Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Elastības fonda izmantošana |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, — ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par elastības fonda izmantošanu to valstu rehabilitācijas un atjaunošanas palīdzības nolūkā, kas cietušas cunami, saskaņā ar 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 24. punktu (KOM(2005)0278 – C6-0211/2005)(1), - ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 1/2005 attiecībā uz 2006. gada provizoriskā budžeta projektu (SEK(2005)1269), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(2), – ņemot vērā 2005. gada 24. novembra saskaņošanas sanāksmes rezultātus, kas tika galīgajā variantā sagatavoti 2005. gada 30. novembra trialogā ar Padomi, – ņemot vērā Reglamenta 120. panta 1. punktu, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Attīstības un sadarbības komitejas atzinumu (A6–0395/2005), A. tā kā ir būtiski pienācīgi finansēt ES ārējo saistību un kompetenču īstenošanu; B. tā kā pašreizējā finanšu plāna pieņemšanas laikā nebija iespējams paredzēt, ka ES dalība galvenajās jaunajās atjaunošanas programmās būs tik liela, cik tā ir šobrīd; C. tā kā Komisijas priekšlikumu jāmaina, lai atspoguļotu 2005. gada 24. novembra saskaņošanas sanāksmes un 2005. gada 30. novembra trialoga rezultātus, 1. uzsver, ka elastības fonda izmantošana saskaņā ar 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 24. punktu tika paredzēta sestajā gadā pēc kārtas 4. izdevumu kategorijā, jo palīdzības programmas starptautisku krīžu risināšanai kopš 2000. gada nevarēja finansēt, ievērojot Finanšu plāna šīs izdevumu kategorijas sākotnējo maksimālo robežu; 2. apstiprina šīs rezolūcijas pielikumā pievienoto lēmumu; 3. uzdod tā priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (2005. gada 15. decembris) par elastības fonda izmantošanu Irākas rehabilitācijai un atjaunošanai, cunami cietušo valstu rehabilitācijas un atjaunošanas palīdzībai, to valstu atbalstam, kuras ietekmēja 2006. gada cukura tirgus režīma reforma, kā arī kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanas nolūkā saskaņā ar 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 24. punktu. EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(3) un jo īpaši tā 24. punktu, tā kā
IR NOLĒMUŠI: 1. pants Eiropas Savienības kopbudžetā 2006. finanšu gadam (turpmāk tekstā ‐ "2006. gada budžets") izmanto elastības fondu, lai piešķirtu summu EUR 275 miljonu apmērā saistību apropriācijās.
2. pants Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienlaicīgi ar 2006. gada budžetu. Strasbūrā, 2005. gada 15. decembrī Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas) |
| |||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 272. panta 4. punkta trešo daļu, – ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 177. pantu, – ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu(1), – ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(3), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 19. maija Lēmumu 2003/429/EK par finanšu plāna koriģēšanu saistībā ar paplašināšanos(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 19. maija Lēmumu 2003/430/EK par finanšu plāna pārskatīšanu(5), – ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome sagatavoja 2005. gada 15. jūlijā (C6-0299/2005), – ņemot vērā 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa – Komisija(6), – ņemot vērā 2005. gada 27. oktobra rezolūciju(7) par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Kopienu Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII(A) iedaļa – Eiropas ombuds, VIII(B) iedaļa – Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, – ņemot vērā 2005. gada 27. oktobrī pieņemtos vispārējā budžeta projekta grozījumus un ierosinātos labojumus(8), – ņemot vērā Padomes labojumus Parlamenta pieņemtajos vispārējā budžeta projekta grozījumos un ierosinātajos labojumos (14864/2005 – C6-0415/2005), – ņemot vērā 2005. gada 24. novembra saskaņošanas sanāksmi, kas noslēdzās ar 2005. gada 30. novembra trialogu, – ņemot vērā 2005. gada 15. decembra lēmumu(9) izmantot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 24. punktā paredzēto elastības fondu Eiropas Savienības ārējām darbībām (rehabilitācijas un atjaunošanas palīdzība pēc cunami, Irākas atjaunošana, atbalsta pasākumi pēc reformām cukura nozarē 2006. gadā un Kopējā ārējā drošības politika), – ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6–0396/2005), A. tā kā 2006. gada budžeta pamatā jābūt sociālai kohēzijai, ekonomikas izaugsmei, darbavietu radīšanai, Eiropas politikas jomu pievienotai vērtībai un solidaritātes garam gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām, tādējādi palīdzot pārvarēt šodienas izaicinājumus un atjaunot ticību Eiropas Savienībai, B. tā kā ir jāiegulda lielas pūles saistībā ar Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju arī attiecībā uz budžeta saistībām, kā arī ņemot vērā iespējamu jaunu finanšu vienošanos turpmākajiem gadiem, C. tā kā ir ļoti svarīgi atbalstīt visas Eiropas jauniešus un iesaistīt viņus ES programmās un tā kā 2006. gada budžetā šajā jomā ir jāparedz īpašs ieguldījums, 1. vēlreiz atkārto 2006. gada budžetā atspoguļotās pamatprioritātes un uzsver ieguldījumu Lisabonas un Gēteborgas stratēģijā, pilsoņus iesaistošā ES informācijas politikā un nozīmīgu starptautisku saistību finansēšanā; turklāt uzskata, ka 2006. gada budžets ir pāreja uz jaunu (iespējams) vidēja termiņa budžeta vienošanos turpmākajiem gadiem; 2. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pietiekamas maksājumu apropriācijas, lai izvairītos no nesamaksāto saistību uzkrāšanās; nosaka maksājumus 2006. gada budžetā 1,01% līmenī no Kopienas NKI, salīdzinot ar 1,00% 2005. gada budžetā; pauž vilšanos, ka Padome nevēlas piekrist lielākai summai, taču būtu ar mieru piekrist šādam maksājumu līmenim kā daļai no vispārējā kompromisa attiecībā uz 2006. gada budžetu; 3. uzsver, ka 2006. gadā prioritāte ir piešķirta jauniešiem un budžetā apspoguļojas īpaši centieni atbalstīt svarīgas Eiropas programmas šajā jomā; 4. atzīmē, ka Komisija katru gadu oktobrī iesniedz Parlamentam grozījumu vēstuli attiecībā uz provizorisko budžeta projektu ar aplēsēm par nākamā gada budžetā 1. izdevumu kategorijai nepieciešamo izdevumu līmeni; prasa, lai Komisija iesniedz Parlamentam līdzīgus dokumentus par visām pārējām izdevumu kategorijām, tādējādi dodot Parlamentam iespēju būtu pilnībā informētam, kad tiek sagatavots nākamā gada budžets; 5. atzīmē, ka sarunās par 2006. gada budžetu Komisijas attieksme nekādā ziņā neatviegloja abu budžeta lēmējiestāžu vienošanos; uzsver Komisijas nozīmi, kāda tai ir, pildot uzticamas un objektīvas šķīrējtiesneses starp abām budžeta lēmējiestādēm funkciju, lai nodrošinātu Parlamenta pilnīgu sadarbību; 1. izdevumu kategorija: Lauksaimniecība 6. pauž nožēlu par samazinājumiem, ko Padome veikusi dažādās šīs jomas pozīcijās saskaņā ar tās prerogatīvu attiecībā uz obligātajiem izdevumiem, taču vienlaikus ļoti atzinīgi vērtē lielāko finansējumu mazāk nodrošinātām personām paredzētajai pārtikas programmai; atzīmē, ka Padome ir apstiprinājusi Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 2/2005; 7. atzinīgi vērtē Parlamenta un Padomes vienošanos par Komisijas grozījumu Vēstuli Nr. 2/2005 un par šīs izdevumu kategorijas finanšu apakškategorijas maksimālo apjomu pārskatīsanu, lai varētu īstenot modulācijas pasākumus saistībā ar KLP reformu; 2. izdevumu kategorija: Struktūras darbības 8. atzinīgi vērtē, ka 2005. gadā daudzās valstīs strukturālā īstenošana ir bijusi nemainīgi liela, un atzīmē Komisijas prognozes, ka šī pozitīvā tendence būtu jāsaglabā arī 2006. gadā; 9. tomēr ir sarūgtināts, ka strukturālo darbību īstenošana jaunajās dalībvalstīs nav notikusi tik labi, kā cerēts, neskatoties uz pozitīvajām tendencēm gada sākumā; uzskata, ka galvenais iemesls tam ir sarežģītais sākuma periods, kas ietekmē jaunās programmas un īpaši jaunās procedūras dalībvalstīs; atgādina, ka tā laikposma sākumā, uz kuru attiecas šis finanšu plāns, tas pats bija vērojams ES 15 dalībvalstīs; tāpēc uzsver, ka šīs sākuma posmam raksturīgās grūtības nekādā ziņā nevar uzskatīt par vispārēju problēmu saistībā ar līdzekļu apgūšanas spēju jaunajās dalībvalstīs; paļaujas, ka ar Komisijas atbalstu šīs valstis varēs būtiski uzlabot īstenošanu 2006. gadā; 10. ir apņēmies nodrošināt strukturālo darbību efektīvu īstenošanu un vajadzīgos budžeta līdzekļus; uzskata, ka, ņemot vērā negaidīto kavēšanos ar īstenošanu, budžeta projektā Komisijas ierosinātās maksājumu apropriācijas ir visprecīzākais 2006. gada vajadzību aprēķins un tas ļaus panākt pietiekamu īstenošanas pamatlīmeni; 11. apstiprina kopīgās deklarācijas projektu, kas pievienots šai rezolūcijai, īpaši lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā ar 2006. gada budžeta grozījumu var padarīt pieejamas papildu maksājumu apropriācijas; 3. izdevumu kategorija: Iekšējā politika 12. uzsver, ka Lisabonas un Gēteborgas stratēģijai ir ļoti liela nozīme attiecībā uz noturīgu attīstību, konkurētspēju, darbavietu radīšanu un sociālo kohēziju, kā arī uzskata, ka tās īstenošanai ir svarīgi nodrošināt pienācīgus budžeta līdzekļus; tādēļ 2006. gadā ir palielinājis līdzekļus šīm politikas jomām un nolēmis atjaunot vairākus grozījumus, kas saistīti ar Lisabonas stratēģiju un ir aptuveni EUR 130 miljonus; 13. atzinīgi vērtē politisko vienošanos ar Padomi atbalstīt vairākas šīs jomas programmas, par kurām lēmumus pieņem koplēmuma procedūrā un kuras pārsniedz attiecīgajās finanšu shēmās paredzētās summas; norāda, ka šī vienošanās tika panākta, izmantojot Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus, un Komisija ir apstiprinājusi iespēju apgūt papildu līdzekļus; 14. šajā sakarā norāda uz papildu finansējumu, kas pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecības politikai, Socrates programmai, LIFE III programmai, programmai "Jaunatne" un kultūras organizācijām, kuras popularizē Eiropas ideju; 15. uzskata, ka Erasmus programma ir galvenā prioritāte, un ir nolēmis palielināt finansējumu studentu apmaiņai un ‐ svarīgākais ‐ nodrošināt lielākas individuālās studentu stipendijas, padarīt programmu pieejamāku un taisnīgāku, uzlabojot no visām sociālajām grupām nākušo studentu iespējas tajā piedalīties; 16. ir apstiprinājis vairākus izmēģinājuma projektus, tostarp projektu, lai veicinātu un paātrinātu vidusskolas skolēnu mobilitātes pasākumu (apmeklējumi un apmaiņa) īstenošanu, kuram faktiski būtu jāsākas 2007. gada 1. janvārī saistībā ar Comenius programmu, projektu par pārrobežu sadarbību cīņā ar dabas katastrofām, projektu par drošību Eiropas autoceļu tīklā, un izmēģinājuma projekta par cīņu pret terorismu turpināšanu; aicina Komisiju ierosināt konstruktīvus un novatoriskus veidus, kā īstenot projektus sadarbībā ar Parlamentu; 17. ir nolēmis piešķirt lielākus līdzekļus vairākām budžeta pozīcijām saistībā ar informācijas politiku, lai atbalstītu šo pasākumu atsākšanu pēc tam, kad Komisija būs iepazīstinājusi ar Balto grāmatu par komunikāciju un demokrātiju; uzsver nepieciešamību īstenot jauno stratēģiju, cieši sadarbojoties ar Parlamentu; ir nolēmis otrajā lasījumā padarīt pieejamu daļu no rezerves; 18. uzsver, ka daudz ko var paveikt attiecībā uz procedūru vienkāršošanu un birokrātijas samazināšanu, lai labumu gūtu tie cilvēki un organizācijas, kas saņem ES finansējumu; tādēļ ir nolēmis joprojām saglabāt vairākus ar vienkāršošanu saistītus grozījumus, vienlaikus atzīstot, ka zināms progress jau ir panākts, proti, saistībā ar darbu pie Finanšu regulas; 19. atkārtoti un tāpat kā allaž pauž atbalstu aģentūrām, it īpaši jaunizveidotajām; tomēr atgādina, ka to amatu sarakstu nevar palielināt ik gadus, ja budžeta lēmējinstitūcija nav ievērojusi visām iestādēm kopīgos noteikumus attiecībā uz pieņemšanu darbā un karjeras virzību; 20. sagaida, ka līdz 2006. gada marta beigām Komisija būs apstiprinājusi pamatnostādnes attiecībā uz personāla politiku to galīgajā variantā un tās nosūtīs budžeta lēmējinstitūcijai; 4. izdevumu kategorija: Ārējā politika 21. uzsver, ka ārējās programmas ir pienācīgi jāfinansē, lai reaģētu uz patiesām vajadzībām, un ka lielākas saistības, īpaši attiecībā uz atjaunošanas pasākumiem un humāno palīdzību, ES ir uzņēmusies, ņemot vērā finanšu shēmu, par kuru vienojās 1999. gadā, un ir izrādījies, ka tā ir nepietiekama, jo ir nākušas klāt jaunas prasības; 22. apstiprina apņemšanos atbalstīt ES jaunās darbības un pienākumus, vienlaikus nodrošinot, ka tāpēc necietīs tradicionālās prioritātes, piemēram, uzsāktās sadarbības programmas, pasākumi saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem un svarīgas tematiskās programmas, piemēram, cilvēktiesību programma; 23. tādēļ atzinīgi vērtē lēmumu izmantot elastības fondu EUR 275 miljonu apmērā atjaunošanas programmai pēc cunami, Irākas rekonstrukcijas programmai, jauniem atbalsta pasākumiem ĀKK valstīs pēc cukura reformas, kā arī kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP); 24. piekrīt ievērojami palielināt līdzekļus KĀDP pasākumiem, lai reaģētu uz starptautisko situāciju, īpaši vajadzību novērst un risināt konfliktus, kā arī nodrošināt, ka Eiropas Savienība šajā jomā var veikt tai paredzētos uzdevumus; apstiprina pievienoto kopīgo deklarāciju, kurā Padome un Parlaments vienojās, ka no Kopienas budžeta kopējai ārpolitikai un drošības politikai tiks nodrošināts ievērojami lielāks finansējums līdz ar labākiem informācijas un konsultēšanas pasākumiem; atzinīgi vērtē Padomes apņemšanos nosūtīt pārstāvi vēstnieka līmenī, lai tas piedalītos šajā politiskajā konsultēšanās procesā; 5. izdevumu kategorija: Administrācija 25. nolemj apstiprināt pirmā lasījuma nostāju par administratīvajiem izdevumiem; uzsver, ka ir svarīgi panākt līdzsvaru starp stingras budžeta politikas piemērošanu un iestāžu nodrošināšanu ar pienācīgai darbībai vajadzīgajiem budžeta līdzekļiem; apstiprina savu pirmajā lasījumā pausto lēmumu atjaunot visas Padomes neapstiprinātās amata vietas, taču saglabāt EUR 16 miljonu rezervi administratīvo izdevumu sadaļā, kamēr nav izpildīti visi nosacījumi; 26. ir nolēmis padarīt pieejamu daļu no rezerves saistībā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(10), gaidot rezultātus saistībā ar Parlamenta un Komisijas pētnieciskajiem kontaktiem par komitoloģijas lēmuma pārskatīšanu; 27. atzinīgi vērtē pieņemto lēmumu palielināt kultūras organizācijām (15 04 01 03) pieejamos līdzekļus par EUR 1 miljonu, par ko nobalsoja attiecībā uz 15 06 01 07. pozīciju; atgādina 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par 2006. gada budžeta pirmo lasījumu, it īpaši tās 33. punktu; prasa, lai Komisija īsteno tai pieejamās papildu summas, it īpaši attiecībā uz tām organizācijām, kuras vairākus gadus jau ir sekmīgi izmantojušas Eiropas Savienības piešķirtās dotācijas, piemēram, Eiropas Savienības Jauniešu orķestris, Eiropas Savienības Baroka mūzikas orķestris un Jehudi Menuhina fonds; 28. prasa, lai iestādes līdz 2006. gada 15. februārim nosūta kopīgu ziņojumu par pieņemšanu darbā saistībā ar paplašināšanos, tostarp 2006. gada 15. janvārī pieejamos statistikas datus par to, cik daudz un kādas kategorijas amata vietu ieņem no katras valsts pieņemtie pastāvīgie darbinieki, par amata vietām, ko ieņem pagaidu darbinieki, kā arī par brīvajām amata vietām; aicina iestādes ziņojumā iekļaut rīcības plānu ar pasākumiem attiecībā uz turpmāku pieņemšanu darbā un to, kā risināt problēmu ar nepietiekamo kandidātu skaitu dažās kategorijās no atsevišķām dalībvalstīm; 7. izdevumu kategorija: Pirmspievienošanās stratēģija 29. apstiprina lēmumu nodrošināt lielāku budžeta pārredzamību saistībā ar Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm, īpaši ņemot vērā jaunā pirmsiestāšanās finanšu instrumenta stāšanos spēkā, kurš apvienos daudzveidīgas ģeogrāfiskas un tematiskas programmas vienotā tiesību aktā; o 30. uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā un nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"; 31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, ombudam, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām. PIELIKUMS KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS 1. Maksājumu apropriācijas Ja 2006. gada jūlija beigās struktūrfondiem paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojums pārsniegs 40% vai ja Komisija citādi būs pārliecinājusies par maksājumu apropriāciju nepietiekamību budžetā, pēc tam, kad Komisija būs izskatījusi iespējas veikt izmaiņas attiecībā uz maksājumu apropriācijām kopējā budžetā, tostarp 2. izdevumu kategorijā, un novērtējusi papildu ieņēmumu iespējamos avotus, tā vēlākais oktobrī budžeta lēmējinstitūcijai iesniegs budžeta grozījuma provizorisko projektu. Eiropas Parlaments un Padome budžeta grozījuma provizorisko projektu izskatīs tikai vienā lasījumā, lai vēlākais 2006. gada novembra sākumā būtu pieejamas vajadzīgās papildu apropriācijas. 2. KĀDP Eiropas Parlaments un Padome joprojām pilnībā atbalsta Kopīgo deklarāciju par KĀDP, ko pieņēma budžeta saskaņošanas sanāksmē 2002. gada novembrī, un turpmāko 2003. gada 5. decembra vēstuļu apmaiņu un to pilnīgu īstenošanu Tās apstiprina, ka no 2006. gada dalību kopīgajās sanāksmēs (kas notiks vismaz reizi ceturksnī, lai savlaicīgi informētu par nesenajiem un gaidāmajiem notikumiem un to ietekmi uz budžetu) nosaka šādi: Eiropas Parlaments: deputāti, Padome: vēstnieks (Politikas un drošības komitejas priekšsēdētājs). 3. KĀDP un koplēmuma procedūrā pieņemtas programmas Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju 2006. gadā, tiklīdz tas būs iespējams, veikt atbilstīgus pasākumus saistībā ar attiecīgiem pārvietojumiem, lai īstenotu šo vienošanos, kas panākta par KĀDP un koplēmumu procedūrā pieņemtām programmām.
| ||||||||||||||||||||||||||||
| Zivsaimniecības kontroles programmas * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0328)(1), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0273/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0339/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem ***II |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9856/2005 – C6-0274/2005), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0448)(2), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 62. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6–0377/2005) 1. apstiprina grozīto kopējo nostāju; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu, ņemot vērā Direktīvu 1999/62/EK(3) un jo īpaši tās 7. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5), saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma 251. pantā(6), tā kā: (1) Konkurences traucējumu novēršana transporta uzņēmumu vidū dalībvalstīs, atbilstīga iekšējā tirgus darbība un uzlabota konkurētspēja ir atkarīga no taisnīgiem mehānismiem, kas izveidoti, lai iekasētu no pārvadātājiem maksu par infrastruktūras lietošanu. Noteikts saskaņošanas līmenis jau ir sasniegts ar Direktīvu 1999/62/EK. (2) Taisnīgāka sistēma maksas iekasēšanai par autoceļu infrastruktūras lietošanu, kas balstīta uz "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" principiem, izmantojot, piemēram, dažādas nodevas, lai ievērotu transportlīdzekļu ekoloģiskās īpašības, ir būtiska, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu Kopienā. Mērķi, kas attiecas uz esošo autoceļu tīklu optimālu lietošanu un būtisku to negatīvās ietekmes samazināšanu, vajadzētu sasniegt, izvairoties no nodokļu dubultas uzlikšanas un neuzliekot papildu apgrūtinājumu operatoriem stabilas ekonomiskās izaugsmes un iekšējā tirgus pareizas darbības interesēs, aptverot arī nomaļos reģionus. (3) Komisija paziņoja savu nodomu ierosināt direktīvu par maksas iekasēšanu par autoceļu infrastruktūras lietošanu Baltajā grāmatā "Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks lemt". Eiropas Parlaments apstiprināja nepieciešamību iekasēt maksu par autoceļu infrastruktūras lietošanu, kad tas pieņēma tās rezolūciju par Baltās grāmatas secinājumiem 2003. gada 12. februārī(7). Pēc Gēteborgas Eiropadomes 2001. gada 15. un 16. jūnijā, kur īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par ilgtspējīgu transportu, Kopenhāgenas Eiropadome 2002. gada 12. un 13. decembrī un Briseles Eiropadome 2003. gada 20. un 21.martā arī pauda gandarījumu par Komisijas nodomu iesniegt jaunu "Eurovignette" direktīvu. (4) Gēteborgas Eiropadomes sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā, tās secinājumu 29. daļā Eiropadome paziņoja, ka ilgtspējīgai transporta politikai jārisina arvien pieaugoša satiksmes apjoma un pārliekas noslogotības, trokšņa un piesārņojuma problēmas, kā arī jāveicina videi draudzīgu transporta veidu izmantošana un sociālo un vides izmaksu pilnīga internalizācija. (5) Nosakot autoceļu nodevas, Direktīvā 1999/62/EK ņem vērā infrastruktūras būvniecības, darbības, uzturēšanas un attīstības izmaksas. Ir nepieciešams īpašs noteikums, lai nodrošinātu skaidrību attiecībā uz būvniecības izmaksām, ko var ņemt vērā. (6) Starptautiskie autotransporta pārvadājumi koncentrējas Eiropas autoceļu transporta tīklā. Turklāt pareiza iekšējā tirgus darbība ir būtiska komercpārvadājumiem. Tādēļ Kopienas noteikumi jāpiemēro komercpārvadājumiem Eiropas autoceļu tīklā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai(8). Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis var piemērot autoceļu nodevas un/vai lietošanas maksu uz tiem autoceļiem, kas nav Eiropas autoceļu tīklā, saskaņā ar Līgumu. Ja dalībvalstis nolemj saglabāt vai ieviest nodevas un/vai lietošanas maksu attiecībā tikai uz atsevišķām Eiropas autoceļu tīkla daļām šo valstu teritorijās, pamatojoties uz to izolētību vai zemo sastrēguma un piesārņojuma līmeni, vai ja ir būtiski ieviest jaunus nodevu iekasēšanas noteikumus, tad tās tīkla daļas, uz kurām attiecas nodevas vai maksas, izvēlas tā, lai nediskriminētu starptautiskos transporta līdzekļus un neradītu konkurences izkropļojumus. Tāda pati prasība ir attiecināma gadījumos, ja dalībvalsts saglabā vai ievieš autoceļu nodevas un/vai lietošanas maksas arī tiem autoceļiem, kas atrodas ārpus Eiropas autoceļu tīkla, piemēram, uz paralēliem autoceļiem, lai regulētu satiksmes plūsmu. (7) Ja dalībvalsts izvēlas piemērot autoceļu nodevu un/vai lietošanas maksu arī tiem autoceļiem, kas atrodas ārpus Eiropas autoceļu tīkla, piemēram, lai to/tās attiecinātu uz paralēliem autoceļiem, uz kuriem satiksme var tikt novirzīta no Eiropas autoceļu tīkla un/vai kuri tiešā veidā konkurē ar atsevišķām šī tīkla daļām, tai jānodrošina koordinācija ar iestādēm, kas atbildīgas par šiem autoceļiem. (8) Ieviešot autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas, izmaksu efektivitātes nolūkā piekļuves ierobežojumi, kas paredzēti autoceļu nodevas iekasēšanas kontrolei, var nebūt attiecināti uz visu infrastruktūru, attiecībā uz kuru noteikta autoceļu nodeva. Dalībvalstis var īstenot šo direktīvu, piemērojot autoceļu nodevu iekasēšanu tikai kādā noteiktā tādas infrastruktūras punktā, uz ko attiecas autoceļu nodeva. Tā nedrīkst būt diskriminējoša pret starptautisko satiksmi. (9) Autoceļu nodevu pamatā vajadzētu būt infrastruktūras izmaksu segšanas principam. Gadījumos, kad šādas infrastruktūras līdzfinansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ieguldījums no Kopienas līdzekļiem nebūtu atgūstams, izmantojot autoceļu nodevas, ja vien nav paredzēti īpaši noteikumi attiecīgajos Kopienas instrumentos, kuros, nosakot Kopienas līdzfinansējuma summu, ņem vērā nākotnes autoceļu nodevu ieņēmumus. (10) Lietotāja spēja pieņemt lēmumus, kas ietekmēs autoceļu nodevu nastu, izvēloties vismazāk dabu piesārņojošus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus laikposmus vai maršrutus, ir svarīga maksas iekasēšanas sistēmas sastāvdaļa. Dalībvalstīm tādēļ vajadzētu spēt variēt autoceļu nodevas saskaņā ar transportlīdzekļa emisijas kategoriju ("EURO" klasifikācija) un tā radīto kaitējuma apmērus autoceļiem, kā arī atkarībā no vietas, sastrēgumu laika un apmēra. Šādai autoceļu nodevu variēšanai vajadzētu būt samērīgai ar attiecīgo mērķi. (11) Attiecībā uz tiem autoceļu infrastruktūras lietošanas komerciālo cenu veidošanas aspektiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, būtu jāievēro Līguma noteikumi. (12) Šī direktīva neierobežo brīvību dalībvalstīm, kas ievieš autoceļu nodevu un/vai infrastruktūras lietošanas maksas sistēmu, noteikt attiecīgu kompensāciju par šīm maksām, neskarot Līguma 87. un 88. pantu. Šādai kompensācijai nevajadzētu radīt konkurences traucējumus iekšējā tirgū, un attiecībā uz to vajadzētu ņemt vērā attiecīgos Kopienas tiesību aktus, jo īpaši minimālās transportlīdzekļu nodokļu likmes, kas norādītas Direktīvas 1999/62/EK I pielikumā un Padomes Direktīvā 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai(9). (13) Ja dalībvalstis iekasē autoceļu nodevas vai lietošanas maksas par Eiropas autoceļu tīklā iekļauto autoceļu lietošanu, autoceļiem, par kuru lietošanu uzliek maksas, vajadzētu piešķirt attiecīgu prioritāti dalībvalstu uzturēšanas darbu grafikos. Ieņēmumi no autoceļu nodevas vai lietošanas maksas jāizmanto attiecīgās infrastruktūras un visas transporta nozares uzturēšanai, lai nodrošinātu transporta tīklu līdzsvarotu un noturīgu attīstību. (14) Īpaša uzmanība būtu jāvelta kalnu reģioniem, piemēram, Alpiem un Pirenejiem. Lielu jaunu infrastruktūras projektu sākšana bieži nav izdevusies, jo nav bijuši pieejami projektiem nepieciešamie ievērojamie finanšu līdzekļi. Šādos reģionos autoceļu lietotājiem tādēļ, iespējams, ir jāmaksā papildu maksa, lai finansētu nozīmīgus projektus, kuriem ir ļoti augsta Eiropas vērtība, tostarp tos, kas ietver citus transporta veidus tajā pašā koridorā. Šai summai vajadzētu būt saistītai ar projekta finanšu vajadzībām. Tai vajadzētu būt arī saistītai ar autoceļu nodevu pamatlīmeni, lai izvairītos no mākslīgi augstas autoceļu lietošanas maksas jebkurā koridorā, kas varētu izraisīt satiksmes novirzīšanos uz citiem koridoriem, tādējādi radot vietējas sastrēguma problēmas un neefektīvu autoceļu tīklu lietošanu. (15) Maksai vajadzētu būt nediskriminējošai, un tās iekasēšanai nebūtu jāietver pārmērīgas formalitātes vai jārada šķēršļi uz iekšējām robežām. Tādēļ vajadzētu veikt attiecīgus pasākumus, lai neregulāriem autoceļu lietotājiem atvieglotu maksājumu veikšanu, jo īpaši, ja autoceļu nodevas un/vai autoceļu lietošanas maksa tiek iekasēta vienīgi ar tādas sistēmas palīdzību, kurā jāizmanto elektroniskā maksājumu ierīce (transportlīdzeklī iebūvēta vienība). (16) Lai izvairītos no satiksmes novirzīšanas tādēļ, ka ES dalībvalstīs un trešās valstīs pastāv atšķirīgi režīmi, Komisijai sarunās par starptautiskiem nolīgumiem ir jācenšas nodrošināt, ka trešās valstis neveic tādus pasākumus kā tranzīttiesību tirdzniecības sistēmas ieviešana, kam var būt diskriminējoša ietekme uz tranzītu. (17) Lai nodrošinātu vienotu, saskaņotu infrastruktūras maksas iekasēšanas sistēmas piemērošanu, jauniem autoceļu nodevu iekasēšanas pasākumiem izmaksas vajadzētu aprēķināt saskaņā ar II pielikumā izklāstīto pamatprincipu kopumu vai nosakot tādu līmeni, kas nepārsniedz to, kāds varētu rasties šo principu piemērošanas rezultātā. Šīs prasības nevajadzētu piemērot pašreizējiem pasākumiem, ja vien nākotnē tie netiek būtiski grozīti. Šādi būtiski grozījumi ietvertu jebkādas būtiskas izmaiņas sākotnējās autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas noteikumos, izdarot izmaiņas līgumā ar autoceļu nodevu iekasēšanas operatoru, bet neietverot izmaiņas, kas paredzētas sākotnējā shēmā. Gadījumā, ja noslēgti koncesijas līgumi, būtiski grozījumi var tikt piemēroti pēc publiskā iepirkuma procedūras. Lai sasniegtu pārskatāmību, neradot šķēršļus tirgus ekonomikas darbībai un partnerattiecībām starp valsts un privāto sektoru, dalībvalstīm arī jāpaziņo Komisijai, lai pēdējā varētu sniegt savu atzinumu, par ierīces vērtību un citiem parametriem, ko tās iecerējušas piemērot, lai aprēķinātu dažādus lietošanas maksu izmaksu elementus, vai, koncesijas līgumu gadījumā, par attiecīgo līgumu un vispārējo gadījumu. Komisijas atzinumi, ko tā pieņēmusi pirms jaunu autoceļu nodevu iekasēšanas pasākumu ieviešanas dalībvalstīs, nekādā gadījumā neskar Līgumā paredzēto Komisijas pienākumu nodrošināt Kopienas tiesību aktu piemērošanu. (18) Lai turpmāk varētu pieņemt kompetentus un objektīvus lēmumus par "piesārņotājs maksā" principa iespējamu piemērošanu visiem transporta veidiem, izmantojot ārējo izmaksu starptautiskošanu, jāizstrādā vienoti aprēķināšanas principi, kuru pamatā ir zinātniski atzīti dati. Pieņemot turpmākus lēmumus par šo jautājumu, pilnībā jāņem vērā pašreizējais nodokļu slogs, kas gulstas uz kravu autopārvadājumu uzņēmumiem, tai skaitā transportlīdzekļu nodeva un degvielas akcīzes nodoklis. (19) Komisijai jāsāk izstrādāt vispārēji piemērojams, pārredzams un saprotams modelis visu transporta veidu ārējo izmaksu novērtējumam, kuru izmantotu kā pamatu turpmākiem infrastruktūras lietošanas maksas aprēķiniem. Veicot šo darbu, Komisijai jāizskata atbilstīgo ārējo izmaksu sastāva visi iespējamie varianti, ņemot vērā tās 2001. gada Baltajā grāmatā "Eiropas transporta politika 2010. gadam" uzskaitītos elementus un rūpīgi izvērtējot dažādo izmaksu variantu starptautiskošanas iespējamo ietekmi. Eiropas Parlaments un Padome apņemas rūpīgi izskatīt šādu Komisijas ierosinājumu par Direktīvas 1999/62/EK turpmāku pārskatīšanu. (20) Vēl aizvien ir nepieciešams tehnisks progress, lai pilnveidotu autoceļu infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas sistēmu. Būtu vajadzīga procedūra, kas ļautu Komisijai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pielāgot Direktīvas 1999/62/EK prasības tehniskajam progresam. (21) Pasākumi, kuri vajadzīgi, lai īstenotu šo direktīvu, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(10). (22) Ņemot vērā to, ka šīs darbības mērķis, proti, saskaņot nosacījumus, ko piemēro autoceļu nodevām un autoceļu lietotāju maksai par autoceļu infrastruktūras lietošanu, dalībvalstis nevar apmierinoši sasniegt, darbojoties atsevišķi un tādējādi, Eiropas dimensijas iemesla dēļ un lai sargātu iekšējo transporta tirgu, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šo proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. (23) Direktīva 1999/62/EK būtu attiecīgi jāgroza, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Direktīvu 1999/62/EK ar šo groza šādi: 1) 2. pantu groza šādi:
2) 7. pantu groza šādi:
3) iekļauj šādu 7.a pantu: "7.a pants 1. Nosakot vidējās svērtās nodevu likmes, ko iekasē no attiecīgās infrastruktūras tīkla vai no konkrēti noteiktas šā tīkla daļas, dalībvalstis ņem vērā 7. panta 9. punktā noteiktās dažādās izmaksas. Izmaksas, kas tiek ņemtas vērā, attiecas uz tīklu vai tā daļu, kurā nodevas tiek iekasētas, kā arī uz transportlīdzekļiem, kuriem piemērojama nodeva. Dalībvalstis var izvēlēties neatgūt šīs izmaksas no nodevu ienākumiem vai atgūt vienīgi procentuālu daļu no izmaksām. 2. Nodevas nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu un šā panta 1. punktu. 3. Attiecībā uz jaunu nodevu iekasēšanas kārtību, kas neietver koncesijas nodevas, kuras dalībvalstis ieviesušas pēc ... (12), dalībvalstis aprēķina izmaksas, balstoties uz pamata aprēķinu metodikas principiem, kas izklāstīti III pielikumā. Attiecība uz jaunām koncesijas nodevām, kas ieviestas pēc ... *, maksimālā nodevu likme ir līdzvērtīga vai nepārsniedz līmeni, ko nosaka, aprēķinot izmaksas, izmantojot metodoloģiju, kas balstās uz III pielikumā noteiktajiem aprēķinu pamatprincipiem. Šo līdzvērtību pārbauda, pamatojoties uz pietiekami ilgu pārskata periodu, kas atbilst koncesijas līguma saturam. Uz nodevu maksāšanas pasākumiem, kas jau ir ieviesti ... (13) vai pasākumiem, attiecībā uz kuriem ir saņemti piedāvājumi vai atbilde uz uzaicinājumiem risināt sarunas saskaņā ar sarunu procedūru, un kuri ir bijusi izsludināti saskaņā ar valsts iepirkuma procesu pirms ... *, neattiecas šajā punktā izklāstītie pienākumi, tik ilgi, kamēr esošie pasākumi ir spēkā un ar noteikumu, ka tie vēlāk netiks būtiski grozīti. 4. Dalībvalstis vismaz četrus mēnešus pirms jauno nodevu iekasēšanas kārtības ieviešanas paziņo Komisijai:
5. Dalībvalstis informē Komisiju [vismaz četrus mēnešus pirms šo pasākumu īstenošanas] par autoceļu nodevas jauniem pasākumiem, kurus tās piemēros paralēliem autoceļiem, uz kuriem satiksme var tikt novirzīta no Eiropas autoceļu tīkla un/vai kuri tiešā veidā konkurē ar atsevišķām šī tīkla daļām, kur iekasē autoceļu nodevu. Šajā informācijā obligāti iekļauj paskaidrojumu par attiecīgās autoceļu nodevas piemērošanas ģeogrāfiskajām robežām, transporta veidiem, uz kuriem tā attiecas, un paredzētajiem nodevas apjomiem kopā ar paskaidrojumu par nodevas apjoma noteikšanu. 6. Gadījumos, uz ko attiecas 3. punktā minētās saistības, Komisija četru mēnešu laikā no informācijas saņemšanas brīža saskaņā ar 4. punktu dod atzinumu par to, vai šīs saistības ir izpildītas. Attiecībā uz 5. punktā minētajiem pasākumiem Komisija var sniegt arī atzinumu, it īpaši par ierosināto pasākumu proprocionalitāti un pārredzamību un to paredzamo ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgus un preču brīvas aprites kontekstā. Komisijas atzinumi ir pieejami Komitejai, kas minēta 9.c panta 1. punktā. 7. Ja dalībvalstis vēlas piemērot 7. panta 11. punkta noteikumus attiecībā uz nodevu iekasēšanas kārtību, kas ieviesta līdz ... (14), attiecīgā dalībvalsts iesniedz informāciju, kas pierāda, ka vidējā svērtā nodeva, ko piemēro attiecībā uz minēto infrastruktūru, atbilst 2. panta aa) apakšpunktam, 7. panta 9. punktam un 7. panta 10. punktam. "4) Iekļauj šādu pantu: "7.b pants Šī direktīva neierobežo to dalībvalstu brīvību, kuras ievieš autoceļu nodevu un/vai infrastruktūras lietošanas maksas sistēmu, noteikt attiecīgu kompensāciju par šīm maksām, neskarot Līguma 87. un 88. pantu. "5) 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizvieto ar šādu tekstu: "
6) iekļauj šādu pantu: "8.a pants Katra dalībvalsts pārrauga autoceļa nodevu un/vai lietošanas maksu sistēmu, nodrošinot, ka tā darbojas pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. "7) 9. pantu groza šādi:
8) iekļauj šādus pantus: "9.a pants Dalībvalstis izveido piemērotu kontroles mehānismu un izstrādā sankciju sistēmu, ko piemērot par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu; tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. 9.b pants Komisija veicina dialogu un tehnisko prasmju apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar šīs direktīvas un jo īpaši III pielikuma piemērošanu. Saskaņā ar 9.c panta 3. punktā minēto procedūru Komisija atjaunina un precizē 0, III un IV pielikumu, ņemot vērā tehnisko progresu, kā arī I un II pielikumu, ņemot vērā inflāciju. 9.c pants 1. Komisijai palīdz Komiteja. 2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. 3. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši. 4. Komiteja pieņem savu reglamentu. "9) 11. pantu aizstāj ar šādu tekstu: "11. pants Ne vēlāk kā ...* (15) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās radītās sekas, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību un satiksmes blīvuma tendenci, tostarp lietojot tādus transportlīdzekļus, kuru svars nav mazāks par 3,5 tonnām un nepārsniedz 12 tonnas, kā arī novērtējot direktīvas ietekmi uz iekšējo tirgu, tostarp Kopienas salās, reģionos bez pieejas jūrai un perifēros reģionos, investīciju līmeni sektorā un direktīvas ieguldījumu ilgtspējīgas transporta politikas mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis iesniedz ziņojumam nepieciešamo informāciju Komisijai ne vēlāk kā …(16)*. Ne vēlāk kā ...(17)** Komisija iesniedz plaši pielietojamu, pārskatāmu un saprotamu modeli visiem transporta veidiem visu ārējo izmaksu, ieskaitot vides kaitējuma, ceļu noslogotības un ar veselību saistīto izmaksu, novērtējumam, kas būtu izmantojams kā pamats turpmāko infrastruktūru nodevu aprēķiniem. šim modelim seko rezultātu analīze, kas raksturotu visu transporta veidu ārējo izmaksu internalizāciju, un stratēģija pakāpeniskai un pārdomātai šī modeļa attiecināšanai uz visiem transporta veidiem. Ja nepieciešams, līdz ar ziņojumu un modeli iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas turpmāku pārskatīšanu. "10) tabulu II pielikumā, kurā norādīts ikgadējo maksājumu summas, aizstāj ar šādu: "
11) II pielikuma pēdējo teikumu aizstāj ar šo: "Dienas lietošanas maksa visām transportlīdzekļu kategorijām noteikta vienāda, un tās apmērs ir EUR 11. "12) pievienot 0 pielikumu, kura teksts ir šīs direktīvas I pielikumā. 13) pievieno III pielikumu, kura teksts ir šīs direktīvas II pielikumā. 14) pievieno IV pielikumu, kura teksts ir šīs direktīvas III pielikumā. 2. pants 1. Ne vēlāk kā ... (18) dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties par to informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādu atsauci. 2. Dalībvalstis paziņo Komisijai to savu tiesību aktus noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, kopā ar tabulu, kas parāda, kā šīs direktīvas noteikumi atbilst pieņemtajiem valsts noteikumiem. 3. pants Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 4. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. , Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā - priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS "0. PIELIKUMS IZMEŠU ROBEŽVĒRTĪBAS 1. Transportlīdzeklis "EURO 0"
2. Transportlīdzekļi "EURO I"/"EURO II"
3. Transportlīdzekļi "EURO III"/"EURO IV"/"EURO V"/"EEV"
4. Var apsvērt turpmākas transportlīdzekļu emisijas klases, kā noteikts Direktīvā 88/77/EEK un turpmākajos grozījumos.". II PIELIKUMS "III PIELIKUMS IZMAKSU SADALES UN AUTOCEĻA NODEVU APRĒĶINĀŠANAS PAMATPRINCIPI Šajā pielikumā noteikti vidējo svērto autoceļa nodevu aprēķināšanas pamatprincipi, atspoguļojot 7. panta 9. punktu. Pienākums saistīt autoceļa nodevas ar izmaksām neskar dalībvalstu brīvas izvēles tiesības saskaņā ar 7.a panta 1. punktu nesegt izmaksas pilnībā no ieņēmumiem, ko dod autoceļa nodevas, vai tiesības saskaņā ar 7. panta 10. punktu mainīt īpašu autoceļa nodevu lielumu, novirzoties no vidējās summas(19). Šos principus piemēro, pilnībā ievērojot pārējos Kopienas tiesību aktos noteiktās pārējās prasības, īpaši prasību piešķirt koncesijas līgumus saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK un pārējiem Kopienas tiesību aktiem valsts iepirkumu jomā. Ja dalībvalsts sāk sarunas ar vienu vai vairākām trešām personām, lai noslēgtu koncesijas līgumu par infrastruktūras posma izbūvi vai uzturēšanu, vai ar šādu mērķi iesaistās līdzīgā nolīgumā, kas balstīts uz valsts tiesību aktiem vai uz nolīgumu, kurā iesaistījusies dalībvalsts valdība, par šo principu ievērošanu spriež pēc šo sarunu iznākuma. 1. Tīkla un transportlīdzekļu definīcija – Ja nav paredzēts piemērot vienotu autoceļa nodevu iekasēšanas režīmu visā Eiropas autoautoceļu tīklā, dalībvalsts precīzi norāda to tīkla daļu vai daļas, kurās paredzēts piemērot autoceļa nodevu iekasēšanas režīmu, kā arī sistēmu, ko tā izmanto, lai klasificētu transportlīdzekļus nodevu variēšanas vajadzībām. Dalībvalstis arī norāda, vai tās paplašina autoceļa nodevu iekasēšanas režīmam pakļauto transportlīdzekļu loku zem 12 tonnu robežvērtības. – Ja dalībvalsts izlemj piemērot atšķirīgu izmaksu atgūšanas politiku sava tīkla dažādām daļām (kā to pieļauj 7.a panta 1. punkts), katrai skaidri norādītai tīkla daļai piemēro atsevišķu izmaksu aprēķinu. Dalībvalsts drīkst sadalīt savu tīklu vairākās skaidri definētās daļās, lai katrai daļai izstrādātu atsevišķus koncesijas vai tamlīdzīgus pasākumus. 2. Infrastruktūras izmaksas 2.1. Ieguldījumu izmaksas – Ieguldījumu izmaksās iekļauj būvniecības izmaksas (tostarp finansēšanas izmaksas) un infrastruktūras attīstības izmaksas, kā arī, ja nepieciešams, kapitālieguldījumu atdevi vai peļņas normu. Iekļauj arī zemes iegādes, plānošanas, projektēšanas, būvniecības līgumu pārraudzības un projekta vadības izmaksas, kā arī arheoloģiskās un zemes izpētes un citas attiecīgās saistītās izmaksas. – Būvniecības izmaksu atgūšana balstās uz infrastruktūras gaidāmo tehnisko kalpošanas laiku vai uz kādu citu amortizācijas laikposmu (ne mazāku par 20 gadiem), kurš būtu uzskatāms par atbilstīgu finansēšanas apsvērumu dēļ ar koncesijas līguma starpniecību vai citādi. Amortizācijas laikposma ilgums var būt galvenais mainīgais sarunās par koncesijas līgumu izstrādi, īpaši, ja attiecīgā dalībvalsts vēlas līgumā iekļaut piemērojamās vidējās svērtās autoceļa nodevas augšējo robežvērtību – Neskarot ieguldījumu izmaksu aprēķinu, izmaksu atgūšanu drīkst:
– Visas sākotnējās izmaksas balstās uz nomaksātajām summām. Paredzamās izmaksas balstās uz saprātīgām izmaksu prognozēm. – Valsts investīcijas var uzskatīt par finansiālo aizņēmumu. Sākotnējām izmaksām piemēro procentu likmi, kas vienāda ar attiecīgajā laikposmā valsts aizņēmumiem piemēroto procentu likmi. – Smagajiem kravas transportlīdzekļiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās smago kravas transportlīdzekļu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smago kravas transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem "ekvivalences koeficientiem", piemēram, 4. punktā izklāstītajiem(20). – Prognozētās kapitāla atdeves vai peļņas normas rezerve ir saprātīga, ņemot vērā tirgus apstākļus, un tā drīkst būt variēta, lai stimulētu trešo apakšuzņēmēju darbības rezultātus attiecībā uz pakalpojumu kvalitātes prasībām. Kapitāla atdevi var novērtēt, izmantojot ekonomiskos rādītājus, piemēram iekšējo ieguldījumu atdevi (internal rate of return on investment, IRR) vai vidējo svērto kapitāla izmaksu (weighted average costs of capital, WACC). 2.2. Ikgadējās uzturēšanas izmaksas un rekonstrukciju izmaksas – Šajās izmaksās iekļauj gan gadskārtējās autoceļu tīkla uzturēšanas izmaksas, gan periodiskās izmaksas saistībā ar rekonstrukciju, nostiprināšanu un seguma atjaunošanu, lai nodrošinātu tīkla funkcionalitātes līmeņa saglabāšanu nākotnē. – Šādas izmaksas sadala starp smagajiem kravas transportlīdzekļiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem. 3. Pārvaldības, pārraudzības un autoceļu nodevas iekasēšanas izmaksas
Izmaksās var iekļaut kapitālieguldījumu atdevi vai peļņas normu, atspoguļojot nodotā riska pakāpi. Šādas izmaksas sadala, pamatojoties uz taisnīgu un pārskatāmu pieeju, starp visām transportlīdzekļu klasēm, uz kurām attiecas nodevu iekasēšanas sistēma. 4. Kravas transportlīdzekļu satiksmes daļa, ekvivalences koeficienti un korekcijas mehānisms – Autoceļu nodevas aprēķins balstīts uz smago kravas transportlīdzekļu faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, kuru, ja nepieciešams, koriģē ar ekvivalences koeficientiem, lai pienācīgi ņemtu vērā kravas transportlīdzekļu lietošanai paredzētās infrastruktūras paaugstinātās izbūves un remonta izmaksas. – Turpmākajā tabulā sniegta indikatīva ekvivalences koeficientu sistēma. Ja dalībvalsts izmanto ekvivalences koeficientus, kuru likmes atšķiras no tabulā norādītajām, tos balsta uz objektīvi pamatotiem kritērijiem un dara zināmus atklātībā.
– Autoceļu nodevu iekasēšanas režīmi, kas balstīti uz satiksmes intensitātes plānošanu, paredz korekcijas mehānismu, ar kura palīdzību maksas periodiski koriģē, izlabojot jebkādu kļūdainu prognožu izraisītu nepietiekamu vai pārāk augstu izmaksu atgūšanu. III PIELIKUMS "IV PIELIKUMS Indikatīva transportlīdzekļu klases noteikšana Transportlīdzekļu klases definētas turpmākajā tabulā. Transportlīdzekļus iedala apakškategorijās 0, I, II un III, pieaugošā secībā, atkarībā no bojājumiem, ko tie rada autoceļu segumam, (tādējādi III klase ir kategorija, kas autoceļu segumam rada vislielākos bojājumus). Pieaugot ass svaram, bojājumi pieaug eksponenciāli. Visi mehanizētie transportlīdzekļi un transportlīdzekļu kombinācijas ar maksimāli pieļaujamo pilno masu, kas mazāka par 7,5 tonnām, pieder 0 bojājumu klasei. Mehāniskie transportlīdzekļi
Transportlīdzekļu kombinācijas (posmaini transportlīdzekļi un autovilcieni)
"
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Direktīva par mašīnām ***II |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5786/2/2005 – C6-0267/2005), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2000)0899)(2), – ņemot vērā grozījumus Komisijas priekšlikumā (KOM(2003)0048)(3), – ņemot vērā uz EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā uz Reglamenta 62. pantu, – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0338/2005), 1. apstiprina grozīto kopējo nostāju; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana)
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (4), ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (5), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (6), tā kā (1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/37/EK (1998. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām(7) kodificēja Direktīvu 89/392/EEK(8). Tā kā Direktīvā 98/37/EK izdarāmi jaunie būtiski grozījumi, tad skaidrības nolūkā minēto direktīvu būtu vēlams pārstrādāt. (2) Mašīnu nozare ir mašīnbūvniecības nozīmīga daļa un viens no Kopienas ekonomikas rūpnieciskajiem balstiem. Mašīnu lietošanas rezultātā izraisīto daudzo nelaimes gadījumu sociālās izmaksas iespējams samazināt, pateicoties drošai mašīnu konstrukcijai un uzbūvei un pareizai uzstādīšanai un tehniskajai apkopei. (3) Dalībvalstis ir atbildīgas par cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju un patērētāju, un, attiecīgajos gadījumos, mājdzīvnieku veselības aizsardzību un drošību, kā arī preču drošību savā teritorijā, sevišķi attiecībā uz riskiem, ko rada mašīnu lietošana. (4) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību lietotājiem, šīs direktīvas darbības joma un jēdzieni attiecībā uz tās piemērošanu būtu jānosaka pēc iespējas precīzāk. (5) Obligātie dalībvalstu noteikumi, kas attiecas uz cilvēku vai cilvēku un kravas pacelšanai paredzēto būvlaukumu pacēlāju darbību un ko bieži papildina ar de facto obligātām tehniskām specifikācijām un/vai brīvprātīgiem standartiem, ne vienmēr izraisa atšķirīgus veselības un drošības līmeņus, bet būtisko atšķirību dēļ tie tomēr rada šķēršļus tirdzniecībai Kopienā. Turklāt valstu sistēmas attiecībā uz šādu mašīnu atbilstības novērtējumu un sertificēšanu ievērojami atšķiras. Tādēļ ir vēlams neizslēgt no šīs direktīvas darbības jomas cilvēku vai cilvēku un kravas pacelšanai paredzētos būvlaukumu pacēlājus. (6) Ir lietderīgi no direktīvas darbības jomas izslēgt ieročus, tostarp šaujamieročus, uz ko attiecas Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli(9); izņēmumu attiecībā uz ieročiem nevajadzētu piemērot pārnēsājamajām nostiprināšanas un triecienspēka mašīnām, kas paredzētas tikai rūpnieciskiem vai tehniskiem nolūkiem. Ir nepieciešams paredzēt pārejas pasākumus, kas dotu iespēju dalībvalstīm atļaut laist tirgū un nodot ekspluatācijā šādas mašīnas, kas ražotas saskaņā ar šīs direktīvas pieņemšanas laikā spēkā esošajiem valsts noteikumiem, tostarp noteikumiem, ar kuriem īsteno 1969. gada 1. jūlija Konvenciju par kājnieku ieroču paraugmarķējuma savstarpēju atzīšanu. Šādi pārejas pasākumi arī Eiropas standartizācijas organizācijām dos iespēju izstrādāt standartus, lai nodrošinātu uz jaunākajiem sasniegumiem balstītu drošības līmeni. (7) Šī direktīva neattiecas uz personu pacelšanu ar tādu mašīnu palīdzību, kas nav paredzētas personu pacelšanai. Tomēr tas neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu paredzēt valsts pasākumus attiecībā uz šādām mašīnām, lai īstenotu Padomes Direktīvu 89/655/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. daļas nozīmē)(10). (8) Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem saistībā ar risku, kuru neietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām(11), vajadzētu zaudēt spēku, kad šādus riskus ietver Direktīva 2003/37/EK. (9) Tirgus uzraudzība ir būtisks instruments, ciktāl tas nodrošina direktīvu pareizu un vienādu piemērošanu. Tāpēc ir lietderīgi izveidot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru būtu iespējams tirgus uzraudzību saskaņoti turpināt. (10) Dalībvalstis ir atbildīgas par šīs direktīvas efektīvu īstenošanu savā teritorijā un attiecīgo mašīnu drošības uzlabošanu iespēju robežās saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka tās spētu īstenot efektīvu tirgus uzraudzību, ņemot vērā Komisijas izstrādātās vadlīnijas, lai panāktu pienācīgu un vienotu šīs direktīvas piemērošanu. (11) Tirgus uzraudzības sakarā būtu skaidri jānošķir tāda saskaņota standarta apstrīdēšana, kas piešķir atbilstības prezumpciju attiecībā uz mašīnām, un drošības klauzula attiecībā uz mašīnām. (12) Mašīnu nodošana ekspluatācijā šīs direktīvas izpratnē var attiekties tikai uz pašu mašīnu lietojumu tām paredzētajā nolūkā vai tādā nolūkā, kādu iespējams pamatoti paredzēt. Tas neizslēdz nosacījumu noteikšanu attiecībā uz lietojumu ārpus mašīnu darbības, ar nosacījumu, ka līdz ar to šos nosacījumus nemaina veidā, kāds nav paredzēts šajā direktīvā. (13) Būtu jāizveido arī atbilstīgs mehānisms, kas ļautu Kopienas līmenī pieņemt īpašus pasākumus, pieprasot dalībvalstīm aizliegt vai ierobežot tādu noteiktu veidu mašīnu laišanu tirgū, kas attiecīgā(–o) saskaņotā(–o) standarta(–u) trūkumu dēļ vai to tehnisko raksturlielumu dēļ izraisa risku cilvēku veselībai un drošībai, vai attiecināt uz šādām mašīnām īpašos nosacījumus. Lai nodrošinātu atbilstīgu novērtējumu par nepieciešamību pieņemt šādus pasākumus, tie būtu jāpieņem Komisijai, kurai palīdz komiteja, ņemot vērā apspriedes ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm. Tā kā šādi pasākumi nav tieši piemērojami komersantiem, dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi to īstenošanai. (14) Būtu jāizpilda būtiskas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, lai nodrošinātu to, ka mašīnas ir drošas; šīs prasības būtu jāpiemēro, novērtējot un ņemot vērā modernizācijas līmeni mašīnu būves laikā un šajā laikā spēkā esošās tehniskās un ekonomiskās prasības. (15) Gadījumos, kad mašīnu var lietot patērētājs, t. i., neprofesionāls operators, ražotājam tas būtu jāņem vērā, mašīnu projektējot un konstruējot. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad mašīnu parasti lieto, sniedzot pakalpojumu patērētājam. (16) Lai gan šīs direktīvas prasības to kopumā neattiecas uz daļēji komplektētām mašīnām, tomēr ir svarīgi garantēt šādu mašīnu brīvu apriti ar īpašu procedūru. (17) Tirdzniecības gadatirgos, izstādēs u. tml. būtu jābūt iespējamam eksponēt mašīnas, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām. Tomēr ieinteresētās puses pienācīgi jāinformē par to, ka mašīnas neatbilst prasībām un šādā stāvoklī nav iegādājamas. (18) Ar šo direktīvu nosaka tikai būtiskās vispārpiemērojamas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, ko papildina virkne konkrētāku prasību attiecībā uz noteiktām mašīnu kategorijām. Lai palīdzētu ražotājiem pierādīt atbilstību šīm būtiskajām prasībām un nodrošinātu iespēju veikt atbilstības pārbaudi attiecībā uz šīm būtiskajām prasībām, standartiem vēlams būt saskaņotiem Kopienas līmenī, lai novērstu riskus, kas izriet no mašīnu konstrukcijas un uzbūves. Šos standartus sastādījušas privāttiesību subjekti, un tiem jāsaglabā nesaistošs statuss. (19) Ņemot vērā risku raksturu saistībā ar to mašīnu lietojumu, uz ko attiecas šī direktīva, būtu jāizveido procedūras, lai novērtētu atbilstību būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Šīs procedūras būtu jāizstrādā, ievērojot šādām mašīnām raksturīgo apdraudējuma līmeni. No tā izriet, ka uz katru mašīnu kategoriju būtu jāattiecina tai atbilstoša procedūra atbilstīgi Padomes Lēmumam 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās(12), ņemot vērā šādām mašīnām nepieciešamās pārbaudes raksturu. (20) Ražotājiem būtu jāsaglabā pilnīga atbildība, apstiprinot savu mašīnu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem. Tomēr attiecībā uz noteiktiem mašīnu veidiem, ar kuriem saistāms augstāka riska faktors, ir vēlama stingrāka sertificēšanas procedūra. (21) CE marķējums būtu pilnībā jāatzīst kā vienīgais marķējums, kas liecina par to, ka mašīnas atbilst šīs direktīvas prasībām. Būtu jāaizliedz visi citi marķējumi, kas var maldināt trešās puses attiecībā uz CE marķējuma nozīmi vai formu, vai abiem. (22) Lai nodrošinātu vienu un to pašu kvalitāti gan CE marķējumam, gan ražotāja zīmei, ir svarīgi, lai tos piestiprinātu ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem. Lai izvairītos no jebkādu CE marķējumu, kas var atrasties uz noteiktām mašīnas sastāvdaļām, un CE marķējuma, kas atbilst mašīnai kopumā, sajaukšanas, ir svarīgi, lai šis pēdējais marķējums būtu piestiprināts līdzās tās personas vārdam, kas par to uzņēmusies atbildību, proti, līdzās ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdam. (23) Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim būtu jānodrošina arī tas, lai attiecībā uz mašīnām, ko viņš vēlas laist tirgū, tiktu veikts riska novērtējums. Šajā nolūkā viņam jānosaka, kuras ir tās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas piemērojamas viņa ražotajām mašīnām, un saistībā ar kurām prasībām viņam jāveic attiecīgie pasākumi. (24) Ir būtiski, lai pirms EK atbilstības deklarācijas sastādīšanas Kopienā reģistrētais ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis sagatavotu tehnisko dokumentāciju. Tomēr nav svarīgi, lai visa dokumentācija būtu pastāvīgi pieejama materiālā veidā, taču tai jābūt pieejamai pēc pieprasījuma. Tajā nav nepieciešams ietvert mašīnu ražošanā izmantotu mezglu detalizētus plānus, ja vien šādu plānu izpratne nav būtiska, lai apstiprinātu atbilstību būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. (25) Jebkāda lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar šo direktīvu, adresāti būtu jāinformē par šāda lēmuma iemesliem un par viņiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. (26) Dalībvalstīm jāparedz sankcijas, kādas piemērojamas par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem. Minētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. (27) Šīs direktīvas piemērošana virknei mašīnu, kas paredzētas personu pacelšanai, prasa labāku to ražojumu, uz kuriem attiecas šī direktīva, norobežošanu no ražojumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/16/EK (1995. gada 29. jūnija) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem(13). Tādējādi pēdējās minētās direktīvas darbības jomu ir nepieciešams pārformulēt. Tādēļ Direktīva 95/16/EK būtu attiecīgi jāgroza. (28) Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību saistībā ar projektēšanu un ražošanu, lai uzlabotu tirgū laisto mašīnu drošību, un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. (29) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(14) Padomei būtu jārosina dalībvalstis gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un pārņemšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas. (30) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(15); IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Darbības joma 1. Šī direktīva attiecas uz šādiem ražojumiem:
2. Šī direktīva neattiecas uz šādiem ražojumiem:
2. pants Definīcijas Šajā direktīvā "mašīnas" nozīmē 1. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētos ražojumus.
3. pants Īpašās direktīvas Ja saistībā ar mašīnām I pielikumā minētie apdraudējumi pilnībā vai daļēji ir konkrētāk aptverti citās Kopienas direktīvās, šo direktīvu nepiemēro vai arī pārtrauc piemērot šādām mašīnām attiecībā uz minētajiem apdraudējumiem, sākot no minēto citu direktīvu īstenošanas dienas. 4. pants Tirgus uzraudzība 1. Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka mašīnu var laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tā atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem un neapdraud cilvēku un, attiecīgajos gadījumos, mājdzīvnieku veselību un drošību, kā arī īpašuma drošību, būdama pareizi uzstādīta, uzturēta un lietota tai paredzētajā nolūkā vai apstākļos, ko var pamatoti paredzēt. 2. Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka daļēji komplektētu mašīnu var laist tirgū tikai tad, ja tā atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem. 3. Dalībvalstis izveido vai izraugās kompetentās iestādes, kas pārrauga mašīnu un daļēji komplektētu mašīnu atbilstību 1. un 2. punktā paredzētajiem noteikumiem. 4. Dalībvalstis nosaka 3. punktā minēto kompetento iestāžu uzdevumus, organizāciju un pilnvaras un informē par to, kā arī par jebkuru turpmāku grozījumu Komisiju un pārējās dalībvalstis. 5. pants Laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā 1. Pirms mašīnas laišanas tirgū un/vai nodošanas ekspluatācijā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis:
2. Pirms daļēji komplektētas mašīnas laišanas tirgū ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina, lai būtu izpildīta 13. pantā minētā procedūra. 3. Šīs direktīvas 12. pantā minētās procedūras nolūkā ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem vai arī šādiem līdzekļiem jābūt viņiem pieejamiem, lai nodrošinātu to, ka mašīna atbilst I pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. 4. Ja uz mašīnu saistībā ar citiem aspektiem attiecas arī citas Kopienas direktīvas, kas paredz CE marķējuma piestiprināšanu, šis marķējums norāda, ka mašīna atbilst arī minēto citu direktīvu noteikumiem. Tomēr gadījumos, kad viena vai vairākas minētās direktīvas ļauj ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim pārejas perioda laikā izvēlēties piemērojamo sistēmu, CE marķējums norāda uz atbilstību tikai tiem direktīvu noteikumiem, ko piemēro ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis. EK atbilstības deklarācijā norāda plašāku informāciju par piemērotajām direktīvām, kā publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 6. pants Brīva aprite 1. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē to mašīnu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā savā teritorijā, kas atbilst šai direktīvai. 2. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē daļēji komplektēto mašīnu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ja ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis sniedz II pielikuma 1. daļas B iedaļā minēto iekļaušanas deklarāciju, norādot, ka tās ir iekļaujamas mašīnās vai samontējamas ar citām daļēji komplektētām mašīnām, lai veidotu mašīnas. 3. Tirdzniecības izstādēs, izstādēs, demonstrācijās u. c. dalībvalstis nekavē tādu mašīnu vai daļēji komplektētu mašīnu eksponēšanu, kas neatbilst šai direktīvai, ar nosacījumu, ka redzama zīme skaidri norāda uz to, ka šī mašīna neatbilst šai direktīvai un nebūs pieejama līdz brīdim, kad panāks tās atbilstību šai direktīvai. Turklāt šādu neatbilstīgu mašīnu vai daļēji komplektētu mašīnu demonstrāciju laikā jāievēro atbilstīgi drošības pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību. 7. pants Atbilstības prezumpcija un saskaņotie standarti 1. Dalībvalstis uzskata, ka mašīnas ar CE marķējumu un pievienotu EK atbilstības deklarāciju, kuras saturs noteikts II pielikuma 1. daļas A iedaļā, atbilst šīs direktīvas noteikumiem. 2. Mašīnas, kas ražotas saskaņā ar saskaņoto standartu, atsauces uz kuru ir publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", uzskatāmas par tādām, kas atbilst šādā saskaņotajā standartā ietvertajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. 3. Komisija publicē atsauces uz saskaņotajiem standartiem "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 4. Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai sociālajiem partneriem dotu iespēju valsts līmenī ietekmēt saskaņoto standartu sagatavošanas un uzraudzības procesu. 8. pants Īpašie pasākumi 1. Komisija saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru var veikt jebkādu piemērotu pasākumu, lai īstenotu noteikumus attiecībā uz šādiem jautājumiem:
2. Komisija saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru var veikt jebkādu piemērotu pasākumu saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu un praktisko piemērošanu, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dalībvalstu sadarbību savā starpā un ar Komisiju atbilstīgi 19. panta 1. punktam. 9. pants Īpašie pasākumi attiecībā uz iespējami bīstamām mašīnām 1. Ja, rīkojoties saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru, Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts pilnībā neapmierina tās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas tajā ietvertas un ir noteiktas I pielikumā, Komisija saskaņā ar 3. punktu var paredzēt pasākumus, pieprasot dalībvalstīm aizliegt vai ierobežot tādu mašīnu laišanu tirgū, kuru tehniskie raksturlielumi attiecīgā standarta trūkumu dēļ izraisa risku, vai attiecināt uz šādām mašīnām īpašos nosacījumus. Ja, rīkojoties saskaņā ar 11. pantā minēto procedūru, Komisija uzskata, ka dalībvalsts veiktais pasākums ir pamatots, Komisija saskaņā ar 3. punktu var paredzēt pasākumus, pieprasot dalībvalstīm aizliegt vai ierobežot tādu mašīnu laišanu tirgū, kuru tehniskie raksturlielumi izraisa tādu pašu risku, vai attiecināt uz šādām mašīnām īpašos nosacījumus. 2. Jebkura dalībvalsts var pieprasīt Komisijai apsvērt nepieciešamību paredzēt 1. punktā minētos pasākumus. 3. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, norādot pasākumus, kādus tā paredz veikt, lai Kopienas līmenī nodrošinātu cilvēku veselības un drošības augstu aizsardzības līmeni. Pienācīgi ņemot vērā šādas apspriešanās rezultātus, Komisija paredz nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru. 10. pants Saskaņotā standarta apstrīdēšanas procedūra Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts pilnībā neatbilst būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas tajā ietvertas un noteiktas I pielikumā, Komisija vai dalībvalsts jautājumu iesniedz komitejā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, to attiecīgi pamatojot. Komiteja bez kavēšanās sniedz savu atzinumu. Ņemot vēra komitejas atzinumu, Komisija nolemj publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumu, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumu vai atsaukt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 11. pants Drošības klauzula 1. Ja dalībvalsts konstatē, ka mašīnas, uz ko attiecas šī direktīva, kam piestiprināts CE marķējums un pievienota EK atbilstības deklarācija un ko lieto saskaņā ar tām paredzēto nolūku vai apstākļos, kurus var pamatoti paredzēt, var apdraudēt cilvēku un, attiecīgajos gadījumos, mājdzīvnieku veselību un drošību vai īpašuma drošību, tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai izņemtu šādas mašīnas no tirgus, aizliegtu šādu mašīnu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā vai ierobežotu to brīvu apriti. 2. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādu šādu pasākumu, norādot sava lēmuma iemeslus un jo īpaši to, vai neatbilstība radusies šādu iemeslu dēļ:
3. Komisija bez kavēšanās uzsāk apspriešanos ar iesaistītajām pusēm. Pēc šīs apspriešanās Komisija apsver, vai dalībvalsts pieņemtie pasākumi ir pamatoti, un savu lēmumu tā dara zināmu dalībvalstij, kas izrādījusi iniciatīvu, kā arī pārējām dalībvalstīm un ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim. 4. Ja 1. punktā minētie pasākumi pamatoti ar trūkumu saskaņotajos standartos un ja dalībvalsts, kas ierosinājusi pasākumus, paliek pie savas nostājas, Komisija vai dalībvalsts ierosina 10. pantā minēto procedūru. 5. Ja mašīnas neatbilst prasībām un tām ir CE marķējums, atbildīgā dalībvalsts veic attiecīgu darbību pret personu, kura šādu marķējumu piestiprinājusi, un informē par to Komisiju. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. 6. Komisija nodrošina to, lai dalībvalstis būtu informētas par procedūras norisi un iznākumu. 12. pants Procedūras mašīnu atbilstības novērtēšanai 1. Lai apliecinātu mašīnu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro vieno no procedūrām, kas paredzētas atbilstības novērtēšanai un aprakstītas 2., 3. un 4. punktā. 2. Ja mašīnas nav minētas IV pielikumā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro procedūru atbilstības novērtēšanai ar iekšējām pārbaudēm mašīnu ražotnē atbilstīgi VIII pielikumam. 3. Ja mašīnas ir minētas IV pielikumā un ražotas atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem un ja šie standarti ietver visas attiecīgās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro vienu no šādām procedūrām:
4. Ja mašīnas ir minētas IV pielikumā un nav ražotas atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem vai ražotas tikai daļēji atbilstīgi šiem standartiem, vai ja saskaņotie standarti neietver visas attiecīgās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, vai ja attiecībā uz konkrētajām mašīnām saskaņotu standartu nav, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro vienu no šādām procedūrām:
13. pants Procedūra attiecībā uz daļēji komplektētām mašīnām 1. Daļēji komplektētu mašīnu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis pirms šādu mašīnu laišanas tirgū nodrošina to, lai:
2. Daļēji komplektētām mašīnām pievieno montāžas instrukcijas un iekļaušanas deklarāciju līdz laikam, kad tās ir iekļautas galīgajā mašīnā, pēc tām veidojot minēto mašīnu tehniskās dokumentācijas daļu. 14. pants Pilnvarotās iestādes 1. Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par iestādēm, kuras tās iecēlušas atbilstības novērtēšanas veikšanai attiecībā uz mašīnu laišanu tirgū, kā minēts 12. panta 3. un 4. punktā, norādot konkrētās atbilstības novērtēšanas procedūras un mašīnu kategorijas, kādām šīs iestādes ieceltas, kā arī tām Komisijas iepriekš piešķirtos identifikācijas numurus. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par jebkādiem turpmākiem grozījumiem. 2. Dalībvalstis nodrošina to, lai pilnvaroto iestāžu darbību regulāri uzraudzītu, pārbaudot, vai tās vienmēr atbilst XI pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Pilnvarotā iestāde pēc pieprasījuma sniedz visu attiecīgo informāciju, tostarp budžeta dokumentus, lai dotu dalībvalstīm iespēju nodrošināt to, ka XI pielikuma prasības tiek ievērotas. 3. Dalībvalstis piemēro XI pielikumā noteiktos kritērijus, novērtējot iestādes, kuras jāpilnvaro, un iestādes, kuras jau ir pilnvarotas. 4. Informācijas nolūkā Komisija publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pilnvaroto iestāžu un to identifikācijas numuru, kā arī uzdevumu, kam tās pilnvarotas, sarakstu. Komisija nodrošina šāda saraksta atjaunināšanu. 5. Iestādes, kuras atbilst novērtēšanas kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos, par kurām atsauces publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", uzskatāmas par atbilstīgām minētajiem kritērijiem. 6. Ja pilnvarotā iestāde konstatē, ka ražotājs neievēro vai vairs neievēro attiecīgās šīs direktīvas prasības vai ka EK tipa pārbaudes sertifikātu vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumu nevar izsniegt, tā, ievērojot proporcionalitātes principu, aptur vai anulē izsniegto sertifikātu vai apstiprinājumu vai nosaka ierobežojumus attiecībā uz to, sniedzot detalizētu pamatojumu, ja vien ražotājs nenodrošina atbilstību šādām prasībām, ieviešot attiecīgus korektīvus pasākumus. Sertifikāta vai apstiprinājuma apturēšanas vai anulēšanas gadījumā vai gadījumā, kad attiecībā uz sertifikātu vai apstiprinājumu noteikts ierobežojums, vai gadījumos, kad var izrādīties nepieciešama kompetentās iestādes iejaukšanās, pilnvarotā iestāde informē par to kompetento iestādi saskaņā ar 4. pantu. Dalībvalsts bez kavēšanās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Jābūt pieejamai apelācijas procedūrai. 7. Komisija paredz pieredzes apmaiņas organizēšanu starp iestādēm, kuras ir atbildīgas par pilnvaroto iestāžu iecelšanu, pilnvarošanu un uzraudzību dalībvalstīs, un pilnvarotajām iestādēm, lai koordinētu šīs direktīvas vienādu piemērošanu. 8. Dalībvalsts, kas pilnvarojusi iestādi, nekavējoties atsauc šādu pilnvarojumu, ja tā konstatē:
Dalībvalsts attiecīgi nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. 15. pants Mašīnu uzstādīšana un lietošana Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt, pienācīgi ievērojot Kopienas tiesību aktus, tādas prasības, kādas tās var uzskatīt par nepieciešamām, lai nodrošinātu, ka personas, jo īpaši darba ņēmēji, lietojot mašīnas, ir aizsargāti, ar nosacījumu, ka tas nenozīmē šo mašīnu modificēšanu tādā veidā, kas nav norādīts šajā direktīvā. 16. pants CE marķējums 1. CE atbilstības marķējums sastāv no lielajiem sākumburtiem "CE", kā parādīts III pielikumā. 2. CE marķējums mašīnai jāpiestiprina redzamā vietā, tam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam atbilstīgi norādītajam III pielikumā. 3. Mašīnas aizliegts marķēt ar marķējumiem, zīmēm un uzrakstiem, ko trešās personas var sajaukt ar CE marķējumu pēc nozīmes vai formas, vai abiem. Uz mašīnām drīkst likt jebkuru citu marķējumu, ja tas nemazina CE marķējuma redzamību, salasāmību un nozīmi. 17. pants Marķējuma neatbilstība 1. Dalībvalstis šādu marķējumu uzskata par neatbilstīgu:
2. Ja dalībvalsts konstatē, ka marķējums neatbilst šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem, ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pienākums ir nodrošināt ražojuma atbilstību un izbeigt pārkāpumu saskaņā ar dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem. 3. Ja neatbilstību nenovērš, dalībvalsts veic visus attiecīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgā ražojuma laišanu tirgū vai nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru. 18. pants Konfidencialitāte 1. Neskarot spēkā esošos valsts noteikumus un praksi konfidencialitātes jomā, dalībvalstis nodrošina to, lai visām attiecīgajām pusēm un personām, ko skar šīs direktīvas piemērošana, ir pienākums ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas iegūta to uzdevumu izpildes gaitā. Precizējot par konfidenciāliem uzskata komercnoslēpumus, dienesta noslēpumus un uzņēmējdarbības noslēpumus, ja vien šādas informācijas izpaušana nav nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku veselību un drošību. 2. Šā panta 1. punkta noteikumi neietekmē dalībvalstu un pilnvaroto iestāžu pienākumus attiecībā uz abpusēju informācijas apmaiņu un brīdinājumu izdošanu. 3. Jebkurus saskaņā ar 9. un 11. pantu pieņemtos dalībvalstu un Komisijas lēmumus publicē. 19. pants Sadarbība dalībvalstu starpā 1. Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 4. panta 3. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un ar Komisiju un nodod viena otrai informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas vienādai piemērošanai. 2. Komisija nodrošina pieredzes apmaiņas organizēšanu to kompetento iestāžu starpā, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, lai koordinētu šīs direktīvas vienādu piemērošanu. 20. pants Tiesiskās aizsardzības līdzekļi Jebkuru pasākumu, ko veic saskaņā ar šo direktīvu un ar ko ierobežo jebkuru šajā direktīvā aptverto mašīnu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, precīzi pamato. Par tādu pasākumu pēc iespējas ātrāk paziņo ieinteresētajai pusei, kuru vienlaikus informē par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kādi tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kas jāievēro attiecībā uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. 21. pants Informācijas izplatīšana Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai būtu pieejama visa attiecīgā informācija saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu. 22. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz komiteja, še turpmāk – "Mašīnu komiteja". 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši. 4. Komiteja pieņem savu reglamentu. 23. pants Sankcijas Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis dara zināmus šos noteikumus Komisijai līdz ...(20) un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē šos noteikumus. 24. pants Direktīvas 95/16/EK grozījumi Direktīvu 95/16/EK groza šādi. 1) Direktīvas 1. pantā 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "2. Šajā direktīvā "lifts" ir pacelšanas ierīce, kas apkalpo noteiktus līmeņus un kam ir kabīne, kura pārvietojas pa vadsliedēm, kas ir stingras, novietotas vairāk nekā 15 grādu leņķī attiecībā pret horizontāli, un kura paredzēta, lai transportētu:
Pacelšanas ierīces, kas pārvietojas pa negrozāmu kursu, arī tad, ja tās nepārvietojas pa stingrām vadsliedēm, uzskatāmas par liftiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. "Kabīne" nozīmē lifta daļu, kas balsta cilvēkus un/vai kravas, lai tos paceltu vai nolaistu. 3. Šī direktīva neattiecas uz:
2) Direktīvas I pielikumā 1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1.2 Kabīne Jebkura lifta kabīnei jābūt vagonam. Šis vagons jāprojektē un jākonstruē tā, lai nodrošinātu vietu un izturīgumu atbilstīgi maksimālajam cilvēku skaitam un lifta nominālajai slodzei, kādu noteicis uzstādītājs. Ja lifts ir paredzēts cilvēku transportēšanai un ja tā izmēri to pieļauj, vagons jāprojektē un jākonstruē tā, lai tā strukturālās iezīmes netraucētu vai nekavētu piekļuvi un izmantošanu invalīdiem, kā arī lai attiecīgi pielāgojumi viņiem atvieglotu lifta izmantošanu. "25. pants Atcelšana Ar šo atceļ Direktīvu 98/37/EK. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu XII pielikumā. 26. pants Īstenošana 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz …(21). Tās nekavējoties informē Komisiju par tiem. Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no …(22)*. Kad dalībvalstis paredz minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, kopā ar tabulu, kas parāda, kā šīs direktīvas noteikumi atbilst pieņemtajiem valsts aktiem. 27. pants Atkāpe Līdz …(23) dalībvalstis var atļaut laist tirgū un nodot ekspluatācijā pārnēsājamās nostiprināšanas un triecienspēka mašīnas, kas darbojas ar patronām un kas atbilst šīs direktīvas pieņemšanas brīdī spēkā esošajiem valsts noteikumiem. 28. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 29. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU SAISTĪBĀ AR MAŠĪNU PROJEKTĒŠANU UN KONSTRUĒŠANU VISPĀRĒJIE PRINCIPI 1. Mašīnu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina, ka tiek veikts riska novērtējums, lai noteiktu mašīnai piemērojamās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību; pēc tam mašīnas projektē un konstruē, ņemot vērā riska novērtējuma rezultātus.
2. Saistības, ko nosaka būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, piemēro tikai tad, kad saistībā ar konkrēto mašīnu pastāv attiecīgs apdraudējums, ja šo mašīnu lieto ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja paredzētajos apstākļos vai paredzamās neparastās situācijās. Jebkurā gadījumā piemēro 1.1.2. iedaļā minētos drošības integrācijas principus un 1.7.3. un 1.7.4. iedaļā minētos pienākumus attiecībā uz mašīnu marķēšanu un instrukcijām. 3. Šajā pielikumā noteiktās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību ir obligātas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo stāvokli, var būt arī neiespējami sasniegt šajās prasībās izvirzītos mērķus. Tādā gadījumā mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai pēc iespējas tuvotos minētajiem mērķiem. 4. Šis pielikums ir sakārtots vairākās daļās. Pirmajai daļai ir vispārējs raksturs, un tā attiecas uz visu veidu mašīnām. Pārējās daļas attiecas uz noteiktiem konkrētāku apdraudējumu veidiem. Neraugoties uz to, ir būtiski iepazīties ar visu šo pielikumu, lai noteikti ievērotu visas attiecīgās būtiskās prasības. Projektējot mašīnu, atkarībā no riska novērtējuma rezultātiem, ko veic saskaņā ar šo vispārējo principu 1. punkta noteikumiem, ņem vērā vispārējās daļas prasības un vienas vai vairāku pārējo daļu prasības. 1. BŪTISKAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU 1.1. Vispārīgas piezīmes 1.1.1. Definīcijas
1.1.2. Drošības integrācijas principi a) Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai tās būtu piemērotas savām funkcijām un tās varētu darbināt, regulēt un apkopt, nepakļaujot cilvēkus riskam, ja šīs darbības veic paredzētajos apstākļos, ņemot vērā tomēr arī jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu. Pasākumi jāveic ar mērķi novērst jebkādu risku visā paredzamajā mašīnu kalpošanas laikā, tostarp transportēšanas, montāžas, demontāžas, atspējošanas un utilizācijas stadijā. b) Izvēloties vispiemērotākās metodes, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim turpmāk noteiktajā kārtībā jāpiemēro šādi principi:
c) Projektējot un konstruējot mašīnas un sastādot instrukcijas, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāapsver ne tikai mašīnu lietošana paredzētajiem mērķiem, bet arī jebkura to pamatoti paredzama nepareiza lietošana. Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai tās nevarētu lietot neparedzētiem mērķiem, ja to lietošana tādiem mērķiem nav droša. Ja nepieciešams, instrukcijām jāvērš lietotāja uzmanība uz to, kā, pēc pieredzes, šīs mašīnas nevajadzētu lietot. d) Mašīnas jāprojektē un jākonstruē, ņemot vērā ierobežojumus, kādiem pakļauts operators, lietojot nepieciešamos vai paredzamos individuālos aizsarglīdzekļus. e) Mašīnas jāaprīko ar visu speciālo aprīkojumu un piederumiem, kas vajadzīgi to regulēšanai, apkopei un drošai lietošanai. 1.1.3. Materiāli un ražojumi Materiāli, ko lieto mašīnu konstrukcijā, vai ražojumi, ko lieto vai rada, tās ekspluatējot, nedrīkst apdraudēt personu drošību vai veselību. Īpaši, ja lieto šķidrumus, mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai risks nerastos uzpildīšanas, lietošanas, reģenerācijas vai iztukšošanas dēļ. 1.1.4. Apgaismojums Mašīnas jāaprīko ar vietējo apgaismojumu, kas piemērots attiecīgajam darbam, ja tāda apgaismojuma trūkums var radīt risku, kaut arī vispārējā apgaismojuma intensitāte ir normāla. Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai nerastos iespējami traucējoši ēnu laukumi, kairinoši spilgta gaisma un bīstami stroboskopiski efekti uz kustīgajām daļām apgaismojuma dēļ. Iekšējās daļas, kam bieži vajadzīga pārbaude un regulēšana, kā arī apkalpošanas zonas jānodrošina ar piemērotu apgaismojumu. 1.1.5. Mašīnu projektēšana, atvieglojot to apkalpošanu
Mašīnu un/vai tās sastāvdaļu transportēšanas laikā nedrīkst būt pēkšņu kustību vai apdraudējumu iespējas nestabilitātes dēļ, ja vien mašīnas un/vai to sastāvdaļas apkalpo atbilstīgi instrukcijām.
Īpaša sagatavošanās jāveic, lai apkalpotu instrumentus un/vai mašīnu detaļas, kuras var būt bīstamas, pat ja to svars nav liels. 1.1.6. Ergonomika
1.1.7. Ekspluatācijas zonas Ekspluatācijas zonas jāprojektē un jākonstruē tā, lai izvairītos no jebkāda riska izplūdes gāzu un/vai skābekļa trūkuma dēļ. Ja mašīna ir paredzēta lietojumam bīstamā vidē, kas rada risku operatora veselībai un drošībai, vai ja pati mašīna rada bīstamu vidi, jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu operatoram labus darba apstākļus un aizsargātu pret jebkādiem paredzamiem apdraudējumiem. Ja iespējams, ekspluatācijas zona jānodrošina ar atbilstīgu kabīni, kas projektēta, konstruēta un/vai aprīkota, lai ievērotu iepriekš minētās prasības. Izejai jānodrošina strauja izkļūšana no kabīnes. Turklāt, ja tas iespējams, avārijas izeja jāveido tajā virzienā, kas ir pretējs parastajai izejai. 1.1.8. Sēdekļi Ja iespējams un ja darba apstākļi to pieļauj, darba vietām, kas veido mašīnu neatņemamu sastāvdaļu, jābūt projektētām tā, lai tajās varētu ierīkot sēdekļus. Ja operatoram paredzēts darbības laikā sēdēt un ekspluatācijas zona ir mašīnas neatņemama sastāvdaļa, sēdeklis jānodrošina kopā ar mašīnu. Operatora sēdeklim jādod viņam iespēja saglabāt stabilu stāvokli. Turklāt operatoram jābūt iespējai pielāgot sēdekli un tā attālumu no vadības ierīcēm. Ja mašīna ir pakļauta vibrācijai, sēdeklis jāprojektē un jākonstruē tādā veidā, lai samazinātu operatora uztvertās vibrācijas līdz zemākajam līmenim, kāds vien ir pamatoti iespējams. Sēdekļa stiprinājumiem jāiztur visa veida slodze, kādai vien to var pakļaut. Ja operatora kājas neatrodas uz grīdas, tad mašīna jāaprīko ar kāju balstiem, kas pārklāti ar neslīdošu materiālu. 1.2. Vadības sistēmas 1.2.1. Vadības sistēmu drošums un izturība
Bezkabeļu vadībā jāveic automātiska darbības apturēšana, ja netiek saņemti pareizi vadības signāli, tostarp signāla zuduma gadījumā. 1.2.2. Vadības ierīces
Ja vadības ierīce ir projektēta un konstruēta tā, lai ar to veiktu vairākas atšķirīgas darbības, proti, ja nav tiešas atbilsmes, veicamā darbība ir skaidri jāparāda un vajadzības gadījumā īpaši jāapstiprina. Vadības ierīču izvietojumam, pārvietošanās veidam un iedarbināšanas pretestībai jāatbilst izpildāmās darbības nolūkam, ņemot vērā ergonomikas principus. Mašīnas jāaprīko ar indikatoriem, kas vajadzīgi drošai mašīnu darbināšanai. Operatoram jābūt iespējai tos saskatīt no savas vadības pozīcijas. Operatoram jābūt iespējai no jebkuras vadības pozīcijas pārliecināties, vai bīstamās zonās neatrodas cilvēki, vai arī vadības sistēma jāprojektē un jākonstruē tā, lai mašīnu nevarētu iedarbināt, ja bīstamajā zonā atrodas kāds cilvēks. Ja šādas iespējas nav, pirms mašīnas iedarbināšanas jādod akustisks un/vai vizuāls brīdinājuma signāls. Apdraudējumam pakļautajai personai jābūt laikam, lai ātri aizietu no bīstamās zonas vai novērstu mašīnas iedarbināšanu. Ja nepieciešams, jārada līdzekļi, lai nodrošinātu to, ka mašīnu iespējams vadīt tikai no vadības pozīcijām, kas atrodas vienā vai vairākās iepriekš noteiktās zonās vai vietās. Ja ir vairāk kā viena vadības pozīcija, vadības sistēma jāprojektē tā, lai vienas vadības pozīcijas lietojums nepieļauj pārējo vadības pozīciju lietošanu, izņemot apturēšanas vadību un ierīces apturēšanai ārkārtas situācijās. Ja mašīnai ir divas vai vairākas vadības pozīcijas, katra no tām jāaprīko ar visām nepieciešamajām vadības ierīcēm, lai operatori viens otram netraucētu un neradītu viens otram bīstamu situāciju. 1.2.3. Iedarbināšana Mašīnai jābūt iedarbināmai, tikai apzināti darbinot šim nolūkam paredzētu vadības ierīci.
Tomēr mašīnas atkārtota iedarbināšana vai izmaiņas ekspluatācijas nosacījumos iespējams veikt, apzināti aktivizējot ierīci, kas nav šādam nolūkam nodrošināta vadības ierīce, ar nosacījumu, ja tas nerada bīstamu situāciju. Mašīnai, kas darbojas automātiskajā režīmā, tās iedarbināšana, atkārtota iedarbināšana pēc apturēšanas vai izmaiņas ekspluatācijas nosacījumos var būt iespējamas bez iejaukšanās ar nosacījumu, ka tas nerada bīstamu situāciju. Ja mašīnai ir vairākas iedarbināšanas ierīces un tāpēc operatori var pakļaut cits citu briesmām, mašīnai jābūt aprīkotai ar papildierīcēm, lai izvairītos no minētā riska. Ja drošības apsvērumi prasa, lai iedarbināšanu un/vai apturēšanu veiktu noteiktā secībā, mašīnai jābūt aprīkotai ar ierīcēm, kas nodrošina to, ka šādas darbības tiek veiktas pareizajā secībā. 1.2.4. Darbības apturēšana 1.2.4.1. Parasta apturēšana Katra mašīna jāaprīko ar vadības ierīci, ar kuru mašīnu var droši pilnībā apturēt. Katra darba vieta jāaprīko ar vadības ierīci, kas atkarībā no apdraudējuma veida paredzēta atsevišķu vai visu mašīnas funkciju apturēšanai, lai novērstu mašīnas radīto apdraudējumu. Mašīnas apturēšanas vadības ierīcei jābūt prioritārai attiecībā pret iedarbināšanas vadības ierīci. Tikko mašīna vai tās bīstamās funkcijas ir apturētas, enerģijas padevei attiecīgajiem spēka pievadiem jābūt pārtrauktai. 1.2.4.2. Operatīva apturēšana Ja operatīvu iemeslu dēļ nepieciešama apturēšanas ierīce, kas neatslēdz enerģijas padevi spēka pievadiem, apturēšanas stāvoklis ir jānovēro un jāregulē. 1.2.4.3. Apturēšana ārkārtas gadījumos Katra mašīna jāaprīko ar vienu vai vairākām ierīcēm darbības apturēšanai ārkārtas gadījumos, lai novērstu faktiskus vai iespējamus apdraudējumus.
Tikko beidzas ārkārtas gadījumiem paredzētas apturēšanas ierīces aktīva darbība pēc avārijas režīma ieslēgšanas, ierīcei jāturpina darboties avārijas režīmā līdz tā atcelšanai; nedrīkst pieļaut ierīces iedarbošanos, neizslēdzot avārijas režīmu, un jānodrošina, ka ierīci var izslēgt tikai, veicot attiecīgu darbību, un ka ierīces izslēgšana atkārtoti neiedarbina mašīnu, bet tikai dod iespēju to atkārtoti iedarbināt. Ārkārtas gadījumiem paredzētajai apturēšanas funkcijai jābūt pieejamai un darbināmai jebkurā laikā neatkarīgi no darbības režīma. Ārkārtas gadījumiem paredzētajām apturēšanas ierīcēm jābūt rezerves piekļuvei citiem aizsardzības pasākumiem, taču nav tie jāaizstāj. 1.2.4.4. Mašīnu kopums Ja mašīnas vai mašīnu daļas paredzētas darbināšanai kopā, ražotājam šīs mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai apturēšanas vadības ierīces, to skaitā ierīces procesa apturēšanai ārkārtas gadījumos, var apturēt ne tikai pašu mašīnu, bet arī visas ar to saistītās iekārtas, ja to nepārtraukta darbība var būt bīstama. 1.2.5. Vadības vai darbības režīmu izvēle Izvēlētajam vadības vai darbības režīmam jāatceļ visi citi vadības vai darbības režīmi, izņemot darbības apturēšanu ārkārtas gadījumos. Ja mašīna ir projektēta un konstruēta, pieļaujot tās lietojumu vairākos vadības vai darbības režīmos, kas prasa dažādus aizsardzības pasākumus un/vai darba procedūras, tai jābūt aprīkotai ar režīmu selektoru, kuru var ieslēgt jebkurā stāvoklī. Katram selektora stāvoklim jābūt skaidri identificējamam un jāatbilst tikai vienam darbības vai vadības režīmam. Selektoru drīkst aizstāt ar citu izvēles metodi, kas ierobežo konkrētu mašīnas funkciju lietošanu, padarot tās pieejamas tikai noteiktu kategoriju operatoriem.
Ja šos četrus nosacījumus nav iespējams nodrošināt vienlaikus, vadības vai darbības režīmu selektoram jāaktivizē citi aizsardzības pasākumi, kas izstrādāti un izveidoti, lai nodrošinātu brīvu intervences zonu. Turklāt operatoram jābūt iespējām vadīt tās daļas, ar kurām viņš strādā regulēšanas punktā. 1.2.6. Energoapgādes traucējumi Energoapgādes pārtraukums, atjaunošana pēc pārtraukuma vai svārstības mašīnas energoapgādē neatkarīgi no to veida nedrīkst radīt bīstamu situāciju.
1.3. Aizsardzība pret mehāniska rakstura apdraudējumiem 1.3.1. Stabilitātes zuduma risks Mašīnai un tās sastāvdaļām un stiprinājumiem jābūt pietiekami stabiliem, lai izvairītos no apgāšanās, krišanas vai nekontrolētām kustībām transportēšanas, montāžas, demontāžas un jebkādas citas darbības laikā saistībā ar mašīnu. Ja pati mašīnas forma vai paredzētā uzstādīšana nenodrošina pietiekamu stabilitāti, jāiebūvē piemēroti stiprinājuma līdzekļi, kas jānorāda instrukcijās. 1.3.2. Demontēšanās risks darbības laikā Dažādām mašīnas daļām un to savienojumiem jāiztur slodze, kam tās ir pakļautas lietošanas laikā. Lietojamo materiālu ilgizturībai jāatbilst ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja paredzētajiem darba vides apstākļiem, īpaši attiecībā uz noguruma, novecošanās, korozijas un nodiluma parādībām. Instrukcijās jānorāda apskates un tehniskās apkopes veids un biežums, kas vajadzīgi drošībai. Vajadzības gadījumā instrukcijās jānorāda daļas, kas izdilst, kā arī to nomaiņas kritēriji. Ja plīšanas vai sairšanas risks saglabājas, kaut arī ir veikti pasākumi tā novēršanai, attiecīgās daļas jāuzmontē, jānovieto un/vai jāaizsargā tā, lai salūšanas gadījumā to fragmenti tiktu uztverti, tādējādi novēršot bīstamas situācijas. Gan nekustīgām, gan lokanām caurulēm, pa kurām plūst šķidrumi, īpaši zem augsta spiediena, jāiztur iespējamais iekšējais un ārējais spiediens, un tām jābūt stingri nostiprinātām un/vai aizsargātām, lai salūšana neradītu risku.
1.3.3. Risks, ko rada krītoši vai izmesti objekti Jāievēro piesardzība, lai novērstu risku, ko rada krītoši vai izmesti objekti. 1.3.4. Risks, ko rada virsmas, šķautnes vai stūri Ciktāl iespējams saskaņā ar mērķi, kuram tās ir paredzētas, pieejamām mašīnas daļām nedrīkst būt asas šķautnes, asi stūri un neapstrādātas virsmas, kas var radīt traumas. 1.3.5. Risks saistībā ar daudzfunkciju mašīnām Ja mašīnas paredzētas vairāku dažādu operāciju veikšanai, operāciju starplaikā manuāli noņemot darba priekšmetu (daudzfunkciju mašīnas), tās jāprojektē un jākonstruē tā, lai katru šīs mašīnas sastāvdaļu var lietot atsevišķi, pārējām sastāvdaļām neradot risku apdraudējumam pakļautajām personām. Šajā nolūkā jānodrošina iespēja iedarbināt un apturēt jebkuru neaizsargātu mašīnas sastāvdaļu atsevišķi. 1.3.6. Risks saistībā ar pārmaiņām darbības nosacījumos Ja mašīna ir paredzēta operāciju izpildei ar dažādiem lietošanas nosacījumiem, tā jāprojektē un jākonstruē tā, lai šo nosacījumu izvēli un regulēšanu var izdarīt, neradot draudus drošībai. 1.3.7. Risks saistībā ar kustīgajām daļām Mašīnas kustīgās daļas jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu saskares risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, vai gadījumā, ja risks nav novēršams, lai tās būtu aprīkotas ar aizsargiem vai aizsargierīcēm. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu darbībā iesaistīto kustīgo daļu nejaušu bloķēšanu. Ja veiktie pasākumi neizslēdz bloķēšanas varbūtību, ja nepieciešams, mašīna ir jāaprīko ar vajadzīgām īpašajām aizsargierīcēm vai instrumentiem, lai iekārtu varētu atbloķēt drošā veidā. Instrukcijās un pēc iespējas arī uz mašīnas ar zīmi jānorāda uz šīm īpašajām aizsargierīcēm un kā tās lietojamas. 1.3.8. Aizsarglīdzekļu izvēle aizsardzībai pret kustīgo daļu radītu risku Aizsargi vai aizsargierīces, ko lieto aizsardzībai pret kustīgo daļu radītu risku, jāizvēlas atkarībā no riska veida. Lai atvieglotu izvēli, jāvadās no turpmāk minētajām vadlīnijām. 1.3.8.1. Transmisijas kustīgās daļas
Noņemamie bloķēšanas aizsargi būtu jālieto, ja bieži var rasties vajadzība piekļūt attiecīgajām daļām. 1.3.8.2. Darba procesā iesaistītās kustīgās daļas
1.3.9. Nekontrolētas kustības risks Ja mašīnas daļas darbība ir apturēta, jebkāda novirze no apturētā stāvokļa, lai kāda iemesla dēļ tā notiktu, ja tas nenotiek vadības ierīču darbības rezultātā, ir jānovērš vai arī šai novirzei jābūt tādai, kas nerada apdraudējumu. 1.4. Aizsargu un aizsargierīču obligātie parametri 1.4.1. Vispārīgās prasības
Turklāt aizsargiem pēc iespējas ir jāaizsarga pret materiālu vai objektu izmešanu vai krišanu, kā arī pret mašīnas radītām emisijām. 1.4.2. Īpašas prasības aizsargiem 1.4.2.1. Nekustīgi nostiprināti aizsargi Nekustīgi nostiprinātiem aizsargiem jābūt tādu sistēmu nostiprinātiem, ko iespējams atvērt vai noņemt tikai ar instrumentiem. Ja aizsargus noņem, to stiprinājumu sistēmām jāpaliek piestiprinātām pie aizsargiem vai mašīnas. Ja iespējams, jānodrošina, lai aizsargi neturas bez stiprinājumiem. 1.4.2.2. Noņemami bloķēšanas aizsargi
Noņemamajiem bloķēšanas aizsargiem jābūt projektētiem tā, lai vienas sastāvdaļas trūkums vai nepareiza darbība nepieļautu bīstamu mašīnas funkciju iedarbināšanu vai arī apturētu tās. 1.4.2.3. Regulējami piekļuvi ierobežojoši aizsargi
1.4.3. Īpašas prasības aizsargierīcēm
Aizsargierīcēm jābūt regulējamām tikai ar apzinātu rīcību. 1.5. Risks saistība ar citiem apdraudējumiem 1.5.1. Elektroenerģijas pievads Ja mašīnai ir elektroenerģijas pievads, tā jāprojektē, jākonstruē un jāaprīko tā, lai novērstu vai varētu novērst visus ar elektrību saistītus apdraudējumus. Mašīnām piemēro drošības mērķus, kas noteikti Direktīvā 73/23/EEK. Tomēr pienākumus attiecībā uz mašīnu atbilstības novērtējumu un to laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ņemot vērā ar elektrību saistītos apdraudējumus, nosaka tikai šī direktīva. 1.5.2. Statiskā elektrība Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu vai ierobežotu potenciāli bīstama elektrostatiskā lādiņa veidošanos, un/vai tā jāaprīko ar izlādētājsistēmu. 1.5.3. Tādas enerģijas pievads, kas nav elektroenerģija Ja mašīnu darbina enerģija, kas nav elektroenerģija, mašīna jāprojektē, jākonstruē un jāaprīko tā, lai novērstu visus potenciālos riskus, kas saistīti ar šiem enerģijas veidiem. 1.5.4. Montāžas kļūdas Tādas kļūdas iespējamību noteiktu daļu montāžā vai atkārtotā uzstādīšanā, kas var radīt riskus, jānovērš, projektējot un konstruējot šādas daļas, vai, ja tas nav iespējams, informējot par šādām daļām un/vai to izvietojumu. Tāda pati informācija jāsniedz par kustīgajām daļām un/ vai to izvietojumu, ja kustības virziens jāzina, lai novērstu risku. Jebkura plašāka informācija par šiem riskiem, kas var būt vajadzīga, jāsniedz instrukcijās. Ja nepareiza savienošana var radīt risku, nepareizas savienošanas iespējamība jānovērš, mašīnu projektējot, vai, ja tas nav iespējams, sniedzot attiecīgu informāciju uz sastāvdaļām, kas jāsavieno un, ja nepieciešams, uz savienošanas līdzekļiem. 1.5.5. Ekstremāla temperatūra Jāveic pasākumi, lai novērstu jebkādu varbūtību gūt traumas, saskaroties ar mašīnas daļām vai materiāliem, kuru temperatūra ir augsta vai ļoti zema, vai tuvojoties tām. Tāpat jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos vai aizsargātu no riska, ka mašīna varētu izmest ļoti karstu vai ļoti aukstu materiālu. 1.5.6. Ugunsdrošība Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu jebkādus ugunsgrēka vai pārkaršanas riskus, ko rada pati mašīna vai mašīnas ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas. 1.5.7. Eksplozija Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu eksplozijas riskus, ko rada pati mašīna vai mašīnas ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas. Ciktāl tas attiecas uz eksplozijas riskiem saistībā ar mašīnu lietošanu potenciāli sprādzienbīstamā atmosfērā, tām jāatbilst īpašo Kopienas direktīvu noteikumiem. 1.5.8. Troksnis Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un trokšņa mazināšanas līdzekļu pieejamību, līdz minimumam samazinātu risku, ko rada gaisa vadīts troksnis, jo īpaši pie trokšņa avota. Trokšņa emisijas līmeni var novērtēt, atsaucoties uz salīdzināmiem emisijas datiem par līdzīgām mašīnām. 1.5.9. Vibrācija Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un vibrācijas mazināšanas līdzekļu pieejamību, līdz minimumam samazinātu risku, ko izraisa mašīnas radītā vibrācija, jo īpaši pie vibrācijas avota. Vibrāciju emisijas līmeni var novērtēt, atsaucoties uz salīdzināmiem emisijas datiem par līdzīgām mašīnām. 1.5.10. Radiācija Nevēlama radiācijas emisija no mašīnas jānovērš vai arī jāsamazina līdz tādam līmenim, kam nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēkiem. Jebkāda funkcionāla jonizējošas radiācijas emisija jāierobežo zemākajā līmenī, kāds ir pietiekams mašīnas pareizai funkcionēšanai tās iestatīšanas, darbības un tīrīšanas laikā. Ja pastāv risks, jāveic nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Jebkāda funkcionāla nejonizējošas radiācijas emisija iestatīšanas, darbības un tīrīšanas laikā jāierobežo tādā līmenī, kādā tai nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēkiem. 1.5.11. Ārējā radiācija Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai ārējā radiācija netraucē to darbību. 1.5.12. Lāzera radiācija
1.5.13. Bīstamu materiālu un vielu noplūde Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai būtu iespējams izvairīties no to radīto bīstamo materiālu un vielu ieelpošanas, norīšanas, saskares ar ādu, acīm un gļotādām, kā arī no to iekļūšanas organismā caur ādu. Ja apdraudējumu nevar novērst, mašīna jāaprīko tā, lai bīstamos materiālus un vielas var uztvert, izsūknēt, notīrīt, izsmidzinot ūdeni, izfiltrēt vai apstrādāt ar jebkādu līdzvērtīgi efektīvu metodi. Ja mašīnas normālas ekspluatācijas laikā process nav norobežots, uztveršanas un/vai izsūknēšanas ierīcēm jābūt izvietotām tā, lai tās darbotos cik vien iespējams efektīvi. 1.5.14. Ieslodzījuma risks Mašīna jāprojektē, jākonstruē un jāaprīko tā, lai novērstu cilvēka ieslodzīšanu tajā, vai, ja tas nav iespējams, mašīna jāaprīko ar palīdzības izsaukšanas līdzekļiem. 1.5.15. Slīdēšanas, klupšanas vai krišanas risks Mašīnas daļas, pa kurām jāpārvietojas vai uz kurām jāstāv cilvēkiem, jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu cilvēku slīdēšanu, klupšanu vai krišanu uz šīm daļām vai no tām. Ja iespējams, šīs daļas jāaprīko ar rokturiem, kas nostiprināti atbilstoši lietotāja tvērienam un dod iespēju tam noturēt stabilitāti. 1.5.16. Zibensizlāde Mašīna, kuru nepieciešams aizsargāt pret zibens iedarbību tās lietojuma laikā, jāaprīko ar zibens rezultātā radušās elektriskā lādiņa novadīšanas sistēmu uz zemi. 1.6. Apkope 1.6.1. Mašīnas apkope Regulēšanas un apkopes punktiem jāatrodas ārpus bīstamajām zonām. Jānodrošina iespējas veikt regulēšanas, apkopes, labošanas, tīrīšanas un apkalpošanas darbības, kad mašīna nedarbojas. Ja vienu vai vairākus iepriekš minētos nosacījumus tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt, jānodrošina šo operāciju izpilde drošā veidā (skat. 1.2.5. iedaļu). Ja mašīna darbojas automātiski un, ja vajadzīgs, arī citos gadījumos, jānodrošina savienotājierīces diagnostisko defektoskopisko iekārtu uzstādīšanai. Mašīnu automātiskajām sastāvdaļām, kas bieži jāmaina, jābūt viegli un drošā veidā noņemamām un nomaināmām. Šīm sastāvdaļām jābūt pieejamām minēto uzdevumu izpildei, lietojot attiecīgus tehniskos līdzekļus saskaņā ar noteiktajiem darbības paņēmieniem . 1.6.2. Piekļūšana ekspluatācijas zonai un apkalpošanas punktiem Mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai varētu droši piekļūt visām zonām, kurās nepieciešama iejaukšanās mašīnas ekspluatācijas, regulēšanas un apkopes laikā. 1.6.3. Atvienošana no enerģijas avotiem Visas mašīnas jāaprīko ar ierīcēm to atvienošanai no enerģijas avotiem. Tādas ierīces precīzi jāmarķē. Tām jābūt bloķējamām, ja atkārtota savienošana var apdraudēt cilvēkus. Jābūt iespējai atvienotājus bloķēt, ja operatoram nav iespējas no jebkura punkta, kas viņam pieejams, pārbaudīt, vai enerģija joprojām ir atvienota. Ja mašīnu var pievienot elektrotīklam ar kontaktdakšas palīdzību, pietiek ar kontaktdakšas atvienošanu, ar nosacījumu, ka operators no jebkura punkta, kas viņam pieejams, var pārbaudīt, vai kontaktdakša joprojām ir atvienota. Pēc enerģijas padeves pārtraukšanas visai mašīnas ķēdēs palikušajai vai uzkrātajai enerģijai jābūt izkliedējamai, neradot risku cilvēkiem. Atkāpjoties no iepriekšējās daļās paredzētajām prasībām, noteiktas ķēdes var palikt savienotas ar enerģijas avotiem, piemēram, lai noturētu daļas, aizsargātu informāciju, apgaismotu interjerus u.tml. Šajā gadījumā jāveic īpaši pasākumi operatora aizsardzībai. 1.6.4. Operatora iejaukšanās Mašīnas jāprojektē, jākonstruē un jāaprīko tā, lai vajadzība pēc operatora iejaukšanās būtu ierobežota. Ja bez operatora iejaukšanās nav iespējams iztikt, tai jābūt viegli un droši izpildāmai. 1.6.5. Iekšējo daļu tīrīšana Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai iekšējās daļās, kurās ir bijušas bīstamas vielas vai preparāti, var iztīrīt, neieejot daļās; arī atbloķēšanai jābūt iespējamai no ārpuses. Ja ir pilnīgi neiespējami iztīrīt iekšējās daļās, tajās neieejot, mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai tīrīšana noritētu droši. 1.7. Informācija 1.7.1. Informācija un brīdinājumi uz mašīnas Informāciju un brīdinājumus uz mašīnas vēlams sniegt viegli saprotamu simbolu vai piktogrammu veidā. Jebkāda rakstveida vai mutiskā informācija un brīdinājumi jāizsaka oficiālajā (–ās) Kopienas valodā (–ās), ko saskaņā ar Līgumu var noteikt dalībvalsts, kurā mašīna laista tirgū un/vai nodota ekspluatācijā, un pēc pieprasījuma tiem var pievienot versijas jebkurā (–ās) citā (–ās) oficiālajā (–ās) Kopienas valodā (–ās), ko saprot operators. 1.7.1.1. Informācija un informācijas ierīces Mašīnas vadīšanai vajadzīga informācija jāsniedz tā, lai tā būtu nepārprotama un viegli saprotama. Tā nedrīkst būt pārmērīga, lai nepārslogotu operatoru. Vizuāliem ekrāniem vai citiem interaktīviem līdzekļiem, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp operatoru un mašīnu, jābūt viegli saprotamiem un viegli lietojamiem. 1.7.1.2. Brīdinājuma ierīces Ja neuzraudzītas mašīnas nepareiza darbība var apdraudēt apdraudējumam pakļauto personu veselību un drošību, mašīna jāaprīko ar attiecīgiem akustiskiem vai gaismas brīdinājuma signāliem. Ja mašīna ir aprīkota ar brīdinājuma ierīcēm, tām jābūt nepārprotamām un viegli uztveramām. Operatoram jābūt līdzekļiem šo brīdinājuma ierīču pārbaudei jebkurā laikā. Jāievēro īpašo Kopienas direktīvu prasības attiecībā uz krāsām un drošības signāliem. 1.7.2. Brīdinājums par nenovērsto risku Ja, neraugoties uz veiktajiem projektēšanas pasākumiem drošības jomā, drošības pasākumiem un papildu aizsargpasākumiem, risks nav novērsts, jānodrošina nepieciešamie brīdinājumi, tostarp brīdināšanas ierīces. 1.7.3. Mašīnas marķējums
Aizliegts priekšlaicīgi vai arī ar atpakaļejošu datumu datēt mašīnu, kad tai piestiprina CE marķējumu. Turklāt uz mašīnas attiecīgi jānorāda, ja tā projektēta un konstruēta lietošanai sprādzienbīstamā vidē. Uz mašīnas jānorāda arī visa informācija, kas attiecas uz tās tipu un ir būtiska saistībā ar lietošanas drošību. Uz šādu informāciju attiecas 1.7.1. iedaļā minētā prasība. Ja ekspluatācijas laikā mašīnas daļa jāceļ ar pacelšanas iekārtu, šīs daļas masa jānorāda salasāmi, neizdzēšami un nepārprotami. 1.7.4. Instrukcijas Visām mašīnām jābūt līdzi instrukcijām tās dalībvalsts oficiālajā (–ās) Kopienas valodā (–ās), kurā mašīnas laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā. Instrukcijām, kas pievienotas mašīnām, jābūt vai nu "Instrukcijām oriģinālvalodā" vai "Instrukciju tulkojumam no oriģinālvalodas", kādā gadījumā tulkojumam jāpievieno instrukcijas oriģinālvalodā. Atkāpjoties no šīs prasības, apkopes instrukcijas, kas paredzētas ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pilnvarotā specializētā personāla lietošanai, drīkst sastādīt tikai vienā no Kopienas valodām, kuru saprot šis specializētais personāls. Instrukcijas jāsastāda saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem principiem. 1.7.4.1. Instrukciju sastādīšanas vispārējie principi a) Instrukcijas jāsastāda vienā vai vairākās oficiālajās Kopienas valodās. Ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pārbaudītajā valodas versijā (–ās) jāparādās vārdiem "Instrukcijas oriģinālvalodā". b) Ja "Instrukcijas oriģinālvalodā" nav nevienā no tās valsts oficiālajām valodām, kurā mašīnu lietos, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim, vai personai, kas ieved mašīnu attiecīgās valodas teritorijā, jānodrošina tulkojums šajā(–ās) valodā (–ās). Tulkojumos jābūt minētiem vārdiem "Instrukciju tulkojums no oriģinālvalodas". c) Instrukciju saturā jāietver ne tikai paredzama mašīnas lietojuma apraksts, bet jāņem vērā arī jebkurš tās pamatoti paredzams nepareizs lietojums. d) Gadījumā, ja mašīna paredzēta neprofesionālu operatoru lietojumam, lietošanas instrukcijas redakcijai un salikumam jābūt tādam, kurā ņemts vērā vispārējas izglītības līmenis un uztveres spējas, kādas var pamatoti sagaidīt no šādiem operatoriem. 1.7.4.2. Instrukciju saturs
Šīm vērtībām jābūt vai nu faktiski izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kādi veikti attiecībā uz tehniski salīdzināmām mašīnām, kas pārstāv ražojamās mašīnas veidu. Ja mašīna ir īpaši liela, vidējā A–novērtējuma skaņas spiediena līmeņa vietā iespējams norādīt vidējā A–novērtējuma emitētā skaņas spiediena līmeni noteiktās vietās ap mašīnu. Ja nepiemēro saskaņotos standartus, skaņas līmenis jāmēra ar mašīnai vispiemērotāko metodi. Kad norāda skaņas emisijas vērtības, jāprecizē jebkuras nenoteiktības attiecībā uz šīm vērtībām. Jānorāda mašīnas lietošanas nosacījumi mērīšanas laikā un mērīšanas metodes. Ja darba vieta (–as) nav noteikta (–as) vai tās nevar noteikt, vidējais A–novērtējuma skaņas spiediena līmenis jāmēra 1 metra attālumā no mašīnas virsmas un 1,60 metru augstumā no grīdas vai pieejas platformas. Jānorāda maksimālā skaņas spiediena vieta un vērtība.
1.7.4.3. Tirdzniecības literatūra Tirdzniecības literatūra, kurā aprakstīta mašīna, nedrīkst būt pretrunā ar instrukcijām attiecībā uz veselības aizsardzības un drošības aspektiem. Tirdzniecības literatūrā, kurā aprakstīti mašīnas efektivitātes rādītāji, jābūt tai pašai informācijai par emisijām, kāda minēta instrukcijās. 2. PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU NOTEIKTU KATEGORIJU MAŠĪNĀM Mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, rokās turamajām un/vai ar roku darbināmām mašīnām, pārnēsājamām stiprināšanas un citām triecienspēka mašīnām, mašīnām koka un tāda materiāla, kura raksturlielumi līdzvērtīgi koka raksturlielumiem, apstrādei, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt Vispārīgos principus, 4. punktu). 2.1. Mašīnas, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem 2.1.1. Vispārīgi noteikumi Mašīnas, kas paredzētas lietojumam saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu jebkādu infekcijas, saslimšanas vai saindēšanas risku.
2.1.2. Instrukcijas Instrukcijās attiecībā uz mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, jānorāda ieteicamie tīrīšanas, dezinfekcijas un skalošanas līdzekļi un metodes ne tikai viegli pieejamu zonu apstrādei, bet arī to zonu apstrādei, kuras nav pieejamas vai piekļuve kurām nav vēlama. 2.2. Pārnēsājamas ar roku turamās un/vai ar roku vadāmās mašīnas 2.2.1. Vispārīgi noteikumi
Pārnēsājamu mašīnu rokturis jāprojektē un jākonstruē tā, lai mašīnas iedarbināšana un apturēšana notiktu bez pastarpinājuma. 2.2.1.1. Instrukcijas
Šīm vērtībām jābūt vai nu faktiski izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kādi veikti attiecībā uz tehniski salīdzināmām mašīnām, kas pārstāv ražojamās mašīnas veidu. Ja nepiemēro saskaņotos standartus, vibrāciju dati jāmēra, izmantojot vispiemērotāko mērījumu kodeksu attiecībā uz šo mašīnu. Jānorāda ekspluatācijas apstākļi mērījuma veikšanas laikā un mērījuma metodes vai arī atsauce uz piemēroto saskaņoto standartu. 2.2.2. Pārnēsājamas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas 2.2.2.1. Vispārīgi noteikumi
Ja nepieciešams, mašīnas ražotājam jāparedz iespēju ierīci aprīkot ar šķembu aizsargu (–iem) un citu atbilstošu aizsargu (–iem). 2.2.2.2. Instrukcijas
2.3. Koka un materiālu ar līdzīgiem tehniskiem raksturlielumiem apstrādes mašīnas
3. PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU, LAI NOVĒRSTU APDRAUDĒJUMUS, KO RADA MAŠĪNU KUSTĪGUMS Mašīnām, kuru kustīgums rada apdraudējumus, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt Vispārīgos principus, 4. punktu). 3.1. Vispārīgi noteikumi 3.1.1. Definīcijas a) "Mašīnas, kuru kustīgums rada apdraudējumus":
b) "Vadītājs" ir operators, kas atbild par mašīnas pārvietošanu. Vadītājs var pārvietoties ar mašīnu vai ar kājām, pavadot mašīnu, vai vadīt mašīnu, izmantojot tālvadību. 3.2. Darba vietas 3.2.1. Vadītāja vieta Redzamībai no vadītāja vietas jābūt tādai, lai vadītājs varētu, būdams pilnīgā drošībā pats un neapdraudot citas darbā iesaistītās personas, vadīt mašīnu un tās instrumentus atbilstoši tiem paredzētā lietojuma apstākļos. Ja nepieciešams, jānodrošina atbilstošas ierīces, kas novērstu apdraudējumu neadekvātas tiešās redzamības dēļ. Mašīna, kurā pārvietojas vadītājs, ir jāprojektē un jākonstruē tā, lai no savas vietas vadītājam nebūtu iespējama netīša saskare ar riteņiem un kāpurķēdēm. Uz mašīnas sēdošu vadītāju vietas jāprojektē un jākonstruē tā, lai varētu uzstādīt vadītāja kabīni, ar nosacījumu, ka tas nepalielina risku un tajā būtu brīva telpa. Kabīnē jābūt vietai, kurā atrodas vadītājam nepieciešamās instrukcijas. 3.2.2. Sēdeklis Ja pastāv risks, ka vadītāju vai citas ar mašīnu pārvadātās personas varētu saspiest starp mašīnas daļām un zemi, ja mašīna ripo vai apgāžas, jo īpaši attiecībā uz mašīnām, kas aprīkotas ar aizsargierīci, kāda minēta 3.4.3. vai 3.4.4. iedaļā, viņu vietām jābūt projektētām vai aprīkotām ar drošības jostu sistēmu tā, lai noturētu cilvēkus savos sēdekļos, neierobežojot to kustību brīvību, kāda nepieciešama mašīnas vadīšanai vai kustībām saistībā ar konstrukciju, ko nosaka sēdekļu atsperojums. Šādas drošības jostu sistēmas nedrīkst uzstādīt, ja tās palielina risku. 3.2.3. Vietas citām personām Ja lietošanas nosacījumi paredz, ka dažreiz vai regulāri ar mašīnu pārvadā vai uz tās strādā personas, kas nav vadītāji, viņām jānodrošina piemērotas vietas, kur var droši atrasties pārvadāšanas un darba laikā bez riska. Šā pielikuma 3.2.1. iedaļas 1. un 2. daļa attiecas arī uz vietām, kas paredzētas personām, kas nav vadītājs. 3.3. Vadības sistēmas Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai novērstu neatļautu vadības ierīču lietojumu. Tālvadības ierīču gadījumā uz katras vadības ierīces skaidri jānorāda mašīna, ko vada ar šo vadības ierīci.
Ar tālvadību vadāmām mašīnām jābūt projektētām un konstruētām tā, lai tās reaģētu tikai uz tiem signāliem, ko raida tam paredzētās vadības ierīces. 3.3.1. Vadības ierīces Vadītājam jābūt iespējām iedarbināt visas vadības ierīces, kas vajadzīgas mašīnas vadīšanai no vadītāja vietas, izņemot to funkciju iedarbināšanu, kuras var droši iedarbināt tikai ar vadības ierīcēm, kas atrodas citās vietās. Šīs funkcijas, jo īpaši, ietver tās funkcijas, par ko atbild operatori, kas nav vadītāji, vai kuru izpildei vadītājam jāatstāj vadītāja vieta, lai tās droši vadītu. Ja ir pedāļi, tie jāprojektē, jākonstruē un jāmontē tā, lai vadītājs tos var droši darbināt, pastāvot minimālam riskam tos sajaukt. To virsmām jābūt neslīdīgām un viegli tīrāmām. Ja to darbināšana var radīt apdraudējumus, jo īpaši bīstamas kustības, mašīnas vadības ierīcēm, izņemot tās, kuru stāvokļi ir iepriekš iestatīti, jāatgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž. Ja mašīnai ir riteņi, stūres iekārta jāprojektē un jākonstruē tā, lai mazinātu stūres rata vai stūres sviras pēkšņas kustības, ko izraisa triecieni pret vadriteņiem. Jebkura vadības ierīce, kas bloķē diferenciāli, jāprojektē un jāierīko tā, lai diferenciāli varētu atbloķēt, kamēr mašīna pārvietojas. Šā pielikuma 1.2.2. iedaļas sestā daļa attiecībā uz akustiskiem un/vai vizuāliem brīdinājuma signāliem attiecas tikai uz mašīnas apgāšanās gadījumiem. 3.3.2. Iedarbināšana/kustība Pašgājējas mašīnas, uz kurām sēž vadītājs, jāaprīko tā, lai jebkuru to braukšanas kustību kontrolētu tikai vadītājs. Ja ekspluatācijas nolūkā mašīnai jāpievieno ierīces, kas pārsniedz tās normālo darba platumu (piemēram, stabilizatori, strēles u. tml.), vadītājam jānodrošina iespējas pirms mašīnas kustības sākšanas viegli pārliecināties, vai šīs ierīces ir īpašā stāvoklī, kas ļauj sākt drošu kustību. Tas attiecas arī uz visām pārējām daļām, kam, lai kustība būtu droša, jābūt īpašā stāvoklī un, ja vajadzīgs, bloķētām. Ja tas neizraisa citu risku, mašīnu kustībai jābūt atkarīgai no iepriekš minēto daļu novietojuma drošā stāvoklī. Nedrīkst pieļaut, ka mašīna nejauši var uzsākt kustību motora iedarbināšanas brīdī. 3.3.3. Braukšanas funkcija Neskarot ceļu satiksmes noteikumus, pašgājējām mašīnām un to piekabēm jāatbilst prasībām, kas attiecas uz ātruma samazināšanu, apstāšanos, bremzēšanu un nekustīgumu, lai garantētu drošību visos ekspluatācijas, iekraušanas, ātruma, ceļa virsmas un slīpuma apstākļos. Vadītājam jābūt iespējām samazināt ātrumu un apturēt pašgājēju mašīnu ar galvenās ierīces palīdzību. Ja tas vajadzīgs drošības nolūkā, galvenās ierīces vai tās darbināšanai vajadzīgās enerģijas padeves defekta gadījumam jāierīko avārijas ierīce ar pilnīgi neatkarīgu un viegli pieejamu vadību ātruma samazināšanai un apturēšanai. Ja tas vajadzīgs drošības nolūkā, stacionāra mašīna jāaprīko ar stāvvietas bloķēšanas ierīci, lai novērstu tās izkustēšanos. Šo ierīci drīkst lietot kopā ar vienu no šā punkta otrajā daļā minētajām ierīcēm, ja tā ir tīri mehāniska.
Šā pielikuma 1.2.4. iedaļa neattiecas uz braukšanas funkciju. 3.3.4. Gājēja vadītas mašīnas kustība Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas kustībai jābūt iespējamai tikai, vadītājam pastāvīgi darbinot attiecīgas vadības ierīces. Jo īpaši kustība nedrīkst sākties, iedarbinot motoru.
Mašīnas parastas braukšanas ātrumam jāatbilst kājām ejoša vadītāja pārvietošanās ātrumam. Ja mašīnai var pievienot rotējošu darbīgo daļu, nedrīkst būt iespējas darbināt šo darbīgo daļu, kad ir ieslēgta atpakaļgaitas vadības ierīce, izņemot gadījumus, kad mašīnas kustību izraisa darbīgās daļas kustība. Pēdējā gadījumā atpakaļgaitas ātrumam jābūt tādam, lai tas neapdraud vadītāju. 3.3.5. Vadības ķēdes defekts Traucējumi servostūres elektroapgādē, ja tāda ir uzstādīta, nedrīkst mašīnu padarīt nevadāmu laikā, kas vajadzīgs tās apturēšanai. 3.4. Aizsardzība pret mehāniskiem apdraudējumiem 3.4.1. Nekontrolēta kustība Mašīna jāprojektē, jākonstruē tā un, ja vajadzīgs, jānovieto uz kustīga balsta, lai pārvietošanas laikā tās smaguma centra nekontrolējamas svārstības neietekmē tās stabilitāti vai nerada pārmērīgu deformāciju tās konstrukcijai. 3.4.2. Transmisijas kustīgās ierīces Atkāpjoties no 1.3.8.1. iedaļas noteikumiem, dzinēju gadījumā pārvietojamiem aizsargiem, kas nepieļauj piekļuvi kustīgajām daļām dzinēja nodalījumā, nav nepieciešamas savienojamas ierīces, ja tos jāatver vai nu lietojot instrumentu vai atslēgu, vai arī vadības ierīci, kas atrodas vadītāja vietā, ar nosacījumu, ka vadītāja vieta ir pilnībā slēgta un slēdzama kabīne, kurā nav iespējams iekļūt nepiederošām personām. 3.4.3. Apgāšanās Ja pašgājējai mašīnai, uz kuras sēž vadītājs un, iespējams, operatori vai citas personas, pastāv apgāšanās risks, mašīna jāaprīko ar atbilstošu aizsargkonstrukciju, ja vien tas nepalielina riska līmeni. Šai konstrukcijai jābūt tādai, lai apgāšanās gadījumā tā uz mašīnas sēdošai(–ām) personām nodrošina pietiekamu norobežotu telpu. Lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst otrās daļas prasībām, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim katra tipa konstrukcijām jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi veikti. 3.4.4. Krītoši objekti Ja mašīnu, uz kuras sēž vadītājs un, iespējams, arī operatori vai citas personas, apdraud krītoši objekti vai materiāli, mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai ņemtu vērā šo risku, un jāaprīko, ja mašīnas izmēri to ļauj, ar atbilstošu aizsargkonstrukciju. Šai konstrukcijai jābūt tādai, lai objekta vai materiāla krišanas gadījumā tā nodrošina uz mašīnas sēdošajām personām pietiekamu norobežotu telpu. Lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst otrās daļas prasībām, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim katra tipa konstrukcijām jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi ir veikti. 3.4.5. Piekļuves līdzekļi Rokturi un pakāpieni jāprojektē un jānovieto tā, lai operatori tos lieto instinktīvi un neizmanto šim nolūkam vadības ierīces. 3.4.6. Vilkšanas ierīces Visas mašīnas, ko lieto vilkšanai vai kas jāvelk, jāaprīko ar sakabes ierīcēm, kas projektētas, konstruētas un izvietotas tā, lai nodrošinātu vieglu un drošu sakabināšanu un atkabināšanu un novērstu nejaušu atkabināšanos lietošanas laikā. Atkarībā no sakabes slodzes tādas mašīnas jāaprīko ar balstu, kura nesošā virsma atbilst slodzei un pamatam. 3.4.7. Spēka pārvads starp pašgājēju mašīnu (vai traktoru) un darbināmo mašīnu Noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces, kas savieno pašgājēju mašīnu (vai traktoru) ar pirmo darbināmās mašīnas stacionāro gultni, jāprojektē un jākonstruē tā, lai jebkura daļa, kas darbības laikā kustas, būtu aizsargāta visā tās garumā. Spēka izvads pašgājējas mašīnas (vai traktora) pusē, kur pievienota noņemama mehāniskās transmisijas ierīce, jāaizsargā vai nu ar aizsargu, kas piestiprināts pie pašgājējas mašīnas (vai traktora) un savienots ar to, vai ar citu ierīci, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību. Jābūt iespējamam šo aizsargu atvērt, lai piekļūtu noņemamai mehāniskās transmisijas ierīcei. Ja tā atrodas savā vietā, tur jābūt pietiekami daudz telpas, lai neļautu piedziņas vārpstai bojāt aizsargu mašīnas (vai traktora) kustēšanās laikā. Darbināmās mašīnas pusē dzenošā vārpsta jānosedz ar aizsargietvaru, kas piestiprināts pie mašīnas. Kardāna transmisiju drīkst aprīkot ar griezes momenta ierobežotājiem vai brīvrumbām tikai darbināmās mašīnas pusē. Noņemama mehāniskās transmisijas ierīce attiecīgi jāmarķē. Visām darbināmajām mašīnām, kuru darbināšanai vajadzīga noņemama mehāniskās transmisijas ierīce, kas savieno darbināmo mašīnu ar pašgājēju mašīnu (vai traktoru), jābūt aprīkotām ar sistēmu noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces pievienošanai tā, lai, mašīnu atkabinot, noņemamu mehāniskās transmisijas ierīci un tās aizsargu nebojā saskare ar zemi vai mašīnas daļu. Aizsarga ārējās daļas jāprojektē, jākonstruē un jāizvieto tā, lai tās nevar griezties kopā ar noņemamu mehāniskās transmisijas ierīci. Vienkāršo kardāna savienojumu gadījumā aizsargam jānosedz transmisija līdz iekšējo skavu galiem, savukārt platleņķa kardāna savienojumu gadījumā – vismaz līdz ārējā savienojuma vai ārējo savienojumu centram. Ja piekļuves iespējas darba vietām ir paredzētas tuvu noņemamai mehāniskās transmisijas ierīcei, tām jābūt projektētām un konstruētām tā, lai vārpstas aizsargus nevarētu izmantot kā pakāpienus, ja vien tie šādā nolūkā nav projektēti un konstruēti. 3.5. Aizsardzība pret citiem apdraudējumiem 3.5.1. Akumulatori Akumulatora korpuss jāprojektē un jākonstruē tā, lai apgāšanās gadījumā, cik iespējams, novērstu elektrolīta izlīšanu uz operatora un/vai izgarojumu uzkrāšanos vietās, kur atrodas operatori. Mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai akumulatoru var atvienot ar šim nolūkam paredzētu viegli pieejamu ierīci. 3.5.2. Ugunsdrošība
3.5.3. Bīstamu vielu noplūde Šā pielikuma 1.5.13. iedaļas otro un trešo daļu nepiemēro, ja mašīnas galvenā funkcija ir produktu apsmidzināšana. Tomēr operatoram jābūt aizsargātam pret risku būt pakļautam šādu bīstamu noplūžu ietekmei. 3.6. Informācija un norādes 3.6.1. Zīmes, signāli un brīdinājumi Visām mašīnām jābūt aprīkotām ar zīmēm un/vai instrukciju plāksnēm attiecībā uz to lietojumu, regulēšanu un apkopi, lai visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un drošību. Tās jāizvēlas, jāprojektē un jākonstruē tā, lai ir skaidri redzamas un neizdzēšamas.
Ar tālvadību vadāmas mašīnas, kas normālos lietošanas apstākļos cilvēkiem rada sadursmes vai trieciena riskus, jāaprīko ar piemērotiem līdzekļiem brīdināšanai par tās kustību vai līdzekļiem cilvēku aizsargāšanai pret tādu risku. Tas pats attiecas uz mašīnām, kuru lietošana saistīta ar pastāvīgu uz priekšu un atpakaļ vērstas kustības atkārtošanos uz vienas ass, ja vadītājs mašīnas aizmuguri tieši neredz. Mašīnas jākonstruē tā, lai brīdinājuma un signalizācijas ierīces nevar nejauši izslēgt. Ja tas ir būtiski drošībai, šīs ierīces jāaprīko ar līdzekļiem to darbības pārbaudei un operatora informēšanai par to defektiem. Ja mašīnas vai tās darbīgo daļu kustība ir īpaši bīstama, uz mašīnas jābūt zīmēm ar brīdinājumu netuvoties mašīnai tās darbības laikā; zīmēm jābūt salasāmām pietiekamā attālumā, lai garantētu apkārtējo cilvēku drošību. 3.6.2. Marķējums
3.6.3. Instrukcijas 3.6.3.1. Vibrācijas
Šīm vērtībām jābūt vai nu reāli izmērītajām vērtībām attiecībā uz konkrēto mašīnu, vai arī noteiktajām vērtībām, pamatojoties uz mērījumiem, kādi veikti ar tehniski salīdzināmām mašīnām, kas pārstāv ražojamās mašīnas veidu. Ja nelieto saskaņotos standartus, vibrācija jāmēra ar attiecīgajai mašīnai vispiemērotāko mērīšanas kodeksu. Jānorāda mašīnas lietošanas nosacījumi mērīšanas laikā un mērīšanas kodeksi. 3.6.3.2. Universāls lietojums Instrukcijās attiecībā uz mašīnām, kas paredzētas vairāku funkciju veikšanai atkarībā no izmantotajām ierīcēm, un instrukcijās attiecībā uz maināmām ierīcēm jābūt tāda informācijai, kāda nepieciešama drošas montāžas un pamata mašīnas un pievienojamo maināmo ierīču lietojuma nolūkā. 4. PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU, KAS JĀIEVĒRO, LAI NOVĒRSTU APDRAUDĒJUMUS, KURI SAISTĪTI AR CELŠANAS OPERĀCIJĀM Mašīnām, kas rada ar celšanas operācijām saistītus apdraudējumus, jāatbilst visām attiecīgajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt Vispārīgos principus, 4. punktu). 4.1. Vispārīgi noteikumi 4.1.1. Definīcijas a) "celšanas operācija": tādu kravas vienību pārvietošana, ko veido preces un/vai personas, saistībā ar ko konkrētajā brīdī ir nepieciešama līmeņa maiņa; b) "vadāmā krava": krava, ko pārvieto pa nekustīgām vai lokanām vadsliedēm, kuru stāvokli nosaka stiprinājuma punkti; c) "darba koeficients": aritmētiskā attiecība starp kravu, kuras noturēšanu ar attiecīgo iekārtu, piederumu vai mašīnu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis garantē, un maksimālo darba slodzi, kura norādīta uz iekārtas; d) "testa koeficients" ir aritmētiskā attiecība starp slodzi, kurai iekārtu, piederumu vai mašīnu pakļauj statiskajos vai dinamiskajos testos, un maksimālo darba slodzi, kura norādīta uz pacēlājmašīnas vai celšanas palīgierīces; e) "statiskais tests" ir tests, kura laikā pacēlājmašīnai vai celšanas palīgierīcei vispirms veic apskati un pakļauj spēkam, kas atbilst maksimālās darba slodzes un attiecīgā statiskās testa koeficienta reizinājumam, un tad veic atkārtotu apskati, lai konstatētu, vai slodze nav radījusi bojājumus; f) "dinamiskais tests" ir tests, kura laikā pacēlājmašīnu visās iespējamās konfigurācijās darbina ar maksimālu darba slodzi, reizinot ar atbilstošā dinamikas testa koeficientu, ņemot vērā pacēlājmašīnas dinamiku, lai pārbaudītu, vai tā darbojas pareizi; g) "kabīne" ir mašīnas daļa, uz kuras vai kurā personas un/vai preces atbalsta, lai paceltu. 4.1.2. Aizsardzība pret mehāniskiem apdraudējumiem 4.1.2.1. Nepietiekamas stabilitātes radīts risks Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai 1.3.1. iedaļā noteiktā stabilitāte saglabātos ekspluatācijas laikā un ārpus tā, tostarp visos transportēšanas, montāžas un demontāžas posmos, paredzamo sastāvdaļu avāriju laikā un arī saskaņā ar lietošanas instrukciju veikto testu laikā. Šajā nolūkā ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāizmanto piemērotas verificēšanas metodes. 4.1.2.2. Mašīnas, kas pārvietojas pa vadsliedēm un sliežu ceļiem. Mašīnām jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas novērš to noskriešanu no vadsliedēm vai sliežu ceļiem. Ja šīs ierīces tomēr nenovērš mašīnas noskriešanas no sliedēm risku vai sliedes vai ritošās daļas bojājuma risku, ir jābūt ierīcēm, kas novērš iekārtas, aprīkojuma vai kravas krišanu vai mašīnas apgāšanos. 4.1.2.3. Mehāniskā izturība Mašīnām, celšanas palīgierīcēm un noņemamām daļām jāiztur slodze, kam tās ir pakļautas lietošanas laikā vai ārpus tā paredzētajos uzstādīšanas un ekspluatācijas apstākļos visās attiecīgajās konfigurācijās, vajadzības gadījumā ievērojot vides faktoru un cilvēku pielikto spēku iedarbību. Šī prasība jāievēro arī transportējot, montējot un demontējot. Mašīnas un celšanas palīgierīces jāprojektē un jākonstruē tā, lai, ievērojot paredzēto lietošanu, novērstu defektus, kas rodas noguruma vai nolietošanās dēļ. Materiāli jāizvēlas atkarībā no paredzētās darba vides, īpaši ņemot vērā korozijas, nodiluma, triecienu, ekstremālas temperatūras, noguruma, trausluma un novecošanās faktorus.
Mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai tās bez darbības traucējumiem izturētu dinamiskos testus, kurus veic, piemērojot maksimālās darba slodzes un dinamiskā testa koeficienta reizinājumu. Dinamiskā testa koeficientu izraugās tā, lai garantētu atbilstīgu drošības līmeni – koeficients parasti ir vienāds ar 1,1. Testus parasti veic pie noteiktajiem nominālajiem ātrumiem. Ja mašīnas vadības ķēde ļauj vienlaicīgi izdarīt vairākas kustības, testi jāizdara vismazāk labvēlīgos apstākļos, t. i., parasti – apvienojot attiecīgās kustības. 4.1.2.4. Dzensiksnas, spoles, riteņi, ķēdes un troses Dzensiksnu, spoļu un riteņu diametram jāatbilst trošu vai ķēžu izmēriem, ar kurām tos savieno. Spoles un riteņi jāprojektē, jākonstruē un jāuzstāda tā, lai to troses vai ķēdes var griezties ap tiem nenokrītot. Trosēm, ko tieši lieto kravas celšanai vai balstīšanai, nedrīkst būt savienojumi, izņemot to galos. Savienojumi toties var būt iekārtās, kas pēc projekta paredzētas regulārai pārveidošanai atkarībā no lietošanas vajadzībām. Vienlaidu trosēm un to galiem izvēlas darba koeficientu, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni; parasti šis koeficients ir 5. Celšanas ķēdēm izvēlas darba koeficientu, kas garantē atbilstīgu drošības līmeni; parasti šis koeficients ir 4. Lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim katra tipa ķēdēm un trosēm, ko tieši lieto kravas celšanā, un trošu galiem jāveic attiecīgi testi vai jānodrošina, ka šādi testi ir veikti. 4.1.2.5. Celšanas palīgierīces un to sastāvdaļas Celšanas palīgierīču un to sastāvdaļu izmēri jānosaka, ievērojot iespējamo nogurumu un novecošanās procesus atsevišķos ekspluatācijas ciklos saskaņā ar paredzamo darba mūžu, kāds norādīts ekspluatācijas nosacījumos konkrētam lietojumam.
4.1.2.6. Kustību vadība Kustību vadības ierīcēm jādarbojas tā, lai garantētu tās mašīnas drošumu, kurā šādas ierīces ir uzstādītas. a) mašīna jāprojektē un jākonstruē vai jāaprīko ar ierīcēm tā, lai tās detaļu kustību amplitūda nepārsniedz noteiktas robežas. Ja vajadzīgs, jānodrošina iepriekšējs brīdinājums par tādu ierīču darbību; b) ja vienā vietā vienlaikus var manevrēt vairākas stacionāras vai pa sliedēm braucošas mašīnas, kas rada sadursmes risku, tās jāprojektē un jākonstruē tā, lai tās var aprīkot ar šā riska novēršanas sistēmām; c) mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai krava nevar bīstami slīdēt vai brīvi un negaidīti krist pat daļēja vai pilnīga enerģijas piegādes traucējuma gadījumā vai operatoram pārtraucot mašīnas darbināšanu; d) nedrīkst pieļaut, ka normālos ekspluatācijas apstākļos kravu var nolaist vienīgi ar berzes bremzi, izņemot gadījumus, kad tādu iespēju prasa mašīnas funkcija; e) stiprinājuma ierīces jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu nejaušu kravas krišanu. 4.1.2.7. Kravas kustības darbības laikā Mašīnas vadītāja vietai jānodrošina iespējami pilnīgāka kustīgo daļu kustības trajektoriju pārredzamība, lai novērstu iespējamas sadursmes ar cilvēkiem, iekārtām vai citām mašīnām, kas var manevrēt vienlaikus un radīt apdraudējumus. Mašīnas ar vadāmu kravu jāprojektē un jākonstruē tā, lai novērstu cilvēku traumas no kravas, kabīnes vai pretsvaru kustības. 4.1.2.8. Mašīnas, kas apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus 4.1.2.8.1. Kabīnes kustības Tādas mašīnas kabīnei, kas apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus, jābūt stingri novadāmām uz izkraušanas/izkāpšanas laukumiem un to teritorijā. Arī šķēru sistēmas uzskatāmas par stingru virzīšanas sistēmu. 4.1.2.8.2. Piekļuve kabīnei Ja cilvēkiem ir piekļuve kabīnei, mašīnai jābūt projektētai un konstruētai tā, lai nodrošinātu kabīnes stacionāru stāvokli piekļuves brīdī, jo īpaši iekraušanas un izkraušanas brīdī. Mašīnām jābūt projektētām un konstruētām tā, lai nodrošinātu to, ka kabīnes un apkalpojumā esošā izkraušanas/izkāpšanas laukuma līmeņu starpība nerada aizķeršanās risku. 4.1.2.8.3. Risks saskares dēļ ar kustīgu kabīni Gadījumos, kas tas ir nepieciešams, lai izpildītu 4.1.2.7. iedaļas otrajā daļā noteiktās prasības, parastas ekspluatācijas laikā pārvietošanās zonai jābūt nepieejamai. Ja apskates vai apkopes laikā personas, kas atrodas virs vai zem kabīnes, pakļautas riskam, ka tās var saspiest starp kabīni un jebkādām stacionārām daļām, jānodrošina pietiekami daudz brīvas telpas vai nu ar fizisku drošības saliņu starpniecību, vai arī ar mehāniskām ierīcēm, kas bloķē kabīnes kustību. 4.1.2.8.4. No kabīnes krītošas kravas radīts risks Ja pastāv no kabīnes krītošas kravas risks, mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai šādu risku novērstu. 4.1.2.8.5. Izkraušanas/izkāpšanas laukumi Jānovērš risks, ko rada personu saskare ar kustīgu kabīni vai citām kustīgām daļām izkraušanas/izkāpšanas laukumos.
4.1.3. Piemērotība paredzētajam nolūkam Kad pacēlājmašīnu vai celšanas palīgierīces laiž tirgū vai pirmo reizi nodod ekspluatācijā, ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim, veicot attiecīgus pasākumus, jānodrošina tas, ka lietojumam sagatavotā mašīna vai celšanas palīgierīces – neatkarīgi no tā, vai tās darbina manuāli vai ar mehānisko enerģiju – var droši pildīt tām paredzētās funkcijas. Ar visām pacēlājmašīnām, kas gatavas nodošanai ekspluatācijā, jāveic 4.1.2.3. iedaļā minētais statiskais un dinamiskais tests. Ja mašīnu nav iespējams samontēt ražotāja telpās vai viņa pilnvarotā pārstāvja telpās, attiecīgi pasākumi jāveic mašīnas lietošanas vietā. Pretējā gadījumā šādus pasākumus iespējams veikt vai nu ražotāja telpās, vai arī lietošanas vietā. 4.2. Prasības attiecībā uz mašīnām, kurām nav manuālas piedziņas. 4.2.1. Kustību vadība Mašīnu vai tās iekārtu kustību vadībā jāizmanto vadības ierīces, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž. Tomēr daļēju vai pilnīgu kustību gadījumā, ja šīs kustības nerada mašīnas vai kravas sadursmes riskus, minētās ierīces drīkst aizstāt ar automātiskām apturēšanas vadības ierīcēm, kas nodrošina apturēšanu iepriekš izvēlētā līmenī, nelietojot vadības apturēšanas ierīci. 4.2.2. Iekraušanas vadība
4.2.3. Trošu vadības iekārtas Trošu transporta līdzekļi, traktori vai traktoru vilcēji jānotur ar pretsvariem vai ierīci, kas ļauj pastāvīgi kontrolēt spriegojumu. 4.3. Informācija un marķējumi 4.3.1. Ķēdes, troses un pinumi Uz katras celšanas ķēdes, troses vai pinuma, kas nav kopuma daļa, jābūt marķējumam vai, ja tas nav iespējams, plāksnei vai nenoņemamam gredzenam, uz kura ir norādīts ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese, kā arī norāde uz attiecīgo sertifikātu.
4.3.2. Celšanas palīgierīces
Gadījumā, ja celšanas palīgierīces fiziski nav iespējams marķēt, pirmajā daļā minētās ziņas jānorāda plāksnītē vai ar citu līdzvērtīgu paņēmienu un stingri jānostiprina pie palīgierīces. Informācijai jābūt salasāmai un jāatrodas vietā, kur tā nevarētu pazust nodiluma rezultātā vai mazināt palīgierīces izturību. 4.3.3. Pacēlājmašīnas Maksimālajai darba slodzei jābūt skaidri pamanāmi marķētai uz mašīnas. Šim marķējumam jābūt salasāmam, nenodzēšamam un neaizšifrētā formā. Ja maksimālā darba slodze ir atkarīga no mašīnas konfigurācijas, katrā vadītāja vietā jābūt plāksnei, uz kuras norādīta katras konfigurācijas pieļaujamā slodze, vēlams diagrammu vai tabulu veidā. Uz mašīnām, kas paredzētas tikai preču pacelšanai un ir aprīkotas ar kabīni, kurā iespējams iekļūt arī cilvēkiem, jābūt skaidram un nenodzēšamam brīdinājumam, kas aizliedz cilvēku pacelšanu. Šim brīdinājumam jābūt redzamam visās vietās, no kurām iespējama piekļuve kabīnei. 4.4. Instrukcijas 4.4.1. Celšanas palīgierīces
4.4.2. Pacēlājmašīnas
5. PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU MAŠĪNĀM, KAS PAREDZĒTAS PAZEMES DARBIEM Mašīnām, kas paredzētas pazemes darbiem, jāatbilst visām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas aprakstītas šajā nodaļā (skatīt Vispārīgos principus, 4. punktu). 5.1. Ar nepietiekamu stabilitāti saistīts risks Pašgājēji griestu balsti jāprojektē un jākonstruē tā, lai tie pārvietojoties notur noteiktu virzienu un neslīd, pirms nonāk zem slodzes, un, nonākot zem slodzes un atbrīvojoties no tās. Tie jāaprīko ar atsevišķo hidraulisko balstu augšējo plātņu stiprinājumiem. 5.2. Kustība Pašgājējiem griestu balstiem jāļauj cilvēkiem netraucēti pārvietoties. 5.3. Vadības ierīces Pa sliedēm braucošu mašīnu akseleratoram un bremzēm jābūt ar roku vadāmām. Tomēr avārijas bremzes drīkst būt ar kāju darbināmas. Pašgājēju griestu balstu vadības ierīces jāprojektē un jāizvieto tā, lai pārvietošanas operāciju laikā attiecīgs balsts nodrošinātu patvērumu operatoram. Vadības ierīces jāaizsargā pret nejaušu atlaišanu. 5.4. Apturēšana Pa sliedēm braucošas pašgājējas mašīnas, kas paredzētas pazemes darbiem, jāaprīko ar avārijas bremzēm, kas iedarbojas uz mašīnas kustības vadības sistēmu tā, lai kustība tiktu apturēta tajā brīdī, kad vadītājs vairs nekontrolē kustību. 5.5. Ugunsdrošība Attiecībā uz mašīnām, kurām ir viegli uzliesmojošas daļas, obligāti jāievēro 3.5.2. iedaļas otrais ievilkums. Pazemes darbiem paredzētu mašīnu bremžu sistēma jāprojektē un jākonstruē tā, lai tā neradītu dzirksteles un neizraisītu ugunsgrēkus. Pazemes darbiem paredzētu mašīnu iekšdedzes dzinējiem jābūt dzinējiem, kuros lieto zema iztvaikošanas spiediena degvielu un kuros nav iespējama elektriskas dzirksteles rašanās. 5.6. Izplūdes gāzu emisijas Izplūdes gāzu emisijas no iekšdedzes dzinējiem nedrīkst izvadīt virzienā uz augšu. 6. PAPILDU BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU UN DROŠĪBU MAŠĪNĀM, KAS RADA ĪPAŠUS APDRAUDĒJUMUS, PACEĻOT CILVĒKUS Mašīnām, kas rada īpašus apdraudējumus, paceļot cilvēkus, jāatbilst visām attiecīgajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kādas minētas šajā nodaļā (skatīt Vispārējos principus, 4. punktu). 6.1. Vispārīgi noteikumi 6.1.1. Mehāniskā izturība Kabīne, ieskaitot jebkādas nolaižamas durvis, jāprojektē un jākonstruē tā, lai sniegtu telpu un izturību, kāda atbilst maksimālajam cilvēku skaitam, ko pieļaujams uzņemt kabīnē, kā arī maksimālajai darba slodzei. Darba koeficienti sastāvdaļām, kas noteiktas 4.1.2.4 un 4.1.2.5 iedaļā, nav pietiekami mašīnām, kuras paredzētas cilvēku celšanai vai pārvietošanai, un parasti jādivkāršo. Mašīnām, kas paredzētas cilvēku pacelšanai vai cilvēku un preču pacelšanai, jābūt aprīkotām ar kabīnes iekāršanas vai balsta sistēmu, kas projektēta un konstruēta, lai nodrošinātu atbilstīgu vispārējo drošības līmeni un novērstu kabīnes krišanas risku. Ja kabīnes iekāršanā izmanto troses vai ķēdes, parasti nepieciešamas vismaz divas neatkarīgas troses vai ķēdes, kurām katrai ir savs, neatkarīgs stiprinājums. 6.1.2. Bez cilvēku spēka darbināmu ierīču iekraušanas vadība Neatkarīgi no maksimālās darba slodzes un apgāšanās momenta vērtības ir jāpiemēro 4.2.2 iedaļā minētās prasības, ja vien ražotājs nepierāda, ka to pārslogošanas vai apgāšanās risks nepastāv. 6.2. Vadības ierīces Ja drošības prasības nenosaka citus risinājumus, kabīne parasti jāprojektē un jākonstruē tā, lai iekšpusē esošajiem cilvēkiem ir pieejami vadības līdzekļi augšup un lejup vērstajai kustībai un, ja vajadzīgs, arī citai kabīnes kustībai. Darbības laikā šīm vadības ierīcēm jābūt prioritārām attiecībā pret pārējām vadības ierīcēm, kas regulē to pašu kustību, izņemot ierīces apturēšanai ārkārtas gadījumos. Šo kustību vadības ierīcēm jābūt tādām, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž, izņemot gadījumu, kad kabīne ir pilnībā slēgta. 6.3. Risks cilvēkiem kabīnē vai uz tās 6.3.1. Risks kabīnes kustību dēļ Mašīnas, kas paredzētas cilvēku celšanai, jāprojektē, jākonstruē vai jāaprīko tā, lai pārāk liels kabīnes paātrinājums vai ātruma samazinājums nerada risku cilvēkiem. 6.3.2. Risks saistībā ar cilvēku izkrišanu no kabīnes. Kabīne nedrīkst sasvērties tādā mērā, kas radītu tās iekšpusē esošo cilvēku izkrišanas risku, arī tad, kad mašīna un kabīne ir kustībā. Ja kabīne ir projektēta kā darba vieta, jāievēro noteikumi, kas nodrošina stabilitāti un novērš bīstamas kustības. Ja 1.5.15. iedaļā minētie pasākumi nav pietiekami, kabīne jāaprīko ar pietiekamu skaitu stiprinājumu punktu, kas atbilst atļautajam transportējamo cilvēku skaitam. Stiprinājuma punktiem jābūt pietiekami izturīgiem, lai uz tiem varētu izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus pret krišanu no augstuma. Jebkurām nobīdāmām durvīm grīdās vai griestos, vai sānu durvīm jābūt projektētām un konstruētām tā, lai nepieļautu netīšu atvēršanos; tām jāveras virzienā, kas novērš jebkādu izkrišanas risku gadījumā, ja atvērtas neparedzēti. 6.3.3. Risks, ko rada uz kabīni krītoši objekti. Ja pastāv risks, ka uz kabīni var krist kādi objekti un apdraudēt cilvēkus, kabīne jāaprīko ar aizsargjumtu. 6.4. Mašīnas, ar kurām apkalpo stacionārus izkraušanas/izkāpšanas laukumus 6.4.1. Risks cilvēkiem, kas atrodas kabīnē vai uz tās Kabīnei jābūt projektētai un konstruētai tā, lai novērstu risku, notiekot saskarei starp cilvēkiem un/vai objektiem kabīnes iekšienē vai uz tās un jebkādiem stacionāriem vai kustīgiem elementiem. Ja šīs prasības ievērošanas nolūkā nepieciešams, pašai kabīnei vajag būt pilnībā noslēgtai ar durvīm, kas aprīkotas ar bloķējošu ierīci, kas novērš bīstamas kabīnes kustības, ja šīs durvis nav aizvērtas. Durvīm jāpaliek aizvērtām, ja kabīne apstājas starp izkraušanas/izkāpšanas laukumiem, kur pastāv risks izkrišanai no kabīnes. Mašīnām jābūt projektētām, konstruētām un nepieciešamības gadījumā aprīkotām ar ierīcēm, kas attiecīgi nepieļauj nekontrolētu kabīnes kustību augšup un lejup. Šīm ierīcēm jāspēj apturēt kabīnes kustību pie maksimālās darba slodzes un tai pārvietojoties paredzamajā maksimālajā ātrumā. Apturēšanas darbība nedrīkst izraisīt tādu ātruma samazinājumu, kāds varētu kaitēt kabīnē esošajiem cilvēkiem, neatkarīgi no slodzes apstākļiem. 6.4.2. Vadība izkraušanas/izkāpšanas laukumos
6.4.3. Piekļuve kabīnei Aizsargiem pie izkraušanas/izkāpšanas laukumiem un uz kabīnes jābūt projektētiem un konstruētiem tā, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu kabīnē un izkļūšanu no tās, ņemot vērā paredzamo paceļamo preču sortimentu un cilvēkus. 6.5. Marķējumi
II PIELIKUMS DEKLARĀCIJAS 1. SATURS A. Mašīnu EK atbilstības deklarācija Šī deklarācija un tās tulkojumi jāsastāda saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā instrukcijas (skatīt I pielikuma 1.7.4.1. iedaļas a) un b) apakšpunktu), un tai jābūt rakstītai mašīnrakstā vai rokrakstā ar drukātiem burtiem. Šī deklarācija attiecas uz mašīnām tikai un vienīgi tajā stāvoklī, kādā tās laistas tirgū, un neattiecas uz sastāvdaļām, ko pievieno, un/vai darbības, ko veic vēlāk gala lietotājs.
B. Daļēji komplektētas mašīnas iekļaušanas DEKLARĀCIJA Šī deklarācija un tās tulkojumi jāsastāda saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā instrukcijas (skatīt I pielikuma 1.7.4.1. iedaļas a) un b) apakšpunktu), un tai jābūt rakstītai mašīnrakstā vai rokrakstā ar drukātiem burtiem.
2. GLABĀŠANA Mašīnu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāsaglabā EK atbilstības deklarācijas oriģināls vismaz desmit gadus, sākot no beidzamās mašīnu ražošanas dienas. Daļēji komplektētu mašīnu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāsaglabā iekļaušanas deklarācija vismaz desmit gadus, sākot no beidzamās daļēji komplektēto mašīnu ražošanas dienas. III PIELIKUMS CE MARĶĒJUMS CE atbilstības marķējums sastāv no sākumburtiem CE, kuriem ir šāda forma: Ja CE marķējumu samazina vai palielina, iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas jāsaglabā. CE marķējuma komponentiem jābūt vienāda augstuma, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm. Šo minimālo izmēru drīkst neievērot, ja mašīna ir maza. CE marķējumam jābūt piestiprinātam tiešā ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja vārda/nosaukuma tuvumā, izmantojot vienu un to pašu stiprināšanas metodi. Ja piemērota pilnīga kvalitātes nodrošināšanas procedūra, kāda minēta 12. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 12. panta 4. punkta b) apakšpunktā, aiz CE marķējuma jāseko pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram. IV PIELIKUMS MAŠĪNU KATEGORIJAS, KURĀM JĀPIEMĒRO VIENA NO 12. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ MINĒTAJĀM PROCEDŪRĀM 1. Šādu tipu ripzāģi (ar vienu vai vairākiem asmeņiem) koka un tam līdzīgu materiālu apstrādei vai gaļas un tai līdzīgu materiālu apstrādei:
2. Virsmas kokapstrādes ēvelmašīnas ar rokas padevi. 3. Kokapstrādes biezumēveles vienas puses apstrādei ar manuālu iekraušanu un/ vai izkraušanu. 4. Šādu tipu lentzāģi ar manuālu iekraušanu un/ vai izkraušanu, kas paredzēti koka un tam līdzīgu materiālu apstrādei vai gaļas un tai līdzīgu materiālu apstrādei: 4.1. Zāģmašīnas ar darbības laikā nepārvietojamu asmeni (–ņiem) un ar nekustīgu vai turp un atpakaļ kustināmu darba galdu vai ar atbalstu priekšmetam. 4.2. Zāģmašīnas ar asmeni(–ņiem), kas montējamas uz ratiņiem ar turp un atpakaļ kustību. 5. Koka un tam līdzīgu materiālu apstrādes jaukta tipa mašīnas, kas minētas 1. līdz 4. punktā un 7. punktā. 6. Tapu frēzes ar rokas padevi un vairākiem instrumentu turētājiem kokapstrādei. 7. Vertikālās tapu frēzes ar rokas padevi koka un tamlīdzīgu materiālu apstrādei. 8. Portatīvie ķēdes zāģi kokapstrādei. 9. Spiedes, tajā skaitā sviras, ar manuālu iekraušanu un/ vai izkraušanu metālu aukstajai apstrādei, ja to kustīgās darbojošās daļas var pārvietoties vairāk nekā par 6 mm un ātrums var pārsniegt 30 mm/s. 10. Iesmidzināšanas vai kompresijas plastmasas liešanas mašīnas ar manuālu iekraušanu vai izkraušanu. 11. Iesmidzināšanas vai kompresijas gumijas liešanas mašīnas ar manuālu iekraušanu vai izkraušanu. 12. Šādu tipu pazemes darbiem paredzētas mašīnas:
13. Manuāli piekraujamas sadzīves atkritumu savākšanas mašīnas ar kompresijas mehānismu. 14. Noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces , tostarp to aizsargi. 15. Aizsargi un noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces. 16. Transportlīdzekļu pacēlāji. 17. Cilvēku vai cilvēku un preču celšanas ierīces, kas saistītas ar vertikālas krišanas apdraudējumu no vairāk nekā trīs metru augstuma. 18. Uz portatīviem ratiņiem darbināmas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas. 19. Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai. 20. Mehāniskās piedziņas noņemami bloķēšanas aizsargi, kas paredzēti kā aizsargierīces lietojumam mašīnās, kas minētas 9., 10. un 11. punktā. 21. Loģikas ierīces drošības funkciju nodrošināšanai. 22. Pretapgāšanās konstrukcijas (ROPS). 23. Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS). V PIELIKUMS INDIKATĪVAIS drošības sastāvdaļu saraksts, kas minēts 2. panta c) apakšpunktā 1. Aizsargi noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm. 2. Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai. 3. Noņemami bloķēšanas aizsargi ar mehānisko piedziņu, kas paredzēti lietojumam kā aizsargierīces V pielikuma 9., 10. un 11. punktā minētajās mašīnās. 4. Loģiskās ierīces drošības funkcijām. 5. Vārsti ar papildu līdzekļiem defektu noteikšanai, kas paredzēti bīstamu mašīnas kustību vadībai. 6. Savācējsistēmas mašīnu noplūdēm. 7. Aizsargi un aizsardzības ierīces, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai no kustīgajām daļām, kas iesaistītas mašīnas darbības procesā. 8. Novērošanas ierīces iekraušanas un kustību uzraudzībai pacēlājmašīnās. 9. Ierobežotājsistēmas, kas notur cilvēkus sēdekļos. 10. Apturēšanas ierīces ārkārtas gadījumiem. 11. Izlādes sistēmas, lai novērstu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos. 12. I pielikuma 1.5.7., 3.4.7. un 4.1.2.6. iedaļā minētie enerģijas ierobežotāji un atbrīvošanas ierīces. 13. Sistēmas un ierīces, kas samazina trokšņu un vibrāciju emisiju. 14. Pretapgāšanās konstrukcijas (ROPS), 15. Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS), 16. Abu roku vadības ierīces. 17. Šādā sarakstā iekļautās sastāvdaļas mašīnām, kas paredzētas cilvēku pacelšanai un/vai nolaišanai starp dažādiem laukumiem:
VI PIELIKUMS MONTĀŽAS INSTRUKCIJAS DAĻĒJI KOMPLEKTĒTĀM MAŠĪNĀM Montāžas instrukcijās attiecībā uz daļēji komplektētām mašīnām jābūt to nosacījumu aprakstam, kādi jāievēro, lai veiktu pareizu iekļaušanu gala mašīnā tā, lai nerastos apdraudējums veselībai un drošībai. Montāžas instrukcijām jābūt rakstītām oficiālajā Kopienas valodā, ko pieņem to mašīnu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, kurās daļēji komplektētās mašīnas tiks uzstādītas. VII PIELIKUMS A. MAŠĪNU TEHNISKĀ LIETA Šajā daļā raksturota tehniskās lietas sastādīšanas procedūra. Tehniskajai lietai jāapliecina, ka mašīna atbilst direktīvas prasībām. Tajā jāietver šādam novērtējumam nepieciešamajā apmērā vajadzīgā informācija par mašīnas konstrukciju, ražošanu un darbību. Tehniskā lieta jāsastāda vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās, izņemot instrukcijas attiecībā uz mašīnu, kam piemēro I pielikuma 1.7.4.1 iedaļas īpašos noteikumus. 1. Tehniskajā lietā jāietver šādas ziņas:
Ražotājam jāveic nepieciešamā izpēte un testi attiecībā uz mašīnas sastāvdaļām, stiprinājumiem vai nokomplektēto mašīnu, lai noteiktu, vai sava projekta vai konstrukcijas dēļ to iespējams droši samontēt un nodot ekspluatācijā. Attiecīgos ziņojumus un rezultātus iekļauj tehniskajā lietā. 2. 1. punktā minētajai tehniskajai lietai jābūt pieejamai dalībvalstu kompetentajām iestādēm vismaz 10 gadus pēc mašīnas ražošanas dienas vai arī pēc dienas, kurā ražota beidzamā mašīnu vienība, ja tā ir sērijveida ražošana. Šai tehniskajai lietai nav jāatrodas Kopienas teritorijā, tāpat tai nav jābūt pastāvīgi pieejamai materiālā formā. Tomēr personai, kas norādīta EK atbilstības deklarācijā, jāspēj to apkopot un padarīt pieejamu tādā laika periodā, kas samērojams ar tās sarežģītību. Tehniskajā lietā nav jāiekļauj detalizēti plāni vai jebkāda cita specifiska informācija attiecībā uz mašīnas ražošanā lietotajiem pakārtotajiem mezgliem, ja vien zināšanas par šādiem mezgliem nav svarīgas pārbaužu veikšanā saistībā ar būtiskām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. 3. Tehniskās lietas neiesniegšana, atsaucoties uz kompetento valsts iestāžu pienācīgi pamatotu pieprasījumu, var veidot pietiekamu pamatojumu apšaubīt konkrētās mašīnas atbilstību šīs direktīvas būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. B. ATTIECĪGĀ DAĻĒJI KOMPLEKTĒTU MAŠĪNU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA Šajā daļā aprakstīta attiecīgas tehniskās dokumentācijas sastādīšanas procedūra. Dokumentācijā jāatspoguļo, kuras direktīvas prasības ir piemērotas un ievērotas. Tajā jāietver šādam novērtējumam nepieciešamajā apmērā vajadzīgā informācija par daļēji komplektētas mašīnas konstrukciju, ražošanu un darbību. Tehniskā lieta jāsastāda vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.
Ražotājam jāveic nepieciešamā izpēte un testi attiecībā uz mašīnas sastāvdaļām, stiprinājumiem vai daļēji komplektēto mašīnu, lai noteiktu, vai sava projekta vai konstrukcijas dēļ to iespējams droši samontēt un nodot ekspluatācijā. Attiecīgos ziņojumus un rezultātus iekļauj tehniskajā lietā. Attiecīgajai tehniskajai dokumentācijai jābūt pieejamai vismaz 10 gadus pēc daļēji komplektētās mašīnas ražošanas dienas vai, ja tā ir sērijveida ražošana, pēc dienas, kurā ražota beidzamā daļēji komplektēto mašīnu vienība, un pēc pieprasījuma jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tai nav jāatrodas Kopienas teritorijā, tāpat tai nav jābūt pastāvīgi pieejamai materiālā formā. Tomēr personai, kas norādīta iekļaušanas deklarācijā, jāspēj to apkopot un iesniegt attiecīgajai iestādei tādā laika periodā, kas samērojams ar tās sarežģītību. Tehniskās dokumentācijas neiesniegšana, atsaucoties uz kompetento valsts iestāžu pienācīgi pamatotu pieprasījumu, var veidot pietiekamu pamatojumu apšaubīt konkrētās daļēji komplektētās mašīnas atbilstību piemērojamajām un atzītajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. VIII PIELIKUMS ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA, VEICOT IEKŠĒJĀS PĀRBAUDĒS MAŠĪNU RAŽOTNĒ 1. Šajā pielikumā aprakstīta procedūra, ar kuras starpniecību ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, kurš veic 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē to, ka konkrētā mašīna atbilst šīs direktīvas attiecīgajām prasībām. 2. Attiecībā uz katru konkrētās sērijas pārstāvošo tipu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis sastāda tehnisko lietu, kāda minēta VII pielikuma A daļā. 3. Ražotājam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ražošanas process nodrošinātu ražoto mašīnu atbilstību VII pielikuma A daļā minētajai tehniskajai lietai un šīs direktīvas prasībām. IX PIELIKUMS EK TIPA PĀRBAUDE EK tipa pārbaude ir procedūra, kurā pilnvarota iestāde konstatē un apliecina, ka iesniegtais mašīnas paraugs, kāds minēts IV pielikumā (turpmāk tekstā saukts "tips") atbilst šīs direktīvas prasībām. 1. Attiecībā uz katru tipu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāsastāda tehniskā lieta, kas minēta VII pielikuma A daļā. 2. Attiecībā uz katru tipu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāiesniedz EK tipa pārbaudes pieteikums pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.
Turklāt pieteicējs nodod pilnvarotās iestādes rīcībā tipa paraugu. Pilnvarotā iestāde var lūgt vairākus paraugus, ja to prasa testa programma. 3. Pilnvarotā iestāde:
4. Ja tips atbilst šīs direktīvas noteikumiem, pilnvarotā iestāde izsniedz pieteikuma iesniedzējam EK tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā jāietver ražotāja un viņa pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese, dati, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identificēšanai, pārbaudes secinājumi un nosacījumi, kādiem pakļauta šī sertifikāta izsniegšana. Ražotājs un pilnvarotā iestāde patur minētā sertifikāta kopiju, tehnisko lietu un visus attiecīgos dokumentus 15 gadus no sertifikāta izsniegšanas dienas. 5. Ja tips neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, pilnvarotā iestāde atsaka EK tipa pārbaudes sertifikāta izsniegšanu pieteikuma iesniedzējam un detalizēti pamato sava atteikuma iemeslu. Tā informē pieteikuma iesniedzēju, pārējās pilnvarotās iestādes un dalībvalsti, kura to pilnvarojusi. Jābūt pieejamai apelācijas procedūrai. 6. Pieteikuma iesniedzējs informē pilnvaroto iestādi, kas patur tehnisko lietu attiecībā uz EK tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa modifikācijām. Pilnvarotā iestāde pārbauda šīs modifikācijas un pēc tam vai nu apstiprina esoša EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu, vai arī izdod jaunu sertifikātu, ja šīs modifikācijas varētu pasliktināt atbilstību būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību vai paredzētajiem šī tipa darba apstākļiem. 7. Komisija, dalībvalstis un citas pilnvarotās iestādes var pēc pieprasījuma iegūt EK tipa pārbaudes sertifikātu kopijas. Pēc pamatota pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās lietas kopiju un pilnvarotās iestādes veikto pārbaužu rezultātus. 8. Lietām un sarakstei attiecībā uz EK tipa pārbaudes procedūrām jābūt rakstītām tās dalībvalsts oficiālajā (–ās) Kopienas valodā (–ās), kurā reģistrēta pilnvarotā iestāde, vai arī jebkura citā oficiālajā Kopienas valodā, kas pilnvarotajai iestādei ir pieņemama. 9. EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgums 9.1. Pilnvarotajai iestādei ir pastāvīga atbildība par to, lai nodrošinātu EK tipa pārbaudes sertifikāta spēkā esamību. Tā informē ražotāju par jebkādām lielākām izmaiņām, kam varētu būt ietekme uz sertifikāta derīgumu. Pilnvarotā iestāde atsauc tos sertifikātus, kas vairs nav derīgi. 9.2. Attiecīgo mašīnu ražotājam ir nepārtraukta atbildība par to, lai nodrošinātu konkrēto mašīnu atbilstību attiecīgajai modernizācijas pakāpei. 9.3. Ražotājs lūdz pilnvarotajai iestādei pārskatīt EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu ik pēc pieciem gadiem. Ja pilnvarotā iestāde atzīst, ka sertifikāts paliek spēkā, ievērojot mašīnas atbilstību modernām prasībām, tā atjauno sertifikātu uz nākamajiem pieciem gadiem. Ražotājs un pilnvarotā iestāde patur minētā sertifikāta, tehniskās lietas un visas attiecīgās dokumentācijas kopijas 15 gadus no sertifikāta izsniegšanas dienas. 9.4. Gadījumā, ja EK tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņš netiek atjaunots, ražotājs pārtrauc laist tirgū konkrēto mašīnu. X PIELIKUMS PILNĪGA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA Šajā pielikumā aprakstīta IV pielikumā minēto mašīnu atbilstības novērtēšana, ko ražo, izmantojot pilnīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, procedūra, saskaņā ar kuru pilnvarotā iestāde novērtē un apstiprina kvalitātes sistēmu un uzrauga tās piemērošanu. 1. Ražotājam jāīsteno apstiprinātā kvalitātes sistēma projektēšanā, ražošanā, galīgajā apskatē un testēšanā, kā norādīts 2. punktā, un tas pakļaujas 3. punktā minētajai uzraudzībai. 2. Kvalitātes sistēma 2.1. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumu par savas kvalitātes sistēmas novērtēšanu pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.
2.2. Kvalitātes sistēmai jānodrošina mašīnu atbilstība šīs direktīvas noteikumiem. Visiem ražotāja pieņemtajiem elementiem, prasībām un noteikumiem jābūt dokumentētiem sistemātiskā un kārtīgā veidā pasākumu, procedūru un rakstveida instrukciju formā. Šai dokumentācijai par kvalitātes sistēmu jāsniedz vienota interpretācija attiecībā uz procedūras un kvalitātes pasākumiem, tādiem kā kvalitātes programmas, plāni, rokasgrāmatas un uzskaite.
2.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes sistēmu un nosaka, vai tā atbilst 2.2. punkta prasībām. Kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajam saskaņotajam standartam, uzskatāmi par atbilstīgiem attiecīgajām 2.2. punktā minētajām prasībām. Revidentu grupā jābūt vismaz vienam loceklim, kuram ir pieredze mašīnu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauta apskate, ko veic uz vietas ražotāja telpās. Novērtēšanas laikā revidentu grupa veic 2. punkta 1. apakšpunkta otrās daļas trešajā ievilkumā minētās tehniskās dokumentācijas pārbaudi, lai pārliecinātos par tās atbilstību attiecīgajām veselības un drošības prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim paziņo lēmumu. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots novērtējuma lēmums. Jābūt pieejamai apelācijas procedūrai. 2.4. Ražotājs apņemas izpildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un nodrošināt, ka tā saglabā savu atbilstību un efektivitāti. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto iestādi, kura kvalitātes sistēmu apstiprinājusi, par jebkādām plānotām izmaiņām šajā sistēmā. Pilnvarotā iestāde izvērtē ierosinātās izmaiņas un pieņem lēmumu par to, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma arī turpmāk būs atbilstīga 2.2. punktā minētajām prasībām, vai arī ir nepieciešams atkārtots novērtējums. Pilnvarotā iestāde informē ražotāju par savu lēmumu. Paziņojumā ietver secinājumus un pamatotu novērtējuma lēmumu. 3. Uzraudzība, par ko atbild pilnvarotā iestāde 3.1 Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, vai ražotājs pienācīgi pilda tās saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas. 3.2 Ražotājam jāļauj pilnvarotajai iestādei apskates nolūkā piekļūt projektēšanas, ražošanas, apskates, testēšanas un uzglabāšanas vietai un jānodrošina pilnvarotā iestāde ar visu nepieciešamo informāciju, tādu kā:
3.3 Pilnvarotā iestāde veic regulāras revīzijas, lai pārliecinātos, vai ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu; pilnvarotā iestāde iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu. Regulāro revīziju biežumam jābūt tādam, lai ik pēc trijiem gadiem varētu veikt pilnīgu pārvērtēšanu. 3.4 Turklāt pilnvarotā iestāde var ierasties pie ražotāja iepriekš nepieteiktās vizītēs. Šādu papildu apmeklējumu vajadzību un to biežumu noteiks, pamatojoties uz uzraudzības vizīšu sistēmu, ko pārvalda pilnvarotā iestāde. Jo īpaši uzraudzības vizīšu sistēmā jāņem vērā šādi faktori:
Šādu apmeklējumu gadījumā pilnvarotā iestāde nepieciešamības gadījumā var veikt testus vai arī uzdot tādus veikt, lai pārbaudītu kvalitātes sistēmas pienācīgu darbību. Pilnvarotā iestāde iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja veikts tests, ziņojumu par testu. 4. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina pieejamu valsts iestādēm desmit gadus pēc beidzamās ražošanas dienas:
XI PIELIKUMS IESTĀŽU PILNVAROŠANAS MINIMĀLIE KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTĪM 1. Pilnvarotā iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbild par verificēšanas testu veikšanu, nav nedz pārbaudāmās mašīnas projektētāji, ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji, nedz minēto pušu pilnvaroti pārstāvji. Viņus neiesaista mašīnas projektēšanā, konstruēšanā, laišanā tirgū vai apkalpošanā nedz tieši, nedz pilnvarotu pārstāvju statusā. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un pilnvaroto iestādi. 2. Pilnvarotā iestāde un tās darbinieki veic verificēšanas testus ar visaugstāko profesionalitāti un tehnisko kompetenci neatkarīgi no jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas var ietekmēt lēmumu vai pārbaudes rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas verificēšanas rezultātos. 3. Attiecībā uz katru mašīnu kategoriju, saistībā ar kuru iestāde ir pilnvarota, tās rīcībā jābūt personālam ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanu. Pilnvarotās iestādes rīcībā jābūt vajadzīgiem līdzekļiem, lai pareizi izpildītu administratīvos un tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaužu īstenošanu; tai jābūt pieejai arī speciālajai verificēšanai vajadzīgām iekārtām. 4. Par pārbaudi atbildīgajiem darbiniekiem ir:
5. Pilnvarotā iestāde garantē pārbaudes personāla objektivitāti. Darbinieku atalgojums nav atkarīgs no izdarīto testu skaita vai to rezultātiem. 6. Pilnvarotajai iestādei jāapdrošina atbildība, ja atbildību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neuzņemas valsts vai pati dalībvalsts tieši neatbild par testiem. 7. Pilnvarotās iestādes darbinieku pienākums ir saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru attiecīgās valsts tiesību aktu, kas nosaka tās piemērošanu, glabāt dienesta noslēpumus, kas attiecas uz visu informāciju, kuru iegūst, veicot iestādes uzdevumus (izņemot attiecībā pret tās valsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs darbības tiek veiktas). 8. Pilnvarotās iestādes piedalās koordinēšanas darbībā. Tāpat tās vai nu tieši, vai caur pārstāvjiem piedalās Eiropas standartizācijas procesā, vai arī nodrošina, ka tām ir labi zināms attiecīgo standartu stāvoklis. 9. Dalībvalstis var veikt visus nepieciešamos pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu to, ka pilnvarotās iestādes darbības pārtraukšanas gadījumā šo iestāžu klientu lietas tiek nosūtītas citai iestādei vai tās ir pieejamas dalībvalstī, kas minēto iestādi pilnvarojusi. XII PIELIKUMS KORELĀCIJAS TABULA(24)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
0517_LV-p0000001.fig "20051215-P6_TA(2005)0517_LV-p0000001.fig")
| Gada pārskati un konsolidētie pārskati ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0725)(1); – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0164/2004); – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu; – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0384/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu veidu uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, Padomes Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un Padomes Direktīvu 91/674/EEK par apdrošināšanas sabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3), tā kā (1) Komisija 2003. gada 21. maijā pieņēma Rīcības plānu, ar kuru paziņoja par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai modernizētu uzņēmējdarbības tiesības un uzlabotu uzņēmumu korporatīvo vadību Kopienā. Īstermiņa prioritāte Kopienai bija apstiprināt valdes un padomes locekļu kolektīvo atbildību, pastiprināt pārredzamību darījumiem ar saistītām pusēm un ārpusbilances darījumiem, un veikt uzlabojumus attiecībā uz informācijas nodošanu atklātībā saistībā ar uzņēmējsabiedrībā piemēroto korporatīvās vadības praksi. (2) Saskaņā ar minēto Rīcības plānu uzņēmējsabiedrības administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem bija jābūt kolektīvi atbildīgiem uzņēmējsabiedrības priekšā vismaz par gada pārskatu un gada ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu. Šī pati pieeja bija jāpiemēro to uzņēmējsabiedrību administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem, kas veido konsolidētos pārskatus. Šīs struktūras darbojas atbilstīgi pilnvarām, kas tām ir saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. No vienas puses, tas netraucētu dalībvalstīm spert soli tālāk un paredzēt tiešu atbildību akcionāru vai pat citu ieinteresēto pušu priekšā. No otras puses, dalībvalstīm bija jāatturas izvēlēties tādu sistēmu, kas uzliktu atbildību tikai atsevišķiem valdes vai padomes locekļiem. Taču tam nevajadzētu traucēt dalībvalstu tiesām vai citām izpildiestādēm uzlikt sankcijas individuālam valdes vai padomes loceklim. (3) Saistības ir balstītas uz dalībvalsts tiesību aktiem. Administratīvajām, pārvaldes vai uzraudzības struktūrām būtu jāpiemēro attiecīgi saistību noteikumi, ko paredz dalībvalstu tiesību akti vai noteikumi. Saistību apjoma noteikšanai ir jāpaliek dalībvalstu ziņā. (4) Lai veicinātu ticamu finanšu ziņojumu sastādīšanas procesus visā ES, tās uzņēmējsabiedrības struktūras locekļiem, kura ir atbildīga par šīs uzņēmējsabiedrības finanšu ziņojumu sagatavošanu, būtu jānodrošina, lai uzņēmējsabiedrības gada pārskatos un gada ziņojumos iekļautā finanšu informācija patiesi un godīgi atspoguļotu situāciju. (5) Komisija 2004. gada 27. septembrī pieņēma paziņojumu par nelikumīgo finanšu un korporatīvo darbību novēršanu un apkarošanu, cita starpā izceļot Komisijas politikas iniciatīvu attiecībā uz uzņēmējsabiedrību iekšējo kontroli un valdes un padomes locekļu atbildību. (6) Pašreiz Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā Direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem(4) un Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā Direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem(5), paredz publiskot tikai informāciju par darījumiem starp uzņēmējsabiedrību un tai radniecīgajām uzņēmējsabiedrībām. Lai tās uzņēmējsabiedrības, kuru vērtspapīri nav pieņemti apgrozībā regulētos tirgos, pietuvinātu uzņēmējsabiedrībām, kas konsolidētajiem pārskatiem piemēro Starptautiskos grāmatvedības standartus, publiskošanas noteikumi būtu jāpaplašina, lai tie aptvertu arī cita veida saistītās puses, piemēram, uzņēmuma galvenos vadītājus un valdes/padomes locekļu laulātos, bet tikai tad, ja minētie darījumi ir materiāli darījumi, nevis nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoši darījumi. To būtisko darījumu ar saistītām pusēm publiskošana, kuri netiek veikti saskaņā ar parastajiem tirgus apstākļiem, var palīdzēt gada pārskatu lietotājiem novērtēt uzņēmējsabiedrības finansiālo stāvokli, kā arī, ja tā ir uzņēmējsabiedrību grupa, visas grupas finansiālo stāvokli. Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā nav jāņem vērā vienas un tās pašas grupas saistīto pušu darījumi. (7) Starptautiskajos grāmatvedības standartos, kurus Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu(6), noteiktās saistīto pušu definīcijas, būtu jāattiecina uz Direktīvām 78/660/EEK un 83/349/EEK. (8) Ārpusbilances darījumi var pakļaut uzņēmējsabiedrību gan riskam, gan ieguvumiem, kas ir būtiski, novērtējot uzņēmējsabiedrības un, ja tā ir uzņēmējsabiedrību grupa, visas grupas finansiālo stāvokli. (9) Šādi ārpusbilances pasākumi var būt jebkuri darījumi vai līgumi, ko uzņēmējsabiedrības var slēgt ar struktūrām, pat neinkorporētām struktūrām, kuras nav iekļautas bilancē. Šādi ārpusbilances pasākumi var būt saistīti ar vienas vai vairāku īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izveidošanu vai izmantošanu, un ārzonu darbībām, kas paredzētas, lai cita starpā risinātu saimnieciskus, juridiskus, nodokļu vai grāmatvedības jautājumus. Šādi ārpusbilances pasākumi ir, piemēram, vienošanās par riska un ieguvuma dalīšanu vai tādas līgumsaistības, kā parāda faktūrkreditēšana, kombinētie pārdošanas un repo darījumi, konsignācijas preču līgumi, darījumi, saskaņā ar kuriem pircējam jāsamaksā noteiktā summa par noteiktu preču daudzumu, neatkarīgi no tā, vai viņš ir tās iegādājies pilnā apjomā, ar atsevišķu uzņēmējsabiedrību un nereģistrētu vienību palīdzību organizēta kredītu pārvēršana vērtspapīros, ieķīlāti aktīvi, operatīvā līzinga darījumi, līgumdarbu piesaistīšana un tamlīdzīgi. Šādu darījumu, kuri nav iekļauti bilancē, materiālā riska un ieguvuma publiskošana būtu jāveic pārskatu vai konsolidēto pārskatu pielikumos. (10) Uzņēmējsabiedrībām, kuru vērtspapīri ir pieņemti tirdzniecībai regulētā tirgū un kurām Kopienā ir reģistrēta juridiskā adrese, jāuzliek par pienākumu nodot atklātībai gada paziņojumu par korporatīvo vadību kā konkrētu un skaidri atpazīstamu vadības ziņojuma nodaļu. Šim pārskatam jānodrošina akcionāriem vismaz viegli pieejama pamatinformācija par faktiski piemēroto korporatīvās vadības praksi, tostarp jebkuru esošo riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu pamatiezīmju aprakstu attiecībā uz finanšu ziņojumu sastādīšanas procesu. Paziņojumā par korporatīvo vadību jāpaskaidro, vai uzņēmējsabiedrība piemēro korporatīvajai vadībai kādus citus, ne tikai valsts tiesību aktu noteikumus neatkarīgi no tā, vai šie noteikumi ir tieši noteikti korporatīvās vadības kodeksā, kam pakļauta uzņēmējsabiedrība, vai kādā citā korporatīvās vadības kodeksā, ko uzņēmējsabiedrība nolēmusi piemērot. Turklāt, ja tas ir svarīgi, lai izprastu uzņēmējsabiedrības attīstību, darbības rezultātus un stāvokli, uzņēmējsabiedrības var arī sniegt vides un sociālo aspektu analīzi. Nav nekādas vajadzības likt uzņēmējsabiedrībām, kuras sastāda konsolidētu gada pārskatu, sastādīt arī atsevišķu paziņojumu par korporatīvās vadības struktūrām un praksi. Taču informācija par grupas izmantoto riska pārvaldības sistēmu un iekšējās kontroles sistēmu ir jāsniedz. (11) Dažādie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, nav obligāti jāattiecina uz viena un tā paša veida uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem. Dalībvalstīm jāspēj atbrīvot Direktīvas 78/660/EEK 11. pantā definētās mazās uzņēmējsabiedrības no šīs direktīvas prasībām, kas attiecas uz saistītām pusēm un ārpusbilances darījumiem. Uzņēmējsabiedrībām, kas savos pārskatos jau tagad publisko informāciju par darījumiem ar saistītajām pusēm saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, nav jāpieprasa publiskot papildu informāciju saskaņā ar šo direktīvu, jo, piemērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, var iegūt patiesu un skaidru priekšstatu par šādu uzņēmējsabiedrību. Šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz paziņojumu par korporatīvo vadību būtu jāpiemēro visām uzņēmējsabiedrībām, tostarp bankām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un emitentiem, kuru vērtspapīri ir pieņemti tirdzniecībai regulētā tirgū un kuriem Kopienā ir reģistrēta juridiskā adrese. Šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz valdes locekļu pienākumiem un saistībām, kā arī sankcijām būtu jāpiemēro visām tām uzņēmējsabiedrībām, kurām piemēro Direktīvu 78/660/EEK un Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem(7), un Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīva 91/674/EEK par apdrošināšanas sabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem(8), kā arī visiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatus saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK. (12) Pašlaik Direktīvā 78/660/EEK paredzēts noteikums reizi piecos gados cita starpā pārbaudīt bilances un neto apgrozījuma maksimālos sliekšņus, kurus dalībvalstis var piemērot, lai noteiktu, kuras uzņēmējsabiedrības var atbrīvot no noteiktām publiskošanas prasībām. Bez šīm reizi piecos gados veicamajām pārbaudēm var būt atbilstīgs arī šo bilances un neto apgrozījuma sliekšņu vienreizējs papildu palielinājums. Dalībvalstīm nav saistību izmantot šos palielinātos sliekšņus. (13) Lai veicinātu pārobežu ieguldījumus un uzlabotu finanšu pārskatu un vadības ziņojumu salīdzināmību visā ES, un stiprinātu sabiedrības uzticību finanšu pārskatiem un ziņojumiem, ir jāuzlabo informācijas publiskošana. Tā kā valstu tiesību akti atšķiras, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt šos mērķus vajadzīgajā apmērā. Šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, grozot grāmatvedības direktīvas un padziļinot likumu saskaņošanu. Tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts tajā pašā pantā, šī direktīva nepieprasa vairāk kā nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus. (14) Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, kā arī 86/635/EEK un 91/674/EEK. (15) Šī direktīva ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši ir atzīti ar Eiropas Savienības pamattiesību hartu. (16) Padomei saskaņā ar 34. pantu Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi jāmudina dalībvalstis savās un Kopienas interesēs pašām sastādīt tabulas, kas pēc iespējas precīzi atspoguļotu mijiedarbību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un tās publiskot, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Direktīvas 78/660/EEK grozīšana Ar šo Direktīvu 78/660/EEK groza šādi: 1. 11. panta pirmo daļu groza šādi:
2. 11. panta trešo daļu groza tā, lai vārdus "direktīva, kas nosaka šo apjomu pārskata, kas noteikts 53. panta 2. punktā, rezultātā", aizvietotu ar "jebkura direktīva, kas nosaka šo apjomu". 3. 27. panta pirmo daļu groza šādi:
4. 27. panta trešo daļu groza tā, lai vārdus "direktīva, kas nosaka šo apjomu pārskata, kas noteikts 53. panta 2. punktā, rezultātā", aizvietotu ar "jebkura direktīva, kas nosaka šo apjomu". 5. Direktīvas 42.a pantam pievieno šādu punktu: "Atkāpjoties no 3. un 4. punkta noteikumiem, dalībvalstis saskaņā ar grozītajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti ar Komisijas 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus*, līdz šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdim var ļaut vai pieprasīt novērtēt finanšu instrumentus un ar tiem saistītās publiskošanas prasības, ko paredz starptautiskie grāmatvedības standarti, kuri ir pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu**. _______________________________ * OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2106/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 16. lpp.). ** OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp. "6. Direktīvas 43. panta 1. punktā iekļauj šādus (7.a) un (7.b) punktus: "(7a) uzņēmējsabiedrības darījumu, kuri nav iekļauti bilancē, veids un mērķis, šo pasākumu finansiālā ietekme uz uzņēmējsabiedrību, ja riski vai ieguvumi, kas rodas no šādiem pasākumiem, ir būtiski un, ciktāl šādu risku vai ieguvumu publiskošana ir vajadzīga uzņēmējsabiedrības finansiālā stāvokļa novērtēšanai. Dalībvalstis var atļaut 27. pantā minētajām uzņēmējsabiedrībām informāciju, kas ir jāpublisko saskaņā ar šo punktu, sniegt tikai par šo pasākumu veidu un mērķi; (7b) darījumi, ko uzņēmējsabiedrība ir veikusi ar saistītām pusēm, tostarp šādu darījumu apmērs, starp saistītajām pusēm pastāvošās saiknes raksturs, kā arī cita informācija par darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu uzņēmējsabiedrības finansiālo stāvokli, ja šie darījumi ir būtiski un nav noslēgti saskaņā ar parastajiem tirgus nosacījumiem. Informāciju par atsevišķiem darījumiem var apkopot pēc to veida, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama atsevišķa informācija, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz uzņēmējsabiedrības finansiālo stāvokli.
Dalībvalstis var neņemt vērā darījumus, ko savā starpā veikuši divi vai vairāki vienas grupas locekļi ar nosacījumu, ka meitasuzņēmumi, kas ir šādā darījumā iesaistītās puses, pilnībā pieder kādam no šiem locekļiem. Jēdzienam "saistītā puse" ir tāda pati nozīme kā starptautiskajos grāmatvedības standartos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002. "7. Iekļauj šādu 46.a pantu: "46.a pants
Dalībvalstis var atļaut saskaņā ar šo pantu sniedzamo informāciju tādā veidā, kāds norādīts 47. pantā, iekļaut atsevišķā ziņojumā, ko publicē kopā ar gada ziņojumu, vai arī gada pārskatā minēt, kur uzņēmējsabiedrības tīmekļa vietnē šo dokumentu var atrast. Atsevišķa ziņojuma gadījumā korporatīvās vadības ziņojumā var iekļaut atsauci uz gada ziņojumu, kurā atrodama saskaņā ar 4. punktu sniedzamā informācija. Šīs direktīvas 51. panta 1. punkta otrā daļa attiecas uz šī panta pirmās daļas 3. un 4. punkta noteikumiem. Kas attiecas uz pārējo informāciju, apstiprinātais revidents pārbauda, vai ir sagatavots korporatīvās vadības ziņojums. Dalībvalstis var atbrīvot no pirmās daļas 1., 2., 5. un 6. punkta noteikumu piemērošanas tās uzņēmējsabiedrības, kas ir laidušas apgrozībā vērtspapīrus, kas nav akcijas un kurus drīkst tirgot regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta izpratnē, ja vien šādas uzņēmējsabiedrības nav laidušas apgrozībā akcijas, kuras tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta nozīmē. _______________________________ * OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ** OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp. "8. Iekļauj šādu 10.A iedaļu: "A IEDAĻA Pienākums un saistības attiecībā uz gada pārskatiem un gada ziņojumu 50.b pants Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējsabiedrības administratīvās, pārvaldes vai uzraudzības struktūru locekļiem ir kolektīvs pienākums nodrošināt, ka gada pārskatu, vadības ziņojumu un gadījumos, kad to publicē atsevišķi, korporatīvās vadības ziņojumu saskaņā ar šīs direktīvas 46.a pantu sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un vajadzības gadījumā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002. Šādas struktūras darbojas atbilstīgi savai kompetencei, ko tām nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem. 50.c pants Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvie un administratīvie akti attiecībā uz saistībām un atbildību tiek piemēroti uzņēmējsabiedrību administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem, kas minēti šīs direktīvas 50.b pantā, vismaz attiecībā uz uzņēmējsabiedrību, ja netiek pildīts 50.b pantā minētais pienākums. "9. Direktīvas 53.a pantu groza šādi:
10. Iekļauj šādu 60.a pantu: "60.a pants Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami par tādu valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajiem sodiem un pasākumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. "11. Direktīvas 61.a pantu groza šādi:
2. pants Direktīvas 83/349/EEK grozīšana Direktīvu 83/349/EEK groza šādi: 1. Iekļauj šādus (7.a) un (7.b) punktus: "(7.a) Jebkuru pasākumu, kuri nav iekļauti konsolidētajā bilancē, veids un mērķis, šo pasākumu finansiālā ietekme, ja riski un ieguvumi, kas rodas šādu pasākumu rezultātā, ir būtiski tiktāl, ciktāl šādu risku un ieguvumu publiskošana ir vajadzīga, lai novērtētu konsolidācijā iekļauto uzņēmumu finansiālo stāvokli kopumā. Darījumi, izņemot grupas iekšējos darījumus, kurus mātes uzņēmums vai citi konsolidācijā iekļautie uzņēmumi veic ar saistītām pusēm, tostarp šādu darījumu apmērs, starp saistītajām pusēm pastāvošās saistības raksturojums, kā arī cita informācija par darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu konsolidācijā iekļauto uzņēmumu finansiālo stāvokli kopumā, ja šie darījumi ir būtiski un nav noslēgti saskaņā ar parastajiem tirgus nosacījumiem. Informāciju par atsevišķiem darījumiem var apkopot pēc darījumu veida, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama atsevišķa informācija, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz konsolidācijā iekļauto uzņēmumu finansiālo stāvokli kopumā. "2. 36. panta 2. punktam pievieno šādu (f) apakšpunktu: "
Ja dalībvalsts atļauj izklāstīt informāciju, kas prasīta Direktīvas 78/660/EEK 46.a panta pirmajā apakšpunktā, atsevišķā ziņojumā, kas publicēts kopā ar vadības ziņojumu veidā, kas izklāstīts šīs direktīvas 47. pantā, informācija, kas sniegta saskaņā ar pirmo daļu, veido arī daļu no šī atsevišķā ziņojuma. Piemēro šīs direktīvas 37. panta 1. punkta otro daļu. _____________________________ * OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp." "3. Iekļauj šādu 3.A iedaļu: "A IEDAĻA Pienākums un saistības attiecībā uz konsolidēto gada pārskatu un konsolidētā gada ziņojuma sastādīšanu 36.a pants Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma, kas sastāda konsolidētos pārskatus un konsolidētos gada ziņojumus, administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības struktūru locekļu kolektīvs pienākums uzņēmuma priekšā ir nodrošināt, ka konsolidētie gada pārskati, konsolidētais gada pārskats un, ja to sniedz atsevišķi, korporatīvais vadības ziņojums saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 46.a pantu ir sagatavoti un publicēti saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un vajadzības gadījumā starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu*. Šādas struktūras darbojas atbilstīgi savai kompetencei, ko tām nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem. 36.b pants Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvos un administratīvos aktus par saistībām un atbildību piemēro administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem, kas minēti šīs direktīvas 36.a pantā, vismaz attiecībā uz uzņēmumiem, kas sastāda konsolidētos pārskatus, ja netiek pildīts 36.a pantā minētais pienākums. ______________________________ * OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp. "4. 41. pantā iekļauj šādu 1.a punktu: "1.a Jēdzienam "saistītā puse" ir tāda pati nozīme kā starptautiskajos grāmatvedības standartos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002. "5. Iekļauj šādu 48. pantu: "48. pants Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami par tādu valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. "3. pants Direktīvas 86/635/EEK grozīšana Ar šo Direktīvu 86/635/EEK groza šādi: 1. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: "Direktīvas 78/660/EEK 2., 3. pants, 4. panta 1., 3. līdz 6. punkts, 6., 7., 13., 14. pants, 15. panta 3. un 4. punkts, 16. līdz 21. pants, 29. līdz 35. pants, 37. līdz 41. pants, 42. panta pirmais teikums, 42.a līdz 42.f pants, 45. panta 1. punkts, 46. panta 1. un 2. punkts, 46.a pants, 48. līdz 50. pants, 50.a, 50.b, 50.c pants, 51. panta 1. punkts un 51.a pants, 56. līdz 59. pants, 60.a, 61. un 61.a pants attiecas uz iestādēm, kas minētas šīs direktīvas 2. pantā, izņemot gadījumus, kad ar šo direktīvu ir noteikts citādi. "4. pants Direktīvas 91/674/EEK grozīšana Ar šo Direktīvu 91/674/EEK groza šādi: 1. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: "Direktīvas 78/660/EEK 2., 3., pants, 4. panta 1., 3. līdz 6. punkts, 6., 7., 13., 14. pants, 15. panta 3. un 4. punkts, 16. līdz 21. pants, 29. līdz 35. pants, 37. līdz 41. pants, 42. pants, 42.a līdz 42.f pants, 43. panta 1. punkta 1. līdz 7.b apakšpunkts un 9. līdz 14. apakšpunkts, 45. panta 1. punkts, 46. panta 1. un 2. punkts, 46.a pants, 48. līdz 50. pants, 50. a, 50.b, 50.c pants, 51. panta 1. punkts, 51.a pants, 56. līdz 59. pants, 60.a, 61. un 61.a pants attiecas uz uzņēmumiem, kas minēti šīs direktīvas 2. pantā, izņemot gadījumus, kad ar šo direktīvu ir noteikts citādi. "5. pants Transponēšana 1. Dalībvalstīm jānodrošina normatīvo un administratīvo aktu stāšanās spēkā, lai, vēlākais, ... (9)izpildītu šīs direktīvas prasības. Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kā izdarīt šādas atsauces. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 6. pants Stāšanās spēkā Direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 7. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. , Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, ceļojot ar gaisa satiksmi ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0047)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0045/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0317/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa satiksmi
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4), tā kā (1) Gaisa satiksmes pakalpojumu vienotajam tirgum jābūt vienlīdz pieejamam visiem iedzīvotājiem. Tātad invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras radījusi invaliditāte, vecums vai jebkādi citi faktori, jābūt tādām pašām iespējām izmantot gaisa satiksmi kā citiem iedzīvotājiem. Invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos, brīvu izvēli un nediskrimināciju kā visiem pārējiem pilsoņiem. Tas attiecas kā uz gaisa satiksmi, tā uz citām dzīves jomām. (2) Tādēļ invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir jāpārvadā un tām nedrīkst atteikt viņu invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, izņemot gadījumus, kad to paredz Kopienas līmenī noteikti drošības apsvērumi. Pirms rezervācijas pieņemšanas no invalīdiem vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām gaisa pārvadātājiem, to aģentiem un ceļojumu rīkotājiem vajadzētu pielikt visas iespējamas pūles, lai pārbaudītu, vai pastāv pamatoti drošības apsvērumi, kuru dēļ šīs personas nevarētu uzņemt attiecīgajos lidojumos. (3) Šī regula nedrīkst ietekmēt citas pasažieru tiesības, ko nosaka Kopienas tiesību akti un jo īpaši Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos(6). Ja viens un tas pats pasākums radītu vienādas kompensācijas vai atkārtotas rezervēšanas tiesības saskaņā ar vienu no šiem tiesību aktiem, kā arī šo regulu, attiecīgajai personai pienāktos izmantot šādas tiesības tikai vienu reizi pēc saviem ieskatiem. (4) Lai invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu izmantot gaisa satiksmi tāpat kā citi iedzīvotāji, gan lidostās, iesaistot nepieciešamos darbiniekus un palīglīdzekļus, gan lidmašīnu salonos vajadzētu nodrošināt šo personu īpašajām vajadzībām atbilstošu palīdzību. Ņemot vērā sociālās integrācijas aspektus, šīm personām vajadzētu saņemt atbalstu bez papildmaksas. (5) Lidostās, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums, invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām cita starpā jāpalīdz nokļūt no noteiktas ierašanās vietas lidostā līdz lidmašīnai un no lidmašīnas līdz noteiktai vietai, no kuras šī persona atstāj lidostu, ieskaitot iekāpšanu un izkāpšanu. Šādas vietas vajadzētu norādīt pie ieejas durvīm terminālu ēkās, pie pasažieru reģistrācijas letēm, vilcienu, piepilsētas vilcienu un metro stacijās un autoostās, taksometru pieturās un citās izkāpšanas vietās, kā arī lidostu automašīnu stāvvietās. Palīdzību vajadzētu organizēt tā, lai izvairītos no pārtraukumiem un kavēšanās, vienlaikus nodrošinot augstus un vienādus standartus visā Kopienā un pēc iespējas labāk izmantojot resursus jebkurā lidostā un saistībā ar jebkuru gaisa pārvadātāju. (6) Lai sasniegtu šos mērķus, par augstas kvalitātes palīdzības nodrošināšanu lidostās būtu jāatbild centralizētai struktūrai. Tā kā lidostu pārvaldes iestādes ir galvenās pakalpojumu sniedzējas lidostās, atbildība par palīdzības sniegšanu kopumā jāuztic šīm iestādēm. (7) Lidostas pārvaldes iestādes pašas var nodrošināt palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ņemot vērā zināmu ceļojumu rīkotāju un gaisa pārvadātāju veiksmīgo darbību, pārvaldes iestādes var arī slēgt nolīgumus ar trešām pusēm par šīs palīdzības sniegšanu, neierobežojot Kopienas tiesību aktu atbilstīgos noteikumus, tostarp valsts iepirkuma noteikumu, piemērošanu. (8) Palīdzība jāfinansē tā, lai izdevumus vienādā mērā segtu visi pasažieri, kas izmanto attiecīgo lidostu, un netiktu veicināta izvairīšanās no invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanas. Visefektīvākais finansēšanas veids varētu būt noteikt maksu visām aviolīnijām, kas izmanto lidostu, atbilstoši pārvadātajam pasažieru skaitam no attiecīgās lidostas un uz to. (9) Tā kā, lai nodrošinātu īpaši to, ka gaisa pārvadātāja iekasētās samaksas ir atbilstīgas palīdzībai, kuru tas sniedz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un ka šīs samaksas netiek izmantotas, lai finansētu pārvaldes iestādes citas darbības kā tikai tās, kas saistītas ar šādas palīdzības nodrošināšanu, šīs maksas vajadzētu apstiprināt un piemērot pilnīgi pārskatāmi. Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvu 96/67/EK par piekļuvi pakalpojumu tirgum uz zemes Kopienas lidostās(7) un īpaši nosacījumus par grāmatvedības nodalīšanu, tādēļ nevajadzētu piemērot gadījumos, kad tas nav pretrunā ar šo regulu. (10) Lai invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām dotu iespēju sekmīgi ceļot, izmantojot gaisa satiksmi, gaisa pārvadātājiem jānodrošina noteikta veida palīdzība lidmašīnā. (11) Organizējot palīdzības pakalpojumus invalīdiem un personām ar ierobežotam pārvietošanās spējām un apmācot darbiniekus, lidostām un gaisa pārvadātājiem vajadzētu ievērot Eiropas Civilās aviācijas konferences ("ECAC") Ētikas kodeksu par cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām apkalpošanu lidostās, kā minēts "ECAC" 30. dokumenta J pielikumā ("ECAC" Ētikas kodekss). (12) Lemjot par jaunu lidostu un terminālu plānojumu, kā arī veicot pārbūvi, pārvaldes iestādēm, ja iespējams, vajadzētu ņemt vērā invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanas spējām vajadzības. Līdzīgi arī gaisa pārvadātājiem vajadzētu, ja iespējams, ņemt vērā šādas vajadzības, pieņemot lēmumus par jaunu un nesen uzlabotu lidmašīnu plānojumu. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(8) ir stingri jāpiemēro, lai garantētu invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām privātās dzīves neaizskaramību un nodrošinātu, ka pieprasītā informācija kalpo tikai šajā regulā noteiktā palīdzības pienākuma īstenošanai un netiek izmantota pret pasažieriem, kuri vēlas izmantot minēto pakalpojumu. (14) Visa informācija, ko sniedz lidmašīnu pasažieriem, jāsniedz arī alternatīvā veidā, lai tā būtu pieejama pasažieriem invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un šai informācijai vajadzētu būt tādā pašā valodā, kādā to iespējams saņemt citiem pasažieriem. (15) Gadījumos, kad tiek sabojāti vai nozaudēti ratiņkrēsli vai citi pārvietošanās palīglīdzekļi un palīdzības ierīces, tos pārvietojot lidostā vai pārvadājot lidmašīnā, pasažierim, kam pieder šis aprīkojums, ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar starptautiskajiem, Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem. (16) Invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas uzskata, ka šī regula netiek ievērota, vajadzētu šim jautājumam pievērst lidostas pārvaldes iestādes vai, atbilstīgā gadījumā, attiecīgā gaisa pārvadātāja uzmanību. Ja invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām negūst atsaucību šādā veidā, viņš vai viņa var iesniegt sūdzību atbilstīgās dalībvalsts šajā sakarā norādītajā iestādē vai iestādēs. (17) Sūdzības par palīdzību lidostās vajadzētu adresēt valsts iestādei vai iestādēm, kuras norādījusi tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas lidosta. Sūdzības par gaisa pārvadātāja sniegto palīdzību vajadzētu adresēt valsts iestādei vai iestādēm, kuras norādījusi dalībvalsts, kura izsniegusi gaisa pārvadātāja licenci. (18) Regulas mērķus, proti, nodrošināt visās dalībvalstīs augstu un vienādu aizsardzības un palīdzības līmeni un to, ka vienota tirgus apstākļos ekonomikas pārstāvji darbojas, ievērojot saskaņotus nosacījumus, dalībvalstis nevar pietiekami nodrošināt, un tādēļ darbības apjoma un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas paredzēts minētajā pantā, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai. (19) Dalībvalstīm jāparedz soda sankcijas, kas jāpiemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek piemērotas. Sankcijām, kuras varētu iekļaut kompensācijas izmaksas attiecīgajām personām, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām. (20) Dalībvalstīm jāuzrauga un jānodrošina šīs regulas piemērošana un jāizraugās piemērota iestāde šādu izpildes funkciju veikšanai. Minētā uzraudzība nedrīkst ietekmēt invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības vērsties tiesā ar prasību saņemt likumīgu atlīdzību saskaņā ar attiecīgās valsts procedūrām. (21) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. 22) 1987. gada 2. decembrī Londonā tika panākta vienošanās starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti par pasākumiem labākai sadarbībai attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu, un abu valstu ārlietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju. Šie pasākumi vēl netiek īstenoti. IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Mērķis un darbības joma 1. Ar šo regulu nosaka kārtību invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām aizsardzībai un palīdzībai, ja tās ceļo, izmantojot gaisa satiksmi, lai aizsargātu šīs personas pret diskrimināciju un nodrošinātu, ka tās saņem palīdzību. 2. Šīs regulas nosacījumi attiecas uz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras izmanto vai vēlas izmantot komerciālo pasažieru gaisa satiksmes pakalpojumus, atstājot lidostu, šķērsojot to tranzītā vai ierodoties tajā, ja šī lidosta atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums. 3. Papildus arī 3., 4. un 10. pantu piemēro pasažieriem, kas izlido no trešās valsts lidostas uz lidostu kādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums, ja attiecīgo reisu apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir Kopienas pārvadātājs. 4. Šī regula neietekmē pasažieru tiesības, ko nosaka Direktīva 90/314/EEK un Regula (EK) Nr. 261/2004. 5. Ciktāl šīs regulas noteikumi būtu konfliktā ar Direktīvas 96/67/EK noteikumiem, piemēro šo regulu. 6. Tiek uzskatīts, ka šīs regulas attiecināšana uz Gibraltāra lidostu neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes juridisko nostāju strīdā par teritorijas, kurā atrodas lidosta, suverenitāti. 7. Šīs regulas attiecināšana uz Gibraltāra lidostu ir atlikta līdz brīdim, kad tiks piemēroti pasākumi, kas ir iekļauti kopīgajā deklarācijā, ko 1987. gada 2. decembrī parakstīja Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes ārlietu ministri. Spānijas un Apvienotās Karalistes valdības paziņos Padomei datumu, kad tās sāks piemērot šos pasākumus. 2. pants Definīcijas
3. pants Pārvadāšanas atteikuma novēršana
4. pants Atkāpes, īpaši nosacījumi un informēšana par to piemērošanu 1. Neierobežojot 3. panta noteikumus, gaisa pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojuma rīkotājs var atteikties apstiprināt rezervāciju vai iekāpšanu invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, par iemeslu minot invaliditāti vai ierobežotas pārvietošanās spējas, tikai:
Atsakoties pieņemt rezervāciju a) vai b) punkta 1. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, gaisa pārvadātājam, tā aģentam vai ceļojumu rīkotājam jāpieliek pienācīgas pūles, lai attiecīgajai personai piedāvātu pieņemamu alternatīvu. Invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurai aizliedza iekāpt lidmašīnā viņas invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ un personai, kas pavada šo personu, piemērojot šī panta 2. punktu piedāvā tiesības saņemt atlīdzību vai maršruta maiņu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 8. pantu. Izvēles tiesības uz lidojumu atpakaļ vai maršruta maiņu ir atkarīgas no tā, vai izpildīti visi drošības nosacījumi. 2. Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst 1. punkta 1. apakšpunkta a) daļā minētajiem, gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojumu rīkotājs var prasīt, lai invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada kāda persona, kura spēj sniegt šim invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām nepieciešamo palīdzību. 3. Gaisa pārvadātājs vai tā aģents saprotamā veidā un vismaz tajās pašās valodās, kurās tie pieejami citiem pasažieriem, atklāti uzrāda drošības noteikumus, ko tas piemēro, pārvadājot invalīdus un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī noteikumus, kas ierobežo šādu personu vai viņu pārvietošanās palīglīdzekļu pārvadāšanu lidaparāta izmēru dēļ. Ceļojuma rīkotājs uzrāda minētos drošības noteikumus un ierobežojumus lidojumiem, kas ietilpst kompleksos ceļojumos, kompleksās brīvdienās un kompleksās ekskursijās, kuras tas organizē, pārdod vai piedāvā. 4. Ja gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojuma rīkotājs izdara izņēmumu atbilstoši 1. vai 2. punktam, tas nekavējoties informē invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem. Gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojuma rīkotājs piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir veikts attiecīgs pieprasījums, rakstveidā dara šos iemeslus zināmus invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām. 5. pants Ielidošanas un izlidošanas vietu ierādīšana Sadarbojoties ar lidostas lietotājiem, ar Lidostas lietotāju komitejas, ja tāda ir izveidota, un invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārstāvības organizāciju starpniecību lidostas administrācija, ņemot vērā vietējos apstākļus, lidostas robežās vai lidostas administrācijas tieši kontrolētā vietā gan lidostas ēku iekšpusē, gan ārpusē ierāda ielidošanas un izlidošanas vietas, kur invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var bez grūtībām paziņot par ierašanos lidostā un lūgt palīdzību. Šīs ielidošanas un izlidošanas vietas, kuras lidostas administrācija ierādījusi cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, par ko liecina atbilstošas norādes, saprotamā veidā sniedz būtiskāko informāciju par lidostu. 6. pants Informācijas nosūtīšana 1. Gaisa pārvadātāji, to aģenti un ceļojuma rīkotāji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ikvienā savā tirdzniecības vietā, arī tajās, kas nodrošina pārdošanu pa telefonu un pārdošanu internetā, to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums, varētu saņemt paziņojumus, ka invalīdiem vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir nepieciešama palīdzība. 2. Tiklīdz gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojuma rīkotājs 7. panta 1. punktā noteiktajā termiņā saņem paziņojumu, ka ir nepieciešama palīdzība, tas vismaz 36 stundas pirms paziņotā reisa izlidošanas laika attiecīgo informāciju nosūta:
Visos pārējos gadījumos gaisa pārvadātājs vai ceļojuma rīkotājs nosūta informāciju iespējami īsā laikā. 3. Iespējami īsā laikā pēc reisa lidmašīnas izlidošanas apkalpojošais gaisa pārvadātājs informē galamērķa lidostas administrāciju, ja šī lidosta atrodas dalībvalsts teritorijā, kurai piemērojams Līgums, par to, cik ar šo reisu lidojošiem invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir vajadzīga I pielikumā precizētā palīdzība, un par to, kāda veida palīdzība ir nepieciešama. 7. pants Tiesības saņemt palīdzību lidostās 1. Kad invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām ierodas lidostā, lai turpinātu ceļojumu ar gaisa satiksmi, lidostas administrācija ir atbildīga par I pielikumā precizētās palīdzības nodrošināšanu tā, lai attiecīgā persona varētu izlidot ar reisu, uz kuru šī persona ir rezervējusi vietu, ar nosacījumu, ka gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojuma rīkotājs par attiecīgās personas īpašajām vajadzībām ir ticis informēts 48 stundas pirms paziņotā reisa izlidošanas laika. Šī informācija attiecas arī uz lidojumu atpakaļ, ja viens gaisa pārvadātājs ir nolīgts gan lidojumam turp, gan lidojumam atpakaļ. 2. Ja nepieciešama īpaši apmācīta suņa-pavadoņa palīdzība, tam nodrošina vietu ar nosacījumu, ka attiecīgs paziņojums ir nosūtīts gaisa pārvadātājam, tā aģentam vai ceļojuma rīkotājam saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē suņu-pavadoņu pārvadāšanu ar lidmašīnu, ja šādi tiesību akti ir spēkā. 3. Ja 1. punktā minētais paziņojums nav sniegts, lidostas pārvaldes iestāde iespēju robežās sniedz I pielikumā precizēto palīdzību tā, lai attiecīgā persona varētu izlidot ar reisu, uz kuru šai personai ir rezervācija. 4. Noteikumus, kas minēti 1. punktā, piemēro ar nosacījumu, ka:
5. Ja invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām tranzītā šķērso lidostu, kurai piemērojama šī regula, vai ja gaisa pārvadātājs vai ceļojuma rīkotājs pārceļ reisu, uz kuru šī persona ir rezervējusi vietu, lidostas administrācija ir atbildīga par I pielikumā precizētās palīdzības nodrošināšanu tā, lai attiecīgā persona varētu izlidot ar reisu, uz kuru šī persona ir rezervējusi vietu. 6. Invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām ar gaisa satiksmi ierodoties lidostā, kurai piemērojama šī regula, lidostas administrācija sniedz I pielikumā precizēto palīdzību tā, lai attiecīgā persona varētu nokļūt 5. pantā minētajā izlidošanas vietā. 7. Palīdzība, kuru sniedz, cik vien iespējams, atbilst katra pasažiera īpašajām vajadzībām. 8. pants Atbildība par palīdzību lidostās 1. Lidostas administrācijas pienākums ir nodrošināt, lai I pielikumā precizētā palīdzība invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek sniegta bez papildu maksas. 2. Lidostas administrācija var pati sniegt šādu palīdzību. Pildot pienākumu un vienmēr nodrošinot atbilstību 9. panta 1. punktā minētajiem kvalitātes standartiem, lidostas administrācija var izvēlēties slēgt līgumus par palīdzības sniegšanu ar vienu vai vairākām citām pusēm. Sadarbojoties ar lidostas lietotājiem, ar Lidostas lietotāju komitejas starpniecību, ja tāda ir izveidota, lidostas administrācija var slēgt vienu vai vairākus šādus līgumus pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, arī gaisa pārvadātāja lūguma, un ņemot vērā attiecīgajā lidostā pieejamos pakalpojumus. Noraidot šādu lūgumu, lidostas administrācija rakstveidā sniedz pamatojumu. 3. Lai nodrošinātu šai palīdzībai finansējumu, lidostas administrācija var nediskriminējošā veidā noteikt īpašu maksu gaisa pārvadātājiem, kuri izmanto attiecīgo lidostu. 4. Šī īpašā maksa ir pamatota, samērojama ar izmaksām, pārraugāma, un to nosaka lidostas administrācija sadarbībā ar lidostas lietotājiem, kurus pārstāv Lidostas lietotāju komiteja, ja tāda ir izveidota, vai jebkura cita kompetenta struktūrvienība. Maksu proporcionāli sedz gaisa pārvadātāji, kas izmanto lidostu, atbilstoši visu to pasažieru kopējam skaitam, kurus katrs no tiem pārvadā no lidostas un uz to. 5. Lidostas administrācija atbilstoši pašreizējai komercdarbības praksei nodrošina atsevišķu uzskaiti darbībām, kuras tā veic saistībā ar palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un atsevišķu uzskaiti pārējām darbībām. 6. Lidostas administrācija ar Lidostas lietotāju komitejas , ja tāda ir izveidota, vai jebkuras citas kompetentas struktūrvienības starpniecību sniedz lidostas lietotājiem, kā arī vienai vai vairākām 14. pantā minētajām īstenošanas iestādēm revidentu apstiprinātu gada pārskatu par saņemtajiem maksājumiem un izdevumiem, kas veikti saistībā ar palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. 9. pants Palīdzības kvalitātes standarti 1. Izņemot lidostas, kurās komercpārvadājumu pasažieru skaits gadā ir mazāks par 150 000, lidostas administrācija, sadarbojoties ar lidostas lietotājiem, ar Lidostas lietotāju komitejas, ja tāda ir izveidota, un ar to organizāciju starpniecību, kas pārstāv pasažierus-invalīdus un pasažierus ar ierobežotām pārvietošanās spējām, nosaka kvalitātes standartus I pielikumā precizētajai palīdzībai un norāda, kādi resursi jāizmanto, lai tos sasniegtu. Nosakot minētos standartus, jāņem vērā starptautiski atzīta politika un ētikas kodekss, kas attiecas uz ceļojumu atvieglošanu invalīdiem vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, īpaši Ētikas kodekss par personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām apkalpošanu lidostās, kā noteikts "ECAC" Ētikas kodeksā. Lidostas administrācija savus kvalitātes standartus dara zināmus atklātībai. 2. Gaisa pārvadātājs un lidostas pārvaldes iestāde var vienoties, ka pasažieriem, ko attiecīgais gaisa pārvadātājs pārvadā no lidostas un uz to, pārvaldes iestāde nodrošina augstākas kvalitātes atbalstu nekā to paredz 1. punktā minētie standarti vai papildus I pielikumā precizētajai palīdzībai sniedz arī citus pakalpojumus. Šajos gadījumos finansējuma nodrošināšanai pārvaldes iestāde bez 8. panta 3. punktā minētās maksas var attiecīgajam gaisa pārvadātājam noteikt papildu maksu, kurai jābūt pārskatāmai, samērojamai ar izmaksām un noteiktai pēc konsultācijas ar attiecīgo gaisa pārvadātāju. 10. pants Palīdzība, ko sniedz gaisa pārvadātājs Gaisa pārvadātājs bez papildu maksas sniedz II pielikumā precizēto palīdzību invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kura, izmantojot gaisa satiksmi, dodas ceļā, ierodas vai tranzītā šķērso lidostu, kurai piemērojama šī regula, ja konkrētā persona izpilda 7. panta 1., 2. un 4. punktā minētos nosacījumus. 11. pants Apmācība
12. pants Kompensācija par bojātiem vai nozaudētiem ratiņkrēsliem, citiem pārvietošanās palīglīdzekļiem un palīdzības ierīcēm Ja, pārvietojot lidostā vai pārvadājot lidmašīnā, tiek bojāti vai nozaudēti ratiņkrēsli vai citi pārvietošanās palīglīdzekļi un palīdzības ierīces, pasažierim, kuram pieder šis aprīkojums, ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar starptautiskajiem, Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem. 13. pants Atteikšanās no saistību izpildes izslēgšana Šajā regulā noteiktās saistības attiecībā uz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nedrīkst ierobežot vai atcelt. 14. pants Īstenošana 1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas īstenošanu attiecībā uz lidojumiem no lidostām, kuras atrodas tās teritorijā, un lidojumiem uz šādām lidostām. Šī iestāde vajadzības gadījumā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas invalīdu un to pasažieru tiesības, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, arī atbilstību 9. panta 1. punktā minētajiem kvalitātes standartiem. Dalībvalstis informē Komisiju par izraudzīto iestādi. 2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, lai viena vai vairākas saskaņā ar 1. punktu izraudzītās īstenošanas iestādes nodrošina arī 8. panta, tostarp maksājumiem piemērojamo noteikumu, apmierinošu izpildi, lai novērstu negodīgu konkurenci. Šim nolūkam tās var izraudzīties arī īpašu iestādi. 3. Sūdzības par šīs regulas noteikumu iespējamu pārkāpumu var iesniegt vienai vai vairākām saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm vai jebkurai citai dalībvalsts izraudzītai kompetentajai iestādei. 4. Dalībvalsts iestāde, kura saņēmusi sūdzību, kas ietilpst citas dalībvalsts atbildīgās iestādes kompetencē, nosūta konkrēto sūdzību šīs citas dalībvalsts iestādei. 5. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu invalīdus un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām par tiesībām, kas viņiem šai regulā ir paredzētas, un par iespēju iesniegt sūdzību vienai vai vairākām izraudzītajām iestādēm. 15. pants Sankcijas Dalībvalstīm jāparedz noteikumi par soda sankcijām, kas jāpiemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek piemērotas. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis informē Komisiju par paredzētajām sankcijām un nekavējoties ziņo par jebkurām turpmākām izmaiņām šajos noteikumos. 16. pants Ziņojums Komisija vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un tās izpildes rezultātiem. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu projektus, kas paredz detalizētāku šīs regulas nosacījumu īstenošanu vai tās pārskatīšanu. 17. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Šo regulu piemēro ...(10), izņemot 3. un 4. pantu, ko piemēro ...(11)*. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. , Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā - priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS Palīdzība, par kuru ir atbildīga lidostu administrācija
Ja invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām palīdz pavadoša persona un ja tas tiek pieprasīts, šai personai ir jāļauj sniegt invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām nepieciešamo palīdzību lidostā un iekāpjot un izkāpjot no lidmašīnas. Rūpes par visiem nepieciešamajiem pārvietošanās palīglīdzekļiem lidostā, ieskaitot tādus palīglīdzekļus kā elektriskie ratiņkrēsli (par šādu vajadzību brīdinot četrdesmit astoņas stundas iepriekš un ņemot vērā, ka lidmašīnā tiem var nepietikt vietas, un saskaņā ar atbilstošiem tiesību aktiem, ko piemēro bīstamām precēm). Bojātu vai nozaudētu pārvietošanās palīglīdzekļu pagaidu aizstāšana, atzīstot, ka tos ne vienmēr ir iespējams aizstāt tieši ar tādiem pašiem palīglīdzekļiem. Vajadzības gadījumā rūpes par īpaši apmācītiem suņiem-pavadoņiem (lidostā). Ar nokļūšanu uz attiecīgo reisu saistītas informācijas sniegšana piemērotā veidā. II PIELIKUMS Palīdzība, ko sniedz gaisa pārvadātāji Īpaši apmācītu suņu-pavadoņu pārvadāšana salonā atbilstīgi attiecīgās valsts noteikumiem. Papildus medicīniskajiem palīglīdzekļiem ne vairāk kā divu pārvietošanās palīglīdzekļu pārvadāšana katram invalīdam vai pasažierim ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ieskaitot elektriskos ratiņkrēslus (par šādu vajadzību brīdinot četrdesmit astoņas stundas iepriekš un ņemot vērā, ka lidmašīnā tiem var nepietikt vietas, un saskaņā ar atbilstošiem tiesību aktiem, ko piemēro bīstamām precēm). Ar attiecīgo reisu saistītās būtiskās informācijas sniegšana saprotamā veidā. Visu saprātīgi nepieciešamo pasākumu veikšana pēc attiecīga lūguma, lai nodrošinātu, ka sēdvieta atbilst katra invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām īpašajām vajadzībām, ja to atļauj drošības noteikumi un ir pieejama vieta. Palīdzība, vajadzības gadījumā nodrošinot nokļūšanu tualetes telpās. Ja invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējam palīdz pavadoša persona, gaisa pārvadātājs veiks visus saprātīgi nepieciešamos pasākumus, lai šai personai ierādītu sēdvietu līdzās invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pasākumi to valstu atbalstam, kas parakstījušas protokolu par cukuru ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0266)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 179. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0210/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0281/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. uzskata, ka kopējais finansējums ir savietojams ar finanšu plāna 4. izdevumu kategorijas maksimālo robežu tikai tad, ja tas ievēro kopējo 4. izdevumu kategorijas finansējuma risinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma noteikumiem par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(2); 3. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; 4. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005, ar ko ievieš papildu pasākumus cukura protokola valstīs, kuras ietekmē ES cukura režīma reforma
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3), tā kā: (1) ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma(4) ietvaros Eiropas Kopiena atbalsta ĀKK valstis to centienos samazināt nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un atzīst preču nozaru nozīmību un ar to saistītos protokolus. (2) Cukura tirgus vienotās organizācijas noteikumi, kas noteikti ar Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001(5), tiks pārskatīti, ņemot vērā likumdošanas priekšlikumus, ko Komisija iesniedza Padomei. (3) Saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma V pielikumā pievienoto cukura protokolu dažas ĀKK valstis eksportē cukuru uz ES tirgu. Reforma nozīmīgi mainīs to tirgus apstākļus. (4) Cukura protokola valstu pielāgošanās process jaunajiem tirgus nosacījumiem dažām no šīm valstīm būs sarežģīts, ņemot vērā cukura nozares sociāli ekonomisko nozīmību, kā arī daudzfunkcionālo lomu un atkarības pakāpi no ES tirgus. (5) Savā paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par ilgtspējīga lauksaimniecības modeļa Eiropai pilnveidošanu ar kopējās lauksaimniecības politikas ‐ cukura sektora reformu ‐ palīdzību Komisija apņēmās atbalstīt cukura protokola valstu pielāgošanās procesu un noteica palīdzības priekšlikumu principus darbinieku darba dokumentā par rīcības plānu par pilnveidošanas pasākumiem cukura protokola valstīm, kuras ietekmēja ES cukura režīma reforma. šo darba dokumentu apsprieda ar cukura protokola valstīm. (6) Ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas drīz atbalstīt cukura protokola valstis, lai palielinātu sekmīgas pielāgošanās iespējas jaunajiem nosacījumiem, papildinot esošo palīdzību. (7) Tapēc ir nepieciešams piešķirt cukura protokola valstīm finanšu un tehnisko palīdzību, ieskaitot, vajadzības gadījumā, budžeta atbalstu, papildus tam, ko piedāvā ĀKK un AK Partnerattiecību nolīguma ietvaros, lai tās varētu piemēroties jaunajiem tirgus nosacījumiem, šādi tiktu piedāvāts plašs atbalsts, ņemot vērā situāciju daudzveidību valstīs un atsevišķā valstī. Tam jāietver cukurniedru nozares konkurētspējas uzlabošana, alternatīvu ekonomisko darbību attīstība un plašāka smago sociālo, vides un ekonomisko seku, kuras izraisīja cukura nozares ieguldījuma samazināšanās tautsaimniecībā, ierobežošana ar atbilstīgu līdzekļu palīdzību, vai vairāki no šiem atbalsta veidiem. (8) Tā kā palīdzībai jāatspoguļo noteikti pielāgošanās centieni, ko kā reformas rezultātu prasa katrs no šiem ĀAK piegādātājiem, jānosaka objektīvi kritēriji, lai noteiktu šādas palīdzības apmēru. (9) Šāda palīdzība ir jāpiešķir vienam gadam, ar turpmāku atbalsta pieejamību līdz 2013. gadam, izmantojot attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumentu sadarbībai. (10) Veicamās rīcības mērķi, proti, veikt papildu pasākumus to cukura protokola valstu pielāgošanās procesam, kuras ietekmējusi ES cukura reforma, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, un tādēļ, ņemot vērā ieteiktās darbības mērogu un iedarbību, to var sekmīgāk sasniegt Kopienas līmenī saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo regulu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai. 11) šīs regulas īstenošanai vajadzīgi pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(6), IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants Priekšmets 1. Ar šo tiek izveidota finanšu un tehniskās palīdzības shēma, ja nepieciešams, ieskaitot budžeta atbalstu, lai papildinātu cukura protokola valstu pielāgošanās procesu, saskaroties ar cukura tirgus jaunajiem nosacījumiem cukura tirgus kopējās organizācijas turpmākās reformas ietvaros. 2. Ņemot vērā 11. panta 3. daļu, šo shēmu īsteno 2006. gadā. 2. pants Definīcijas
3. pants Tiesības uz palīdzību un procedūra 1. Cukura protokola valstis ir tiesīgas uz finanšu un tehnisku palīdzību, ja nepieciešams, ieskaitot budžeta atbalstu. 2. Finanšu un tehnisko palīdzību piešķir katrai cukura protokola valstij, kura to prasa. Finanšu un tehniskās palīdzības pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā ... (7). 3. Pieprasījumus balsta uz valsts noteiktu vairāku gadu visaptverošu pielāgošanās stratēģiju saskaņā ar 4. pantu, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām. Vairāku gadu pielāgošanās stratēģija varēs ietvert jau uzsāktas darbības, kā arī jau izpildītu sociālo plānu esošās un gaidāmās finansiālās sekas, ar nosacījumu, ka šīs darbības un attiecīgie sociālie plāni ir nepārprotami virzīti uz mērķiem, kuri noteikti 4. panta 1. punktā. 4. Cukura protokola valstīs, kuras iesniegušas prasību, kas nebalstās uz vairāku gadu visaptverošu pielāgošanās stratēģiju, vienīgi 2006. gadā ir tiesības uz finanšu un tehnisku palīdzību, lai veicinātu šādas stratēģijas izstrādi. 4. pants Vairāku gadu pielāgošanās stratēģija 1. Vairāku gadu pielāgošanās stratēģija īsteno vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:
2. Stratēģijā vismaz nosaka izraudzītos mērķus, pieeju un līdzekļus, kas nepieciešami to sasniegšanai, dažādu ieinteresēto personu atbildību un finanšu plānu stratēģijas īstenošanai. Tajā ietver ilgtspējības novērtējumu, ņemot vērā pašreizējos un turpmākos tirgus apstākļus, sociālos un vides nosacījumus. Tā atspoguļo tās atbilstību vispārējām valsts attīstības stratēģijām un pasākumus attiecībā uz nabadzības apkarošanu. 3. Vairāku gadu stratēģijas ietvaros nosaka īpašu palīdzības plānu 2006. gadam. Izstrādājot šo plānu, īpaša uzmanība ir jāpievērš:
5. pants Komisijas pasākumi 1. Pēc konsultācijām ar attiecīgo valsti vairāku gadu pielāgošanās stratēģiju pieņem saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru un saskaņā ar 4. pantu. 2. Īpaši tiks novērtēta katras cukura protokola valsts individuālā situācija. Valstīm, kurās būs politiskās krīzes situācija, kas nebūs saistīta ar cukura nozares attīstību, palīdzības piešķiršana saskaņā ar šo regulu notiks, balstoties uz katra atsevišķa gadījuma izvērtēšanu, ko veiks Komisija. 3. Palīdzību cukura protokola valstīm, kurām nav vairāku gadu pielāgošanās stratēģijas, 2006. gadā sniegs, pamatojoties uz gada darba programmu, kura pieņemta atbilstoši 7. pantā noteiktajai procedūrai. 4. Palīdzība, kas paredzēta saskaņā ar šo regulu, ne tikai papildina, bet arī palielina palīdzību, kas tiek sniegta saskaņā ar citiem attīstības sadarbības instrumentiem. 6. pants Īstenošanas pasākumi Saskaņā ar šo regulu finansētos pasākumus īsteno saskaņā ar paredzētajiem vispārējiem noteikumiem Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs), kas piemērojama Eiropas Kopienas vispārējam budžetam(8). Uz pārvaldības procedūru īpaši attiecas Finanšu regulas 53. panta 1.a punkts un 2. punkts un 36. pants Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris)(9) par Regulas Nr. 1605/2002 īstenošanas noteikumiem. 7. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz attīstības komiteja, kas ir kompetenta ģeogrāfiskajos jautājumos. 2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas. Pilnībā jāievēro Eiropas Parlamenta tiesības regulāri saņemt informāciju saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu. 3. Komiteja pieņem tās reglamentu. 8. pants Kopējā summa Finansējuma summa regulas īstenošanai 2006. gadā ir EUR 40 000 000. 9. pants Kopējās summas sadalījums 1. No kopējās summas, kura ir pieejama šīs regulas spēkā esības gadā, Komisija nosaka maksimālo pieejamo summu katrai cukura protokola valstij 3. panta 3. punktā un 4. panta 3. punktā minēto darbību finansēšanai, balstoties uz katras valsts vajadzībām, jo īpaši saistītām ar reformas īstenošanas ietekmi uz cukura nozari attiecīgajā valstī un cukura nozares nozīmību ekonomikā. Sadales kritēriju novērtējumu balsta uz datiem par ražām līdz 2004. gadam. 2. Papildu instrukcijas, kas attiecas uz kopējās summas sadali starp cukura protokola valstīm, nosaka Komisija, rīkojoties saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru. 3. Finansējuma summa 3. panta 4. punktā minētās finanšu un tehniskās palīdzības īstenošanai, lai veicinātu vairāku gadu stratēģijas izstrādāšanu, ir EUR 300 000. 4. Indikatīva summa 3 % apmērā no kopējās summas tiks izmantota, lai apmaksātu cilvēkresursus un materiālresursus, kas nepieciešami efektīvai administrēšanai un palīdzības pārraudzībai. 10. pants Kopienas finanšu interešu aizsardzība 1. Ikviens nolīgums, kas izriet no šīs regulas, ietver noteikumus, kas nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību, it īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95(10), Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(11) un Regulu (EK) Nr. 1073/1999(12). 2. Ar nolīgumiem viennozīmīgi piešķir tiesības Komisijai un Revīzijas palātai veikt jebkura līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja, kas saņēmis Kopienas līdzekļus, dokumentu revīziju un darbību pārbaudi uz vietas. Komisijai ir arī īpašas pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas un pārbaudi, kā tas paredzēts Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96. 3. Visi līgumi, kuri noslēgti saistībā ar palīdzības īstenošanu, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas tiesības saskaņā ar 2. punktu līguma izpildes laikā un pēc tā. 11. pants Derīguma termiņš 1. Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2. To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim. To turpina piemērot tiesību aktiem un saistībām attiecībā uz 2006. budžeta gada īstenošanu. 3. Ja attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instruments nestājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, šīs regulas spēkā esamību pagarina līdz laikam, kad stājas spēkā minētais instruments. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. , Eiropas Parlamenta vārdā ─ Padomes vārdā ─ priekšsēdētājs priekšsēdētājs Pielikums Cukura protokola valstis, kas minētas 2. pantā 1. Barbadosa 2. Beliza 3. Gajāna 4. Jamaika 5. Sentkitsa-Nevisa 6. Trinidāda un Tobāgo 7. Fidži 8. Kongo Rebublika 9. Kotdivuāra 10. Kenija 11. Madagaskara 12. Malāvija 13. Maurīcija 14. Mozambika 15. Svazilenda 16. Tanzānija 17. Zambija 18. Zimbabve
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| EEK un Seišelu Salu zvejas nolīguma protokols * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes regulas priekšlikumu (KOM(2005)0421)(1), – ņemot vērā EK līguma 37.pantu un 300. panta 2. punktu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0321/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51.pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0385/2005), 1. apstiprina grozīto Padomes lēmuma priekšlikumu un apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Seišelu Salu Republikas valdībai un parlamentam.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kopējās zivsaimniecības politika un jūras tiesības * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0117)(1), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0131/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0340/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. nosaka, ka regulas priekšlikumā norādītās apropriācijas ir tikai vispārīga ievirze, līdz tiks panākta vienošanās par finanšu plānu 2007. un turpmākajiem gadiem; 3. aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 4. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 5. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā paredz būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 6. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Finanšu palīdzības piešķiršana Gruzijai* |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0571)(1) – ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0407/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 134. pantu, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 4. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| |||||||
| Komisijas likumdošanas un darba programmu |
| |||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu par tās likumdošanas un darba programmu 2006. gadam "Eiropas potenciāla pilnīga atraisīšana" (KOM(2005)0531), – ņemot vērā Reglamenta 33. pantu un 103. panta 2. punktu, A. tā kā ikgadējā likumdošanas un darba programma ir nepieciešams instruments, kas ļauj Eiropas Savienībai koncentrēt uzmanību uz šādu tās stratēģisko pamatmērķu sasniegšanu: labklājības, solidaritātes un drošības veicināšana Eiropā un ES nozīmes pastiprināšana starptautiskā mērogā; B. tā kā ciešāka koordinācija un sadarbība starp Eiropas Savienības iestādēm un Eiropadomes lielāka spēja nodrošināt ticamāku Eiropas Savienības jautājumu politisko vadību ir priekšnoteikumi tam, lai ES veiksmīgi pildītu savus stratēģiskos uzdevumus un kļūtu tuvāka pilsoņiem; C. tā kā 2006. gads būs izšķiroši nozīmīgs, no vienas puses, Eiropas projekta institucionālajai nākotnei, un, no otras puses, Lisabonas mērķu izpausmei faktos; D. tā kā ir jāuzlabo Savienības likumdošanas, reglamentēšanas un administrēšanas kvalitāte un šajā nolūkā efektīvi jāizskata visu ‐ gan jau izstrādāto, gan vēl tikai plānoto ‐ Komisijas tiesību aktu priekšlikumu atbilstība no paredzēto pasākumu izmaksu, to ietekmes uz konkurētspēju, nepieciešamības ievērot subsidiaritātes principu un samazināt birokrātiju, Politiskās prioritātes 1. atbalsta Komisija likumdošanas un darba programmas 2006. gadam vispārējo ievirzi, jo pilnībā piekrīt, ka vislabākais veids, kā Eiropai risināt globalizācijas radītos uzdevumus un sasniegt stratēģiskos mērķus, ir tās potenciāla pilnīga atbrīvošana un kopējo vērtību veicināšana gan mājās, gan pasaulē; aicina ES un dalībvalstu iestādes atbilstīgi savai kompetencei un pienākumiem dod pilnīgu ieguldījumu šajā programmā; Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja 2. atzinīgi vērtē būtisko nozīmīgumu, kas Komisijas prioritāšu vidū piešķirts izaugsmes un nodarbinātības vecināšanai, kā arī uzsvaram uz Eiropas ekonomikas modernizāciju; uzsver būtisko nozīmi, kāda ir pārskatītās Lisabonas stratēģijas īstenošanai gan dalībvalstu, gan Kopienas līmenī, kā arī nepieciešamību attīstīt cilvēkresursus, zināšanas, jauninājumus un pētniecību; Saiknes starp Eiropu un tās pilsoņiem nodibināšana ‐ debates par Eiropas nākotni 3. uzstāj, ka steidzami jāpanāk efektīvāka komunikācija starp Eiropu un tās pilsoņiem, un aicina Komisiju veikt papildu pasākumus, lai novērstu "komunikācijas deficītu", un palielināt pilsoņu uzticību Eiropas projektam, it īpaši, nodemonstrējot viņiem Eiropas pievienoto vērtību ikdienas dzīvē; 4. atzinīgi vērtē Komisijas plānu "D" demokrātijas, dialoga un debašu veicināšanai (KOM(2005)0494), tomēr aicina īstenot pienācīgi koordinētu iestāžu kampaņu un stratēģiju, kas atvieglotu Eiropas Konstitūcijas ātru pieņemšanu, kura pamatotos uz Konstitucionālā līguma pašreizējo projektu, ko ratificējušas vairāk nekā puse dalībvalstu, kuras pārstāv vairāk nekā 50% no Savienības iedzīvotājiem; Finanšu plāns 5. uzstāj, ka ar finanšu plānu 2007.–2013. gadam jānodrošina pamats stipras Eiropas Savienības turpmākai attīstībai, un sagaida, ka Komisija aizstāvēs savu nostāju, kas paredz, ka finanšu plānam jābūt noteiktam tādā apjomā, kurš ir pietiekams ES politikas prioritāšu finansēšanai; 6. neatlaidīgi uzsver, ka 2006. gadā pieņems vairāk nekā 40 daudzgadu programmas, kuras jāuzsāk līdz 2007. gada sākumam, lai ļautu īstenot jaunās politiskās prioritātes, kuras saistītas ar daudzgadu programmu jauno paaudzi; aicina Komisiju ‐ neatkarīgi no vienošanās par finanšu plānu ‐ apņēmīgāk sadarboties ar Parlamentu, it īpaši ārpolitikas programmu jomā, un veikt visu, kas ir tās spēkos, lai ļautu pabeigt vajadzīgās likumdošanas procedūras; Par atpazīstamu, saskaņotu un iestāžu sadarbību veicinošu ikgadēju programmu 7. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta iesaistīšanu likumdošanas un darba programmas izstrādē; prasa Komisijai pastiprināt ikgadējās programmas izklāsta un satura atbilstību, it īpaši, norādot katra priekšlikuma juridisko pamatu, kā arī Savienības darbību pārredzamību; cer, ka tuvākajā nākotnē ikgadējā darba programma kļūs par iestāžu patiesu darba programmu, ar kuras palīdzību ieinteresētie pilsoņi varēs iegūt informāciju par to, kā ES plāno risināt viņu problēmas; Konkurētspējīgāka un kohēziju vairāk izmantojoša Eiropa 8. mudina dalībvalstis un Eiropas Savienību saskaņā ar Lisabonas stratēģiju pastiprināt centienus zināšanu un pētniecības jomā un šajā nolūkā neatlaidīgi prasa piešķirt pietiekamu finansējumu jaunajām pētniecības konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammām un i -2010 un lai Padome savu nozīmīgumu pilnībā īsteno arī attiecībā uz budžetu; 9. atzinīgi vērtē plānotos priekšlikumus izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu un, pēc brīvprātības principa, Eiropas Kvalifikācijas sistēmu, tomēr pauž nožēlu par ambiciozāku ierosinājumu trūkumu, lai risinātu nepilnības ES izglītības sistēmā; atkārto Eiropas Parlamenta un Padomes prasību veicināt izcilību Eiropas universitātēs un augstākajā izglītībā, kā arī labākas valodu zināšanas; Vienotais tirgus 10. atkārtoti apstiprina nepieciešamību piešķirt priekšrocību iekšējā tirgus ieviešanas pabeigšanai, lai apmierinātu patērētāju un uzņēmumu vajadzības un uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju; 11. neatlaidīgi prasa mazo un vidējo uzņēmumu interesēs, kuri rada divas trešdaļas darbavietu, īstenot birokrātijas mazināšanas pasākumus, kā arī padarīt likumdošanu vienkāršu un skaidru, lai tā nekavētu uzņēmumu izaugsmi un jauninājumus; 12. prasa Komisijai neatsaukt priekšlikumus par Eiropas savstarpējo uzņēmējsabiedrību un Eiropas asociāciju un aicina to cik vien ātri iespējams iesniegt priekšlikumu četrpadsmitajai direktīvai par reģistrētās uzņēmējdarbības vietas pārrobežu pārvietošanu un pabeigt ticamības pētījumu ar mērķi novērtēt Eiropas privātas uzņēmējsabiedrības konkrētās vajadzības un problēmas, kuras radītu tās izveide; 13. aicina Komisiju nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību un cik vien ātri iespējams iesniegt priekšlikumu par Kopienas vienoto patentu, kas piedāvātu lielāku juridisko drošību un veicinātu jauninājumus; 14. atgādina, ka finanšu pakalpojumu tirgu veiksmīga integrācija ir atkarīga no pašreiz spēkā esošo tiesību aktu savlaicīgas un stingras transponēšanas un efektīvas īstenošanas, kā arī no uzraudzības prakses pastiprinātas konverģences; 15. neatlaidīgi prasa Komisijai raudzīties, lai Lamfalusī process darbotos efektīvi visos līmeņos un it īpaši attiecībā uz Parlamenta kā vienas no likumdevējām iestādēm kompetenču aizsardzību; 16. atzinīgi vērtē Komisijas uzņemtās saistības uzlabot nodokļu sistēmas darbību, kā arī tās nodomu uzsākt debates par ES stratēģiju cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā; 17. atzinīgi vērtē ierosinājumus civiltiesību jomā, no kuriem tiešu labumu gūs pilsoņi, it īpaši bērni, saistībā ar pārrobežu jautājumiem tādiem kā šķiršanās un laulību īpašumtiesību režīmi; tomēr uzsver, ka civiltiesību jomā jādara vairāk, jo tas ir vienīgais veids, kā Eiropas Savienības pilsoņiem garantēt drošību un tiesībaizsardzības pieejamību; Transports un Eiropas komunikāciju tīkli 18. uzsver nepieciešamību paredzēt, lai apjomīgie Eiropas Transporta tīklu (ETT) projekti tiktu īstenoti ļoti ātri, un tos vienlaicīgi jāfinansē gan no Eiropas Savienības budžeta, gan, cik vien tas iespējams, par valsts un privātā sektora partneru līdzekļiem; 19. aicina Komisiju iesniegt normatīvā akta priekšlikumu, ar ko nosaka minimālās vides un veselības aizsardzības prasības nolietotu kuģu pārstrādei; prasa Komisijai iesniegt normatīvo aktu priekšlikumus par transporta pārvadājumiem, lai veicinātu vairākveidu pārvadājumus, un par nozīmīgās transporta un enerģijas infrastruktūras aizsardzību; 20. atzinīgi vērtē jauno jūrniecības stratēģiju ar mērķi Eiropu padarīt vienotāku, šajā jomā izstrādājot dažādas valsts politikas; Kohēzijas politika 21. konstatē, ka Lisabonas Stratēģija un kohēzijas politika ir būtiski saistītas, un uzskata, ka abu šo politikas virzienu labāka koordinācija ļautu sasniegt lielāku vienotību un labākus rezultātus mazāk attīstītajos reģionos; 22. aicina Eiropas Komisiju darīt visu iespējamo, lai noteikumi par struktūrfondiem 2007.‐2013. gadam un stratēģiskās pamatnostādnes tiktu pieņemtas 2006. gadā; Eurozonas paplašināšanās 23. uzskata, ka euro palīdz uzturēt stabilu makroekonomikas vidi; ierosina uzsākt sagatavošanas darbus, lai euro ieviestu valstīs, kuru attīstība notiek visstraujāk pēc konverģences kritērijiem, kas jāizpilda, lai iestātos Eurozonā, tomēr vienlaicīgi prasa Komisijai stingri izvērtēt šajās valstīs sasniegto progresu; Dzīves līmeņa uzlabošana 24. prasa Komisijai arī turpmāk ieņemt galveno lomu, cīnoties ar klimata izmaiņām, un izstrādāt stratēģijas, lai gaisa transportu iekļautu ES emisiju tirdzniecības sistēmās; aicina Komisiju izstrādāt pamatprogrammu, uz kuras pamata varētu paredzēt turpmākas saistības attiecībā uz emisiju samazināšanu laika posmā pēc Kioto protokola, proti, pēc 2012. gada, tādējādi papildus veicinot tirgus orientētu instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu šos mērķus; 25. atbalsta arī turpmāku koordinētas pieejas izmantošanu, lai cīnītos ar vides problēmām, kas piemeklējušas kontinentu (piemēram, plūdi, sausums, sliktā gaisa kvalitāte pilsētās); atzinīgi vērtē norādi uz to, cik svarīgi ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību Eiropas un starptautiskajā līmenī; Neizsīkstošie un jaunie enerģijas avoti 26. izsaka gandarījumu par veikto impulsu enerģētikas politikā, un jo īpaši par Zaļo grāmatu, ar kuru paredz nodrošināt drošus, konkurētspējīgus un neizsīkstošus enerģijas avotus, kuriem ir būtiska nozīme globālās stratēģijas izstrādē, lai risinātu problēmas enerģētikas sektorā (piemēram, enerģijas efektivitāte, integrētas shēmas izveide, atjaunojamo enerģijas avotu veicināšana); pauž atzinumu, ka normatīvā akta priekšlikumam par apsildi un dzesēšanu ar atjaunojamiem enerģijas avotiem jābūt nozīmīgai šādas stratēģijas sastāvdaļai; Lauksaimniecība, lauku attīstība, zivsaimniecība un tūrisms 27. uzsver, cik nozīmīga ir Kopējās lauksaimniecības politikas reforma un to reformu pilnīga īstenošana, par kurām panākta vienošanās, kā arī ieguldījumu palielināšana šo nozaru pētniecībā un tehnoloģijās; 28. konstatē, ka lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā veiktās reformas vairāk veicināja ilgtspējīgu attīstību un lielāku konkurētspēju, un atzinīgi vērtē šajā jomā paredzētās nozaru reformas (vīna, augļu un dārzeņu, banānu nozare) 2006. gadā; 29. atzinīgi vērtē darba uzsākšanu pie tā, lai vienkāršotu Kopējo lauksaimniecības politiku, un ar lielu interesi gaida attiecīgo Rīcības plānu, lai varētu būtiski un strauji samazināt pašreiz lauksaimniekiem piemērotos administratīvos ierobežojumus; 30. ar nožēlu konstatē iniciatīvas trūkumu zivsaimniecības jomā un tādējādi aicina Komisiju jo īpaši izstrādāt īpašas programmas, lai veicinātu lietišķos un fundamentālos pētījumus, un raudzīties, lai tiem piešķirtu pietiekamas budžeta dotācijas; 31. prasa Komisijai sniegt papildu ieguldījumu dalībvalstu pasākumos tūrisma nozarē, kurai ir liela nozīme Eiropas Savienības ekonomikā un kura palīdz radīt jaunas darba vietas; Sociālā politika 32. atzinīgi vērtē 2005. gada Zaļās grāmatas īstenošanu par demogrāfijas tendencēm ES un gaida Komisijas priekšlikumus konkrētai rīcībai, lai risinātu Eiropas demogrāfiskās novecošanas problēmu, kuras dēļ pēc 20 gadiem strādājošo iedzīvotāju skaits samazināsies par 21 miljonu; uzskata, ka īpaša nozīme ir palielināt to iedzīvotāju aktīvu dalību darba tirgū, kuri ir darbspējas vecumā, lai sasniegtu Lisabonā noteikto mērķi par 70 % dalību 2010. gadā; 33. uzsver nepieciešamību pēc ģimenes atbalsta un dzimstības veicināšanas politikas, lai iedzīvotāji labāk varētu apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi; jo īpaši ierosina pārskatīt Padomes Direktīvu 96/34/EK par bērna kopšanas atvaļinājumu(1), lai tā būtu labāk piemērojama un efektīvāka; 34. atzinīgi vērtē plānoto Komisijas paziņojumu par bērnu tiesībām, kas Eiropas Komisijai sniegtu būtisku iespēju risināt bērnu tiesību "neredzamības" problēmu Eiropas līmenī; 35. atzinīgi vērtē faktu, ka 2006. gads ir pasludināts par Eiropas Strādājošo mobilitātes gadu, un aicina Komisiju būt aktīvākai nodrošinot un veicinot strādājošo brīvu pārvietošanos no visām dalībvalstīm; 36. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus un iesaistīties ilglaicīgāku risinājumu izstrādē saistībā ar globalizācijas radītajiem izaicinājumiem; uzsver, ka izglītība un apmācība ir labākais veids, kā palielināt iedzīvotāju iespējas atrast darbu jaunās nodarbinātības sfērās; 37. uzsver nepieciešamību piemērot un modernizēt Eiropas sociālo modeli, lai tas arī turpmāk paliktu mūsu Eiropas sabiedrības pamatelements; Dzimumu līdztiesība 38. pieņem zināšanai nākamo paziņojumu, ar kuru nosaka "ceļa karti" vīriešu un sieviešu līdztiesībai, un uzsver, ka principu "līdzvērtīga samaksa par līdzvērtīgu darbu" ieviesa pirms trīsdesmit gadiem ar Direktīvu 75/117/EEK(2); arī atgādina par Lisabonā noteikto mērķi sasniegt 60 % sieviešu nodarbinātību 2010. gadā; 39. aicina Komisiju kopā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju, Pamattiesību aģentūru un topošo Dzimumu līdztiesības institūtu izstrādāt saskaņotu metodoloģiju, definīcijas un kritērijus, lai varētu ievākt visā Eiropas Savienībā salīdzināmus un saderīgus datus par vardarbību pret sievietēm, jo īpaši vispusīgus pētījumus par tās izplatību; Kultūra 40. izsaka nožēlu par to, ka trūkst norādes uz Eiropas kultūru, un aicina Komisiju sadarboties ar jauno dalībvalstu un Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu valdībām, lai veicinātu kultūras daudzveidību un palielinātu sabiedrības informētību visā ES; 41. mudina ES un tās dalībvalstis ratificēt UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un prasa Komisijai līdz 2006. gada beigām iesniegt priekšlikumus un veikt iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai īstenotu UNESCO Konvenciju ES līmenī; Veselība 42. uzsver, ka Komisijai pienācīgi jāīsteno paziņojumi par aptaukošanās, sirds slimību, diabēta, vēža, psihisko traucējumu un HIV/AIDS apkarošanu; 43. aicina Komisiju vairāk uzņemties saistības, lai izstrādātu saskaņotu politiku attiecībā uz neatliekamu veselības jautājumu risināšanu, invaliditāti, pacientu mobilitāti un pacientu informēšanu; Drošāka un brīvāka Eiropa 44. atkārtoti apliecina to, cik būtiska ir Hāgas programmas īstenošana asiņaino, Londonā un Madridē notikušo teroristu uzbrukumu kontekstā; ar lielu interesi gaida starpposma ziņojumu par paveikto Hāgas rīcības plāna īstenošanā un prasa, lai novērtējumā izceļ galvenos trūkumus acquis piemērošanā tieslietu un iekšlietu jomā; stingri uzstāj, ka Hāgas rīcības plāna īstenošanas procesa lēnajā gaitā ir vainojama Padome, kas regulāri kavē Eiropadomes noteikto mērķu sasniegšanu ; 45. uzsver, ka iedzīvotāju drošības palielināšana nekādā gadījumā nedrīkst būt pretrunā viņu pamattiesību aizsardzībai; 46. aicina Komisiju arī turpmāk uzskatīt par prioritāti pasākumus, kuru mērķis ir terorisma un organizētās noziedzības apkarošana un jo īpaši attīstības nodrošināšanu jautājumos, kas saistīti ar terorisma finansēšanu, vienlaikus vēršoties pret radikalizācijas problēmu; 47. aicina Komisiju steidzamības kārtā turpināt darbu pie juridiski skaidrāku un labāk formulētu atsevišķu smagu noziegumiem ar pārrobežu iezīmēm (sevišķi terorisma, narkotiku un cilvēku tirdzniecības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un kibernoziegumu) kopējo definīciju izstrādes; 48. uzskata, ka cīņā pret terorismu būtiski svarīga ir uzlabota izlūkdatu apmaiņa, efektīva operatīvā sadarbība un aktīvāka pretdarbība terorisma finansēšanai; 49. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par pienācīgu ES juridisko pamatu Eiropolam, kas nostiprinātu tā turpmāko lomu un nodrošinātu tā efektivitāti; 50. ar nožēlu norāda uz to, ka ir maz tādu iniciatīvu, kas attiektos uz pilsoņu brīvību vai vieglāku piekļuvi tiesu varai jautājumos, kas skar viņu ikdienas dzīvi; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Parlamenta atzinumus un ieteikumus, kas attiecas uz šo jomu, un aktīvāk veicināt pamattiesību ievērošanu un aizsardzību; Robežas un imigrācija 51. apzinās, ka migrācijas plūsmu kontrole ir svarīgs mūsu tautu tuvākās un tālākās nākotnes jautājums; uzskata, ka mūsu kontinenta humānajām tradīcijām atbilstošai cīņai pret nelegālo imigrāciju ir jābūt saistītai ar legālo imigrantu integrāciju; tādēļ aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, kas varētu sekmēt pareizu šī būtiski svarīgā jautājuma risināšanu; 52. uzskata, ka ir nepieciešama kopēja ES vīzu politika un ka Vīzu informācijas sistēma (VIS) un Šengenas informācijas sistēma (SIS II) ir divi svarīgākie šī mērķa elementi; 53. uzstāj, ka kopējiem spēkiem ir jācenšas samazināt nelegālās imigrācijas apjomu, jo īpaši paaugstinot robežkontroles jaudu, uzlabojot datorsistēmas un pastiprināti izmantojot biometriskos rādītājus, piemēram, ar VIS un SIS II sistēmu palīdzību; 54. atzinīgi vērtē Eiropas Ārējo robežu aģentūras (Frontex Aģentūras) izveidi un darbības uzsākšanu un uzskata, ka tā sniegs vērā ņemamu ieguldījumu ārējo robežu drošības uzlabošanā un palīdzēs sekmīgi cīnīties pret starptautisko organizēto noziedzību; 55. aicina Komisiju izveidot globālu rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai un lai stiprinātu pasākumus, kas veltīti cīņai pret narkotikām; Eiropa kā pasaules līmeņa partneris 56. ir pārliecināts, ka paplašināšanās procesam ir jānotiek saskaņā ar jau pieņemtajām saistībām, bet aicina Komisiju uzsākt pārdomas ar mērķi analizēt ES ārējās robežas, ņemot vērā Savienības absorbcijas spēju, un izdarītos secinājumus paziņot Eiropas Parlamentam; Stabilitāte un demokrātija Dienvidaustrumeiropā 57. atkārto Komisijai adresēto aicinājumu, piešķirt politiskāku orientāciju Rietumbalkānu valstu pirmsuzņemšanas plānam, vēršot uzmanību stimula nepieciešamībai un katras valsts īpašajām vajadzībām, uzsverot, ka šīm valstīm, kurās noris reformas un kuras atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, tostarp sadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un veic reģionālo sadarbību, jābūt secīgai uzņemšanas perspektīvai; uzsver, ka arī ES ir jāizpilda Kopenhāgenas kritērijs attiecībā uz savu absorbcijas spēju; 58. noteikti atbalsta to, ka pirms dažiem gadiem izveidotā kaimiņattiecību politika ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības ārlietu prioritātēm; uzsver tās svarīgo nozīmi Eiropas Savienībai kaimiņos esošo valstu demokrātijas, stabilitātes un pārticības sasniegšanā un uzlabošanā un tādēļ aicina piešķirt šai politikai pienācīgus finanšu resursus; 59. pilnībā atbalsta to, ka tagad, desmit gadus pēc 1995. gada konferences, izvirzot mērķi izveidot brīvās tirdzniecības un drošības zonu Vidusjūras reģionā, kā arī panākt šajā procesā iesaistīto valstu labklājības pieaugumu, Barselonas Procesam tiek dots jauns stimuls; Divpusējās attiecības 60. atgādina par tās pārējām prioritātēm attiecībā uz ārpolitiku, jo īpaši: padziļināt transatlantiskās attiecības, atjauninot esošo jauno transatlantisko programmu un tās vietā nodibinot pienācīgas "partnerattiecības"; intensificēt attiecības ar Latīņameriku un Karību reģiona valstīm, lai nodibinātu divu reģionu asociāciju, kurā būtu pilnībā jāiesaistās EP; stiprināt ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā, kā arī turpināt Eiropas Savienības ekonomiskās, militārās un politiskās saistības Irākā un Afganistānā; 61. aicina Komisiju pastāvīgi un rūpīgi uzraudzīt tendences un virzību tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu lai nodrošinātu, ka Ķīna ievēro godīgas tirdzniecības principu, sociālās un vides saistības, kā arī PTO īpašumtiesību principus; Cilvēktiesību aizsardzība 62. prasa, lai Komisija ņemtu vērā Parlamenta politisko nostāju attiecībā uz demokrātijas un cilvēktiesību atbalsta politikas programmas niansēm un lai nodrošinātu politikas mērķu, projektu finansēšanas un vadības saskaņotību šajā jomā; Attīstības politika 63. atzinīgi vērtē jauno Āfrikas stratēģiju, jo īpaši afrikāņu īpašumtiesību principu, un prioritāšu noteikšanu saistībā ar vadību, kas ir būtiskākais elements, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un ieguldījumus infrastruktūrā, tostarp attiecībā uz ūdeni, enerģiju un informācijas un sakaru tehnoloģijām; uzskata, ka pirms ieguldījumu veikšanas šajās jomās būtu jānovērtē to ietekme uz ekonomisko attīstību un nabadzības samazināšanu; 64. aicina attiecībā uz Āfriku īstenot dubultu pieeju, kuras viens no mērķiem ir nodrošināt augstāku valstu darbības efektivitāti, sniedzot tām līdzekļus ātrākai Tūkstošgades attīstības mērķu (MDG) sasniegšanai, bet otrs mērķis ir sniegt iespēju neaizsargātām valstis izmantot dažādus politikas instrumentus, kas pielāgoti sarežģītākai situācijai; Tirdzniecības politika un sarunas PTO 65. uzskata starptautisko tirdzniecības politiku par būtiskāko elementukonkurenci un izaugsmes sekmēšanai gan Eiropas Savienībā, gan jaunattīstības valstīs, un uzsver daudzpusējas pieejas svarīgumu, jo īpaši PTO sarunu noslēgšanu Honkongā 2005. gada decembrī; 66. Uzsver, ka ir svarīgi samazināt un likvidēt augstos tarifus saistībā ar rūpniecības produktu piekļuvi tirgum; bez tam uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecība ir būtiska Dohas sarunu sastāvdaļa un ka pastāv ievērojams pakalpojumu tirgu atvēršanas potenciāls; 67. uzsver, ka ir īpaši svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; aicina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, lai apturētu liela apjoma mežu izciršanu, tostarp veikt pasākumus pret nelikumīgu mežistrādi; Drošība un aizsardzība 68. atzinīgi vērtē paziņojumu par bruņojuma ražošanas un tirgu iekļaušanu 2006. gada prioritāšu sarakstā un mudina Komisiju iesniegt atbilstīgus priekšlikumus, kas ļautu veicināt Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju; 69. īpaši gaida paziņojumu par Līguma par bruņojuma iepirkumu 296. panta interpretāciju, kas padarītu skaidrākus kritērijus atkāpju piemērošanai konkurences noteikumiem attiecībā uz militārā aprīkojuma valsts iepirkumu; Eiropa, kas darbojas labāk un ir tuvāk pilsoņiem 70. uzsver nepieciešamību paātrināt ES tiesību aktu vienkāršošanu un konsolidāciju, kā arī pielikt lielākas pūles ES tiesību aktu uzlabošanā, ātrā transponēšanā un pieņemamā ieviešanā; aicina Komisiju apsvērt 2003. gada Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanu(3) efektīvu ieviešanu, tosparp prioritātes piešķiršanu atbilstīga apspriešanās mehānisma ar ieinteresētām personām izveidei; 71. aicina Komisiju kopā ar Parlamentu pārraudzīt un uzlabot esošos tiesību aktus, tostarp kopīgi noteikt vienkāršošanas prioritātes, lai saglabātu savas prerogatīvas kā vienam no likumdevējiem, un aicina uzlabot pieņemto un īstenoto pasākumu novērtēšanas procesu; 72. Aicina Komisiju konsekventāk izmantot ietekmes izvērtējumus, kuros jāņem vērā pasākumu neveikšanas izmaksas un iespējamās alternatīvas pieņemtajām normām; tādēļ aicina izveidot neatkarīgu Eiropas aģentūru, kuras uzdevums būtu izvērtēt ietekmi; 73. aicina Komisiju saistībā ar komitoloģijas procedūru ievērot saistības tuvākajā laikā nodot visus attiecīgos pasākumus un "nepārsniegt kompetenci, kuru tai uzticēts īstenot ar pamatinstrumentiem"; bez tam ir pārliecināts, ka Komisijai un Parlamentam ir jāpārbauda veidi, kā pārskatīt esošo sistēmu komitoloģijas pasākumu piemērošanai un efektīvai Parlamenta prerogatīvu aizsardzībai; Pārredzamība, budžets un atbildība par budžeta izpildi 74. aicina Padomi saistībā ar pieaugošo ES iestāžu likumdošanas pārredzamību padarīt atklātas sanāksmes, kurās tiek pieņemti tiesību akti; 75. neatliekami prasa Komisijai iesniegt pārskatītu priekšlikumu Iestāžu nolīgumam attiecībā uz budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, iekļaujot Parlamenta priekšlikumus par rezervēm un elastīgumu, kā arī citiem kvalitatīviem elementiem, kas izklāstīti 2005. gada 8. jūnija rezolūcijā(4); 76. aicina dalībvalstis pilnībā atbalstīt Komisijas pūliņus izstrādāt drošu un visaptverošu ES budžeta iekšējās kontroles sistēmu, kas varētu novest pie mehānismu izveides saistībā ar ilgstošiem budžeta izpildes kavējumiem, jo īpaši attiecībā uz dalītu pārvaldi; 77. uzsver, ka ir būtiski īstenot Parlamenta 2005. gada 12. aprīļa rezolūcijā(5) ierosināto ideju, lai katras dalībvalsts augstākā politiskā un pārvaldes iestāde iesniegtu apliecinājuma deklarāciju par notikušo darījumu likumību un pareizību; 78. atkārtoti prasa pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par OLAF(6), lai nodrošinātu tā neatkarību, jo īpaši direktora darbā pieņemšanas jomā; 79. uzsver, ka Komisijai jāturpina iekšējo pārmaiņu process, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un atbildību par sabiedrisko līdzekļu izlietojumu; atgādina Parlamenta 2001. gada 6. septembra vienprātīgo lēmumu, kurā Komisijai tika prasīts uzsākt Visu Kopienas iestāžu un organizāciju labas administratīvās prakses kodeksa izstrādi(7); o 80. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||
| Cilvēktiesības un preses brīvību Tunisijā un Pasaules informācijas sabiedrības samits |
| ||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas līguma, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Tunisiju(1) 2. pantu, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību stāvokli Tunisijā un īpaši 2005. gada 29. septembrī pieņemto rezolūciju(2), – ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu "Piešķirt jaunu impulsu ES veiktajām darbībām cilvēktiesību un demokratizācijas jomā sadarbībā ar Eiropas partnervalstīm"(KOM(2003)0294), – ņemot vērā Komisijas 2003. gada 11. marta paziņojumu "Paplašinātā Eiropa ‐ kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem" (KOM(2003)0104), – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa ziņojumu "Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību desmitā gadadiena ‐ darba programma risināmo uzdevumu noteikšanai nākamajiem pieciem gadiem" (KOM(2005)0139), – ņemot vērā Padomes 2004. gada jūnijā pieņemtās pamatnostādnes par ES cilvēktiesību aizstāvjiem; – ņemot vērā Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas rezolūcijas, ko pieņēma Kairā 2005. gada 15. martā un Rabatā 2005. gada 21. novembrī, – ņemot vērā 2005. gada 27. un 28. novembra Barselonas samitu, kurā pulcējās Eiropas Savienības dalībvalstu un Vidusjūras reģiona partnervalstu vadītāji, kā arī šo valstu valdību vadītāji; – ņemot vērā Eiropas Savienības prezidentvalsts 2005. gada 13. septembra deklarāciju par šķēršļiem Tunisijas Cilvēktiesību līgas (LTDH) darbībai un veiktajiem pasākumiem pēc LTDH kongresa aizliegšanas; – ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus Parlamenta plenārsēdē 2005w. gada 13. decembrī, – ņemot vērā tā 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(3), – ņemot vērā Tunisijā 2005. gada 16. un 18. novembrī notikušā Pasaules informācijas sabiedrības samita (WSIS) secinājumus, – ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu, A. atgādinot, ka Tunisija ir pirmā Vidusjūras reģiona valsts, kas parakstījusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un ka šā līguma 2. pants paredz, ka pusēm iekšpolitikā un ārpolitikā jāievēro demokrātijas principi un pamattiesības; B. tā kā Eiropas Savienības kaimiņattiecību politika balstās uz uzticību savstarpēji atzītām kopējām vērtībām: demokrātijai, tiesiskai valstij, pareizai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai; C. šajā sakarā atgādinot ka Tunisija un Eiropas Savienība ir kopīgi izstrādājušas rīcības plānu, kurā par prioritāti noteikta reformu nostiprināšana, kas nodrošina demokrātijas un tiesiskas valsts, īpaši vārda, viedokļu, apvienošanās un pulcēšanās brīvību veicināšanu; D. tā kā samita mērķis nav savienojams ar atsevišķiem incidentiem, īpaši Tunisijas drošības dienestu izturēšanos pret Eiropas savienības komisāru un Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī Eiropas Komisijas organizētās un Eiropas Parlamenta pārstāvētās cilvēktiesību grupas darbības traucēšanu; atzinīgi vērtējot Padomes šajā sakarā veiktos pasākumus, lai atgādinātu Tunisijai tās saistības attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu; E. ņemot vērā daudzos incidentus WSIS laikā un nedēļās pirms samita – atcelto pilsoņu samitu, uzbrukumus žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, Tunisijas iestāžu neatbildēšanu uz demonstrācijām badastreikotāju atbalstam un brīvības atņemšanu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu, Eiropas Parlamenta deputātu vārdiskus aizskārumus samita laikā un sabotāžu pret ANO akreditēto personu uzstāšanos – incidentiem, kas ierobežoja vārda brīvību, tādējādi nodarot ievērojamu kaitējumu valsts tēlam; F. tā kā WSIS procesi turpinās pēc samita Tunisā, kurā ir sasniegti pozitīvi rezultāti un pēc kura otrās kārtas secinājumiem sākas jauns posms; G. tā kā WSIS principi un pamatmērķi ir:
H. tā kā EP joprojām uzsver apņēmību ieviest darbības plānus, piesaistīt atbilstīgus finanšu līdzekļus un iesaistīt informācijas sabiedrībā pilsonisko sabiedrību, tostarp vietējās kopienas, uzņēmumus un NVO; 1. atgādina, ka Tunisiju un Eiropas Savienību kopš 1998. gada saista ES un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas līgums, kura 2. pantā ir iekļauta cilvēktiesību klauzula, kas ir būtiska šā līguma sastāvdaļa; 2. atzinīgi vērtē nozīmīgos Tunisijas panākumus tautsaimniecības un sociālajā jomā, īpaši izglītībā un apmācībā, veselībā un sociālajā aizsardzībā un izsaka vēlmi, lai vienlaicīgi ar šiem panākumiem tā progresētu arī demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību nostiprināšanā, īpaši attiecībā uz vārda brīvību, brīvību apvienoties asociācijās un tiesu neatkarību, kas ir Barselonas procesa acquis sastāvdaļa; 3. prasa Tunisijas valdībai ievērot saistības attiecībā uz pamatbrīvībām, īpaši vārda un apvienošanās brīvību, ko garantē Tunisijas ratificētie starptautiskie instrumenti; 4. atgādina par acīmredzamo pretrunu starp samita noslēguma deklarāciju, kurā valstis apņēmās pilnībā ievērot informācijas sabiedrības pamatā esošās cilvēktiesības un demokrātiju, un samita rīkotājvalsts vienaldzību pret šo apņemšanos; 5. prasa Tunisijas iestādēm atļaut LTDH un Tunisijas Žurnālistu sindikātam sarīkot kongresu un atbrīvot Eiropas Savienības līdzekļus, kas piešķirti LTDH, Tunisijas sieviešu asociācija pētniecībai un attīstībai (AFTURD) un projektam Veselība dienvidiem; arī prasa Tunisijas iestādēm pilnībā sadarboties ar Komisiju, lai ātri ieviestu "tiesu sistēmas modernizācijas" projektu, ko finansē MEDA 2004-2006 programma un stiprinātu tiesu varas neatkarību; 6. tāpēc prasa Padomei un Komisijai sadarbībā ar Eiropas Parlamentu pieņemt konkrētas iniciatīvas un atbilstīgus pasākumus, kas šajā sakarā paredzēti saistībā ar gaidāmo ES un Tunisijas asociācijas padomi; lai kā prioritāti apspriestu cilvēktiesību situāciju, šajā sakarā atgādina par ierosmi saistībā ar asociācijas līgumu izveidot ES un Tunisijas cilvēktiesību apakškomiteju; 7. prasa Padomei un Komisijai pilnībā informēt Parlamentu par pasākumiem, kas tiks veikti, un lēmumiem, kurus pieņems nākamajā ES un Tunisijas asociācijas padomē; šajā sakarā mudina Padomi un Komisiju informēt sabiedrību par pasākumiem, kas tiks veikti, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem; 8. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības vienprātību, kas izpaudās kā stingra nostāja diskusijās ar Tunisiju, vienlaicīgi ar saviem priekšlikumiem esot galvenajam virzītājspēkam, un īpaši attiecībā uz panākumiem interneta pārvaldībā un rīcības plāna īstenošanā; atzinīgi vērtē Parlamentu dalību šajā procesā un cer, ka šo metodi turpinās izmantot turpmāk; 9. ar gandarījumu pieņem zināšanai lēmumu par procesa turpināšanu pēc panāktās vienošanās par interneta pārvaldību un Interneta korporācijas noteiktiem vārdiem un cipariem (ICANN) neatkarības apstiprināšanu; atzinīgi vērtē valdību lēmumu padziļināti sadarboties attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu pret valstīm, kā arī foruma izveidi par interneta pārvaldību; uzsver, ka šie panākumi atbilst EP aicinājuma nodrošināt līdzsvarotu interneta pārvaldību; 10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību komitejai, kā arī Tunisijas valdībai, Starptautiskajai elektrosakaru savienībai un WSIS izpildsekretariāta augsta līmeņa organizācijas komitejai.
| |||||||||||||||||||||||
| Patērētāju interešu veicināšana un aizsardzība jaunajās dalībvalstīs |
| ||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6-0378/2005), A. tā kā augsta līmeņa patērētāju aizsardzība un patērētāju pārliecība ir priekšnoteikums iekšējā tirgus labai darbībai, B. tā kā iekšējais tirgus ir nesis reālus labumus patērētājiem ES, pazeminot cenas un paplašinot piedāvājumu, C. tā kā ES ir pievienojušās desmit jaunas dalībvalstis, lielākajā daļā no kurām par patērētāju aizsardzību sāka rūpēties tikai nesen, 1. ar gandarījumu atzīmē, ka, kopumā, patērētāju aizsardzība desmit jaunajās dalībvalstīs ir uzlabojusies, paaugstinoties patērētāju aizsardzības standartiem, tomēr daudz kas vēl ir jādara; 2. uzsver, ka iekšējā tirgus darbība tiks traucēta, ja patērētāju aizsardzības līmenis dažās dalībvalstīs būs zemāks nekā pārējās; tādēļ atgādina, ka visās dalībvalstīs augsts kopējais patērētāju aizsardzības līmenis veicinās pārrobežu darījumus un nodrošinās to, ka patērētāji izmanto iekšēja tirgus sniegtos labumus; 3. atgādina arī, cik nozīmīgs ir EK līguma 153. punkts, kas ļauj dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus; 4. aicina Komisiju veikt izpēti, lai sīkāk noskaidrotu jaunajās dalībvalstīs pastāvošo patērētāju organizāciju struktūru un patērētāju politiku; Tiesiskais regulējums 5. atzinīgi vērtē pozitīvo pārskatu par jaunajām dalībvalstīm attiecībā uz acquis communataire pārņemšanu; tomēr uzsver, ka praksē jāievieš un efektīvi jāpiemēro arī Kopienas tiesību akti; aicina jauno dalībvalstu valdības rūpīgi izpētīt visus pieejamos instrumentus un metodes, lai noteiktu veidus, kā praksē efektīvi pielietot un realizēt tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā; 6. aicina jaunajās dalībvalstīs stiprināt tirgus uzraudzības iestādes, lai šo valstu tirgos piedāvātās preces un pakalpojumi atbilstu augstiem drošības standartiem un no apgrozības ātri tiktu izņemtas visas bojātās vai bīstamās preces; 7. norāda, ka bērni patērētāji bieži vien ir nepietiekami aizsargāti no produktiem, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai; aicina dalībvalstis un Komisiju īpašu uzmanību pievērst patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanai attiecībā uz bērniem un citām sabiedriski neaizsargātām grupām; 8. aicina Komisiju gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs palīdzēt uzlabot pārraudzības struktūrvienību darbību un sadarbību starp tām, tostarp pārrobežu sadarbību starp šīm struktūrvienībām; 9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt, modernizēt un vienkāršot pastāvošo patērētāju acquis, kas varētu izrādīties svarīgs instruments, īstenojot Kopienas tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā, un arī atvieglotu patērētājiem visā ES teritorijā efektīvāk īstenot savas tiesības, tostarp arī pāri robežām; 10. uzsver, ka Kopienas tiesību aktu transponēšana uzreiz vēl nenoved pie reālas īstenošanas, jo, lai īstenošana būtu sekmīga, patērētājiem jāapzinās savas tiesības un jābūt gataviem rīkoties kā "politiskiem patērētājiem"; 11. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu attīstīt un aktualizēt uzkrāto zinātnisko pieredzi un novērtēšanas instrumentus, ar ko noteikt, cik lielā mērā patērētāji tiek pakļauti ķimikāliju iedarbībai, tostarp attiecībā uz izstrādājumu vispārējo drošību, kā arī dot ieguldījumu REACH regulas piemērošanā; Patērētāju kultūra 12. uzsver, ka ir svarīgi izveidot uz augsta līmeņa patērētāju informētību balstītu "patērētāju kultūru", lai labāk īstenotu un piemērotu jau pastāvošo likumīgo pamatu, un uzsver patērētāju organizāciju, patērētāju tiesības aizsargājošo iestāžu un uzņēmējsabiedrību lielo nozīmi šīs patērētāju kultūras stiprināšanā; 13. apzinās to, ka jaunajās dalībvalstīs patērētāju informētība ir ievērojami zemāka, kur desmitiem gadu vārda un biedrošanās brīvība tika apspiesta; norāda, ka gadījumā, ja jāattīsta patērētāju kultūra, ir sistemātiski jāpalielina patērētāju informētība par savām tiesībām un vienlaicīgi ievērojami jāatvieglo viņiem iespējas īstenot šīs tiesības; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt īpašu stratēģiju, lai veicinātu patērētāju kultūras attīstību jaunajās dalībvalstīs; Patērētāju organizācijas 14. aicina Komisiju novērtēt iespēju Kopienas līmenī noteikt kritērijus tam, ko saprot ar jēdzienu "pārstāvoša patērētāju apvienība vai organizācija", lai nodrošinātu, ka patērētāji ES ir atbilstīgi un neatkarīgi pārstāvēti; 15. aicina jaunās dalībvalstis turpināt uzņemtās saistības atbalstīt patērētāju organizācijas; 16. atzīmē ka visradošākajās patērētāju organizācijās jaunajās dalībvalstīs darbojas galvenokārt brīvprātīgie, un ka šīm organizācijām bieži vien trūkst finanšu līdzekļu; tādēļ aicina jaunās dalībvalstis nodrošināt, lai patērētāju organizācijas, kas ir pārstāvošas, saņemtu pienācīgu finansējumu, tomēr vienlaicīgi saglabājot to neatkarību; 17. norāda, ka jaunajās dalībvalstīs nevalstiskām bezpeļņas organizācijām parasti nav nepieciešamā pašu kapitāla, ka līdzekļu vākšana nav pietiekami attīstīta un ka patērētāji nevēlas no savas kabatas atbalstīt patērētāju organizācijas, jo vēl joprojām uzskata, ka vienīgi valsts ir atbildīga par patērētāju aizsardzību; 18. atzīmē, ka prasības, ko Komisija noteikusi, lai jauno dalībvalstu patērētāju organizācijas varētu saņemt atbalstu dotācijas, ir stingras un grūti izpildāmas, ņemot vērā šo organizāciju darbinieku profesionālo pieredzi un finansēšanas problēmas, kas bieži vien neļauj tām savākt pašu kapitālu, lai veiktu paredzēto finanšu ieguldījumu; tādēļ aicina Komisiju izpētīt, vai šīs prasības nevarētu padarīt elastīgākas, ietverot nosacījumu par to vai brīvprātīgo darbinieku darbu varētu uzskatīt par finanšu ieguldījumu; 19. uzsver, ka spēcīgas un neatkarīgas patērētāju organizācijas ir efektīvas patērētāju politikas stūrakmens; tādēļ aicina patērētāju organizācijas izveidot jumta organizācijas un savstarpēji sadarboties; aicina arī jauno dalībvalstu valdības ar pieaugoša un efektīva finansējuma palīdzību veicināt nedaudzu, bet spēcīgāku organizāciju izveidi; 20. uzskata, ka gadījumā, ja ir jāuzlabo patērētāju aizsardzības kvalitāte, tad finansiāli ir jāatbalsta atsevišķas patērētāju organizācijas un jāsagatavo objektīvi un sabiedrībai pieejami šo organizāciju darbības kvalitātes novērtējumi; tādēļ aicina Komisiju un jaunās dalībvalstis cieši sadarboties, gan gatavojot finanšu noteikumus, gan izstrādājot rādītājus, ar ko mērīt šādu organizāciju darbības rezultātu kvalitāti; 21. aicina jauno dalībvalstu valdības nodrošināt, lai ar patērētāju organizācijām pienācīgi apspriestos visos politisko lēmumu pieņemšanas procesa posmos un patērētāju aizsardzībai paredzēto tiesību aktu īstenošanas gaitā; 22. aicina jaunās dalībvalstis un Komisiju visos iespējamajos gadījumos izstrādāt un finansiāli atbalstīt resursu palielināšanas projektus, lai ar mērķsadarbības un pieredzes nodošanas projektiem un citām programmām, kurās veco dalībvalstu organizācijas sniedz savas zināšanas un informāciju jauno dalībvalstu organizācijām, stiprinātu patērētāju organizācijas jaunajās dalībvalstīs; 23. aicina Komisiju atbalstīt patērētāju organizāciju darbiniekiem veltītas intensīvas apmācības programmas, kuras paredzēts organizēt jaunajās dalībvalstīs un pasniegt šo valstu oficiālajās valodās ar mērķi apmācīt lielāku skaitu šo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo, kas tām palīdz, nevis tikai šo organizāciju augstākā līmeņa vadītājus; Uzņēmējsabiedrības 24. mudina uzņēmējsabiedrības un dalībvalstu valdības pievērsties problēmai, ka daudziem uzņēmumiem jaunajās dalībvalstīs nav pietiekamas izpratnes par to, cik svarīgi ir risināt patērētāju tiesību jautājumus un kādu labumu tas var dot, nepareizi uzskatot patērētāju organizācijas par pretiniekiem un šo organizāciju stiprināšanu par draudu savai darbībai; 25. atzīmē, ka jaunajām dalībvalstīm jācīnās arī ar negodīgu praksi, ko piekopj tirgotāji no vecajām dalībvalstīm, kur šāda prakse parasti nav atļauta, piemēram, lietotāja tiesību ierobežošanu gadījumā, ja uz precēm attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesības, mēģinājumiem izplatīt nepārbaudītas, ārpus ES ražotas preces, utt.; 26. mudina uzņēmējsabiedrības jaunajās dalībvalstīs cieši sadarboties ar patērētāju organizācijām un izstrādāt brīvprātīgus ētiskas uzņēmējdarbības prakses principus ar pārredzamām un iedarbīgām īstenošanas procedūrām, patērētāju un uzņēmumu izglītošanas programmas un godīgus un efektīvus alternatīvas strīdu izšķiršanas (ADR) procesus; vēl aicina jaunās dalībvalstis veicināt un atbalstīt šīs iniciatīvas; Patērētāju tiesību aizsardzības iestādes 27. atzīmē, ka patērētāju kultūras izveidē vadoša loma ir jāieņem arī jauno dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm; 28. apgalvo, ka nopietns šķērslis patērētāju tiesību aizsardzības augsta līmeņa nodrošināšanai dažās jaunajās dalībvalstīs ir labi funkcionējošas pārvaldes sistēmas trūkums patērētāju tiesību aizsardzības jomā; mudina jaunās dalībvalstis nepārtraukti attīstīt un stiprināt to pārvaldes sistēmas patērētāju tiesību aizsardzības jomā; 29. mudina dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādes, uzņēmējsabiedrības un patērētāju organizācijas uz ciešu sadarbību, lai sekmētu patērētāju tiesību aizsardzību; atzīmē, ka netraucēta tirgus darbība atbilst visu iesaistīto pušu interesēm; Patērētāju informēšana 30. atzinīgi vērtē Komisijas darbu, izveidojot Eiropas Patērētāju centrus visās jaunajās dalībvalstīs un uzsākot Eiropas Patērētāju dienasgrāmatu; 31. iesaka visu Eiropas valstu skolu mācību programmās lielāku prioritāti piešķirt patērētāju izpratnes veicināšanai; 32. aicina Komisiju papildus jau esošajai palīdzībai piešķirt līdzekļus darbības uzsākšanai tiem centriem, kas sniedz informāciju patērētājiem robežas starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm abās pusēs, it īpaši pierobežas reģionos; 33. atzinīgi vērtē to, ka Komisija rīko izpratnes veicināšanas kampaņas vairākās dalībvalstīs, un mudina Komisiju šim mērķim atvēlēt lielākus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus; 34. aicina Komisiju kopā ar visām iesaistītājām pusēm sākt stratēģisku informācijas un izglītošanas kampaņu, lai pienācīgi sagatavotu patērētājus eiro ieviešanai jaunajās dalībvalstīs; uzsver, ka šo kampaņu jāveido, izmantojot gan uz pozitīvo, gan negatīvo pieredzi saistībā ar eiro ieviešanu vecajās dalībvalstīs; 35. iesaka patērētāju organizācijām jaunajās dalībvalstīs izdot izmēģinājuma žurnālus; aicina Komisiju un jaunās dalībvalstis nodrošināt, vismaz sākotnēji, pietiekamu finansējumu un apmācības, lai šādi izdevumi varētu attīstīties; 36. aicina jaunās dalībvalstis nodrošināt, lai patērētāji un uzņēmumi saņemtu plašāku informāciju par savām tiesībām un pastāvošo tiesisko regulējumu attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku, it īpaši lai dalībvalstu un reģionālajos tīklos izveidotu lietotājam draudzīgus interneta portālus, kā arī organizētu izpratnes palielināšanas kampaņas, pārskatus, konferences un informācijas centrus; 37. aicina Komisiju izveidot dalībvalstu patērētāju politikas pārraudzības mehānismus, izstrādāt kritērijus un ieteikumus labāko prakšu noteikšanai, kā arī sagatavot statistisko informāciju, rādītājus un citus patērētājiem interesējošus datus, tostarp cenu novērošanas un kvalitātes pārskatus; Strīdu izšķiršana 38. aicina Komisiju un jaunās dalībvalstis, paplašināt Eiropas Patērētāju centru tīklu (ECC-Net), iesaistot tajā neatkarīgas patērētāju organizācijas, lai sniegtu patērētājiem informāciju par pastāvošajām (ADR) sistēmām, kā arī juridiskus padomus un praktisku palīdzību, kā ar šo mehānismu palīdzību iesniegt sūdzības; 39. iesaka jaunajām dalībvalstīm paplašināt ADR mehānismu pielietojumu, izstrādājot šādus valsts atbalstītus mehānismus un mudinot izveidot privātas sūdzību izskatīšanas padomes konkrētās nozarēs; 40. iesaka Komisijai veikt visaptverošu pētījumu par pastāvošajām ADR organizācijām un to darbību, lai noskaidrotu nepieciešamās papildu iniciatīvas un atbalstu ES līmenī, kas varētu papildināt ECC-Net, un ko varētu labāk pielāgot konkrētajam stāvoklim jaunajās dalībvalstīs; 41. mudina visās dalībvalstīs izveidot neatkarīgas patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras, kurām būtu visas pilnvaras iesniegt dalībvalsts tiesā prasības ar mērķi aizsargāt patērētāju intereses; 42. mudina Eiropas Parlamentu un Padomi kā budžeta lēmējiestādes atbilstīgi šīs rezolūcijas noteikumiem apsvērt iespēju paredzēt lielāku finansējumu, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību jaunajās dalībvalstīs; 43. uzsver, ka ES iestādēm jāturpina koncentrēt uzmanību uz patērētāju tiesību aizsardzību jaunajās dalībvalstīs, jo tur joprojām pastāv nopietni trūkumi šajā jomā, kā tas redzams šajā rezolūcijā; 44. iesaka ES iestādēm integrēt patērētāju tiesību aizsardzības jautājumus savā likumdošanas un neleģislatīvajā darbā, jo īpaši ņemot vērā konkrēto situāciju jaunajās dalībvalstīs; uzsver, ka jo īpaši svarīgi ir ņemt vērā konkrēto situāciju jaunajās dalībvalstīs saistībā ar patērētāju un veselības stratēģiju; o 45. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un jauno dalībvalstu valdībām. | |||||||
| Tiešais valsts atbalsts kā reģionālās attīstības instruments |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojuma projektu "Pamatnostādnes attiecībā uz reģionālo valsts atbalstu 2007.-2013. gadam" (reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekts), – ņemot vērā Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta dienestu neoficiālo dokumentu, kas jāapspriež nākamajā daudzpusējā sanāksmē ar dalībvalstu speciālistiem, – ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. punktu, 158. pantu un 299. panta 2. punktu, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Trešais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju" (KOM(2004)0107), – ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju attiecībā uz Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(1), – ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai(2), – ņemot vērā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus(3), – ņemot vērā Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas mērķus, – ņemot vērā Eiropadomes Barselonas un Gēteborgas sanāksmju secinājumus, jo īpaši noteikumus, ar kuriem dalībvalstis vienojās samazināt valsts atbalsta līmeni Eiropas Savienībā, piešķirot to tikai vispārējo interešu jomās, tostarp ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0364/2005), A. tā kā kohēzijas politikas un valsts atbalsta politikas jomas ir komplementāras un struktūrfondu noteikumiem un reģionālā atbalsta pamatnostādnēm jābūt pēc iespējas saskaņotām, īpaši to ģeogrāfisko zonu noteikšanā, kuri saņem atbalstu; B. tā kā tiešais valsts atbalsts, kura galvenā funkcija ir reģionālās attīstības instruments, ir galvenais līdzeklis prioritāro kohēzijas mērķu sasniegšanā un tādējādi attiecībā uz šo palīdzību kopumā ir jāizvēlas dažādota pieeja, ko piemēro valsts atbalstam saistībā ar tirgus ekonomiku; C. tā kā valsts atbalsts ietekmē ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; D. tā kā lielākā daļa dalībvalstu ir samazinājušas valsts atbalstu un atbilstīgi ES stratēģijai to pārorientējušas horizontāliem mērķiem, kaut gan pārorientēšana kohēzijas mērķiem ir mazāk redzama, jo reģionālais atbalsts ir samazinājies; E. tā kā kohēzijas mērķis būtu jāstiprina, iekļaujot teritoriālo dimensiju; F. tā kā attiecībā uz reģionālo valsts atbalstu, kas ir paredzēts atsevišķu mazāk attīstītu reģionu un ekonomiskās izaugsmes zonu attīstībai, ņem vērā attiecīgā reģiona stratēģiskās ekonomiskās konkurētspējas atbilstīgu pieaugumu (Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts); G. tā kā Komisijai, izvērtējot reģionālā valsts atbalsta rezultātus, ir jāņem vērā arī valsts atbalsta kopvērtība (uz vienu iedzīvotāju) katrā atsevišķā reģionā; H. tā kā reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekts reglamentē tikai 10% no vispārējā valsts atbalsta, tomēr valsts atbalsts var dot pozitīvu stimulu ekonomikas attīstībai atpaliekošajos reģionos; I. tā kā valsts atbalsta piešķiršanai jābūt pilnīgi pārredzamai, lai tā būtu objektīvs instruments līdzsvarotai reģionālajai attīstībai un ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai, kā arī dotu iespēju veikt valsts atbalsta ietekmes analīzi, tādējādi ļaujot piemērot lielāka izdevīguma principu; J. tā kā valsts atbalsta kritēriju noteikšanā un ietekmes izvērtēšanā būtu jāizmanto dažādi reģionālās attīstības un konkurētspējas sarežģīti un precīzi rādītāji, tostarp atsevišķam reģionam piešķirtā atbalsta kopsumma; K. tā kā reģionālā atbalsta piešķiršanas svarīgākais mērķim ir jābūt izaugsmes un darba vietu radīšanas veicināšanai; 1. atzīmē Komisijas paziņojuma projektu par pamatnostādnēm attiecībā uz reģionālo valsts atbalstu 2007.-2013. gadam; 2. aicina Komisiju nepieņemt reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektu, iekams dalībvalstis ir noteikušas Eiropas Savienības finanšu plānu un ir pieņemts lēmums par reģionālās un kohēzijas policijas budžetu; 3. uzskata, ka, ievērojot taisnīguma principu, atbalsta intensitātes maksimālajai robežai visās 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kategorijās un attālākajiem reģioniem jaunajā plānošanas posmā būtu jāpaliek tādam pašam kā iepriekšējā posmā 2000.-2006. gadam; 4. prasa, lai diferenciālis nepārsniegtu 10 procentu punktus, nolūkā novērst uzņēmējdarbības pārvietošanu un sekojošu kropļotu konkurenci dalībvalstu mazāk attīstītos reģionos Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē; 5. ierosina, ka attālākajiem reģioniem būtu automātiski jāsaņem Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktais statuss, kā arī izsaka to pašu ierosinājumu attiecībā uz reģioniem, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas, ģeogrāfiskie vai demogrāfiskie apstākļi; 6. uzsver visu kohēzijas dimensiju nozīmīgumu, kā arī prasa, lai pienācīgu uzmanību pievērstu lauku reģioniem, rūpniecības pārejas skartiem reģioniem, panīkušām pilsētu teritorijām, kā arī reģioniem, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kā arī pārrobežu, salu un kalnu reģioniem; aicina Komisiju tomēr apsvērt tādu īpašu kritēriju sagatavošanu, ar kuriem varēs noteikt iepriekš minētos reģionus un nodrošināt tiem tāda līmeņa atbalstu, kas ir samērīgs attiecīgajos reģionos esošajām problēmām; 7. uzskata, ka statistiskās ietekmes reģioniem jāsaglabā 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto apgabalu statuss, kā ir paredzēts iepriekš minētajā rezolūcijā attiecībā uz Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, piemērojot tiem tādu pašu režīmu kā konverģences mērķa reģioniem atbilstīgi struktūrfondu un kohēzijas fondu vispārējiem noteikumiem; tādēļ attiecībā uz statistiskās ietekmes reģioniem prasa attiecīgo noteikumu saglabāšanu līdz plānošanas perioda beigām, t.i., 2013. gadam, nepārskatot attiecīgo reģionu stāvokli 2009. gadā; 8. augstu vērtē Komisijas nodomu izmantot nodarbinātības līmeni kā noderīgu rādītāju, lai dalībvalstis noteiktu reģionus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu atbilstīgi 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tomēr uzsver nepieciešamību ieviest rādītājus, kuri parādīs reģionu attīstības dažādās atšķirības, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju noteikt reģionu relatīvo labklājības pakāpi un attiecīgi to piemērojamību atbalsta saņemšanai; 9. atzīmē, ka 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto apgabalu statusu var piešķirt vairākiem reģioniem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, atbilstīgi Komisijas noteiktajam maksimālajam attiecīgās valsts apjomam un ņemot vērā arī bezdarba atšķirības reģionos; attiecībā uz maksimālo apjomu iedzīvotājiem tomēr aicina Komisiju pieņemt sadales kritērijus, kuros ņem vērā atsevišķu dalībvalstu relatīvi zemāko attīstību, lai nepiemērotu stingrus sodus tām valstīm, kurās joprojām ir vērojams nozīmīgas un objektīvas iekšējās atšķirības daļēji sakarā ar mazāk attīstītiem reģioniem, kuriem ir Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktais apgabalu statuss; tādēļ aicina pieņemt tādus pašus sadales kritērijus un izlabošanas pasākumus, kas ir noteikti līdzšinējās pamatnostādnēs, kā arī pieļaut nelielo nepieciešamo maksimālā apjoma palielinājumu iedzīvotājiem kopumā visās 25 ES dalībvalstīs, kuras var pretendēt uz valsts atbalstu; 10. uzskata, ka ekonomikas attīstības reģioniem būtu jāsaņem Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie maksimālie atbalsta apjomi, lai novērstu to, ka pēkšņas izmaiņas atbalsta līmenī traucētu attiecīgo reģionu kopējo attīstību; 11. atkārtoti norāda, ka visam reģionālajam atbalstam, ko piešķir, atkāpjoties no Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta, jābūt dalībvalstu saskaņotas un vienotas reģionālās politikas daļai; 12. prasa Komisijai mudināt dalībvalstis pārredzamā veidā izklāstīt gan ekonomiskos principus, gan statistikas kritērijus, ko tās grasās izmantot, lai galīgi noteiktu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģionus; atgādina dalībvalstīm, ka 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģionu noteikšanā valstu līmenī ir jāapspriežas ar vietējām un reģionu pašvaldībām; 13. prasa Komisijai nodrošināt, ka reģionu kompetentās iestādes var ievērot partnerības principu, lai par prioritāriem noteikt ieguldījumu projektus, kuri īpaši attiecas uz attiecīgajiem reģioniem atbilstīgi reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektam; 14. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu piemērot papildu drošības tīklu, lai nodrošinātu, ka nevienā dalībvalstī vairāk kā 50% iedzīvotāju attiecīgajā reģionā nezaudē attiecīgo atbalstu 2000.-2006. gada posmā, tomēr iesaka Komisijai mainīt drošības tīkla nostiprināšanu, samazinot 50% robežu, lai izvairītos no ievērojamas to iedzīvotāju skaita samazināšanas, kas saņem šo atbalstu laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam; 15. prasa reģioniem ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto statusu piemērot pārejas sistēmu, kas ir līdzīga tradicionālajam mehānismam, kas ir izveidots reģioniem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, nolūkā izvairīties no pārāk krasa atbalsta samazinājuma attiecīgajiem iedzīvotājiem; 16. aicina Komisiju ieviest atbalsta samazināšanas pārejas periodu 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem reģioniem, kuri saskaņā ar jauno priekšlikumu kļūs par reģioniem, kuriem atbalstu nepiešķir; 17. pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu ļaut dalībvalstīm izmantot reģionālo valsts atbalstu, lai risinātu īpašas ekonomikas problēmas, tostarp atšķirības, kas ir konstatētas par NUTS III zemākā līmenī, kuras izpaužas kā zemāks IKP, augstāks bezdarbs, kā arī citi atzīti tautsaimniecības rādītāji, dodot šīm dalībvalstīm iespēju piešķirt valsts atbalstu arī lieliem uzņēmumiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē attiecīgu labumu piešķiršanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); 18. tomēr uzsver citu rādītāju lietderību, kuri ļauj labāk izvērtēt attīstības sarežģījumus atsevišķos reģionos; 19. šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgi ir nodrošināt spēcīgu sinerģiju starp visiem nākamajiem globalizācijas fondiem, kuri ir izveidoti, lai risinātu pārstrukturizācijas izraisītas īpašas ekonomikas problēmas, un reģionālā atbalsta pamatnostādnēm; 20. saprot, ka pienācīgs darbības atbalsts reģioniem, kuros ir nelabvēlīgi strukturāli apstākļi, ir labs veids ieguldījumu atbalsta papildināšanai šajos reģionos, kā arī atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi atļaut dalībvalstīm šajā jomā rīkoties elastīgi; 21. pauž cerību, ka Komisija apsvērs darbības atbalsta piešķiršanu reģioniem, kuri no 2007. gada zaudēs Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto statusu, kā arī piešķirs pienācīgas darbības atbalsta papildu summas reģioniem, kuros ir neizdevīgi dabas, ģeogrāfiskie vai demogrāfiskie apstākļi; 22. atzinīgi vērtē Komisijas noteikto efektīvo maksimālā atbalsta diferenciāli reģioniem, kuri saņem mazāk atbalsta un kuriem ir kopīga sauszemes robeža, kā arī ieteic, ka šie noteikumi jāpiemēro arī reģioniem, kuriem ir kopīga jūras robeža ar vairāk atbalstītiem reģioniem, nesamazinot atbalsta maksimālo apjomu reģionos, kuri saņem vairāk atbalsta; 23. augstu vērtē to, ka Komisija ļauj dalībvalstīm piešķirt ievērojamas reģionālā valsts atbalsta papildsummas MVU; ierosina, ka pieaugums jāpielāgo, nosakot vienotu 20% skaitli gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, lai nekavētu izaugsmi mazo uzņēmumu vidū; 24. uzskata, ka attiecībā uz horizontālā atbalsta pamatnostādnēm arī ir jāņem vērā teritoriju atšķirības, lai neapdraudētu kohēzijas mērķus, kuru sakarā šis atbalsts jāsaglabā pašreizējā apjomā; 25. tādēļ mudina Komisiju papildus palielināt valsts atbalsta intensitātes maksimālo robežu nabadzīgāku reģionu labā, ja valsts atbalstu piešķir, pamatojoties uz jaunajām horizontālā atbalsta pamatnostādnēm; šo horizontālā atbalsta papildinājumu būtu jādiferencē atbilstīgi reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekta 41. līdz 46. punktā izklāstītajai reģionālā atbalsta intensitātes klasifikācijai; 26. atbalsta Komisijas ierosināto sākotnējā ieguldījuma noteikšanu, jo īpaši attaisnoto izdevumu diferenciāciju starp MVU un lielajiem uzņēmumiem, kā nosaka reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekta 31. punkts un turpmākie tā punkti, tomēr pauž cerību par lielāku elastīgumu īpašos gadījumos, ja tas ir nepieciešams; aicina Komisiju, pamatojoties uz reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektu, tomēr noskaidrot, vai par pakalpojumu sniegšanu, kā arī produktu piegādi var pretendēt uz atbalstu; turklāt uzskata, ka, nosakot sākotnējo ieguldījumu, jāturpina piemērot līdzšinējā prasība, ka ieguldījumiem būtiski jāmaina produktu vai ražošanas procesa racionalizācija, diversifikācija vai modernizācija, jo minētā prasība šķiet mazāk ierobežojoša, nekā prasība ieviest tirgū pilnīgi jaunu produktu; 27. saistībā ar līdzšinējo praksi ierosina Komisijai tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas vienoto valūtu, dot iespēju attiecībā uz projektiem, kas ir daļa no pieņemtajām programmām, piemērot tās dienas maiņas kursu, kurā ir saņemts iesniegums par atbalsta piešķiršanu, jo atbalsta noteiktajam līmenim ir jābūt zināmam projekta izvērtēšanas laikā, nevis tikai lēmuma pieņemšanas dienā; 28. aicina Komisiju precīzāk norādīt tās lietas, kas veido attaisnotos izdevumus, lai varētu precīzāk noteikt attiecīgās kategorijas un lai lēmumu pieņemšanu attiecībā uz izdevumiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, varētu uzticēt dalībvalstīm; 29. atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst, ka reģionālā atbalsta veids var būt atšķirīgs, kā arī aicina Komisiju veikt pētījumu, izvērtējot, kurš valsts atbalsta veids būtu vispiemērotākais reģionālajai attīstībai un kuram būtu mazāks konkurences kropļošanas risks; 30. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu prasīt, ka attaisnotiem nemateriāliem līdzekļiem jāpaliek reģionā, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un to nodrošinātu vairāki noteikumi 53. punktā reģionāla atbalsta pamatnostādņu projektā 2007.-2013. gadam; tomēr prasa sniegt skaidrojumu, vai pārceļot uzņēmumu no viena reģiona, kurā var pretendēt uz atbalstu, uz citu arī pārkāpj noteikumu, ar ko piešķir atbalstu īpašu ieguldījumu finansēšanai, vai arī vienkārši pārvieto ieguldījumus uz reģionu, kurā nevar pretendēt uz atbalstu, tādējādi dodot pamatu piemērot noteiktās sankcijas; 31. atzinīgi vērtē to, ka Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem reģioniem turpinās piešķirt pagaidu un pakāpeniski mazāku darbības atbalstu, ja tas ir skaidri paredzēts reģionālās attīstības trūkumu novēršanai un ir proporcionāls; tomēr mudina Komisiju noteikt precīzāku definīciju darbības atbalsta atbilstības kritērijiem; 32. atzinīgi vērtē to, ka darbības atbalstu, kurš pakāpeniski nesamazinās, kā arī uz kuru neattiecas termiņš, arī turpmāk piešķirs reģioniem, kuros ir pastāvīgi nelabvēlīgi apstākļi; 33. uzskata, ka nomaļiem un mazapdzīvotiem reģioniem jāpiešķir darbības atbalsts transporta papildu izmaksām, ja šis atbalsts ir saskaņā ar reģionālā atbalsta pamatnostādņu projekta 79. punktā noteiktiem objektīviem kritērijiem un ja publiskā iepirkuma noteikumi nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi, kas saņem valsts atbalstu, godīgi nosaka cenas; arī uzskata, ka atbalsts jāpiešķir straujākai reģionālajai attīstībai ES reģionos, kuros ir pastāvīgi nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, salu un kalnu reģioniem, jo tādējādi veicinātu labāku Kopienas integrāciju; 34. ierosina, lai papildu izmaksu noteikšanas nolūkā, kā arī nolūkā dot vienādas piekļuves iespēju tirgum darbības atbalstu atsevišķos gadījumos piešķirtu arī selektīvi reģioniem, kuros ir īpaši apstākļi, t. i., reģioniem, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, mazapdzīvotiem reģioniem, reģioniem, no kuriem izceļo daudz iedzīvotāju, kā arī salu, pārrobežu un kalnu reģioniem; tomēr mudina Komisiju precīzi noteikt atbilstības kritērijus darbības atbalstam iepriekš minētajos reģionos; 35. aicina atzīt, ka tiešais atbalsts transportam var dot ieguldījumu salu reģionu ekonomikas veiksmīgākā integrācijā Kopienā, kā arī iespēju izmantot ģeogrāfisko stāvokli jūras reģionos, kuri ietver ES; 36. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ievieš kopsummas maksimālo robežu attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir noteiktiem nemateriālo ieguldījumu projektiem lieliem uzņēmumiem, lai ierobežotu to finansējuma maksimālo summu saistībā ar kopējo ieguldījumu; 37. uzsver, ka vispārējai prasībai saglabāt valsts atbalsta ieguldījumus attiecīgā reģionā būtu jāatbilst struktūrfondu prasībām; 38. atzīst, ka noteiktais vispārējais maksimālais līmenis attiecībā uz saistībām turpināt piešķirt ieguldījumus ir vismaz pieci gadi pēc to beigām; prasa šo noteikumu piemērot samērā elastīgi, lai neapturētu novatorismu, ja tehnoloģiju strauju izmaiņu gadījumā šo piecu gadu posmā novecojušu rūpnīcu vai iekārtas arī attiecīgi nomaina; 39. mudina Komisiju noteikt reģionālā atbalsta pamatnostādnes, balstoties uz proporcionalitātes principu, atbalsta atgūšanai gadījumā, ja neievēro attiecīgās saistības; 40. uzskata, ka ES atbalsts uzņēmumu pārvietošanai norada nekādu pievienoto vērtību Eiropas Savienībā, un tādēļ no tā ir jāizvairās; 41. uzsver, ka visas tautsaimniecības nozares ir vienlīdzīgas un ka attiecīgi jāsaglabā visu attiecīgo juridisko instrumentu vienotība; 42. principā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu daudznozaru pamatprincipus saskaņot ar jaunajām reģionālā atbalsta pamatnostādnēm, nesamazinot tajos noteikto atbalsta intensitāti; 43. brīdina, ka Komisijas priekšlikums maksimālo atbalsta procentu daļu balstīt uz bruto dotāciju līmeņiem (atšķirībā no iepriekšējā perioda, kurā atšķirīgās nodokļu sistēmas ņēma vērā ar tīrās dotācijas ekvivalenta (TDE) formulas palīdzību) varētu palielināt atšķirības starp atbalstu, ko uzņēmumi dažādu dalībvalstu reģionos var iegūt, neņemot vērā kohēzijas kritērijus; 44. ar bažām atzīmē, ka maksimālās robežas samazināšana nolūkā noteikt maksimālo atbalsta intensitāti (IKP uz vienu iedzīvotāju), kā arī izmaiņas aprēķinu metodē (bruto, nevis neto subsīdijas) faktiski noved pie ļoti nopietnas atbalsta samazināšanas, neņemot vērā atbalsta kā konverģences un kohēzijas instrumenta efektivitāti; tādēļ prasa Komisijai pārredzamas atbalsta vadības nolūkā nodrošināt objektīvu pamatojumu šādu izmaņu nepieciešamībai; 45. mudina Komisiju apsvērt, kā izmantot TDE formulu, lai aprēķinātu valsts atbalsta faktisko ietekmi uz reģionālo attīstību; 46. atzinīgi vērtē jaunā veida atbalstu mazajiem uzņēmumiem reģionos, kuri saņem atbalstu, kā arī īpašos pasākumus mazapdzīvotiem reģioniem un mazām salām saistībā ar atbilstības kritērijiem atbalsta saņemšanai; 47. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pagarināt kategoriju atbrīvojumu no iepriekšējas paziņošanas par reģionālo ieguldījumu atbalsta pārredzamiem veidiem un iesaka, lai kategoriju atbrīvojumu maksimālā apjoma noteikšanā ņem vērā inflāciju; 48. uzsver, ka noteikumos par izņēmumiem skaidri jāietver dalībvalstu iespēja pieteikt atbalsta projektus un Komisijas iespēja izvērtēt to atbilstību, izmantojot elastīgākus kritērijus, lai varētu ņemt vērā visas atsevišķās reģionu un nozaru īpatnības, ka arī novatorisku pieeju; 49. cer, ka Komisijai vienkāršos kategoriju atbrīvojumu noteikumus un padarīs tos pārredzamākus, tomēr ieviesīs atbilstīgu kontrolmehānismu, lai novērstu kategoriju atbrīvojumu ļaunprātīgu izmantošanu; 50. aicina Komisiju pārbaudīt, vai var paaugstināt līdzšinējo EUR 100 000 minimālo robežvērtību, kas nodrošinātu atvieglojumus un birokrātijas samazināšanos attiecībā uz MVU un jaunajiem uzņēmumiem; 51. uzsver, ka dalībvalstu valsts atbalsts ir nozīmīgs finanšu instruments ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un ka tādēļ tas ir jāiekļauj dalībvalstu pamatprincipu kopumā un jāapstiprina kā daļa no daudzgadu valstu programmas; 52. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzlabot reģionālā valsts atbalsta pārredzamību paplašinātajā Eiropas Savienībā, kā arī atbalsta to, ka visu ES piemērojamo reģionāla atbalsta shēmu pilni teksti ir viegli pieejami visām ieinteresētajām personām; 53. prasa valsts atbalsta pamatnoteikumus, kas ir saistīti ar struktūrfondiem, iekļaut Padomes regulā, ar ko paredz vispārējus noteikumus attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu; 54. pauž pateicību Komisijai, ka tā ir ņēmusi vērā Parlamenta apsvērumus apspriešanās laikā, kā rezultātā varēja izstrādāt šajā rezolūcijā reģionālā atbalsta pamatnostādņu projektu; 55. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.
| ||||||||||||||
| ES attīstības politika |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 2005. gada 21. un 22. novembrī panākto konsensu Vispārējā un ārlietu Padomē, vienojoties ar Komisiju par "Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgu paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku – "Eiropas konsenss attīstības jomā", – ņemot vērā 2000. gada 10. novembrī Padomes un Komisijas pieņemto Eiropas Kopienas Attīstības politikas ziņojumu, – ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu un grozījumu nolīgumu, kuru 2005. gada 25. jūnijā parakstīja Luksemburgā, – ņemot vērā 2000. gada 8. septembra ANO Tūkstošgades deklarāciju, kurā noteikti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), par kuriem starptautiskā sabiedrība ir kopīgi vienojusies kā par kritērijiem nabadzības izskaušanai, – ņemot vērā tā 2005. gada 17. novembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajai deklarācijai par Eiropas Savienības attīstības politiku ‐ "Eiropas konsenss"(1) ; 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju (2) ; kā arī 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā (3) , – ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu, 1. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt un atjaunināt 2000. gada Attīstības politikas ziņojumu un jo īpaši iesaistīt šajā procesā Parlamentu; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu nodrošināt, lai visi tās dienesti un delegācijas, kas vada Kopienas palīdzības attīstības jomā plānošanu un īstenošanu, izmanto "Eiropas konsensu attīstības jomā" kā Kopienas mērķu un principu atsauci, īstenojot jebkādu sadarbību attīstības jomā; 2. atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi ES un tās dalībvalstis vienojās kopīgi rīkoties, lai veicinātu kopēju ES attīstības redzējumu, nosakot kopējus mērķus un principus, kā arī no jauna apstiprinot ES apņemšanos izskaust nabadzību un panākt līdzdalību, veidot partnerattiecības, sniegt lielāku un labāku atbalstu un veicināt politikas saskaņošanu attīstības jomā, kas dos virzienu Kopienas un dalībvalstu sadarbības darbībām attīstības jomā visās jaunattīstības valstīs; 3. pauž īpašu gandarījumu par "Eiropas konsensa attīstības jomā" parakstītāju lēmumu uzsvērt, ka nabadzības izskaušana un TAM sasniegšana ir visaptveroši ES attīstības politikas mērķi, lai nodrošinātu politikas saskaņotību attīstības jomā un harmonizētu procedūras starp Kopienu, dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem, skaidrāk noteiktu Komisijas īpašo lomu, veicinātu diskusijas un dialogu ar vietējiem ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem par attīstības politiku un TAM īstenošanu, kā arī apņemas arī turpmāk cieši uzraudzīt un attiecīgā gadījumā īstenot iniciatīvas, lai sasniegtu šos mērķus; 4. pauž nožēlu, ka tikai nedaudz ir pieminētas bērnu tiesības, kuras ir jāiekļauj visās attīstības jomas darbībās; pauž nožēlu, ka ziņojumā nav pilnībā ņemts vērā Parlamenta stiprais uzsvars sarunās uz cilvēku attīstību, it īpaši veselības un izglītības sfērās; pauž apņēmību turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka minētie jautājumi arī turpmāk būtu iekļauti Kopienas atbalsta prioritārajās jomās; 5. atzinīgi vērtē "Eiropas konsensa attīstības jomā" nolūku stiprināt ES ieroču eksporta kontroli, lai novērstu Eiropas Savienībā ražotu ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem un veiktu konkrētus pasākumus, lai ierobežotu nekontrolētu kājinieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanu, taču aicina Komisiju pastiprināt un paātrināt atmīnēšanas un atbruņošanas programmas reģionos, kuri nesen pārcieta karu; 6. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt izmērāmu mērķu un uzdevumu kopumu, lai īstenotu saskaņoto attīstības politiku un lai regulāri novērtētu tās virzību; 7. pauž gandarījumu, ka pateicoties patiesi ietverošām un pārredzamām sarunām starp Padomi, Komisiju un Parlamentu bija iespējams gūt "Eiropas konsensu attīstības jomā"; ar gandarījumu atzīmē, ka daudzi no Parlamenta ierosinājumiem ir ietverti minētajā dokumentā, un uzsver Parlamenta izšķirošo lomu, panākot šo tālejošo un nozīmīgo vienošanos; aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā šo procesu kā modeli sarunām par izšķirošiem politikas jautājumiem nākotnē; 8. uzskata, ka visumā dokuments atbilst Eiropas Parlamenta prioritātēm attīstības politikas jomā, kuras izteiktas vairākās rezolūcijās par šo jautājumu; kā arī uzsver savu nodomu aktīvi veicināt "Eiropas konsensu," it īpaši strādājot, lai sasniegtu lielāku attīstības politikas saskaņotību Kopienas politikas virzienos un meklējot dialoga iespējas ar pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību par ES attīstības politiku; 9. piekrīt Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgajam paziņojumam par Eiropas Savienības attīstības politiku –– "Eiropas konsenss attīstības jomā"; 10. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.
| ||||||||||||||
| Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus |
| |||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā ES līguma 6. un 7. pantu, – ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2., 3., 5. un 6. pantu, – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1, 4, 19, 47 un 48. pantu, – ņemot vērā Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem 2., 3. un 11. pantu, – ņemot vērā 2005. gada 9. jūnijā Eiropas Komisijai un Padomei Martine Roure, Giovanni Claudio Fava un Wolfgang Kreissl-Dörfler (PSE) iesniegtos rakstiskos jautājumus E-2203/05 un E-2204/05 par "ārkārtas pārvietošanas" gadījumiem Eiropas Savienības teritorijā, – ņemot vērā ES un ASV transatlantijas dialogu, jo īpaši ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2005. gada 20. jūnijā un tajā pieņemtās ES un ASV deklarācijas par cīņu pret terorismu un par demokrātiju, brīvību un cilvēktiesībām, – ņemot vērā ES un ASV Nolīguma par tiesu iestāžu sadarbību(1) un personu izdošanu(2) noteikumus, – ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu, A. tā kā starptautiskais terorisms ir viens no lielākajiem draudiem ES sabiedrībai un tās vērtībām; B. tā kā "Washington Post" 2005. gada 2. novembrī ziņoja, ka CIP ir turējusi apcietinājumā un nopratinājusi par terorismu aizdomās turamas personas slepenos objektos Austrumeiropā saistībā ar globālu, slēptu transportēšanas, apcietināšanas un nopratināšanas sistēmu, zināmu kā "ārkārtas pārvietošana", ko izveidoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem un kas darbojas ārpus jebkurām tiesu iestādes veiktām kontrolēm vai izdošanas prasībām; C. C tā kā sadarbība izlūkošanas jomā joprojām ir dalībvalstu kompetence un to divpusējo un daudzpusējo attiecību jautājums; D. pauž bažas, ka saistībā ar cīņu pret starptautisko terorismu, kas uzsākta kopš 2001. gada 11. septembra, acīmredzami tiek pārkāptas Eiropas un starptautiskās pamattiesības; E. tā kā iespējams, ka šie un citi par terorismu aizdomās turētie atrodas apcietinājumā ASV vai ārvalstīs kā "neredzamie gūstekņi", kas nozīmē, ka viņi varētu būt nolaupīti un tiek turēti apcietinājumā bez tiesībām sarakstīties un sazināties, kā arī bez jebkādām juridiskām tiesībām vai piekļuves aizstāvībai, vai Sarkanā Krusta palīdzībai; F. tā kā šādi apcietinātie var būt pakļauti nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās veidiem vai spīdzināšanai; G. tā kā vairākās dalībvalstīs ir uzsākta tiesiska, parlamentāra un oficiāla izmeklēšana, lai pārbaudītu aizdomas par CIP darbību saistībā ar šo "neredzamo gūstekņu" nolaupīšanu, pārvadāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā; H. tā kā šādas izmeklēšanas, kā arī informācija presē un tādu NVO kā cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Human Rights Watch ziņojumi norādījuši kodus un pazīšanas zīmes lidmašīnām un lidostu objektiem, ko, iespējams, izmanto CIP, lai transportētu aizdomās turētos pret kuriem piemēro ārkārtas pārvietošanu, tostarp objektiem, tādiem kā Aviano Itālijā, Ramšteina Vācijā un Kogalničeni Rumānijā, kuras atrodas Eiropas Savienības un tās nākamo dalībvalstu teritorijā; I. tā kā jebkāds atbalsts vai palīdzība citas valsts aģentiem, lai slepeni apcietinātu un spīdzinātu, tostarp atbalsts vai palīdzība, lai pārvadātu ar lidmašīnu un izmantotu lidostas objektus, ir arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.un 5. panta pārkāpums; J. tā kā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. pantu Eiropas Padomes ģenerālsekretārs 2005. gada 21. novembrī ir uzsācis šo iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu, prasot to Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 45 valstu valdībām, kas ir pievienojušās Konvencijai, sniegt atbildes līdz 2006. gada 21. februārim; K. tā kā šī lieta skar tiesiskus, morālus un drošības jautājumus, cīnoties pret terorismu, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies apkarot un uzvarēt; L. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (PACE) šīs izmeklēšanas vadīšanai ir izraudzījusies referentu Dick Marty; M. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi veikt pilnīgu visu ASV iespējamo cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumu izmeklēšanu un Eiropas valdību līdzdalību noziegumā, kas tieši attiecas uz pamattiesību ievērošanu Eiropas Savienībā; 1. atkārtoti apliecina Parlamenta apņemšanos cīnīties pret terorismu, bet uzsver, ka cīņā pret terorismu nevar uzvarēt, neievērojot tos pamatprincipus, ko teroristi vēlas iznīcināt, konkrēti, ka nekādā gadījumā nedrīkst neievērot pamattiesību aizsardzību; 2. ir pārliecināts, ka cīņai pret terorismu jānotiek ar likumīgu līdzekļu palīdzību un ka šajā jaunajā kara viedā uzvaru jāgūst, ievērojot starptautisko tiesību normas, turklāt valdību un sabiedrības pieejai jābūt līdzvērtīgi atbildīgai; 3. asi nosoda jebkādu spīdzināšanu, tostarp nežēlīgus, necilvēcīgus vai cieņu pazemojošus apiešanās veidus; 4. atgādina, ka ES līguma 6. pantā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm izvirzīta prasība ievērot pamattiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālām tradīcijām, un ka starptautiskās saistības, kā arī šie kopīgie principi, aizliedz pielietot spīdzināšanu; 5. atgādina, ka ES līguma 7. pants paredz Padomei, gadījumā, ja dalībvalsts būtiski un pastāvīgi pārkāpj pamattiesības vai pastāv šādu pārkāpumu iespējamība, paredzēta iespēja atcelt atsevišķas tiesības, tostarp balsstiesības Padomē, kā nesen atkārtoti paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franko Frattīni; 6. pauž nopietnas bažas par iespējamiem pārkāpumiem CIP darbībā saistībā ar terorismā apsūdzēto nelikumīgu nolaupīšanu, pārvadāšanu, slepenu turēšanu apcietinājumā un spīdzināšanu, kā arī par iespējamām slepenām CIP apcietinājumu vietām Eiropas Savienības teritorijā un pievienošanās valstīs un kandidātvalstīs; 7. uzsver, ka pilnīga pārredzamība un tiesību pamataktu savstarpēja ievērošana ir priekšnoteikums turpmākai ES un ASV attiecību stiprināšanai un sadarbībai cīņā pret terorismu; 8. atzinīgi vērtē iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu, ko veic Eiropas Padome, un prasa visām dalībvalstīm nekavējoties sniegt jebkādu būtisku informāciju saistībā ar šo lietu; 9. aicina Padomi un Komisiju pārbaudīt paziņojumus presē saistībā ar 2003. gada nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ASV sniedz piekļuvi "īpašiem" tranzīta objektiem; 10. aicina attiecīgās valdības visiem spēkiem pārbaudīt paziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem, kas līdz šim ir veikti, un sniegt Komisijai un Eiropas Padomei visu nepieciešamo informāciju; 11. uzskata, ka paralēli Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas referenta Dick Marty vadītajai izmeklēšanai un mācoties no tās, arī Parlamentam jāveic parlamentārā izmeklēšana, kas jāvada vismaz pagaidu komitejai, kura izveidota saskaņā ar Reglamenta 175. pantu, un jāpiesaista pamattiesību ekspertus, lai citu starpā pārbaudītu:
12. apņemas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu uzsākt procedūru, ja izmeklēšanā apstiprināsies iespējamo pārkāpumu izdarīšana, ka kāda dalībvalsts apzināti vai neapzināti ir sniegusi palīdzību aģentiem, kuri, veicot šādas darbības, rīkojušies citu valdību vārdā; 13. aicina Eiropadomi tā sanāksmē 2005. gada 16. un 17. decembrī izskatīt šos jautājumus un prasa, lai pašreizējā AK prezidentūra un nākamā Austrijas prezidentūra kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Žozefu Borelu nekavējoties nodibina vajadzīgos sakarus ar ASV Valsts sekretāri Condoleezza Rice, ASV Kongresu, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Padomi; 14. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu, kā arī pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un ASV Kongresa abām palātām.
| ||||||||||||||||||||||||
| Bulgārija |
| ||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas parakstīts 2005. gada 25. aprīlī, – ņemot vērā tam atbilstīgās rezolūcijas un ziņojumus kopš pievienošanās sarunu sākuma, – ņemot vērā prezidentūras secinājumus 2004. gada 16. –17. decembra Briseles Eiropadomē, – ņemot vērā Komisijas 2005. gada Vispusīgo monitoringa ziņojumu par Bulgāriju (KOM(2005)0534), – ņemot vērā ES komisāra Olli Rehn 2005. gada 7. novembra vēstuli Bulgārijas valdībai, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0342/2005), A. tā kā pēc pievienošanās sarunu noslēguma 2004. gada 14. decembrī Bulgārija parakstīja Pievienošanās līgumu 2005. gada 25. aprīlī un to ratificēja 2005. gada 11. maijā; B. tā kā Bulgārija turpina gatavošanos uzņemties saistības dalībai ES plānotajā termiņā, lai īstenotu kopīgo mērķi par pievienošanos ES 2007. gada 1. janvārī, taču tai vajadzēs pierādīt, ka Pievienošanās līguma nosacījumi līdz tam laikam ir izpildīti; C. tā kā, pēc Parlamenta atkārtoti uzsvērtiem izteikumiem, Bulgārijas pievienošanās gaitai jābūt atkarīgai vienīgi no tās pašas sasniegumiem, un to nedrīkst saistīt ar kādas citas valsts kandidatūru vai to kavēt, ņemot vērā nesaistītus apsvērumus par nākotnes ES paplašināšanās procesu; tomēr izsaka drošu cerību, ka Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās varēs notikt vienlaikus, 1. atzinīgi vērtē Bulgārijas Pievienošanās ES līguma ratifikāciju, ko veikušas daudzas dalībvalstis, un prasa pārējām dalībvalstīm paātrināt ratifikācijas pabeigšanu; 2. atzinīgi vērtē vairāku Bulgārijas valdību neatlaidīgo darbu saistību izpildē un sasniegto progresu ceļā uz dalību ES, kā arī atzinīgi vērtē nepārtrauktību valdības darbā un Nacionālās Asamblejas noteiktās prioritātes pievienošanās prasībām pēc 2005. gada jūnija vispārējām vēlēšanām Bulgārijā; 3. atzinīgi vērtē visumā pozitīvo, bet dažās jomās arī kritisko Bulgārijas progresa novērtējumu Komisijas 2005. gada monitoringa ziņojumā par pievienošanos un prasa Bulgārijas valdībai un atbildīgām iestādēm pievērst pastiprinātu un skaidri redzamu apņēmību, rūpējoties par tām jomām, kam nepieciešami "pastiprināti pūliņi", un pirms 2006. gada aprīļa (kad tiks sagatavots nākamais Monitoringa ziņojums) konkrēti pierādīt, ka ir veikta efektīva darbība to jomu sakārtošanā, kuru sakarā ir izteiktas "nopietnas bažas"; 4. atzīmē, ka Bulgārija ir tikpat tuvu vai daudzos gadījumos tuvāk pievienošanās kritēriju izpildē četrpadsmit mēnešus pirms pievienošanās nekā jebkura cita jaunā dalībvalsts bija attiecīgajā pievienošanās posmā piektās paplašināšanās laikā; 5. atzīst, ka savlaicīgas pievienošanās perspektīva ir galvenais stimuls, lai pieliktu pūliņus un paātrinātu reformas gaitu; prasa Bulgārijas atbildīgajām iestādēm sasniegt reālus rezultātus, tādējādi nodrošinot, ka pievienošanās termiņš 2007. gadā 1. janvārī ir sasniedzams; vienlaikus atzīmē, ka notiekošās pārmaiņas ir derīgas pašas par sevi, ne tikai kā ES pievienošanās priekšnoteikums, un ka modernizācijas un reformu procesam jāturpinās daudzus gadus pēc pievienošanās, un tas jāatspoguļo kohēzijas finansējuma nosacījumos; 6. atzinīgi vērtē 18 Bulgārijas parlamentāro novērotāju ierašanos Eiropas Parlamentā un arī turpmāk sagaida Parlamenta, Komisijas un Padomes auglīgas sadarbības turpinājumu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Bulgārijas progresu ceļā uz dalību ES; 7. atgādina par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētāja vēstuļu apmaiņu par Parlamenta pilnīgu iesaisti attiecībā uz vienas Pievienošanās līguma drošības klauzulas pastiprināšanu; atzīmē, ka Parlaments pieņems nostāju par šiem jautājumiem, īpaši saistībā ar pievienošanās laika noteikšanu, ņemot vērā nepieciešamo reformu īstenošanas gaitu, īpaši pirmsiestāšanās prasības saistībā ar tiesu sistēmu un korupcijas apkarošanu, un Komisijas detalizētu situācijas izvērtējumu nākamā gada pavasarī; tādēļ sagaida, ka Komisija un Bulgārija strādās ciešā sadarbībā ar Parlamentu šajā jomā; 8. atzīst Bulgārijas nozīmīgo ieguldījumu plašākā dienvidaustrumu Eiropas reģiona stabilitātē un tās pastāvīgo lomu reģiona drošības un labklājības veicināšanā; Politiskie kritēriji 9. atzīmē, ka Bulgārija turpina īstenot politiskos kritērijus, un prasa, lai Bulgārija veic iespējami plašus politiskos, finanšu un administratīvos pasākumus likumdošanas un stratēģijas īstenošanai praksē, lai sasniegtu reālus rezultātus; atgādina Bulgārijas valdībai nepieciešamību palielināt pūliņus pietiekamas institucionālās un tiesu sistēmas rīcībspējas attīstībai, lai īstenotu un piemērotu acquis, īpaši saistībā ar pretkorupcijas stratēģiju un steidzami nepieciešamo tiesu sistēmas reformas turpinājumu; 10. stingri atbalsta viedokli, ka tiesiskuma ievērošana ir būtiska sabiedrības uzticības un paļāvības veidošanā, kas nodrošina arī ekonomiskā progresa pamatu un līdz ar to labklājību; 11. atzīst, ka, pateicoties gūtajiem panākumiem cīņā pret noteiktām smagu noziegumu kategorijām, piemēram, narkotiku kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un naudas viltošana, noziedzības līmenis ir pazeminājies līdz daudzu dalībvalstu rādītājam, un mudina Bulgāriju turpināt strādāt šajā jomā; 12. tai pašā laikā izsaka bažas par Bulgārijas organizētās noziedzības grupu izaicinošo raksturu, to necieņu pret likumu un problēmu radīšanu valsts institūcijai, to iesaistīšanos pēdējo gadu laikā sērijveida augsta profila slepkavībās, kas liecina par acīmredzamu visatļautību; ar bažām atzīmē nelielo smago noziegumu īpatsvaru, par kuriem ir piespriesti sodi; 13. atzīmē, ka, lai gan Bulgārija ieņem augstāku vietu nekā viena dalībvalsts un trīs pārējās ES kandidātvalstis starptautiskās "Korupcijas izpratnes" reitingā, tomēr tas nav pietiekami labs rādītājs, un līdz šim ir bijuši tikai nedaudzi gadījumi, kad par korupciju ir notiesāti augsta ranga ierēdņi; 14. mudina augsta ranga ierēdņus, parādot savu labo gribu, norobežoties no iesaistīšanas jebkādās korupcijas izpausmēs; stingri mudina augsta ranga ierēdņus ievērot noteikumus par viņu personīgo aktīvu un ienākumu nodokļa deklarāciju nodošanu atklātībā; 15. atzinīgi vērtē iniciatīvas, lai uzlabotu to dažādo ministriju un operatīvo aģentūru sadarbību, kas iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī plānotos uzlabojumus policijas un drošības dienestu organizācijā un pārvaldībā; apsveic daudzu jaunu pasākumu uzsākšanu, īpaši Kriminālprocesa kodeksa pieņemšanu, un prasa, lai tie tiktu ātri un efektīvi īstenoti; tomēr atkārtoti uzsver, ka visu citu modernizēšanas iniciatīvu pamatā svarīga ir tālāka tiesu iestāžu reforma; turklāt atzīst, ka vairākas dalībvalsts ir sniegušas teicamu specializētu palīdzību, un prasa, lai tās dalībvalstis, kam ir speciālas zināšanas cīņai pret organizēto noziedzību, sniedz steidzamu papildu atbalstu; atzīmē, ka pietiekamus rezultātus varēs sasniegt tikai tad, ja tiks apvienoti centieni ne tikai valsts, bet arī vietējos līmeņos; 16. aicina tāpēc veikt papildu pasākumus, tostarp grozījumus Bulgārijas konstitūcijā, lai nodrošinātu skaidrāku atbildību dalījumu un lielāku efektivitāti kriminālvajāšanā un noziegumu izmeklēšanā, lielāku virsprokurora un viņa vietnieku kontroli un pārskatatbildību, uzlabotus pasākumus, lai veicinātu korupcijas izmeklēšanu tiesu iestādēs, it īpaši, pieprasot sadarbību pašā sistēmā un ar atbilstošām iestādēm; uzlabotu tiesnešu amatā iecelšanas sistēmu, paaugstinātas algas, resursus un iespējas policijas darbiniekiem saņemt paaugstinājumu paātrinātā veidā, kā arī pievērst lielu vērību organizētā noziedzībā iesaistīto personu īpašuma arestam; 17. atzīmē Bulgārijas stratēģisko ģeogrāfisko stāvokli pie ES ārējās robežas un iesaka tālāku saskaņotu darbību, lai uzlabotu visus ar robežkontroli saistītos aspektus, tostarp veicot atbilstīgus pasākumus cīņai pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un narkotiku kontrabandu, kā arī attiecībā uz sabiedrības veselību, piemēram, dzīvnieku slimību kontroli; prasa Bulgārijas atbildīgajām iestādēm nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, lai garantētu robežkontroles acquis izpildi; aicina arī kaimiņvalstis, jo īpaši Rietumbalkānos, attiecīgi paātrināt savu darbību; 18. aicina vairāk resursu novirzīt bērnu namu un to skolu uzlabošanai, kurās mācās bērni no nelabvēlīgām ģimenēm un bērni ar īpašām vajadzībām, tostarp bērni invalīdi, kā arī ātrāk un efektīvāk īstenot deinstitucionalizācijas programmu, jo Bulgārijā ir salīdzinoši augsts to bērnu skaita īpatsvars, kam nepieciešamas īpašas rūpes; aicina Komisiju veikt pētījumus un apsekošanu saistībā ar invalīdu stāvokli audzināšanas iestādēs; mudina veikt izmaiņas adopcijas tiesību aktos un praksē, lai samazinātu to bulgāru bērnu skaitu, kurus adoptē ārzemnieki, un veicināt adopciju valsts iekšienē, šim nolūkam nodibinot arī potenciālo audžuvecāku vienotu valsts reģistru, kā arī veicinot audžuģimeņu kustību, izmantojot labāko starptautisko pieredzi; aicina turpināt psihiatriskās aprūpes reformu; prasa arī izveidot nepilngadīgo tiesu sistēmu, ko atbalstītu atbilstīgas struktūras un izmitināšanas centri; 19. atzīmē praktiskos pasākumus, ko Bulgārija ir veikusi, lai integrētu romus vairākuma sabiedrībā, taču uzsver, ka joprojām ir vēl jāveic galvenās reformas diskriminācijas izskaušanā izglītībā, mājokļu jautājumā un veselības aprūpē; aicina vairāk uzmanību veltīt "Rīcības plānam Pamatprogrammas romu līdztiesīgai integrēšanai Bulgārijas sabiedrībā īstenošanai 2005. g.– 2006. g."; atzīmē, ka daudzi romi vēl joprojām sastopas ar diskrimināciju un ka romu sievietes ir īpaši neaizsargātas pret cilvēku tirdzniecību un prostitūciju; pieprasa pastiprināt un pienācīgi finansēt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un izskaustu segregāciju, un progresu vērtēt, ņemot vērā skaidri redzamus uzlabojumus; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams plaši iesaistīt romu kopienas un ar tām sadarboties jebkuras integrācijas politikas īstenošanā; 20. aicina veikt pasākumus efektīvai decentralizācijas stratēģijas īstenošanai, lai lielākā mērā stiprinātu vietējās administratīvās struktūras un lai tām būtu nepieciešamā spēja aktīvi un pilnībā veikt reformas Bulgārijā; Ekonomiskie kritēriji 21. atzinīgi vērtē Bulgāriju par veikto darbu, kas pieprasīts pēdējā Parlamenta ziņojumā, lai tālāk nostiprinātu tās tautsaimniecību, veicot būtiskas strukturālas reformas un pareizu fiskālo politiku, un mudina turpmāk pielikt īpašus pūliņus, lai samazinātu tekošā konta deficītu; uzsver, ka būtiski pievērst galveno uzmanību ekonomiskajam progresam, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un iespējas saistībā ar dalību ES; 22. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par privatizācijas programmas pozitīvo ietekmi Bulgārijā; atzīmē, ka privātā sektora daļa sasniedza 67% no IKP 2005. gada pirmajā pusē, kas ir 2,2% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu laika posmu 2004. gadā; aicina ievērot lielāku pārredzamību valsts pasūtījumiem, piedāvājumu konkursiem un līgumu slēgšanai; 23. atzinīgi vērtē ievērojamo progresu tādas uzņēmējdarbības vides radīšanā, kas veicina ieguldījumus un izaugsmi un kas orientēta uz privātā sektora, valsts un Eiropas finansējumiem, lai saimnieciskā darbībā attīstītu efektīvas un atbilstīgas tiesiskas, administratīvas un uzraudzības struktūras; turpina uzsvērt samērīguma lomu attiecībā uz tiesu varu un sabiedrības pārvaldi labvēlīga uzņēmējdarbības klimata un spēcīgas decentralizētas infrastruktūras radīšanā, īpaši saistībā ar MVU; 24. iesaka veikt pasākumus, lai sasniegtu lielāku elastīgumu darba tirgū, veicinātu inovāciju, palielinātu darbaspēka mobilitāti un uzlabotu izglītības un apmācību programmas; vienlaikus vēlas, lai tiktu veikti pasākumi bezdarba patiesā līmeņa un rakstura novērtēšanai, tā kā dažās nozarēs vērojams darbaspēka trūkums; 25. atgādina Bulgārijai, ka tai nepieciešams veikt atbilstošus pasākumus visās iekšējā tirgus jomās, kā tas norādīts jaunākajā Visaptverošajā monitoringa ziņojumā par Bulgāriju, lai garantētu tā efektīvu darbību; Acquis communautaire 26. atzinīgi vērtē Bulgārijas sasniegto progresu lauksaimniecības nozarē, bet prasa tūlītēju rīcību, lai nodrošinātu, ka kontroles un maksāšanas aģentūras strādā to problēmu risināšanā, kas saistītas ar svarīgām juridiskām saistībām šajā jomā; uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību uzlabojumiem zemes izmantošanā un zemes īpašuma jautājumu risināšanai; mudina Bulgāriju izmantot milzīgā efektīvas bioloģiskās lauksaimniecības potenciāla priekšrocības; 27. aicina Bulgāriju nodrošināt visaugstāko dzīvnieku labturības standartu ievērošanu visos tiesību aktos un praktiskajos pasākumos, piemēram, dzīvnieku transportēšanā un kaušanā; it īpaši aicina enerģiski rīkoties, lai palielinātu Bulgārijas spēju veikt uzdevumus saistībā ar dzīvnieku veselību, veterināriem dienestiem un fitosanitārām pārbaudēm, sevišķi tajās jomās, kas saistītas ar draudiem sabiedrības veselībai, kā, piemēram, attiecībā uz putnu gripu vai pārtikas apgādes drošumu; 28. uzsver, ka ir būtiski jāuzlabo pirmspievienošanās atbalsta vadība un kontrole, lai sagatavotu Bulgāriju efektīvākai ES struktūrfondu izmantošanai; īpaši jāpaātrina darbība, lai akreditētu ar PHARE un ISPA saistīto Paplašinātās decentralizētās īstenošanas sistēmu; tai pašā laikā Komisijai jāvirza tālāks atbalsts jomām, kurās pēc tā ir vislielākā nepieciešamība; 29. uzsver nozīmi, kāda ir enerģijas apgādei atbilstoši nākotnes prasībām; uzsver svarīgo lomu, kāda ir jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai, kā arī enerģijas taupības pūliņiem un Kioto protokola mērķiem; vēlreiz aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Bulgārija izpilda savas saistības par Kozloduja kodolelektrostacijas 3. un 4. bloka slēgšanas datumu, kā noteikts Pievienošanās līgumā; 30. aicina veikt efektīvus pasākumus piesārņojuma un nelegālas mežu izciršanas novēršanai, kā arī vērsties pret tirdzniecības nozares pieprasījumu pēc nelegālas izcelsmes kokmateriāliem; 31. atgādina Bulgārijai, ka steidzami jāpievērš uzmanība intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas īstenošanai un piemērošanai; 32. atkārtoti pauž savu atbalstu medmāsām no Bulgārijas, kuras tiek turētas apcietinājumā Lībijā kopš 1999. gada un kurām pašlaik draud nāves sods; izsaka bažas, ka turpinās apelācijas procesa atlikšana Lībijas Augstākajā tiesā; aicina Lībijas atbildīgās iestādes augstākajā līmenī atsaukties uz plašiem starptautiska mēroga lūgumiem izbeigt šo drausmīgo stāvokli pēc iespējas ātrāk un ar pieņemamu risinājumu; 33. uzstāj, lai tās dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Bulgārijas Pievienošanās ES līgumu, izdarītu to pēc iespējas drīzāk; o 34. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Bulgārijas Republikas valdībai un Nacionālajai Asamblejai. | |||||||
| Rumānija |
| |||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā prezidentūras secinājumus Briseles Eiropadomē 2004. gada 16. un 17. decembrī, – ņemot vērā 2005. gada 25. aprīlī Rumānijas un ES parakstīto Pievienošanās līgumu, – ņemot vērā Komisijas Regulāros ziņojumus par Rumānijas progresu ceļā uz pievienošanos no 1998. līdz 2004. gadam un Komisijas stratēģijas dokumentu par sasniegumiem paplašināšanās procesā (KOM(2004)0657), – ņemot vērā visas tā rezolūcijas un iepriekšējos ziņojumus kopš paplašināšanās procesa sākuma līdz šodienai, – ņemot vērā 2005. gada 25. oktobra Vispārējo pārraudzības ziņojumu par Bulgārijas un Rumānijas gatavības līmeni kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti (KOM(2005)0534), – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0344/2005), A. tā kā 2000. gadā Rumānija un Bulgārija bija pievienošanās kandidātvalstu vidū kopā ar pārējām valstīm, kas kopš tā laika kļuvušas par dalībvalstīm; tā kā pēdējā paplašināšanās nebija pilnīga un to vajadzētu pabeigt Rumānijas un Eiropas Savienības interesēs, ievērojot abu pušu saistības; B. tā kā Pievienošanas līguma parakstīšana ir jauna posma sākums ceļā uz Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, tā kā no tā laika Rumānija novērotāja statusā piedalās Eiropadomes un Padomes darbā, tā kā 35 novērotāji no Rumānijas iesaistījās Parlamenta darbā 2005. gada 26. septembrī; C. tā kā kopš pēdējā Komisijas ziņojuma konstatējami nozīmīgi uzlabojumi; D. tā kā dažās nozarēs sasniegumi nav bijuši pietiekami, tā kā Rumānijai jāveic neatliekami pasākumi, šo trūkumu labošanai, lai 2007. gada 1. janvārī varētu pievienoties Eiropas Savienībai; E. tā kā pievienošanās perspektīva ir spēcīgs reformu katalizators, kas mobilizē dažādus politiskās, ekonomiskās, sociālās, un pilsoniskās dzīves dalībniekus; F. tā kā īstais pievienošanās datums tiks noteikts, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu pēc rūpīgas Rumānijas gatavības līmeņa analīzes, 1. no jauna apstiprina, ka Rumānijas pievienošanās ir Eiropas Savienības un Rumānijas kopīgs mērķis, kas kopā ar Bulgārijas pievienošanos ļaus pabeigt piekto Eiropas Savienības paplašināšanos, kuras virzītājspēks bija plašā atbrīvošanās kustība Centrāleiropā un Austrumeiropā; 2. pastāv uz to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir redzēt Rumāniju un Bulgāriju pievienojamies Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī, atbilstīgi tam, kā abas valstis izpildīs noteikumus, kas formulēti Pievienošanās līgumā; 3. atgādina par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētāja apmaiņu ar vēstulēm par Eiropas Parlamenta pilnīgu iesaisti attiecībā uz vienas Pievienošanās līguma drošības klauzulas pastiprināšanu; atzīmē, ka Parlaments pieņems nostāju par šiem jautājumiem, īpaši saistībā ar pievienošanās laika noteikšanu, ņemot vērā nepieciešamo reformu īstenošanas gaitu, īpaši pirmsiestāšanās prasības saistībā ar tiesu sistēmu un korupcijas apkarošanu, kā arī Komisijas detalizētu situācijas izvērtējumu nākamā gada pavasarī; tādēļ sagaida, ka Komisija un Rumānija šajā sakarā cieši sadarbosies ar Parlamentu; 4. izsaka arī vēlmi, lai Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās notiktu solidāri, vienlaicīgi uzsverot, ka abu valstu pievienošanās pieteikumi noslēgumā jāizskata un jāizvērtē atbilstīgi katras valsts sasniegumiem; 5. uzsver, ka Rumānijas pūliņi attiecībā uz reformām, ko prasa Eiropas Savienība, ir abu pušu interesēs, tie ļaus Rumānijai pilnībā izmantot pievienošanās priekšrocības, kā arī nodrošinās to, lai pievienošanās norit pēc iespējas labākos apstākļos; 6. atzīst Rumānijas nozīmīgo ieguldījumu plašākā dienvidaustrumu Eiropas reģiona stabilitātē un tās pastāvīgo lomu reģiona drošības un labklājības veicināšanā; 7. pieņem zināšanai Rumānijas pievienošanās sagatavošanas darbu novērtēšanu, kas iekļauta Komisijas pārraudzības ziņojumā un piekrīt tās secinājumiem;
8. uzskata par īpaši prioritāru korupcijas, īpaši liela mēroga korupcijas apkarošanu. kas apņēmīgi jāturpina visos līmeņos, stingri piemērojot likumu, kā arī patiesi apzinoties šīs problēmas nopietnību un sekas; 9. norāda, ka Rumānijas ārējā robeža kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu; 10. īpaši uzsver tiesu sistēmas reformu turpināšanas nepieciešamību, ievērojot Rīcības plānā noteiktos mērķus un termiņus, izmantojot nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus, nodrošinot tā efektīvu īstenošanu, īpaši attiecībā uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu (īpaši narkotiku un cilvēku tirdzniecības apkarošanu), kā arī pastiprinot finanšu kontroli; 11. noteikti mudina Rumānijas parlamentu nekavējoties pieņemt pārskatīto kriminālkodeksu, ko ieteica valdība un kura mērķis ir svītrot noteikumus attiecībā uz apmelošanu, kā arī būt saskaņā ar visu ES dalībvalstu tiesību aktiem; 12. uzskata, ka, ja Rumānijas parlaments pieņemtu likumu par ombudu, tas veicinātu nepabeigto lietu skaita samazināšanu; 13. atgādina arī nepieciešamību nostiprināt cilvēku un materiālos resursus, lai būtiski uzlabotu robežu drošību un kontroli, lai apkarotu nelegālo tirdzniecību, organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju; 14. konstatē, ka neskatoties uz uzmundrinošiem rezultātiem tautsaimniecībā, joprojām ļoti izplatīta ir nabadzība un dzīves līmenis krietni vien zemāks par vidējo dzīves līmeni ES, kas rada pastiprinātas kohēzijas un solidaritātes nepieciešamību; 15. uzskata, ka ir īpaši neatliekami veikt pasākumus, lai palielinātu iestāžu administratīvo rīcībspēju un īstenot finanšu vadības un kontroles instrumentu, lai piešķirtās apropriācijas tiktu izmantotas efektīvi un pārskatāmi; noteikti uzstāj, ka vēl jāveic saskaņota un ilgstoša administratīvā reforma, kura ir pamatā veiksmīgai Kopienas tiesību kopuma ieviešanai; 16. iesaka pirmsiestāšanās palīdzību lauksaimniecībai un lauku attīstībai virzīt uz partnerības veidošanu ilgtspējīgas laiku attīstības plānošanai, iesaistot pilsonisko sabiedrību, valsts un privāto sektoru, īpaši izmantojot LEADER pieejas progresējošo metodi, kas tagad ir pieejama pirmsiestāšanās programmām; 17. prasa Rumānijas valdībai pielikt papildu pūles tiesību aktu piemērošanā saistībā ar vidi, un aicina konsultēties ar kaimiņvalstīm un stingri piemērot standartus, kas ir attiecīgu apspriežamo ES priekšlikumu garā (piemēram, kā ieguves rūpniecības uzņēmumiem veikt atkritumu apsaimniekošanu), īpašu uzmanību veltot lielajiem raktuvju projektiem ar ievērojamu ietekmi uz vidi, kā Rosia Montana gadījumā; 18. norāda uz 2005. gada vasaras plūdu graujošo ietekmi, kas bija pēdējos 100 gados vislielākie plūdi un uz laiku ietekmēja vairāk nekā 60% valsts teritorijas, izraisot nopietnus postījumus un vairākos reģionos pilnībā iznīcinot daudzu cilvēku mājas; aicina Komisiju apsvērt apjomu, kādā varētu tikt izlietots pirmspievienošanās atbalsta finansējums, lai palīdzētu tiem cilvēkiem un reģioniem, kuri smagi cietuši plūdos; 19. lūdz Komisiju un Padomi atbalstīt Rumānijas valdību tās centienos saglabāt unikālo Donavas deltas vidi, kas ir iekļauta UNESCO ainavu mantojuma sarakstā un ko pašlaik apdraud darbi, ko Ukrainas varas iestādes ir no jauna uzsākušas Bistrajas upes attekā; 20. pieprasa Rumānijai pieņemt un īstenot tiesību aktus saistībā ar veterināriju, lai nodrošinātu pārtikas drošību un novērstu dzīvnieku slimību izplatīšanos; 21. uzsver vajadzību paātrināti īstenot likumu par īpašumu restitūciju; 22. uzskata arī, ka ir neatliekami jāpiemēro intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu pirātismu un viltojumus; 23. atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko veikušas Rumānijas iestādes bērnu aizsardzības jomā; un atgādina Rumānijas valdībai nepieciešamību izlemt starptautiskās adopcijas iesniegumu lietas, kuras iesniegtas 2001. gada moratorija laikā, nodrošinot, ka visas lietas tie izskatītas atbilstīgi ANO Bērnu tiesību konvencijai un Rumānijas likumiem par adopcijas tiesisko statusu, lai atļautu īstenot starpvalstu adopciju, kad tas ir pamatots un piemērots, šajos īpašajos gadījumos; 24. pievērš uzmanību steidzamajai nepieciešamībai uzlabot to personu aizsardzību, kurām ir garīgi traucējumi un kuru dzīves un aprūpes apstākļi vēl nav apmierinoši, it īpaši invalīdi ar intelektuālu atpalicību un psihiskās veselības problēmām, kuri ievietoti aprūpes iestādēs; prasa Rumānijas valdībai nekavējoties rīkoties, sadalot lielās invalīdiem domātās uzturēšanās iestādes, par labu mazākām, kuras balstās uz dzīvi kopienā, izmantojot nozīmīgo Komisijas finansiālo atbalstu tieši šim nolūkam; tomēr uzsver būtisko vajadzību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu 2002. gada Likumu par psihisko veselību un personu ar psiholoģiskiem traucējumiem aizsardzību; 25. konstatē, ka pretdiskriminācijas likumu ieviešana un Rumānijas veiktie pasākumi romu labā ir solis uz priekšu, taču uzskata, ka jāturpina pūles viņu integrēšanā, īpaši īstenojot "nulles tolerances" politiku pret rasismu, kas izpaužas pret romiem, kā arī nodrošinot labāku piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un darba tirgum, vienlaikus pilnībā iesaistot plašsaziņas līdzekļus; 26. izsaka savu vilšanos par kavēšanos Likuma par minoritātēm pieņemšanā; izsaka bažas par to, ka vēlēšanu likumos joprojām saglabājas diskriminējoši pasākumi, kuri atkārtojas Likuma par minoritātēm projektā; izsaka savu vēlmi, lai Likums par minoritātēm tiktu pieņemts pēc iespējas drīz, ievērojot politiskos kritērijus; 27. vēlreiz atkārto, ka jāveic papildu pasākumi, lai saskaņā ar subsidiaritātes un kultūras autonomijas principiem nodrošinātu ungāru minoritātes aizsardzību; aicina Rumānijas iestādes pilnībā atbalstīt ungāru minoritātes augstāko izglītību, nodrošinot vajadzīgos finanšu līdzekļus; 28. aicina Komisiju turpināt pievienošanās sagatavošanas rūpīgu un objektīvu uzraudzību un palīdzēt Rumānijas varas iestādēm pildīt savas saistības, cenšoties turpināt sekot attīstībai, ne tikai kā tiek uzņemtas saistības, bet arī kā tās tiek īstenotas vietējā līmenī, tajās jomās, kurās izmaiņas tika pieprasītas iepriekšējos ziņojumos; 29. atkārto savu prasību Komisijai, lai tā regulāri informē par to, ko tā dara saistībā ar uzraudzību un lai tas tiktu pilnībā iesaistīts galīgā lēmuma pieņemšanā par iespējamo aizsardzības klauzulu izmantošanu; 30. atbalsta Komisijas pieeju, atbilstīgi kurai lēmums par iespējamo pievienošanās datuma pārcelšanu tiks pieņemts, pamatojoties uz Rumānijas sasniegumiem līdz 2006. gada pavasarim; 31. atkārtoti apstiprina savu vēlmi, kas balstīta uz spēcīgu politisko gribu, piedzīvot Rumānijas pievienošanos 2007. gada 1. janvārī, taču uzsver, ka šī ambiciozā mērķa īstenošana pirmām kārtām ir atkarīga no Rumānijas varas iestāžu spējas pildīt Pievienošanās līgumā norādītās saistības, pretējā gadījumā tiks piemērotas aizsardzības klauzulas; 32. aicina Rumānijas varas iestādes apmierinošā veidā novērst īpaši nopietnus trūkumus, lai Rumānija varētu pievienoties atbilstīgi noteiktajam grafikam; 33. prasa Savienības dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, cik drīz vien iespējams ratificēt Rumānijas Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai; 34. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Rumānijas valdībām un parlamentiem. | ||||||||||||||||||||||
| Sieviešu organizācijas |
| |||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem(1), – ņemot vērā jauninājumus, ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1260/1999 22. pantam finansē saskaņā ar Zivsaimniecības virzības finanšu instrumentu (ZVFI), – ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē(2), – ņemot vērā konferenci par sieviešu lomu zivsaimniecības nozarē, ko Komisija organizēja 2003. gada 23. un 24. janvārī Briselē, – ņemot vērā tā 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par sievietēm Eiropas Savienības lauku apvidos, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu(3), – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu (KOM(2004)0497), – ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes Regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu(4), – ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13., 32., 137., 141. un 158. pantu, – ņemot vērā apmēru, kādā no zivsaimniecības atkarīgajās kopienās ir attīstījušās sieviešu organizācijas, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0341/2005), A. tā kā sieviešu loma no zivsaimniecības atkarīgajās kopienās tradicionāli ir bijusi diezgan nenozīmīga; B. tā kā, lai gan sievietes veido tikai mazu daļu no zvejā nodarbinātajiem, viņas faktiski darbojas ievākšanas un akvakultūras, pārstrādes, tirdzniecības, izpētes, žurnālistikas, vadības, uzņēmējdarbības, apmācības, tostarp par kuģu satiksmes drošību, un pārstāvības jomā, kā arī sniedz cita veida atbalstu zvejniecības nozarē nodarbinātajiem; C. tā kā, neskatoties uz šo darbību ekonomisko vērtību un nozarei kopumā sniegto labumu, daudzas no minētajām darbībām tiek veiktas brīvprātīgi vai tās ir slikti apmaksātas, to veicējiem nav atbilstošas sociālās aizsardzības; tā kā šim darbam bieži vien ir arī augsta riska pakāpe un nopietnas sekas attiecībā uz veselību, D. tā kā šajā sakarā var saskatīt daudzas paralēles ar lauksaimniecībā nodarbinātajām sievietēm; E. tā kā tādēļ sievietes jo īpaši labi var sniegt informāciju par kopējās zivsaimniecības politikas un kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas sociālekonomiskajām sekām un attiecīgo nozaru pārstrukturēšanas sekām; F. tā kā, lai gan kopš iepriekšminētās konferences par sieviešu lomu zivsaimniecības nozarē sieviešu loma no zimsaimniecības atkarīgajās kopienās ir vairāk atzīta un ir palielinājusies sieviešu savstarpējo sakaru veidošana, ir nepietiekama informācija par esošo sieviešu organizāciju skaitu un veidu; G. tā kā sieviešu organizācijas sniedz ne tikai savstarpējo atbalstu, bet var nodrošināt būtisku ieguldījumu no zivsaimniecības atkarīgo kopienu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā; H. tā kā minētās organizācijas un sakari joprojām pastāv tikai vietējā un reģionālā mērogā un Eiropas Savienībā ir izvietoti nevienmērīgi, turklāt jaunākajās dalībvalstīs tie ir vāji attīstīti; I. tā kā Ziemeļjūras reģiona sieviešu organizāciju tīkls piedalās Ziemeļjūras reģiona konsultatīvajā padomē; J. tā kā zivsaimniecības nozarē nodarbināto sieviešu pilnīgai dalībai pārstāvības darbībās joprojām ir pārāk daudz juridisku un sociālu šķēršļu, kuru dēļ sievietēm var pat būt traucēta pieeja lēmumu pieņemšanas iestādēm dažās kopienās vai asociācijās; 1. atzīst Komisijas lomu, 2003. gadā organizējot iepriekšminēto konferenci par sieviešu lomu zivsaimniecības nozarē un finansējot vairākas inovatīvas darbības, kā arī atbalsta tās nodomu tuvākajā laikā organizēt vēl vienu konferenci, bet tik un tā uzskata, ka sasniegtais nav pietiekams; 2. lūdz Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai sieviešu darbu zivsaimniecības jomā vairāk novērtē gan juridiskā, gan sociālā aspektā, lai to atbalsta un lai par to būtu vairāk izpratnes, lai tiktu atbalstītas pūles, ko sievietes veltī, lai uzlabotu savas ģimenes un kopienas dzīves apstākļus un lai viņām būtu garantētas sociālās un ekonomiskās tiesības, piemēram, vienlīdzīgs atalgojums, bezdarbnieka pabalsts profesionālās darbības pārtraukšanas gadījumā (uz laiku vai pavisam), tiesības uz pensiju, ģimenes dzīves saskaņošana ar darbu un bērna kopšanas atvaļinājumu pieejamība, sociālā drošība un bezmaksas veselības pakalpojumi, kā arī veselības aizsardzība darba vietā; 3. aicina Komisiju iespējami drīz sagatavot ziņojumu par zivsaimniecības nozarē nodarbināto sieviešu organizāciju veidu, skaitu, mērķiem un darbībām visā Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot situācijai jaunajās dalībvalstīs; 4. vērš uzmanību uz to, ka sieviešu aktīvā līdzdalība dažādās ar zivsaimniecību saistītās jomās gan palīdz saglabāt kultūras tradīcijas un specifisku pieredzi, gan izdzīvot savām kopienām, šādi nodrošinot kultūras un reģionālās dažādības aizsardzību; 5. apzinoties, ka šīs organizācijas ir radušās galvenokārt vietēja un reģionāla rakstura iniciatīvu dēļ, aicina Komisiju pētīt konkrētus pasākumus, ar kuriem varētu aktīvi atbalstīt gan jau esošo sieviešu organizāciju attīstību, it īpaši tur, kur tās nav tik konsolidētas, gan arī izveidot tos tur, kur tie vēl nepastāv; 6. aicina Komisiju arī apsvērt, kādus pasākumus tā varētu veikt, lai sekmētu visas Eiropas Savienības mēroga sieviešu organizāciju tīkla izveidi, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai novērst valodas barjeras; 7. lūdz Komisiju izveidot atbilstošus kanālus, lai, sekmējot socioloģiskos pētījumus par zivsaimnieku kopienām, uzlabotu un izplatītu informāciju par sieviešu stāvokli dažādās zivsaimniecības jomās vai ar to saistītajās nozarēs; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt sieviešu pārstāvības organizācijas, kas jau darbojas šajā jomā, kā arī radīt jaunas organizācijas valstu, reģionālā un vietējā līmenī, un veicināt informācijas apmaiņu un veiksmīgu praksi; uzsver, ka šajā jautājumā ir cieši jāsadarbojas ar topošo Eiropas dzimumu līdztiesības institūtu, lai būtu vieglāk atklāt un efektīvāk apkarot sieviešu diskrimināciju šajās kopienās; 8. lūdz Komisiju un dalībvalstis veltīt pūles, lai pieņemtu noteikumus, kas novērstu administratīva un sociāla rakstura šķēršļus pilnvērtīgai sieviešu dalībai un izaugsmei visās zivsaimniecības jomās, veicot specifiskas darbības šīs jomas veicināšanai, kā arī stingri ievērot vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm un iespēju vienlīdzības principu visās jomās un īpaši izglītībā, finansējuma un kredītu, tostarp mikrokredītu utt. pieejamībā, lai veicinātu uzņēmējdarbības garu; 9. mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt plašāku arodapmācību un izglītību sievietēm, kuras strādā zivsaimniecības jomā, un izveidot mehānismu, lai labāk informētu sievietes par izglītības iespējām un pieejamiem finanšu līdzekļiem to īstenošanai; 10. atzinīgi vērtē ierosinātā Eiropas Zivsaimniecības fonda noteikumus, atbilstīgi kuriem paredz dalībvalstu saistības veicināt pasākumus sieviešu lomas palielināšanai zivsaimniecības nozarē, un aicina Padomi pieņemt 24. grozījumu tā iepriekšminētajā nostājā par Eiropas Zivsaimniecības fondu, kurā uzsvērts, ka ir jāveicina centieni starptautiskā mērogā; nevertheless urges the Commission to support specific projects which have as their objective the recognition, promotion and diversification of women's role in fisheries-related areas; 11. prasa, lai Komisija arī izstrādā īpašu izmēģinājuma projektu, kas attiektos uz čaulgliemju zvejnieču īpašo situāciju, 12. uzskata, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda noteikumos jāparedz iespēja atbalstīt darbības, kas līdz šim ir veiktas brīvprātīgi, un aicina Komisiju apsvērt, kādus citus finansējuma avotus var darīt pieejamus sieviešu organizācijām zivsaimniecības nozarē, tostarp līdzekļus mikrokredītu piešķiršanai; 13. uzskata arī, ka ar zivsaimniecību saistīto Eiropas finansējumu būtu svarīgi izmantot, lai iesaistītu sieviešu organizācijas projektos, kuros pēta zivsaimniecības un lauksaimniecības nozares pārstrukturēšanas ietekmi; 14. aicina Komisiju turpināt FEMMES programmu un tajā ietvert ar zivsaimniecību saistītajās nozarēs nodarbināto sieviešu pārstāvības organizācijas; 15. uzskata arī, ka sieviešu organizācijām ir būtiska loma piekrastes darbības grupu izveidē un ka struktūrfondi jāizmanto pietiekami elastīgi, lai saskaņotu darbības, ko veic sievietes no zivsaimniecības atkarīgajās kopienās un lauksaimniecības kopienās piekrastes zonās; 16. uzsver, ka ir jāpalielina sieviešu faktiskā dalība zivsaimniecības pārstāvniecībās, lēmējiestādēs un konsultāciju centros Eiropas, valsts un reģionālā līmenī, un uzskata, ka būtu vēlams Komisijas ieteikums kompetentajām iestādēm, lai tās sniegtu ieguldījumu; 17. uzskata, ka sieviešu pārstāvības organizācijas var sniegt būtisku ieguldījumu drošības uzlabošanā jūrā un zivju krājumu saglabāšanā, konkrēti veicinot tādu zivju patēriņu, kas zvejotas no ilgtspējīgi izmantojamiem krājumiem, un aicinot nepatērēt zivis, kas zvejotas ilgstpējīgi nepatērējamos krājumos; 18. aicina Komisiju sniegt regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam par sieviešu organizāciju zivsaimniecības nozarē attīstību un līdzekļiem, no kuriem finansē to darbību; aicina Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par sieviešu stāvokļa attīstību zivsaimniecības jomā; 19. aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt sieviešu stāvokli zivsaimniecības un lauksaimniecības kopienās Eiropas, valstu un reģionālā mērogā, pievērst uzmanību visiem jautājumiem saistībā ar sievietēm pieejamo veselības aizsardzību un sociālo aizsardzību un novērst šķēršļus sieviešu dalībai pārstāvības darbībās; ierosina, lai vispirms Komisija iesaka šajā sakarā rīkoties kompetentajām iestādēm; 20. līdz ar zivsaimniecībā strādājošām sievietēm pauž satraukumu par to, ka šajā nozarē strādā maz jauniešu, un lūdz Komisiju noteikt pasākumus, lai sekmētu jauniešu iesaistīšanos šajā nozarē, un šādi nodrošinātu tās nepārtrauktību; 21. aicina visas reģionālo konsultatīvo padomju veidošanā iesaistītās personas nodrošināt sieviešu organizāciju pārstāvju līdzdalību šo padomju darbībā, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības politikas sociālekonomisko ietekmi; uzskata, ka šajā sakarā jāapsver, kādā apmērā varētu segt sieviešu organizāciju izmaksas; 22. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un reģionālajām konsultatīvajām padomēm.
| ||||||||||||||||
| Tibeta un Honkonga |
| |||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par Tibetu un cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, – ņemot vērā 2004. gada 18. novembra(1), 2005. gada 13. janvāra(2) un 2005. gada 27. oktobra(3) rezolūcijas par ieslodzījumā esošo lamu Tenzin Delek Rinpoche, kuru spīdzina un kura dzīvība tāpēc ir apdraudēta; – ņemot vērā 2002. gada 19. decembra rezolūciju par Honkongu(4), – ņemot vērā astoņu ES valstu un Ķīnas 2005. gada 5. septembra augstākā līmeņa tikšanās laikā Pekinā pieņemto kopīgo paziņojumu, – ņemot vērā to, ka ES un Ķīnas dialogs par cilvēktiesībām nevirzās uz priekšu, – ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu, Tibeta A. tā kā Ķīnas ierēdņi kopš 2005. gada oktobra veic t.s. "patriotiskās audzināšanas" kampaņu, piespiežot tibetiešus parakstīt apliecinājumus, kuros Viņa Svētību Dalailamu apsūdz kā bīstamu separātistu un pasludina Tibetu par Ķīnas daļu; B. tā kā jaunais tibetiešu mūks Ngawang Jangchub mira mīklainos un nenoskaidrotos apstākļos "patriotiskās audzināšanas" laikā Drepungas klosterī Lasā 2005. gada oktobrī; C. tā kā piecus Lasas Drepungas klostera tibetiešu mūkus, kuri atteicās parakstīt apliecinājumus, arestēja 2005. gada 23. oktobrī un ieslodzīja Valsts Drošības biroja (VDB) aizturēšanas centros attiecīgajās izcelsmes vietās un, iespējams, spīdzināja; D. tā kā joprojām nav skaidrs, vai ir arestēti vēl kādi protestētāji; E. tā kā vairāk nekā 400 Lasas Drepungas klostera tibetiešu mūku miermīlīgi protestēja pret biedru ieslodzīšanu un daudzus no viņiem vardarbīgi apspieda Ķīnas Tautas bruņotā policija un VDB īpašie spēki, liekot viņiem atgriezties klosterī; F. tā kā īpašie spēki ir cieši aplenkuši Lasas Drepungas klosteri, kurā ir daudz iemītnieku, un kopš 2005. gada 25. novembra nevienam nav atļauts ēkā ieiet vai iziet no tās; G. tā kā Tenzin Delek Rinpoche joprojām atrodas ieslodzījumā un viņa veselības stāvoklis nav zināms; H. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komisijas īpašais ziņotājs par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu Manfreds Novaks pēc vizītes Ķīnā no 2005. gada 20. novembra līdz 2. decembrim, balstoties uz komandējuma laikā saņemto informāciju, apstiprināja, ka Ķīnā izmanto daudzas spīdzināšanas metodes, un uzskata, ka spīdzināšanas prakse Ķīnā joprojām ir izplatīta; Honkonga I. tā kā svētdien, 2005. gada 4. decembrī, Honkongā desmitiem tūkstošu iedzīvotāju piedalījās gājienā, pieprasot pilnīgi demokrātisku sistēmu; J. tā kā pašlaik īpašās pārvaldes apgabala vadītāju izvēlas komiteja, kuru veido apmēram 800 Ķīnas varasiestāžu izraudzīti Honkongas iedzīvotāji; K. tā kā saskaņā ar Honkongas Pamatlikuma 45. un 68. pantu īpašās pārvaldes apgabala vadītājs un visi Likumdevējpadomes locekļi galu galā jāizraugās vispārējās vēlēšanās; Tibeta 1. prasa ĶTR valdībai noskaidrot 2005. gada oktobra "patriotiskās audzināšanas" laikā bojā gājušā jaunā tibetiešu mūka Ngawang Jangchub nāves apstākļus; 2. pauž nopietnas bažas par Deprungas klosterī 2005. gada 23. novembrī arestēto piecu mūku veselības stāvokli; 3. mudina ĶTR valdību nekavējoties atbrīvot mūkus no ieslodzījuma VDB aizturēšanas centros; 4. aicina ĶTR valdību nodrošināt visu pieejamo informāciju par mūku aizturēšanas apstākļiem, īpaši atsaucoties uz apgalvojumiem par spīdzināšanu un iespējamiem vairāku cilvēku arestiem; 5. mudina valdību nekavējoties pārtraukt Lasas Deprungas klostera blokādi; 6. mudina Ķīnas varasiestādes izbeigt "patriotiskās audzināšanas" kampaņu, atbilstīgi reaģēt uz nevardarbīgiem protestiem un nepārkāpt cilvēktiesības, izmantojot fizisku vardarbību pret tiem; 7. aicina Padomi un Komisiju īstenot stingrāku pārstāvību Ķīnas varasiestādēs šajā lietā sakarā ar ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu; pauž cerību, ka šis dialogs būs efektīvāks, lai ievērojami uzlabotu slikto cilvēktiesību stāvokli Ķīnā; 8. atkārtoti prasa nekavējoties atbrīvot Tenzin Delek Rinpoche; 9. atkārtoti pauž aicinājumu atcelt nāves sodu un nekavējoties izsludināt moratoriju nāves sodam Ķīnā; 10. mudina ĶTR valdību reaģēt uz starptautiskiem aicinājumiem uzlabot cilvēktiesību stāvokli Ķīnā un nodrošināt reliģijas, vārda un politisko brīvību, un īpaši atbrīvot visus ieslodzītos, kuri ir sodīti par reliģisku darbību; 11. vēlreiz aicina ĶTR valdību uzlabot ieslodzījuma apstākļus cietumos, pārtraukt un atcelt ieslodzīto spīdzināšanu, kā arī izbeigt nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus pret tibetiešiem un citām minoritātēm, nodrošinot cilvēktiesību un humanitāro tiesību starptautisko standartu ievērošanu; 12. aicina Padomi un dalībvalstis saglabāt ES noteikto ieroču tirdzniecības embargo pret ĶTR un nesamazināt pašreizējos dalībvalstu ierobežojumus šādu ieroču tirdzniecībai; 13. aicina ĶTR valdību turpināt dialogu ar Viņa Svētības Dalailamas pārstāvjiem; 14. mudina priekšsēdētāju konferenci uzaicināt Viņa Svētību Dalailamu uzstāties Eiropas Parlamentā 2006. gada laikā; Honkonga 15. atgādina, ka Honkongas Pamatlikums beidzot nosaka Honkongas apgabala vadītāja ievēlēšanu tiešās vēlēšanās; 16. aicina Honkongas varasiestādes:
17. pauž cerību, ka apgabala vadītāju un visus Likumdevējpadomes locekļus ievēl ar tādas vēlēšanu sistēmas palīdzību, kura balstās daudzpartiju demokrātijas principā, valdības atbildībā likumdevējas varas priekšā un patiesi efektīvas vadības principā, kuri dos skaidru labumu visiem Honkongas iedzīvotājiem; o 18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, Ķīnas Tautas Republikas valdībai, Visķīnas tautas pārstāvju sapulces pastāvīgajai komitejai, Honkongas apgabala vadītājam un Likumdevējpadomei, Sičuanas provinces gubernatoram, kā arī Sičuanas provinces tautas prokuratūras galvenajam prokuroram.
| ||||||||||||||||||||||||||||
| Cilvēktiesības Krievijā |
| ||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā iepriekš pieņemtās rezolūcijas par Krieviju, īpaši 2005. gada 26. maijā pieņemto rezolūciju par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām(1), – ņemot vērā ES un Krievijas mērķi ieviest četrus ceļvežus, lai izveidotu četras Kopējās telpas, par ko tika panākta vienošanās Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 10. maijā, – ņemot vērā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmju rezultātus, īpaši Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2004. gada 25. novembrī Hāgā pieņemto lēmumu uzturēt pastāvīgu dialogu par cilvēktiesību jautājumiem, – ņemot vērā mērķi nodrošināt politisko tiesību un demokrātijas apvienošanu Krievijas Federācijā, kā to paredz Eiropas Savienības un Krievijas partnerības un sadarbības līgums(2), kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī, – ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un tās protokolus, – ņemot vērā Eiropas Padomes pagaidu atzinumu par grozījumiem Krievijas Federācijas valsts tiesību aktos, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām un sabiedriskām apvienībām, – ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina komentārus un priekšlikumus, kuri 2005. gada 9. decembrī nosūtīti Domes priekšsēdētājam Borisam Grizlovam, – ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu, A. tā kā neatkarīgas nevalstiskās organizācijas (NVO) un bezpeļņas organizācijas (BPO) ir galvenais pamats, lai veidotu spēcīgu un labi funkcionējošu pilsonisko sabiedrību; tā kā pašreiz Krievijā darbojas ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas, to skaitā gan bērnu labdarības organizācijas un apdzīvoto rajonu apvienības, gan bezpajumtnieku patversmes un patērētāju grupas; B. tā kā apvienošanās tiesības ir cilvēka pamattiesības un demokrātiskā sabiedrībā tām ir ļoti liela nozīme; C. tā kā Krievijas valsts Dome 2005. gada 23. novembrī ar pārliecinošu balsu vairākumu pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par grozījumiem atsevišķos Krievijas Federācijas tiesību aktos", kas groza pašreiz spēkā esošos likumus, kas reglamentē NVO reģistrāciju, un jo īpaši likumu "Par pilsoniskās sabiedrības organizācijām", likumu "Par bezpeļņas organizācijām" un likumu "Par slēgtiem administratīvi-teritoriāliem veidojumiem"; tā kā 2005.gada 16. decembrī šis likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā; D. tā kā Krievijas cilvēktiesību ombuds Vladimirs Lukins ir teicis, ka šis likumprojekts ir Krievijas Konstitūcijas un starptautisko tiesību aktu pārkāpums, vienlaikus jaunizveidotā Krievijas Federācijas Sabiedrības pārstāvju palāta, kurai uzticēts saskaņot pilsoņu, nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu intereses, ir lūgusi Domi atlikt balsojumu par šo likumprojektu līdz brīdim, kad būs sīki izpētītas tā sekas; E. tā kā gan Krievijas, gan starptautiskā sabiedrība ir paudusi nopietnas bažas par šiem grozījumiem, kas varētu ierobežot apvienošanās tiesības Krievijas Federācijā; F. tā kā pēc Krievijas Federācijas lūguma Eiropas Padome ir sagatavojusi atzinumu par minētā likumprojekta atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; G. tā kā paziņojumā, kas tika sniegts atzinuma prezentācijas reizē, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Terijs Deiviss pauda viedokli, ka "piedāvātajiem grozījumiem Krievijas Federācijas likumos, kuri reglamentē apvienošanās tiesības, ir likumīgs mērķis ‐ cīņa pret terorismu un naudas atmazgāšanu", taču Eiropas Padomei šķiet, "ka daži šo grozījumu aspekti, kas saistīti ar administratīvām un fiskālām prasībām, kuras piemērojamas nevalstisko un bezpeļņas organizāciju reģistrācijai, ārvalstnieku un nepilngadīgo līdzdalībai un iestāžu pilnvarām uzraudzīt gan NVO darbību, gan to likvidāciju, ir pārāk ierobežojoši"; H. ņemot vērā ES dalībvalstu pieredzi, kuras ļauj brīvi pastāvēt neformālām grupām, neprasot par to ziņot vai tās reģistrēt valsts iestādēm, un kuras to teritorijā likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem uz vienlīdzīgiem pamatiem piešķir visas būtiskās tiesības, kas piešķirtas to pilsoņiem, dibinot apvienības un iestājoties tajās, un ļauj ārvalstu organizācijām atvērt pārstāvniecības un filiāles, lai tās īstenotu savu darbību; I. tā kā pēdējos gados Krievijā stāvoklis demokrātijas jomā ir turpinājis būtiski pasliktināties, īpaši pateicoties tam, ka visi lielākie TV kanāli un vairums radiostaciju ir nonākuši valdības kontrolē, izplatījusies pašcenzūra drukātajos plašsaziņas līdzekļos, ir slēgti neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, ierobežotas tiesības organizēt publiskas demonstrācijas, vide ir kļuvusi mazāk labvēlīga NVO un tiek vajāti cilvēktiesību aktīvisti, ir atceltas reģionu gubernatoru tiešās vēlēšanas un ir pieaugusi tiesu varas politiskā kontrole, ko apliecina "Yukos" lieta un tiesas prāvas pret Hodorkovski un Ļebedevu; 1. uzsver nevalstisko organizāciju nozīmi stabilā un demokrātiskā pilsoniskā sabiedrībā, kas ir veidota, balstoties ne vien uz tādiem principiem kā tiesiskums un runas brīvība, bet arī uz pilsoņu spēju brīvi biedroties; 2. tādēļ pauž nopietnas bažas par likumprojektu grozījumiem Krievijas valsts tiesību aktos, kas reglamentē bezpeļņas organizācijas un sabiedriskās apvienības, un prasa izstrādāt jaunu likumdošanu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Padomes normām un standartiem; 3. atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas lūgumu Eiropas Padomei sniegt padomu piedāvāto grozījumu sakarā; pilnībā atbalsta ieteikumus, ko Eiropas Padome sniegusi savā pagaidu atzinumā, un aicina Krievijas Federāciju tos pilnībā ņemt vērā; 4. atzīmē Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenos priekšlikumus, kurš ierosina būtiski pārstrādāt likumprojekta grozījumu tekstu; 5. pauž cerību, ka Krievijas likumdevēji
6. aicina Krievijas Domi izmantot laiku, kas vajadzīgs, lai pārskatītu un uzlabotu grozījumus, ņemot vērā prezidenta pārskatā sniegtos ieteikumus, Eiropas Padomes pagaidu atzinumu un šo rezolūciju; 7. aicina Domi sākt plaša mēroga konsultāciju procesu, iesaistot tajā visus Krievijas pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, lai atrastu veidu, kā patiesi iedrošināt, atbalstīt un konsolidēt NVO izveidi; 8. aicina secīgās Austrijas un Somijas prezidentūras nākamajās Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēs risināt jautājumus, kas skar demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, piešķirt Eiropas Savienības un Krievijas dialogam cilvēktiesību jomā ievērības cienīgāku lomu un turpināt šajā procesā iesaistīt Eiropas Parlamentu; 9. šai ziņā uzskata, ka ceļvedis četru kopējo telpu izveidei ir jāpiesaista konkrētiem sasniegumiem demokrātijas un cilvēktiesību jomā; 10. aicina Krievijas valsts iestādes pārtraukt NVO vajāšanu politisku motīvu dēļ, īpaši to organizāciju vajāšanu, kuras novēro situāciju Čečenijā, piemēram, Krievijas un Čečenijas sadraudzības biedrību; 11. mudina Krievijas Federāciju kā Eiropas Padomes locekli parakstīt Eiropas Konvenciju par starptautisko NVO juridiskas personas statusa atzīšanu (ETS 124); 12. pauž bažas par vispārējiem nosacījumiem ieslodzīto turēšanai apcietinājumā un to, ka dažiem ieslodzītajiem ir apgrūtināta pieeja advokātam; norāda, ka saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksu apcietinātie ir jātur ieslodzījumā vai nu viņu dzīvesvietas tuvumā, vai tās vietas tuvumā, kurā ir notikusi tiesas prāva; 13. aicina Padomi un Komisiju stiprināt atbalstu pilsoniskai sabiedrībai Krievijā un palielināt cilvēktiesību veicināšanai piešķirto līdzekļu apjomu; 14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojam, ANO ģenerālsekretāram, Krievijas valsts Domei un Krievijas Federācijas valdībai.
| |||||||||||||||||||||||||||
| Etiopija |
| |||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Etiopijā(1) un 2005. gada 13. oktobra rezolūciju situāciju Etiopijā(2), – ņemot vērā 2005. gada 25. augusta Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas ziņojuma projektu; – ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu, A. pauž satraukumu par jaunākajām ziņām, ka notikuši ievērojami cilvēktiesību pārkāpumi vēl nepieredzētos masveida uzbrukumos, kuros Adisabebā un citviet valstī tika apcietināti vadošie politiķi, cilvēktiesību aizstāvji, neatkarīgie žurnālisti, NVO darbinieki un jaunieši, B. tā kā pēc "Vienotības un demokrātijas koalīcijas" aicinājuma organizētās demonstrācijas, lai protestētu pret vēlēšanu rezultātu viltošanu, tika nežēlīgi apspiestas, tostarp veicot apšaudi ar īstām lodēm un izmantojot bruņumašīnas, C. tā kā politisku iemeslu dēļ tika apcietinātas tādas personas kā Vienotības un demokrātijas koalīcijas priekšsēdētājs Hailu Shawel, bijušais Etiopijas Cilvēktiesību padomes (ECTP) priekšsēdētājs profesors Mesfin Woldemariam, bijušais ANO īpašais sūtnis un bijušais prokurors Starptautisko Kara noziegumu tribunālā Ruandai Dr. Yacob Hailermariam, bijusī tiesnese Birtukan Mideksa, Adisabebas mērs Dr. Birhanu Nega, Organizācijas par sociālo taisnīgumu Etiopijā direktors Netsanet Demissie un Action Aid Ethiopia vadītājs Daniel Bekele, D. tā kā daudzi no iepriekšminētajiem ieslodzītajiem no 2005. gada 28. novembra ir pieteikuši badastreiku, E. pauž satraukumu par informāciju, ka Adisabebā apcietināti tūkstošiem jauniešu, kuri aizsūtīti uz Dedesas upes piekrasti (Etiopijas dienvidrietumi) un tiek turēti necilvēciskos apstākļos, F. atzinīgi vērtē ap 8 000 cilvēku atbrīvošanu, tomēr pauž satraukumu par to, ka šis skaitlis pats par sevi liecina par milzīgo aizturēto skaitu un ka valdība līdz šim nav atklājusi visu apcietinājumā esošo cilvēku skaitu un vēl jo vairāk to atrašanās vietu, G. pauž satraukumu par deputātiem, žurnālistiem, ierēdņiem, juristiem, palīdzības sniedzējiem un NVO biedriem izvirzītajām nepamatotajām apsūdzībām nodevībā, H. pauž satraukumu par uzbrukumiem neatkarīgajai presei, I. tā kā Attīstības palīdzības grupa, kurā ietilpst Eiropas Savienība un Amerikas Savienoto valstu vēstnieki Adisabebā, kopīgā 2005. gada 6. novembra deklarācijā aicina valdību atbrīvot visus politieslodzītos, nekavējoties pārtraukt brutāla spēka lietošanu, atsākt politisko dialogu un pieprasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu par notikumiem jūnijā un novembrī, J. tā kā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija sniedza komentārus, ka stāvoklis bija neviennozīmīgs – daļēji pozitīvs līdz 2005. gada 15. maijam un daļēji negatīvs pēc tam, K. tā kā Etiopija katru gadu saņem starptautisko palīdzību viena miljarda ASV dolāru apmērā (no kuriem 490 miljonus sniedz Eiropas Savienība), kas ir ceturtdaļu no tās iekšzemes kopprodukta, L. tā kā Etiopija ir parakstījusi Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk - Kotonū nolīgums), kura 96. pantā paredzēts, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtisks ĀKK un ES sadarbības elements, M. tā kā abās Etopijas un Eritrejas robežas pusēs novērota karaspēka pārvietošana un Eritrejas valdība aizliegusi ANO helikopteru kustību, N. tā kā Etiopijas un Eritrejas attiecības ir sliktas un var izcelties jauns karš, un ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans brīdinājis, ka saspīlētā situācija uz Eritrejas un Etiopijas robežas var novest pie kārtējās "postošās karadarbības", 1. nosoda vardarbību un nesamērīgas kriminālvajāšanas izpausmes, izmantojot bruņotus spēkus un veicot masveida apcietināšanu; 2. aicina Etiopijas valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos un žurnālistus, kā arī pildīt saistības par cilvēktiesību, demokrātisku principu un tiesiskuma ievērošanu; 3. aicina Etiopijas valdību atklāt visu valstī apcietināto cilvēku skaitu, atļaut Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas vizītes un atļaut visiem aizturētajiem tikties ar savām ģimenēm, saņemt juridisku palīdzību un jebkādu medicīnisku palīdzību, ko prasa viņu veselības stāvoklis; 4. aicina Etiopijas valdību pilnībā ievērot preses brīvības pamatprincipus, izbeigt valsts plašsaziņas līdzekļu monopolu un atļaut darboties neatkarīgajām preses izdevniecībām, atdodot tām konfiscētos īpašumus; 5. aicina nekavējoties izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju, kas, ideālā gadījumā, atrastos ANO pakļautībā un kas izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, atklātu un tiesātu par tiem atbildīgās personas; 6. uzskata, ka par spīti ES un Etiopijas valdības politiskā dialoga esamībai saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu, Etiopijas valdība nav pildījusi savas saistības attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātisku principu un tiesiskuma ievērošanu; 7. aicina Komisiju un Padomi saskaņoti rīkoties atbilstīgi Kotonū nolīguma 96. pantam; 8. aicina Padomi un Komisiju apsvērt mērķtiecīgas sankcijas pret Etiopijas valdības locekļiem, ja būtiski neuzlabosies pašreizējais stāvoklis cilvēktiesību jomā; 9. aicina Padomi un Komisiju sniegt humanitāro palīdzību galvenokārt ar NVO un ANO specializēto aģentūru palīdzību, lai tā līdz iedzīvotājiem nonāktu nepastarpināti; 10. aicina atjaunot demokrātisko iestāžu reformas un uzlabošanas procesu, tostarp nopietni starptautiski izvērtēt 2005. gada maijā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus; 11. pilnībā atbalsta ANO Drošības padomes Rezolūciju 1640(2005), ar kuru prasa Eritrejai nekavējoties atsaukt lēmumu, ar ko aizliedz Apvienoto Nāciju Organizācijas misija Etiopijā un Eritrejā (ANMEE) helikopteru lidojumus, un visus citus ANMEE piemērotos aizliegumus, pieprasa abām pusēm atgriezties pie 2004. gada 16. decembra karaspēka izvietojuma, un aicina Etiopiju pilnībā pieņemt galīgo un saistošo Eritrejas un Etiopijas Robežas komisijas lēmumu; 12. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2005. gada 7. decembra paziņojumu, ar kuru viņš nosoda Eritrejas valdības lēmumu par dažiem ANO misijas Etiopijā un Eritrejā (ANMEE) pārstāvjiem izteikto prasību izbraukt no valsts 10 dienu laikā; 13. atzinīgi vērtē Etiopijas valdības lēmumu pārvietot militāros spēkus no robežzonas ar Eritreju saskaņā ar ANO pavēli, lai novērstu jaunu konfliktu; 14. aicina Āfrikas Savienību, kuras galvenā mītne atrodas Etiopijā, pieņemt skaidru nostāju, tādējādi pierādot apņemšanos veicināt demokrātiju Āfrikā, jo īpaši Etiopijā; 15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Etiopijas valdībai, Etiopijas Parlamentam, Visāfrikas Parlamentam, divām galvenajām opozīcijas partijām: Vienotības un demokrātijas koalīcijai un Apvienotajiem Etiopijas Demokrātijas spēkiem, un Āfrikas Savienībai.
| ||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |