Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 1997. gada 30. janvāra rezolūciju par Kopienas stratēģiju meža nozarē(1);

–   ņemot vērā Komisijas 1998. gada 18. novembra paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju mežsaimniecības jomā (KOM(1998)0649);

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra lēmumu par Eiropas Savienības meža stratēģiju(2);

–   ņemot vērā Eiropas savienības Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2000 "Videi draudzīga KLP"(3);

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Meža stratēģijas īstenošanu (KOM(2005)0084) un Komisijas attiecīgo dienestu pievienoto darba dokumentu par pasākumiem un darbībām, kas laika periodā no 1999. līdz 2004. gadam veikti saskaņā ar ES meža stratēģiju;

–   ņemot vērā Eiropas savienības Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 9/2004 par mežsaimniecības pasākumiem, kurus veic saskaņā ar lauku attīstības politiku(4);

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 30. maija secinājumus par lauksaimniecību un zivsaimniecību saistībā ar ES rīcības plānu mežsaimniecībai;

–   ņemot vērā Parlamenta atbildīgās komitejas pieprasīto un Francijas valsts mežu aģentūras sagatavoto 2005. gada 21. jūnija pētījumu par Eiropas Meža stratēģijas perspektīvām;

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2005. gada 12. septembra atzinuma projektu "Ziņojums par ES meža stratēģijas īstenošanu";

–   ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 4. augusta atzinuma projekta iestrādi "Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam ‐ ziņojums par ES meža stratēģijas īstenošanu";

–   ņemot vērā uz Parlamenta Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0015/2006),

Pamatprincipi

A.   tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu, izstrādājot Komisijas piedāvāto ES rīcības plānu ilgspējīgai mežu apsaimniekošanai, netiek apšaubīti ES mežsaimniecības pamatprincipi, proti, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežu, tostarp bioloģiskās daudzveidības un tajā mītošās dzīvnieku valsts, daudzfunkcionālās nozīmes saglabāšana un pastiprināšana; tā kā ES Meža stratēģija ir dinamisks process, kas ir atvērts jaunu elementu integrācijai tajā; tā kā ES rīcības plānu var uzskatīt par papildinošu elementu, ar kura palīdzību iespējams sekmīgāk saskaņot dažādās darbības jomās paredzētos mērķus un pasākumus;

B.   tā kā ekonomikas izaugsme ir saistīta ar svarīgiem vides aspektiem, piemēram, mežu bioloģiskās daudzveidības un aizsargfunkciju noturību, un lauku attīstības aspektiem, mežsaimniecība dod īpašu ieguldījumu vairāku Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas mērķu sasniegšanā;

C.   tā kā ne Eiropas Savienības dibināšanas līgumā, ne Konstitucionālā līgumā nav paredzēts tiesiskais pamatojums kopējai meža politikai, taču dažādu Kopienas politikas virzienu ietekme uz mežiem līdz šim ir pakāpeniski pieaugusi;

D.   tā kā dalībvalstīs lieto dažkārt ļoti atšķirīgas meža definīcijas, kā rezultātā ir iespējams tikai nepilnīgi novērtēt uz mežiem attiecināmos Kopienas pasākumus;

E.   tā kā, pieņemot lēmumus par Eiropas mežiem, jāņem vērā Eiropas mežu dažādība un atšķirīgie vides nosacījumi;

1. stratēģijas elements: Aktīva līdzdalība starptautiskajos ar meža nozari saistītajos procesos

F.   tā kā dalībvalstis, aktīvi piedaloties visos ar meža nozari saistītos procesos, ir atsaukušās uz Padomes aicinājumu saistībā ar Eiropas meža stratēģiju;

G.   uzsver neskartas meža ekoloģiskās sistēmas nozīmi, domājot par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ievērojot starptautisku nolīgumu saistības; uzskata, ka šādu nolīgumu paraugi ir 1992. gada Riodežaneiro Konvencija par bioloģisko daudzveidību un centieni līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības sarukšanu (ES sanāksmes 2001. gadā Gēteborgā, 2002. gadā Johannesburgā); piebilst, ka, lai veiksmīgi izpildītu šīs saistības, ir ļoti svarīgi izveidot pietiekami daudz dabas rezervātu un radīt mežkopības metodes, lai labāk saskaņotu ainavu plānošanu ar bioloģiskajiem priekšnosacījumiem;

2. stratēģijas elements: Starptautisko saistību īstenošana, izmantojot valsts meža programmas

H.   tā kā valsts un reģionālās meža programmas ir galvenais instruments ES meža stratēģijas mērķu sasniegšanā un tām jānodrošina valstu politisko vadlīniju un starptautisko saistību saskaņotība un atbilstība;

3. stratēģijas elements: Uzlabota koordinācija, komunikācija un sadarbība visos politikas virzienos, kas saistīti ar meža nozari

I.   tā kā nekas nav mainījies jautājumā par 1998. gadā uzsvērto nepieciešamību uzlabot koordināciju, komunikāciju un sadarbību Komisijā, starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm ar meža nozari saistītajos Kopienas politikas virzienos (lauksaimniecības, vides, enerģētikas, pētniecības, rūpniecības, iekšējā tirgus, tirdzniecības un attīstības politikā);

4. stratēģijas elements : Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana saskaņā ar lauku teritoriju saglabāšanas un attīstības politiku

J.   tā kā fakts, ka laika periodā no 2000. līdz 2006. gadam lauku teritoriju attīstības politika mežsaimniecības pasākumiem atvēlēja EUR 4,8 miljardus un puse no šīs summas tika izlietota lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju apmežošanai, bet otra puse citiem mežsaimniecības pasākumiem, parāda to, ka Kopienas līmenī lauku teritoriju attīstības politika ir galvenais meža stratēģijas īstenošanas instruments;

5. stratēģijas elements : Eiropas mežu aizsardzība

K.   tā kā mežsaimniecībai ir jābūt ekonomiski, ekoloģiski, sociāli un kultūras ziņā ilgtspējīgai un mežu aizsardzība, mežu postījumu uzraudzība, postīto mežu atjaunošana, kā arī vides pasākumu nodrošināšana, īpaši ūdens cirkulācijas regulēšana, ir būtiskas ilgtspējīgas mežsaimniecības sastāvdaļas; tā kā attiecībā uz mežiem viens no galvenajiem mērķiem ir mežu veselības un dzīvotspējas saglabāšana, tos pasargājot no mežu ugunsgrēkiem un gaisa, augsnes un ūdens piesārņojuma, kā arī citiem postījumiem, ko izraisa ne tikai slimības un kaitēkļi, bet arī erozija;

L.   cerībā, ka ir iespējams nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža teritorijās un tā kā medījamo dzīvnieku populācija, kuras dabīgā dzīves telpa ir šie meži, ir jāuztur un jāizmanto, ņemot vērā sugu ilgstpējīgu saglabāšanu, kā arī jāuztur meža un medījamo dzīvnieku populācijas līdzsvars;

M.   tā kā lauku attīstībai paredzētie pasākumi nav pietiekami, lai ar tiem tiešām aizsargātu pret mežu ugunsgrēkiem vai tos apkarotu, jo tie ir galvenais mežu teritoriju sarukšanas iemesls Eiropas Savienībā un viens no iemesliem paātrinātam neauglīgu platību veidošanās procesam daudzos Eiropas reģionos; pauž arī nožēlu par koordinācijas trūkumu starp programmām, kuras īsteno reģionālā un valsts līmenī; kuru koordinācija ir jāpastiprina ar Kopienas stratēģiskām vadlīnijām, lai saskaņotu preventīvus pasākumus, kurus īsteno dažādas valstu un/vai vietējās valdības iestādes; aicina Komisiju ierosināt katram reģionam izstrādāt kopēju stratēģiju cīņā pret ugunsgrēkiem un paredzēt sadarbību attiecīgās dalībvalsts līmenī; uzskata, ka šajā stratēģijā jāiekļauj lauksaimniecības un meža vides savstarpējā saistība, apgabalam raksturīgie riski un aizsardzības pasākumi saistībā ar šiem riskiem;

N.   vērš īpašu uzmanību uz reģioniem, kurus atkārtoti lielā mērā ir skāruši mežu ugunsgrēki, un pauž solidaritāti ar minētajiem reģioniem; tā kā tomēr ir svarīgi atzīt, ka gan ar mežu ugunsgrēkiem saistītās problēmas, gan nosacījumi to novēršanai katrā dalībvalstī ir ļoti atšķirīgi; tā kā pieredze rāda, ka, lai efektīvi cīnītos ar mežu ugunsgrēkiem un mainītu mežkopības praksi, novēršot degšanai viegli pakļaujamu monokultūru, īpaši eikaliptu stādījumus, izšķiroša nozīme ir vietēja mēroga centieniem un pasākumiem uz vietas;

O.   tā kā jaunajam vides finanšu instrumentam (LIFE+) ir būtiska nozīme, lai aizsargātu Eiropas mežus kopumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir pārraudzīt un novērst tos faktorus, tostarp ugunsgrēkus, kuri pasliktina mežu stāvokli;

6. stratēģijas elements : Tropisko mežu aizsardzība

P.   tā kā nelegāla tropu mežu izciršana nodara smagu ekoloģisku, ekonomisku un sociālu kaitējumu ne tikai šo mežu izcelsmes zemēs, bet arī mērenās klimata joslas zemēs, negatīvi ietekmējot mežrūpniecības produktu tirgus;

Q.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu FLEGT (ES rīcības plāns par mežsaimniecības noteikumiem, pārvaldību un tirdzniecību), kas izstrādāts, lai cīnītos pret kokmateriālu nelikumīgu ieguvi; norāda, ka kokmateriālu ieguve rada, no vienas puses, ievērojamas problēmas videi un sabiedrībai un, no otras puses, izjauc līdzsvaru kokmateriālu tirdzniecībā, radot zaudējumus mežsaimniecībai; uzskata, ka, lai gūtu panākumus cīņā pret tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni, ir jānovērš šīs problēmas pamatā esošie faktori ‐ neskaidrības attiecībā uz īpašumtiesībām, korupcija un nabadzība; turklāt uzskata, ka būtu jānosaka nopietnas sankcijas un sodi personām un uzņēmumiem, kuri izmanto nelikumīgi iegūtu koksni;

R.   tā kā liela daļa Eiropas Savienībā ievestās koksnes ir jau apstrādāti produkti, no kuriem daļa ir izgatavota no nelikumīgi iegūtas koksnes; lai vieglāk varētu aizliegt nelikumīgi iegūtas koksnes ražojumu ievešanu, aicina Komisiju pārskatīt EK Muitas kodeksu un koksnes izcelsmes nepreferenciālos noteikumus, lai pēdējā valsts, kas ražošanā izmanto dabas resursus, obligāti uzrādītu izejmateriālu izcelsmi un apliecinātu to ieguves likumību;

7. stratēģijas elements : Klimata izmaiņu mazināšana un ilgtspējīgas enerģijas apgādes veicināšana

S.   tā kā mežs veic būtisku funkciju, pazeminot oglekļa dioksīda līmeni oglekļa ciklā uz zemes, jo biomasa un augsne saista oglekli; tā kā meža atjaunošanas garantijas, tā ražīguma saglabāšana un oglekli nesaturošu meža produktu izmantošana nodrošina un paplašina oglekļa ciklu; tā kā meži nodrošina atjaunīgu un oglekli nesaturošu enerģiju un dod ieguldījumu ES ilgtspējīgas enerģijas dažādo veidu sastāvā, un to produkti tādēļ palīdz palēnināt globālo sasilšanu, siltumnīcefekta veidošanos un globālās sasilšanas procesu, kā arī īstenot ES mērķus vides jomā (piemēram, Kioto protokolu);

T.   tā kā pastiprināta atjaunīgās enerģijas avotu, kas balstās uz meža produktiem, izmantošana dos arī ieguldījumu enerģijas deficīta novēršanā ES un uzlabos enerģijas kultūru ražošanu alternatīvā vai aizstājošā veidā apgabalos, kuriem raksturīga pārprodukcija vai kurus ietekmēs specifiskas KTO reformas;

8. stratēģijas elements : Konkurētspējas, nodarbinātības un ieņēmumu veicināšana meža nozarē

U.   tā kā meža un kokrūpniecības nozare līdz šim nav pietiekami skaidri atspoguļota Kopienas ekonomikas politikā, bet gan arvien tiek uzskatīta par blakusnozari, kaut arī tā nodrošina ievērojamu skaitu darbavietu, rada ievērojamu apgrozījumu un kopumā atstāj ārkārtīgi pozitīvu iespaidu uz lauku teritoriju dzīvotspēju;

V.   tā kā mežiem ir ne vien milzīga ekoloģiska nozīme dzīves kvalitātes nodrošināšanā, bet arī ekonomiskā ziņā tie nodrošina ar būtiskiem meža produktiem;

W.   tā kā, lai arī Komisija atzīst meža daudzfunkcionālo nozīmi, tomēr vairumā gadījumu neatzīst to tādā apmērā, kādā meža potenciāls atbilst attiecīgo reģionu ekonomikai un šo reģionu iedzīvotāju ienākumiem;

X.   tāpēc uzskata, ka labiem pamatnosacījumiem mežsaimniecībā un skaidrai apziņai par vienlaicīgi īstenojamiem uzdevumiem mežu apsaimniekošanā ir liela nozīme, lai Eiropas Savienība sasniegtu vairākus vides politikas mērķus;

9. stratēģijas elements : Ar meža nozari saistītas pētniecības un izstrādes veicināšana

Y.   tā kā mežu nozare var ievērot tai izvirzītās prasības saistībā ar konkurētspēju un noturīgu attīstību tikai tad, ja tai savā darbībā izdodas attīstīt jaunas un radošas koncepcijas un izstrādāt tehnoloģijas un tā tiek pasargāta no neadekvātām normām, kas kavē tās ekonomisko efektivitāti;

Z.   uzsver dažādas koksnes daudzveidīgas pētniecības nozīmi, lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķus saistībā ar konkurētspēju un vidi; konstatē, ka koksnei kā izejvielai ir daudzas īpašības, tostarp ķīmiskas, kas iepriekš nav izmantotas, un ka būtu jāiegulda atbilstīgi līdzekļi minēto vielu pētniecībā un to ekonomiskās vērtības attīstībā; norāda, ka pastiprināta koksnes izmantošana, piemēram, būvniecībā, papīra un iepakojamo materiālu ražošanas un enerģijas jomā, var veicināt neatjaunojamo dabas resursu aizstāšanu;

AA.  tā kā ir jāizstrādā, jāpēta un jālieto jaunas aizsardzības un uguns dzēšanas metodes, izmantojot satelītu un citas modernās tehnoloģijas ne tikai saistībā ar mežiem, bet arī aizsardzības no katastrofām jomā;

10. stratēģijas elements : Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana, izmantojot apmācību un tālākizglītību

AB.  tā kā līdz šim Eiropas apmācības un tālākizglītības programmās mežsaimniecības nozare ir ļoti vāji pārstāvēta;

11. stratēģijas elements : Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana, izmantojot informācijas un komunikācijas stratēģijas

AC.  tā kā Eiropas Savienības iespējas atbalstīt ilgspējīgu meža apsaimniekošanu, izmantojot informācijas un komunikāciju stratēģijas, tiek pārāk maz izmantotas līdzšinējā ES meža stratēģijā;

Pamatprincipi

1.   atbalsta Komisijas viedokli, ka Kopienas politikas jomu turpmākā attīstība saskaņā ar Lisabonas (2000) un Gēteborgas (2001) augstākā līmeņa tikšanās lēmumiem, 6. vides akciju programmu (2002), VLP reformu (2003), un paplašināšanos (2004) prasa pastiprināti iesaistīt Eiropas meža stratēģiju Eiropas kopējā politikā un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm šajā jomā; tādējādi atbalsta Komisijas iniciatīvu sagatavot ES rīcības plānu ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, kuru vajadzētu paredzēt piecu gadu periodam; uzsver, ka šo plānu vajadzētu izstrādāt, aktīvi vienojoties ar dalībvalstīm un reģioniem, kā arī konsultējoties ar attiecīgajām iesaistīto pušu organizācijām; Eiropas Meža stratēģija veido mežsaimniecības politikas, iniciatīvu un pasākumu pamatstruktūru un ietekmē veidu, kā pašreiz apspriež meža jautājumus; minētās izmaiņas politiskajos pamatnosacījumos prasa saskaņotu un aktīvu pieeju Kopienas meža resursu pārvaldīšanai;

2.   uzskata, ka, pamatojoties uz Kopienas nozaru politikas virzienu dažādo ietekmi uz mežu, kā arī Lisabonas un Gēteborgas stratēģijām, Komisijai un Padomei, veicot objektīvu novērtējumu, vajadzētu izvērtēt iespēju izveidot atsevišķu meža tiesisko pamatojumu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā vai turpmākos Konstitūcijas projektos; prasa īpaši ņemt vērā subsidiaritātes principu, kamēr ES trūkst sava tiesiskā pamata visos ar mežu saistītajos tiesību aktos;

3.   aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot vienotu sapratni par jēdzienu "mežs" un vienotu tā definīciju, lai nākotnē būtu iespējams sekmīgāk novērtēt Kopienas mežsaimniecības pasākumus;

1. stratēģijas elements : Aktīva līdzdalība starptautiskajos ar meža nozari saistītajos procesos

4.   atzinīgi vērtē Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (CMPFE) dinamiska dialoga rezultātā izstrādāto dalībvalstu un Komisijas vīziju par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un ierosina, ka to vajadzētu pastiprināti ņemt vērā politisko lēmumu pieņemšanas procesā;

5.   atzinīgi vērtē dalībvalstu aktīvo līdzdalību starptautiskos ar mežsaimniecību saistītos procesos un norāda, ka 2002. gada Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmē tika uzsvērts, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir līdzeklis pārējo tūkstošgades mērķu īstenošanai; turklāt uzsver faktu, ka iesaistīto valstu valdībām ir pienākums sagatavot saistošu darbības plānu, kurā iekļauta virkne ar mežsaimniecību saistītu lēmumu;

6.   aicina Komisiju un dalībvalstis sakarā ar 2006. gada februārī paredzēto Apvienoto Nāciju Organizācijas Meža foruma 6. sanāksmi (UNFF) īstenot Padomes 2005. gada 26. aprīļa secinājumus, saskaņā ar kuriem tiesiski saistošs instruments ir labākais līdzeklis, lai nodrošinātu ilgspējīgu meža apsaimniekošanu, ietverot ekoloģisko un sociālo aspektu;

7.   uzsver, ka ES starptautiskajā un Kopienas vides politikā vajadzētu īstenot koordinētu un saskaņotu pieeju, ņemot vērā un respektējot mežu daudzfunkcionālo nozīmi; turklāt vajadzētu nodrošināt iesaistīto pušu plašu piedalīšanos un atvērtu informācijas sniegšanas politiku;

2. stratēģijas elements : Starptautisko saistību īstenošana, izmantojot valsts meža programmas

8.   aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest MCOFE izstrādāto pieeju valstu meža programmās kā vienotu instrumentu un papildināt to ar novērtēšanas kritērijiem, lai varētu novērtēt mērķu sasniegšanu;

3. stratēģijas elements : Uzlabota koordinācija, komunikācija un sadarbība visos politikas virzienos, kas saistīti ar meža nozari

9.   lai gan, izveidojot Komisijas starpdienestu darba grupu, ir sasniegti panākumi, uzskata par nepieciešamu turpmāk uzlabot koordināciju ar mežsaimniecību saistīto ģenerāldirektorātu starpā; mudina papildus pašreizējai horizontālai par meža jautājumiem atbildīgo Komisijas dienestu integrācijai izskatīt vertikālās integrācijas ieviešanas iespēju visos Komisijas dienestu darba līmeņos ģenerālsekretariāta vadībā; tādēļ iesaka Komisijas ģenerālsekretariātā izveidot struktūrvienību, kas nodarbosies ar to politikas virzienu koordinēšanu, kuri attiecas uz mežu;

10.   piedāvā pastiprināt pastāvīgo Meža komiteju, paplašinot un konkretizējot tās kompetences tieši darbības plānu sagatavošanā un novērtēšanā, kā arī valstu meža programmu novērtēšanā;

4. stratēģijas elements : Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana saskaņā ar lauku teritoriju saglabāšanas un attīstības politiku

11.   turklāt uzskata, ka vajadzētu izveidot dalībvalstu īstenoto un Eiropas Savienības finansēto mežsaimniecības pasākumu, kurus paredz Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas atbalstu lauku attīstībai(5), iedarbīgas uzraudzības sistēmas, kā arī vajadzētu izpildīt Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz Meža stratēģijas īstenošanu;

12.   aicina Komisiju un dalībvalstis, veidojot attiecīgās lauku attīstības programmas, īpaši ņemt vērā ES meža stratēģijā un ES darbības plānā ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai iekļautos mērķus un pasākumus;

5. stratēģijas elements : Eiropas mežu aizsardzība

13.   aicina Komisiju un dalībvalstis ES rīcības plānā ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai iekļaut iedarbīgus pasākumus, kā novērst briesmas un pārvarēt nopietnas katastrofas (ugunsgrēkus, vētras, kukaiņu uzbrukumus un sausumu); atgādina dalībvalstīm izmantot lauku attīstības programmās paredzētos pasākumus meža ugunsgrēku novēršanai;

14.   uzsver, ka, ņemot vērā meža daudzfunkcionālo nozīmi, ES rīcības plānā ilgspējīgai meža apsaimniekošanai pastiprināta uzmanība jāpievērš augsnes, ūdens un gaisa, kā arī bioloģiskās daudzveidības un tipiskās meža ainavas aizsardzībai;

15.   uzskata, ka kalnu apgabalos ir jācenšas veicināt meža un ganību nodalīšana un, ņemot vērā arī kopējos drošības apsvērumus, ieviest prasību veidot takas, jo šī mežu un ganību nenodalīšana un pārliekā nomīdīšana izraisa ievērojamus erozijas postījumus;

16.   aicina izstrādāt ieteikumu dalībvalstīm, kurā izvirzītu jautājumu par integrēto pieeju aizsardzībai pret mežu ugunsgrēkiem, piemēram, veicot tādus pasākumus kā atlikušās meža biomasas vākšana un izmantošana, īslaicīgs aizliegums nodegušo teritoriju izmantošanai neskaidriem mērķiem, lai novērstu spekulācijas pēc ugunsgrēkiem, vai īpašas izmeklēšanas iestādes izveidošana ar vidi saistīto pārkāpumu lietās;

17.   aicina dalībvalstis un Eiropas reģionus, plānojot pasākumus turpmākajiem finanšu periodiem meža ugunsgrēku apkarošanai un aizsardzībai pret tiem, noteikti pārliecināties, lai spēkā esošos pasākumus, kas ir pārāk maz piemēroti, aktualizētu un padarītu tos dinamiskākus;

18.   uzsver, ka meža atjaunošana ir viens no pamatlīdzekļiem cīņā pret neauglīgu platību veidošanos; uzskata, ka mežu apstādīšana ar vietējām sugām palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, samazina meža ugunsgrēku briesmas un var nodrošināt aizsardzību Natura 2000 tīklā iekļautajiem apgabaliem, kā arī nodrošināt savienojumu starp tiem, tādējādi izplatot sugas tālāk;

6. stratēģijas elements : Tropisko mežu aizsardzība

19.   atbalsta pašreizējās FLEGT rīcības plānā ietvertās iniciatīvas cīņai pret nelegālu izciršanu, kā arī, lai garantētu starptautisko vienošanos ievērošanu;

7. stratēģijas elements : Klimata izmaiņu mazināšana un ilgtspējīgas apgādes ar enerģiju veicināšana

20.   uzskata par būtisku, ka tiek atzīta mežu un mežsaimniecības produktu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un ka Eiropas Savienība veicina pētniecību, darbību koka tēla veicināšanai un informācijas apmaiņu šajā jomā; prasa Komisijai un dalībvalstīm ES meža stratēģijā pārbaudīt koncepcijas, kas palielina meža nozares ieguldījumu cīņā pret klimata izmaiņām, nezaudējot tās konkurētspēju;

21.   neatlaidīgi mudina Eiropas Savienību veicināt koksnes kā atjaunīga resursa un meža nozares produktu kā videi labvēlīgu produktu izmantošanu;

22.   aicina pilnībā iekļaut biomasu, īpaši koksnes biomasu, politikas pasākumos, kas vērsti uz atjaunīgo enerģiju (koģenerācijas, biodegvielas) attīstību; aicina dalībvalstis pārbaudīt, kādas ir iespējas radīt nodokļu atvieglojumus malkas apkures izmantošanai apsildē;

8. stratēģijas elements : Konkurētspējas, nodarbinātības un ieņēmumu veicināšana meža nozarē

23.   uzsver Komisijas veiktā pētījuma secinājumus par mežsaimniecības konkurētspēju Eiropas Savienībā, saskaņā ar ko tiek veicināta mežsaimniecības politika un vispārpieņemtā koksnes-papīra vērtības ķēde; atzinīgi vērtē valstu un Kopienas līmeņa iniciatīvas, lai veicinātu mazo meža uzņēmumu brīvprātīgu apvienošanos; tāpat norāda, ka, stiprinot privātās mežsaimniecības organizācijas, īpašu palīdzību saņems privātie mežu īpašnieki viņu mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai;

24.   aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus mobilizēt koksnes resursus dalībvalstu mežos, kā arī novērst struktūras, kas traucē maziem mežsaimniecības uzņēmumiem izmantot un ieviest tirgū mežsaimniecības produktus, lai ilglaicīgi nodrošinātu Kopienu ar pašas enerģiju, izmantojot koksni un koksnes produktus; turklāt vajadzētu novērst vairākus šķēršļus, kas traucē koksnes izmantošanu, un vajadzētu koncentrēties uz noteikumiem un normām, kas attiecas uz novatorisku koksnes izmantošanas iespēju pētniecību un izstrādi, kā arī pasākumiem kvalitātes profila uzlabošanai; uzsver tādus līdz šim tikai daļēji izmantotus ieņēmumu avotus, izmantojot citus meža produktus, kas nav koksne, piemēram, mizu, sēnes un ogas, kā arī tos, kas rodas, piedāvājot pakalpojumus dabas tūrisma jomā vai medniecības iespējas, turklāt, ievērojot ieņēmumu diversifikāciju, ir jāņem vērā medniecības noteikumi dažās dalībvalstīs saskaņā ar Padomes Direktīvas (EK) Nr. 1257/1999 33. panta 4., 5., 7., 9., 10. un 11. ievilkumu;

25.   aicina Komisiju un dalībvalstis ES rīcības plānā ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai paredzēt iedarbīgus pasākumus, kā novērst briesmas un pārvarēt nopietnas katastrofas (ugunsgrēkus, vētras, kukaiņu uzbrukumus); atgādina dalībvalstīm īstenot lauku attīstības programmās paredzētos pasākumus meža ugunsgrēku novēršanai un uzskata par būtisku, lai Eiropas Savienības rīcības plāns ilgstpējīgai mežu apsaimniekošanai nosegtu visu vērtības ķēdi no meža un koksnes līdz pat mežsaimniecības produktiem;

26.   aicina Komisiju, regulējot meža atjaunošanu, ņemt vērā dažādiem reģioniem raksturīgu sugu ekonomisko potenciālu, kā arī dabīgo mežu un visu produktu un vides iespēju potenciālu, ko tas piedāvā lauku apgabalos ; šim nolūkam nepieciešams pārbaudīt pasākumus ražotāju atbalstam;

27.   lūdz Komisijai pārbaudīt, cik liela mērā dažādās dalībvalstīs ir iespējamas tādas izmaiņas nodokļos, lai ražotāji, kas rada mazāku ietekmi uz vidi, saņemtu labvēlīgākus nodokļu nosacījumus; pasākumu īstenošana aizsardzībai pret ugunsgrēkiem un neauglīgo platību veidošanos, apstādīšana ar vietējām sugām, bioloģiskās daudzveidības veicināšana, dabīgo mežu ilgtspējīga apsaimniekošana un tādu videi labvēlīgu darbību veicināšana kā ūdens sistēmas aizsardzība un erozijas novēršana ir pozitīvi vērtējami sasniegumi, kurus šie ražotāji nodrošina sabiedrībai un par kuriem tiem jāatlīdzina ar nodokļu atvieglojumu palīdzību;

28.   uzskata, ka atbalsta pasākumi, it īpaši vides saglabāšanai un lauku teritoriju veicināšanai, nedrīkst būt atkarīgi no attiecīgo mežu īpašuma formas un pret visiem mežiem jāattiecas vienādi;

9. stratēģijas elements : Ar meža nozari saistītas pētniecības un izstrādes veicināšana

29.   prasa palielināt atbalstu ar mežu saistītam pētniecības un izstrādes darbam, kā arī mežu daudzfunkcionālās nozīmes spēcīgāku atzīšanu, īpaši bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgas attīstības ziņā, iekļaujot mežsaimniecības galvenos pētniecības projektus 7. izpētes pamatprogrammā vai attiecīgās dalībvalstu programmās, kā arī atbalstot tehnoloģiju platformu mežs-koksne-papīrs, kura jau ir zaudējusi spēku;

10. stratēģijas elements : Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana, izmantojot apmācību un tālākizglītību

30.   aicina dalībvalstis sevišķi rūpēties par to, lai meža nozarē vairāk pielietotu Eiropas Savienības piedāvātās pašreizējās Eiropas apmācības un tālākizglītības programmas (Leonardo, Erasmus utt.);

31.   uzsver, ka atbalsts mežu īpašniekiem izglītības, spēju attīstības, informēšanas un konsultāciju pakalpojumu veidā ir priekšnosacījums mežu ilgspējīgai izmantošanai lauku attīstības kontekstā;

11. stratēģijas elements : Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana, izmantojot informācijas un komunikācijas stratēģijas

32.   atzinīgi vērtē Eiropas mežsaimniecības uzņēmumu centienus radīt patērētājos drošību par noturīgas mežsaimniecības esamību, it īpaši sertificējot koka produktus, kuru ražošanā ņemta vērā mežu daudzfunkcionālā nozīme; uzskata abas sertificēšanas sistēmas ‐ FSC un PEFC ‐ par vienlīdz piemērotām; aicina veicināt abu sertificēšanas veidu savstarpēju atzīšanu;

o
o   o

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 55 24.2.1997., 22. lpp. (2) OV C 56 26.2.1999., 1. lpp. (3) OV C 353 8.12.2000., 1. lpp. (4) OV C 67 18.3.2005., 1. lpp. (5) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.