Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada 31. marta Komisijas paziņojumu "Pārstrukturēšana un nodarbinātība. Paredzēt un atbalstīt pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme" (KOM(2005)0120) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 14. decembra atzinumu (CESE 1495/2005),

–   ņemot vērā 1989. gada Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām un tai piesaistīto rīcības programmu,

–   ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(1),

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(2),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(4),

–   ņemot vērā savas 1999. gada 28. oktobra(5), 2000. gada 17. februāra(6) un 2001. gada 15. februāra(7) rezolūcijas par uzņēmumu pārstrukturēšanu Eiropā,

–   ņemot vērā Padomes 1992. gada 27. jūlija Ieteikumu 92/443/EEK par darba ņēmēju līdzdalības veicināšanu uzņēmuma peļņas sadalē un rezultātos (ieskaitot dalību kapitālā)(8);

–   ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus un Eiropas Parlamenta rezolūcijas, jo īpaši 2000. gada 15. marta rezolūciju par šo jautājumu(9) un 2005. gada 9. marta rezolūciju par Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatu(10),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai. Jauns posms Lisabonas stratēģijā" (KOM(2005)0024),

–   ņemot vērā 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus un savu 2005. gada 13. aprīļa rezolūciju par šo jautājumu(11),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Atbalstīt strukturālās pārmaiņas: rūpniecības politika paplašinātajā Eiropā" (KOM(2004)0274) un savu 2005. gada 9. jūnija rezolūciju(12),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 29. septembra pašiniciatīvas atzinumu: "Sociālais dialogs un darba ņēmēju iesaistīšana – ceļš uz rūpniecības pārmaiņu prognozēšanu un kontroli" (CESE 1073/2005),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Sociālo programmu (KOM(2005)0033) un savu 2005. gada 26. maija rezolūciju par sociālo darba kārtību laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam(13),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma" (KOM(2005)0330),

–   ņemot vērā Komisijas iniciatīvu 2006. gadu pasludināt par darbinieku mobilitātes gadu, kā arī tās iekļaušanu Lisabonas stratēģijas īstenošanas pasākumos(14),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Mūsu kopīgās nākotnes veidošana. Paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007.–2013. gadā" (KOM(2004)0101), Komisijas paziņojumu "Finanšu plāns laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam" (KOM(2004)0487) un savu 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam(15),

–   ņemot vērā 2005. gada 15. un 16. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras kopējo nostāju par 2007. –2013. gada finanšu plānu,

–   ņemot vērā Padomes regulas priekšlikumu, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004)0492),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Eiropas Sociālo fondu (KOM(2004)0493),

–   ņemot vērā ES līguma 87. panta 3. punktu, kā arī 127., 136. un 158. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0031/2006),

A.   tā kā ekonomiskas un sociālas pieejas izmantošana problēmu risināšanā ir Eiropas sociālo modeļu galvenā iezīme un tā kā šī pieeja tiek izmantota dažādās valsts politikas jomās, kuru mērķis ir valsts pārticības pamatā likt solidaritāti un sociālo drošību;

B.   tā kā šīs problēmas, tām iepriekš nesagatavojoties, var ietekmēt un skart gan darba ņēmējus, kam darbs ir viens no galvenajiem viņu brīvības un cieņas apliecinājumiem, gan arī darba devējus un viņu ražošanas līdzekļus, kas attīstās atvērtai ekonomikai raksturīgajos konkurences apstākļos;

C.   tā kā ir jāšķir uzņēmumu pārstrukturēšana, kas ir saistīta ar pārmaiņām noteiktās uzņēmumu darbības jomās, no uzņēmumu pārvietošanas, kas ir saistīta ar mēģinājumu samazināt ražošanas izmaksas, un tā kā uz šīm divām parādībām jāreaģē atšķirīgi;

D.   tā kā ekonomiskās pārmaiņas ir neizbēgamas neatkarīgi no tā, vai tās notiks iepriekš paredzamā veidā vai negaidīti, vai saskaņā ar noteikto politiku vai pēkšņas krīzes ietekmē; tā kā šīs pārmaiņas skar visas Eiropas valstis neatkarīgi no to ekonomiskās attīstības vai sociālās aizsardzības līmeņa, lai gan problēmas, ar kurām tām nākas saskarties, var būt dažādas gluži tāpat kā to risinājums, kura izvēle ir atkarīga no ražošanas līdzekļu veida, no izvēlētās investīciju stratēģijas un ilgtermiņa pētījumiem, bet plašākā nozīmē – no šīs valsts ekonomikas vēstures un mūsdienu politikas;

E.   tā kā pārstrukturēšana ir īpašs ekonomisko pārmaiņu veids, un tā var notikt negaidīti, līdz ar uzņēmuma nepieciešamību pielāgoties patērētāju vajadzību izmaiņām, kā arī globalizētās ekonomikas ietekmē ar mērķi saglabāt vai atjaunot konkurētspēju, un tā kā uzņēmumiem un nodarbinātajiem ir nepārtraukti jāpielāgojas, lai nodrošinātu izaugsmi un radītu darba vietas;

F.   tā kā pārstrukturēšana var notikt dažādos līmeņos (starpnozaru pārstrukturēšana, nozares pārstrukturēšana, uzņēmumu pārstrukturēšana un darbaspēka pārstrukturēšana); tā kā uzņēmumu pārstrukturēšana var notikt vairākos veidos (ražošanas procesa pārmaiņas, pāreja uz ārpakalpojumu izmantošanu, uzņēmumu pārvietošana, filiāļu slēgšana, nodarbināto skaita samazināšana, apvienošana/pārpirkšana u.c.); tā kā darbaspēka pārstrukturēšana notiek tad, kad prasības attiecībā uz prasmēm kļūst stingrākas; tā kā katras atšķirīgas pārstrukturēšanas gadījumā ir nepieciešami attiecīgi atbildes pasākumi;

G.   tā kā globalizācijas sekas ietver arī koncentrācijas pieaugumu, uzņēmumu apvienošanu un lielu starptautisku grupu veidošanu, kas dažreiz notiek stratēģiski ļoti nozīmīgās jomās; tā kā risinājums jautājumam par atbalstu uzņēmumiem tagad ir jāmeklē vairs ne tikai valsts un vietējo varas iestāžu līmenī, bet arī starptautiskā mērogā; tā kā arī mazie un vidējie uzņēmumi ir atkarīgi no šīs globalizācijas, un tādēļ tiem jāpievērš tikpat liela vērība kā lielajām grupām;

H.   tā kā to uzņēmumu grūtības, kuri ir spiesti veikt pārstrukturēšanu, parasti ir saistītas ar iesaistīšanos starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī ir atkarīgas no uzņēmumu spējas sagatavoties un sagatavot darbiniekus modernizācijai un pārstrukturēšanai; piekrīt Komisijai un atbalsta tās nostāju, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm ir jāsedz izmaksas un jāveic pielāgojumi normatīvajos aktos, kuri attiecas uz tās īstenotajiem politikas virzieniem;

I.   tā kā pārstrukturēšanas sekas reizēm ir tieši pretējas tādiem Lisabonas mērķiem, kā pilnīgas nodarbinātības veicināšana, nodarbinātības kvalitāte, sociālā un teritoriālā kohēzija un ilgtspējīga attīstība; tā kā ir jānodrošina iespējas strādājošajiem pilnveidot prasmes un izmantot mūžizglītības iespējas;

J.   tā kā ir būtiski atzīt ekonomiskās un sociālās atjaunotnes galveno lomu Lisabonas stratēģijā; tā kā pārstrukturēšanai ir arī ļoti liela nozīme labklājības nodrošināšanā un dzīves līmeņa celšanā;

K.   tā kā sociālajiem partneriem un valsts iestādēm ir liela nozīme, sniedzot atbalstu pārstrukturēšanas laikā gan vispārējā līmenī – radot jaunas darba vietas, gan individuāli – galvenokārt ar apmācības palīdzību dodot nodarbinātajiem iespēju piemēroties jaunam darbam, kā arī gatavojoties pārstrukturēšanai un meklējot alternatīvus risinājumus, kad tas ir iespējams;

L.   tā kā mobilitāte Eiropā ir pārāk vāja – brīvais aktivitātes potenciāls tiek nepietiekami izmantots un darba ņēmēji, kas vēlas būt mobili, bieži nespēj darboties ārzemēs administratīvu vai valodas šķēršļu dēļ; tā kā valsts mūžizglītības un apmācības iespējas tiek pārāk maz izmantotas;

M.   tā kā Eiropas zemā izaugsmes līmeņa un zemās uzņēmumu konkurētspējas iemesls daļēji ir veiksmīgu investīciju trūkums un nepilnības pētniecībā; tā kā Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta uzņēmumu iespējas veikt investīcijas, kā arī jāveicina pētniecība un attīstība;

N.   tā kā, uzņemoties atbildību par atbilstošu sagatavošanos iespējamai notikumu attīstībai, uzņēmumiem būtu jānodrošina darbiniekiem pēc iespējas labāka apmācība:

O.   tā kā galvenais informācijas avots Eiropas līmenī ir Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, kas pārrauga Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centru, un tā kā tas ir jāpilnveido, jo īpaši tā informācijas pamanāmība un tās pieejamība visās ES valodās;

P.   tā kā viena no Eiropas uzņēmumu problēmām ir nepilnīgie starptautiskie noteikumi intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un viltošanas apkarošanas neefektivitāte,

1.   ir gandarīts, ka Komisija šīs gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem un viņu sociālajai un darba videi tik būtiskās problēmas risināšanai ir izvēlējusies vispārēju un transversālu pieeju;

2.   piekrīt Komisijai, ka pārstrukturēšanai nevajadzētu nozīmēt sociālo lejupslīdi un ekonomiskās realitātes zudumu, tomēr tai ir atbilstoši jāsagatavojas, lai uzņēmumi to varētu veikt efektīvi un ātri, uzturot dialogu ar arodbiedrībām, ņemot vērā nacionālos paradumus un praksi, lai uzņēmumu preventīvie pasākumi un valsts vara veicinātu pārstrukturēšanas veiksmīgu norisi un lai uzņēmumi tai sagatavotos, nepārtraukti apmācot darbiniekus; uzskata, ka šie priekšnoteikumi reti tiek ievēroti;

3.   uzskata, ka uzņēmumu pārstrukturēšanai jānotiek tikai tad, ja tā ir pamatota, t.i., lai saglabātu darba vietas vai uzlabotu uzņēmuma konkurētspēju un ekonomisko attīstību;

4.   konstatē, ka ir nepieciešams nepārtraukti pielāgoties vispārējiem mainīgajiem apstākļiem, lai notiktu uzņēmumu attīstība; uzskata, ka tādēļ, kā to norāda Eiropas sociālie partneri kopējā dokumentā "Vadlīnijas pārmaiņu un to sociālo seku vadībai"(2003.gada 16.oktobris), laikus jāskaidro pārmaiņu nepieciešamība darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem un jāņem vērā viņu intereses;

5.   piekrīt Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas viedoklim, kas pausts iepriekšminētajā 2005. gada 29. septembra atzinumā par to, ka pārstrukturēšanas veiksme, protams, mērāma ar uzņēmuma konkurētspēju un inovācijas iespējām, taču arī ar saglabātām darba vietām un veiksmīgiem sociālajiem risinājumiem negatīvo seku novēršanai;

6.   uzskata, ka Eiropas Savienība ir tirgus atvēršanas iniciatore, un tai jāiesaka pasākumi un finanšu līdzekļi, lai labāk sagatavotos uzņēmumu pārstrukturēšanai un atbalstītu to, kā arī sagatavotos pārstrukturēšanas sociālajām sekām, tāpat arī veicināt jauninājumus un jaunu iespēju meklēšanu uzņēmumu dibināšanai, kā arī darba apstākļu saglabāšanai;

7.   uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāiesaistās tādu pasaules mēroga problēmu risināšanā kā pārstrukturēšana, uzlabojot Eiropas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspēju, kā arī labāk koordinējot un konsekventāk izmantojot četras pastāvošās Kopienas "sviras":

8.   piekrīt Komisijas viedoklim, saskaņā ar kuru mazos un vidējos uzņēmumus, kuros notiek pārstrukturēšana, pārāk bieži atstāj novārtā Eiropas Sociālais fonds un – retāk – arī Eiropas reģionālās attīstības fonds, kam, gatavojoties pārstrukturēšanai un to vadot, ir galvenā loma, un aicina, lai apspriežamo finanšu plānu 2007.–2013. gadam vairāk orientētu uz pārstrukturēšanas sagatavošanu un vadību, jo īpaši teritorijās, kurās ir blīva kādas nozares koncentrācija, un lai šiem fondiem piešķir mērķim atbilstošu finansējumu;

9.   ņemot vērā, ka dažkārt pārstrukturēšana ir neparedzama un ir grūti iepriekš novērtēt tās ietekmi uz vietējo teritoriju, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības politikas atbildības apjomu tajā, uzskata, ka ir nepieciešams izveidot Eiropas globalizācijas pielāgošanas fondu un sagādāt rezerves finansējumu, kā arī šajā sakarā ir gandarīts par Eiropas Padomes prezidentūras galējo kopējo priekšlikumu; turklāt vēlas, lai šā fonda finansēšanā varētu piedalīties arī uzņēmumi;

10.   prasa:

11.   piekrīt, ka Eiropas Savienība ir galvenais partneris, kas sniedz atbalstu to reģionu pārorientēšanā, kuros ir notikusi pārstrukturēšana (rūpniecībā, pakalpojumu nozarē, starpnozaru sfērā vai kādā nozarē u.c.);

12.   prasa, lai Eiropas Savienība atbalsta ģeogrāfisko un darbaspēka mobilitāti, pievēršot īpašu uzmanību pieejamajam darbaspēkam visās kategorijās, īpaši jauniešu, sieviešu un to personu vidū, kas ir vecākas par 45 gadiem; aicina Eiropas Savienību novērst administratīvos un valodas šķēršļus, kas traucē mobilitāti;

13.   aicina Komisiju sniegt priekšlikumu attiecībā uz darba tiesību 14. direktīvu par akciju sabiedrību juridiskās adreses pārrobežu pārvietošanu, jo juridiskās adreses maiņa nedrīkst vājināt darba ņēmēju tiesības; tā kā daba ņēmēju iegūto tiesību garantijai piedalīties lēmumu pieņemšanā uzņēmumā (tiesībām uz kopīgu lēmumu pieņemšanu) ir jābūt vienam no pamatprincipiem un tas ir jānorāda arī kā viens no šīs direktīvas mērķiem;

14.   rosina, lai, sniedzot atbalstu pārstrukturēšanā, tiktu ņemts vērā vides faktors, īpaši veicinot rūpnieciskās vai lauksaimniecības darbības pārorientēšanos uz mazāk piesārņojošām un tādējādi arī apkārtējai videi un strādājošajiem mazāk bīstamām darbībām;

15.   konstatē, ka pārstrukturēšanas visvairāk skartās personas ir atlaistie darbinieki, un tādēļ katrā no pārstrukturēšanas gadījumiem atbalsts jāsniedz pirmām kārtām viņiem, kā arī no pārstrukturētā uzņēmuma atkarīgajām ekonomiskās darbības jomām, īpaši mazajiem un vidējiem apakšuzņēmumiem; prasa vairāk uzmanības pievērst pārstrukturēšanas "slēptai ietekmei", piemēram, tai, kas attiecas uz strādājošo veselību; vērš uzmanību uz to, ka personām, kurām tieši draud atlaišana, ir konstatētas medicīniskas patoloģijas un psihiski traucējumi, kā arī uz to, ka šo nodarbināto mirstība ir divreiz augstāka pirmajos piecos gados pēc atlaišanas (salīdzinājumā ar personām, kas nav atlaistas); secina, ka finansiālu atbalstu nevar veltīt tikai pārstrukturēšanas strukturālajiem aspektiem, bet tas ir jāparedz arī tās skartajiem cilvēkiem, kā prioritāti nosakot individuāla atbalsta sniegšanu darbiniekiem;

16.  16 atzinīgi vērtē Komisijas attieksmi pret pārstrukturēšanu, kuru tā paudusi 2005. gada 31. marta paziņojumā "Pārstrukturēšana un nodarbinātība. Paredzēt un atbalstīt uzņēmumu pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme" (KOM(2005)0120); šajā sakarā norāda uz Eiropas sociālo partneru kopējo darbu pie pārstrukturēšanas, kā rezultātā ir izstrādātas svarīgas pārstrukturēšanas pamatnostādnes, kuras jāiekļauj uzņēmējdarbības praksē;

17.   nosoda – kā vienu no pārstrukturēšanas slēptās ietekmes izpausmēm nodarbināto priekšlaicīgu nosūtīšanu pensijā, jo vecuma dēļ viņiem ir grūtāk atrast darbu, kas savukārt rada lielus finanšu zaudējumus sabiedrībai, kā arī šo cilvēku profesionālo iemaņu zaudējumu, un veicina absurdu darbaspēka trūkuma rašanos;

18.   prasa, lai Eiropas līdzekļu izmantošana tiktu pilnīgāk kontrolēta un tai tiktu nodrošināta labāka izsekojamība, lai garantētu šo līdzekļu atbilstošu izmantošanu un izvairītos no to novirzīšanas blakusmērķiem, spekulācijām vai administrācijai un lai izvairītos no iespējas, ka tos varētu izmantot uzņēmumu pārvietošanas finansēšanai; prasa, lai uzņēmumi, kas ir izmantojuši Eiropas Savienības līdzekļus savas darbības vai tās daļas pārvietošanai, septiņus gadus nevarētu izmantot Kopienas atbalstu un lai būtu iespējams prasīt atbalsta atlīdzināšanu, lai novērstu subsīdiju "ceļošanu";

19.   atkārtoti apliecina acquis communautaire būtisko lomu sociālajā jomā un to, cik svarīga ir pastāvošo juridisko instrumentu pilnīga izmantošana un ievērošana, par ko jārūpējas dalībvalstīm, jo šo instrumentu pienācīga transponēšana un lietošana ietilpst dalībvalstu atbildības jomā. Tas attiecas jo īpaši uz:

20.   pauž nožēlu par to, ka apjomīgajā iepriekšminētajā 2005.gada 31.marta Komisijas paziņojumā pavisam neliela vieta atvēlēta otrajam posmam konsultācijās par Eiropas Uzņēmumu padomi, un aicina Komisiju, ja tā gatavojas grozīt direktīvu 94/45/EK, uzsākt tādu konsultāciju otro posmu, kas radītu iespēju sociālajiem partneriem veikt pārrunas saskaņā ar EK līguma 138. pantu un pārredzamības principu;

21.   atkārtoti prasa, lai Komisija sniedz grozījumu priekšlikumu Direktīvai 94/45/EK par Eiropas Uzņēmumu padomi, lai stiprinātu darba ņēmēju tiesības Eiropas Kopienas mēroga uzņēmumu grupās;

22.   piekrīt Komisijas viedoklim, saskaņā ar kuru Eiropas sociālajiem partneriem ir jābūt galvenajiem atbalsta sniedzējiem pārstrukturēšanas laikā un galvenajiem tās vadītājiem, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti Eiropā, lai atbalstītu mūžizglītības īstenošanu vienmēr, kad tas ir lietderīgi;

23.   aicina Komisiju turpināt Kopienas sistēmas veidošanu darba ņēmēju tiesību aizstāvībai pārstrukturēšanas gadījumā, atgādina šai sakarā par sociālo partneru jau uzsākto darbu, un aicina viņus rast veidu, lai piemērotu labāko praksi, ko viņi ir konstatējuši; prasa, lai Komisija sniedz direktīvas priekšlikumu, ja no sociālo partneru puses nav atbilstīgas atbildes reakcijas;

24.   aicina Komisiju saskaņā ar Lisabonas stratēģiju īstenot "atklātās koordinācijas metodi", lai dalībvalstīs izplatītu informāciju par pārstrukturēšanas pamatnostādnēm;

25.   aicina reformēt valsts atbalstu tā, lai to maksimāli novirzītu jomām, kuru ieguldījums izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā ir vislielākais, tādējādi novēršot iespēju to izmantot uzņēmējdarbības nepamatotai pārvietošanai un pārstrukturēšanai; prasa arī, lai novājinātajām nozarēm, kurām nepieciešami īpaši vai pārejas noteikumi, būtu iespējams vieglāk iegūt valsts atbalstu, ja tas nerada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū;

26.   aicina dalībvalstis izveidot īpašus, katras dalībvalsts tradīcijām atbilstošus pasākumus, kas nepieciešamības gadījumā varētu pārtapt par pastāvīgu pārorientācijas mehānismu, kura uzdevums būtu sniegt atbalstu pārstrukturēšanas skartajiem nodarbinātajiem un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no tautības, dzimuma un vecuma; uzskata, ka šādus pārorientācijas mehānismus varēs balstīt uz teritoriāliem nodarbinātības līgumiem; prasa, prasa, lai dalībvalstis steidzīgi strādā pie profesionālās izglītības diplomu savstarpējās atzīšanas normu pieņemšanas, kā arī pie netipiskas kvalifikācijas sertifikācijas un pieredzes atzīšanas; uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt rīcības programmas, kuru mērķis būtu atbalstīt atlaistos darbiniekus; uzskata, ka cik vien ātri iespējams ir jāpiešķir atbalsts turpināmizglītībai un pārorientācijai;

27.   atzīst, ka nodarbināto līdzdalība uzņēmuma kapitālā var būt piemērots veids, kā viņus vairāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā pirms pārstrukturēšanas; aicina sociālos partnerus un arī Komisiju un dalībvalstis turpināt debates un iekļaut šo jautājumu Lielbritānijas prezidentūras 2005. gadā uzsākto plašo debašu par sociālās Eiropas nākotni darba kārtībā;

28.   aicina Eiropas Savienību novērtēt tās grūtības, kas jāpārvar uzņēmumam, kas vēlas labāk iekļauties iekšējā tirgū un slēgt starptautiskus līgumus, lai varētu paredzēt savas politikas sekas;

29.   uzskata, ka ir jāizmanto visi līdzekļi atbilstošu nozaru analīžu veikšanai, lai veiksmīgāk sagatavotos iespējamajām grūtībām un sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kas ar tām saskaras, ar mērķi pastāvīgi uzraudzīt un novērtēt stāvokli katrā no Eiropas darbības jomām; atzinīgi vērtē iepriekšminētajā 2005. gada 31. marta ziņojumā pausto apņemšanos stiprināt Eiropas Pārmaiņu uzraudzības centra (EMCC) lomu un uzsver nepieciešamību nodrošināt ES pilsoņiem labāku piekļuvi tā darbiem;

30.   prasa, lai Komisija ierosina izveidot vienotu informācijas izplatīšanas vietu internetā, kur visi pilsoņi, vietējās varas iestādes, sociālie partneri un attiecīgie uzņēmumi varētu iegūt informāciju par pārstrukturēšanas problēmām, par iespējām sagatavoties pārstrukturēšanai un nodrošināt tās veiksmīgu vadību, kā arī par viņu tiesībām (ieskaitot piekļuvi dažāda veida atbalstam) un pienākumiem;

31.   atbalsta nepieciešamību analizēt jau notikušas pārstrukturēšanas norisi, lai gūtu priekšstatu par tās patieso ietekmi uz uzņēmumiem un labāk sagatavotos nākotnē paredzamajai pārstrukturēšanai;

32.   prasa, lai Eiropas Savienības tirdzniecības partneri izstrādā intelektuālā īpašuma aizsardzības likumus un lai dalībvalstis izmanto visus līdzekļus efektīvai cīņai pret viltošanu;

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp. (2) OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp. (3) OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp. (4) OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp. (5) OV C 154, 5.06.2000., 139. lpp. (6) OV C 339, 29.11.2000., 280. lpp. (7) OV C 276 1.10.2001., 260.lpp. (8) OV L 245, 26.8.1992., 53. lpp. (9) OV C 377, 29.12.2000., 164. lpp. (10) OV C 320 E, 15.12.2005., 164. lpp. (11) OV C 33 E, 9.2.2006., 487.lpp. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0230. (13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0210. (14) MEMO/05/229. (15) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224