Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (KOM(2005)0020),

–   ņemot vērā PARCOM Lēmumu 90/3 par emisiju samazināšanu atmosfērā no esošajām hlora-sārmu ražotnēm,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0044/2006),

A.   tā kā dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem, kas dzīvo dažādās ekosistēmās, kā arī savvaļas augiem un dzīvniekiem;

B.   tā kā dzīvsudrabs ir noturīgs un var pārveidoties vidē par vistoksiskāko formu ‐ metildzīvsudrabu, kas viegli pārvar gan placentas barjeru, gan asins-smadzeņu barjeru, un var bojāt smadzenes attīstības stadijā;

C.   tā kā dzīvsudrabs, pareizi uzglabāts un izolēts, nerada potenciālus draudus, jo iztvaikošana nenotiek, tas tomēr ir jāuzglabā drošās, nepārtraukti uzraudzītās vietās, kuras nepieciešamības gadījumā ir ātri pieejamas;

D.   tā kā dzīvsudraba piesārņojums ir plaši izplatīts, noturīgs un difūzs, un dzīvsudrabu transportē pāri valstu robežām tālu prom no tā ieguves vietām, piesārņojot gan Eiropas, gan visas pasaules pārtikas krājumus; tā kā Komisijas piedāvātā Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu ir nozīmīgs ieguldījums centienos novērst šo globālo apdraudējumu, bet jāveic vēl citi saistoši pasākumi ES un starptautiskā līmenī, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;

E.   tā kā Komisija savā paplašinātajā ietekmes novērtējumā ir norādījusi, ka dzīvsudraba kaitīgās ietekmes uz veselību apjoms nav zināms, tāpēc nepieciešama plašāka informācija par veselības aizsardzības izmaksām; tomēr šiem tālākiem pētījumiem nevajadzētu kavēt Kopienas stratēģiju,

F.   tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK , ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(1) (Ūdens pamatdirektīvā) dzīvsudrabs un tā savienojumi ir prioritāri bīstamo vielu sarakstā; tā kā saskaņā ar šīs grozītās direktīvas 16. panta 8. punktu Komisijai līdz 2003. gada decembrim bija jāsagatavo priekšlikums par prioritāri bīstamo vielu izplūdes, emisiju un zudumu pārtraukšanu vai izbeigšanu, bet Komisija šo priekšlikumu vēl joprojām nav sagatavojusi;

G.   tā kā Eiropas Savienība ir lielākā dzīvsudraba eksportētāja pasaulē un tā kā izvešanas aizliegums no Savienības ievērojami ierobežotu dzīvsudraba tirdzniecību un samazinātu tā starptautiskos uzkrājumus;

H.   tā kā saskaņā ar PARCOM Lēmumu 90/3 ir paredzēts pārtraukt 12 000 tonnu dzīvsudraba izmantošanu Eiropas Savienības dzīvsudraba elementu hlora-sārmu rūpniecībā, kur ir lielākie dzīvsudraba uzkrājumi ES; tā kā Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai izbeigtu šī pārpalikušā dzīvsudraba eksportu un izvairītos no kaitējuma videi ārpuskopienas valstīs, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas Savienības dzīvsudraba eksports veicina pastāvīgu un ļoti piesārņojošu dzīvsudraba izmantošanu zelta ieguvē, un tā kā viss šis atlikušais dzīvsudrabs ir droši jāuzglabā Eiropas Savienībā, lai nepieļautu vēl lielāku kaitējumu videi;

I.   tā kā dzīvsudrabu iegūst Almadenas raktuvēs Spānijā jau gadsimtiem ilgi un tā kā saistībā ar šo raktuvju slēgšanu attiecīgajā teritorijā ir jāveic ekonomiska un sociāla restrukturizācija;

J.   tā kā ir steidzami jāizlemj par vietu, kur droši uzglabāt atlikušo dzīvsudrabu no visas Eiropas;

K.   tā kā galvenais dzīvsudraba izdalīšanās veids ir ogļu dedzināšana, un tā kā emisiju apjomus no lielajām sadedzināšanas iekārtām reglamentē Kopienas tiesību akti (Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli(2) (IPPC direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām(3));

L.   tā kā dzīvsudrabs zobārstniecības amalgamā ir otrais lielākais dzīvsudraba krājums sabiedrībā; tā kā galvenais veids, kā cilvēki attīstītās valstīs ir pakļauti dzīvsudraba iedarbībai, ir dzīvsudraba ieelpošana no zobārstniecības amalgamas; tā kā dzīvsudraba iedarbība no zobārstniecības amalgamas visupirms ir jāaplūko no veselības viedokļa, tā kā krematoriju emisijas vēl daudzus gadus būs nozīmīgs dzīvsudraba piesārņojuma avots, ja vien drīzumā netiks izstrādātas piesārņošanas novēršanas tehnikas, kas ļaus ievērojami samazināt šīs emisijas;

M.   tā kā dzīvsudraba aizstāšana patēriņa un profesionālā lietojuma mērinstrumentos un kontroles mērierīcēs ir efektīvs veids, kā izvairīties no citādi neizbēgamām emisijām to lietošanas un iznīcināšanas laikā;

N.   tā kā mājsaimniecības atkritumu radītais dzīvsudraba piesārņojums aizvien pieaug un tā kā visiem dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem, kas sastopami sabiedrībā, jāpiemēro obligātie dalītas savākšanas un apstrādes noteikumi;

O.   tā kā saskare ar metildzīvsudrabu visbiežāk notiek uzņemot pārtiku un tā kā tas jo īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenstilpju barības ķēdē, tādējādi īpaši pakļaujot riskam jutīgas iedzīvotāju grupas un tās sabiedrības daļas, kas uzturā lieto daudz zivju un jūras produktu;

P.   tā kā dzīvsudraba iedarbība uz jutīgām iedzīvotāju grupām (zīdaiņiem, bērniem, grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā) ir jāsamazina; tā kā šādu samazināšanas centienu efektivitāte ir rūpīgi jāpārrauga; tā kā iedzīvotāji kopumā, un jo īpaši jutīgās iedzīvotāju grupas ir jāizglīto un jābrīdina par iespējamo risku, lietojot pārtiku, kas ir piesārņota ar dzīvsudrabu un tā savienojumiem;

Q.   tā kā turklāt jāveic neatkarīgi pētījumi par dzīvsudraba avotu, piemēram, dzīvsudraba amalgamas, vakcīnu, kas satur dzīvsudrabu, un dezinficējošu līdzekļu, saistību ar veselību;

R.   tā kā Eiropas Savienībai ir jāstrādā starptautiskā mērogā, lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu un pieprasījumu, un jākontrolē visa veida tirdzniecība ar to; tā kā ES ir jāveic juridiski saistoši pasākumi Kopienas mērogā, lai tās rīcību starptautiskā mērogā atzītu par uzticamu;

S.   tā kā pārskatot šo stratēģiju 2010. gadā, jābūt veiktiem mērījumiem augsnē, gaisā un ūdenī, kā arī tiem jābūt publiski pieejamiem un tie jāņem vērā;

T.   tā kā dzīvsudraba uzņemšanas līmenis daļēji ir atkarīgs no iesaistīšanās bioloģiskajos procesos vietēji dažādās ekosistēmās,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu un uzsver visaptverošo pieeju, lai Eiropas mērogā samazinātu un visbeidzot izbeigtu dzīvsudraba emisijas un tā piedāvājuma un pieprasījuma apjomus, kā arī risinātu jautājumus par dzīvsudraba atlikumu apsaimniekošanu un aizsardzību no tā iedarbības;

2.   tāpēc uzver, cik nozīmīgi ir Eiropas Savienībai turpināt savus centienus starptautiskā līmenī, piemēram, ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, lai panāktu būtisku dzīvsudraba emisiju apjoma un izmantošanas samazinājumu globālā mērogā, ņemot vērā, ka pastāv alternatīvas, vienlaicīgi pārtraucot tā primāro ražošanu un novēršot to, ka dzīvsudraba pārpalikumi atgriežas tirgū;

3.   uzsver, ka ir nepieciešams, lai Kopienas stratēģijai, cik drīz vien praktiski iespējams, sekotu konkrēti pasākumi un tiesību akti;

4.   uzsver šajā sakarā un jo īpaši, ņemot vērā ievērojamo dzīvsudraba pārpalikumu, kas radies pārtraucot dzīvsudraba izmantošanu dzīvsudraba hlora-sārmu rūpniecībā, Komisijas proaktīvo piedāvājumu pārtraukt metāliskā dzīvsudraba un tā savienojumu eksportu no Kopienas un lūdz Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu aizliegt ES dzīvsudraba eksportu, kam ir jāstājas spēkā cik drīz vien praktiski iespējams un vēlākais līdz 2010. gadam ;

5.   aicina Komisiju līdz 2008. gada martam sagatavot priekšlikumu par to, kā nodrošināt, lai dzīvsudraba un tā savienojumu importa un eksporta uzskaite dalībvalstīs, kā arī šķērsojot Kopienas robežas, būtu pabeigta pirms eksporta aizliegums stājas spēkā;

6.   aicina Komisiju apsvērt iespēju pašreizējo dzīvsudrabu saturošo ziepju eksporta aizliegumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu(4), attiecināt arī uz citiem dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem, kuru izmantošana un tirdzniecība jau ir vai drīz būs ierobežota ES;

7.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par juridiski saistošiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka visu hlora-sārmu rūpniecības dzīvsudrabu neatgriež atpakaļ apritē, un rūpīgi uzglabā drošās vietās, kuras regulāri uzrauga un kuras ir tā izvietotas, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu nekavējoties pārbaudīt;

8.   papildus minētajam, aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecīgajā instrumentā, kas regulē pārpalikušā metāliskā dzīvsudraba uzglabāšanu, būtu iekļauti šādi faktori: minimālie drošības standarti, regulāra un pārredzama ziņošanas kārtība, perspektīvā plānošana un prognozes, sodi un sankcijas;

9.   aicina Komisiju veicināt sabiedrības informētību, organizējot informācijas kampaņas par apdraudējumu veselībai, iedarbības risku un vides problēmām, kādas var izraisīt dzīvsudrabs;

10.   turklāt uzsver, cik nozīmīgi, jo īpaši saistībā ar dzīvsudraba uzglabāšanu, ir piemērot principu "piesārņotājs maksā"; uzsver, ka rūpniecības nozarēm, kuras atbildīgas par dzīvsudraba ražošanu ir jāpiedalās drošu pārpalikušā dzīvsudraba uzglabāšanas vietu finansēšanā;

11.   aicina Komisiju vienlaicīgi nodrošināt, lai nekādi Eiropā iegūti jauni dzīvsudraba krājumi nenonāktu Eiropas un/vai starptautiskā tirgū;

12.   uzsver, ka galvenais dzīvsudraba emisiju avots ir ogļu dedzināšana, un lūdz Komisiju IPPC direktīvā vai ar citu juridisku līdzekli cik vien iespējams drīz noteikt vismaz robežvērtības dzīvsudraba emisijām visos attiecīgajos darbības veidos un jo īpaši lielas un mazas jaudas ogļu dedzināšanas procesos;

13.   aicina Komisiju visdrīzākajā laikā panākt IPPC direktīvas prasību stingru ievērošanu, paturot prātā, ka dzīvsudraba elementu izmantošana hlora-sārmu rūpniecībā nav atzīta par labāko pieejamo metodi;

14.   aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus un tuvākajā laikā ierosināt valstu kopējo emisiju robežvērtības, kā arī vietējās gaisa kvalitātes robežvērtības dzīvsudrabam saskaņā ar atbilstošiem esošajiem vai citiem juridiskiem līdzekļiem;

15.   aicina Komisiju rīkoties, lai īstenotu PARCOM Lēmumu 90/3, tādējādi izbeidzot dzīvsudraba elementu hlora-sārmu ražotņu darbību cik drīz vien praktiski iespējams, ar mērķi panākt šo ražotņu darbības pilnīgu izbeigšanu līdz 2010. gadam;

16.   lūdz Komisiju īsā laikā veikt citus pasākumus, lai uzraudzītu krematoriju emisijas, jo tie ir aizvien lielāku satraucošu emisiju avots;

17.   aicina Komisiju līdz 2007. gada beigām piedāvāt risinājumus, kā ierobežot dzīvsudraba izmantošanu zobārstniecības amalgamās, un mudina Komisiju vienlaicīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumi zobārstniecības atkritumu apsaimniekošanai ir pienācīgi piemēroti, un izpētīt, vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka amalgama nenonāk atkritumu apritē;

18.   lūdz Komisiju ierobežot dzīvsudraba noietu un izmantošanu visos ‐ gan patēriņa, gan profesionālā lietojuma ‐ mērinstrumentos un kontroles mērierīcēs (jo īpaši mājsaimniecībā, veselības aprūpē, skolās, zinātnes un pētniecības iestādēs), tomēr pieļaujot dažus izņēmumus, ja nav pieejamas atbilstošas alternatīvas. Izņēmuma statuss jāpiešķir arī tādos retos gadījumos kā parastie barometri, muzeju kolekciju un vēsturisku rūpniecisku vērtību uzturēšanas vajadzības. Turklāt neliels skaits specializētu uzņēmumu ES ražo parastos mērinstrumentus, izmantojot mazu dzīvsudraba daudzumu, un šāda izmantošana jāatļauj arī turpmāk rūpīgi pārbaudāmā un atzītā vidē;

19.   lūdz Komisiju veikt pasākumus, lai īstermiņā nodrošinātu, ka visus dzīvsudrabu saturošos izstrādājumus (ne tikai elektriskos vai elektroniskos), kas šobrīd cirkulē sabiedrībā, savāc atsevišķi un pārstrādā drošā veidā;

20.   aicina Komisiju risināt jautājumu par dzīvsudraba izmantošanu vakcīnu ražošanā, kas arī ir minēts Padomes 2005. gada 24. jūnija secinājumos, un izvērtēt šo problēmu, lai panāktu dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu un pilnīgu aizliegumu tajos gadījumos, kad pastāv drošas alternatīvas, kā arī atbalstīt pētniecību par reālām iespējām nākotnē piegādāt jaunattīstības valstīm vairākkārtēju devu vakcīnas bez tiomersāla;

21.   aicina Komisiju nodrošināt, ka dzīvsudraba izpētei tiek piešķirta prioritāte un iedalīti pienācīgi līdzekļi no 7. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas, kā arī no citiem atbilstošiem finansēšanas avotiem;

22.   aicina Komisiju nodrošināt, ka visiem paliekošiem dzīvsudraba izmantošanas veidiem, kas nav pieminēti šajā stratēģijā, gadījumos, kad tas ir realizējams, piemērotu drošas aizstāšanas alternatīvas saskaņā ar REACH regulu, tiklīdz to pieņems;

23.   uzsver pasākumu nozīmību dzīvsudraba iedarbības novēršanai un izpratnes uzlabošanai, kā arī atzīst sabiedrības informētības, komunikācijas un izglītības nozīmību, galvenokārt informējot par veselības apdraudējumu no saskares ar dzīvsudrabu; uzsver, ka atbilstoši Orhūsas konvencijai ir nepieciešama vides informācijas pieejamība;

24.   aicina Komisiju izpētīt iespējas panākt to, lai dalībvalstu ziņojumi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei par dzīvsudraba uzņemšanu ar uzturu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupās būtu obligāti, un pieprasīt Veselības un vides risku zinātniskajai komitejai veikt dzīvsudraba izraisītā riska novērtējumu mazāk aizsargātām grupām;

25.   šajā pašā sakarā aicina Komisiju piešķirt prioritāti komunikācijas finansēšanai par dzīvsudraba kaitīgo ietekmi ar mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī izplatīt labas prakses;

26.   aicina Komisiju veikt vispārēju ietekmes uz veselību novērtējumu, lai izpētītu veselības aizsardzības izmaksas sakarā ar dzīvsudraba piesārņojumu, tostarp arī par bērnu intelektuālo spēju samazināšanos Eiropā dzīvsudraba iedarbības dēļ;

27.   aicina Komisiju saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu izpildīt savas saistības ‐ ierosināt atbilstīgus emisiju kontroles un kvalitātes standartus, kas bija jāizdara jau līdz 2003. gada decembrim, lai pārtrauktu dzīvsudraba izplūdes, emisiju un dzīvsudraba, kā arī tā savienojumu nonākšanu ūdens vidē;

28.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izpētīt konkrētus veidus, kā neaizsargātākās iedzīvotāju apakšgrupas izmanto uzturā dažādas zivis un jūras produktus, un uzskata, ka ir ļoti nepieciešams panākt, ka ietekme uz neaizsargātākajām iedzīvotāju apakšgrupām tiek samazināta zemāk par starptautiski pieņemtajiem metildzīvsudraba ietekmes drošības līmeņiem;

29.   aicina Komisiju nodrošināt, lai metildzīvsudraba līmeņu un to kofaktoru noteikšanas programmu, kas ietekmē dzīvsudraba absorbciju un/vai ietekmi uz zivīm visā Eiropā, tostarp arī lielajām plēsīgajām zivīm, īstenotu cik vien iespējams drīz, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde varētu sniegt patēriņa ierobežošanas ieteikumus par zivīm, kurās ir augsts dzīvsudraba līmenis, jo īpaši veltot uzmanību ieteikumiem neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām; uzskata, ka īstenojot šo programmu, jāņem vērā īpašā riska gadījumi, kas saistīti ar to, ka vienas ekosistēmas daudz vieglāk pārvērš dzīvsudrabu bioloģiski pieejamā metildzīvsudrabā nekā citas;

30.   šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt, ka dzīvsudrabu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupās iekļauj biomonitoringa programmā, kas sākotnēji paredzēta Eiropas Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam (KOM(2004)0416), kuru Eiropas Parlaments aicināja īstenot 2005. gada 23. februāra rezolūcijā(5);

31.   atzinīgi vērtē Padomes secinājumus, kuros ir atzītas vides un sociālās problēmas, kādas rodas Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu rezultātā, slēdzot izseni darbojošās dzīvsudraba raktuves Almadenā Spānijā; iesaka Komisijai paredzēt un arī piešķirt līdzekļus kompensācijām, lai apgabals, kuru ietekmēs raktuvju slēgšana, varētu izvēlēties stabilas ekonomiskas un sociālas alternatīvas; pievērš uzmanību apsvērumam, ka Almadenā varētu izveidot drošu glabāšanas vietu esošajiem metāliskā dzīvsudraba uzkrājumiem vai metāliskā dzīvsudraba blakusproduktiem no visas Eiropas, bet nekādā gadījumā dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem, kas kļuvuši par atkritumiem, tādā veidā efektīvi izmantojot jau esošo infrastruktūru, vietējo personālu un pieredzi tehnoloģiju jomā;

32.   atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu piesārņotu teritoriju, tostarp raktuvju, ražošanas vietu vai šo abu radīto atkritumu uzglabāšanas vietu rehabilitāciju un monitoringu, ievērojot principu "piesārņotājs maksā";

33.   atzinīgi vērtē visas Komisijas ieteiktās darbības starptautiskā līmenī un uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis atbalstītu un veicinātu starptautisku rīcību ar nolūku panākt vienošanos par starptautisku juridisku normu īstenošanu attiecībā uz dzīvsudrabu;

34.   viennozīmīgi atbalsta centienus, kas padarītu prasības attiecībā pret dzīvsudrabu atbilstošas iepriekš norunātas piekrišanas procedūrai Roterdamas un/vai Bāzeles konvencijā, lai veicinātu dzīvsudraba tirdzniecības pārredzamību;

35.   turklāt uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības sadarbība ar galvenajām ieguves valstīm ‐ Alžīriju un Kirgīziju, lai, īstenojot attiecīgus pasākumus, pārtrauktu primārā dzīvsudraba nonākšanu pasaules tirgū;

36.   uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības iniciatīva organizēt divpusējas sanāksmes ar citiem reģioniem ‐ tādiem, kā G77 un Ķīna, lai labāk sagatavotos sarunām, kas notiks gaidāmajā ANO Vides programmas (UNEP) padomē 2007. gadā;

37.   lūdz Komisiju izpētīt iespējas, kā nodrošināt tehnisko palīdzību un zinātību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kuras skar šī problēma, lai galu galā tās varētu pārtraukt dzīvsudraba un tā savienojumu izmantošanu un izplatīšanu;

38.   uzsver, ka ir jāsamazina amalgamas izmantošana pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīs;

39.   aicina Komisiju, apsverot iepriekšminēto, pieprasīt dalībvalstīm sniegt ziņojumus par visām darbībām un projektiem, kas saistīti ar dzīvsudrabu un kuros iesaistītas arī jaunattīstības valstis, lai noteiktu, kur būtu nepieciešams vēl efektīvāk izmantot ES līdzekļus;

40.   aicina Komisiju nodrošināt, lai dzīvsudraba lietojums zelta ieguves procesos tiktu ierobežots, tajā pašā laikā popularizējot tehnoloģijas, kurās neizmanto dzīvsudrabu, kā arī sniegt priekšlikumu par pozitīvas marķēšanas shēmu zeltam, kas iegūts, neizmantojot dzīvsudrabu, arī attiecībā uz zeltu, kurš ražots Eiropas Savienībā un ārpus tās;

41.   atgādina Komisijai par tās paziņojumu, ka Medicīnas ierīču ekspertu grupa, kas sastāv no ieinteresētajām pusēm, palīdz Komisijai risināt jautājumus, kas rodas sakarā ar Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvas 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm ieviešanu un piemērošanu(6); tādēļ uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai Medicīnas ierīču ekspertu grupā būtu pilnībā pārstāvētas tādas ieinteresētās puses kā veselības aizsardzības speciālisti, zobārsti, toksikologi, klīniskās vides veselības speciālisti un pacientu un sabiedrības veselības speciālistu grupas, kā arī nodrošināt līdzsvarotu atšķirīgu viedokļu atspoguļojumu;

42.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (2) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. (3) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. (4) OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. (5) OV C 304 E, 1.12.2005., 264. lpp. (6) OV L 189, 20.07.1990., 17. lpp.