Eiropas Parlamenta lēmums, ar ko izveido pagaidu komiteju saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību preambulā un jo īpaši 6. un 7. pantā,
– paturot prātā to, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi pamattiesību aizsardzība ir daļa no Kopienas konstitucionālās kārtības,
– paturot prātā to, ka cilvēka cieņas aizsardzība ir viens no galvenajiem 2000. gada 7. decembrī pasludinātās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas mērķiem un ka šī pamatvērtība tiek pārkāpta nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās pret personām gadījumā, neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ tā tiek īstenota, un vai par to tieši vai netieši ir atbildīgas ES dalībvalstis un institūcijas,
– ņemot vērā tā 2005. gada 15. decembra Rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus(1), kas saistībā ar Eiropas Padomē pašreiz notiekošo izmeklēšanu paredz nepieciešamību izveidot pagaidu komiteju Eiropas Parlamentā, lai papildinātu šādu izmeklēšanu, jo īpaši tādēļ, ka ir iejauktas dalībvalstis,
– ņemot vērā Reglamenta 175. pantu,
– ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu, ar ko nosaka pilnvaras un sastāvu pagaidu komitejai saistībā ar iespējamo CIP vai citu trešo valstu izlūkošanas dienestu veikto ES teritorijas izmantošanu, tostarp pievienošanās, kandidātvalstu un asociēto valstu teritorijas izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus,
1. nolemj izveidot pagaidu komiteju, piešķirot tai šādas pilnvaras:
a)
apkopot un analizēt informāciju, lai konstatētu:
-
vai CIP vai citas ASV aģentūras vai citu trešo valstu izlūkošanas dienesti ir veikuši cilvēku nolaupīšanu, "ārkārtas pārvietošanu", aizturēšanu slepenos objektos, aizturēšanu bez tiesībām sazināties, spīdzināšanu, cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos pret gūstekņiem Eiropas Savienības teritorijā, tostarp pievienošanās un kandidātvalstīs, vai arī ir izmantojuši minēto teritoriju šādiem nolūkiem, piemēram, pārlidojumiem;
-
vai šādas darbības, kas, iespējams, notiek Eiropas Savienības teritorijā terorisma apkarošanas nolūkā, var, cita starpā, uzskatīt par tādām, ar ko pārkāpj Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 2., 3., 5. un 6. pantu, ES Pamattiesību hartu, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem, ES un ASV nolīgumus par aizturēšanu un savstarpējo tiesisko palīdzību, kā arī citus Eiropas Savienības/Kopienas un tās dalībvalstu noslēgtos starptautiskos līgumus un nolīgumus, tostarp Ziemeļatlantijas Līgumu un ar to saistītos nolīgumus par militāro spēku statusu, un Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju;
-
vai Eiropas Savienības vai kandidātvalstu pilsoņi vai citas personas, kam ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar ES, dalībvalstu vai kandidātvalstu jurisdikciju vai uz ko attiecas šāda jurisdikcija, ir bijušas iesaistītas vai cietušas nolaupīšanas un "ārkārtas pārvietošanas" operācijās, aizturētas slepenos objektos vai bez tiesībām sazināties, pakļautas spīdzināšanai vai cietušas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās dēļ Eiropas Savienības teritorijā vai citviet;
-
vai ES pilsoņi ir bijuši iesaistīti vai cietuši nolaupīšanas un "ārkārtas pārvietošanas" operācijās, aizturēti slepenos objektos vai bez tiesībām sazināties, pakļauti spīdzināšanai vai cietuši nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās dēļ; vai dalībvalstis, to ierēdņi, personas, kam ir amatpersonu pilnvaras, vai Eiropas Savienības institūcijas apzināti vai neapzināti ir bijušas iesaistītas vai līdzdarbojušās nelikumīgā brīvības atņemšanā fiziskām personām, tostarp nolaupīšanā, pārvietošanā, pārsūtīšanā, aizturēšanā vai spīdzināšanā;
b)
iesniegt plenārsēdē visus ieteikumus, ko komiteja uzskata par svarīgiem šajā jautājumā, t.i., attiecībā uz politiskiem, tiesiskiem un administratīviem pasākumiem, kas jāveic ES līmenī, kā arī iespējamo ietekmi uz ES attiecībām ar trešām valstīm;
2. nolemj, ka pagaidu komiteja uzturēs kontaktus un iespējami cieši sadarbosies ar Eiropas Padomi un tās ģenerālsekretāru un Parlamentāro asambleju, ES komisāru cilvēktiesību jautājumos un ANO augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos, kā arī valstu parlamentiem;
3. nolemj, ka pagaidu komitejai četros mēnešos pēc darba uzsākšanas jāiesniedz Parlamentam pagaidu ziņojums ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem par tās darba turpināšanu;
4. nolemj, ka pagaidu komitejā darbosies 46 Eiropas Parlamenta deputāti.