Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" (KOM(2005)0229) un ar to saistīto Komisijas dienestu darba dokumentu par paplašinātu ietekmes novērtējumu (SEK(2005)0717),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko nodibina Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru(2),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par e– pieejamību (KOM(2005)0425),

–   ņemot vērā Digitālo atšķirību pārvarēšanas foruma 2005. gada 15. jūlija ziņojumu par platjoslas frekvenču pieeju un valsts atbalstu reģionos, kuri nesaņem pakalpojumus pietiekamā apjomā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Uz tirgu orientēta frekvenču spektra pārvaldības metode Eiropas Savienībā" (KOM(2005)0400),

–   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Tālredzīga radiofrekvenču spektra politika Eiropas Savienībai: otrais gada ziņojums" (KOM(2005)0411),

–   ņemot vērā radiofrekvenču spektra politikas grupas 2004. gada 19. novembra atzinumu par tālāku radiofrekvenču izmantošanas tiesību tirdzniecību,

–   ņemot vērā Briseles 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Gēteborgas 2001. gada 15. un 16. jūnija Eiropadomē pieņemto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Vides apsvērumu integrācija citās politikas jomās ‐ Kārdifas procesa izvērtējums" (KOM(2004)0394),

–   ņemot vērā 2695. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Padomes 2005. gada 1.– 5. decembra sanāksmes secinājumus par i2010 stratēģiju,

–   ņemot vērā 25 dalībvalstu nacionālās reformu programmas, kuras tika sagatavotas pēc iepriekšminētās Briseles Eiropadomes pieprasījuma,

–   ņemot vērā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulu un tirgiem 2004. gadā(3). un 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(4)

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, Kultūras un izglītības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A6-0036/2006),

A.   tā kā ES nevar sasniegt Lisabonas mērķus bez dalībvalstu apņēmīgas rīcības i2010 stratēģijas pilnīgā īstenošanā;

B.   tā kā iepriekšējais 25 valstu nacionālo reformu programmu pārskats rāda, ka kopumā dalībvalstis ir sākušas risināt uzdevumus "Izpētes, attīstības un inovāciju" jomā, un tā kā vairākums dalībvalstu arī uzskata, ka e-pārvaldība ir labs līdzeklis valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai;

C.   tā kā gan Komisija, gan dalībvalstis un citas ieinteresētās personas arī ir atbildīgas par i2010 iniciatīvas rezultātiem;

D.   tā kā pareiza un savlaicīga pašreizējā regulējuma īstenošana ir būtisks atvērta, konkurētspējīga un novatoriska elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus priekšnoteikums; tā kā šī regulējuma transponēšanas un īstenošanas procedūras dalībvalstīs tomēr ir ļoti atšķirīgas;

E.   tā kā ES atpaliek pētījumu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā, ieguldot tikai EUR 80 uz cilvēku salīdzinājumā ar EUR 350 Japānā un EUR 400 ASV, un tādēļ ES jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, un prasa dalībvalstīm palielināt izdevumus pētniecībai un inovācijai IKT jomā, lai izlīdzinātu atšķirības;

F.   tā kā IKT ieviešana ir nepieciešama individuāliem lietotājiem, sabiedriskiem pakalpojumiem un uzņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz pētījumi un jauninājumi;

G.   tā kā platjoslas abonentu skaits ir gandrīz dubultojies pēdējo divu gadu laikā; tā kā attālie un lauku rajoni tomēr saņem daudz mazāk pakalpojumu, jo to izplatība koncentrējas blīvi apdzīvotos rajonos;

H.   tā kā IKT priekšrocībām jābūt pieejamām jebkuram, tostarp cilvēkiem, kas pārstāv dažādas izglītības, sociālās, dzimumu un vecuma grupas;

I.   tā kā visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz piekļuvi brīvi pieejamiem plašsaziņas līdzekļiem ar daudzveidīgu un augstas kvalitātes saturu;

J.   tā kā Komisijai ir jānodrošina, lai, izstrādājot tehniskos un reglamentējošos instrumentus, tiktu ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti; tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai palielinātu sieviešu studentu skaitu ar IKT saistītajās jomās, un jānodrošina sievietēm iespējas iegūt jaunas ar IKT saistītas darbavietas, kā arī darbavietas plašsaziņas līdzekļu personālā visos līmeņos; tā kā īpaša uzmanība jāvelta situācijai, kurā atrodas sievietes no lauku, salu, kalnu un ģeogrāfiski nomaļiem apgabaliem un citas mazāk aizsargātas sievietes;

K.   atzīmējot to, ka prasmīgi pārvaldītas IKT un informācijas sabiedrība var palīdzēt mazināt sociālās atšķirības un atšķirības piekļuvē elektroniskiem līdzekļiem, kā arī veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju;

L.   tā kā digitālai konverģencei piemīt potenciāls nodrošināt patērētājiem piekļuvi lielai uzlabotu pakalpojumu dažādībai un bagātīgam saturam, un tādēļ ir jāuzlabo un jānostiprina droša infrastruktūra un jārada labvēlīga un aizsargāta vide, kura stimulē šo konverģences pakalpojumu konkurētspējīgu izvēršanu;

M.   tā kā IKT var būt gan tieša pozitīva ietekme uz vidi, gan netieša ietekme uz sociālo un ekonomisko vidi;

N.   tā kā radiofrekvenču spektrs ir galvenais daudzu būtisku pakalpojumu pamats sabiedrībā, un tāpēc efektīva un saskaņota tā izmantošana var palīdzēt ES sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus, ja tā nodrošina, ka vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumiem ir atvēlēti atbilstīgi spektra resursi un tie ir atbilstīgi aizsargāti pret traucējumiem, jo šis ir optimālais veids, kā sekmēt izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību;

O.   tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai nepieciešams, lai ES, dalībvalstis un uzņēmumi veiktu skaidrus, konkrētus un saskaņotus ieguldījumus IKT;

P.   tā kā ir būtiski dalībvalstīm veltīt pietiekamu uzmanību tādu elastīgu reglamentējošu noteikumu izveidei, kuri atbalsta pilsoņu tiesības un kuri piedāvā šajā jomā iesaistītajiem labu pamatu jauninājumu realizācijai;

1.   uzskata, ka galvenais kritērijs, saskaņā ar kuru zināšanu sabiedrībai ir iespējas attīstīties demokrātiski, ir brīva pieeja zināšanām un to izmantošanai, vienlaikus izmantojot tai nepieciešamos tehnoloģiskos jauninājumus, kā to paredz Lisabonas stratēģija;

2.   uzskata, ka, kamēr nav pārvarēta digitālā plaisa visu iedzīvotāju pieejas zināšanām nodrošināšanā, to izmantošanā un līdzdalībā to radīšanā, neizveidosies zināšanu sabiedrība, bet drīzāk ES kopumā iestāsies kultūras un rūpnieciskās darbības panīkums;

3.   aicina Komisiju neuzskatīt iedzīvotājus par pasīviem digitālā satura patērētājiem, bet par zināšanu radītājiem, un izstrādāt programmu un labvēlīgu tiesisko regulējumu, lai viņus iesaistītu aktīvā darbībā zināšanu sabiedrībā, tādējādi sasniedzot Lisabonas mērķus;

4.   prasa Komisijai tās tiesību aktu reformā attiecībā uz IKT pieņemt konkrētu, novatorisku un uz nākotni vērstu nostāju, jo tai ir jābūt ievērojami plašākai koncepcijai nekā noteikts Komisijas paziņojumā, kā arī tajā ir jāiekļauj patērētāju un lietotāju tiesības; uzskata, ka jebkuros turpmākos priekšlikumos jāiekļauj skaidras definīcijas tādiem Komisijas izmantotiem terminiem kā "informācijas sabiedrības pakalpojumi", "mediji", "mediju pakalpojumi" un "audiovizuālie pakalpojumi";

5.   uzstāj, ka visu Eiropas tiesību aktu par sakariem un informāciju pamatā jābūt neitralitātes principam, ar ko garantē, ka jaunie izgudrojumi un dalībnieki pēc iespējas vieglāk var piekļūt tirgum;

6.   atzīmē, ka pāreja no analogās uz ciparu sistēmu veicina informācijas pārnešanas formu dažādību un tāpēc tā jāveic, izmantojot saskaņotu politiku un atbilstīgu tiesisku regulējumu, lai izvairītos no vienveidīguma, ko var radīt mediju koncentrācija;

7.   aicina dalībvalstis veikt ievērojamākus ieguldījumus IKT izmantošanai valsts sektora pakalpojumos, tādos kā veselības, izglītības jomā un valsts pārvaldē, kur IKT var atvieglot nākotnes sociālo pakalpojumu vajadzību izpildi un sadarboties starptautisku pakalpojumu izstrādē;

8.   uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai informācijas sabiedrībā ir skaidri jāatspoguļo individuālo lietotāju un grupu arvien specifiskākas vajadzības, un tāpēc nozarei, kas tos nodrošina, adekvāti jāreaģē, lai pakalpojumi būtu efektīvi un atbilstoši pielāgoti;

9.   ņemot vērā to, ka ieguldījumi IKT ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem izaugsmei un ražīgumam, prasa dalībvalstīm un uzņēmumiem sekmēt lielākus ieguldījumu IKT, lai samazinātu atšķirības darbības rezultātos salīdzinājumā ar konkurentiem;

10.   atzīst, ka IKT ir viens no vissvarīgākajiem līdzekļiem, kas nepieciešami jaunattīstības valstu izveidošanai par spēcīgām valstīm pasaulē;

11.   tomēr pauž bažas, ka Komisija turpina noteikt stratēģiju un izstrādāt politiku darbavietu radīšanai, balstoties uz nepietiekamiem vai neuzticamiem statistikas datiem; atgādina, ka strauja un visiem zināma attīstība turpinās IKT jomā, taču līdzīga attīstība nav bijusi nodarbinātības jomā; atgādina, ka nodarbinātības līmenis ES pašlaik ir par septiņiem punktiem zemāks nekā paredzēts Lisabonas mērķos; aicina Komisiju veikt padziļinātas statistiskas analīzes par tehnoloģiju izmaiņu ietekmi uz ar IKT saistīto darba tirgu ES;

12.   uzsver digitālās konverģences nozīmi un aicina novērst valstu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības šķēršļus, kā tika noteikts 2005. gada Pasaules informācijas sabiedrības sammitā (2005. gada 18. novembra Tunisas saistības);

13.   aicina dalībvalstis un Komisiju, novērtējot dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas, rūpīgi izvērtēt IKT svarīgumu un nozīmi ekonomikas pieaugumā, nodarbinātībā, kā arī Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbībā;

14.   atgādina, ka i2010 informācijas sabiedrības stratēģijas mērķu, kā arī Lisabonas programmas mērķu īstenošanai vajadzīgs, lai šie mērķi būtu adekvāti atspoguļoti ES finanšu plānā 2007.–2013. gadam;

15.   atgādina, cik nozīmīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaundibinātiem uzņēmumiem un IKT nozarei kopumā ir Eiropas Centrālās bankas stabila politika, kā arī pārredzams un likvīds kapitāla tirgus, kas samazina aizņēmuma izmaksas, it īpaši atbalsta mikroaizdevumus un cita veida riska kapitālu;

16.   pievērš uzmanību tam, ka ES pastāvīgi un būtiski trūkst uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūras; aicina likvidēt administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī atvieglot finanšu slogu, jaundibinātiem uzņēmumiem uzsākot darbību;

17.   atgādina par i2010 informācijas sabiedrības pasākumu nozīmi reģionālo un sociālo atšķirību novēršanā visās dalībvalstīs, kā uzsvērts Komisijas paziņojumā "Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.–2013. gadam"(KOM(2005)0299);

1. mērķis: Vienota Eiropas informācijas telpa

18.   atzīmē, ka ES izaugsmes un attīstības interesēs tikpat svarīgi ir nodrošināt esošo zināšanu un tehnoloģiju plašu pielietojumu visās darbībās un visās jomās gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, gan pilsoņu ikdienas dzīvē, citiem vārdiem sakot, efektīvas informācijas sabiedrības izveide, lai radītu jaunas zināšanas saistībā ar IKT;

19.   uzsver, ka i2010 programma ir izšķirošs posms informācijas sabiedrības veidošanās procesā un ka būtu jādod iespēja ikvienam tajā piedalīties, izmantojot tehnoloģijas un zināšanas, būt lietotājam, pateicoties mijiedarbībai un tīklu radītajiem jaunajiem sabiedrības mijiedarbības veidiem, kā arī būt kritiskam un izvēlē brīvam pilsonim; norāda, ka informācijas sabiedrības veidošanās uzliek jaunu atbildību informācijas apmaiņas un komunikācijas nodrošinātājiem un rada jaunas iespējas vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām (veciem ļaudīm, personām ar spēju traucējumiem, vienatnē vai sociālās grūtībās dzīvojošiem utt.) īstenot tiesības pilnvērtīgi izmantot jauno IKT izplatīšanos; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt tehnoloģiju pieejamību pilsoņiem un atbilstību sabiedrības morālajām prasībām;

20.   noteikti atbalsta i2010 kā jaunu stratēģisku līdzekli, lai izstrādātu vienotu sistēmu visām ar IKT saistītām iniciatīvām ES; iesaka paturēt prātā to, ka ES informācijas sabiedrības telpas noteikšanu nevar veikt atrauti no starptautiskās attīstības šajā jomā;

21.   uzstāj, ka jāņem vērā IKT horizontālais raksturs, kas nozīmē sadarbības un koordinācijas nepieciešamību gan visā ES darbībā, gan dalībvalstu līmenī, kā arī stimulus šī sektora dalībniekiem, lai radītu un ieviestu jaunus izgudrojumus;

22.   uzstāj, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem jāatbalsta konkurence, lai parādītu IKT horizontālo raksturu, un jātiecas izvairīties no tādu vertikālu struktūru rašanās un saglabāšanas, kuras kaitē konkurencei un jauninājumiem; atzīmē, ka vertikālās struktūras var liegt patērētājiem gūt labumu no konkurences;

23.   prasa Komisijai un dalībvalstīm izvirzīt par mērķi šīs jomas tiesību aktus padarīt elastīgākus un vienkāršākus, tos vienlaikus bez kavēšanās īstenojot dzīvē, un steidzīgi piemērot jaunām vajadzībām, kas radušās tehnoloģijas attīstības rezultātā; uzskata, ka tiesību aktiem jāsekmē jaunu zināšanu radīšana un jaunu tehnoloģiju attīstība, jāveicina ieguldījumi IKT jomā saistībā ar satura izstrādi, iekārtām, tīkliem un tīklu pakalpojumiem, jāsekmē konkurence, informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošana un informācijas drošība, kā arī jāatbalsta MVU, lai tie varētu ieņemt svarīgu vietu nozarē;

24.   atzīmē, ka Komisijai ir jāgarantē un jāveicina mediju plurālisms, interpretējot un īstenojot noteikumus, kas attiecas uz elektronisko mediju infrastruktūru; vērš uzmanību uz to, ka Komisijai jau vairākkārt lūgts izstrādāt zaļo grāmatu par mediju īpašumu koncentrāciju un par informācijas brīvības principu ievērošanu un plurālismu, paturot prātā, ka tas veicinātu debates par galvenajiem jautājumiem brīdī, kad notiek lielas tehnoloģiju un tirgus pārmaiņas; izsaka nožēlu, ka šis punkts nav iekļauts i2010 darba plānā; pieprasa Komisijai izstrādāt normatīvo bāzi attiecībā uz internetu, ņemot vērā, ka tas ir uz zināšanām balstītas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa;

25.   uzstāj, ka tiesību aktiem jāveicina ātrāka informācijas sabiedrības attīstība un dažādība, un tās ieguvumu izplatīšana visā sabiedrībā kopumā;

26.   atzīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkiem jebkurā vietā būtu garantēta iespējami visplašākā piekļuve augstas kvalitātes saturam un pakalpojumiem, izmantojot tehnoloģijas pēc viņu izvēles viņu iespēju robežās; turklāt atzīmē, ka lietotāji (patērētāji, iedzīvotāji) ir tikai tad gatavi pieņemt jaunus pakalpojumus un tehniskos līdzekļus, ja viņiem ir viegli tos izmantot un ja to saturs ir nozīmīgs;

27.   atgādina, ka efektīvas informācijas sabiedrības attīstībai ir nepieciešama vispārēja nodrošināšana ar platjoslas un bezvadu tehnoloģijām, un tam vajadzīgs turpmāks atbalsts dalībvalstu līmenī; aicina sekmēt kopprojektus un ieguldījumus tajos, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un atbalstīt digitālos plašsaziņas līdzekļus; uzskata, ka lietotājiem ir jābūt iespējai mainīt savu pakalpojumu sniedzēju bez prasības mainīt savu elektroniskā pasta adresi;

28.   atzīst, ka platjoslas tehnoloģiju attīstība ir priekšnoteikums informācijas sabiedrības attīstībai; uzskata, ka tas ir jāizvirza par noteiktu konverģences uzdevumu dalībvalstīm un to reģioniem;

29.   atgādina, ka pāreja uz informācijas sabiedrību veicinās arī ilgtspējīgu attīstību, ko ES ir apņēmusies īstenot; uzskata, ka IKT ir samazinās slogu uz vidi, dabas resursu izmantošanu un sekmēs sociālo attīstību;

30.   atzīmē nemateriālo tiesību kā tirdzniecības politikas līdzekļa pieaugošo nozīmi saistībā ar brīvās tirdzniecības jautājumiem un prasa veikt pasākumus, lai aizsargātu ražotāja tiesības un cīnītos pret nelegālu un pirātražojumu saturu; uzskata, ka šis ir vienīgais veids, kā aizsargāt saturu un veicināt tā izstrādi; brīdina, ka pieaug mēģinājumi ASV izmantot tiesību aktus par patentiem un intelektuālo īpašumu kā tirdzniecības politikas protekcionisma līdzekli;

31.   aicina Komisiju skaidri noteikt precīzus pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību pret kaitīgu saturu, un šajā kontekstā, cita starpā, sekmēt Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras lomas palielināšanu;

32.   aicina Komisiju, lai tā, pārskatot tiesību aktus, sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, ar Pasaules Veselības organizāciju, tajos iekļauj drošības pasākumus, lai saglabātu piesardzības principu attiecībā uz veselības, patērētāju un vides aizsardzības jautājumiem;

33.   aicina Komisiju, lai tā, pārskatot tiesību aktus, nosaka kvalitātes kritērijus tādās jomās kā bērnības aizsardzība un patērētāju izvēles brīvība;

34.   atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (KOM(2005)0646), kuras mērķis ir aktualizēt tā saukto direktīvu par "Televīziju bez robežām", kas ES ir būtiski, kļūstot par efektīvu Eiropas informācijas sabiedrību; uzsver, ka šī direktīva ir jāpielāgo izmaiņām saplūstošajā plašsaziņas līdzekļu pasaulē un to ir pienācīgi jāņem vērā, ciktāl tas attiecas uz šo darbības jomu; atzīmē, ka tam ir jāpalīdz radīt labvēlīgu vidi Eiropas rūpniecībai, atceļot nevajadzīgus noteikumus un virzoties efektīvas informācijas sabiedrības virzienā; turklāt atzīst, ka tiesiskajā regulējumā par elektroniskajām komunikācijām atzītā saikne starp noteikumiem, kuri regulē saturu un infrastruktūru, ir pierādījusi savu vērtību un ir jāsaglabā arī turpmāk;

35.   prasa Komisijai bez vilcināšanās veikt konkrētu darbu, lai veicinātu un atbalstītu Eiropas satura izstrādi un izplatīšanu; uzskata, ka ir jāgarantē esošo atbalsta programmu turpināšana un jāatzīst to nepieciešamība informācijas sabiedrības attīstībā; uzstāj, ka tādas Viseiropas pārraidīšanas sistēmas kā EuroNews ir jāatbalsta; uzsver, ka satura izstrāde, kurā tiek ņemta vērā kultūras un valodu dažādība, ir iespēja veicināt jaunas prasmes un izveidot darbavietas, it īpaši dizaina un radošajās nozarēs visās 25 dalībvalstīs, un ka šīm jaunajām nodarbēm jāļauj attīstīties saskaņotā reglamentējošā vidē, kas tām garantē ekonomisko drošību un tiesisko noteiktību;

36.   uzskata, ka jebkuras uz tirgu orientētas pieejas ieviešanā attiecībā uz spektru ir vajadzīgs regulatoru, operatoru un citu ieinteresēto personu atbalsts, un brīdina, ka nedrīkst atstāt radiofrekvenču spektra politiku tirgus konjunktūras ziņā; tomēr uzskata, ka spektra izmantošana ir jāregulē saskaņā ar noteikumiem, kuri elastīgā un efektīvā veidā iet kopsolī ar ļoti strauji mainīgām tirgus prasībām; iesaka, ka jebkuru izmaiņu pamatā būtu jābūt rūpīgai analīzei un esošo problēmu novēršanai, pievēršot pienācīgu uzmanību dalībvalstu interesēm, un saistībā ar to vienmēr ir jārūpējas, lai nodrošinātu pietiekamu darbību bez traucējumiem; atzīmē, ka to cenu dēļ, kas ir maksātas trešās paaudzes radiofrekvenču spektra izsolēs, ir palēninājusies trešās paaudzes mobilo sakaru tīklu ieviešana, un ka ir jāizvairās no šādu situāciju atkārtošanās;

37.   uzskata, ka vissvarīgākais radiofrekvenču spektra politikas jautājums ir panākt elastīgu regulējumu un tiesību aktu atbilstīgu un pietiekamu saskaņošanu ES līmenī radiofrekvenču spektra jomā; atzīmē, ka radiofrekvenču spektra pārvaldībai jātiecas padarīt pēc iespējas vieglāku šī sektora jauno izgudrojumu un dalībnieku piekļuvi tirgum, tostarp no reģioniem, vienlaikus veicinot Kopienas plašsaziņas līdzekļu attīstību; aicina Komisiju iesniegt atbilstīgus priekšlikumus šajā jomā; atzīmē, ka digitālā vidē atbilstība noteikumiem attiecībā uz sakaru sistēmas traucējumiem ir absolūti nepieciešama;

38.   atgādina, ka tīklu drošības attīstība ir vitāli svarīga, lai paaugstinātu uzticēšanos visiem tīklu pakalpojumiem, tirdzniecības un e-pārvaldības pakalpojumiem; prasa, lai tīklu drošība tiktu veicināta ar tehnisko un juridisko līdzekļu palīdzību, kā arī, izglītojot sabiedrību, piemēram, izveidojot Viseiropas informācijas drošības stratēģiju un uzsākot ikgadējas Eiropas informācijas drošības dienas organizēšanu, lai palielinātu pilsoņu izpratni par informācijas drošību, vienlaikus cenšoties nodrošināt, ka šī drošība neierobežo vārda brīvību un pilsoņu tiesības; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt drošas informācijas sabiedrības stratēģiju 2006. gadā, cenšoties palielināt gan ieguldītāju, gan lietotāju paļāvību un uzticību interneta pakalpojumiem, lai risinātu tādas problēmas kā krāpniecība (iepērkoties), nelikumīgs un kaitīgs saturs (attiecībā uz bērnu un cilvēka cieņas aizsardzību un īpašumtiesību aizsardzību) un tehnoloģiju trūkumi (lai nodrošinātu efektīvu IKT izmantošanu);

39.   atgādina, ka rūpniecības un konkurences politikai ir jāatbalsta ES inovāciju joma; atzīmē, ka šim nolūkam nepieciešams nostiprināt elastīgu reglamentējošu pamatu, kas to stimulē;

40.   atgādina, ka noteikumi IKT nozarei no paša sākuma bija plānoti kā pārejas risinājums tirgu atvēršanai un ka vidējā termiņā jānotiek pārejai vienīgi uz vispārējo konkurences noteikumu piemērošanu;

41.   brīdina, ka iestāžu noteiktā regulējuma un citas darbības rezultātā nedrīkst dažām tehnoloģijām piešķirt kādu izdevīgumu uz citu rēķina; regulējumam attiecībā uz tehnoloģijām ir jābūt neitrālam;

42.   uzsver, cik būtiski ir izpildīt tehniskās prasības, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi informācijas sabiedrības saturam un novērstu atšķirības piekļuvē ciparu tehnoloģijām Eiropas Savienībā; tāpēc vēlreiz atgādina aicinājumu izveidot atvērtus, savietojamus standartus, it īpaši lietojumprogrammu saskarņu jomā, saskaņā ar pamatdirektīvas 18. pantu;

43.   atzīst veselīga IKT tirdzniecības līdzsvara kā būtiskas sastāvdaļas nozīmi ES nostājas atbalstam pasaules ekonomikā; lūdz Komisijai līdz 2006. gada septembrim iesniegt pilnīgu un analītisku pārskatu par ES stiprajām un vājajām pusēm attiecībā uz visām ar IKT saistītām nozarēm;

2. mērķis: Jauninājumi un investīcijas pētījumos

44.   uzsver, ka novatoriska IKT nozare ir būtiski svarīgs priekšnoteikums ekonomiskai izaugsmei un darbavietu radīšanai ES, īpaši ar IKT tieši nesaistīto nozaru vai pakalpojumu jomā;

45.   atgādina, ka IKT jau ir izmainījušas veidu, kā uzņēmumi darbojas pasaules mērogā, un ka uzņēmumi gūst labumu no tādiem jauninājumiem kā skaitļošanas resursu izmantošana atbilstoši nepieciešamajam lietojumam (utility computing), programmatūras attīstība un jaunu tīmekļa pakalpojumu arhitektūra; prasa ES radīt jauninājumus veicinošu vidi, lai saglabātu tās konkurētspējīgās iespējas pasaulē;

46.   prasa steidzīgi pieņemt 7. pētniecības pamatprogrammu un konkurences un jauninājumu pamatprogrammu 2007.–2013. gadam, kurās abās ir jāparedz atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšana, lai atbalstītu IKT, kas ir konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks; akcentē, ka uzsvars ir jāliek uz uzņēmējdarbības stiprināšanu, īpaši attiecībā uz MVU un sevišķi nozarēs, kas gūst labumu no jaunām IKT;

47.   prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt konkrētus pasākumus to iespēju izmantošanā, ko sniedz IKT, lai spētu kavēt darbavietu novirzīšanu uz valstīm, kurās ir zema darba samaksa, un lai spētu sasniegt augstāko iespējamo izaugsmes un nodarbinātības līmeni; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt ieguldījumu apjomu, lai sasniegtu Barselonas 3% IKP mērķi un ilgtermiņā to pastāvīgi uzturētu atbilstošu pasaules konkurences līmenim;

48.   uzskata, ka ES ekonomikas nākotne ir atkarīga no straujāka darbaspēka produktivitātes pieauguma;

49.   lūdz Komisiju un dalībvalstis līdz 2006. gada septembrim iesniegt Parlamentam analīzi par IKT ietekmi uz tautsaimniecību, atbalstot stabilāku izaugsmi dažādās dalībvalstīs un Eiropas reģionos;

50.   atzīmē, ka ES līmenī jāveic steidzami pasākumi, lai novērstu šķēršļus nākamās paaudzes tīklu attīstībai; aicina Komisiju aplūkot šo jautājumu nākamajā elektronisko komunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanas procesā;

51.   atzīmē, ka IKT lietojums tādās jomās kā valoda un labklājība dabiski izriet no Kopienas interesēm un ka tam ir liels potenciāls pasaules līmenī; prasa ES un dalībvalstīm atbalstīt pētniecību šajās jomās;

52.   iesaka vairāk uzmanības veltīt IKT nozīmei atvērtas zināšanu sabiedrības veidošanā; lūdz Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotāku stratēģiju izglītības standartiem IKT;

53.   prasa Komisijai un dalībvalstīm meklēt konkrētas metodes, lai veicinātu vienota informācijas tīkla izveidi visu galveno dalībnieku (lielo uzņēmumu un MVU, valsts iestāžu un pētniecības institūtu) iesaistīšanai un paplašinātu viņu iespējas piedalīties projektu īstenošanā un to izmantošanā;

54.   atgādina par ES apņemšanos sekmēt jauninājumus un pētniecību, kas ietverta Komisijas integrētajās pamatnostādnēs attiecība uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008.g.) (KOM(2005)0141), un aicina konsekventi īstenot pamatnostādnes saistībā ar Lisabonas reformas programmu;

55.   pauž ticību valstu vienkāršotām nodokļu sistēmām, kas rada stimulus ieguldīt IKT un pētniecībā un attīstībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

3. mērķis: Aptveroša Eiropas informācijas sabiedrība

56.   aicina dalībvalstis savu valstu reformu programmu ietvaros noteikt informācijas sabiedrības prioritātes, pastiprināt centienus šajā nozarē un katru gadu ziņot par šo programmu izpildes gaitu, sniedzot detalizētu pārskatu ne tikai par informācijas sabiedrības indikatoru attīstību, bet arī par šo programmu sociālo un tautsaimniecisko lietderību;

57.   atgādina, ka visas i2010 stratēģijas panākumi tiks vērtēti pēc tā, kā tā sasniedz ikvienu Eiropas iedzīvotāju; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai galvenā loma jāuzņemas reģioniem un ka tos tāpēc ir jāmobilizē un tiem jāsniedz palīdzība turpmāk, lai tie uzsāktu būtiskas iniciatīvas reģionālās konverģences un kohēzijas sekmēšanai, pārvarot digitālās atšķirības;

58.   atgādina, ka sociālā drošība, veselība un labklājība ir galvenās jomas informācijas sabiedrības attīstībā;

59.   atzīmē, ka sabiedriskajiem pakalpojumiem un valsts apraides pakalpojumiem ir svarīga nozīme valsts darbībā un uzņēmējdarbībā, jo tie dod ieguldījumu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā; turklāt norāda, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam attiecībā uz informācijas un komunikāciju sabiedrību ir jānodrošina valsts apraides pakalpojumu spēja piedalīties tehnoloģijas un sociālā attīstībā un turpināt veikt to sociālo funkciju;

60.   atzīmē, ka valsts raidorganizācijas turpinās ieņemt vadošo lomu informācijas sabiedrībā kā publiski pieejamas augstas kvalitātes un neatkarīgas informācijas aizsargātājas; uzsver nozīmi, kāda ir valsts raidorganizāciju piekļuves nākotnes platformām nodrošināšanai;

61.   norāda uz to, ka, lai izvairītos no jaunas sociālās atstumtības un izslēgšanas no kultūras dzīves, ir būtiski garantēt vispārējas tiesības piekļūt vajadzīgajai izglītībai mediju jomā un iegūt prasmes, it īpaši saistībā ar jaunajām interaktīvajām ciparu tehnoloģijām un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ar kuru starpniecību tiek nosūtīti attēli; uzskata, ka Eiropas pilsoņu pamattiesībām jāparedz vienlīdzīga piekļuve dažādai brīvo mediju augstas kvalitātes informācijai; šajā sakarā uzsver sabiedrisko raidorganizāciju pārraidītā satura lomu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā un uzstāj, lai šo uzdevumu izpilde būtu garantēta arī turpmāk;

62.   aicina akcentēt jautājumus par elektronisko pakalpojumu savstarpēju izmantojamību un labāko pieredzi valsts sektorā attiecībā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nodokļu, veselības, apdrošināšanas seguma un pensiju jomā, par galveno uzdevumu izvirzot vajadzību nodrošināt brīvu un netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos, reģistrāciju un nodarbinātību dalībvalstīs;

63.   mudina valstu valdības īstenot i2010 iniciatīvas un programmas valsts pārvaldes iestāžu reformā, lai nodrošinātu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem;

64.   atgādina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju potenciālu, taču arī par nepieciešamām institucionālām izmaiņām, lai sekmētu elektronisko demokrātiju, Eiropas pilsoņiem ar elektronisko līdzekļu palīdzību piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, un aicina veikt atbilstīgus veicināšanas pasākumus;

65.   atgādina, ka līdzdalības veicināšanai nepieciešami ieguldījumi to prasmju apgūšanai, kas vajadzīgas informācijas sabiedrības darbībā; prasa veikt īpašus pasākumus IKT prasmju pilnveidošanai un pieprasa, lai tiktu paaugstināta iedzīvotāju izpratne par jaunajām iespējām, ko piedāvā IKT, šim nolūkam izmantojot arī tradicionālos komunikāciju kanālus, parādot tiešsaistes pārvaldes priekšrocības un tādējādi veicinot arī jaunu pakalpojumu izmantošanu;

66.   atzīmē, ka vairāk nekā puse ES iedzīvotāju neizmanto pilnībā iespējas, ko dod IKT; pieprasa, lai IKT ieguldījumos ietver arī ieguldījumus cilvēkresursos jaunrades veicināšanai, palielinot izglītībai un kultūrai domāto budžetu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar izglītošanu un dažādām apmācības programmām veicināt digitālās lietotājprasmes, tādējādi padarot daudz pieejamākus IKT produktus un pakalpojumus;

67.   uzsver specializētas izglītības lielo nozīmi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT) gan skolā, gan mūžizglītības kontekstā un it īpaši sievietēm, nodrošinot, ka cilvēki tiek regulāri apmācīti un ka viņi ir spējīgi izmantot modernās tehnoloģijas profesionālām un personīgām vajadzībām;

68.   atzīmē to, ka Eiropas demogrāfiskā struktūra noveco un ka tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi ražojumu plānošanā, īpaši, izmantojot principu, ka ražojumiem jābūt visiem pieejamiem un ka tiem jābūt atbilstīgiem tehnoloģiju, pakalpojumu un vides aizsardzības prasībām; prasa, lai īpaši tiktu ņemtas vērā specifisku grupu personu intereses, tādu kā vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām; aicina Komisiju šim mērķim izmantot tās nākamo sociālās iekļaušanas stratēģiju;

69.   prasa dalībvalstīm veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, laika vai materiālā stāvokļa;

70.   atgādina, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības uz piekļuvi informācijai; prasa Komisijai paātrināt e-iekļaušanas iniciatīvu, kura plānota 2008. gadam un kurā būs paredzēti risināmi uzdevumi saistībā ar datorpratību, novecošanu un e-pieejamību, ģeogrāfisko neatbilstību un sociālo pakalpojumu garantēšanu visiem; prasa Komisijai bez kavēšanās izstrādāt hartas priekšlikumu attiecībā uz pilsoņu pamattiesībām digitālā laikmetā; prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka nevienam iedzīvotājam vai patērētājam nebūtu pret viņa gribu liegta pieeja informācijas sabiedrības būtiskākajiem pakalpojumiem;

71.   ierosina ‐ lai informācijas sabiedrībā sasniegtu labu pārvaldību un nodrošinātu pilntiesīgu pilsonību visiem Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas publiskā administrācija pakāpeniski pieņem e-tiesību hartu kā kopīgu principu un pamatnostādņu kopumu, kas nosaka, kā šādas tiesības tiks nodrošinātas; ierosina šos principus īstenot darbībās un programmās valstu un reģionu līmenī, lai sabiedrība digitālā laikmetā kļūtu konkurētspējīga un kompetenta un tiktu nodrošināta sociālā un teritoriālā kohēzija; atzīmē, ka godīga un nediskriminējoša pieeja pārredzamai, dažādai un pilnīgai informācijai, kā arī augstas kvalitātes pakalpojumi drošā vidē, izmantojot jebkādus telekomunikāciju pakalpojumus vai platformu (no interneta uz mobilo telefonu), kas pamatojas uz atvērtiem un savstarpēji savietojamiem standartiem, ir tiesības, kuras ir būtiskas aktīvai dalībai informācijas sabiedrības laikmetā un kuras būtu jāiekļauj e-tiesību hartā;iesaka hartā iekļaut arī visu pilsoņu tiesības spēt saprast attiecīgās administrācijas un sazināties ar tām, un tādējādi līdzvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un politikas izstrādē; uzskata, ka racionalizācija, pārmodelēšana, pārredzamība un sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir pamatpriekšnosacījumi pilsoņu līdzdalības attīstībai;

72.   uzsver, ka mūsdienu sabiedrībā ārkārtīgi straujās tehnoloģiju attīstības ietekmē plašsaziņas līdzekļi ir radikāli mainījušies un pašreiz spēj būtiski ietekmēt pilsoņu viedokli un uzvedību, tāpēc tie ir nedalāmi saistīti ar ikvienas valsts demokrātiskajām norisēm, un ka e-pieejamība ir noteikti saistāma ar cilvēktiesībām; aicina Komisiju i2010 iniciatīvā ievērot šīs audiovizuālā modeļa pamatvērtības un uzraudzīt, lai tiktu ņemta vērā īpašā loma, kas kultūras dažādības veicināšanā ir audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem ar to ekonomisko un kultūras vērtību;

73.   uzsver lielo nozīmi, kāda ir privātuma aizsardzībai un informācijas drošībai informācijas sabiedrībā; atgādina, ka tiesību aktiem jāgarantē pilsoņu un uzņēmumu uzticēšanās digitālam saturam un sakariem;

74.   uzsver nozīmi, kāda ekonomiskā un sociālā ziņā ir digitālās izolācijas likvidēšanai lauku apvidos, un pasvītro, ka šajos apgabalos ir potenciāls, lai dotu ieguldījumu reģionālas, valsts un Eiropas labklājības radīšanā; tāpēc uzskata, ka ir būtiski visiem apgabaliem dot iespēju saņemt labumu no lielā pieauguma inovāciju jomā IKT nozarē, nevis ciest no šī procesa;

75.   uzskata, ka atbilstoši Eiropas Padomes Ieteikumam Nr. 1466 (2000) plašsaziņas līdzekļu izglītībai jākalpo tam, lai pilsoņus jau no agras jaunības nodrošinātu ar tehniskiem vai citiem nepieciešamiem līdzekļiem, kas attīstītu kritisku attieksmi pret arvien pieaugošo informācijas un komunikācijas apjomu un tā izmantošanu; turklāt apgalvo, ka, saņemot šāda veida apmācību, pilsoņi spēs formulēt vēstījumu un izvēlēties visobjektīvākos plašsaziņas līdzekļus, kā arī viņi spēs pilnībā izmantot tiesības uz informācijas brīvību un vārda brīvību;

76.   aicina Komisiju izmantot pētniecības resursus, lai novērtētu informācijas sabiedrības ietekmi uz Eiropas sabiedrību un kultūru;

77.   prasa, lai konverģences, mobilitātes un mijiedarbības laikmetā visi politiskie lēmumi, tostarp ES lēmumi ‐ gan reglamentējošie noteikumi, kas regulē pakalpojumus un jauno plašsaziņas līdzekļu pārraidīto saturu, gan infrastruktūras pasākumu vai konkurences tiesību un subsīdiju jomā ‐ atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un 2005. gada 20. oktobra UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju dažādības aizsardzību un veicināšanu, kas nosaka ne tikai prasības dalībvalstīm aizsargāt kultūras dažādību un veicināt multikulturālismu, bet arī audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu divējādo dabu, tas ir, gan ekonomisku, gan kultūras labumu; atgādina, ka informācijas sabiedrība un pareizi pārvaldītas IKT var izrādīties ļoti noderīgas kultūras dažādības un daudzvalodības stiprināšanā un aizsardzībā;

78.   uzskata, ka pašreizējās debates par Eiropas Savienības nākotni ir ļoti laba iespēja pārrunāt organizatoriskos jautājumus, lai konsolidētu un precizētu Eiropas iestāžu modeli, un pirmām kārtām iestādēm, it īpaši Komisijai, paust interesi par plašākiem demokrātijas jautājumiem un pilsoņu problēmām; atzinīgi vērtē pārdomu laika doto iespēju Eiropas iestādēm pieņemt tiesību aktus tā, lai tie atbilstu plašākām sabiedrības interesēm un lai šīs intereses būtu labāk atspoguļotas attiecīgajās politikās;

79.   uzskata, ka IKT jomā ir būtiski pievērst uzmanību dzimumu aspektam, lai novērstu digitālās revolūcijas negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību vai esošās nevienlīdzības un diskriminācijas iemūžināšanu; atzīmē, ka ir būtiski ņemt vērā visus aspektus, kas veido digitālo plaisu, jo īpaši dzimumu aspektu, un šī jautājuma risināšanai jāizstrādā īpaši pasākumi saistībā ar topošo Eiropas iniciatīvu e-iekļaušanai; uzskata, ka potenciālais sociālās atstumtības risks, ko izraisītu nespēja lietot jaunās tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas, it īpaši apdraud sievietes;

80.   aicina Komisiju analizēt acquis communautaire saistībā ar informācijas sabiedrības jautājumiem un īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju uzsākt dialogu ar plašsaziņas tirgus galvenajiem dalībniekiem par Dzimumu līdztiesības kodeksa izstrādi plašsaziņas līdzekļiem; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību IKT ļaunprātīgai izmantošanai sieviešu un bērnu tirdzniecībā un veicināt visas nepieciešamās tiesiskās un tehnoloģiskās iniciatīvas, lai cīnītos ar šo problēmu;

o
o   o

81.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 108, 24.4.2002., 33.lpp. (2) OV L 77, 13.3.2004., 1.lpp. (3) Šajā datumā pieņemtie dokumenti, P6_TA(2005)0467. (4) Šajā datumā pieņemtie dokumenti, P6_TA(2005)0260.