Eiropas Parlaments,

–   ņemot vēra ieteikuma priekšlikumu Padomei par Eiropas apcietināšanas ordera izvērtēšanu (B6-0455/2005), ko PSE grupas vārdā iesniegusi Adeline Hazan,

-   ņemot vērā Amsterdamas Līgumu, ar kuru pirmoreiz nosaka mērķi izveidot Eiropas tiesiskuma telpu,

-   ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros par tiesiskās sadarbības stūrakmeni atzina nolēmumu savstarpēju atzīšanu,

-   ņemot vērā tā 2002. gada 6. februāra nostāju par Padomes pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(1),

-   ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(2),

-   ņemot vērā Komisijas 2005.gada 23.februāra ziņojumu, kas balstās uz Padomes pamatlēmuma 2002/584/TI (KOM(2005)0063) 34. pantu,

-   ņemot vērā Komisijas 2006.gada 24.janvāra ziņojumu, kas balstās uz Padomes pamatlēmuma 2002/584/TI (KOM(2006)0008) 34. pantu,

-   ņemot vērā Polijas (2005. gada 27. aprīlis), Vācijas Federatīvās Republikas (2005. gada 18. jūlijs) un Kipras (2005. gada 7. novembris) Konstitucionālās tiesas spriedumus un dažādas citas notiekošās tiesu procedūras, jo īpaši Beļģijas Šķīrējtiesas procedūras,

-   ņemot vērā tikšanos Parlamentā 2005. gada 17. un 18. oktobrī par tiesu iestāžu un policijas sadarbības parlamentārās kontroles uzlabošanu Eiropā, un kurā piedalījās simts pārstāvji – dalībvalstu parlamentu deputāti un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļi,

-   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu,

-   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0049/2006),

A.   tā kā Eiropas apcietināšanas orderim ir inovatīva un paraugloma tiesu iestāžu sadarbības attīstībā un savstarpējas uzticības stiprināšanā, kā arī tas tieši ietekmē pilsonisko brīvību,

B.   tā kā Eiropas apcietināšanas orderis ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības izmantotajiem līdzekļiem tiesiskajā sadarbībā, piemēram, cīņā pret terorismu un liela mēroga noziedzību,

C.   tā kā pirmajā Komisijas veiktajā izvērtējumā tikai atklāts, ka pierādījusies Eiropas apcietināšanas ordera efektivitāte salīdzinājumā ar lēno, sarežģīto un novecojušo noziedznieku nodošanas kārtību; tas ļauj arī samazināt risku, ka apsūdzētais vai notiesātais izvairās no taisnīgas tiesas "tiesas suverenitātes" dēļ, un tādējādi ļauj efektīvāk cīnīties ar organizēto noziedzību un terorismu,

D.   uzsver, ka viena no Eiropas apcietināšanas ordera priekšrocībām ir tā, ka atšķirībā no noziedznieku izdošanas kārtības procedūrā netiek iesaistīta politiskā vara,

E.   tā kā vairākas dalībvalstis ir izteikušas vēlēšanos saglabāt tradicionālās noziedznieku izdošanas sistēmas elementus (dubultās apsūdzības kontrole, politiskās varas iejaukšanās tiesas procesā) vai vēl pievienot papildu iemeslus atteikumam, kas ir pretrunā Pamatlēmumam 2002/584/TI, piemēram, politiskos iemeslus vai iemeslus saistībā ar valsts drošību, vai iemeslus, kuri balstās uz pamattiesību ievērošanu,

F.   tā kā Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanā radušies praktiskas dabas sarežģījumi, jo īpaši attiecībā uz atšķirīgu veidlapu tulkošanu, pārsūtīšanu vai izmantošanu, ko ir grūti savienot ar tā kritērijiem,

G.   tā kā nesen vairākām dalībvalstīm (jo īpaši Vācijai) radās grūtības ar tiesību aktu transponēšanu un, lai varētu nodot dalībvalstu pilsoņus, dalībvalstu konstitucionālie likumi ir jāsaskaņo ar Pamatlēmumu 2002/584/TI (jo īpaši Polijā un Kiprā),

H.   baidās, ka šīs problēmas varētu mazināt savstarpējo uzticību un radīt ķēdes reakciju, kas apdraudētu Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanu citās dalībvalstīs, kā to pierādīja fakts, ka pēc tam, kad Vācijas Konstitūcijas tiesa nolēma anulēt normatīvos aktus, ar kuriem transponēja pamatlēmumu, vairākas dalībvalstis informēja, ka tām atkal uz laiku jāpiemēro izdošanas kārtība, kas bija spēkā pirms Eiropas apcietināšanas ordera piemērošanas, līdz tiks pieņemts jauns tiesību aktu transponēšanas likums, kas būtu saskaņā ar Vācijas Pamatlikumu,

I.   tā kā tiesu starpā trūkst savstarpējas uzticēšanās, jo nav izstrādāti minimāli vienoti kriminālprocesu standarti, tas traucē efektīvai tiesiskai sadarbībai,

J.  Tā kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kas balstās uz savstarpēju uzticību, nevar tikt veidota bez minimālas dalībvalstu normatīvos aktu tuvināšanas, kā to uzsvēra Eiropas Parlaments savā 2005. gada 22. februāra ieteikumā(3),

K.   tā kā pirmais Komisijas sniegtais izvērtējums (KOM(2005)0063) aptver tikai 24 dalībvalstis un ar datiem par Itāliju, kas ir pēdējā dalībvalsts, kas transponējusi Pamatlēmumu 2002/584/TI, to varēja papildināt tikai nesen (KOM(2006)0008),

L.   tā kā, transponējot šo pamatlēmumu, dalībvalstis lielākoties saskārās ar līdzīga veida grūtībām, kā tas pierādījās debatēs Parlamentāro tikšanos laikā 2005. gada 17. un 18. oktobrī; tā kā turpmāk būs nepieciešama pastiprināta informācijas apmaiņa un ciešāka dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sadarbība, lai nodrošinātu labu Pamatlēmuma 2002/584/TI, kā arī citu vēl izskatīšanā esošu tiesību aktu transponēšanu,

M.   tā kā Līgums par Konstitūciju Eiropai sniedz daudzas priekšrocības attiecībā uz tiesu iestāžu un policijas sadarbību Eiropā; tā kā šo priekšrocību starpā pīlāru atcelšana un Kopienas pilnvaru palielināšana loģiski stiprinās Eiropas Savienības darbības spējas, kā arī pieņemto lēmumu demokrātiskumu un pārskatāmību; uzsver, ka nesenajos ratifikācijas posmos šī līguma daļa nav bijusi par iemeslu ne debatēm, ne pretestībai,

N.   izsaka nožēlu, ka Eiropas Parlamenta lomu Eiropas apcietināšanas ordera pieņemšanā un izvērtēšanā, kā arī Kopienu Tiesas veikto ieviešanas kontroli ierobežo tas, ka šis orderis ir trešā pīlāra instruments, kas balstās uz ES līguma 31. un 34. pantu (VI sadaļa),

O.   tā kā pilnībā jāpiemēro pašlaik spēkā esošie Līgumi un tādējādi jāievieš ES līguma 42. pants, kas dalībvalstīm paredz iespēju izlemt par Eiropas apcietināšanas ordera iekļaušanu pirmajā pīlārā, lai nodrošinātu tā demokrātisku kontroli ar Eiropas Parlamenta palīdzību un tiesisku kontroli ar Eiropas Kopienu Tiesas palīdzību,

P.   tā kā 2005. gada 15. decembrī Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija parakstīja Konvenciju par Ziemeļvalstu apcietināšanas ordera izveidi; tā kā, lai gan Ziemeļvalstu apcietināšanas orderis izveidots pēc Eiropas apcietināšanas ordera principiem un struktūras, tam salīdzinājumā ar Eiropas apcietināšanas orderi ir vairākas priekšrocības attiecībā uz efektīvāku nodošanas kārtības organizēšanu, jo īpaši pateicoties tam, ka samazināts iespējamo pamatojumu skaits lēmuma neizpildīšanas gadījumā, salīdzinājumā ar Eiropas apcietināšanas ordera procedūru izpildes termiņi ir vēl īsāki; tā kā Eiropas Savienība varētu aizgūt derīgas idejas no Ziemeļvalstu apcietināšanas ordera, lai Eiropas apcietināšanas orderi padarītu efektīvāku.

1.   iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

o
o   o

2.   uzdod tā priekšsēdētājam iesniegt šo ieteikumu Padomei un informatīvos nolūkos Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 284 E, 21.11.2002., 193. lpp. (2) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp. (3) OV C 304 E, 1.12.2005, 109.lpp. (4) OV C 33 E, 9.2. 2006., 159.lpp.