Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei par riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecībā (KOM(2005)0074),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 6. septembra memorandu (MEMO/05/302), ar ko uzsāk piecu punktu rīcības plānu, lai reaģētu uz naftas cenu pieaugumu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta pasūtīto pētījumu "Risku un krīžu pārvaldība lauksaimniecībā",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0014/2006),

A.   tā kā ar lauksaimniecisko ražošanu saistītie riski pastāv dažādos līmeņos un tāpēc, lai tos novērtētu un reaģētu uz tiem, tie ir jānošķir:

B.   tā kā saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķiem risku pārvaldībai lauksaimniecībā vispirms jādarbojas vispārēju interešu labā, nodrošinot iedzīvotājiem veselīgas pārtikas un lauksaimniecības izejvielu piegādi, kā arī vides saglabāšanu;

C.   tā kā kopš KLP pēdējās reformas 2003. gada jūnijā tirgu un cenu stabilizācijas instrumentus pakāpeniski likvidēja un aizstāja ar atsaistītiem tiešiem maksājumiem lauksaimniekiem, kas, no vienas puses, lauksaimniekiem liek vairāk orientēties uz tirgu bet, no otras puses, viņus var pakļaut lielākam ar ražošanu saistītam riskam;

D.   tā kā šī reforma paredz savstarpēju piekrišanu, kas lauksaimniekiem uzliek pienākumus vides un dzīvnieku aizsardzības jomā;

E.   tā kā vide pakāpeniski ieņem formu, kas var radīt vairāk risku nekā nesenā pagātnē, jo jārēķinās ar to, ka riski lauksaimniecībā kļūst ievērojamāki gan daudzveidības, gan apmēra, gan biežuma ziņā, to novērtēšanā jāņem vērā dabas parādību apmērs un biežums, ekonomiskā vide un ar to saistītie apdraudējumi, tehnoloģiskie riski, vides sociālā izpratne par vidi, pārtikas drošība un patērētāju uzvedība;

F.   tā kā riski, ko lauksaimnieciskajai ražošanai rada klimata pārmaiņas, augsnes nolietošanās, ūdens trūkums, ģenētisko resursu erozija un citi faktori, palielināsies vēl vairāk;

G.   tā kā jaunās metodes, piemēram, gēnu inženierijas izmantošana lauksaimniecībā, kuras iespējamā ietekme uz dzīvām būtnēm un vidi pagaidām vēl nav izpētīta, radīs īpašus riskus, uz ko jāreaģē saskaņā ar piesardzības un "piesārņotājs maksā" principu;

H.   tā kā Eiropas lauksaimniecības būtiskā atkarība no fosilās enerģijas avotiem, kuru izmanto mēslošanai, fitosanitāriem produktiem un iekārtu darbināšanai, ietver riskus, kas saistīti ar naftas cenu svārstībām un naftas trūkumu, kuri jānovērš, taupīgāk izmantojot enerģiju un vairāk izmantojot atjaunīgās enerģijas veidus;

I.   atgādinot, ka lauksaimnieciskā apdrošināšana ir viens no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) akceptētajiem valsts atbalsta veidiem un ka tādi tirdzniecības partneri kā Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda sistemātiski izmanto gan iekšējo atbalstu lauksaimniecības ienākumu garantijas mehānismiem, lai kompensētu dabas katastrofu sekas un veiktu neatliekamus ārkārtas maksājumus nolūkā segt kaitējumu un ienākumu zaudējumu tirgus cenu attīstības dēļ (2. pielikuma 7. un 8. punkts PTO nolīgumā par lauksaimniecību), kas savukārt dod ieguldījumu "drošības tīkla" izveidē, kurš garantē lauksaimniekiem labvēlīgu ienākumu politiku, ko Eiropas Savienībai nevajadzētu ignorēt;

J.   tā kā Komisijas izskatītie trīs varianti risku un krīžu pārvaldībai (apdrošināšana pret dabas katastrofām, savstarpējās apdrošināšanas fondi un ienākumu garantēšana) patiesībā ir nevis piesardzības pasākumi, lai samazinātu riskus vai kaitējumus, bet gan kaitējuma atlīdzināšanas finansējuma modeļi;

K.   tā kā Komisija ierosina minētos pasākumus finansēt, izmantojot 1 % no modulācijas fondiem vai ar dalībvalstu lauku attīstības programmu palīdzību, ar ko, pēc ekspertu domām, būs stipri vien par maz, lai nodrošinātu šiem pasākumiem vajadzīgo apropriāciju summu;

L.   tā kā jaunie lauksaimnieki ir īpaši pakļauti krīzēm un katastrofām, ņemot vērā to, ka pēc saimniecības iegādāšanās viņi nokļūst parādos;

M.   tā kā jaunās dalībvalstis nepiedalīsies modulācijas mehānismā līdz 2013. gadam, tā kā šajās valstīs maksājumi ir tieši pakļauti pakāpeniskas palielināšanas (phasing-in) mehānismam un tā kā tāpēc jānodrošina tām pieeja cita veida finansējumam saistībā ar KLP;

Komisijas ierosinājumi
Kopumā:

1.   atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto pieeju, kas paredz risku un krīžu pārvaldības dažādu variantu izskatīšanu, tomēr iebilstot pret tiem ierosinājumiem, kuri paredz tikai kompensēšanu un atlīdzināšanu; prasa Komisijai veltīt lielāku uzmanību preventīviem pasākumiem tādiem kā vakcinēšana un nelikumīga importa uzraudzības uzlabošana, lai samazinātu riskus un izvairītos no krīzēm;

2.   uzskata, ka nolūkā risku un krīžu politiku padarīt saskaņotāku, jāraugās, lai:

3.   uzskata, ka gadījumā, ja jāpieņem kopēji noteikumi attiecībā uz lauksaimnieciskās apdrošināšanas un kompensēšanas politiku, jāparedz šādi Kopienas finansējuma scenāriji:

4.   šajā kontekstā norāda uz pieaugošajiem postījumiem, ko izraisījušas klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, piemēram, plūdi, sausums un ugunsgrēki, kā arī uz postījumiem, ko rada dzīvnieku slimības, kuru izplatību pasaulē paātrina dzīvnieku transportēšana un nelegāls imports;

5.   uzskata, ka Komisijas ierosinājumos nav pietiekami ņemti vērā riski un iespējamās krīzes, kas var rasties lauksaimniecības produktu tirgus liberalizācijas dēļ saistībā ar PTO sarunām; tāpēc prasa Komisijai ļoti rūpīgi izvērtēt instrumentus un pasākumus, kuri ļautu izvairīties no cenu straujas samazināšanās, tirgus krīzēm, lauksaimnieku ienākumu daļējas zaudēšanas un visiem tiem šķēršļiem, kuri kavē viņu darbību, un prasa tai efektīvi reaģēt, kā arī analizēt pašizmaksas palielināšanas pasākumu nozīmi dzīvnieku labturības un vides jomā;

6.   uzskata, ka Komisijas ierosinājumos jāņem vērā Kopienas ražotājiem ļoti kaitīgās krīzes situācijas, kas rodas to eksporta ierobežojumu dēļ, kurus trešās valstis nosaka Eiropas Savienības lauksaimniecības produktiem; tāpēc aicina Komisiju papildināt krīzes situācijas definīciju;

7.   stingri iebilst pret jebkādu atteikšanos no Kopienas preferencēm; uzskata, ka noteikti rūpīgāk jāizvērtē tie Eiropas Savienības un dalībvalstu instrumenti un pasākumi, kurus tās izmanto, lai novērstu riskus un reaģētu krīzes situācijās; šajā kontekstā it īpaši vērš uzmanību uz iespēju regulēt piedāvājumu tā, lai izvairītos no pārprodukcijas un cenu straujas pazemināšanās, kā arī uz jaunām lauku attīstības programmām; uzskata, ka kopīgo tirgus organizāciju (COMs) paredzēto pasākumu izmantošana ir pamatota īpaši jūtīgās nozarēs, piemēram, augļu un dārzeņu ražošanā, un ka tā jāturpina saistībā ar augļu un dārzeņu kopīgo tirgus organizāciju (COMs) gaidāmo pārskatīšanu;

8.   aicina Komisiju ieviest drošības tīkla mehānismu, ko varētu izmantot ne tikai krīzes situācijās, kuras skar liellopu gaļas kopīgo tirgus organizācijas (COMs), bet arī citās nozarēs, piemēram, augļu un dārzeņu, vīna, cūkgaļas un putnu gaļas ražošanas nozarēs;

9.   aicina Komisiju izvērtēt šādu īpašu pasākumu efektivitāti:

10.   ņemot vērā lauksaimniecības produktu tarifu likvidēšanas, par ko nolēma PTO, tālejošās sekas, iesaka kā piesardzības pasākumu noteikt nosacījumus attiecībā uz pieeju tirgum, lai novērstu ekonomikas, vides un sociālo dempingu; uzskata, ka lauksaimniecības produktu importa nodevas joprojām ir pamatotas, ja ražošanas apstākļi ir pretrunā ar cilvēktiesībām, kā arī starptautiskiem nolīgumiem un Eiropas likumdošanu par vides un dzīvnieku aizsardzību; ierosina ieņēmumus no minētajām nodevām izmantot pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai un krīžu novēršanai attiecīgajās jaunattīstības valstīs;

11.   uzskata, ka Komisijai vajadzētu ierosināt iespējamos finansēšanas avotus jaunajām dalībvalstīm paredzētajām apropriācijām; uzskata, ka šai nolūkā izmantotajiem finansēšanas līdzekļiem nevajadzētu izraisīt tā atbalsta samazināšanos, kuru jaunās dalībvalstis saņem kā tiešos maksājumus un atbalstu lauku zonu attīstībai;

12.   uzskata par pieņemamu Komisijas, dalībvalstu, lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas produktu ražotāju un zemnieku saimniecību līdzfinansējumu risku un krīžu novēršanas pasākumiem ar nosacījumu, ka to var noteikt kā obligātu un tas nerada nevienlīdzību dalībvalstu un lauksaimnieku grupu starpā;

13.   ņemot vērā to, ka lauku attīstības pasākumi ir nepieciešami un ļauj novērst riskus, noraida Komisijas ierosinājumu finansēt risku un krīžu pārvaldību, izmantojot tikai 1 % no modulāciju fonda; uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgos uzdevumus, jāpalielina krīžu novēršanai paredzētās, tai skaitā rezervē iekļautās, apropriācijas; šajā kontekstā ierosina izdarīt izņēmumu no budžeta gada pārskata principa, lai reaģētu uz vajadzību svārstībām krīzes situācijās;

14.   aicina Komisiju, ņemot vērā to, ka modulācijas līdzekļu apjoms dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, paredzēt līdzekļu aizstāšanas avotus dalībvalstu brīvai izvēlei atstātu pasākumu finansēšanai, piemēram, fiksētu īpatsvaru, ko nosaka, pamatojoties uz to lauksaimniecības produkcijas bruto vērtību;

15.   aicina Komisiju veikt kvantitatīvu analīzi, kas ļautu rūpīgi izvērtēt naftas trūkuma, kas kļūst aktuāls, ietekmi, kā arī izstrādāt iespējamos rīcības scenārijus šīs problēmas risināšanai, paredzot iespēju piešķirt atbalstu degvielas iepirkumam tās cenas īpaši straujas palielināšanās gadījumā; uzskata, ka vienlaicīgi enerģijas kultūru audzēšanu vajadzētu padarīt pievilcīgāku ražotājiem, ievērojami palielinot atbalstu ražošanai uz vienu hektāru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003(1);

16.   aicina Komisiju izskatīt līdzekļus, kā saistībā ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības programmām mudināt lauksaimniekus izmantot ekonomikas un citas metodes, kas ierobežo riskus;

17.   aicina Komisiju visās tās darbībās risku un krīžu pārvaldības jomā īpašu uzmanību veltīt jauno lauksaimnieku situācijai;

18.   uzskata, ka krīžu pārvaldības politikai lauksaimniecībā jābalstās uz elastību un plurālistisku pieeju, jo tikai viens krīžu pārvaldības modelis nav dzīvotspējīgs, ņemot vērā daudzās apdrošināšanas shēmas un atšķirības valstu starpā;

1. variants: privāto apdrošināšanas shēmu līdzfinansējums dabas katastrofu gadījumā

19.   uzskata, ka, ņemot vērā pieejamo apdrošināšanas shēmu daudzveidību, apdrošināšanai ir īpaši būtiska nozīme, jo:

20.   atzinīgi vērtē Komisijas apsvērumus par līdzfinansējumu apdrošināšanas prēmijām, ko lauksaimnieki maksā, lai apdrošinātos pret dabas katastrofu sekām, vai pārapdrošināšanas shēmām; uzskata, ka šis risinājums paredz vairāk līdzekļu gan no Kopienas, gan dalībvalstu budžeta, nekā to var nodrošināt ierosinātais viens procentpunkts no modulācijas; turklāt uzskata, ka ir ļoti precīzi jānosaka pieejas nosacījumi un ka jāparedz arī iespēja atbalstīt šo risinājumu no dalībvalstu budžeta;

21.   uzskata, ka dažās dalībvalstīs šī sistēma jau devusi pozitīvus rezultātus un prasa Komisijai iesniegt privāto apdrošināšanas kompāniju, kas apdrošina pret dabas katastrofām un dzīvnieku slimībām, piedāvāto pakalpojumu, to izmaksu un konkurences stāvokļa precīzāku analīzi ‐ pēc risku veida (piemēram, krusa, sausums, vētras) un pēc kultūras (piemēram, labība, kukurūza, soja), un salīdzināt tos ar dalībvalstu un Eiropas attiecīgo iestāžu pašreizējiem izdevumiem un pakalpojumiem;

22.   aicina Komisiju izveidot Eiropas Savienības finansētu valsts apdrošināšanas sistēmu dažādām nozarēm un ražošanas veidiem, lai noteiktu precīzāku rīcības programmu risku pārvaldībai un krīžu novēršanai;

23.   aicina Komisiju saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku izveidot saskaņotu un visām dalībvalstīm pieejamu pārapdrošināšanas sistēmu;

2. variants: Savstarpējās apdrošināšanas fondi

24.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno mudināt ražotājus veidot savstarpējās apdrošināšanas fondus; šajā kontekstā vērš uzmanību uz ražotāju organizāciju lielo nozīmi, ar kuru palīdzību var pat iegūt labākas garantijas, pateicoties risku sadalījumam un interešu apvienošanai, nekā tās, ko sniedz finanšu tirgi un privātā apdrošināšana;

25.   uzsver kolektīvās atbildības priekšrocības nozaru un starpnozaru fondu gadījumā, kuri, ņemot vērā infrastruktūras kopīgu izmantošanu, ar valsts atbalsta un ražotāju rezervju palīdzību ļauj rēķināties ar līdzekļu stiprāku mobilizāciju, tostarp preventīvo pasākumu jomā;

26.   aicina Komisiju izskatīt iespējas, kā ar preču nākotnes darījumu tirgus un cenu garantiju palīdzību lauksaimniekus aizsargāt pret cenu strauju pazemināšanos un ar privātās apdrošināšanas shēmu palīdzību ‐ pret preču zaudējumiem;

27.   uzskata, ka ir nepieciešami valstu un ES papildus pasākumi, lai ar nodokļu atvieglojumu un kredīta pakalpojumu palīdzību veicinātu privātā sektora ieguldījumu un tādējādi atvieglotu ražotāju dalību paredzētajos savstarpējās apdrošināšanas fondos; vērš īpašu uzmanību uz prasību un ierosinājumu piemēriem, kas formulēti Eiropas Parlamenta 2000. gada 15. novembra rezolūcijā(2) par kopīgo tirgus organizāciju cūkgaļas ražošanas nozarē;

28.   aicina Komisiju attiecībā uz 1. un 2. variantu izskatīt iespēju nošķirt sociālo risku pārvaldību un privātā sektora risku pārvaldību un vajadzības gadījumā piešķiramo palīdzību pielāgot atkarībā no saimniecības lieluma un īstenotajiem krīžu novēršanas pasākumiem;

3. variants: Pamatnodrošinājums ienākumu krīzes gadījumā

29.   atzīmē Komisijas ierosinājumus par vispārēju nodrošinājumu pret ienākumu krīzēm un uzskata, ka šis jautājums jāizskata saistībā ar KLP gaidāmo pārskatīšanu;

30.   vērš uzmanību uz grūtībām, ar kurām jau nākas saskarties dalībvalstu līmenī zaudējumu un ienākumu zudumu noteikšanā un atzīšanā; uzskata, ka šāda sistēma būtu saistīta ar sarežģītām administratīvām formalitātēm un radītu lielas izmaksas;

31.   aicina Komisiju neparedzēt tādu valsts atbalstu ienākumu krīzes gadījumā, kuram būtu jākonkurē ar privātās apdrošināšanās shēmām, bet gan, gluži pretēji, padarīt šīs shēmas uzticamākas un efektīvākas, izmantojot atbilstīgas uzraudzības sistēmas, kas veicina to atbildību;

32.   uzsver, ka Komisijai par būtisku uzdevumu sev jānosaka ātra un elastīga intervences paņēmiena izstrāde, kurš atbilstu visām krīzes situācijām un būtu piemērots birokrātisko procedūru maksimālai vienkāršošanai, jo tās aizņem daudz laika un apdraud pasākumu efektivitāti;

o
o   o

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 270, 21.10.2003., 1.lpp. (2) OV C 223, 8.8.2001., 176. lpp.