Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/2097(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0028/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0028/2006

Debates :

PV 14/03/2006 - 19
CRE 14/03/2006 - 19

Balsojumi :

PV 15/03/2006 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0089

Pieņemtie teksti
PDF 301kWORD 91k
Trešdiena, 2006. gada 15. marts - Strasbūra
Sociālā aizsardzība un integrācija
P6_TA(2006)0089A6-0028/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju (2005/2097(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu "Projekts kopīgajam ziņojumam par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju" (KOM(2005)0014),

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu ar nosaukumu "Projekta kopīgajam ziņojumam par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju pielikums" (SEK(2005)0069),

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par sociālo integrāciju jaunajās dalībvalstīs ‐ kopīgo memorandu par sociālo integrāciju sintēze (SEK(2004)0848),

–   ņemot vērā Briseles Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. martā notikušās sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 9. marta rezolūciju par Lisabonas vidusposma pārskata ziņojumu(1),

–   ņemot vērā Santamarijā da Feirā Eiropadomes prezidentūras 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmes secinājumus un jo īpaši vienošanos, ka jānosaka vispārēji rādītāji cīņā pret sociālo atstumtību un par nabadzības izskaušanu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Sociālo programmu (KOM(2005)0033),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmumu 2005/600/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 7. decembra Lēmumu Nr. 50/2002/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību(3),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 27. panta 1. punktu, kurā tiek teikts, ka puses atzīst katra bērna tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 27. panta 2. un 3. punktus, kuros tiek atzīta vecāku primārā atbildība šajā jautājumā un dalībvalstu atbildība, veicot nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību šo tiesību realizēšanā un, ja nepieciešams, sniegtu materiālo palīdzību un atbalsta programmas, it sevišķi attiecībā uz nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Lisabonas stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanu ‐ atklātās koordinācijas iekļaušana sociālās aizsardzības jomā (KOM(2003)0261),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par sociālās aizsardzības modernizāciju, lai attīstītu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi ‐ atbalsts valsts stratēģijām, kurās izmanto "atklāto koordinācijas metodi" (KOM(2004)0304),

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu "Jauna solidaritāte paaudžu starpā saistībā ar demogrāfiskām izmaiņām" (KOM(2005)0094),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 11. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ‐ kopīgais ziņojuma projekts par sociālo integrāciju(4),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par atklāto koordinācijas metodi(5),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 24. septembra rezolūciju attiecībā uz Komisijas un Padomes kopīgo ziņojumu par pienācīgām un ilgtspējīgām pensijām(6),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par sociālās aizsardzības modernizāciju un labas kvalitātes veselības aprūpes attīstību(7),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 26. maija rezolūciju par Sociālo programmu laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam(8),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par sociālo integrāciju jaunajās dalībvalstīs(9),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0028/2006),

A.   tā kā Lisabonā Eiropadomes 2000. gada marta sanāksmē Eiropas Savienība pieņēma visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme, pilna nodarbinātība, sociālā kohēzija un ilgtspējīga attīstība zināšanu sabiedrībā, kas balstīta uz zinātību (know-how) un jauninājumiem; tā kā ir pagājuši pieci gadi, taču šo stratēģijas mērķu sasniegšanā vēl ir daudz darāmā;

B.   tā kā Nicas Eiropadomes 2000. gada sanāksmē dalībvalstis apņēmās līdz 2010. gadam ievērojami un izmērojami samazināt nabadzību un sociālo atstumtību;

C.   tā kā sociālā integrācija ir saistīta ar vienu no pamattiesībām ‐ cilvēka cieņu;

D.   tā kā noteiktos apstākļos sociālā integrācija var tieši un spēcīgi ietekmēt ekonomisko attīstību;

E.   tā kā sociālā integrācija ir saistīta ar vienu no Eiropas Savienības pamatvērtībām ‐ sociālo kohēziju, un tā kā tā ir arī līdzeklis, lai izskaustu sociālo atstumtību un diskrimināciju, kas nozīmē cīņu pret cilvēkresursu nelietderīgu izmantošanu un demogrāfisko izmaiņu smagajām sekām;

F.   tā kā saskaņā ar ESAO statistikas datiem iedzīvotāju vidējais vecums ESAO piederīgās valstīs palielinās un tā kā uz katriem 100 strādājošiem pašlaik ir 38 pensionāri, tad, ja nodarbinātības politika netiks mainīta, šis skaitlis var pieaugt līdz 70 pensionāriem uz katriem 100 strādājošiem;

G.   tā kā sociālās aizsardzības modernizācijai nevajadzētu būt saistītai tikai ar finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu, bet arī ar to risku sadali, kuriem cilvēki vienatnē nespēj stāties pretī, un ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu, padarot tās ilgtspējīgas;

H.   tādējādi vēlreiz apstiprinot to, ka sociālā aizsardzība, kas balstīta uz vispārīguma, taisnīguma un solidaritātes principiem, ir Eiropas sociālā modeļa nozīmīga sastāvdaļa,

Galvenie punkti

1.   atzinīgi vērtē iepriekš minēto kopīgo ziņojumu, kas attiecas gan uz sociālo aizsardzību, gan uz sociālo integrāciju, pie tam pirmo reizi 25 ES valstu līmenī, un kurā tiek izskatīti dalībvalstu panākumi Eiropas Padomes sanāksmē Lisabonā izvirzīto mērķu sasniegšanā; atzīmē, ka ziņojuma mērķis ir noteikt galvenos soļus cīņā pret sociālo atstumtību un nabadzības izskaušanā līdz 2010. gadam, kā arī palīdzēt dalībvalstīm reformēt sociālās aizsardzības sistēmas, lai garantētu to spēju nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus un atbilstību un ilgstpēju nākotnē;

2.   atzīmē, ka kopīgajā ziņojumā teikts, ka cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību vēl joprojām ir viens no lielākajiem ES un tās dalībvalstu izaicinājumiem, jo uz ienākumiem balstītie skaitļi, kas attiecas uz nabadzību un sociālo atstumtību, visā Eiropas Savienībā ir ļoti iespaidīgi, proti, 68 miljoni jeb 15 procenti visu ES iedzīvotāju 2002. gadā draudēja nabadzība;

3.   atzīmē, ka, neskatoties uz strukturāliem uzlabojumiem ES darba tirgū pēdējo desmit gadu laikā, nodarbinātības un dalības līmeņi vēl aizvien ir nepietiekami un ka daudzās dalībvalstīs bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts, it īpaši noteiktās iedzīvotāju kategorijās, piemēram, jaunu cilvēku, vecāka gada gājuma strādājošo, sieviešu un cilvēku ar specifiskiem trūkumiem starpā; atzīmē, ka atstumtība darba tirgū ir novērojama ne tikai dalībvalstu, bet arī vietējā un reģionālajā līmenī;

4.   vērš uzmanību uz to, ka ekonomiskās attīstības tempu palēnināšanās, kas izraisa bezdarba līmeņa celšanos un darbā iekārtošanās iespēju samazināšanos, palielina to cilvēku skaitu, kam draud nabadzība un sociālā atstumtība, kā arī pasliktina to cilvēku stāvokli, kurus šī problēma jau ir skārusi; tas it īpaši attiecas uz dažām dalībvalstīm, kur novērojams ilglaicīgs bezdarbs vai pasivitāte;

5.   uzsver, ka nodarbinātība jāuzskata par visefektīvāko nodrošinājumu cīņā pret nabadzību un tādēļ darba finansiālā pievilcība jānodrošina, veicinot sieviešu nodarbinātību un izvirzot kvalitatīvus mērķus piedāvātajiem darbiem;

Sociālā integrācija

6.   uzskata šai sakarā, ka ir jāturpina pielikt aizvien lielākas pūles, lai izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību ar mērķi uzlabot to cilvēku stāvokli, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, piemēram, bezdarbnieku, ģimeņu, kurās ir tikai viens no vecākiem (parasti sieviete), vientuļu vecāku cilvēku, sieviešu, ģimeņu ar vairākiem apgādājamiem, maznodrošinātu bērnu, kā arī etnisko minoritāšu, slimu cilvēku vai invalīdu, bezpajumtnieku, cilvēku tirdzniecības upuru, kā arī no narkotikām un alkohola atkarīgo cilvēku stāvokli;

7.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi atzīt tās grūtības, ar kurām saskaras mazāk labvēlīgā situācijā esoši cilvēki, tostarp invalīdi, etniskās minoritātes un imigranti, cenšoties piekļūt darba tirgum un tur noturēties; aicina dalībvalstis atbalstīt mazāk labvēlīgā situācijā esošo cilvēku integrāciju, lai novērstu un izskaustu sociālo atstumtību, kā arī lai veicinātu izglītību, darba vietu radīšanu, profesionālo apmācību un karjeras izaugsmi, ģimenes dzīves saskaņotību ar darbu un tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un pienācīgiem dzīves apstākļiem, kā arī lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju; uzsver šai sakarā nepieciešamību uzlabot salīdzināmos datus;

8.   uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmas trūkumu novēršana, kā arī darbaspēka kvalifikāciju paaugstināšana visās vecuma grupās, sieviešu un vīriešu, kā arī etnisko un nacionālo minoritāšu starpā, ir galvenie bezdarba novēršanas līdzekļi; atzīmē arī, ka šo nevienlīdzības problēmu risināšanai ir īpaši nozīmīga, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas nodarbinātības, darba kvalitātes un sociālas integrācijas mērķus;

9.   šai sakarā atzīmē, ka attiecībā uz romu minoritāti ir vēlams, lai tās locekļi tiktu motivēti interesēties par viņu bērnu turpmāko izglītību, bērnu pozitīvu īpašību un prasmju attīstību,

10.   aicina dalībvalstis apmainīties ar labu praksi, lai novērstu izglītības pārtraukšanu agrā vecumā, paaugstinātu izglītības līmeni, it īpaši valodu un jauno tehnoloģiju apguves jomā, atvieglotu pāreju no skolas uz darbu, palielinātu mazāk labvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp darba ņēmēju ar zemāku kvalifikāciju un gados vecāku darba ņēmēju, piekļuves iespējas izglītībai un apmācībai, kā arī izveidotu pamatu visu cilvēku piekļuvei mūžizglītībai; uzsver, ka šīm stratēģijām ir jāaptver visas ieinteresētās puses, tostarp sociālie partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība un izglītības nodrošinātāji, tā kā ļoti svarīga loma kvalitatīvas valsts sniegtās izglītības nodrošināšanā ir dalībvalstīm;

11.   iesaka – lai ierobežotu par 50 gadiem vecāku personu atstumtību un palīdzētu viņiem saglabāt vietu darba tirgū, dalībvalstīm jānodrošinās pret atstumtības risku darba vidē, veicinot piekļuvi mūžizglītībai;

12.   šajā sakarā uzskata, ka, ņemot vērā labumu, ko sniedz kvalificēts darbaspēks darba devējiem, ir pašsaprotami, ka darba devējiem vajadzētu vairāk iesaistīties mūžizglītības procesā;

13.   tomēr uzsver, ka vairumā gadījumos ne pietiekams izglītības līmenis, ne atkārtota pārkvalificēšanās nespēj garantēt nodarbinātību; tāpēc īpaši atzīmē nepieciešamību vairāk izmantot peļņu nenesošo sabiedrisko pakalpojumu jomu;

14.   uzver, ka 1990. gados laikā četrpadsmit no septiņpadsmit dalībvalstīs, par kurām ir pieejama informācija(10), bērnu nabadzība paaugstinājās; vērš uzmanību uz to, ka patstāvīga bērnu nabadzība novērojama galvenokārt ģimenēs, kurās ir tikai viens no vecākiem, lielās ģimenēs, kur ir trīs vai vairāk apgādājami bērni, imigrantu un etnisko minoritāšu vidū un ģimenēs, kur vecāki ir bezdarbnieki vai pilnībā nenodarbināti; uzsver, ka galvenā uzmanībā ES un dalībvalstīs jāpievērš tam, lai novērstu un izskaustu nabadzības pāreju no paaudzes paaudzē, kas būtu jāatbalsta ar atbilstošiem finansiālajiem resursiem (piemēram, pastiprināti izmantojot struktūrfondus, it īpaši Eiropas Sociālo fondu); uzsver, ka rādītāji jāaplūko, ņemot vērā bērnu un vientuļo cilvēku intereses, pat apzinoties, ka bērnu nabadzību nevar samazināt, samazinot nabadzību atsevišķu mājsaimniecību līmenī un nodrošinot visu cilvēku piekļuvi augstas kvalitātes pakalpojumiem;

15.   norāda, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem viena trešdaļa no ES dzimušajiem bērniem ir dzimuši ārlaulībā, un šis skaitlis katru gadu pieaug; šī tendence liecina par to, ka jāmeklē efektīvi mehānismi, kas veicinātu dažāda veida ģimeņu kā institūciju pienācīgu funkcionēšanu;

16.   uzskata, ka sociālie pakalpojumi, kas saistīti ar bērniem un bērnu aprūpi, ir svarīgs priekšnosacījums, lai novērstu un samazinātu bērnu nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, kā arī lai atvieglotu ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu; uzsver nepieciešamību nodrošināt visiem bērniem līdzvērtīgu piekļuvi izglītībai; šajā sakarā atzīst privātā sektora nozīmi pakalpojumu sniegšanā;

17.   aicina Komisiju izstrādāt Zaļo grāmatu par bērnu nabadzību, kurā būtu skaidri izklāstīti mērķi un atbilstoši pasākumi bērnu nabadzības novēršanai, kā arī nabadzīgo bērnu sociālajai integrācijai;

18.   aicina Komisiju pielikt lielākas pūles, lai ieviestu "Bērnu hartu", kuras mērķis ir rezultātu sasniegšana bērnu tiesību atbalstā, kas ietilpst ES iekšējās un ārpolitikas mērķos;

19.   vērš uzmanību uz to jauno cilvēku vajadzībām, kas saskaras ar īpašām grūtībām, beidzot mācības un uzsākot darba gaitas, un kas ir pakļauti lielākam sociālās atstumtības riskam; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka jaunatnes bezdarba problēmai, kas ir prioritāte pati par sevi, tiek pievērsta īpaša uzmanība, izstrādājot specifiskus pasākumus un apmācības programmas, un tostarp arī veicināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu;

20.   aicina dalībvalstis izstrādāt integrētas stratēģijas, kuru mērķis būtu ģeogrāfiski attālu un neattīstītu pilsētu, salu un lauku teritoriju ekonomiskās, sociālās, kultūras un vides aizsardzības attīstības veicināšana, lai stātos pretī atstumtības un nabadzības problēmām, neļaujot tām pāriet no paaudzes paaudzē;

21.   uzsver nepieciešamību paaugstināt sieviešu nodarbinātību, likvidējot šķēršļus, kas liedz sievietēm iesaistīties darba tirgū, kā arī īpaši veicinot vecāku sieviešu palikšanu tajā ilgāk;

22.   iesaka dalībvalstīm atbalstīt sieviešu nodarbinātības un tās palielināšanas politiku, sekmējot sieviešu iespējas strādāt kvalificētu darbu un veicinot vienlīdzīga atalgojuma apstākļus;

23.   uzsver, ka sieviešu aktivitātes palielināšana jāuzskata ne tikai par nepieciešamu drošības pasākumu cīņā pret nabadzības risku, kas pirmām kārtām skar sievietes, bet arī par līdzekli ekonomiski aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju līdzsvara uzturēšanā, ko apdraud iedzīvotāju novecošanās;

24.   aicina dalībvalstis šai sakarā īpašu uzmanība pievērst tam, lai izskaustu nevienlīdzību darba tirgū, piemēram, dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz nodarbinātības, bezdarba un netipiskas nodarbinātības līmeņiem, dzimumu nozaru un profesionālo segregāciju, darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem un sieviešu nodarbinātību lēmumu pieņemšanas līmeņa amatos; sasniedzot šos mērķus, dalībvalstīm jāveicina ģimenes dzīves saskaņotība ar darbu, kā arī piekļuve kvalitatīviem un pieejamiem bērnu un citu apgādājamo aprūpes pakalpojumiem; tāpat ir ļoti svarīgi nodrošināt dzimumu līdztiesības īstenošanu visos politikas virzienos un programmās;

25.   turklāt aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka, aprēķinot pensijas, sievietes netiek sodītas par pārtraukumiem nodarbinātībā dzemdību vai bērnu kopšanas atvaļinājumu dēļ;

26.   aicina dalībvalstis, cīnoties pret augsto sociālās atstumtības līmeni etnisko minoritāšu un imigrantu vidū, veidot un īstenot pasākumus, tostarp tādus pasākumus, kas veicinātu informētību, lai integrētu šīs mērķgrupas oficiālajā darba tirgū, kā arī īstenot likumdošanu, lai izskaustu diskrimināciju un atvieglotu šo grupu sociālo integrāciju, izmantojot īpašus pasākumu, kas būtu saistīti ar speciālām izglītības programmām un pienācīgiem dzīves un mājokļa apstākļiem, kas ir sociālās integrācijas priekšnoteikums;

27.   mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis būtu atbilstoša tiesiska regulējuma izveide, lai izskaustu invalīdu diskrimināciju, veicinātu vienlīdzīgas iespējas un nodrošinātu šādu cilvēku dalību darba tirgū, sabiedrībā un politiskajā dzīvē, it īpaši ar tāda direktīvas priekšlikuma palīdzību, kas būtu balstīts uz EK Līguma 13. pantu, lai tas attiektos uz līdz šim neizskatītajām jomām;

28.   uzsver nepieciešamību uzlabot mājokļa apstākļus neaizsargātajām grupām, kuras sevišķi skar nabadzības problēma, piemēram mazāk labvēlīgā situācijā esošajiem cilvēkiem vai vecākiem cilvēkiem, kas nespēj sevi aprūpēt; prasa, lai bezpajumtniekiem tiktu pievērsta lielāka uzmanība, it īpaši nodrošinot aprūpi, sniedzot iespēju apgūt pamata prasmes un veicinot sociālo integrāciju, kas nosaka valsts līmeņa politikas nepieciešamību, it sevišķi mājokļu nodrošināšanas, veselības aprūpes un izglītības jomā, lai nodrošinātu šo cilvēku piekļuvi šiem pakalpojumiem;

29.   turklāt uzskata šai sakarā, ka visai Eiropas sabiedrībai jau sākumizglītības laikā ir jāapgūst šādas pamata prasmes, kuru mērķis ir ne tikai attīstīt spējas, kas nepieciešamas cilvēkiem, lai viņi varētu sevi aprūpēt, bet arī ieaudzināt vienotības sajūtu ar nespējīgākiem cilvēkiem;

30.   pilnībā atbalsta Komisijas nodomu 2007. gadu pasludināt par Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadu; uzskata, ka tas palīdzētu izcelt problēmas nozīmību, novērtēt sasniegto visā ES un nodrošinātu pamatu nākotnes pasākumiem un iniciatīvām, lai bagātinātu likumdošanu diskriminācijas novēršanas jomā ar mērķi risināt gan tiešās, gan netiešās diskriminācijas problēmas.

31.   atzinīgi vērtē to, ka ir atzīts, ka lielākā daļa visnelabvēlīgākajā sociālajā situācijā esošo cilvēku saskaras ar vissliktākajiem sociālās vides apstākļiem un ka tam būtu jāpievērš pienācīga uzmanība, risinot sociālās atstumtības problēmu;

32.   aicina Komisiju uzsākt tiesvedību pret dalībvalstīm, kas nepiemēro vai noteiktajos termiņos nepārņem direktīvas diskriminācijas novēršanas jomā, kas balstītas uz EK Līguma 13. pantu;

33.   vēlreiz apstiprina nepieciešamību uzlabot saskaņotu datu apkopošanu un vienotu rādītāju izveidi, kam ir galvenā nozīme novērojot un novērtējot politikas virzienus nabadzības un sociālās atstumtības jomā;

34.   uzskata, ka sociālās integrācijas jautājumi politikas izstrādes procesā jāiekļauj, ieviešot sistemātiskus ex-ante un ex-post politikas novērtēšanas mehānismus gan dalībvalstu, gan ES līmenī;

35.   norāda uz to, ka sociālās integrācijas procesam ir jāaptver galvenās vietējā un reģionālajā līmeņa iesaistītās puses, piemēram, iestādes, kas ir atbildīgas par sociālās integrācijas politiku, sociālos partnerus, NVO un personas, kuras skar nabadzība un sociālā atstumtība ;

36.   atbalsta Komisijas nodomu pievērst īpašu uzmanību nabadzības izskaušanas uzdevumam, organizējot Eiropas gadu cīņai pret atstumtību un nabadzību;

Sociālā aizsardzība

37.   uzskata, ka globalizācijas izraisītās straujās pārmaiņas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašais lietojums pakļauj cilvēkus lielākam sociālajam riskam un rada nepieciešamību veikt efektīvākus sociālās aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu visu cilvēku tiesības būt sociāli aizsargātiem;

38.   uzsver, ka sociālās drošības un pabalstu sistēmas bieži nepietiekoši ātri reaģē uz elastīgākām nodarbinātības un pašnodarbinātības formām un nespēj sniegt piemērotu atbalstu un ka tas var kļūt par šķērsli cilvēkiem, kas uzsāk darba gaitas; tāpēc uzskata, ka tas jāņem vērā, modernizējot sistēmas;

39.   uzskata, ka pašreizējās demogrāfiskās tendences ‐ darbaspēka vecuma palielināšanās un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ‐ ir izaicinājums sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspējai vidējā vai ilgā termiņā;

40.   uzsver šai sakarā nepieciešamību veicināt un attīstīt visaptverošas novecošanas stratēģijas, lai palīdzētu darba ņēmējiem ilgāk palikt aktīviem un darba devējiem algot un paturēt darbā gados vecākus darbiniekus;

41.   mudina Komisiju sagatavot priekšlikumus, kuru mērķis ir izveidot atbilstošu likumdošanas bāzi, lai izskaustu invalīdu diskrimināciju;

42.   uzskata šai sakarā, ka Eiropas Sociālajam fondam ir nozīmīga loma vecāku cilvēku integrācijā un atkārtotā integrācijā darba tirgū, kā arī neaizsargāto un/vai sociāli atstumto grupu sociālajā integrācijā kopumā;

43.   uzskata, ka, lai pensiju shēmas būtu finansiāli ilgtspējīgas, ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme un pietiekošs ražīgums, kā arī augsts nodarbinātības līmenis un aktīva mūžizglītības, darba kvalitātes un labvēlīgas darba vides veicināšana;

44.   iesaka, ka pensiju sistēmas vajadzētu ne vien veidot no visdažādāko formu (tiesību aktos paredzētu vai privātu) sociālās un papildu apdrošināšanas, bet būtu jāgarantē arī pēc iespējas lielāks pensiju sistēmu sociālais taisnīgums;

45.   uzskata, ka, lai novērstu negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, valsts pensiju sistēmu reformām nevajadzētu izraisīt darbaspēka kopējās nodokļu nastas palielināšanos, bet gan panākt atbilstošu līdzsvaru starp nodokļiem, ar kuriem apliek darbaspēku, un nodokļiem no citiem avotiem;

46.   aicina dalībvalstis stiprināt administratīvo un institucionālo kapacitāti, tostarp veicinot vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes pakalpojumiem, it īpaši veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes, sociālās drošības un sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot arī konsultācijas par sociālajām tiesībām, pakalpojumus, kas saistīti ar bērnu aprūpi, transportu un mobilitāti, atkārtotas integrācijas pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot integrācijai darba tirgū, kā arī profesionālās izglītības pakalpojumus;

47.   sagaida no Komisijas dokumentu par minimālajiem ienākumiem, jo tas var būt noderīgs, apspriežot sociālās integrācijas un sociālās aizsardzības problēmas;

48.   atzinīgi vērtē Padomes lēmumu attiecībā uz atklātās koordinācijas metodes piemērošanu veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā; uzsver, ka pakalpojumu un medicīnas aprūpes organizācija un nodrošināšana ietilpst dalībvalstu kompetencē un tā tam jābūt arī turpmāk; atkārtoti pauž savu atbalstu trim pamata mērķiem veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā: vispārējai pieejamībai, neatkarībai no ienākumiem un labklājības līmeņa, augstai kvalitātei un finansiālajai stabilitātei;

49.   uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem, kam nepieciešama ilgtermiņa vai dārga aprūpe, kā arī tiem, kam ir īpašas grūtības piekļūt aprūpei; uzsver, ka, veicinot un aizstāvot veselības aprūpi, veselības aprūpes sistēmām jābalstās ne tikai uz apdrošināšanas, bet arī uz solidaritātes principu;

50.   turklāt atbalsta visu to sociālo pakalpojumu skaita palielināšanu, kas nepieciešami saistībā ar aprūpējamo cilvēku aprūpi, t.i., to cilvēku aprūpi, kas paši nespēj veikt pamata ikdienas darbības;

51.   atzīmē, ka, lai gan valsts pensiju shēmām vajadzētu palikt nozīmīgam pensionāru ienākumu avotam, tomēr arī sevis nodrošināšana ar darbavietas vai privāto shēmu palīdzību var pildīt komplementāru funkciju, nodrošinot papildu pensijas iespējas;

52.   norāda šai kontekstā uz nepieciešamību koordinēt visaptverošas informācijas un novērošanas sistēmas, kas parādītu, kā tas ietekmē personu ienākumus un dzīves līmeni;

53.   uzver nepieciešamību pastāvīgi novērtēt pensiju sistēmu efektivitāti, kas saistīta ar to finansiālo ilgtspēju, kā arī spēju sasniegt sociālos mērķus.

54.   aicina Eiropadomi atklātās koordinācijas metodes uzlabošanas un vienkāršošanas nolūkos 2006. gada pavasarī pieņemt integrētu plānu sociālās aizsardzības un integrācijas jomā, kā arī izstrādāt vienotu kopīgo mērķu sarakstu sociālās integrācijas, pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā;

55.   uzskata, ka integrēta plāna sagatavošana un sadarbības uzlabošanas sociālās aizsardzības un integrācijas jomā sniedz iespējas Lisabonas procesa kontekstā stiprināt sociālās aizsardzības sociālo dimensiju, kurai ir neatkarīga sociālekonomiska nozīme, kas atšķiras no sociālās un ekonomikas politikas saskaņošanas;

56.   aicina dalībvalstis un Komisiju, piemērojot atklātās koordinācijas metodi attiecībā uz sociālo aizsardzību un integrāciju, nākotnē lielāku uzmanību pievērst jautājumiem, kas saistīti ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, it īpaši piekļuvi bērnu aprūpei, ienākumiem ģimenē un māšu nodarbinātības līmeni;

57.   aicina dalībvalstis optimāli izmantot atklātās koordinācijas metodes potenciālu, kas ir efektīvs politikas izstrādāšanas līdzeklis nodarbinātības, sociālās aizsardzības, sociālas integrācijas, pensiju un veselības aizsardzības jomā;

58.   aicina dalībvalstis, it īpaši jaunās dalībvalstis, pārskatīt to pensiju shēmas, ņemot vērā ievērojami zemāko paredzamo vīriešu dzīves ilgumu un darba apmaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kas izpaužas pensiju lielumā pensionāriem, kuri kļuvuši par atraitņiem, spiežot viņus dzīvot zem nabadzības sliekšņa;

59.   uzsver, ka sociālās drošības sistēmu attīstība un saglabāšana ir cieši saistīta ar Lisabonas mērķiem un var dot nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātības un izaugsmes palielināšanā, kā arī solidaritātes un sociālās integrācijas veicināšanā;

60.   atkārtoti pauž par savu pārliecību, ka loma kā iestādes, kas tieši pārstāv Eiropas pilsoņus , piemērojot atklātās koordinācijas metodi, ir jāprecizē un jāpalielina, lai piešķirtu procesam demokrātisku leģitimitāti;

61.   aicina Padomi un Komisiju uzsākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu, kas ietvertu noteikumus attiecībā uz to politikas jomas izvēli, kurās jāpiemēro atklātās koordinācijas metode, un kas nodrošinātu saskaņotu metodes piemērošanu, neierobežoti un līdzsvaroti piedaloties Eiropas Parlamentam;

62.   uzsver, ka šādā iestāžu nolīgumā jāiekļauj noteikumi par Eiropas Parlamenta dalību, nosakot mērķus un rādītājus, kā arī par Parlamenta piekļuvi dokumentiem, piedalīšanos sanāksmēs, sasniegtā novērošanu un pārraudzību, informāciju, par ziņojumiem, paraugpraksēm un procedūru, kas ļautu atklātās koordinācijas metodi padarīt par Kopienas līmeņa metodi;

o
o   o

63.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Sociālās aizsardzības komitejai, dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 320 E, 15.12.2005., 164. lpp.
(2) OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.
(3) OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.
(4) OV C 261 E, 30.10.2003., 136. lpp.
(5) OJ C 68 E, 18.3.2004., 604. lpp.
(6) OV C 77 E, 26.3.2004., 251. lpp.
(7) OV C 45 E, 23.2.2006., 134. lpp..
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0210.
(9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0244.
(10) UNICEF Ziņojuma karte Nr. 6 - Bērnu nabadzība bagātās valstīs, 2005. gads.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika