Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/2166(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0399/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0399/2005

Debates :

PV 18/01/2006 - 12
CRE 18/01/2006 - 12

Balsojumi :

PV 19/01/2006 - 8.10
CRE 19/01/2006 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0028

Pieņemtie teksti
PDF 329kWORD 116k
Ceturtdiena, 2006. gada 19. janvāris - Strasbūra
Eiropas kaimiņattiecību politika
P6_TA(2006)0028A6-0399/2005

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) (2004/2166(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Konstitucionālā līguma I panta 57. punktu par Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm, kas nav spēkā un vēl nav pieņemts,

-   ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem(1) un Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492) galīgā versija;

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem" (KOM(2003)0104), tās paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) (KOM(2004)0373), priekšlikumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (KOM(2004)0628), paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāniem (KOM(2004)0795), un rīcības plāniem attiecībā uz Ukrainu, Moldovu, Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Palestīnas Autonomo pašpārvaldi un Tunisiju,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. februārī apstiprināto Ferrero-Waldner/Solana desmit punktu rīcības plānu attiecībā uz Ukrainu,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,

–   ņemot vērā Ziemeļu dimensijas Otro rīcības plānu 2004.-2006. gadam, ko apstiprināja Eiropadomes sanāksmē 2003. gada 16. un 17. oktobrī Briselē,

–   ņemot vērā tā 2003. gada 20. novembra(2) un 2005. gada 16. novembra rezolūcijas(3) par Ziemeļu dimensiju;

–   ņemot vērā 2005. gada 21. novembra IV Ziemeļu dimensijas ministru sanāksmes Briselē secinājumus,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par atskatu uz Barselonas procesu(4),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2004. gada 18. jūnijā pieņemto plānu par stratēģisko partnerību ar Vidusjūras un Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par "ES pasākumu aktivizēšanu attiecībā uz cilvēktiesībām un demokratizāciju ar Vidusjūras reģiona partneriem" (KOM(2003)0294),

–   ņemot vērā pirmās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas 2005. gada 15. martā Kairā pieņemto rezolūciju,

–   ņemot vērā ANO Attīstības programmas trešo 2005. gada 5. aprīlī publicēto arābu valstu Tautas attīstības pārskatu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas ziņojumu par Palestīnas pašpārvaldes vēlēšanām 2005. gada 7. - 10. janvārī,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par Ukrainas vēlēšanu rezultātiem(5), 2005. gada 24. februāra rezolūciju par Parlamenta vēlēšanām Moldovas Republikā(6) un 2005. gada 10. marta rezolūciju par situāciju Libānā(7),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 20. novembra rezolūciju "Plašākas Eiropas kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem"(8),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 11. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības un Arābu Magribas Savienības attiecībām: privileģētas partnerattiecības(9),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā(10),

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par paplašinātas Eiropas Savienības kaimiņvalstīm un reģioniem,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0399/2005),

A.   tā kā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā ir mainījušās ES ārējās robežas un nākušas klāt jaunas kaimiņvalstis;

B.   tā kā paplašinātā ES nav ieinteresēta strikti nodalīt sevi no apkārtējām valstīm ar izolētām ārējām robežām, ir jāveido tāda stratēģija attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem, kas palīdzētu radīt un paplašināt kopēju miera, stabilitātes, drošības, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas, tiesiskuma un labklājības telpu;

C.   tā kā ES interesēs ir dot savu ieguldījumu kaimiņu demokrātiskā attīstībā un Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstība lielā mērā ir atkarīga no kaimiņvalstu un to tautu gribas balstīties uz tām pašām vērtībām, uz kā pamatojas Eiropas Savienība;

D.   tā kā EKP vajadzētu sasniegt ambiciozu mērķi – piedāvāt partnervalstīm privileģētas attiecības, lai tās varētu būt aktīvas ieinteresētās puses ES politikas jomās;

E.   tā kā Eiropas kaimiņattiecību politika attiecas gan uz Eiropas valstīm, kurām atbilstīgi pastāvošajiem līgumiem principā ir tiesības sniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, gan uz valstīm, kuras jau ilgu laiku ir Eiropas Savienības kaimiņi un tuvi partneri, bet nevar pievienoties Eiropas Savienībai; un tā kā šis fakts nekādā ziņā neietekmē iepriekš pieminēto Eiropas valstu tiesības pieteikties dalībai ES;

F.   tā kā visām kaimiņvalstīm neatkarīgi no jautājuma par iespējamo dalību ES jābūt vienlīdzīgām iespējām veidot priviliģētas attiecības ar ES, kas balstās gan uz kopējām interesēm, gan kopējām vērtībām, atbilstoši viņu pašu mērķiem;

G.   tā kā daži ļoti attāli Eiropas Savienības salu reģioni ir salas, kas atrodas Atlantijas okeānā, bet tomēr ir saistītas ar Eiropas kontinentu, kas izraisa specifiskas problēmas ES kaimiņattiecību politikas pamatprogrammas ietvaros, jo šo salu teritorijas robežojas ar salām, kas nav ES, un ar kurām tām ir kopīgas vēsturiskās saites;

H.   tā kā ES absorbcijas spējas kritērijs ir viens no Kopenhāgenas kritērijiem;

I.   tā kā ar "Rožu" revolūciju Gruzijā un "Oranžo" revolūciju Ukrainā šo valstu iedzīvotāji ir paudušas savu vēlmi piedalīties Eiropas veidošanā, balstoties uz kopējām vērtībām, kas izteiktas Eiropas Konstitucionālajā līgumā;

J.   tā kā Eiropas Savienībai ir jāpieliek visas pūles, atbalstot Baltkrievijas atgriešanos demokrātiskajā kopienā, lai tā kļūtu par stabilu un pārtikušu partneri;

K.   tā kā ES nav pilnībā izmantojusi visas stratēģisko partnerattiecību ar Krieviju piedāvātās iespējas, risinot Piedņestras konfliktu, kas ir viens no galvenajiem dziļās ekonomiskās krīzes iemesliem Moldovā;

L.   tā kā Eiropas Savienības interesēs ir Eiropas kontinenta un tiešo kaimiņvalstu miermīlīga attīstība, un tādēļ tai jāpalīdz atrisināt Piedņestras, Dienvidosetijas, Abhāzijas, Kalnu Karabahas un Čečenijas konfliktus, lai to sasniegtu būtiska ir cieša sadarbība ar Krieviju un Ukrainu, kā arī jāpalīdz atrisināt konfliktus Tuvajos Austrumos un Rietumsahārā;

M.   tā kā arī Libānas brīvības kustību un brīvās vēlēšanas Palestīnā caurauda brīvības un demokrātijas idejas;

N.   uzsverot būtisko pozitīvo nozīmi, kāda daudzos Eiropas reģionos politisko un militāro krīžu aizkavēšanā, pārvaldīšanā un novēršanā ir tādām institūcijām kā Eiropas Padome, EDSO un ANO, galvenokārt pateicoties to potenciālam un instrumentiem, kas papildina ES iespējas;

O.   tā kā savā augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 22. aprīlī GUAM valstis (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldova) skaidri apliecināja savu mērķi ciešāk sadarboties ar ES;

P.   tā kā Eiropas Savienība un tās kaimiņvalsts Krievija 2003. gada 31. maijā lēma par stratēģisku partnerību, balstoties uz tādām pašām vērtībām kā EKP, un par četru kopēju telpu izveidi, kam tagad vajadzētu īstenoties konkrētos rezultātos,

Ceļā uz Eiropas kaimiņattiecību līgumiem

1.   dara zināmu, ka privileģēto attiecību ar ES kaimiņvalstīm mērķis, kā obligātu priekšnoteikumu paredz aktīvas un konkrētas saistības par kopējām vērtībām tiesiskas valsts, labas pārvaldes, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas, demokrātijas, kā arī pārredzamas sociālas tirgus ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanas jomās;

2.   uzsver, ka mērķis ir nevis samierināties ar esošo stāvokli, bet gan panākt, lai Eiropas Savienība, izmantojot visus diplomātiskos, finansiālos un politiskos līdzekļus, atbalstītu kaimiņvalstu pilsoņu centienus panākt pilnīgu politisko brīvību ar demokrātiju un tiesiskumu, un ekonomisko, kā arī sociālo attīstību;

3.   atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos uz Līgumu pamata un saskaņā ar Eiropadomes pieņemtajiem lēmumiem; uzsver, ka paplašināšanās process jāpapildina ar mērķtiecīgu, spēcīgu un elastīgu kaimiņattiecību politiku tām kaimiņvalstīm, kas šobrīd nav ES dalībvalstis un kas vēl nevar vai nevēlas pievienoties ES, bet tomēr pieskaņojas ES vērtībām un vēlas piedalīties Eiropas projektā;

4.   uzsver, ka Nicas Līgums nav pieņemams pamats turpmākiem lēmumiem par kādu jaunu dalībvalstu pievienošanos, un tādēļ pieprasa, lai tiek īstenotas nepieciešamās reformas, ievērojot konstitucionālo procesu;

5.   uzsver, ka EKP būtu jāparedz katras atsevišķas valsts vajadzībām, kurai šo politiku piemēro, un tai nevajadzētu būt vienai politikai derīgai visām valstīm;

6.   uzsver nepieciešamību izveidot efektīvu uzraudzības mehānismu un nodrošināt to, lai palīdzību varētu ierobežot un pārtraukt, vai pat atcelt līgumus ar valstīm, kas pārkāpj starptautiskos un Eiropas standartus cilvēktiesību un demokrātijas jomās, un aicina Komisiju veikt stingru atbalsta politiku demokrātiskajiem spēkiem šādās kaimiņvalstīs, it īpaši, nodrošinot piekļuvi neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un informācijai;

7.   aicina Komisiju formulēt Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķi un skaidras prioritātes, tādējādi nosakot kritērijus pēc kuriem novērtēt sasniegto, un atbalsta ideju, ka EKP procesa noslēgumā valstīm, kas nepiesakās dalībai, bet ir tuvinājušās Eiropas Savienības likumu kopumam, būtu paredzēts slēgt Eiropas kaimiņattiecību līgumu; aicina Komisiju ierosināt un izstrādāt īpašas politikas, lai paplašinātu, ja iespējams, EKP, iekļaujot Atlantijas okeāna salu valstis, kas robežojas ar ES ļoti attāliem Eiropas kontinenta reģioniem, kur varētu būt svarīgi īpaši jautājumi par ģeogrāfisko tuvumu, kultūras un vēsturisko radniecību un savstarpējo drošību;

8.   uzskata, ka šāds kaimiņattiecību līgums var veicināt pakāpenisku progresu ceļā uz pilnīgu pieeju iekšējam tirgum un dalību kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP), kas no ES puses prasīs pienācīgu finansiālu un tehnisku atbalstu; uzskata, ka arī jāpieļauj cieša sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā, kas tāpat būtu jāiekļauj rīcības plānos, lai varētu ciešāk sadarboties aizsargājot cilvēktiesības, cīnoties ar narkotisko vielu, ieroču un cilvēku tirdzniecību, apkarojot terorismu un organizēto noziedzību, kā arī sadarboties patvēruma, vīzu politikas un imigrācijas jautājumos;

9.   aicina Padomi stiprināt dialogu ar atsevišķām EKP partnervalstīm, aicinot, ja vien iespējams, līdzdarboties savstarpējo interešu jomās un Eiropas Savienībai svarīgās jomās, piemēram, KĀDP, kā arī aicinot pārstāvjus bez balsstiesībām uz diskusijām atbilstošās jomās Padomes darba grupās, t.i., cīņa pret terorismu (COTER), starptautiskā sadarbība attīstības jomā (CODEV), cilvēktiesības (COHOM), starptautiskās organizācijas (CONUN) un citās darba grupās;

10.   uzskata kopēju robežu administrāciju starp katru kaimiņvalsti un Eiropas Savienību par svarīgu kaimiņattiecību līguma elementu, jo tas, no vienas puses, nodrošinātu robežu drošību un, no otras puses, ‐ pārrobežu sadarbības attīstību;

11.   uzskata, ka ir nepieciešams un iespējams partnervalstīm, kā pirmo soli, dot iespēju jau tagad piedalīties visās Kopienas programmās kultūras, izglītības, jaunatnes, informācijas sabiedrības, vides, pētniecības un zinātnes jomās;

12.   uzskata par būtisku to, ka EKP jādod ievērojams ieguldījums sieviešu tiesību un ekonomisko un sociālo tiesību veicināšanā; šajā sakarā aicina Komisiju kā prioritāru jautājumu ietvert visu to atrunu atsaukšanu, ko noteiktas valstis ir izteikušas attiecībā uz Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kā arī pilnīgi īstenot Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR);

13.   aicina Komisiju un Padomi, izmantot EKP ne tikai, lai stiprinātu politisko dialogu un sadarbību, bet arī lai pārvērstu reālā darbā rīcības plānus sadarbībai ar partnervalstīm, pamatojoties uz iedalījumu atbilstoši katras valsts piemērotībai un kvalifikācijai, lai dotu iespēju līdzdarboties Kopienas programmās un aģentūrās, t.i., Eiropas Vides aģentūrā, Eiropas Kosmosa aģentūrā, Eurojust un Kopienas programmā par jauniem enerģiju avotiem "Saprātīga enerģija Eiropai", kā arī dotu atļauju pieteikties sadarbībai ES attīstības un atbalsta programmu ietvaros, piemēram, Tacis, Phare, kā arī sadarbībai ar Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju;

14.   uzskata, ka ir svarīgi paplašināt Parlamenta apmeklētāju programmu, lai kaimiņvalstu pilsoņiem dotu iespēju tuvāk iepazīt Eiropas Parlamenta demokrātijas kultūru;

15.   uzskata, ka ir lietderīgi nodibināt īpašu Eiropas fondu, lai efektīvā un elastīgā veidā atbalstītu iniciatīvas, kas veicina parlamentāro demokrātiju kaimiņvalstīs;

16.   uzskata, ka rīcības plānos ir svarīgi formulēt katras valsts atšķirības atbilstīgi attiecību patreizējam stāvoklim, reformu īstenošanas progresam, kā arī katras kaimiņvalsts gribai pildīt saistības, ko tā ir uzņēmusies; vēlreiz apstiprina, ka šīs atšķirības jānosaka pēc pārredzamiem un objektīviem kritērijiem;

17.   uzskata, ka šādiem rīcības plāniem jābūt kā palīglīdzeklim ceļā uz to valstu iespējamo dalību, kas tai ir piemērotas, un ceļā uz aizvien ciešākām partnerattiecībām ar citām iesaistītajām valstīm;

18.   atbalsta rīcības plānu pilnveidošanu ar visām valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, un uzstāj, ka cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstība jāuzskata par galveno prioritāti visos valstu rīcības plānos; šajā sakarā uzsver, ka svarīgi ar visām kaimiņvalstīm ir izveidot apakškomitejas par cilvēktiesību jautājumiem, kas palīdzētu novērtēt rīcības plānu īstenošanu; uzskata, ka šīm apakškomitejām jāsatiekas vismaz reizi gadā un ka turpmākie pasākumi jāveic visos politiskajos līmeņos; aicina Padomi un Komisiju pilnībā iesaistīt EP šajā novērtēšanas procesā un tādēļ uzskata, ka šajās apakškomitejās EP jābūt pārstāvētam;

19.   ierosina Komisijai reizi gadā publiskot uzraudzības ziņojumus, kas, ņemot vērā skaidri definētus kritērijus un standartus, sniegtu EKP procesa vērtējumu attiecībā uz atsevišķām valstīm, un kas būtu par pamatu tālākai virzībai uz Eiropas kaimiņattiecību līgumu; sagaida, ka partnervalstis, savukārt, sniegtu detalizētu informāciju, lai kopīgi varētu īstenot uzraudzības procesu; uzskata, ka progresa ziņojumi ir būtiski jāapspriež Eiropas Parlamentā;

20.  šajā sakarā uzsver, cik būtiski visām iesaistītajām valstīm ir izveidot daudzpusēju satvaru, kurā kopīgi izvērtēt attiecīgo pārraudzības ziņojumu transversālos aspektus un pārrunāt Eiropas kaimiņattiecību politikas vispārējo nākotni;

21.   izsaka nožēlu, ka Komisija savā 2004. gada maija stratēģijas dokumentā (KOM(2004)0373) ir reaģējusi tikai uz Padomes atzinumu, un ignorējusi Eiropas Parlamenta 2003. gada 20. novembra vispārējo rezolūciju;

22.   uzsver ciešo saikni starp ES Krievijas stratēģiju un kaimiņattiecību politiku; norāda, ka kaimiņattiecību politikas veiksme dažās EKP valstīs ir atkarīga no ES un Krievijas attiecībām; tādēļ aicina Komisiju un Padomi pārformulēt Kopējo stratēģiju attiecībā uz Krieviju tā, lai nostiprinātu tos pašus demokrātiskos, tiesiskos un cilvēktiesību apsvērumus, kādi pieņemti saskaņā ar kaimiņattiecību politiku; uzsver ciešo saikni starp ES Krievijas stratēģiju un kaimiņattiecību politiku; norāda, ka kaimiņattiecību politikas veiksme dažās EKP valstīs ir atkarīga no ES un Krievijas attiecībām; tādēļ aicina Komisiju un Padomi pārformulēt Kopējo stratēģiju attiecībā uz Krieviju, ņemot vērā kaimiņattiecību politikas mērķus un stratēģiju; mudina Krievijas valdību pieļaut lielāku elastīgumu un paplašināt jomas lēmumu pieņemšanas instrumentos tās reģioniem, kas robežojas ar ES valstīm; uzskata, ka šāda pilnveidošana ir svarīgs priekšnosacījums stabilai pārrobežu sadarbībai;

23.   uzstājīgi atgādina, ka Parlaments, kā budžeta iestāde, saistībā ar jaunizveidoto Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI), atbilstoši koplēmuma procedūrai piedalās EKP finansēšanā; tādēļ aicina Komisiju neatdalīt EKP politiskās prioritātes no to finansēšanas ar EKPI un budžeta līdzekļu piesaistes, to noteikšanai jābūt pārredzamai un tajā jāpiedalās Parlamentam, it īpaši attiecībā uz daudzgadējo programmu un valstu stratēģijas dokumentu noteikšanu; aicina Komisiju atrast veidus, kā atļaut dažādu ārējās darbības instrumentu savstarpēju mijiedarbību;

24.   aicina Komisiju izvairīties no visa EKP procesa birokratizēšanas un, izstrādājot turpmāko rīcības plānu termiņus un saturu, apspriesties un iesaistīt ne vien Padomi, bet arī Parlamentu;

25.   uzsver, ka EKPI jābūt kā līdzeklim demokrātijas iesakņošanai Eiropas kaimiņvalstīs, taču tam jāpalīdz arī veicināt progresu ceļā uz demokrātiju nedemokrātiskās kaimiņvalstīs, tādās kā Baltkrievija, un tajā jāparedz finansējums, lai palīdzētu sasniegt šādas pārmaiņas;

26.   prasa, lai kaimiņvalstīm, kas jau ir pieņēmušas plašas reformu programmas un kas pilda pieņemtās saistības, ātri piešķirt tehnisko palīdzību; apstiprina savu apņēmību prasīt, lai tiktu ievērojami palielināti līdzekļi Eiropas kaimiņattiecību politikai, lai tie atbilstu nākamajiem finanšu plāniem, kā to nolēmis Eiropas Parlaments, jo Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments ar 2007. gada 1. janvāri aizstās esošās programmas TACIS, MEDA un INTERREG; atzīst, ka saistībā ar EKP piedāvātā pakāpeniskā dalība Eiropas iekšējā tirgū kaimiņvalstīm ir gan iespēja, gan arī liels izaicinājums, un iesaka Komisijai radīt īpašu finansiālu palīdzību, kāda pirms iestāšanās ir paredzēta kandidātvalstīm, lai EKP valstis tuvinātu iekšējam tirgum;

27.   uzsver, ka jaunās ES dalībvalstis ir veiksmīgi īstenojušas pārejas reformas, kas vajadzīgas, lai izveidotu tirgus ekonomiku, demokrātiju un pilsonisku sabiedrību, un ir ieguvušas bagātīgu, neatkārtojamu un svarīgu reformu pieredzi, ko var nodot Austrumeiropas kaimiņvalstīm un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm; tādēļ aicina Komisiju izveidot vajadzīgos mehānismus, lai dalībvalstis varētu dalīties savā reformu pieredzē ar EKP partnervalstīm un darboties kā šī procesa veicinātāji;

28.   uzsver vajadzību visos rīcības plānos iekļaut un atbalstīt stingrus pretkorupcijas pasākumus īsā un vidēji ilgā termiņā;

29.   prasa nodrošināt, lai vietējās un reģionālās iestādes, kā arī sabiedriskās organizācijas dalībvalstīs un kaimiņvalstīs ir iesaistītas EKP pilnveidošanā un īstenošanā;

30.   aicina Komisiju ierosināt atsevišķu regulu, kas nodrošina vajadzīgo Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvas (Budžeta pozīcija 19-04) elastību, jo tā ir vienīgais ES ārējais instruments, kurš neprasa otras valsts piekrišanu, kā arī pieļaut pilnīgas parlamentārās uzraudzības atjaunošanu šai programmai;

31.   uzsver plašākas tirgus atvērtības nozīmību, atbilstoši PTO principiem, atzīmē, ka Barselonas deklarācijā vienojās par preču brīvas tirdzniecības zonas progresīvu izveidošanu līdz 2010. gadam, uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienība atbalstītu un veicinātu visas EKP partnervalstis viņu centienos kļūt par PTO dalībvalstīm;

32.   atbalsta Komisijas ideju, papildus pastāvošajām sadarbības formām, Krievijai piedāvāt arī atbalstu, kuru nodrošina jaunais Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, taču norāda, ka šim atbalstam jābūt saistītam ar progresa ziņojumiem, kas balstīti uz pienācīgu uzraudzību;

33.   uzskata, ka ir jāaktivizē informācijas politika par Eiropas Savienību, tās lēmumu pieņemšanas procedūru un vērtībām; atzinīgi vērtē, ka ES finansētā ziņu raidstacija Euronews jau raida krievu valodā, un uzskata, ka būtu vēlams to darīt arī arābu valodā; atzinīgi vērtē ES finansētos "Deutsche Welle" raidījumus, kuru mērķis ir izplatīt Eiropas demokrātiskās vērtības Baltkrievijā;

34.   uzskata, ka, neskatoties uz to, ka iespējai kļūt par ES dalībvalsti jāpaliek par galveno stimulu visām Eiropas valstīm ievērot kopējos Eiropas ideālus un piedalīties Eiropas integrācijas procesā, nelīdzdalību nevar izmantot kā līdzekli, lai sodītu valstis, kas vēl nav EU sastāvā; uzsver, ka jāizmanto visas divpusējās attiecības un visas esošās daudzpusējās organizācijas, lai veicinātu mūsu Eiropas sadarbības un integrācijas mērķus;

Kaimiņvalstu tuvināšana

35.   mudina Eiropas Savienību parakstīt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, lai stiprinātu saikni starp Eiropas Padomi un ES;

36.   prasa palielināt un uzlabot mērķtiecīgu Viseiropas sadarbību visās attiecīgajās jomās, piemēram, tādās kā Eiropas Komunikāciju tīkli, vide, vīzu režīmi, tieslietas, patvēruma, migrācijas, ārlietu un drošības politika;

37.  Uzsver, ka EKP mērķis ir ne vien stiprināt divpusējas attiecības starp ES un kaimiņvalstīm, bet arīdzan veidot sadarbības sistēmas, un veicināt reģionālās integrācijas attīstību starp kaimiņvalstīm; uzskatā, ka šajā sakarā ir jāapsver jauna instrumenta izveide Eiropas kaimiņvalstīm, līdzīgi Eiropas ekonomikas zonai, kas aptvertu ne tikai dalību vienotajā tirgū, bet arī politiskus jautājumus; pauž bažas par nopietnu aizkavēšanos šajā jomā un uzskata, ka ir ārkārtīgi būtiski Eiropas Savienībai kopā ar kaimiņattiecību politikas partneriem rīkoties, lai aktivizētu visus politiskos un institucionālos instrumentus, kas var atbalstīt daudzpusējās dimensijas attīstību;

38.   šajā sakarā prasa pielikt lielākas pūles reģionālo un apakšreģionālo dimensiju attīstībā, ņemot vērā kaimiņvalstu īpašās ģeogrāfiskās, vēsturiskās un politiskās iezīmes, kuru dēļ tās atšķiras no Eiropas Savienības valstīm;

39.   prasa Komisijai skaidri definēt attiecības starp kaimiņattiecību politiku un Eiropas un Vidusjūras valstu partnerattiecībām, ko tā šajā jautājumā plāno aktivizēt komunikācijas ceļā;

40.   šajā sakarā aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis pielikt daudz manāmākas un konkrētākas pūles, lai stiprinātu mijiedarbību ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Eiropas Padomi, nodrošinot ES ar svarīgām zināšanām un instrumentiem, kas tai trūkst, it īpaši uzraugot cilvēktiesību prasību ievērošanu un saistību ievērošanu demokrātijas un tiesiskuma jomās, kā arī politisko un militāro krīžu pārvaldībā un risināšanā;

41.   uzskata, ka Eiropas Padomei jākļūst spēcīgākai un jāattīstās, lai kļūtu par vissvarīgāko Viseiropas sadarbības forumu, it īpaši attiecībā uz demokrātijas un cilvēktiesību konvenciju īstenošanu un ievērošanu, un šai efektīvajai demokrātiskajai organizācijai varētu izvirzīt arī jaunus uzdevumus; uzskata, ka Eiropas Padome varētu būt Viseiropas forums visdažādākajām Eiropas "telpām", ko šobrīd mēģinām izveidot gan ar divpusējiem un daudzpusējiem kanāliem;

42.   lai gan atzīst būtisko nepieciešamību iespējami vienoties par virzību uz vispasaules brīvā tirgus kursu tām cenām, ko Krievija saņem par naftas un gāzes piegādi, kā arī cenām, ko Krievija maksā par naftas un gāzes tranzīta caur starpniekvalstīm tiesībām; tomēr pauž nožēlu par Krievijas vienpusējo lēmumu 2006. gada 1. janvārī atlikt gāzes piegādi Ukrainai un aicina Krieviju neizmantot tās dominējošo stāvokli tirgū kā politisku instrumentu savas ārpolitikas vadībā; atzinīgi vērtē šīs krīzes apmierinošo atrisinājumu un aicina ES nodrošināt koordinētu politiku, kura garantē energoapgādes drošību un naftas un gāzes cauruļvadu integritāti tranzīta valstīs, kā arī dažādus izcelsmes avotus šiem ļoti svarīgajiem dabas resursiem;

43.   uzskata, ka EDSO ir jāizmanto Viseiropas līmenī tajās jomās, kurās tā ir pilnvarota, vienlaicīgi izvairoties no dublēšanās ar Eiropas Padomi un attiecīgajām ANO aģentūrām; uzsver, ka EDSO varētu būt noderīga arī saikņu veidošanā starp Eiropas Savienību un tās kaimiņiem, piedāvājot pilnu dalību Vidusjūras, kā arī Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm vai arī izvēršot domu par atsevišķas reģionālas organizācijas izveidi pēc EDSO parauga; izsaka nožēlu par nesenajiem centieniem vājināt EDSO nozīmi cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvēšanā, un uzskata, ka ES ir labāk un saskaņotāk jāizmanto sava ietekme EDSO un Eiropas Padomē, lai veicinātu vērtības un standartus, kas ir pamatā dalībai šajās institūcijās;

44.   uzskata, ka enerģētikas politika ir nozīmīga joma, tādēļ, ka ap ES atrodas pasaules nozīmīgākās naftas un dabas gāzes rezerves (Krievija un Kaspijas jūras baseins, Tuvie un Vidējie Austrumi, kā arī Ziemeļāfrika), un daudzas kaimiņu valstis, piemēram, Krievija, Alžīrija, Ēģipte, Lībija un Azerbaidžāna ir piegādātāji vai arī tranzītvalstis, kā piemēram, Ukraina, Baltkrievija, Maroka, Tunisija, Gruzija un Armēnija, un no enerģijas tīklu sistēmas uzlabošanas gūs labumu gan ES, gan arī tās partnervalstis; norāda, ka attiecības starp ES un tās kaimiņvalstīm enerģētikas jomā jāskata saistībā ar paplašinātu Eiropas Savienības enerģētikas politiku, kuras mērķis būtu dot ieguldījumu gan ES, gan tās partnervalstu enerģijas piegādes dažādībā un drošībā; aicina Komisiju iesniegt paziņojumu par ārpolitikas un kaimiņattiecību politikas aspektu enerģētikas politikā;

45.   uzsver, ka tirdzniecības un tūrisma sakaru aktivizēšana starp ES un partnervalstīm nozīmē uzlabotu satiksmes tīklu un, visticamāk, uzlabotu saiknes starp partnervalstīm, tādējādi padarot tās arī pievilcīgākas ieguldījumiem;

46.   vērš uzmanību uz to, ka EKP ir vērsta uz tādu kopīgo vērtību veicināšanu kā ilgtspējīgas attīstības sasniegšana, kā tika noteikts Johannesburgas Pasaules galotņu tikšanās laikā;

47.   uzsver, ka sadarbību vides jomā un tādos galvenajos jautājumos, kā ūdens kvalitāte un ūdens pārvaldība, atkritumu apsaimniekošana, gaisa piesārņojums, plūdu problēmu risināšana un cīņa pret tuksnešu veidošanos, arī var veiksmīgi īstenot tikai pārrobežu un reģionālā līmenī;

48.   uzskata, ka kaimiņattiecību politikā jārisina legālās un nelegālās imigrācijas problēma; aicina Padomi un Komisiju uzraudzīt nolīgumu īstenošanu ar visām kaimiņvalstīm, it īpaši attiecībā uz rīcības plāniem, kas ir bijuši vai tiek apspriesti; tāpat aicina Padomi un Komisiju sevišķi uzraudzīt divpusējos nolīgumus starp atsevišķām dalībvalstīm un partnervalstīm attiecībā uz imigrāciju un, jo īpaši, atpakaļuzņemšanu;

49.   atzinīgi vērtē Eiropas pētniecības telpas atvēršanu, kas ir priekšnoteikums sadarbībai uz zināšanām balstītā sabiedrībā, arī šajā jomā saredz partnervalstu reģionālas sadarbības iespējas;

50.   atgādina, ka būtu jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas kontinenta suverēnām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, īpaši Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai, kā EEZ/EBTA dalībvalstīm, un Šveicei, kā EBTA dalībvalstij, kurai ir divpusēji līgumi ar ES; uzskata, ka šīm ciešajām politiskajām un ekonomiskajām saitēm jābūt par pamatu turpmākai attīstībai un ciešākai sadarbībai, kā ar Andoru, Monako, Sanmarīno, Vatikānu, visām šīm valstīm attiecīgā gadījumā vajadzētu atļaut piedalīties jaunajā kaimiņattiecību procesā;

51.   uzskata, ka visām kandidātvalstīm arī jābūt iesaistītām kaimiņattiecību politikā, iesākumā, kā īpašiem partneriem un vēlāk, jau kā ES dalībvalstīm, kurā īpaša loma sadarbībā ar mūsu jaunajiem kaimiņiem; uzskata, ka jāpanāk progress jautājumā par Turcijas un Armēnijas robežu atvēršanu un Rumānijai (svītrojums) un Ukrainai jāatrisina strīds par Melnās jūras kontinentālā šelfa demarkāciju, tostarp vēršoties Hāgas starptautiskajā tiesā;

52.   uzskata, ka šajos apstākļos jāpastiprina Ziemeļu dimensija; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš attiecībām ar mūsu milzīgo Eirāzijas kaimiņvalsti Krieviju; tādēļ prasa tālāk attīstīt ES un Krievijas stratēģiskās partnerattiecības un pastiprināt sadarbību daudzpusējās Ziemeļu dimensijas, kā arī Plašākas Eiropas ietvaros, nepieļaujot Eiropas sadalīšanu ietekmes sfērās un veicinot patiesas Viseiropas partnerattiecības un sadarbību;

53.   no otras puses uzsver nepieciešamību stiprināt ES politikas virzienus Vidusjūras reģionā un Tuvajos un Vidējos austrumos, ne tikai ņemot vērā Kipras un Maltas pievienošanos, un arī tāpēc, ka turpmākajās paplašināšanās kārtās pievienosies vairākas Dienvideiropas valstis; uzsver, ka ir nepieciešama Dienvidu dimensija tajos ES politikas virzienos, kas saistīti ar Eiropas dienvidu reģioniem un mūsu kaimiņiem Ziemeļāfrikā un Āzijā, tostarp Barselonas procesā un sadarbībā ar Magribas, Mašrika, Tuvo un Vidējo Austrumu, Persijas līča un tālākiem reģioniem; uzskata, ka Dienvidu dimensija ir visnozīmīgākā Eiropas Savienības ārējās attiecībās, bet arī risinot iekšpolitiskos jautājumus jāņem vērā Dienvideiropas īpašie apstākļi;

Magriba

54.   norāda, ka Maroka, Tunisija un Alžīrija jau sen ir cieši saistītas ar Eiropas Savienību, ko apliecina spēkā esošie asociācijas līgumi; uzsver, ka apņēmīgi uzsākto reformu īstenošanai, it īpaši politisko brīvību un cilvēktiesību jomā, ir jāpiešķir augsta prioritāte; aicina Komisiju tuvākajā laikā pieņemt rīcības plānu attiecībā uz Alžīriju, lai tādējādi Arābu Magrebas Savienībai dotu jaunu impulsu; tomēr norāda, ka šīs reģionālās integrācijas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no Rietumsahāras jautājuma risinājuma un atkārtoti aicina iesaistītās puses uzsākt konstruktīvu dialogu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes attiecīgajām rezolūcijām;

55.   prasa Eiropas Savienībai veikt stingrus pasākumus, kopā ar informēšanas kampaņām, lai skaidrotu Barselonas procesu un jauno kaimiņattiecību politiku, tādējādi pieliekot punktu priekšstatiem par bailīgo Eiropu, kas vairāk ir satraukta par savu drošību un imigrācijas apkarošanu, nekā par ilgtspējīgu attīstību, kas ir gan gaidīta, gan nepieciešama;

56.   atzinīgi vērtē Lībijas tuvināšanos Barselonas procesam un sagaida jūtamu progresu, īstenojot pasludināto Barselonas tiesību aktu kopuma pārņemšanu, kas noteiktā laikā varētu novest pie uzņemšanas EKP procesā nākotnē;

Tuvie un Vidējie Austrumi un Mašrika valstis

57.   atzinīgi vērtē to, ka 2005. gada janvārī Palestīnas pašpārvaldes vēlēšanās priekšzīmīgā veidā ievēlēja prezidentu, un tas ir signāls visai arābu pasaulei; uzskata, ka līdz ar Palestīnas pašpārvaldes reformām un apņēmību cīnīties pret terorismu ir radusies jauna iespēja miera procesam un "ceļa kartes" īstenošanai; atzinīgi vērtē to, ka Izraēla atstāja Gazas sektoru, kā arī Rietumkrasta ziemeļu daļu; atzīst, ka ilglaicīgu un patiesu mieru un stabilitāti šajā reģionā var sasniegt tikai tad, ja drošās un atzītās robežās pastāvēs Izraēlas valsts, blakus demokrātiska, stabilai Palestīnas valstij;

58.   atzinīgi novērtē, ka Jordānija un Ēģipte aktīvi atbalsta Tuvo un Vidējo Austrumu miera procesu; uzskata, ka EKP ar visiem līdzekļiem jāatbalsta pēdējā laikā vērojamās demokrātijas atjaunošanās pazīmes Mašrikas reģionā, it īpaši pēc "Ciedru" revolūcijas Libānā;

59.   aicina Sīriju nekavējoties pilnvērtīgi un aktīvi sadarboties ar starptautisko cīņu pret terorismu un nesen ANO Drošības padomes pagarināto starptautisko izmeklēšanu bijušā Libānas premjerministra Rafiq Hariri slepkavības lietā, un pilnībā ievērot starptautiski pieņemtos cilvēktiesību standartus;

60.   atzinīgi vērtē Sīrijas karaspēka atvilkšanu no Libānas, un tiesisku vēlēšanu organizēšanu Libānā jūnijā; pauž nopietnas bažas par nesenajiem uzbrukumiem žurnālistiem un izdevējiem, kuri atbalsta brīvu un neatkarīgu Libānas Republiku, un aicina divkāršot centienus, kas ved pie suverēnas un demokrātiskas Libānas valsts izveides, kuras politiskajā un sabiedriskajā dzīvē piedalīsies visas politiskās un reliģiskās grupas un kopienas, un kurā tiks pilnībā ievērotas cilvēktiesības;

61.   mudina Ēģiptes varas iestādes nesabojāt nesen izteiktās prognozes īpaši attiecībā uz prezidenta vēlēšanām ar vairāku kandidātu piedalīšanos un aktīvi turpināt demokrātiskās reformas; šajā sakarā pauž nopietnas bažas par ievērojama liberālās opozīcijas līdera Ayman Nour notiesāšanu, kuram nesen Ēģiptes tiesa piesprieda piecus gadus darba nometnē it kā par parakstu viltošanu uz lūgumrakstiem par savas politiskās partijas izveidi; uzskata to par nopietnu soli atpakaļ un aicina Ēģiptes varasiestādes darīt visu, lai nodrošinātu šīs lietas pareizu izskatīšanu;

Austrumeiropa

62.   atzinīgi vērtē Ukrainas miermīlīgo revolūciju un demokrātisko kustību un atzīst Ukrainas eiropeiskos centienus; kā arī aicina izstrādāt ilgtermiņa perspektīvo plānu saistībā ar Eiropu; atbalsta rīcības plānu, kā arī Ferrero-Waldner/Solana desmit punktu plānu, kas ir mērķtiecīga un saturīga programma; apliecina savu pilnīgu atbalstu Ukrainas jaunajai valdībai tās pasludinātās reformu paketes īstenošanā;

63.   atzīst Moldāvijas eiropeiskos centienus; un aicina izstrādāt ilgtermiņa perspektīvo plānu saistībā ar Eiropu; uzsver, ka valsts demokrātiska attīstība veicina attiecību aktivizēšanu; uzskata, ka ir nepieciešams sniegt ES atbalstu, lai tādējādi veicinātu ekonomisko attīstību šajā valstī, un varas iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem Piedņestrā radītu jaunu stimulu, lai ar Kišinevas palīdzību sadarbotos ar ES; aicina visas iesaistītās puses panākt politisku risinājumu Piedņestras jautājumam;

64.   ir norūpējies par pašreizējām attīstības tendencēm Baltkrievijā, kas ir diktatoriska valsts, kur tiek apspiestas jebkādas opozīcijas aktivitātes; aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis palielināt savu atbalstu nevalstisko organizāciju un opozīcijas aktivitātēm pilsoniskās sabiedrības jomā; mudina Padomi kopā ar Krieviju pievērsties Baltkrievijas jautājumam, uzsverot, ka šīs valsts demokratizācija ir gan ES, gan arī Krievijas Federācijas interesēs, un būtu jāveic kopīgas darbības, lai sasniegtu šo mērķi;

Dienvidkaukāzs

65.   atzinīgi vērtē, ka Eiropadome, atsaucoties Eiropas Parlamenta atkārtotiem mudinājumam, kaimiņattiecību politikā ir iesaistījusi arī Kaukāza valstis;

66.   uzskata, ka konflikts Kalnu Karabahā apgrūtina Armēnijas un Azerbaidžānas attīstību un reģionālo sadarbību, kā arī efektīvu Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu kopumā; aicina abas puses atturēties no vienpusējām darbībām un agresīviem paziņojumiem, un veltīt visus spēkus konflikta atrisinājumam konstruktīva dialoga ceļā, respektējot mazākumtautību tiesības un rīkojoties saskaņā ar starptautisko tiesību normām; uzver cik nozīmīgi reģiona attīstībai un attiecībām ar ES ir turpināt demokrātiskās reformas; mudina visas iesaistītās puses atrast iespējas, pamatojoties uz mazākumtautību tiesībām, atļaut bēgļiem pakāpeniski atgriezties okupētajās teritorijās; it sevišķi attiecībā uz azerbaidžāņu atgriešanos okupētajās teritorijās, aicina EDSO Minskas grupas dalībvalstis, labāk saskaņot savu darbību ar ES Īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā, lai veiksmīgāk turpinātu sarunas;

67.   aicina Azerbaidžānas varas iestādes izbeigt armēņu viduslaiku kapsētu un Dienvidnahičevānas vēsturisko, kalto akmens krustu postīšanu, kas ir 1993. gadā Azerbaidžānas ratificētā UNESCO Pasaules mantojuma konvencijas noteikumu pārkāpums;

68.   mudina Krieviju un Turciju ieņemt konstruktīvu nostāju, lai izveidotu pamatu miermīlīgam konflikta atrisinājumam un reģionālās sadarbības atjaunošanai; aicina Turciju šajā sakarā atvērt robežas ar Armēniju;

69.   uzskata, ka rīcības plāns Azerbaidžānai ir jākoncentrē uz īstas demokrātijas attīstību, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu; mudina Komisiju šajā sakarā saskaņot rīcību ar Eiropas Padomi un darīt visu, lai atbalstītu un attīstītu trauslo pilsonisko sabiedrību Azerbaidžānā;

70.   atzinīgi vērtē uz Gruzijas 2005. gada oktobra beigās EDSO iesniegto Dienvidosetijas miera plānu, kas ir balstīts uz trim posmiem; uzskata, ka šis plāns ir ievērojams solis uz priekšu ceļā uz konflikta miermīlīgu un vispārēju atrisinājumu; aicina Padomi un Komisiju sniegt nepieciešamo atbalstu šim ierosinājumam, sekmējot dialogu un sarunas starp abām pusēm un palīdzot nodrošināt līdzekļus, lai iniciatīva būtu pilnīgi sekmīga;

71.   mudina pilnībā izmantot EKP kā instrumentu uzticības veidošanai starp valstīm, lai veicinātu Dienvidkaukāza valstu reģionālo sadarbību;

72.   piedāvā Eiropas Dienvidkaukāza Stabilitātes paktu – pēc ES Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta modeļa, tostarp parlamentāro un pilsoniskās sabiedrības dimensiju – iesaistot tajā Eiropas Savienību (Turcijai piedaloties kā ES kandidātvalstij), Krieviju, ASV un Apvienoto Nāciju Organizāciju "Četrinieks"; uzskata, ka šāds stabilitātes pakts, risinot dialogu, kurā piedalās visas iesaistītās puses, var veicināt reģionālo konfliktu noregulēšanu, kas nāk par labu arī valstīm, kas nav tiešās ES kaimiņvalstis;

o
o   o

73.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, EKP dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei, EDSO un Eiropas un Vidusjūras Parlamentārajai asamblejai.

(1) OV L 161, 26.06.1999.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).
(2) OV C 87E, 7.4.2004., 515. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0430.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0412.
(5) OV C 247 E, 6.10.2005, 155. lpp.
(6) OV C 304 E, 1.12.2005, 398. lpp.
(7) OV C 320 E, 15.12.2005, 25. lpp.
(8) OV C 87 E, 7.4.2004, 506. lpp.
(9) OV C 261 E, 30.10.2003, 142. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0150.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika