Eiropas Parlamenta rezolūcija par uzņēmumu pārvietošanu saistībā ar reģionālo attīstību (2004/2254(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1989. gada Kopienas Hartu par strādājošo sociālajām pamattiesībām un ar to saistīto rīcības programmu,
– ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(1),
– ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(2),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko dibina vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(4),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pamatnostādnes par valstu reģionālo palīdzību"(5),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pamatnostādņu par valstu reģionālo palīdzību pārskatīšana periodam pēc 2007. gada 1. janvāra"(6),
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai(7),°
– ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par to uzņēmumu slēgšanu, kas saņēmuši Eiropas Savienības valsts pabalstu,(8)
– ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (9),
– ņemot vērā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (10),
– ņemot vēra 2005. gada 15. decembra rezolūciju par tiešo valsts atbalstu kā reģionālās attīstības instrumentu(11),
– ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. punktu, 136. un 158. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0013/2006),
A. tā kā reģionālās attīstības politikas mērķis ir attīstīt Eiropas Savienības reģionus; lai tiktu nodrošināta saskaņa starp reģionālās attīstības un konkurences politiku un tas nozīmē, ka valsts piešķirtā palīdzība nedrīkst veicināt ekonomiskās darbības pārvietošanu;
B. tā kā kohēzijas politika ir Eiropas Savienības instruments, kas tai ļauj samazināt nabadzīgāko reģionu atšķirības, un ir būtiski atbalstīt uzņēmumus un investēt infrastruktūras projektos šajos reģionos; tā kā valsts palīdzība ir likumīgs instruments šā mērķa sasniegšanai;
C. tā kā uzņēmumi nolemj pārvietot savu darbību dažādu iemeslu dēļ, no kuriem daži nav nekādi saistīti ar ražīgumu, efektivitāti vai ekonomisko dzīvotspēju; tā kā ka līdzīga uzņēmumu pārvietošana tomēr var izraisīt ievērojamu darba vietu samazinājumu un ekonomiskas grūtības, kas vairāk ietekmēs reģionālo attīstību, ja atstātajā reģionā ir mazākās nodarbinātības iespējas,
D. tā kā saistībā ar šo situāciju Kopienas līmenī ir jāizveido uzraudzības sistēmas ar mērķi noteikt jebkādu uzņēmumu pārvietošanu ekonomiskās un sociālās izmaksas; tā kā Eiropas Parlaments 2005. gada 6. jūlija rezolūcijā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus, ir prasījis veikt visus nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai uzņēmumus, kas saņem Kopienas kredītus, nepārvietotu iepriekš noteiktā laika posmā, un ka ir vajadzīgs noteikums, kas aizliegtu līdzfinansēt operācijas, kuras izraisa būtisku darba vietu likvidāciju vai rūpnīcu slēgšanu to atrašanās vietās; tā kā Parlaments arī savā 2005. gada 15. decembra rezolūcijā par tiešā valsts atbalsta kā reģionālās attīstības instrumenta nozīmi pauda pārliecību, ka ES palīdzība uzņēmumu pārvietošanai nesniedz nekādu pievienoto vērtību un tādēļ no tās ir jāizvairās;
E. tā kā globalizācija, tehnoloģiskā attīstība un šķēršļu samazināšana, lai ienāktu atsevišķās valstīs, sekmē starptautisko tirdzniecību un sniedz Eiropas Savienībai iespējas globalizētā pasaulē, taču var arī izraisīt uzņēmumu pārvietošanu;
F. tā kā valsts atbalstam jāveicina pastāvīgu darba vietu radīšana;
G. tā kā ne Kopienas, ne Eiropas Savienības dalībvalstu statistikas sistēmas šobrīd nespēj sniegt visaptverošus un precīzus datus par uzņēmumu darbības pārcelšanu Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām, jo īpaši attiecībā uz pārvietoto uzņēmumu skaitu un šīs pārvietošanas ietekmi uz izcelsmes valsts un saņēmējas valsts nodarbinātību; tā kā būtu jāuzlabo Eiropas statistikas instruments,
H. tā kā valsts palīdzība var būt vajadzīga kā ārkārtējs pasākums, ja uzņēmumu pārstrukturēšana vai pārvietošana rada ievērojamus darba vietu zudumus konkrētajā apvidū,
1. uzsver uzņēmumu pārvietošanas būtisko ietekmi dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
2. prasa ievērot un īstenot Konstitucionālā līguma projekta I.–3. panta 3. apakšpunktā ietverto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, kā arī pilnīgas nodarbinātības un sociālā progresa mērķi un prasa, lai Eiropas Savienība finansiāli neatbalstītu tādas darbības, kas nesekmē šo mērķu sasniegšanu, piemēram, uzņēmumu nepamatotu pārvietošanu, kura ietekmē ekonomisko dzīvotspēju un izraisa ievērojamu darba vietu samazinājumu;
3. atgādina, ka struktūrfondiem un Kohēzijas fondam ir jākalpo kohēzijas mērķim, kas veicina saskaņu un solidaritāti starp dalībvalstīm, un ka par prioritāti ir jānosaka pasākumi ekonomiski atpalikušu reģionu atbalstam;
4. uzskata, ka pārvietošana var attiekties ne tikai uz tradicionālās rūpniecības nozarēm ar lielu darbaspēka patēriņu, bet arī tādām nozarēm, kurās nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kā arī pakalpojumu nozari;
5. iesaka Komisijai pienācīgi un rūpīgi pārraudzīt pašreizējo uzņēmumu slēgšanu un pārvietošanu un pieprasīt piešķirto līdzekļu atmaksu, ja tie izlietoti nepienācīgā veidā;
6. uzsver nepieciešamību, ka Komisijai un dalībvalstīm jāuzņemas veikt pasākumus valsts un Kopienas līmenī, lai novērstu uzņēmumu pārvietošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, kā arī tiešās vai netiešās nodarbinātības zuduma radītos sociālos satricinājumus tajos Eiropas Savienības reģionos, no kuriem uzņēmumi aiziet un kuru pārorientēšanās potenciāls ir neliels vai tā nav vispār;
7. aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai Eiropas Savienības reģionālā politika nevarētu sekmēt uzņēmumu pārvietošanu, kas izraisa darba vietu zaudēšanu;
8. atzīst Komisijas priekšlikumu saistībā ar struktūrfondu reformu, kurš kā svarīgāko ES ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai nepieciešamo pasākumu paredz sankcijas uzņēmumiem, kas pārceļ savu darbību septiņu gadu laikā pēc Eiropas Savienības finansiālās palīdzības saņemšanas;
9. prasa arī uzņēmumiem, kas ir saņēmuši valsts palīdzību, jo īpaši, ja tie nav ievērojuši ar šo palīdzību saistītos pienākumus vai ir atlaiduši darbiniekus uzņēmuma pašreizējā atrašanās vietā, neievērojot valsts vai starptautiskos tiesību aktus, un kas pārvieto darbību Eiropas Savienības iekšienē, liegt iespēju saņemt valsts palīdzību jaunajā atrašanās vietā un turpmāk iegūt līdzekļus no struktūrfondiem vai valsts palīdzību vismaz septiņus gadus pēc pārvietošanas;
10. uzskata, ka ir arī jāapsver pasākumi saistībā ar "apvērsto" pārvietošanu, proti, gadījumos, kad tā noved pie darba apstākļu pasliktināšanās bez uzņēmuma darbības pārvietošanas;
11. uzskata, ka apstākļos, kad nav saskaņotas dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmas, noteikti ir jāveic saskaņotu pasākumu komplekss visās Eiropas Savienības politikas jomās; tāpēc aicina ātri izstrādāt vienotu Eiropas stratēģiju, lai nepieļautu, pārvaldītu un uzraudzītu uzņēmumu pārvietošanu ES un arī ārpus tās, un šo stratēģiju īstenot Savienības līmenī un saskaņot ar visām dalībvalstīm;
12. šajā sakarā uzsver iepriekš minētās 2003. gada 13. marta rezolūcijas nozīmi un prasa, lai Komisija uzticētu Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam Dublinā (Eiropas Pārmaiņu uzraudzības centram) uzņēmumu pārvietošanas izpēti, novērtēšanu (tostarp izveidoto un zaudēto darba vietu skaita noteikšanu, ņemot vērā šo darba vietu kvalitāti) un uzraudzību, lai noskaidrotu tās ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz kohēzijas politiku, teritorijas apsaimniekošanu un reģionālo attīstību un iesniegtu Parlamentam iegūtos rezultātus un konkrētus priekšlikumus regulāru ziņojumu veidā;
13. ir gandarīts par to, ka Komisija ir veikusi pasākumus jaunu pamatnostādņu pieņemšanai par Valstu reģionālo palīdzību, lai tiem uzņēmumiem, kuri neievēro noteikumus saistībā ar šo palīdzību un kuri pārceļ savu darbību Eiropas Savienības iekšienē vai īpaši ārpus tās, būtu jāatmaksā saņemtā palīdzība;
14. konstatē, ka Komisiju jaunajās pamatnostādnēs par valstu reģionālo palīdzību ir ietvērusi arī sistēmu, kas atļauj piešķirt valsts palīdzību kā ārkārtas pasākumu ievērojamu darba vietu zaudējuma gadījumā pat tad, ja konkrētais reģions vai apvidus parastos apstākļos nevar pretendēt uz šādu palīdzību;
15. atkārtoti prasa, lai tiesību akti, kas reglamentē valsts palīdzības piešķiršanu, būtu saskaņoti un tiktu novērstas pārmērīgas atšķirības starp kaimiņu rajoniem piešķirto palīdzību;
16. prasa Komisijai noteikt, ka valsts palīdzību no Eiropas Savienības vai dalībvalstu budžeta var piešķirt un turpināt tikai tad, ja tiek ievērotas konkrētas apņemšanās nodarbinātības un vietējās attīstības jomā, kas ir saistošas uzņēmumu vadībai un attiecīgajām vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm;
17. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ir būtiski saistīt šo palīdzību ar stingrām ilgtermiņa nodarbinātības un reģionālās izaugsmes garantijām;
18. aicina Komisiju efektīvi īstenot spēkā esošos noteikumus par subsīdiju atmaksu uzņēmumiem, kas neievēro savas saistības attiecībā uz investīcijām, kurām šie uzņēmumi saņēmuši valsts palīdzību, un iesniegt ziņojumu par šo noteikumu piemērošanu;
19. prasa Komisijai un dalībvalstīm arī izveidot to uzņēmumu sarakstu, kuri pārkāpj noteikumus par valsts palīdzību un Kopienas fondiem un pārvieto savu darbību ES iekšienē vai ārpus tās, neizpildot noteikumos ietvertās prasības par darbības ilgumu;
20. prasa Komisijai izstrādāt Eiropas rīcības kodeksu, lai novērstu uzņēmumu vai to ražošanas daļu pārcelšanu uz citu ES reģionu vai dalībvalsti, kas notiek vienīgi ar mērķi saņemt Eiropas Savienības finansējumu;
21. aicina Komisiju panākt sociālā nodrošinājuma klauzulu iekļaušanu starptautiskajos līgumos, pamatojoties uz tādām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) piecās konvencijās iekļautām prioritātēm kā tiesības apvienoties organizācijās, pulcēšanās brīvība un bērnu darba izskaušana, piespiedu darbs un diskriminācija; aicina īstenot šīs sociālā nodrošinājuma klauzulas, to īstenošanu atbalstot ar valstu un uzņēmumu veiktiem paraugpasākumiem un veicināšanas pasākumiem šo klauzulu ievērošanā; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai šo jautājumu vēlreiz iekļautu Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferences darba kartībā, kā arī lai tiktu izveidota tirdzniecības un cilvēktiesību komiteja, kas īpaši nodarbotos ar jautājumiem par cilvēktiesībām darba vidē;
22. uzskata, ka lielākas pārredzamības nodrošināšana visās produktu ražošanas vietās un attiecībā uz spēkā esošajiem darba standartiem varētu ietekmēt pircēju un patērētāju izvēli produktu iegādē;
23. 23 prasa, lai uzņēmumi, kas saņem valsts palīdzību, kopā ar strādājošo pārstāvniecības organizācijām, reģionālajām un vietējām iestādēm tiktu mudināti rīkoties atbildīgi saskaņā ar kohēzijas politiku, kuras mērķis ir līdzsvarota reģionālā attīstība;
24. prasa, lai Komisija un dalībvalstis, sadarbojoties ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm, pievērstos Eiropas Sociālā fonda efektīvai un mērķtiecīgai izmantošanai, kas būtu vērsta uz profesionālo izglītību un strādājošo pārkvalificēšanu reģionos, kurus skārusi pārstrukturēšana un pārvietošana, jo īpaši to strādājošo pārkvalificēšanu, kurus nesen skārusi darba zaudēšana, ko izraisījusi iepriekšējā darba devēja uzņēmuma pārvietošana;
25. uzsver, ka ir jākoncentrē un jāpalielina struktūrfondu atbalsts, lai finansētu jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un tādu jaunu uzņēmumu izveidi, kas radītu darba vietas, kā arī, lai finansētu mūžizglītību un ražīguma palielināšanu; šajā sakarā atbalsta Komisijas priekšlikumu par globalizācijas fonda izveidi, lai izvairītos no ekonomiskajiem un sociālajiem satricinājumiem, kuru pamatā ir uzņēmumu pārstrukturēšana un pārvietošana, kā arī risinātu ar šiem satricinājumiem saistītās problēmas, prasot, lai attiecīgajām vajadzībām tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi;
26. uzskata, ka Kopienas fondu izlietojums, jo īpaši rūpniecības finansējums un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izlietojums jāveic saskaņā ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz inovāciju, vietējo attīstību, nodarbinātību, kā arī uz to saņēmējuzņēmumu ilgtermiņa ražošanas saistībām Eiropas Savienības iekšienē; īpaši prasa pienācīgi ievērot un pastiprināt struktūrfondu izmantošanas noteikumus;
27. aicina aizsargāt iesaistīto strādājošo tiesības un tiem pilnībā nodrošināt informācijas pieejamību;
28. uzskata, ka daudzo pārvietošanu radītajām sekām ir jāveicina atklātas un konstruktīvas pārdomas par patiesas sociālās telpas izveidi Eiropā, kā arī uzskata, ka sociālajam dialogam ir izšķiroša loma, lai nepieļautu uzņēmumu pārvietošanu un risinātu ar tās ietekmi saistītos jautājumus;
29. prasa Komisijai saistībā ar struktūrfondu reformu arī izstrādāt noteikumus, lai bargāk sodītu uzņēmumus, kas ir saņēmuši valsts palīdzību un pilnībā vai daļēji pārceļ darbību ārpus Eiropas Savienības;
30. prasa visām ieinteresētajām pusēm piešķirt tiesības zināt, vai uzņēmumam ir piešķirta subsīdija;
31. prasa īpaši ņemt vērā uzmanību problēmas pierobežu reģionos, kuri saņem valsts atbalstu ļoti atšķirīgā apmērā;
32. uzdod par jautājumu atbildīgajām komitejām rūpīgi novērtēt Komitejas darbu pie šīs rezolūcijas;
33. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.