, ka šī projekta pabeigšanai būs nepieciešami ilgi gadi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidoja Grupu juridiskās noteiktības jautājumiem; mudina Komisiju pastiprināt šīs grupas darbību, izmantojot to par galveno instrumentu konverģences veicināšanai Eiropas līmenī; mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar šī darba rezultātiem un cieši sadarboties ar trešām valstīm un tādām grupām kā Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT), kā arī Hāgas 2002. gada 13. decembra konvenciju par jurisdikciju piemērojamiem tiesību aktiem, tāpēc aicina Eiropas Parlamentu un dalībvalstis pievienoties šīm norisēm, nosakot Eiropas sarunu nostāju šajā sistēmā;

16.   uzskata, ka fiskālie šķēršļi ir iemesls augstākām pārrobežu mijieskaita un norēķinu izmaksām; atbalsta pašreizējos centienus samazināt šos šķēršļus; atzinīgi vērtē nodokļu ekspertu darba grupu, ko izvirzīja Komisija ar nolūku uzsākt koordinācijas un saskaņošanas procesu jautājumos par aplikšanu ar nodokļiem;

17.   uzskata, ka darbā par nodokļu jautājumiem galvenā uzmanība īstermiņā jāpievērš ziņojumu sagatavošanas prasību standartizēšanai, pēc tam pievēršoties diskriminējošas nodokļu prakses izskaušanai; uzskata, ja visā Eiropā varētu nodokļu iestāžu informēšanai izmantot standarta veidlapu, tas ievērojami samazinātu mijieskaita un norēķinu izmaksas, nemazinot dalībvalstu pilnvaras pašām noteikt nodokļus;

CESR / ESCB standarti

18.   mudina Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) skaidri norādīt savu darbību tiesisko pamatu jautājumos, kas nav noteikti ES tiesību aktos, visos gadījumos cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un informēt to par visām 3. un 4. līmeņa darbībām, it īpaši par tik politiski svarīgu jautājumu kā tirgus struktūras un norēķini, un atcelt tās standartu saistošo raksturu;

19.   izsaka nozēlu, ka CESR un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ESCB) daudz plašāk un atklātāk neapspriedās ar attiecīgiem tirgus dalībniekiem un arī ar pārējām Eiropas iestādēm; apšauba CESR un ESCB kā "nozīmīga pārvaldītāja" jēdziena lietderību, jo tas ir neskaidrs; uzskata, ka CESR un ESCB standartiem jānodrošina, lai reglamentējošie noteikumi neatkārtotos saistībā ar tām iestādēm, uz kurām jau attiecas banku noteikumu prasības;

20.   izsaka nožēlu, ka CESR un ESCB standartu pieņemšanai ir izvēlēts laiks, kad tiek apspriesti pirmā līmeņa pasākumi, neuzskata, ka ar standartu palīdzību pirms laika jāspriež par turpmāko tiesību aktu vai arī nenormatīvo pasākumu darbību; mudina veikt pilnīgu apspriešanos par standartu īstenošanu un to pārskatāmības un uzskata, ka īstenošana ir jāatliek vismaz tik ilgi, līdz Komisija pieņem lēmumu par to, vai ierosināt direktīvu vai nē; norāda, ka jebkurā gadījumā, lai kāds ir CESR un ESCB devums, galvenā atbildība un pilnvaras izdot tiesību aktus šajā jomā ir Eiropas likumdevējam;

21.   izsaka bažas par to, ka, par spīti CESR lēmumam atlikt standartu īstenošanu, daži regulatori jau tagad to pieprasa tirgus dalībniekiem; turklāt izsaka bažas par ziņojumiem, ka CESR un ESCB neapspriežoties pārstrādā standartus aiz slēgtām durvīm;

22.   uzskata, ka, ja neierosinās direktīvu par mijieskaitu un norēķiniem, jāizveido efektīvi alternatīvi pasākumi CESR uzraudzībai, kas nodrošina efektīvas 3. līmeņa darbību parlamentāru pārraudzību; aicina visas attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas iesaistīties diskusijās par to, kā būtu iespējams to sasniegt; atzīmē šādus veidus, kā to sasniegt:

Konkurence

23.   uzskata, ka iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā nav precīzi noteiktas atšķirības dažādu tirgus sektoru darbībās un ka šīs definīcijas ir ievērojami jāuzlabo gadījumā, ja tiks ierosināti tiesību akti;

24.   atzīst iespējamās mēroga un apjoma priekšrocības, ja tiks atļauta koncentrācija; atzīmē, ka jau daudzu gadus mijieskaita un norēķinu pakalpojumu lietotāji aicina veikt konsolidāciju un ka nesen veiktā konsolidācija, ja to atbilstīgi kontrolēs, varētu jau tuvākajā nākotnē dot labumu; uzskata, ka, pienācīgu tiesību aktu un reglamentējošu noteikumu sistēmas trūkums nerada vienlīdzīgus apstākļus, kas vajadzīgi integrācijas veicināšanai;

25.   mudina Komisiju visaptveroši izmantot tai konkurences tiesību aktos piešķirtās vispārējās pilnvaras, lai nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai cita veida pret konkurenci vērstas darbības; atzīmē neseno ar konkurenci saistīto gadījumu ievērojamo ietekmi šajā jomā; taču norāda, ka šie gadījumi bija saistīti ar lieliem uzņēmumiem, kas sarunās bija spējīgi aizstāvēt savas intereses, un ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu visu dalībnieku piekļuvi pamatmehānismiem bez jebkādas diskriminācijas;

26.   piekrīt tam, ka dažām mijieskaita un norēķinu nozares jomām ir jāpievēršas daudz rūpīgāk no konkurences politikas viedokļa; atzīst, ka daži uzņēmumi kontrolē lielu mijieskaita un norēķinu pakalpojumu tirgus daļu un tas var apgrūtināt pareizu tirgus darbību; uzskata, ka valsts politikas iejaukšanās ir attaisnojama vienīgi gadījumos, kad patērētājus negatīvi iespaido tirgus dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;

27.   brīdina Komisiju nevājināt konkurences tiesību aktus; mudina Komisiju visaptveroši izmantot tai konkurences tiesību aktos piešķirtās vispārējās pilnvaras, lai nepieļautu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai citas pret konkurenci vērstas rīcības; it īpaši attiecībā uz cenu struktūru pārskatāmību; aicina Komisiju :

28.   uzskata, ka efektīvas nediskriminējošas piekļuves tiesības mijieskaita un norēķinu pakalpojumiem ir svarīgas, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu konkurētspējīgu integrētu finanšu tirgu; iesaka izmantot Direktīvas 2004/39/EK, aktīvu piemērošanu, vienlaikus piesardzīgi izmantojot Komisijas vispārējās konkurences pilnvaras; lai nodrošinātu to, ka piekļuves ierobežojumus neizmanto konkurences kropļošanai;

29.   piekrīt, ka piekļuvi var liegt gadījumos, kad tā nebūtu tehniski iespējama vai komerciāli dzīvotspējīga vai saprātīgi droša objektīvu un pārredzamu iemeslu dēļ; mudina Komisiju izmantot tai konkurences tiesību aktos noteiktās vispārējās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka piekļuves ierobežojumus neizmanto konkurences kropļošanai;

30.   atbalsta pašreizējo ietekmes novērtējumu, ko Komisija veic, lai izvērtētu tiesību aktu nepieciešamību; atbalsta Komisijas idejas par cenu struktūru pārskatāmību; atzīmē, ka var rasties salīdzināmības grūtības, ja atsevišķas izmaksu sastāvdaļas apvieno vienā tarifa elementā; apšauba, vai jāatdala mijieskaita un norēķinu "pamatdarbības" no tā sauktajiem "pievienotās vērtības" pakalpojumiem lai risinātu pamatotus jautājumus, kas attiecas uz atklātu konkurenci, nediskriminējošu pieeju un riska mazināšanu; pieprasa, lai Komisijas priekšlikumi šajā jomā ir samērīgi ar tirgū novērotajām problēmām;

31.   izsaka bažas par to, vai pēcpārdošanas pakalpojumi ir jāietver vispārējas nozīmes pakalpojumu kategorijā vai nē; mudina Komisiju nodrošināt to, ka visi dalībnieki, kas sniedz vienādus pakalpojumus, tiek regulēti vienādi;

32.   uzskata, ka galvenajiem mijieskaita un norēķinu pakalpojumu sniedzējiem ir pilnībā jāievēro visu lietotāju intereses un vairāk ar tiem jākonsultējas, kā arī jānodrošina cenu struktūru pārskatāmība un, līdzīgi kā tas jau ir citās nozarēs, šķērssubsīdiju nulles līmenis starp to galvenajiem pakalpojumiem un pakalpojumiem, kurus sniedz, konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, it īpaši ar pārvaldītāju bankām; uzskata, ka lietotājiem ir jāmaksā tikai par izmantotajiem pakalpojumiem un viņiem jābūt skaidrām un neierobežotām izvēles iespējām par to, kur iegādāties ar darījumiem saistītos banku pakalpojumus; uzskata, ka vērtspapīru norēķinu sistēmām, kas balstītas uz komercbanku līdzekļiem, jādod iespēja izvēlēties arī centrālās bankas līdzekļu izmantošanu;

o
o   o

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 38 E, 12.2.2004., 265. lpp. (2) OV L 145, 30.4.2004., 1.lpp. (3) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās procesu

P6_TA(2005)0302 RC-B6-0443/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās līgumu, ko parakstīja 2005. gada 25. aprīlī,

–   ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas panākto progresu, kas ļāva noslēgt pievienošanās sarunas, un to, ka centieni novērst trūkumus, uz kuriem Komisija norādīja 2004. gada progresa ziņojumā un Parlamenta nesenajās rezolūcijās, ir jāturpina gan pirms, gan pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas,

–   ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Parlamenta priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju par Parlamenta pilnu līdzdalību, jebkādos lēmumos piemērojot kādu no Pievienošanās līguma drošības klauzulām,

–   ņemot vērā to, ka acquis tiek attīstīts un grozīts laikā, kad Bulgārija un Rumānija gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai, kas notiks 2007. gada 1. janvārī vai 2008. gada 1. janvārī, ja tiek piemērotas pievienošanās līguma drošības klauzulas,

–   ņemot vērā to, ka Padome un Komisija ļauj Bulgārijas un Rumānijas novērotājiem daļēji piedalīties to attiecīgajā iekšējā darbā, lai šīs abas valstis informētu vismaz par tiem likumdošanas procesiem, kas uz tām attiecas,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

1.   vēlreiz uzsver, ka Parlaments turpinās cieši sekot Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās procesam, un aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par to, kādā pakāpē Bulgārijas un Rumānijas varas iestādes ievēro saistības, kas noteiktas pievienošanās līgumā; uzsver, ka pievienošanās līgumu apstiprināja ar nosacījumu, ka Padome un Komisija pilnībā iesaistīs Parlamentu jebkādu lēmumu pieņemšanā, ja saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos tiktu piemērotas pievienošanās līgumā iekļautās drošības klauzulas;

2.   uzsver, ka Parlaments uzņēma parlamentāros novērotājus no 10 jaunajām dalībvalstīm visā laika posmā no Pievienošanās līguma parakstīšanas līdz brīdim, kad šīs valstis faktiski un oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai;

3.   atzīmē, ka, lai gan novērotāju klātbūtne bija ierobežota viņu reālās ietekmes ziņā, šāda kārtība ļāva demokrātiski ievēlētiem parlamentāriešiem no pievienošanās valstīm ne tikai iepazīties ar Parlamenta darbu, bet arī cieši sekot to Kopienas tiesību aktu pieņemšanai, par kuriem nav notikušas sarunas;

4.   uzsver, ka saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences lēmumu novērotāju ierašanās no Bulgārijas un Rumānijas parlamentiem var dot ieguldījumu šo valstu turpmākajā sagatavošanās procesā, lai nodrošinātu veiksmīgu pievienošanos Eiropas Savienībai, un it īpaši sekmētu sarunās noteikto saistību izpildi;

5.   tādēļ atbalsta Priekšsēdētāju konferences neseno 2005. gada 9. jūnija lēmumu aicināt Bulgārijas un Rumānijas parlamentus iecelt parlamentāros novērotājus un uzņemt tos no 2005. gada 26. septembra līdz laikam, kad attiecīgās valstis oficiāli pievienosies;

6.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī Bulgārijas un Rumānijas valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Zimbabvi

P6_TA(2005)0303 B6-0416/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Zimbabvē, no kurām pēdējā pieņemta 2004. gada 16. decembrī (1),

–   ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2005/146/KĀDP (2005. gada 21. februāris), ar kuru pagarina Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi (2), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2005 (2005. gada 15. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (3),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 2005. gada 19. maijā Mugabes režīms pastiprināja Zimbabves iedzīvotāju apspiešanu, nežēlīgi iznīcinot tūkstošiem māju Hararē, Bulavajo un citos tā sauktās "atkritumu izvešanas" operācijas zonas lauku apvidos, kā rezultātā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 200 000 cilvēku ir palikuši bez pajumtes vai iedzīves un pašlaik mitinās Mukluvisi upes krastos apstākļos, kuros var izplatīties slimības;

B.   tā kā Mugabem lojālie spēki nostiprināja savu ietekmi 2005. gada 31. marta parlamenta vēlēšanās, ko pavadīja cilvēku apspiešana un iebiedēšana un kurās netika ievēroti starptautiski pieņemami demokrātijas standarti;

C.   tā kā G8 valstu vadītāji no 2005. gada 6. līdz 8. jūlijam tiekas Glenīglā un Lielbritānija kā G8 prezidentūra palīdzību Āfrikai ir izvirzījusi par darba kārtības galveno punktu; tā kā 8 vienlaicīgi notikušo koncertu kampaņa ir pievērsusi uzmanību Āfrikas problēmām, tostarp nepieciešamībai uzlabot to vadību;

D.   tā kā 2005. gada 24. maijā ES dalībvalstu attīstības ministri vienojās līdz 2010. gadam palielināt ES palīdzību līdz 0,56% no nacionālā kopienākuma, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7% un tādējādi pietuvotos Tūkstošgades attīstības mērķu izpildei; tā kā šāds palielinājums nozīmē, ka katru gadu līdz 2010. gadam palīdzības apjoms palielināsies par EUR 20 miljardi;

E.   tā kā ar palīdzību vien Āfrikā situāciju uzlabot nevar, ja tajā nav labas pārvaldības, tiesiskuma un netiek ievērotas cilvēktiesības, un Āfrikas valstu valdību attieksme pret situācijas pavērsieniem Zimbabvē norāda uz to, ka viņiem rūp šīs vērtības;

F.   tā kā līdz šim Zimbabves ekonomiskā situācija bija laba, tā eksportēja pārtiku uz citām Āfrikas valstīm un varēja palīdzēt pārvarēt grūtības mazāk attīstītajām kaimiņvalstīm, bet tagad tā ir kļuvusi par nabadzīgu valsti, un miljoniem tās iedzīvotāju ir atkarīgi no starptautiskās kopienas sniegtās pārtikas palīdzības;

G.   tā kā saskaņā ar ANO Pasaules pārtikas programmas (WFP) aplēsēm Zimbabvei būs vajadzīgi 1,8 miljoni tonnu labības, lai pabarotu tās 4 miljonus iedzīvotāju, kas cieš no pārtikas trūkuma un kuriem draud bads, jo Zimbabve pati šobrīd spēj izaudzēt 400 000 līdz 600 000 tonnu labības;

H.   tā kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir norādījis, ka Zimbabves parāds SVF ir 295 miljoni ASV dolāru un Mugabes režīma veiktās tīrīšanas lauku apvidos kopā ar saražotās lauksaimniecības produkcijas daudzuma samazināšanos rezultātā ir palielinājusies inflācija un padziļinājusies ekonomiskā krīze;

I.   tā kā ES dalībvalstu uzņēmumi turpina iepirkt lauksaimniecības produkciju, kas, iespējams, ražota tiešai Mugabes režīma kontrolei pakļautās lauku saimniecībās;

J.   tā kā Āfrikas Savienība ir atteikusies iejaukties, lai apturētu Mugabes režīma īstenoto nežēlīgo cilvēku apspiešanu, un tā kā Dienvidāfrikas prezidents Thabo Mbeki ir atteicies pat kritizēt Mugabes rīcību, nemaz nerunājot par pasākumiem pret šo režīmu;

K.   tā kā Dienvidāfrikas Attīstības kopiena (SADC) ir saglabājusi reģionālās miera uzturēšanas mācību centru Hararē;

L.   tā kā 2005. gada februārī, atjaunojot mērķtiecīgas, pret Mugabes režīmu vērstas sankcijas, Padome apņēmās pārskatīt šīs sankcijas, lai ņemtu vērā 2005. gada marta Zimbabves parlamenta vēlēšanas;

M.   tā kā 2005. gada 15. jūnijā ES paplašināja pret Zimbabvi vērsti vērsto ieceļošanas aizliegumu, attiecinot to uz vēl 120 Mugabes režīma locekļiem; tā kā bez stingras sankciju izpildes šādas paplašināšanas ietekme būs neliela; tā kā Padome pēc 2005. gada 31. marta negodīgajām vēlēšanām vai nesenajiem cilvēku apspiešanas gadījumiem nav pieņēmusi nevienu jaunu pret Mugabes režīmu vērstu pasākumu;

N.   tā kā 2005. gada 28. jūnijā pēc astoņiem šausmīgos apstākļos apcietinājumā pavadītiem mēnešiem tika atbrīvots bijušais parlamenta deputāts Rojs Benets, kas pārstāv opozīcijā esošo Demokrātisko pārmaiņu kustību (MDC);

O.   tā kā nākamā ES vispārējo lietu un ārlietu Padome notiks 2005. gada 18. un 19. jūlijā, dodot iespēju rīkoties,

1.   laikā, kad starptautiskā sabiedrība Āfriku ir izvirzījusi par prioritāti, nosoda Mugabes režīmu par to, ka tas aizvien vairāk apspiež Zimbabves iedzīvotājus, un pauž dziļu nožēlu par Āfrikas valstu, sevišķi Dienvidāfrikas, valdību, SADC un Āfrikas Savienības atteikšanos kritizēt Mugabes rīcību vai veikt pret Mugabes režīmu vērstus pasākumus;

2.   aicina G8 pastāvēt uz to, lai Āfrikas reģionālās organizācijas un tautas demonstrētu apņemšanos uzlabot pārvaldību, cīnīties pret korupciju, ieviest demokrātiju un tiesiskumu un ievērot cilvēktiesības, kā arī panākt ekonomikas izaugsmi, īpašu uzmanību pievēršot Zimbabvei;

3.   pieprasa, lai Mugabes režīms nekavējoties pārtrauktu masveida iedzīvotāju padzīšanu no mājām un uzstāj uz to, lai netiktu traucēta to palīdzības un humānās palīdzības organizāciju darbība, kas palīdz "atkritumu izvešanas" operācijas rezultātā pārvietotajiem cilvēkiem;

4.   uzstāj uz to, lai ar nevalstisko organizāciju starpniecību Zimbabves iedzīvotājiem būtu pieejama palīdzība un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka palīdzības piegādi neaizkavē Mugabes režīms;

5.   aicina izveidot starptautisku izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad pārtika un pajumte tiek izmantota kā politisks ierocis;

6.   pauž nožēlu par Āfrikas Savienības, sevišķi Dienvidāfrikas un vairāku Zimbabves kaimiņvalstu rīcību un novēršanos no tā, ka Zimbabvē katru dienu tiek apspiesti iedzīvotāji un vājināta valsts ekonomiskā situācija; atgādina Dienvidāfrikas valdībai par tās īpašo pienākumu pret savu kaimiņvalsti Zimbabvi un aicina to darīt visu, lai panāktu, ka Mugabes režīms nekavējoties pārtrauc iedzīvotāju padzīšanu no to mājām;

7.   aicina SADC pārtraukt Harares reģionālā miera uzturēšanas mācību centra darbību, tādējādi parādot tā vēlmi izdarīt spiedienu uz Mugabes režīmu;

8.   atsakās atzīt negodīgo 2005. gada 31. marta vēlēšanu rezultātus, jo tajās netika ievēroti starptautiski atzīti demokrātijas, tostarp SADC standarti;

9.   pauž nožēlu par to, ka Padome nereaģēja uz vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem palielināt spiedienu uz Mugabes režīmu;

10.   uzstāj uz to, lai ņemot vērā situāciju Zimbabvē un mūsu valstu iedzīvotāju vēlmi atbalstīt Āfriku, Padome uzsākt nopietnu rīcību, kuras mērķis ir uzlabot situāciju Zimbabvē; tādēļ aicina Padomi novērst plaisas pašlaik spēkā esošajās ES sankcijās un visu dalībvalstu vārdā paust skaidru apņemšanos stingri izpildīt šīs sankcijas;

11.   aicina sankcijās iekļaut tādu ekonomisku sakaru ar Zimbabvi pārtraukšanu, no kura Mugabes režīms gūst labumu (piemēram, tirdzniecība ar režīma locekļu kontrolētām lauku saimniecībām), izveidot un ieviest pasākumus pret tiem, kas sniedz finansiālu atbalstu nedemokrātiskajiem režīma pasākumiem (sadarbībā ar ASV un Britu Sadraudzības valstīm), kā arī nepieļaut to, ka Mugabes atbalstītāju ģimenes locekļi strādā vai mācās ES dalībvalstīs;

12.   aicina iecelt ES īpašo sūtni Zimbabvē, lai viņš sadarbībā ar ASV un Britu Sadraudzības valstīm mudinātu pārējās Āfrikas valstis rīkoties un atturētu ES dalībvalstīs dzīvojošos patvēruma meklētājus no Zimbabves no atgriešanās tajā, kamēr situācija Zimbabvē nav uzlabojusies;

13.   aicina tos ES dalībvalstu uzņēmumus, kuriem ir tirdzniecības sakari ar Zimbabvi, izmantot caurskatāmas uzņēmējdarbības metodes, neslēgt līgumus ar partneriem, kas ir piedalījušies Mugabes īstenotajā zemes atsavināšanas programmā, un rīkoties tā, lai labuma guvēji būtu, nevis Mugabes režīms, bet Zimbabves iedzīvotāji;

14.   atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētājs ir paudis sarūgtinājumu par Āfrikas Savienības un Dienvidāfrikas nevēlēšanos reaģēt uz cilvēktiesību krīzi Zimbabvē un uzstāj uz to, lai, izstrādajot "Āfrikas stratēģiju", Komisija pilnībā ņemtu vērā šo rezolūciju;

15.   aicina ANO Drošības padomi nekavējoties pievērst uzmanību Zimbabvē notiekošajai iedzīvotāju apspiešanai un izskatīt veidus, kā saukt pie atbildības vainīgos;

16.   atzinīgi vērtē Roja Beneta atbrīvošanu no apcietinājuma, taču pauž nožēlu par šausminošo Mugabes režīma izturēšanos pret viņu un aicina atbrīvot pārējos 30 000 nevainīgos cilvēkus, kas apcietināti operācijas "atkritumu izvešana" rezultātā;

17.   aicina Robertu Mugabi atkāpties, lai varētu izveidot Zimbabves pagaidu valdību, iesaistot tajā arī opozīcijas grupas un citus labas gribas cilvēkus, tādējādi atjaunojot Zimbabvē pieņemamu pārvaldību un uzlabojot ekonomisko un cilvēktiesību situāciju;

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, G8 valstu valdībām, Zimbabves valdībai un parlamentam, Dienvidāfrikas valdībai un parlamentam, Britu Sadraudzības Ģenerālsekretariātam, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības Komisijas un Padomes priekšsēdētājiem un SADC ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0112. (2) OV L 49, 22.2.2005., 30. lpp. (3) OV L 153, 16.6.2005., 9. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Gvatemalu

P6_TA(2005)0304 RC-B6-0415/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Gvatemalu un jo īpaši tā 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju (1),

–   ņemot vērā tā stingro un pastāvīgo nodošanos attiecībā uz miera un cilvēktiesību virzību Gvatemalā,

–   ņemot vērā Hāgas 1993. gada 29. maija Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adoptācijas jomā, kas pieņemta Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē;

–   ņemot vērā Gvatemalas un Meksikas valdību parakstīto saprašanās memorandu, lai risinātu pārrobežu cilvēku tirdzniecību, kas nomoka šo reģionu;

–   ņemot vērā 2005. gada 14.-16. jūnijā Limā notikušās 27. Eiropas Savienības – Latīņamerikas parlamentu konferences Nobeiguma aktu;

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta ziņojumu par bērnu tirdzniecību un pārdošanu, kurā apstiprināts, ka Gvatemalas adopcijas tiesību akti ir vieni no visvājākajiem reģionā un ka bērnu tirdzniecību pat neklasificē par noziegumu;

B.   tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību aizstāvja biroja sniegto informāciju, Gvatemalā notiekošo pārkāpumu vidū ir piespiedu grūtniecības vai bērnu iznēsāšana par naudu, kā arī bērnu nolaupīšana, dokumentu viltošana, pilsoņu reģistru mainīšana, pagrīdes mazbērnu novietņu darbība, adopciju sankcionējošo personu pārkāpumi, un starptautisku adoptēšanas aģentūru pieaugums, kuras piedāvā bērnus pārdošanai;

C.   tā kā Gvatemala ir izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts tām sievietēm un bērniem no Gvatemalas un citām Centrālamerikas valstīm, kuras pārdod seksuālai izmantošanai un nodarbināšanai;

D.   tā kā 2004. gada laikā saskaņā ar oficiālajiem datiem nogalināja 572 sievietes, un 81 % nāves gadījumu bija saistīti ar šaujamieročiem;

E.   tā kā pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas Gvatemalā (MINUGUA) slēgšanas un gandrīz 10 gadus pēc miera nolīgumu parakstīšanas joprojām ir problēmas cilvēktiesību, pamatiedzīvotāju tiesību un lauksaimniecības konfliktu jomā, izraisot vardarbības uzliesmojumus, kuru rezultātā mirušas vairākas personas un ievainotas daudzas citas;

F.   tā kā nav panākta virzība nesodāmības atcelšanā un tā kā joprojām nepieciešams varas iestāžu atbalsts, lai izveidotu izmeklēšanas komisiju bruņoto grupu un slepeno drošības organizāciju jautājumā (CICIACS);

G.   tā kā juridisko personālu un valsts uzraudzības iestāžu pārstāvjus joprojām nogalina, un saskaņā ar neseniem datiem no 2005. gada janvāra līdz maijam notika 76 uzbrukumi cilvēktiesību aktīvistiem, un pašreizējā parlamenta sasaukuma laikā ir notikuši 122 šādi uzbrukumi vai draudu izteikšana aktīvistiem;

H.   tā kā Komisijas situācijas novērtējumā Stratēģiskajam dokumentam par Gvatemalu 2007.–2013. gadam ir atzīts, ka 56 % iedzīvotāju dzīvo nabadzības apstākļos, 22 % galējā nabadzībā un trīs ceturtdaļas no minētajiem iedzīvotājiem ir pamatiedzīvotāji,

1.   nosoda bērnu tirdzniecību, organizētās noziedzības tīklu ar starptautiskiem sakariem, kas nodarbojas ar bērnu nolaupīšanu, dokumentu viltošanu, pilsoņu reģistru mainīšanu, pagrīdes mazbērnu novietņu darbību, adoptēšanu sankcionējošo personu pārkāpumus, un tādu starptautisku adoptēšanas aģentūru pieaugumu, kuras piedāvā bērnus pārdošanai;

2.   uzsver, ka adoptēšanu jāveic tikai valsts iestādēm un bezpeļņas organizācijām;

3.   aicina Gvatemalas valdību pieņemt īpašus tiesību aktus adoptēšanas jomā, piemērot Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adoptācijas jomā un veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu peļņas gūšanu no starptautiskas adoptēšanas;

4.   mudina valsts prokuratūru ierosināt tiesas procesus saistībā ar organizētās noziedzības tīkliem, kas nodarbojas ar bērnu tirdzniecību;

5.   aicina uzsākt prioritāru darbības plānu visā pasaulē Latīņamerikas bērnu un pusaudžu labā, kas būtu saskaņots ar UNICEF pasākumiem;

6.   aicina Gvatemalas valdību veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu sieviešu slepkavu nesodāmību, kā arī aktīvi veicināt sieviešu tiesību ievērošanu;

7.   aicina Gvatemalas valdību atbalstīt Cilvēktiesību aizstāvja biroja darbības, atzīt cilvēktiesību aktīvistu darba likumību un nodrošināt to aizsardzību, kā arī izmeklēt nesenos uzbrukumus sociālo organizāciju mītnēm;

8.   atzinīgi vērtē prezidenta Berger paziņojumus par nāves soda atcelšanu, ņemot vērā, ka šobrīd 35 cilvēkiem ir piespriests nāves sods, un aicina Gvatemalas Kongresu īstenot reformas nāves soda atcelšanai; kā arī aicina veikt pasākumus pret linčošanu;

9.   atzinīgi vērtē Gvatemalas valdības ierosinājumu veicināt biroja izveidi ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un apsveic valdību un Kongresu ar attiecīgās konvencijas ratifikāciju;

10.   aicina visas iestādes cieši sadarboties, lai šis birojs varētu pilnībā īstenot savas novērotāja un padomdevēja pilnvaras; aicina Komisiju sniegt ekonomisku un politisku atbalstu tā pilnvaru pilnīgai realizācijai;

11.   atkārto tā 2003.gada 10.aprīļa iepriekš minētajā rezolūcijā izteikto ieteikumu Komisijai par to, ka ES nākotnes Stratēģijā par Gvatemalu 2007.–2013. gadam kā turpmākās ES sadarbības politikas prioritārās jomas ir jāiekļauj sociālā kohēzija, tiesības uz pārtiku, lauku attīstība un zemes īpašumu sistēmas un izmantošanas reforma; šajā politikā ir jāuzsver arī cīņa pret nelikumīgu adoptēšanu, stingrs atbalsts cilvēktiesībām, nesodāmības atcelšana, pamatiedzīvotāju tiesību ievērošana un sieviešu un bērnu tiesību aizsardzība un veicināšana;

12.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, kā arī Gvatemalas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 64 E, 12.3.2004., 609. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Etiopijā attiecībā uz cilvēktiesībām

P6_TA(2005)0305 RC-B6-0417/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Etiopiju,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā pēc 2005. gada 15. maija parlamenta vēlēšanu galīgo rezultātu paziņošanas 2005. gada 8. jūnijā notika protesta demonstrāciju apspiešana, lietojot rupju spēku ( 36 nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainotie un vairāki tūkstoši apcietināto);

B.   tā kā Etiopijas likumi paredz, ka ikvienam aizturētajam 48 stundu laikā jānodrošina tikšanās ar tiesnesi;

C.   tā kā līdz šim vēlēšanu process noritēja bez īpašām sadursmēm un ka Etiopijas iedzīvotāju ticība demokrātijai izpaudās aptuveni 90% balsstiesīgo piedaloties 2005. gada 15. maija vēlēšanās;

D.   tā kā Vēlēšanu komisijā iesniegtas 299 sūdzības par krāpšanos un tā nolēma uzsākt izmeklēšanu 135 vēlēšanu apgabalos;

E.   tā kā šīs izmeklēšanas rezultātā dažos vēlēšanu apgabalos varētu notikt atkārtota balsu skaitīšana vai pat atkārtotas vēlēšanas;

F.   tā kā 2005. gada 8. jūnijā, pēc tam 2005. gada 8. jūlijā paredzētā vēlēšanu rezultātu galīgā paziņošana, gaidot sūdzību izskatīšanas rezultātus, jāatceļ;

G.   tā kā 2005. gada augustā jānotiek balsošanai par 23 Somālijas reģiona deputātu ievēlēšanu;

H.   tā kā opozīcijas partiju vadītāji kopīgā 2005. gada 10. jūnija deklarācijā apņēmušies "risināt visas problēmas likumīgā un mierīgā veidā";

I.   tā kā Etiopijas politiskā stabilitāte ir ļoti svarīga "Āfrikas Raga" valstīm;

1.   nosoda bargās represijas pret civiliedzīvotājiem un opozīcijas līderiem un piekritējiem, kā arī vismaz 36 cilvēku nogalināšanu;

2.   izsaka savu draudzību un atbalstu etiopiešu tautai un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm

3.   izsaka vēlmi, ka neatkarīga izmeklēšanas komisija noteiks atbildīgās personas par 2005. gada 8. jūnija notikumu traģisko gaitu un ka tās tiks nodotas tiesai;

4.   prasa nepamatoti aizturēto žurnālistu un citu to personu atbrīvošanu, kā arī to, lai pret aizturētajām personām izturētos, strikti ievērojot Etiopijas likumus un konstitūciju, atbilstīgi starptautiskajiem juridiskajiem standartiem attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu;

5.   atzinīgi vērtē neseno 4 000 ieslodzīto atbrīvošanu, kā arī valdības paziņojumu ka Zivejas (Ziway) militārajā nometnē ieslodzītie varēs tikties ar savām ģimenēm un vērsties Sarkanā Krusta Starptautiskajā komitejā; šajā kontekstā atzīmē šīs komitejas svarīgo lomu, palīdzot ieslodzītajiem, kā arī cilvēktiesību ievērošanas iespēju izpētē cietumos;

6.   izsaka gandarījumu par to, ka opozīcijas grupas un starptautiskie novērotāji var piedalīties ar vēlēšanām saistīto sūdzību izskatīšanā, lai varētu iegūt neapstrīdamus rezultātus;

7.   uzstāj, lai precīzi tiktu ievērota 2005. gada 10. jūnija vienošanās starp valdībām un pretējām pusēm un cer, ka Eiropas Savienība turpinās veicināt mierīgu un demokrātisku Etiopijas krīzes atrisinājumu, īpaši nosūtot apstrīdēto rezultātu izskatīšanas procesa novērotājus;

8.   aicina ES un starptautisko kopienu būt modriem un darīt visu iespējamo, lai veicinātu esošās spriedzes novēršanu mierīgā ceļā un neļautu Etiopijas demokratizācijas procesam apstāties;

9.   prasa Etiopijas valdībai nekavējoties izbeigt ierobežojumus ziņot par opozīcijas darbībām un ierobežot informāciju sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos un prasa, lai sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem, nekavējoties tiktu ieviests preses ētikas kodekss;

10.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī Etiopijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības attālāko reģionu atbalstam (KOM(2004)0687 ‐ C6–0201/2004 ‐ 2004/0247(CNS))

P6_TA(2005)0306 A6-0195/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004) 0687)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 36., 37. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0201/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0195/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr.  1 1. apsvērums (1)  Attālāko reģionu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētu būtisku produktu apgādes avotiem, pārstrādi un lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamajiem resursiem šajos reģionos rada piegādes transporta papildu izmaksas. Turklāt objektīvi faktori, kas saistīti ar salu un attālo stāvokli, sevišķi attālo reģionu operatoriem un ražotājiem rada papildu grūtības, kas to darbību nostāda neizdevīgā stāvoklī. Šīs grūtības iespējams atvieglot, samazinot iepriekšminēto būtisko produktu cenas. Tādējādi, lai garantētu piegādi attālākajiem reģioniem un atvieglotu papildu izmaksas, ko rada attālums, kā arī šo reģionu salu un attālais stāvoklis, ir jāievieš īpašs piegādes režīms. (1)  Attālāko reģionu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētu būtisku produktu apgādes avotiem, pārstrādi un lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamajiem resursiem šajos reģionos rada piegādes transporta papildu izmaksas. Turklāt objektīvi faktori, kas saistīti ar izolētību un attālo stāvokli, sevišķi attālo reģionu operatoriem un ražotājiem rada papildu grūtības, kas to darbību nostāda neizdevīgā stāvoklī. Atsevišķos gadījumos operatori un ražotāji saskaras ar divkāršu izolētību, jo attiecīgā reģiona salas atrodas ļoti tālu cita no citas. Šīs grūtības iespējams atvieglot, samazinot iepriekšminēto būtisko produktu cenas. Tādējādi, lai garantētu piegādi attālākajiem reģioniem un atvieglotu papildu izmaksas, ko rada attālums, kā arī šo reģionu izolētību un attālais stāvoklis, ir jāievieš īpaša piegādes kārtība. Grozījums Nr.  2 2.a apsvērums (jauns) (2.a)  Tāpēc būtu pareizi, ja Komisija efektīvi piemērotu politiku, kas sekmē ES attālāko reģionu MVU, kuri ražo lauksaimniecības produktus, lai tie varētu uzturēt tradicionālo eksportēšanu un palielināt tirdzniecības apjomu ar trešām valstīm kaimiņos. Grozījums Nr.  3 4. apsvērums (4)  Ņemot vērā, ka kvantitāte, kas ir īpašās piegādes kārtības objekts, ir ierobežota ar attālāko reģionu piegādes vajadzībām, šī sistēma netraucē iekšējā tirgus sekmīgai darbībai. Turklāt īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām nevajadzētu radīt attiecīgo produktu nelikumīgas tirdzniecības novirzes. Tātad šo produktu nosūtīšanu vai eksportēšanu no attālajiem reģioniem ir jāaizliedz. Tomēr, ja īpašā piegādes režīma radītās priekšrocības atmaksājas, šo produktu vai arī pārstrādāto produktu nosūtīšana un eksportēšana jāatbalsta nolūkā atļaut reģionālu tirdzniecību vai tirdzniecību starp diviem attāliem Portugāles reģioniem. Jāņem vērā arī tradicionālie tirdzniecības modeļi starp attālākajiem reģioniem un trešām valstīm, un jāļauj visiem šiem reģioniem eksportēt pārstrādes produktus, kas atbilst tradicionālajam eksportam. Šo ierobežojumu neattiecina arī uz tradicionālo eksportēšanu un pārstrādāto produktu tradicionāliem sūtījumiem; skaidrības labad šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai jāprecizē atskaites periods. (4)  Ņemot vērā, ka kvantitāte, kas ir īpašās piegādes kārtības objekts, ir ierobežota attālāko reģionu piegādes vajadzībām, šī sistēma netraucē iekšējā tirgus sekmīgai darbībai. Turklāt īpašās piegādes kārtības ekonomiskajām priekšrocībām nevajadzētu radīt attiecīgo produktu nelikumīgu tirdzniecību. Tātad šo produktu nosūtīšanu vai eksportēšanu no attālajiem reģioniem ir jāaizliedz. Tomēr, ja īpašās piegādes kārtības radītās priekšrocības atmaksājas, šo produktu vai arī pārstrādāto produktu nosūtīšana un eksportēšana jāatbalsta nolūkā atļaut reģionālu tirdzniecību vai tirdzniecību starp diviem attāliem Portugāles reģioniem. Jāņem vērā arī tradicionālie tirdzniecības modeļi starp attālākajiem reģioniem un trešām valstīm, un jāļauj visiem šiem reģioniem eksportēt pārstrādes produktus, kas atbilst tradicionālajam eksportam. Šo ierobežojumu vairs neattiecina uz tradicionālo eksportēšanu un pārstrādāto produktu tradicionāliem sūtījumiem; skaidrības labad šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai jāprecizē atskaites periods, ņemot vērā iespējamus sarežģījumus tradicionālajā tirgus darbībā. Grozījums Nr.  4 12.a apsvērums (jauns) (12.a)  Komisija būtu jāsniedz Padomei priekšlikumu par nepieciešamajām atkāpēm, lai varētu īstenot lauku attīstības programmas, ņemot vērā attālāko reģionu īpatnības. Grozījums Nr.  5 18. apsvērums (18)  Nepieciešams atbalstīt tradicionālās lopkopības aktivitātes. Lai apmierinātu FAD un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, no trešām valstīm jāļauj, nemaksājot ievedmuitu, importēt vēršus, kurus paredzēti nobarošanai, ievērojot dažus nosacījumus un ikgadējās maksimālās robežas. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 ietvaros ir jādod Portugālei iespēja nodot tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm no kontinenta uz Azoru salām un piemērot šo instrumentu jaunā kontekstā attālākajiem reģioniem. (18)  Nepieciešams atbalstīt tradicionālās lopkopības aktivitātes. Lai apmierinātu FAD un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, no trešām valstīm jāļauj, nemaksājot ievedmuitu, importēt vēršus, kurus paredzēti nobarošanai, ievērojot dažus nosacījumus un ikgadējās maksimālās robežas.Regulas (EK) Nr. 1782/2003 ietvaros ir jādod Portugālei iespēja nodot tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm no kontinenta uz Azoru salām un piemērot šo instrumentu jaunā kontekstā attālākajiem reģioniem. Lai apmierinātu FAD vietējā patēriņa vajadzības, no trešām valstīm jāļauj, nemaksājot ievedmuitu, importēt zirgu, vēršu, bifeļu, aitu un kazu sugu dzīvniekus, kas paredzēti nobarošanai, ievērojot noteiktus nosacījumus un ikgadējās maksimālās robežas. Lai uzlabotu liellopu gaļas produkcijas kvalitāti Azoru salās, jāpiešķir atbalsts attālāko reģionu apgādei ar vaislas gaļas vēršiem, ievērojot noteiktus nosacījumus un ikgadējās maksimālās robežas. Grozījums Nr.  6 un 7 20. apsvērums (20)  Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt īpašo atbalstu, kuru līdz šim izmantoja attālākie reģioni. Tādēļ vajadzīgo pasākumu izpildei dalībvalstu rīcībā jābūt summām, kas atbilst jau piešķirtajam Kopienas atbalstam saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1452/2001, ar ko par labu Francijas aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, groza Direktīvu 72/462/EEK un atceļ Regulu (EEK) Nr. 525/77, un Regulu (EEK) Nr. 3763/91 (Poseidom) , Regulu (EK) Nr. 1453/2001 un Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1454/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1601/92 (Poseican) , kā arī lopkopjiem piešķirtās summas, kas šajos reģionos noteiktas ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju , ar Padomes 2001. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju , ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju un summas, kas piešķirtas FAD un Reinjonas apgādei ar rīsiem saskaņā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju Attālākajos reģionos jaunā lauksaimniecības produktu atbalsta sistēma, ko nosaka šī regula, ir jāsaskaņo ar šāda paša veida produktu atbalstu, kas ir spēkā Kopienā. (20)  Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt īpašo atbalstu, kuru līdz šim izmantoja attālākie reģioni. Nosakot ikgadējās finanšu robežas īpašās piegādes kārtības atbalstam, jāņem vērā piegādes atbalsts un saskaņā ar īpašo piegādes kārtību piešķirtie nodokļu atbrīvojumi noteiktā laika periodā Tādēļ vajadzīgo pasākumu izpildei dalībvalstu rīcībā jābūt summām, kas atbilst jau piešķirtajam Kopienas atbalstam saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1452/2001, ar ko par labu Francijas aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, groza Direktīvu 72/462/EEK un atceļ Regulu (EEK) Nr. 525/77, un Regulu (EEK) Nr. 3763/91 (Poseidom) , Regulu (EK) Nr. 1453/2001 un Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1454/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1601/92 (Poseican) , kā arī lopkopjiem piešķirtās summas, kas šajos reģionos noteiktas ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju , ar Padomes 2001. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju , ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju un summas, kas piešķirtas FAD un Reinjonas apgādei ar rīsiem saskaņā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju Attālākajos reģionos jaunā lauksaimniecības produktu atbalsta sistēma, ko nosaka šī regula, ir jāsaskaņo ar šāda paša veida produktu atbalstu, kas ir spēkā Kopienā. Grozījums Nr.  8 21.a apsvērums (jauns) (21.a)  Minēto spēkā esošo noteikumu atcelšana nedrīkst radīt pārtraukumu ne īpašo piegādes kārtību atbalsta pasākumos, ne arī attālāko reģionu vietējās ražošanas atbalstā. Tādējādi jānodrošina šo atbalsta pasākumu nepārtrauktība, līdz tiek apstiprinātas attiecīgās piegādes un atbalsta programmas. Grozījums Nr.  9 1. pants Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecības nozarē, lai kompensētu Līguma 299. panta 2. punktā minēto Eiropas Savienības reģionu, še turpmāk "attālāko reģionu", tālumu, salu un sevišķi nomaļo stāvokli. Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecības nozarē, lai kompensētu Līguma 299. panta 2. punktā minēto Eiropas Savienības reģionu, še turpmāk "attālāko reģionu", tālumu, izolētību, sevišķi nomaļo stāvokli, nelielo teritoriju, nepateicīgo reljefu un klimatu, kā arī ekonomisko atkarību no dažiem produktiem. Grozījums Nr.  10 2. panta 1. punkts 1.  Ar šo ievieš īpašu piegādes kārtību lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti šīs regulas I pielikumā un kuriem ir būtiska nozīme attiecībā uz lietošanu uzturā, pārstrādi un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem attālākajos reģionos. 1.  Ar šo ievieš īpašu piegādes kārtību lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti 5. pantā minētajās piegādes programmās un kuriem ir būtiska nozīme attiecībā uz lietošanu uzturā, pārstrādi un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem attālākajos reģionos. Grozījums Nr.  11 2. panta 2. punkts 2.  Sastāda prognozēto piegādes bilanci, norādot I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību gada apgādes prasībām. Atsevišķu prognozētās apgādes bilanci var sastādīt attiecībā uz to produktu pārstrādes un iepakojuma nozares prasībām, kas paredzēti vietējam tirgum un tradicionālajam eksportam vai sūtījumiem uz pārējo Kopienu, eksportam uz trešām valstīm reģionālās vai tradicionālās tirdzniecības ietvaros. svītrots Grozījums Nr.  12 un 13 4. panta 2. punkta ievadfrāze 2.  Pirmajā punktā minēto ierobežojumu nepiemēro attālākajos reģionos pārstrādātiem produktiem, realizējot īpašās piegādes kārtības produktus: 2.  Pirmajā punktā minēto ierobežojumu nepiemēro attālākajos reģionos produktiem, kuri ir pārstrādāti vai kuri šajos reģionos ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti no īpašās piegādes kārtības produktiem. a) kuri eksportēti uz trešām valstīm vai nosūtīti uz pārējo Kopienu daudzumu robežās, kuri atbilst tradicionālai nosūtīšanai vai tradicionālai eksportēšanai. Šos daudzumus un saņēmējas trešās valstis noteikusi Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz vidējo sūtījumu vai eksporta daudzumu 1989., 1990. un 1991. gadā; b) kuri nosūtīti uz trešām valstīm reģionālās tirdzniecības ietvaros, ievērojot nosacījumus, kas pieņemti saskaņā ar 26. panta 2. punktā paredzēto procedūru; c) kuri nosūtīti no Azoru salām uz Madeiru un otrādi. Par to nepienākas eksporta atmaksājums. Par to nepienākas eksporta atmaksājums. Grozījums Nr.  15 5. panta 1. punkta -a) apakšpunkts (jauns) -a) produkti, uz kuriem attiecas īpašā piegādes kārtība; Grozījums Nr.  14 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts a) prognozētās piegādes bilances projektu; a) prognozētās piegādes bilances projektu, norādot šo produktu vajadzīgo ikgadējo daudzumu. Atsevišķu pagaidu novērtējumu var sastādīt attiecībā uz to produktu pārstrādes un iepakojuma nozares prasībām, kas paredzēti vietējam tirgum, sūtījumiem uz pārējo Kopienu un eksportam uz trešām valstīm reģionālās vai tradicionālās tirdzniecības ietvaros. Grozījums Nr.  16 5. panta 2. punkts 2.  Piegādes programmas apstiprina atbilstīgi 26. panta 2. punktā noteiktajai kārtībai. I pielikumā uzskaitīto produktu sarakstu var pārskatīt saskaņā ar šo pašu kārtību atkarībā no attālāko reģionu vajadzību izmaiņām. 2.  Piegādes programmas apstiprina atbilstīgi 26. panta 2. punktā noteiktajai kārtībai atkarībā no attālāko reģionu vajadzību izmaiņām. Grozījums Nr.  17 9. panta 2.a punkts (jauns) 2a) Kopienas atbalsta programmas palīdz uzlabot vidi un lauku rajonus, kā arī attīstīt lauksaimniecības metodes un ainavu veidošanu, veicinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu. Grozījums Nr.  18 12. panta a) daļa a) attiecīgās lauksaimniecības ražošanas situācijas kvantitatīvu aprakstu, ņemot vērā pieejamos novērtēšanas rezultātus, kas parāda atšķirības, trūkumus un attīstības potenciālu, izmantotos finanšu resursus un galvenos rezultātus pasākumiem, kas uzsākti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3763/91 , Padomes Regulu (EEK) Nr. 1600/92 , Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/92 , Regulu (EEK) Nr. 1452/2001, Regulu (EEK) Nr. 1453/2001 un Regulu (EEK) Nr. 1454/2001; a) attiecīgās lauksaimniecības ražošanas situācijas kvantitatīvu aprakstu, ņemot vērā pieejamos novērtēšanas rezultātus, kas parāda atšķirības, trūkumus un attīstības potenciālu, izmantotos finanšu resursus un galvenos rezultātus pasākumiem, kas uzsākti ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1452/2001 (EK), Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001; Grozījums Nr.  19 12. panta d) daļa d) pasākumu īstenošanas grafiku un norādošu vispārēju finanšu tabulu, kurā apkopoti sniedzamie resursi; d) pasākumu īstenošanas grafiku un norādošu vispārēju finanšu tabulu, kurā apkopoti sniedzamie resursi neatkarīgi no katras programmas pasākumu pārplānošanas; Grozījums Nr.  20 13. panta 3. punkts 3.  Programmas piemēro no 2006. gada 1. janvāra. 3.  Programmas piemēro no 2006. gada 1. janvāra vai no vēlāka datuma. Grozījums Nr.  21 16. panta 5.a punkts (jauns) 5a) Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu par nepieciešamajām atkāpēm, lai varētu īstenot lauku attīstības programmas, ņemot vērā attālāko reģionu īpatnības. Grozījums Nr.  22 18. panta 1. punkts 1.  Francija un Portugāle iesniedz Komisijai Francijas aizjūras departamenta (FAD), kā arī Azoru salu un Madeiras augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Šīs programmas īpaši precizē plānotos mērķus, veicamās darbības, to ilgumu un izmaksas. Šajā pantā minētās programmas neattiecas uz banānu aizsardzību. 1.  Francija un Portugāle iesniedz Komisijai Francijas aizjūras departamenta (FAD), kā arī Azoru salu un Madeiras lauksaimniecības kultūru un augu produktu veselības aizsardzības programmas. Šīs programmas īpaši precizē plānotos mērķus, veicamās darbības, to ilgumu un izmaksas. Šajā pantā minētās programmas neattiecas uz banānu aizsardzību. Grozījums Nr.  23 19. panta 2. punkta 1. daļa 2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. punkta noteikumiem, vīnogas, kas iegūtas no aizliegto vīnogulāju šķirņu hibrīdu varietātēm (Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton, Herbemont), kas izaudzētas Azoru salu un Madeiras reģionos, var izmantot vīna ražošanai, kuru drīkst izplatīt vienīgi šajos reģionos. 2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. punkta noteikumiem, vīnogas, kas iegūtas no aizliegto vīnogu šķirņu hibrīdiem, kas izaudzēti Azoru salu un Madeiras reģionos, var izmantot tāda vīna ražošanai, kuru drīkst izplatīt vienīgi šajos reģionos. Grozījums Nr.  24 19. panta 2. punkta 2. daļa 2.  Portugāle līdz 2006. gada 31. decembrim uzsāk pakāpenisku to zemes gabalu apstrādes pārtraukšanu, kas apstādīti ar aizliegto vīnkoku šķirņu hibrīdu varietātēm, vajadzības gadījumā izmantojot atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļā. 2.  Portugāle līdz 2013. gada 31. decembrim uzsāk pakāpenisku to zemes gabalu apstrādes pārtraukšanu, kas apstādīti ar aizliegto vīnogu šķirņu hibrīdiem, vajadzības gadījumā izmantojot atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļā. Grozījums Nr.  25 20. panta 4. punkta 2. daļa Komisija pieņem šī punkta piemērošanas kārtību saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto kārtību. Šī kārtība tieši nosaka iegūtā vietējā svaigā piena daudzumu pirms tā pārstrādāšanas sterilizētā pienā, kas minēts pirmajā daļā. Komisija pieņem šī punkta piemērošanas kārtību saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru. Šī procedūra tieši nosaka iegūtā vietējā svaigā piena daudzumu pirms tā pārstrādāšanas sterilizētā pienā, kas minēts pirmajā daļā, taču šis daudzums ir obligāts tikai tad, ja vietējai produkcijai netiek nodrošināts noiets. Grozījums Nr.  26 21. panta 3.a punkts (jauns) 3a) Lai uzlabotu liellopu gaļas produkcijas kvalitāti Azoru salās, jāpiešķir atbalsts attālāko reģionu apgādei ar vaislas gaļas vēršiem, ievērojot dažus nosacījumus un ikgadējās maksimālās robežas, kas jānosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru. Grozījums Nr.  27 21.a pants (jauns) 21.a pants Cukurs Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju 110. pantā noteiktajā laika posmā šīs regulas 13. pantā minētajam C cukuram, ko saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2670/81 (1981. gada 14. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura produkciju, kas pārsniedz kvotu 2 , noteikumiem eksportē patēriņam Madeirā un Kanāriju salās (baltais cukurs ar kodu KN 1701) un Azoru salās (jēlcukurs ar kodu KN 17011210), nepiemēro ievedmuitu, ievērojot šīs regulas nosacījumus un 3. pantā noteiktās prognozēto piegādes bilanču robežas. _______________ 1 OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. 2 OV L 262, 16.9.1981., 14. lpp. Grozījums Nr.  28 24. panta 1. punkts 1.  Šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 16. pantā noteiktos, veido operācijas, kas paredzētas lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai Padomes Regulas (EK) Nr. 1258/1999 2. panta 2. punkta nozīmē . Šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 16. un 18. pantā noteiktos, veido intervences, kas paredzētas lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai Padomes Regulas (EK) Nr. 1258/1999 2. panta 2. punkta nozīmē . Grozījums Nr.  29 24. panta 2. punkts 2.  Kopiena finansē šīs Regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus ikgadējās summas līmenī, kas vienāds ar: 2.  Kopiena finansē šīs Regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus ikgadējās summas līmenī, ko nosaka, pamatojoties uz īpašās piegādes kārtības atbalsta maksājumiem, par pamatu ņemot katra reģiona ikgadējo maksājumu vidējo vērtību laika posmā no 2001. līdz 2004. gadam, ņemot vērā šajā pašā laika posmā atceltos ievedmuitas maksājumus un nepārsniedzot izdevumu maksimālo robežu, kas attiecas uz vietējās lauksaimniecības atbalsta maksājumiem. FAD: 84,7 miljoni euro, Azoru salām un Madeirai: 77,3 miljoni euro, Kanāriju salām: 127,3 miljoni euro. Grozījums Nr.  30 24. panta 3. punkts 3.  II sadaļā paredzētajām programmām piešķirtās ikgadējās summas nevar būt lielākas par šādām summām : Svītrots FAD: 20,7 miljoni euro, Azoru salām un Madeirai: 17,7 miljoni euro, Kanāriju salām: 72,7 miljoni euro. Grozījums Nr.  31 24. panta 3.a punkts (jauns) 3a) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 28. panta 2. punkta, tās pašas regulas I pielikumā uzskaitīto atbalsta shēmu maksājumu termiņus var mainīt, programmās nosakot jaunu termiņu atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā noteiktajām finanšu dotācijām. Grozījums Nr.  32 26. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna) Augu veselības komiteja, kas izveidota ar Padomes 1976. gada 23. novembra Lēmumu 76/894/EEK 1, sniedz palīdzību Komisijai attiecībā uz šīs regulas 18. pantā paredzētajām augu veselības aizsardzības programmām. ____________________ 1 OV L 340, 9.12.1976., 25. lpp. Grozījums Nr.  33 28. panta 3. punkts 3.  Komisija vēlākais 2009. gada 31. decembrī un turpmāk ik pa pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārējo atskaiti, kas uzsver veikto darbību ietekmi, piemērojot šo regulu, kura, vajadzības gadījumā, papildināta ar atbilstošiem priekšlikumiem. 3.  Komisija vēlākais 2008. gada 31. decembrī un turpmāk ik pa pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārējo atskaiti, kas uzsver veikto darbību ietekmi, piemērojot šo regulu, kura, vajadzības gadījumā, papildināta ar atbilstošiem priekšlikumiem. Grozījums Nr.  34 29. panta 2.a daļa Tomēr īpašās piegādes kārtības pasākumi, kā arī vietējo lauksaimniecības ražotņu atbalsta pasākumi, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 1452/2001, Nr. 1453/2001 un Nr. 1454/2001, paliek spēkā līdz brīdim, kad Komisija apstiprina šīs regulas 5. pantā minētās piegādes programmas un kad sāk piemērot šīs regulas 9. pantā minētās vietējo lauksaimniecības ražotņu atbalsta programmas. Grozījums Nr.  35 32. panta 2. daļa To piemēro no 2006. gada 1. janvāra. Tomēr 13., 25. un 26. pantu piemēro no tās stāšanās spēkā. To piemēro no 2006. gada 1. janvāra. Tomēr 8. un 13. pantu, 21. panta 3. punktu un 24., 25. un 26. pantu piemēro no tās stāšanās spēkā.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta deklarācija par dzīvu liellopu eksporta kompensācijām trešām valstīm

P6_TA(2005)0307 P6_DCL(2005)0020

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   ņemot vērā, ka ik gadu 200 000 dzīvus liellopus eksportē no ES uz Libānu un Ēģipti,

B.   ņemot vērā, ka iepriekšējos gados tika izmaksātas eksporta kompensācijas EUR 60 miljonu apmērā par šo dzīvnieku eksportu un ka 2005. gadā eksporta kompensācijām ir pieejami apmēram EUR 77 miljonu,

C.   norūpējies par to, ka transportēšana var ilgt vairāk nekā 10 dienas un ka pēc dzīvnieku atvešanas bieži to apstrādāšanas un kaušanas paņēmieni ir aizliegti saskaņā ar ES tiesībām un ka tādējādi šiem dzīvniekiem nodara lielas ciešanas;

D.   norūpējies par to, ka spēkā esošie tiesību akti netiek īstenoti un jebkurā gadījumā pietiekami nenodrošina dzīvnieku labturību;

1.   apstiprina, ka ES atzīst, ka dzīvnieki ir jūtīgas būtnes;

2.   aicina Komisiju un Padomi, nekavējoties un nepārejoši atcelt eksporta kompensāciju maksājumu sistēmu par dzīvu liellopu eksportu uz trešām valstīm;

3.   aicina publisko finansējumu labāk izlietot programmām, kas veicina un aizsargā dzīvnieku labturību;

4.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei un Komisijai: