Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(3) un jo īpaši tā 26. punktu,

–   ņemot vērā 2005. gada maijā publicēto ceturto iestāžu ģenerālsekretāru ziņojumu par 5. pozīcijas attīstību,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2004. finanšu gadā ar tam pievienotām iestāžu atbildēm(4),

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0058/2006),

A.   tā kā 2007. gada budžets iezīmē jaunās finanšu shēmas pirmo gadu un sarunas par jauno finanšu plānu 2007.‐2013. gadam un iestāžu nolīgumu pagaidām vēl nav pabeigtas;

B.   tā kā ir jāpabeidz ar 2004. gada paplašināšanos saistītās darbības un jāturpina gatavoties nākamajai paplašināšanās kārtai, lai līdz 2007. gada 1. janvārim visi priekšdarbi būtu pabeigti;

C.   tā kā ikgadējās procedūras šajā posmā budžeta lēmējinstitūcija gaida citu iestāžu tāmes projektus par to administratīvajām vajadzībām;

Vispārējs ietvars

1.   atzīmē, ka, ja nebūs panākta vienošanās par jaunu iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par laika posmu no 2007. līdz 2013. gadam, jāpiemēro IIA iedaļas pašreizējo noteikumu 26. punkts; ja kāda iestāde denonsē IIA iedaļas pašreizējos noteikumus, piemēro ES Līguma noteikumus (272. pantu);

2.   sagaida, ka 2006. gada martā ģenerālsekretāri iesniegs detalizētu ziņojumu par 5. pozīcijas tendencēm, kas jāizmanto par pamatu 2007. gada provizoriskā budžeta projekta veidošanā;

3.   uzsver, ka, sastādot 2007. gada budžeta projektu, jāņem vērā, ka 2007. gada 1. janvārī pievienosies Rumānija un Bulgārija;

4.   atzīmē uz uzkrāšanas principa balstītas grāmatvedības sistēmas ieviešanu visās iestādēs, ko sāka izmantot 2005. finanšu gada finanšu pārskatu sagatavošanā; uzskata, ka šis process nodrošinās racionālāku un saskaņotāku pieeju salīdzināšanas vajadzībām;

5.   atzinīgi vērtē to, ka Padome, Parlaments un Eiropas ombuds ir ieviesuši jaunu nomenklatūru; mudina arī visas pārējās iestādes skaidrības un salīdzināmības labad ieviest šo pašu nomenklatūru; aicina pārējās iestādes norādīt, vai tās uzskata, ka jaunajā nomenklatūrā jāveic kādas izmaiņas vai pielāgojumi, lai ņemtu vērā šo iestāžu īpašos administratīvos nosacījumus;

6.   pauž nožēlu par to, ka ir aizkavējusies darbinieku no 10 jaunajām dalībvalstīm pieņemšana darbā un sagaida, ka trūkstošie darbinieki tiks pieņemti darbā pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2006. gada decembrī;

7.   atzīmē, ka gadu gaitā, vairākām iestādēm izveidojot vairākus papildu amatus, palielinājies darbinieku skaits; uzskata, ka pirms jebkuru ar paplašināšanos tieši nesaistītu darbinieku pieprasījumu iesniegšanas ir svarīgi konsolidēt amatu sarakstus un veikt nepieciešamo pārcelšanu amatā; aicina visas iestādes saskaņot savu personāla pieņemšanas politiku;

8.   aicina visas iestādes iesniegt reālistiskus pieprasījumus, kas balstīti uz pamatotām vajadzībām, ņemot vērā saspringto finansiālo situāciju; mudina iestādes darboties pēc iespējas ekonomiskāk, taču tā, lai neciestu darba kvalitāte;

9.   uzskata, ka mazajām iestādēm ir iespējams ievērojami ietaupīt līdzekļus, saprātīgi apvienojot administratīvos un cilvēkresursus;

10.   atkārtoti apstiprina, ka visām iestādēm vajadzētu īstenot ēku iegādes politiku; aicina visas iestādes iesniegt vidēja termiņa būvniecības plānus, ņemot vērā visus finansiālos aspektus, kā arī statūtu noteikumus, apzinoties mazo iestāžu vajadzības nākotnē un iespējamo dienestu un līdzekļu kopizmantošanu;

11.   pieprasa, lai, kad vien tas ir iespējams, iestādes iesniedz vispusīgākus daudzgadu plānus, kuros atspoguļotas to turpmākās politiskās, cilvēkresursu un infrastruktūras vajadzības;

12.   atzīmē, ka jau daudzus gadus Eiropas Savienības iestādes nespēj pārliecināt Eiropas iedzīvotājus par to, ka tās patiesi pārstāv viņu intereses un centienus; nepietiekamu zināšanu un sarežģītības dēļ ES politiku ir grūti izprast; uzskata, ka jāuzlabo pašreizējie informācijas pakalpojumi un ka efektīvas, visiem Eiropas iedzīvotājiem pieejamas stratēģijas īstenošanai ir jākļūst par visu iestāžu prioritāti;

13.   aicina visas ES iestādes pētīt to, vai, izmantojot esošos līdzekļus, un bez ievērojamiem papildu izdevumiem ir iespējams Briselē izveidot Eiropas Iestāžu centru; šajā "Eiropas sirdī" Eiropas iedzīvotājiem būtu iespējams brīvi iesaistīties dažādu jomu darbībās, tostarp kultūras un tehniskos pasākumos, mācību semināros, kā arī apmeklēt tematiskas izstādes; īstenojot šo scenāriju, plašākam Eiropas iedzīvotāju lokam būtu iespējams identificēt sevi ar Eiropas Savienības dalībvalstu intelektuālo un kultūras daudzveidību;

Eiropas Parlaments

14.   apstiprina to, ka Parlaments ir apņēmies pildīt ES iedzīvotājiem dotos solījumus efektīvā, rezultatīvā un atbildīgā veidā, tādējādi pilnveidojot Eiropas Savienības iestāžu tēlu un vairojot iedzīvotāju uzticību tām;

15.   apņemas pildīt savus vienīgās demokrātiski ievēlētās ES iedzīvotāju pārstāvniecības pienākumus;

16.   uzskata, ka ņemot vērā pašreizējos finansiālos ierobežojumus, Parlamentam jāsaglabā tā nostāja attiecībā uz paša noteikto 20% ierobežojumu 5. pozīcijas izdevumiem; atkārto, ka Parlamenta tāmē jāatspoguļo patiesās finansiālās vajadzības, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu iestāžu darbību;

Stingra budžeta politika un pievienotā vērtība

17.   aicina administrāciju labāk un efektīvāk izmantot resursus un izvairīties no funkciju dublēšanās, kā arī ierobežot darbības, kas nenodrošina pievienoto vērtību vispārējiem mērķiem; sagaida, ka biežāk tiks veikta izdevumu iekšējā kontrole;

18.   pauž nožēlu par nevajadzīgi augstajām izmaksām, kas rodas tādēļ, ka pasākumi ir izkliedēti pa trim dažādām darba vietām un notiek darbības dublēšanās, veicinot ļoti neefektīvu izmaksu struktūru; uzskata, ka jāatgriežas pie šī jautājuma apspriešanas, lai samazinātu izmaksas, un aicina administrāciju līdz 2006. gada 30. jūnijam iesniegt īpašus priekšlikumus;

19.   lai lietotājiem nodrošinātu pēc iespējas labāku izmaksu un ieguvumu līdzsvaru, aicina administrāciju salīdzināt līgumus ar standartiem, ko izmanto lielākie privātie uzņēmumi, jo īpaši attiecībā uz telekomunikāciju nodrošinātājiem, datoru, datortehnikas un programmatūras piegādātājiem, ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātājiem, sporta klubiem, autotransporta pakalpojumu sniedzējiem un ceļojumu aģentūrām;

20.   sagaida progresa ziņojumu par iestāžu sadarbību un prasa, lai ģenerālsekretārs iesniedz ieteikumus par rezultatīvas turpmākās iestāžu sadarbības iespējām un robežām;

21.   uzskata, ka apropriācijas ir jāpiešķir konkrētām darbībām, tādējādi izvairoties no apropriāciju atcelšanas gada beigās; iesaka piešķirt pietiekamu finansējumu tām jomām, kurās politiskie lēmumi paredz lielāku finansiālu ieguldīju, kā tas ir PTO gadījumā; uzsver, ka pēc iespējas jāizvairās no budžetu grozīšanas un līdzekļu pārvietošanas;

22.   vēlreiz uzsver to, cik svarīgi ir ievērot pareizas finanšu vadības principus un plānot budžetu atbilstīgi darbības jomām, kā rezultātā vajadzētu iegūt efektīvākas, pārredzamākas, racionālākas un analītiskākas tāmes;

23.   atgādina par savu lēmumu veidot vispusīgāku budžetu; atzīmē, ka ir ieviesta pārskatītā nomenklatūra, un pieprasa, lai administrācija iepazīstinātu par 2007. gada budžetu atbildīgo komiteju ar datiem, kas ļauj salīdzināt 2006. un 2007. gada budžetu;

24.   pieprasa, lai administrācija apzina tās jomas, kas nerada darbības pievienoto vērtību, un uzlabo efektivitāti, racionalizējot darbības metodes, tādējādi nodrošinot, ka Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi;

Paplašināšanās

25.   atkārtoti pauž nostāju, ka paplašināšanās ir svarīgākā politiskā prioritāte un apliecina savu apņemšanos darīt visu, lai paplašināšanās būtu veiksmīga; atzīst iestāžu veikumu iepriekšējā paplašināšanās reizē un aicina tās turpināt darbu, lai atlikušie administratīvie jautājumi tiktu atrisināti līdz 2006. gada beigām;

26.   atzīmē, ka 2006. gada budžetā EUR 23 526 000 tika piešķirti sagatavošanās pasākumiem sakarā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos; aicina administrāciju sagatavoties, lai piedāvātu piemērotas mācību programmas darbiniekiem no Rumānijas un Bulgārijas;

Informācija

27.   piekrīt ģenerālsekretāram, ka Eiropas Parlamentam ir vajadzīga spēcīga un efektīva informācijas stratēģija, ar kuras palīdzību būtu iespējams izpildīt Parlamenta mērķi ‐ tuvināt Eiropu tās pilsoņiem; jāpārtrauc lietot tos informācijas līdzekļus un stratēģijas, kas nedod gaidītos rezultātus; uzskata, ka, palielinot izdevumus, ne vienmēr var iegūt labākus rezultātus; iesaka šajā darbā iesaistīt visus deputātus, politiskās grupas un administrāciju, katram uzņemoties atbildību par konkrētu funkciju veikšanu informācijas jomā;

28.   par īpaši steidzamu uzskata debašu struktūras jautājumu, kas jāizskata kopīgā diskusijā par lielāku plašsaziņas līdzekļu klātbūtni;

29.   atzinīgi vērtē jauno EUROPARL tīmekļa vietni, kas ir lietotājiem draudzīgāka un parocīgāka nepieredzējušiem lietotājiem; tomēr, lai atvieglotu deputātu un to darbinieku ikdienas darbu, ir jāizveido labāks un strukturētāks iekštīkls;

30.   norāda, ka ļoti lielai daļai ES iedzīvotāju internets nav pieejams un ka ne visi, kam tas ir pieejams, izmanto internetu, lai iegūtu informāciju par ES politiku, un līdz ar to, izskatot jautājumu par Parlamenta informācijas līdzekļiem, atbilstoši jādefinē informācijas biroju nozīme un jāsaskaņo to vadība; jāpievērš uzmanība tam, lai iestāžu sniegtā informācija neatkārtotos;

31.   uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jebkuram informācijas projektam ne tikai attiecībā uz tā izmaksu struktūru, bet arī attiecībā uz tā satura vērtību; iesaka lielākos ar publicēšanu un informāciju saistītos projektus sagatavot un pastāvīgi uzraudzīt, regulāri organizējot sanāksmes, kurās piedalās un līdzdarbojas politiskās grupas, lai veidotu līdzsvarotas programmas, kas atspoguļo viedokļu daudzveidību; jebkura projekta rezultāti ir jāvērtē pēc tā pozitīvās ietekmes uz ES iedzīvotājiem;

Apmeklētāji

32.   uzskata, ka Parlamenta Apmeklētāju dienests Eiropas Parlamenta deputātiem ir ļoti svarīgs; apmeklētāju grupas ir vienīgā deputātu iespēja iepazīstināt savu vēlēšanu apgabalu sabiedriskās domas veidotājus ar Parlamenta darba vietām; tādēļ pauž nožēlu par daudzajām sūdzībām attiecībā uz apmeklētāju programmu, sevišķi par laika ierobežojumiem un piešķirtā finansējuma un faktisko izmaksu atšķirību; uzsver, ka pievilcīga un augstvērtīga apmeklētāju programma ir viena no 2007. gada prioritātēm;

33.   pauž nožēlu par to, ka apmeklētāju programmu jau sen vajadzēja uzlabot, un uzskata, ka vairs nevajadzētu novilcināt tās uzlabošanu; atgādina, ka 2006. gada budžetā piešķīra EUR 5 miljonus, lai palielinātu apmeklētāju skaitu un segtu ceļa izdevumu faktiskās izmaksas;

34.   aicina uzlabot Eiropas Parlamenta apmeklētāju uzņemšanu dažādās EP plenārsēžu vietās un nodrošināt piemērotas un attiecīgi aprīkotas sanāksmju vietas; atgādina, ka apmeklētāju programma ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iedzīvotāji var aktīvi piedalīties Parlamenta darbā, tādējādi attīstot to, kā iedzīvotāji uztver EP;

35.   uzskata, ka tiešs kontakts ar Eiropas iedzīvotājiem, ko iespējams nodrošināt, uzlabojot Apmeklētāju dienestu, ievērojami uzlabos Eiropas Parlamenta tēlu iedzīvotāju acīs;

Palīdzība deputātiem ‐ "Vajadzību nodrošināšana"

36.   atzīst, ka "Vajadzību nodrošināšanas" mērķu sasniegšanai nepieciešamās struktūras ir izveidotas;

37.   atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra priekšlikumus, lai nostiprinātu Parlamenta administrācijas reformu ‐ "Vajadzību nodrošināšana" ar mērķi uzlabot deputātiem sniegtos pakalpojumus;

38.   atzīmē, ka līdz šim ir sasniegti tikai nedaudzi mērķi un ka Parlaments vēl pilnībā nejūt šīs reformas ietekmi;

39.   sagaida, ka līdz 2007. gadam būs sasniegti visi "Vajadzību nodrošināšanas" mērķi un pabeigta nepieciešamā reforma, nodrošinot deputātiem praktiskus un efektīvus pakalpojumus sevišķi tādās jomās kā likumdošanas jautājumi, izpēte un valodu lietošanas un apguves iespējas;

40.   atbalsta ģenerālsekretāra nodomu novērtēt projekta īstenošanas stāvokli;

41.   uzsver, ka nepieciešama lielāka palīdzība deputātiem, kad viņi gatavo atbildes uz iedzīvotājiem ikdienā aktuāliem jautājumiem;

42.   iesaka arī turpmāk atbalstīt struktūru "Sarakste ar pilsoņiem", lai deputātiem būtu iespējams labāk izmantot šīs struktūras pakalpojumus;

43.   uzskata, ka sakarā ar to, ka ir palielinājusies Eiropas Parlamenta atbildība ar likumdošanu saistīto lēmumu pieņemšanā, jāpiešķir vairāk līdzekļu, lai veicinātu šā pamatuzdevuma pildīšanu, īpašu uzmanību pievēršot izpētei, bibliotēkai un speciālo zināšanu pieejamībai;

44.   mudina administrāciju novērtēt deputātiem piedāvāto pakalpojumu un palīdzības kvalitāti un līdz 2007. gada budžeta pirmajam lasījumam darīt šī novērtējumu rezultātus pieejamus deputātiem; lai izvairītos no maldinošiem rezultātiem, aicina ģenerālsekretāru vērtēšanā iesaistīt visus deputātus; sagaida, ka, ja vērtēšanas rezultātā atklāsies nopietni trūkumi, nekavējoties tiks sagatavoti priekšlikumi to novēršanai;

45.   pieprasa veikt priekšizpēti attiecībā uz brīvās un atklātā pirmkoda programmatūras izmantošanas iespējām un šādas programmatūras uzturēšanai un nodrošināšanai nepieciešamo personālu un profesionālo apmācību;

Deputātu palīgu nolikums

46.   uzsver personīgo palīgu nozīmīgumu deputātu darbā un atkārtoti pauž atbalstu reālistiska un jēgpilna deputātu palīgu nolikuma pieņemšanai; pauž nožēlu par to, ka līdz šim progress šajā jomā ir bijis ļoti lēns; prasa Padomei pieņemt lēmumu par EK Civildienesta noteikumiem: EP deputātu palīgu nolikumu (KOM(1998)0312), kam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk;

Apmācība un izaugsme

47.   atzīmē, ka, uzsākot darbu Eiropas Parlamentā, palīgiem un citiem darbiniekiem netiek nodrošināta tūlītēja apmācība; uzskata, ka ir jāveic holistiskāka pieeja apmācībai un ievadīšanai darbā, lai palīgi un citi darbinieki varētu pildīt savus pienākumus profesionāli un sasniegt augstu profesionalitātes līmeni, un ka ir jāpaplašina Eiropas Administrācijas skolas darbības joma;

48.   ierosina izstrādāt invalīdiem paredzētu prakses programmu, lai veicinātu šo personu straujāku integrāciju Eiropas darba vidē; aicina pārējās iestādes izstrādāt līdzīgu programmu;

Īpašumi

49.   norāda, ka īpašumu un ēku iegādes politikai ir pozitīvi un taustāmi rezultāti, jo Parlaments ir ieguvis spēcīgu materiālo bāzi un ir izdevies ietaupīt līdzekļus, kurus ir iespējams izmantot citiem projektiem;

50.   aicina Prezidiju nodrošināt, ka visas Parlamenta ēkas ir videi un lietotājiem draudzīgas un piemērotas arī invalīdiem;

51.   mudina Prezidiju nodrošināt, ka, iegādājoties Eiropas Savienības iestāžu ēkas, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiek plaši publicēti vietējos plašsaziņas līdzekļos un ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas atbildīgajai komitejai ir iespēja iepazīties ar visiem saņemtajiem priekšlikumiem;

52.   ņemot vērā tuvākajos gados paredzamo saspringto finansiālo situāciju, aicina Prezidiju pārdomāt iespēju pāriet no nekustamā īpašuma ieguldījumu gada plāna uz daudzgadu plānu un turpināt iepriekšēju maksājumu politiku;

Nodarbinātība

53.   aicina administrāciju nodrošināt, ka cilvēkresursu izmaksas atbilst operatīvām prasībām un iestādes finanšu stāvoklim, un tā vietā, lai nodarbinātu līgumdarbiniekus, operatīvi pārbaudīt, vai pastāv iespēja pašreizējos darbiniekus pārcelt citos amatos;

54.   uzskata, ka iestādē ilgtermiņa likumdošanas darbs jāveic personālam, kuram ir ilgtermiņa saistības ar Parlamentu, nevis jānodarbina līgumdarbinieki;

55.   uzdod administrācijai risināt jautājumu par nepietiekamu darbinieku skaitu vairākās Eiropas iestādēs, tostarp katru biroju nodrošināt ar preses sekretāru; šo prasību izvirzīja arī iepriekšējais referents, bet prasība pilnībā netika īstenota;

56.   prasa administrācijai apzināt visas nodarbinātības jomā pastāvošās normai neatbilstošās situācijas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tās pēc iespējas drīz atrisinātu;

57.   atzīmē, ka ir iespējamas problēmas saistībā ar darbinieku novecošanos un pieaugošo pensionēšanās tendenci (sākot no 2009. gada katru gadu pensijā aizies apmēram 180 darbinieki); aicina administrāciju attiecīgi sagatavoties gaidāmajam nepieciešamā finansējuma pieaugumam;

58.   atgādina, ka jaunajai Streamline programmatūrai jāsāk darboties 2006. gada pēdējā ceturksnī; tās rezultātā nākamajos gados jāsamazinās darbavietu skaitam; uzskata, ka, izņemot darbinieku skaita pieaugumu saistībā ar paplašināšanos un speciālistu pieņemšanu darbā ārkārtīgi ierobežotā apjomā, nevajadzētu pieņemt darbā jaunus darbiniekus, kas nākotnē radītu reālus ietaupījumus;

Inventarizācija

59.   atzīmē, ka 2007. gadā Parlaments neuzsāks lielus projektus; līdz ar to uzskata, ka tagad ir piemērots laiks, lai pārbaudītu, novērtētu un veiktu nozīmīgu inventarizāciju; mudina ģenerālsekretāru īstenot šīs pārbaudes rezultātā noteiktās nepieciešamās izmaiņas;

Ziņojumi un informācija, kas jāiesniedz pirms Parlamenta budžeta pirmā lasījuma

60.   aicina ģenerālsekretāru līdz 2006. gada beigām iesniegt turpmāk minēto informāciju, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti:

61.   līdz 2006. gada 1. septembrim jāiesniedz:

Citas iestādes
Padome

62.   atgādina, ka "džentlmeņu vienošanās" attiecas tikai uz administratīvajiem izdevumiem; līdz ar to uzskata, ka stingra budžeta politika jāpiemēro arī attiecībā uz KĀDP izdevumu segšanai piešķirtajām apropriācijām;

Eiropas Kopienu Tiesa

63.   atgādina, ka 2005. gada decembrī budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja budžeta grozījumu Nr. 6/2005, lai izveidotu Civildienesta tiesu; sagaidāms, ka šīs pārstrukturēšanas rezultātā ievērojami samazināsies Eiropas Kopienu Tiesas noslogojums;

Revīzijas palāta

64.   atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī uz uzkrāšanas principa balstītas grāmatvedības ieviešanu, ko izstrādāja kopā ar Padomi Kopienu Tiesu;

65.   uzskata, ka amatu saraksta paplašināšana jāizskata tikai vidējā termiņā un tikai pēc tam, kad apzinātas visas iespējas pašreizējo darbinieku pārcelšanai citos amatos;

Reģionu komiteja

66.   atzīst, ka Reģionu komitejā bija izveidojusies sarežģīta situācija saistībā ar valodu dienestu; iesaka Komitejai panākt lielāku līdzsvaru starp palīgdienestā un politiskās darbības veikšanā nodarbināto personālu;

67.   atzīst Reģionu komitejas centienus informācijas jomā un tās sadarbību ar Komisiju, jo īpaši ar Plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorātu (DG PRESS) un Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu (DG REGIO) kā arī ar pašreizējiem reģionāliem tīkliem, piemēram, ar Circom Regional tīklu; aicina Reģionu komiteju apmainīties komunikācijas jomā gūtajā pieredzē ar citām iestādēm;

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

68.   atzīmē atjaunoto sadarbības vienošanos starp Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Komisiju; atzīmē Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iniciatīvu kvalitatīvi izvērtēt atzinumus, ko tā iesniedz Komisijai; iesaka Ekonomikas un sociālo lietu komitejai apzināt iespēju panākt līdzīgu sadarbības vienošanos ar Parlamentu;

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas sinerģija

69.   uzskata, ka kopīga dienesta izveidošana ir ieguvums abām komitejām; uzskata, ka šis kopīgais dienests ir efektīvs un dinamisks veids kā novērst dubultdarbu, samazināt izmaksas un izveidot komandas gaisotni, nesamazinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti; aicina abas komitejas izvērtēt, kādus dienestus vēl varētu apvienot līdzīgā veidā; sagaida, ka abas puses pirms 2007. gada budžeta pirmā lasījuma šajā jautājumā iesniegs sīki izstrādātu kopīgu ziņojumu, kurā iekļauti īpaši ieteikumi;

70.   atzīmē abu iestāžu vajadzības, kas pastāv to plenārsēžu laikā; aicina abas komitejas novērtēt vidēja termiņa prasības pēc sēžu nodrošināšanai nepieciešamās apjomīgās materiāli tehniskās bāzes, lai labāk izmantotu Parlamenta materiāli tehnisko bāzi; šīs prasības pēc iespējas drīz jāiesniedz izskatīšanai Parlamentā;

Eiropas ombuds

71.   atzīmē, ka darbinieku papildu pieņemšanu darbā apstiprināja 2006. gada budžetā; tādējādi sagaida, ka turpmāk netiks prasīta darbinieku papildu pieņemšana darbā un ka konsolidētu iestādes amatu sarakstu iesniegs apstiprināšanai 2007. gada budžetā;

72.   aicina Eiropas ombudu iesniegt vidēja termiņa prioritāšu sarakstu kopā ar finansiālās ietekmes izvērtējumu, lai Parlaments šīs prioritātes varētu ņemt vērā, veicot 2007. gada aprēķinus;

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

73.   atzīmē, ka administratīvā vienošanās par sadarbību starp Eiropas Parlamenta un Komisijas ģenerālsekretāriem, Padomes ģenerālsekretāra vietnieku un Datu aizsardzības uzraudzītāju izbeigsies 2007. gadā 16. janvārī; uzskata, ka šis administratīvais atbalsts ir īpaši nozīmīgs stingras budžeta politikas apstākļos; norāda, ka šo sadarbību turpmāk var stiprināt, konkrēti veicinot piekļuvi datoriekārtām, kas izvietotas dažādās ēkās; aicina iesaistītās iestādes līdz gada beigām izveidot nākamās vienošanās satvaru, kas jānoslēdz uz ilgāku termiņu;

74.   aicina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju iesniegt Parlamentā vidēja termiņa prioritāšu sarakstu, tostarp jebkādas finansiālās ietekmes izvērtējumu, lai Parlaments varētu novērtēt šīs prioritātes, jo īpaši, ja tās skar jomas, kur atbalsts ir nepieciešamas ēkām un apgādei;

o
o   o

75.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas ombudam un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam.

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp. (2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (3) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2005/708/EK (OV L 269, 14.10.2005., 24. lpp.). (4) OV C 301, 30.11.2005., 1. lpp.