Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas reformu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par videi draudzīgāku zvejas paņēmienu veicināšanu: tehnisko saglabāšanas pasākumu nozīmi (KOM(2004)0438),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0019/2006),

A.   tā kā ir svarīgi veicināt zvejas paņēmienus, kas saudzē dabu;

B.   tā kā noturīgi zivju resursi nodrošina zvejas darbību un zivsaimniecības nozares dzīvotspēju ilgā laika periodā;

C.   tā kā zvejnieki un viņu pārstāvju asociācijas ir jāiesaista pasākumu izstrādē, lai aizsargātu jūras vidi un atjaunotu izsīkušos krājumus;

D.   tā kā ir jāievieš attiecīgi sociālekonomiski pasākumi, lai kompensētu izdevumus, kas rodas, samazinoties zvejnieku darba apjomam saistībā ar izsīkušo krājumu atjaunošanu,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par videi draudzīgāku zvejas paņēmienu veicināšanu;

2.   atgādina Komisijai, ka tai, lai papildinātu esošās pārvaldības metodes, daudz plašāk jāizvērtē jūras vides aizsardzības un izsīkušo zivju krājumu atjaunošanas pasākumi, īpaši apsverot un analizējot citus faktorus, kas var būtiski ietekmēt jūras vidi un resursu stāvokli, piemēram, piekrastes un atklātās jūras piesārņojumu, rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņus, dziļūdens bagarēšanu un jūras transportu, tā lai palielinātu esošās pārvaldības metodes;

3.   uzsver, ka visu jūras vides aizsardzības un izsīkušo zivju krājumu atjaunošanas tehnisko pasākumu pamatā jābūt zinātniskiem pētījumiem par zivsaimniecību;

4.   uzskata, ka tas ir nozīmīgs pasākums, cenšoties panākt ekoloģiski ilgspējīgu zivsaimniecības pārvaldību, lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, tomēr atzīstot, ka zināms zvejas ietekmes līmenis saprātīgās robežās ir neizbēgams; arī atgādina, ka zivsaimniecību stipri ietekmē piesārņojums, kā arī pārlieku intensīva zveja un tuvredzīgi zvejas veidi, ko apliecina, piemēram, zinātniski pierādīts fakts, ka dažas piesārņojošās vielas nodara būtisku kaitējumu dažādos tropiskās ķēdes posmos, nopietni ietekmējot komerciālās zivju sugas, kas būtu jāaizsargā;

5.   uzskata, ka, lai gan ekoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, zivsaimniecības pārvaldības politikas virzienus nedrīkst izmantot, lai turpmāk piemērotu sankcijas pret ekonomiski un sociāli nozīmīgu zveju;

6.   norāda, ka būtiski ir panākt līdzsvaru starp sociāli ekonomiskajām prasībām un vides ilgtspējību, vienlaikus uzsverot, ka jāaktivizē mehānisms, kā izmaksāt subsīdijas vai kompensācijas zvejniekiem, kurus skar videi draudzīgas zvejas negatīvās sekas, it īpaši tiem, kuri strādā mazāk attīstītos reģionos;

7.   prasa ieviest tehniskus paņēmienus, kas uzlabotu selektivitāti un tādējādi arī iespēju nozvejot pareizā izmēra zivis, lai saglabātu augstu ražīgumu;

8.   norāda, ka, tikai nodrošinot zivju nārstu un attīstību minimālā īpašā laika posmā, tās var pietiekami vairoties;

9.   uzsver, ka ir jāierobežo jebkāda nozīmīga negatīva zvejas ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību, nosakot jūras rezerves, zvejas teritoriju slēgšanu reālajā laikā, kā arī citus atbilstīgus un līdzsvarotus pārvaldības pasākumus; kurus ievieš atbilstīgi stingrām normām vismaz tādā līmenī, lai jūras dzīvotnes atgūtu drošus bioloģiskos līmeņus;

10.   īpaši pauž bažas par nelegālo zveju un prasa Komisijai veikt atbilstīgus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus, lai to apkarotu, tostarp cieši pārraudzīt, vai visi ES līmenī pieņemtie noteikumi ir efektīvi;

11.   uzsver, ka, ieviešot piemērotus, ar zinātniskiem pētījumiem pamatotus tehniskos pasākumus, piemēram, lieguma laikus, lieguma zonas un linuma acu izmēru noteikumus, un ņemot vērā katras tās konkrētās jūras teritorijas īpatnības, kurā īsteno tehniskos saglabāšanas pasākumus, ir jāsamazina brāķētie lomi, kas izraisa kaitīgu bioloģisko iedarbību, kā arī negatīvi ietekmē ekonomiku;

12.   aicina Komisiju, vairs nekavējoties, iesniegt priekšlikumus par izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir samazināt brāķētos lomus;

13.   īpaši iesaka apsvērt iespēju noteikt brāķēšanas aizliegumus, kā arī pieņemt attiecīgus veicināšanas pasākumus zvejniekiem;

14.   prasa Komisijai aktīvi sekmēt, lai ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija pieņemtu starptautisku rīcības plānu piezvejas ierobežošanai;

15.   aicina Komisiju pievērst uzmanību tam, kā attīstās videi draudzīga zveja, kas ir pārvaldības pasākumu kopējās sistēmas sastāvdaļa;

16.   aicina Komisiju izvairīties no pretrunīgu mērķu noteikšanas un nevajadzīgas reglamentēšanas, kā arī izmantot šo iespēju vienkāršot kopējo normatīvo sistēmu;

17.   aicina Komisiju apsvērt videi draudzīgas zvejas tehnisko pasākumu piemērošanu kā papildinājumu pašreizējiem zvejas intensitātes ierobežojumiem saistībā ar krājumu atjaunošanas plāniem;

18.   uzskata, ka šajā sakarā, lai nodrošinātu zivju, apdraudēto to dzīvotņu un pārējās bioloģiskās daudzveidības efektīvu aizsardzību, ir jāattīsta un jāievieš satelītu tehnoloģija, ar ko noteikt neatļautu zvejas kuģu atrašanos lieguma zonās un jūras aizsargājamās zonās;

19.   norāda, ka jāatbalsta pasākumi, kas sākti saskaņā ar reformēto KZP, lai veicinātu šajā paziņojumā izklāstītos mērķus, it īpaši:

20.   uzsver, cik nozīmīgs ir šis Komisijas paziņojums, kam vairāk jāietekmē jūras ūdeņu apsaimniekošana, lai veidotu ilgtermiņā labvēlīgu nākotni gan tiem, kuru iztika ir atkarīga no zvejas, gan jūras videi;

21.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.